Skudexa

Apvalkotā tablete

Skudexa 75 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, PVH/PVDH/Al blisteris, N2
Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Tramadoli hydrochloridum Dexketoprofenum

Skudexa satur aktīvās vielas tramadola hidrohlorīdu un deksketoprofēnu. Tramadola hidrohlorīds ir pretsāpju līdzeklis, kas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par opioīdiem un kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Tas mazina sāpes, iedarbojoties uz noteiktām galvas un muguras smadzeņu nervu šūnām. Deksketoprofēns ir pretsāpju līdzeklis un tas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL). Skudexa lieto vidēji stipru vai stipru akūtu sāpju simptomātiskai ārstēšanai pieaugušajiem.

Skudexa lietošanas instrukcija atrodas zemāk

kitchen24.eu
UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

16-0065-01

Zāļu reģistrācijas numurs

16-0065

Ražotājs

Menarini-Von Heyden GmbH, Germany

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

17-MAR-16

Reģ. apliecības derīguma termiņš

16-MAR-21

Zāļu izsniegšanas kārtība

Bez receptes

Zāļu stiprums/koncentrācija

75 mg/25 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Menarini International Operations Luxembourg S.A., Luxembourg

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Skudexa 75 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Tramadoli hydrochloridum/dexketoprofenum

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

• Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

• Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam.

• Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

• Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

1. Kas ir Skudexa, un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Skudexa lietošanas

3. Kā lietot Skudexa

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Skudexa

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Skudexa, un kādam nolūkam to lieto

Skudexa satur aktīvās vielas tramadola hidrohlorīdu un deksketoprofēnu.

Tramadola hidrohlorīds ir pretsāpju līdzeklis, kas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par opioīdiem un kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Tas mazina sāpes, iedarbojoties uz noteiktām galvas un muguras smadzeņu nervu šūnām.

Deksketoprofēns ir pretsāpju līdzeklis un tas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL).

Skudexa lieto vidēji stipru vai stipru akūtu sāpju simptomātiskai ārstēšanai pieaugušajiem.

Ja Jūs nejūtaties labāk vai jūtaties sliktāk, Jums jākonsultējas ar ārstu.

2. Kas Jums jāzina pirms Skudexa lietošanas

Nelietojiet Skudexa šādos gadījumos:

  • ja Jums ir alerģija pret deksketoprofēnu, tramadola hidrohlorīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

  • ja Jums ir alerģija pret acetilsalicilskābi vai citiem NPL;

  • ja Jums pēc acetilsalicilskābes vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas bijušas astmas lēkmes, akūts alerģisks rinīts (īslaicīgi iekaisusi deguna gļotāda), deguna polipi (izaugumi uz gļotādas degunā alerģijas dēļ), nātrene (izsitumi uz ādas), angioedēma (sejas, acu, lūpu vai mēles pietūkums vai elpošanas traucējumi) vai sēcoši trokšņi plaušās;

  • ja Jums bijušas fotoalerģiskas vai fototoksiskas reakcijas (saules gaismai pakļautas ādas apsārtums un/vai pūšļu veidošanās), lietojot ketoprofēnu (NPL) vai fibrātus (zāles taukvielu līmeņa pazemināšanai asinīs);

  • ja Jums ir peptiska čūla, kuņģa vai zarnu asiņošana vai agrāk bijusi kuņģa vai zarnu asiņošana, čūlas vai perforācija, tai skaitā iepriekšējas NPL lietošanas dēļ;

  • ja Jums ir hroniski gremošanas traucējumi (piemēram, slikta barības sagremošana kuņģī, grēmas);

  • ja Jums ir zarnu slimība ar hronisku iekaisumu (Krona slimība vai čūlainais kolīts);

  • ja Jums ir smaga sirds mazspēja, vidēji smagi vai smagi nieru darbības traucējumi vai smagi aknu darbības traucējumi;

  • ja Jums ir asiņošana vai asinsreces traucējumi;

  • ja Jūsu organisms ir stipri atūdeņots (esat zaudējis daudz šķidruma) vemšanas, caurejas vai nepietiekamas šķidruma uzņemšanas dēļ;

  • ja esat akūti saindējies ar alkoholu, miega vai pretsāpju līdzekļiem vai zālēm, kas ietekmē garastāvokli un emocijas;

  • ja lietojat arī monoamīnoksidāzes inhibitorus (MAOI) (noteiktas zāles, ko lieto depresijas ārstēšanai) vai esat tos lietojis pēdējo 14 dienu laikā pirms ārstēšanas ar šīm zālēm (skatīt “Citas zāles un Skudexa”);

  • ja Jums ir epilepsija vai krampju lēkmes, jo var palielināties krampju lēkmju risks;

  • ja Jums ir apgrūtināta elpošana;

  • ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Skudexa lietošanas konsultējieties ar ārstu:

  • ja Jums ir vai agrāk bijusi kāda alerģija;

  • ja Jums ir nieru, aknu vai sirds slimība (hipertensija un/vai sirds mazspēja), kā arī šķidruma aizture, vai arī kāds no šiem traucējumiem bijis agrāk;

  • ja lietojat urīndzenošos līdzekļus;

  • ja Jums ir sirds slimība, esat pārcietis insultu (trieku) vai uzskatāt, ka Jums ir šo slimību risks (piemēram, Jums ir paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts vai paaugstināts holesterīna līmenis asinīs vai esat smēķētājs), Jums ir jāapspriež sava ārstēšana ar ārstu. Tādu zāļu kā Skudexa lietošana var būt saistīta ar nedaudz palielinātu sirdstriekas (miokarda infarkta) vai triekas (insulta) risku. Risks ir lielāks, ja lieto lielas devas un ārstēšana ir ilgstoša. Nepārsniedziet ieteicamo devu un ārstēšanas ilgumu;

  • ja esat gados vecāks cilvēks – Jums ir lielāka blakusparādību iespējamība (skatīt 4. punktu). Ja rodas kāda no blakusparādībām, nekavējoties konsultējieties ar ārstu;

  • ja esat sieviete, kurai ir auglības traucējumi: šīs zāles var kaitēt Jūsu auglībai, tāpēc tās nedrīkst lietot, ja plānojat grūtniecību vai veicat auglības pārbaudes;

  • ja Jums ir asiņu un asins šūnu veidošanās traucējumi;

  • ja Jums ir sistēmiska sarkanā vilkēde vai jaukta saistaudu slimība (imūnās sistēmas traucējumi, kas bojā saistaudus);

  • ja Jums agrāk bijusi hroniska zarnu iekaisuma slimība (čūlainais kolīts, Krona slimība);

  • ja Jums ir vai agrāk bijuši citi kuņģa vai zarnu darbības traucējumi;

  • ja Jums ir vējbakas, jo NLP var pastiprināt infekciju, kaut arī tas ir reti;

  • ja lietojat citas zāles, kas palielina peptiskas čūlas vai asiņošanas risku, piemēram, perorālos steroīdus, dažus antidepresantus (SSAI tipa, t. i., selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus), līdzekļus, kas kavē asins recekļu veidošanos, piemēram, acetilsalicilskābi vai antikoagulantus, piemēram, varfarīnu. Šādā gadījumā pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu – viņš var vēlēties, lai Jūs lietotu vēl kādas zāles kuņģa aizsargāšanai;

  • ja lietojat citas zāles, kas satur tādas pašas aktīvās vielas kā šīs zāles, nepārsniedziet deksketoprofēna vai tramadola maksimālās dienas devas;

  • ja domājat, ka Jums izveidojies pieradums pie citiem pretsāpju līdzekļiem (opioīdiem);

  • ja Jums ir samaņas traucējumi (ja Jums ir sajūta, ka tuvojas ģībonis);

  • ja esat šoka stāvoklī (par to var liecināt auksti sviedri);

  • ja Jums ir palielināts spiediens galvas smadzenēs (kas iespējams pēc galvas traumas vai galvas smadzeņu slimības gadījumā);

  • ja Jums ir apgrūtināta elpošana;

  • ja Jums ir porfīrija.

Tramadols var izraisīt fizisku un psiholoģisku atkarību. Ilgstošas lietošanas gadījumā šo zāļu iedarbība var mazināties, kā dēļ jālieto lielākas devas (tolerances veidošanās). Pacientiem ar noslieci uz ļaunprātīgu zāļu lietošanu vai atkarību no zālēm ārstēšanu ar Skudexa drīkst veikt tikai neilgu laiku un stingrā medicīniskā uzraudzībā.

Pastāstiet ārstam, ja kāds no šiem traucējumiem rodas ārstēšanas laikā ar Skudexa vai bijis iepriekš.

Tramadolu aknās pārveido noteikts enzīms. Dažiem cilvēkiem ir šā enzīma variācijas, un tās pacientus var ietekmēt atšķirīgi. Dažiem cilvēkiem var nerasties pietiekama atsāpinošā iedarbība, bet citiem ir lielāks nopietnu blakusparādību risks. Novērojot kādu no šiem simptomiem, pārtrauciet zāļu lietošanu un nekavējoties vērsieties pēc medicīniskas palīdzības: lēna vai sekla elpošana, apjukums, miegainība, šauras acu zīlītes, slikta dūša vai vemšana, aizcietējumi vai ēstgribas zudums.

Bērni un pusaudži

Šīs zāles nav pētītas bērniem un pusaudžiem, tāpēc drošums un efektivitāte nav pierādīta, un zāles nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.

Lietošana bērniem ar elpošanas traucējumiem

Tramadolu nav ieteicams lietot bērniem ar elpošanas traucējumiem, jo viņiem var būt pastiprināti tramadola toksicitātes simptomi.

Citas zāles un Skudexa

Pastāstiet ārstam par visām zālēm, ko lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Dažas zāles nedrīkst lietot vienlaicīgi un citām zālēm vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāmaina devas.

Noteikti pasakiet savam ārstam, ja papildu Skudexa lietojat vai Jums ievada kādas no tālāk minētajām zālēm.

Lietošana vienlaicīgi ar Skudexa nav ieteicama:

  • acetilsalicilskābe, kortikosteroīdi vai citas pretiekaisuma zāles;

  • varfarīns, heparīns vai citas zāles asins recekļu veidošanās kavēšanai;

  • litijs, ko lieto dažu garastāvokļa traucējumu ārstēšanai;

  • metotreksāts, ko lieto reimatoīdā artrīta un vēža ārstēšanai;

  • hidantoīni un fenitoīns, ko lieto epilepsijas ārstēšanai;

  • sulfametoksazols, ko lieto pret bakteriālām infekcijām;

  • monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOI) (zāles depresijas ārstēšanai).

Vienlaicīgi ar Skudexa jālieto piesardzīgi:

  • AKE inhibitori, diurētiskie līdzekļi, bēta blokatori un angiotensīna II antagonisti, ko lieto paaugstināta asinsspiediena un sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai;

  • pentoksifilīns, ko lieto hronisku venozo čūlu ārstēšanai;

  • zidovudīns, ko lieto vīrusinfekciju ārstēšanai;

  • hlorpropamīds un glibenklamīds, ko lieto cukura diabēta ārstēšanai;

  • aminoglikozīdu antibiotikas, ko lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai;

  • vienlaicīga Skudexa un nomierinošu zāļu, piemēram, benzodiazepīnu vai radniecīgu zāļu, lietošana palielina miegainības, elpošanas traucējumu (elpošanas nomākuma), komas risku un var apdraudēt dzīvību. Tāpēc vienlaicīgu lietošanu var apsvērt tikai tad, kad nav iespējama cita ārstēšana. Tomēr, ja ārsts paraksta Skudexa kopā ar nomierinošām zālēm, ārstam jānosaka vienlaicīgi lietoto zāļu maksimālā deva un lietošanas ilgums. Izstāstiet ārstam par visām nomierinošām zālēm, ko lietojat, un stingri ievērojiet ārsta norādījumus par devu. Varētu būt noderīgi informēt draugus vai radus par iepriekš aprakstītajām pazīmēm un simptomiem. Ja Jums rodas šādi simptomi, sazinieties ar ārstu.

Vienlaicīgi ar Skudexa jālieto uzmanīgi:

  • hinolonu grupas antibiotikas (piemēram, ciprofloksacīns, levofloksacīns), ko lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai;

  • ciklosporīns vai takrolims, ko lieto imūnsistēmas slimību ārstēšanai un orgānu transplantācijā;

  • streptokināze un citas trombolītiskas vai fibrinolītiskas zāles, t. i., zāles asins recekļu šķīdināšanai;

  • probenecīds, ko lieto pret podagru;

  • digoksīns, ko lieto hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai;

  • mifepristons, ko lieto kā abortu izraisošu līdzekli (grūtniecības pārtraukšanai);

  • selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) tipa antidepresanti;

  • antiagreganti, ko lieto trombocītu salipšanas un asins trombu veidošanās mazināšanai;

  • tenofovīrs, deferazirokss, pemetrekseds.

Tramadola pretsāpju iedarbība var būt samazināta, un iedarbības ilgums var būt saīsināts, ja lietojat arī zāles, kas satur:

  • karbamazepīnu (epilepsijas lēkmju novēršanai);

  • buprenorfīnu, nalbufīnu vai pentazocīnu (pretsāpju līdzekļi);

  • ondansetronu (novērš sliktu dūšu).

Blakusparādību risks palielinās, ja:

  • Skudexa lietošanas laikā lietojat trankvilizatorus, miega līdzekļus, citus pretsāpju līdzekļus, piemēram, morfīnu un kodeīnu (arī kā pretklepus līdzekli), vai alkoholu. Jūs varat būt miegaināks vai just ģīboņa tuvošanos. Ja tā notiek, pastāstiet par to ārstam;

  • lietojat zāles, kas var izraisīt krampjus (lēkmes), piemēram, noteiktus antidepresantus vai antipsihotiskus līdzekļus. Lēkmes risks var palielināties, ja vienlaicīgi lietojat Skudexa. Ārsts pateiks, vai Skudexa ir Jums piemērots;

  • lietojat noteiktus antidepresantus. Iespējama Skudexa mijiedarbība ar šīm zālēm, un Jums var rasties tādi simptomi kā patvaļīgas, ritmiskas muskuļu (arī to muskuļu, kas kontrolē acu kustības) kontrakcijas, uzbudinājums, pārmērīga svīšana, trīce, refleksu pastiprināšanās, palielināts muskuļu saspringums, ķermeņa temperatūra virs 38°C;

  • kopā ar šīm zālēm lietojat antikoagulantus (zāles asiņu šķidrināšanai), piemēram, varfarīnu. Var būt traucēta šo zāļu ietekme uz asins recēšanu, un var sākties asiņošana.

    Skudexa kopā ar alkoholu

Ārstēšanas laikā ar Skudexa nelietojiet alkoholu, jo tas var pastiprināt šo zāļu iedarbību.

Norādījumus par Skudexa lietošanu skatīt 3. punktā.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Tramadols izdalās krūts pienā.

Skudexa lietošana ir kontrindicēta grūtniecības, kā arī bērna barošanas laikā ar krūti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Skudexa var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus, jo iespējams reibonis, neskaidra redze vai miegainība kā ārstēšanas blakusparādības. Tas īpaši iespējams tad, ja Skudexa lieto kopā ar garastāvokli un emocijas ietekmējošām zālēm vai alkoholu.

Ja novērojat šādu ietekmi, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, kamēr simptomi nav izzuduši.

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) devas vienībā, kas praktiski nozīmē “nātriju nesaturošas”.

3. Kā lietot Skudexa

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.

Jums nepieciešamā Skudexa deva ir atkarīga no sāpju veida, smaguma pakāpes un ilguma. Ārsts Jums pateiks, cik tablešu dienā jālieto un cik ilgi.

Ieteicamā deva parasti ir 1 apvalkotā tablete (atbilst 75 mg tramadola hidrohlorīda un 25 mg deksketoprofēna) ik pēc 8 stundām, bet ne vairāk kā 3 apvalkotās tabletes dienā (atbilst 225 mg tramadola hidrohlorīda un 75 mg deksketoprofēna) un ne ilgāk kā 5 dienas.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Skudexa nav piemērots bērniem un pusaudžiem.

Gados vecāki pacienti

Ja esat 75 gadus vecs vai vecāks, ārsts var ieteikt palielināt starplaiku starp devu lietošanas reizēm, jo zāles Jūsu organismā var sadalīties lēnāk.

Pacienti ar smagu aknu vai nieru slimību (mazspēju)/pacienti, kam veic dialīzi

Pacienti ar smagu aknu un/vai nieru mazspēju nedrīkst lietot Skudexa.

Ja Jums ir viegli nieru darbības traucējumi, ārsts var ieteikt palielināt starplaiku starp devu lietošanas reizēm.

Ja Jums ir viegli vai vidēji smagi aknu darbības traucējumi, ārsts var ieteikt palielināt starplaiku starp devu lietošanas reizēm.

Norijiet tableti, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma (vēlams glāzi ūdens).

Uzturs aizkavē Skudexa uzsūkšanos, tādēļ, lai iedarbība būtu ātrāka, lietojiet tableti vismaz 30 minūtes pirms maltītes. Dalījuma līnija paredzēta tikai tāpēc, lai palīdzētu salauzt tableti, ja ir grūtības norīt to veselu.

Ja esat lietojis Skudexa vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis pārāk daudz šo zāļu, nekavējoties pasakiet to savam ārstam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Lūdzu, neaizmirstiet paņemt līdzi šo zāļu iepakojumu vai lietošanas instrukciju.

Šo zāļu pārdozēšanas simptomi ir:

  • vemšana, ēstgribas zudums, vēdersāpes, miegainība, reibonis/rotēšanas sajūta, dezorientācija, galvassāpes (deksketoprofēnam);

  • zīlīšu sašaurināšanās, vemšana, sirds mazspēja, samaņas zudums, krampji un apgrūtināta elpošana (tramadolam).

Ja esat aizmirsis lietot Skudexa

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti. Lietojiet nākamo paredzēto devu noteiktajā laikā (saskaņā ar norādījumiem 3. punktā “Kā lietot Skudexa”).

Ja pārtraucat lietot Skudexa

Parasti, pārtraucot ārstēšanu ar Skudexa, pēcdarbības nebūs.

Tomēr retos gadījumos pacienti, kas Skudexa tabletes lietojuši kādu laiku, pārtraucot to lietošanu pēkšņi, var sajusties slikti. Viņiem var būt uzbudinājums, trauksme, nervozitāte vai trīce, apjukums, pārmērīga aktivitāte, apgrūtināta iemigšana un kuņģa vai zarnu darbības traucējumi. Reti cilvēkiem var būt panikas lēkmes, halucinācijas, murgi, paranoja vai identitātes zuduma sajūta. Viņiem var būt arī neparastas sajūtas, piemēram, nieze, durstīšanas sajūta un tirpšana, kā arī troksnis ausīs (tinnīts). Citi neparasti simptomi, t. i., apjukums, murgi, savas personības apziņas zaudēšana (depersonalizācija) un realitātes uztveres pārmaiņa (derealizācija), kā arī izsekošanas murgi (paranoja), novēroti ļoti reti. Ja pēc Skudexa lietošanas rodas kādas no šīm sūdzībām, lūdzu, konsultējieties ar ārstu.

Nevajadzētu uzreiz pārtraukt šo zāļu lietošanu, ja vien ārsts nav tā norādījis. Ja vēlaties pārtraukt šo zāļu lietošanu, vispirms konsultējieties ar ārstu, īpaši tad, ja zāles esat lietojis ilgstoši. Ārsts Jums ieteiks, kad un kā pārtraukt zāļu lietošanu, un tas var ietvert devas pakāpenisku samazināšanu, lai mazinātu nevajadzīgu blakusparādību (abstinences simptomu) risku.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Iespējamās blakusparādības norādītas tālāk atbilstoši rašanās biežuma iespējamībai.

Ja Jums rodas alerģiskas reakcijas simptomi, piemēram, sejas, mēles un/vai rīkles pietūkums un/vai apgrūtināta rīšana, vai nātrene vienlaikus ar apgrūtinātu elpošanu, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

Pārtrauciet Skudexa lietošanu, tiklīdz pamanāt izsitumus uz ādas vai kādu bojājumu mutes dobumā vai uz gļotādām, vai arī kādu alerģijas pazīmi.

Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

  • slikta dūša;

  • reibonis.

Bieži (var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

  • vemšana;

  • sāpes vēderā;

  • caureja;

  • gremošanas traucējumi;

  • galvassāpes;

  • miegainība, nespēks;

  • aizcietējums;

  • sausa mute;

  • pastiprināta svīšana.

Retāk (var skart ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

  • palielināts trombocītu skaits;

  • ietekme uz sirdi un asinsriti (sirdsklauves, ātra sirdsdarbība, ģīboņa sajūta vai kolapss), pazemināts asinsspiediens. Šīs nevēlamās blakusparādības īpaši var rasties, pacientam atrodoties vertikāli vai fiziskas slodzes laikā;

  • augsts vai ļoti augsts asinsspiediens;

  • balsenes tūska;

  • pazemināts kālija līmenis asinīs;

  • psihotiski traucējumi;

  • pietūkums ap acīm;

  • sekla vai lēna elpošana;

  • diskomforts, neparasta sajūta;

  • asinis urīnā;

  • rotēšanas sajūta;

  • bezmiegs vai apgrūtināta iemigšana;

  • nervozitāte/trauksme;

  • pietvīkums;

  • meteorisms;

  • nogurums;

  • sāpes;

  • drudzis un trīcēšana, slikta vispārējā pašsajūta;

  • patoloģiski asins analīžu rezultāti;

  • nepieciešamība vemt (rīstīšanās);

  • spiediena sajūta vēderā, uzpūšanās;

  • kuņģa iekaisums;

  • ādas reakcijas (piemēram, nieze, izsitumi);

  • sejas pietūkums.

Reti (var skart ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):

  • lūpu un rīkles pietūkums;

  • peptiska čūla, peptiskas čūlas perforācija vai asiņošana, kas var izpausties kā asins atvemšana vai melni izkārnījumi;

  • prostatas darbības traucējumi;

  • aknu iekaisums (hepatīts), aknu bojājums;

  • akūta nieru mazspēja;

  • lēna sirdsdarbība;

  • epileptiski krampji;

  • alerģiskas/anafilaktiskas reakcijas (piemēram, apgrūtināta elpošana, sēkšana, ādas pietūkums) un šoks (pēkšņa asinsrites mazspēja);

  • īslaicīgs samaņas zudums (ģībonis);

  • halucinācijas;

  • ūdens aizture un potīšu tūska;

  • ēstgribas zudums, ēstgribas pārmaiņas;

  • pinnes;

  • muguras sāpes;

  • bieža urinēšana vai mazāks izdalītā urīna daudzums nekā parasti, apgrūtināta vai sāpīga urinācija;

  • menstruāciju traucējumi;

  • patoloģiskas sajūtas (piemēram, nieze, durstīšanas sajūta, tirpšana);

  • trīce, muskuļu raustīšanās, nekoordinētas kustības, vāji muskuļi;

  • apjukums;

  • miega traucējumi un nakts murgi;

  • uztveres traucējumi;

  • neskaidra redze, zīlīšu sašaurināšanās;

  • elpas trūkums.

Pēc ārstēšanas ar Skudexa var rasties psiholoģiskas blakusparādības. To intensitāte un veids var būt dažādi (atbilstoši pacienta personībai un terapijas ilgumam):

  • garastāvokļa izmaiņas (galvenokārt pacilātība, dažkārt aizkaitināmība);

  • aktivitātes pārmaiņas (palēnināšanās, bet dažreiz aktivitātes palielināšanās);

  • modrības samazināšanās;

  • pavājināta spēja pieņemt lēmumus, kā dēļ iespējamas spriešanas kļūdas.

Ziņots par astmas pastiprināšanos.

Ja ārstēšanu pārtrauc pēkšņi, var rasties abstinences pazīmes (skatīt sadaļu “Ja pārtraucat lietot Skudexa”).

Epileptiski krampji ir radušies galvenokārt tad, ja lietotas lielas tramadola devas vai ja tramadols lietots vienlaicīgi ar citām zālēm, kas var izraisīt krampjus.

Ļoti reti (var skart ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem):

  • aizkuņģa dziedzera iekaisums;

  • nieru darbības traucējumi;

  • samazināts balto asins šūnu skaits (neitropēnija);

  • samazināts trombocītu skaits asinīs (trombocitopēnija);

  • atvērtas brūces uz ādas, mutē, acu un dzimumorgānu apvidū (Stīvensa-Džonsona un Laiela sindromi);

  • elpas trūkums elpceļu sašaurināšanās dēļ;

  • troksnis ausīs (tinnīts);

  • jutīga āda;

  • jutība pret gaismu.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

  • runas traucējumi;

  • ļoti izteikta zīlīšu paplašināšanās;

  • pazemināts glikozes līmenis asinīs.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja ārstēšanas sākumā Jums rodas ar kuņģi/zarnām saistītas blakusparādības (piemēram, sāpes vēderā, grēmas vai asiņošana), ja Jums iepriekš bijusi kāda šāda blakusparādība pretiekaisuma zāļu ilgstošas lietošanas dēļ un īpaši tad, ja esat gados vecāks cilvēks.

Biežākās blakusparādības ārstēšanas laikā ar Skudexa ir slikta dūša un reibonis, kas rodas vairāk nekā 1 no 10 pacientiem.

Ārstēšanas laikā ar NPL ziņots par šķidruma aizturi un pietūkumu (īpaši potīšu un kāju pietūkumu), paaugstinātu asinsspiedienu un sirds mazspēju.

Tādu zāļu kā Skudexa lietošana var būt saistīta ar nedaudz palielinātu sirdstriekas vai insulta risku.

Pacientiem ar imūnsistēmas traucējumiem, kas skar saistaudus (sistēmisku sarkano vilkēdi vai jauktu saistaudu slimību), pretiekaisuma līdzekļi retos gadījumos var izraisīt drudzi, galvassāpes un sprandas stīvumu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Skudexa

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “Derīgs līdz” vai “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi nav nepieciešami.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, ko vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Skudexa satur

  • Aktīvās vielas ir tramadola hidrohlorīds un deksketoprofēns. Katra tablete satur 75 mg tramadola hidrohlorīda un 25 mg deksketoprofēna.

  • Citas sastāvdaļas ir šādas:

tabletes kodols: mikrokristāliska celuloze, preželatinēta kukurūzas ciete, kroskarmelozes nātrija sāls, nātrija stearilfumarāts, bezūdens koloidāls silīcija dioksīds;

apvalks: polivinilspirts, titāna dioksīds, makrogols/PEG 3350, talks.

Skudexa ārējais izskats un iepakojums

Gandrīz baltas vai gaiši dzeltenas, iegarenas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiedumu “M” otrā pusē, iepakotas plastikāta/alumīnija izspiežamās plāksnītēs.

Skudexa iepakojumā ir 2, 4, 10, 15, 20, 30, 50, 100 vai 500 (5 iepakojumi pa 100) apvalkoto tablešu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Menarini International Operations Luxembourg S.A.

1, Avenue de la Gare L-1611

Luksemburga

Ražotājs

Menarini – Von Heyden GmbH

Leipziger Strasse 7 – 13

01097 Dresden

Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Islande, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Zviedrija, Lielbritānija: Skudexa

Francija: Skudexum

Itālija: Lenizak

Spānija: Enanplus

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018. gada augustā.

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Skudexa 75 mg/25 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 75 mg tramadola hidrohlorīda (tramadoli hydrochloridum) un 25 mg deksketoprofēna (dexketoprofenum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 33,07 mg kroskarmelozes nātrija sāls un 1,83 mg nātrija stearilfumarāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Skudexa: gandrīz baltas vai gaiši dzeltenas iegarenas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiedumu “M” otrā pusē. Apvalkotā tablete ir apmēram 14 mm gara un 6 mm plata.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Īslaicīga vidēji stipru vai stipru akūtu sāpju simptomātiska ārstēšana pieaugušiem pacientiem ar sāpēm, kuru mazināšanai nepieciešama tramadola un deksketoprofēna kombinācija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir viena apvalkotā tablete (atbilst 75 mg tramadola hidrohlorīda un 25 mg deksketoprofēna). Papildu devas var lietot pēc nepieciešamības, ievērojot minimālo intervālu starp devām – 8 stundas. Kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt trīs apvalkotās tabletes dienā (atbilst 225 mg tramadola hidrohlorīda un 75 mg deksketoprofēna).

Skudexa ir paredzēts tikai īslaicīgai lietošanai, ārstēšanu drīkst veikt tikai simptomātiskajā periodā un jebkurā gadījumā ne ilgāk par 5 dienām. Ņemot vērā pacienta sāpju intensitāti un atbildes reakciju uz ārstēšanu, jāapsver pāreja uz vienu aktīvo vielu saturošu pretsāpju līdzekli.

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko devu skaitu, kas nepieciešams simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem ieteicamā sākumdeva ir viena apvalkotā tablete; papildu devas var lietot, kad nepieciešams, ievērojot minimālo 8 stundu intervālu starp devām un nepārsniedzot kopējo dienas devu – 2 apvalkotās tabletes (atbilst 150 mg tramadola hidrohlorīda un 50 mg deksketoprofēna). Devu līdz vispārējai populācijai ieteicamajai devai, t. i., līdz 3 apvalkotām tabletēm dienā, var palielināt tikai pēc tam, kad apstiprināta laba vispārējā panesamība.

Skudexa piesardzīgi jālieto pacientiem pēc 75 gadu vecuma, jo dati par šiem pacientiem ir ierobežoti (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ārstēšana jāsāk ar mazāku devu skaitu (kopējā dienas deva 2 Skudexa apvalkotās tabletes), un viņi rūpīgi jānovēro.

Skudexa nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 60 – 89 ml/min) sākotnējā kopējā dienas deva jāsamazina līdz 2 Skudexa apvalkotām tabletēm (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Skudexa nedrīkst lietot pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ≤ 59 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Skudexa drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Tādēļ Skudexa nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Skudexa jānorij, uzdzerot pietiekamu šķidruma daudzumu (piemēram, vienu glāzi ūdens). Lietojot vienlaicīgi ar uzturu, samazinās zāļu uzsūkšanās ātrums (skatīt 5.2. apakšpunktu), ātrākai iedarbībai tabletes var lietot vismaz 30 minūtes pirms ēšanas.

4.3. Kontrindikācijas

Jāņem vērā kontrindikācijas, kas noteiktas deksketoprofēnam un tramadolam kā atsevišķiem līdzekļiem.

Deksketoprofēnu nedrīkst lietot šādos gadījumos:

  • paaugstināta jutība pret deksketoprofēnu, kādu citu NPL vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

  • pacientiem, kuriem vielas ar līdzīgu darbību (piemēram, acetilsalicilskābe vai citi NPL) izraisa astmas lēkmes, bronhu spazmas, akūtu rinītu vai polipu veidošanos degunā, nātreni vai angioedēmu;

  • zināmas fotoalerģiskas vai fototoksiskas reakcijas ārstēšanas laikā ar ketoprofēnu vai fibrātiem;

  • pacientiem ar aktīvu peptisku čūlu/kuņģa-zarnu trakta asiņošanu, vai kuriem anamnēzē ir kuņģa-zarnu trakta asiņošana, čūlu veidošanās vai perforācija;

  • pacientiem, kuriem anamnēzē ir kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai perforācija saistībā ar iepriekšēju NPL terapiju;

  • pacientiem ar hronisku dispepsiju;

  • pacientiem, kuriem ir cita aktīva asiņošana vai asinsreces traucējumi;

  • pacientiem ar Krona slimību vai čūlaino kolītu;

  • pacientiem ar smagu sirds mazspēju;

  • pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 59 ml/min);

  • pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (C novērtējums pēc Child-Pugh skalas);

  • pacientiem ar hemorāģisko diatēzi un citiem koagulācijas traucējumiem;

  • pacientiem ar smagu dehidratāciju (ko izraisījusi vemšana, caureja vai nepietiekama šķidruma uzņemšana).

Tramadolu nedrīkst lietot šādos gadījumos:

  • paaugstināta jutība pret tramadolu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

  • akūta saindēšanās ar alkoholu, miega līdzekļiem, pretsāpju līdzekļiem, opioīdiem vai psihotropiem līdzekļiem;

  • pacientiem, kuri lieto MAO inhibitorus vai kuri tos lietojuši pēdējo 14 dienu laikā (skatīt 4.5. apakšpunktu);

  • pacientiem, kuriem ir ar terapiju pietiekami nekontrolēta epilepsija (skatīt 4.4. apakšpunktu);

  • smags elpošanas nomākums.

Skudexa ir kontrindicēts grūtniecības un barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Jāņem vērā īpašie brīdinājumi un piesardzības pasākumi, kas noteikti deksketoprofēnam un tramadolam kā atsevišķiem līdzekļiem.

Deksketoprofēns

Piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem anamnēzē ir alerģiskas reakcijas.

No vienlaicīgas deksketoprofēna un citu NPL, tajā skaitā selektīvo ciklooksigenāzes 2 inhibitoru, lietošanas ir jāizvairās (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nevēlamās blakusparādības var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu īsāko laiku, kas nepieciešams simptomu kontrolei (skatīt 4.2. apakšpunktu, kā arī tālāk norādīto par kuņģa-zarnu trakta un kardiovaskulāro risku).

Lietošanas drošums saistībā ar kuņģi un zarnu traktu

Visu NPL lietošanas gadījumā jebkurā brīdī ārstēšanas gaitā ar vai bez brīdinošiem simptomiem vai nopietnu kuņģa-zarnu trakta traucējumu anamnēzes ziņots par kuņģa-zarnu trakta asiņošanu, čūlām un perforāciju, kas var būt letāla. Ja pacientiem, kuri saņem deksketoprofēnu, rodas kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai čūlas, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Kuņģa-zarnu trakta asiņošanas, čūlu un perforācijas risks paaugstinās līdz ar NPL devu, augstāks tas ir arī pacientiem ar čūlu anamnēzē, īpaši ja bijušas asiņošanas vai perforācijas komplikācijas (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem cilvēkiem.

Līdzīgi kā lietojot visus NPL, jānoskaidro, vai anamnēzē nav ezofagīta, gastrīta un/vai peptiskas čūlas, lai pārliecinātos, ka pirms ārstēšanas ar deksketoprofēnu tie ir pilnībā izārstēti. Jānovēro, vai pacientiem ar gremošanas trakta simptomiem vai tiem, kuriem anamnēzē ir kuņģa un zarnu trakta slimība, nerodas gremošanas trakta darbības traucējumi, īpaši gremošanas trakta asiņošana.

NPL jālieto piesardzīgi pacientiem ar kuņģa-zarnu trakta slimību (čūlaino kolītu, Krona slimību) anamnēzē, jo viņu stāvoklis var pasliktināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Šiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem vienlaikus nepieciešama acetilsalicilskābe mazā devā vai citas zāles, kas var paaugstināt kuņģa-zarnu trakta risku (skatīt tālāk un 4.5. apakšpunktā), jāapsver kombinēta terapija ar aizsargājošiem līdzekļiem (piemēram, misoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem).

Pacientiem ar kuņģa-zarnu trakta toksicitāti anamnēzē, īpaši gados vecākiem, jāziņo par jebkuriem neparastiem vēdera simptomiem (īpaši kuņģa-zarnu trakta asiņošanu), īpaši ārstēšanas sākuma stadijās.

Piesardzība ieteicama pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem zāles, kas varētu paaugstināt čūlu vai asiņošanas risku, piemēram, perorālos kortikosteroīdus, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus vai antiagregantus (piemēram, acetilsalicilskābi) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošanas drošums saistībā ar nierēm

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāievēro piesardzība. Šiem pacientiem NPL lietošana var izraisīt nieru darbības pavājināšanos, šķidruma aizturi un tūsku. Piesardzība jāievēro arī pacientiem, kas ārstējas ar diurētiskiem līdzekļiem, un tiem, kuriem varētu rasties hipovolēmija, jo pastāv paaugstināts nefrotoksicitātes risks.

Ārstēšanas laikā jānodrošina pietiekama šķidruma uzņemšana, lai nepieļautu dehidratāciju un ar to iespējami saistīto pastiprināto toksisko ietekmi uz nierēm.

Līdzīgi kā visi NPL, arī šīs zāles var paaugstināt atlieku slāpekļa un kreatinīna līmeni plazmā. Līdzīgi kā citi prostaglandīnu sintēzes inhibitori, arī šīs zāles var būt saistītas ar nevēlamu ietekmi uz nierēm, kā rezultātā var attīstīties glomerulonefrīts, intersticiāls nefrīts, nieru papillāra nekroze, nefrotisks sindroms un akūta nieru mazspēja.

Lietošanas drošums saistībā ar aknām

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāievēro piesardzība. Līdzīgi kā citi NPL, arī šīs zāles var izraisīt īslaicīgu nelielu dažu aknu rādītāju palielināšanos un ievērojamu aspartāta transamināzes (AsAT), ko sauc arī par seruma glutamātoksalacetāta transamināzi (SGOT), un alanīna transamināzes (AlAT), ko sauc arī par seruma glutamātpiruvāta transamināzi (SGPT), līmeņa paaugstināšanos. Ja šie rādītāji palielinās būtiski, ārstēšana jāpārtrauc.

Lietošanas drošums saistībā ar sirds un galvas smadzeņu asinsvadiem

Pacientiem, kuriem diagnosticēta arteriāla hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija, jo saistībā ar NPL terapiju ziņots par šķidruma aizturi un tūsku. Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir sirds slimība, īpaši tiem, kuriem iepriekš bijušas sirds mazspējas epizodes, jo ir paaugstināts sirds mazspējas risks.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana, īpaši lielās devās un ilgstošā terapijā, var būt saistīta ar nedaudz paaugstinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Datu, lai šādu risku izslēgtu arī deksketoprofēnam, nav pietiekami daudz.

Pacientus ar nekontrolētu arteriālu hipertensiju, sastrēguma sirds mazspēju, diagnosticētu sirds išēmisko slimību, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību drīkst ārstēt ar deksketoprofēnu tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientam ar sirds un asinsvadu slimības riska faktoriem (piemēram, arteriālu hipertensiju, hiperlipidēmiju, cukura diabētu, smēķēšanu) ir paredzēts sākt ilgstošu terapiju.

Visi neselektīvie NPL var kavēt trombocītu agregāciju un pagarināt asinsteces laiku, inhibējot prostaglandīnu sintēzi. Tāpēc pacientiem, kuri saņem citu terapiju, kas ietekmē hemostāzi, piemēram, varfarīnu vai citus kumarīna atvasinājumus, vai heparīnus, deksketoprofēna lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ādas reakcijas

Par smagām ādas reakcijām (reizēm letālām), tajā skaitā par eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi, saistībā ar NPL lietošanu ziņots ļoti reti (skatīt 4.8. apakšpunktu). Augstāks šādu reakciju risks pacientiem ir ārstēšanas kursa sākumā – reakcijas vairumā gadījumu rodas ārstēšanas pirmajā mēnesī. Parādoties pirmajām ādas izsitumu, gļotādas bojājumu pazīmēm vai kādām citām paaugstinātas jutības pazīmēm, deksketoprofēna lietošana ir jāpārtrauc.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem ir palielināts NPL nevēlamo blakusparādību, īpaši potenciāli letālas kuņģa-zarnu trakta asiņošanas un perforācijas, biežums (skatīt 4.2. apakšpunktu). Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk ar mazāko pieejamo devu.

Gados vecākiem cilvēkiem ir lielāka nieru, sirds un asinsvadu vai aknu darbības traucējumu iespējamība (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Cita informācija

Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem:

- ar iedzimtiem porfirīna metabolisma traucējumiem (piemēram, akūtu intermitējošu porfiriju);

- ar dehidratāciju;

- tūlīt pēc plašas ķirurģiskas operācijas.

Ļoti retos gadījumos novērotas smagas akūtas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, anafilaktisks šoks). Ārstēšana jāpārtrauc, parādoties pirmajām smagas paaugstinātas jutības reakciju pazīmēm pēc deksketoprofēna lietošanas. Specializētam veselības aprūpes personālam jāuzsāk medicīniski indicētas procedūras atkarībā no simptomiem.

Pacientiem, kuriem ir astma apvienojumā ar hronisku rinītu, hronisku sinusītu un/vai deguna polipozi, ir augstāks alerģijas risks pret acetilsalicilskābi un/vai NPL nekā pārējā populācijā. Šo zāļu lietošana var izraisīt astmas lēkmes vai bronhu spazmas, īpaši cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret acetilsalicilskābi vai NPL (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Izņēmuma gadījumā smagu ādas un mīksto audu infekciozu komplikāciju cēlonis var būt vējbakas. Šobrīd nevar izslēgt NPL veicinošo lomu šo infekciju pastiprināšanā. Tāpēc vējbaku gadījumā vēlams izvairīties no deksketoprofēna lietošanas.

Deksketoprofēns uzmanīgi jālieto pacientiem, kuriem ir asinsrades traucējumi, sistēmiska sarkanā vilkēde vai jaukta saistaudu slimība.

Tāpat kā citi NPL, deksketoprofēns var maskēt infekcijas slimību simptomus.

Pediatriskā populācija

Skudexa drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem, nav pierādīta. Tādēļ Skudexa nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.

Tramadols

Tramadols īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem ir atkarība, galvas trauma, šoks, neskaidras izcelsmes samaņas traucējumi, elpošanas centra vai funkcijas traucējumi vai paaugstināts intrakraniālais spiediens.

Pret opiātiem jutīgiem pacientiem šīs zāles jālieto piesardzīgi.

Ārstējot pacientus, kuriem ir elpošanas nomākums vai kuri vienlaikus lieto CNS nomācošus līdzekļus (skatīt 4.5. apakšpunktu), vai arī tad, ja ievērojami ir pārsniegta ieteicamā deva (skatīt 4.9. apakšpunktu), jāievēro piesardzība, jo šajās situācijās nevar izslēgt elpošanas nomākuma iespējamību.

Pacientiem, kuri saņem tramadolu ieteicamā devu līmenī, ziņots par krampjiem. Risks var būt paaugstināts, ja tramadola deva pārsniedz ieteicamās dienas devas augšējo robežu (400 mg).

Turklāt tramadols var palielināt krampju risku pacientiem, kuri lieto citas krampju slieksni pazeminošas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientus, kuriem ir epilepsija vai nosliece uz krampjiem, ar tramadolu drīkst ārstēt tikai tad, ja ir absolūta nepieciešamība.

Var veidoties pierašana, psihiska un fiziska atkarība, īpaši pēc ilgstošas lietošanas. Pacientiem, kuriem ir nosliece uz zāļu ļaunprātīgu lietošanu vai atkarību, ārstēšanu ar tramadolu drīkst veikt tikai īslaicīgi stingrā medicīniskā uzraudzībā. Ja pacientam vairs nav nepieciešama ārstēšana ar tramadolu, devu ieteicams samazināt pakāpeniski, lai novērstu abstinences simptomus.

Vienlaicīgas sedatīvu zāļu, piemēram, benzodiazepīnu vai radniecīgu zāļu, lietošanas radītais risks

Vienlaicīga Skudexa un sedatīvu zāļu, piemēram, benzodiazepīnu vai radniecīgu zāļu, lietošana var izraisīt sedāciju, elpošanas nomākumu, komu un nāvi. Šā riska dēļ parakstīt vienlaicīgi ar šīm sedatīvajām zālēm vajadzētu tikai pacientiem, kuriem nav iespējama cita ārstēšana. Ja pieņemts lēmums parakstīt Skudexa vienlaicīgi ar sedatīvām zālēm, jālieto mazākā efektīvā deva un ārstēšanas ilgumam jābūt pēc iespējas īsākam.

Rūpīgi jāvēro, vai pacientam nerodas elpošanas nomākuma un sedācijas pazīmes un simptomi. Tāpēc stingri ieteicams informēt pacientus un viņu aprūpētājus, lai viņi zinātu šos simptomus (skatīt 4.5. apakšpunktu).

CYP2D6 metabolisms

Tramadolu metabolizē aknu enzīms CYP2D6. Ja pacientam šā enzīma daudzums ir nepietiekams vai tā nav vispār, nevar panākt pietiekamu atsāpinošo iedarbību. Aplēses liecina, ka līdz pat 7 % baltās rases pārstāvju var būt šā enzīma deficīts. Taču, ja pacientam ir īpaši ātra vielmaiņa, pastāv opioīdu toksicitātes risks pat parasti parakstītās devās.

Vispārējie opioīdu toksicitātes simptomi ir apjukums, miegainība, sekla elpošana, šauras acu

zīlītes, slikta dūša, vemšana, aizcietējumi un ēstgribas zudums. Smagos gadījumos iespējami asinsrites un elpošanas nomākuma simptomi, kas var būt bīstami dzīvībai un ļoti retos gadījumos arī letāli. Šeit sniegtas aplēses par cilvēku ar īpaši ātru vielmaiņu izplatību dažādās populācijās.

Populācija Izplatība, %

Āfrikāņi/etiopieši 29 %

Afroamerikāņi 3,4–6,5 %

Aziāti 1,2–2 %

Baltās rases pārstāvji 3,6–6,5 %

Grieķi 6,0 %

Ungāri 1,9 %

Ziemeļeiropieši 1–2 %

Lietošana bērniem pēc operācijas

Zinātniskajās publikācijās ziņots, ka tramadola lietošana bērniem pēc mandeļu izgriešanas un/vai ar obstruktīvu miega apnoju saistītas adenoīdu izgriešanas operācijas ir izraisījusi retas, taču dzīvību apdraudošas blakusparādības. Ja bērniem lieto tramadolu pēcoperācijas sāpju mazināšanai, jāievēro ļoti liela piesardzība, kā arī cieši jāuzrauga opioīdu toksicitātes simptomi, tostarp elpošanas nomākums.

Bērni ar pavājinātu elpošanas funkciju

Tramadolu nav ieteicams lietot bērniem, kuru elpošanas funkcija var būt pavājināta, tostarp bērniem ar neiromuskulāriem traucējumiem, smagām sirds vai elpošanas slimībām, augšējo elpceļu vai plaušu infekcijām, politraumu vai bērniem, kuriem tiek veiktas lielas ķirurģiskas procedūras. Šie faktori var saasināt opioīdu toksicitātes simptomus.

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) devā, t. i., praktiski ir “nātriju nesaturošas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskie pētījumi, lai novērtētu zāļu savstarpējās mijiedarbības ietekmi uz Skudexa drošuma raksturojumu, nav veikti. Taču jāņem vērā mijiedarbība, par ko ziņots atsevišķi lietotam deksketoprofēnam un tramadolam.

Deksketoprofēns

Lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), kopumā iespējama tālāk minētā mijiedarbība.

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

  • Citi NPL (tajā skaitā selektīvi ciklooksigenāzes-2 inhibitori), tajā skaitā salicilāti lielā devā (≥ 3 g dienā): vairāku NPL vienlaicīga lietošana var paaugstināt gremošanas trakta čūlu un asiņošanas risku sinerģiskās darbības dēļ.

  • Antikoagulanti: NPL var pastiprināt antikoagulantu, piemēram, varfarīna, iedarbību deksketoprofēna izteiktās saistības dēļ ar plazmas olbaltumiem, kā arī trombocītu funkcijas inhibīcijas un gastroduodenālās gļotādas bojājuma dēļ. Ja no šīs kombinācijas nevar izvairīties, nepieciešama stingra klīniska uzraudzība, un jākontrolē laboratoriskie rādītāji.

  • Heparīni: paaugstināts asiņošanas risks (trombocītu funkcijas inhibīcijas un gastroduodenālās gļotādas bojājuma dēļ). Ja no šīs kombinācijas nevar izvairīties, nepieciešama stingra klīniska uzraudzība, un jākontrolē laboratoriskie raksturlielumi.

  • Kortikosteroīdi: paaugstināts kuņģa-zarnu trakta čūlu vai asiņošanas risks.

  • Litijs (aprakstīts vairāku NPL lietošanas gadījumā): NPL palielina litija daudzumu asinīs, kas var sasniegt toksisku līmeni (samazināta litija izdalīšanās caur nierēm). Tādēļ šis rādītājs jākontrolē, sākot, mainot un pārtraucot ārstēšanu ar deksketoprofēnu.

  • Metotreksāts, lietojot lielā devā – 15 mg nedēļā vai vairāk: palielinās metotreksāta hematoloģiskā toksicitāte, jo pretiekaisuma līdzekļi parasti samazina tā nieru klīrensu.

  • Hidantoīni (to vidū fenitoīns) un sulfanilamīdi: šo vielu toksiskā iedarbība var pastiprināties.

Kombinācijas, kuras lietojot, jāievēro piesardzība

  • Diurētiskie līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, aminoglikozīdu antibiotikas un angiotensīna II receptoru antagonisti: deksketoprofēns var pavājināt diurētisko un antihipertensīvo līdzekļu darbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar pavājinātu nieru darbību) vienlaicīga zāļu, kas nomāc ciklooksigenāzi, un AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru antagonistu vai aminoglikozīdu antibiotiku lietošana var izraisīt vēl izteiktāku nieru darbības pasliktināšanos, kas parasti ir atgriezeniska. Ja vienlaicīgi ordinē deksketoprofēnu un kādu diurētisko līdzekli, svarīgi pārliecināties, ka pacients ir pietiekami hidratēts, un ārstēšanas sākumā, kā arī periodiski pēc tam jākontrolē nieru darbība. Lietojot vienlaicīgi deksketoprofēnu un kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, var rasties hiperkaliēmija. Jākontrolē kālija koncentrācija asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

  • Metotreksāts, lietojot mazā devā – mazāk nekā 15 mg nedēļā: palielināta metotreksāta hematoloģiskā toksicitāte, jo pretiekaisuma līdzekļi parasti samazina tā nieru klīrensu. Lietojot kombināciju, pirmās nedēļās vienreiz nedēļā jākontrolē asinsaina. Pastiprināta uzraudzība nepieciešama pacientiem pat ar nedaudz pavājinātu nieru darbību, kā arī gados vecākiem pacientiem.

  • Pentoksifilīns: paaugstināts asiņošanas risks. Jāpastiprina klīniskā novērošana un biežāk jākontrolē asinsteces laiks.

  • Zidovudīns: paaugstināts toksiskas iedarbības risks uz eritrocītu rindas šūnām, jo ir nevēlama ietekme uz retikulocītiem, kas izpaužas ar izteiktu anēmiju vienu nedēļu pēc NPL lietošanas uzsākšanas. Pilnu asinsainu un retikulocītu skaitu jākontrolē 1 – 2 nedēļas pēc ārstēšanas uzsākšanas ar NPL.

  • Sulfonilurīnvielas preparāti: NPL var pastiprināt sulfonilurīnvielas preparātu hipoglikēmisko iedarbību, aizstājot tos saistīšanās vietās ar plazmas olbaltumiem.

Kombinācijas, kas jāņem vērā

  • Bēta blokatori: ārstēšana ar NPL var mazināt to antihipertensīvo iedarbību, kavējot prostaglandīnu sintēzi.

  • Ciklosporīns un takrolims: NPL var pastiprināt nefrotoksicitāti, kas skaidrojams ar nieru prostaglandīnu mediētu iedarbību. Kombinētas terapijas laikā jākontrolē nieru darbība.

  • Trombolītiskie līdzekļi: paaugstināts asiņošanas risks.

  • Antiagreganti un selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI): paaugstināts kuņģa-zarnu trakta asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

  • Probenecīds: iespējama paaugstināta deksketoprofēna koncentrācija plazmā. Šo mijiedarbību var izraisīt kavējošā ietekme uz nieru kanāliņu sekrēciju un glikuronīdu konjugāciju, tādēļ jāpielāgo deksketoprofēna deva.

  • Sirds glikozīdi: NPL var paaugstināt glikozīdu koncentrāciju plazmā.

  • Mifepristons: teorētiskā riska dēļ, ka prostaglandīnu sintetāzes inhibitori var ietekmēt mifepristona efektivitāti, NPL nedrīkst lietot 8 – 12 dienas pēc mifepristona lietošanas.

  • Neliels pierādījumu daudzums liecina, ka NPL lietošana vienā dienā ar prostaglandīnu nerada nevēlamu ietekmi uz mifepristona vai prostaglandīna iedarbību uz dzemdes kakla nobriešanu vai dzemdes kontraktilitāti un nemazina grūtniecības medicīniskas pārtraukšanas klīnisko efektivitāti.

  • Hinolonu grupas antibiotiskie līdzekļi: dzīvnieku dati liecina, ka lielas hinolonu devas kombinācijā ar NPL var paaugstināt krampju risku.

  • Tenofovīrs: lietošana vienlaicīgi ar NPL var paaugstināt atlieku slāpekļa un kreatinīna līmeni plazmā. Lai kontrolētu iespējamo sinerģisko ietekmi uz nieru darbību, jākontrolē nieru darbība.

  • Deferasirokss: lietošana vienlaicīgi ar NPL var paaugstināt kuņģa-zarnu trakta toksicitātes risku. Kombinējot deferasiroksu ar šīm vielām, nepieciešama stingra klīniska uzraudzība.

  • Pemetrekseds: lietošana vienlaicīgi ar NPL var samazināt pemetrekseda elimināciju, tādēļ, lietojot lielas NPL devas, jāievēro piesardzība. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 45 – 79 ml/min) jāizvairās no vienlaicīgas pemetrekseda un NPL lietošanas 2 dienas pirms un 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas.

Tramadols

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

  • Tramadolu nedrīkst lietot kombinācijā ar monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem, kuri ar MAO inhibitoriem ārstēti 14 dienu laikā pirms opioīda petidīna lietošanas, novērota dzīvībai bīstama ietekme uz centrālo nervu sistēmu, elpošanu un sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Tādu pašu mijiedarbību ar MAO inhibitoriem nevar izslēgt arī ārstēšanas laikā ar tramadolu.

  • Piesardzība jāievēro, ārstējot vienlaicīgi ar tramadolu un kumarīna atvasinājumiem (piemēram, varfarīnu), jo saņemti ziņojumi par palielinātu starptautisko standartizēto koeficientu (INR), masīvu asiņošanu un asinsizplūdumiem dažiem pacientiem.

  • Jauktu opioīdu receptoru agonistu/antagonistu (piemēram, buprenorfīna, nalbufīna, pentazocīna) un tramadola kombinācija nav ieteicama, jo šādā gadījumā teorētiski var samazināties tīrā agonista analgētiskā iedarbība.

Kombinācijas, kuras lietojot, jāievēro piesardzība

  • Tramadols var izraisīt krampjus un palielināt iespēju, ka selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI), serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitori (SNAI), tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi un citas krampju slieksni pazeminošas zāles (piemēram, bupropions, mirtazapīns, tetrahidrokanabinols) var izraisīt krampjus.

  • Terapeitiskā nolūkā vienlaicīgi lietojot tramadolu un serotonīnerģiskas zāles, piemēram, selektīvus serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus (SSAI), serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitorus (SNAI), MAO inhibitorus (skatīt 4.3. apakšpunktu), tricikliskos antidepresantus un mirtazapīnu, iespējama serotonīna toksicitāte. Serotonīna sindroms iespējams gadījumos, kad novēro vienu no šīm pazīmēm – spontāni kloniski krampji, inducējami vai okulāri kloniski krampji ar uzbudinājumu vai svīšanu, trīce un hiperrefleksija, hipertonija un par 38°C augstāka ķermeņa temperatūra, un inducējami okulāri kloniski krampji. Serotonīnerģisko zāļu lietošanas pārtraukšana parasti nodrošina strauju stāvokļa uzlabošanos. Ārstēšana ir atkarīga no simptomu veida un smaguma pakāpes.

  • Opiātu lietošana vienlaicīgi ar sedatīvām zālēm, piemēram, benzodiazepīniem vai radniecīgām zālēm, papildinošās CNS nomācošās ietekmes dēļ palielina sedācijas, elpošanas nomākuma, komas un nāves risku. Lietojot vienlaicīgi, devai un lietošanas ilgumam jābūt pēc iespējas mazākam (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kombinācijas, kas jāņem vērā

  • Tramadola lietošana vienlaicīgi ar citām centrālo nervu sistēmu nomācošām zālēm vai alkoholu var pastiprināt ietekmi uz centrālo nervu sistēmu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

  • Līdz šim iegūtie farmakokinētikas pētījumu rezultāti liecina, ka gadījumos, kad vienlaicīgi vai iepriekš lietots cimetidīns (enzīma inhibitors), klīniski nozīmīga mijiedarbība nav raksturīga.

  • Ja vienlaicīgi vai iepriekš lietots karbamazepīns (enzīma induktors), var pavājināties analgētiskā iedarbība un saīsināties iedarbības laiks.

  • Nedaudzos pētījumos pretvemšanas līdzekļa 5-HT3 antagonista ondansetrona lietošana pirms vai pēc operācijas pacientiem ar pēcoperācijas sāpēm palielināja nepieciešamību pēc tramadola.

  • Citas aktīvās vielas, par kurām zināms, ka tās inhibē CYP3A4, piemēram, ketokonazols un eritromicīns, var nomākt tramadola metabolismu (N-demetilēšanu), kā arī, iespējams, aktīvā O-demetilētā metabolīta metabolismu. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav pētīta.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Skudexa klīniskās izstrādes laikā grūtniecības gadījumu nebija. Skudexa drošuma raksturojums grūtniecības laikā šajā sadaļā iekļautajos klīniskajos pētījumos nav pierādīts. Jāņem vērā dati, kas iegūti ar deksketoprofēnu un tramadolu kā atsevišķiem līdzekļiem.

Deksketoprofēns

Prostaglandīnu sintēzes nomākšana var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati rada bažas par paaugstinātu spontāno abortu, iedzimtu sirds patoloģiju un gastrošīzes risku pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas agrīnā grūtniecības periodā. Iedzimtu sirds patoloģiju absolūtais risks paaugstinājās no mazāk nekā 1% līdz aptuveni 1,5%. Uzskata, ka risks paaugstinās līdz ar devu un ārstēšanas ilgumu. Pierādīts, ka dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana palielina pre- un postimplantācijas bojāejas biežumu un embriofetālu letalitāti. Turklāt dzīvniekiem, kuriem organoģenēzes periodā tika dots prostaglandīnu sintēzes inhibitors, ziņots par palielinātu dažādu malformāciju, tajā skaitā kardiovaskulāru, sastopamību. Tomēr deksketoprofēna pētījumos ar dzīvniekiem toksiska ietekme uz vairošanos nav novērota (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Trešajā grūtniecības trimestrī visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori auglim var izraisīt:

  • kardiopulmonālu toksicitāti (ar priekšlaicīgu arteriālā vada slēgšanos un pulmonālu hipertensiju);

  • nieru darbības traucējumus, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidramniju;

un mātei un jaundzimušajam grūtniecības beigās:

  • iespējamu asinsteces laika pagarināšanos – antiagreganta iedarbību, kas iespējama pat ļoti mazās devās;

  • dzemdes kontrakciju nomākumu, kas izraisa aizkavētas vai ilgstošas dzemdības.

Tramadols

Pētījumos ar dzīvniekiem lietojot tramadolu ļoti lielās devās, novēroja ietekmi uz orgānu attīstību, pārkaulošanos un jaundzimušo mirstību. Teratogēnu ietekmi nenovēroja. Tramadols šķērso placentu. Atbilstoši pierādījumi par tramadola drošumu cilvēkam grūtniecības laikā nav pietiekami.

Pirms dzemdībām vai to laikā lietots tramadols neietekmē dzemdes kontraktilitāti. Jaundzimušajiem tas var izraisīt elpošanas frekvences izmaiņas, kas parasti nav klīniski nozīmīgas. Ilgstoša lietošana grūtniecības laikā jaundzimušajam var izraisīt abstinences simptomus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Skudexa ir kontrindicēts grūtniecības laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Lai pētītu Skudexa izdalīšanos cilvēka pienā, kontrolēti pētījumi nav veikti. Jāņem vērā dati, kas ziņoti, lietojot deksketoprofēnu un tramadolu kā atsevišķus līdzekļus.

Deksketoprofēns

Nav zināms, vai deksketoprofēns izdalās cilvēka pienā.

Tramadols

Tramadols un tā metabolīti cilvēka pienā ir konstatēti nelielā daudzumā.

Apmēram 0,1 % no mātes uzņemtās tramadola devas izdalās krūts pienā. Ja laikā uzreiz pēc dzemdībām māte dienā iekšķīgi lieto tramadola devu līdz 400 mg, ar krūti barots zīdainis uzņem vidēji 3 % no mātes lietotās svaram pielāgotās zāļu devas. Tāpēc tramadolu nedrīkst lietot krūts barošanas laikā, vai arī barošana ar krūti ir jāpārtrauc, kamēr lieto tramadolu. Pēc vienreizējas tramadola devas parasti nav nepieciešams pārtraukt barošanu ar krūti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Skudexa ir kontrindicēts bērna barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Deksketoprofēna, tāpat kā citu NPL, lietošana var samazināt sievietes auglību, tāpēc tas nav ieteicams sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir sarežģījumi ar apaugļošanos vai kurām tiek veikta izmeklēšana neauglības dēļ, jāapsver deksketoprofēna lietošanas pārtraukšana.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dati, kas zināmi par Skudexa atsevišķo sastāvdaļu ietekmi, ir attiecināmi uz fiksēto kombināciju.

Deksketoprofēns

Ņemot vērā, ka var attīstīties reibonis vai miegainība, deksketoprofēns nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tramadols

Pat lietojot saskaņā ar norādījumiem, tramadols var izraisīt tādu ietekmi kā miegainība un reibonis, tādēļ tas var vājināt transportlīdzekļu vadītāju un mehānismu apkalpotāju reakcijas.

Tas īpaši attiecas uz lietošanu kopā ar citām psihotropām vielām un alkoholu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamās blakusparādības, ko klīniskos pētījumos vismaz iespējami izraisījis Skudexa, kā arī blakusparādības, kas minētas deksketoprofēna un tramadola iekšķīgi lietojamo zāļu formu zāļu aprakstos, apkopotas turpmāk tabulā, sadalot pa orgānu sistēmu grupām.

Biežums ir definēts šādi:

ļoti bieži: ≥1/10;

bieži: no ≥1/100 līdz <1/10;

retāk: no ≥1/1000 līdz <1/100;

reti: no ≥1/10 000 līdz <1/1000;

ļoti reti: <1/10 000;

nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem.

MedDRA ORGĀNU SISTĒMU GRUPA Nevēlamā blakusparādība Biežums
SKUDEXA Deksketoprofēns Tramadols
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Trombocitoze Retāk
Neitropēnija - Ļoti reti -
Trombocitopēnija - Ļoti reti -
Imūnās sistēmas traucējumi Paaugstināta jutība (piemēram, aizdusa, bronhu spazmas, sēkšana, angioedēma) - Ļoti reti Reti

Anafilaktiska reakcija, arī anafilaktisks

šoks

 - Ļoti reti Reti
Balsenes tūska Retāk Reti -
Vielmaiņas un uztures traucējumi Ēstgribas traucējumi Reti
Samazināta ēstgriba - Reti -
Hipoglikēmija Nav zināms
Hipokaliēmija Retāk
Psihiskie traucējumi Trauksme Retāk Reti
Kognitīvi traucējumi Reti
Apjukums Reti
Atkarība Reti
Halucinācijas Reti
Bezmiegs Retāk
Garastāvokļa izmaiņas Reti
Nakts murgi Reti
Psihotiski traucējumi Retāk
Miega traucējumi Reti
Nervu sistēmas traucējumi Koordinācijas traucējumi Reti
Reibonis Bieži Retāk Ļoti bieži
Epilepsija Reti
Galvassāpes Retāk Retāk Bieži
Patvaļīgas muskuļu kontrakcijas Reti
Parestēzija Reti Reti
Jušanas traucējumi Reti
Miegainība Retāk Retāk Bieži
Runas traucējumi Nav zināms
Ģībonis Reti Reti
Trīce Reti
Acu bojājumi Neskaidra redze Ļoti reti Reti
Midriāze Nav zināms
Mioze Reti
Periorbitāla tūska Retāk
Ausu un labirinta bojājumi Troksnis ausīs Ļoti reti
Vertigo Retāk Retāk
Sirds funkcijas traucējumi Bradikardija Reti
Sirdsklauves Retāk Retāk
Tahikardija Retāk Ļoti reti Retāk
Asinsvadu sistēmas traucējumi Asinsrites kolapss Retāk
Pietvīkums Retāk
Hipertensīvā krīze Retāk
Hipotensija Retāk Ļoti reti
Ortostatiska hipotensija Retāk
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Bradipnoja Reti
Bronhu spazmas Ļoti reti
Aizdusa Ļoti reti Reti
Elpošanas nomākums Retāk
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Nepatīkama sajūta vēderā Retāk
Vēdera apjoma palielināšanās Retāk Retāk
Sāpes vēderā Bieži
Aizcietējums Retāk Retāk Bieži
Caureja Bieži Retāk
Sausa mute Retāk Bieži
Gremošanas traucējumi Retāk Bieži
Meteorisms Retāk
Gastrīts Retāk
Kuņģa-zarnu trakta kairinājums Retāk
Slikta dūša Bieži Bieži Ļoti bieži
Pankreatīts Ļoti reti
Peptiskas čūlas asiņošana Reti
Peptiskas čūlas perforācija Reti
Peptiska čūla Reti
Rīstīšanās Retāk
Vemšana Bieži Bieži Bieži
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Hepatīts Reti
Hepatocelulārs bojājums Reti
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis (tai skaitā patoloģisks aknu funkcionālo testu rezultāts un paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis) Retāk Reti Ļoti reti
Ādas un zemādas audu bojājumi Pinnes Reti
Sejas tūska Retāk Ļoti reti
Hiperhidroze Retāk Reti Bieži
Fotosensitivitātes reakcija Ļoti reti
Nieze Ļoti reti Retāk
Izsitumi Retāk Retāk
Stīvensa-Džonsona sindroms Ļoti reti
Toksiska epidermas nekrolīze (Laiela sindroms) Ļoti reti
Nātrene Retāk Reti Retāk
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Muguras sāpes Reti
Vājums Reti
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Dizūrija Reti
Hematūrija Retāk
Urinācijas traucējumi Reti
Nefrīts Ļoti reti
Nefrotiskais sindroms Ļoti reti
Poliūrija Reti
Akūta nieru mazspēja Reti
Urīna aizture Reti
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības Menstruāciju traucējumi Reti
Prostatas darbības traucējumi Reti
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Astēnija Retāk Retāk
Drebuļi Retāk Retāk
Diskomforts Retāk
Slikta pašsajūta Retāk

Zāļu lietošanas pārtraukšanas sindroms (uzbudinājums, trauksme, nervozitāte, bezmiegs, hiperkinēzija, trīce un kuņģa-zarnu trakta simptomi: reti; panikas lēkmes, stipra trauksme, halucinācijas, parestēzijas, troksnis ausīs un neparasti CNS simptomi – t.i., apjukums, delūzijas,

depersonalizācija, derealizācija, paranoja)

 Reti/ļoti reti
Nogurums Retāk Bieži
Savārgums Retāk
Perifēra tūska Reti
Sāpes Retāk
Izmeklējumi Paaugstināts asinsspiediens Retāk Reti Reti
Paaugstināts sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs Retāk
Paaugstināts laktātdehidrogenāzes līmenis asinīs Retāk

Deksketoprofēns-tramadols

Klīniskos pētījumos visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības bija vemšana, slikta dūša un reibonis (attiecīgi 2,9%, 2,7% un 1,1% pacientu).

Deksketoprofēns

Kuņģa-zarnu trakta blakusparādības: biežāk novērotās nevēlamās blakusparādības ir kuņģa-zarnu trakta blakusparādības. Iespējamas peptiskas čūlas, perforācija vai kuņģa-zarnu trakta asiņošana, reizēm letāla, īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēc lietošanas ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera pūšanos, aizcietējumu, dispepsiju, sāpēm vēderā, melēnu, hematemēzi, čūlaino stomatītu, kolīta un Krona slimības paasinājumu (skatīt 4.4. apakšpunktu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”). Retāk novērots gastrīts. Saistībā ar NPL terapiju ziņots par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.

Tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumā var rasties tālāk minētās nevēlamās blakusparādības: aseptisks meningīts, kas var rasties galvenokārt pacientiem ar sistēmisku sarkano vilkēdi vai jauktu saistaudu slimību, hematoloģiskas reakcijas (purpura, aplastiska un hemolītiska anēmija, reti agranulocitoze un medullāra hipoplāzija).

Bullozas reakcijas, tajā skaitā Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze (ļoti reti).

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstošā terapijā) var būt saistīta ar nedaudz paaugstinātu arteriālās trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tramadols

Biežāk ziņotās tramadola nevēlamās blakusparādības ir slikta dūša un reibonis. Tās abas rodas vairāk nekā 10% pacientu.

Ja ievērojami tiek pārsniegtas ieteicamās devas un vienlaicīgi tiek lietotas citas centrālo nervu sistēmu nomācošas vielas (skatīt 4.5. apakšpunktu), var rasties elpošanas nomākums.

Ziņots par astmas gaitas pasliktināšanos, lai gan cēloniska saistība nav pierādīta.

Epilepsijas veida krampji radās galvenokārt pēc lielu tramadola devu lietošanas vai pēc vienlaicīgas ārstēšanas ar zālēm, kas var pazemināt krampju slieksni vai pašas ierosina cerebrālus krampjus (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Var rasties šādi opiātu abstinences laikā novērotajiem simptomiem līdzīgi zāļu lietošanas pārtraukšanas reakciju simptomi: uzbudinājums, trauksme, nervozitāte, bezmiegs, hiperkinēzija, trīce un kuņģa-zarnu trakta simptomi.

Citi simptomi, kas tramadola lietošanas pārtraukšanas gadījumā novēroti ļoti reti, ir panikas lēkmes, stipra trauksme, halucinācijas, parestēzijas, troksnis ausīs un neparasti CNS simptomi (t. i., apjukums, murgi, depersonalizācija, derealizācija, paranoja).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Klīniskos pētījumos par pārdozēšanas gadījumiem nav ziņots. Jāņem vērā dati, kas ziņoti, lietojot deksketoprofēnu un tramadolu kā atsevišķus līdzekļus.

Simptomi

Deksketoprofēns

Deksketoprofēna pārdozēšanas simptomi nav zināmi.

Deksketoprofēnu saturošas zāles izraisījušas gremošanas trakta darbības traucējumus (vemšanu, anoreksiju, sāpes vēderā) un neiroloģiskus traucējumus (miegainību, vertigo, dezorientāciju, galvassāpes).

Tramadols

Tramadola pārdozēšanas gadījumā principā rodas tādi paši simptomi kā visu citu centrālas darbības pretsāpju līdzekļu (opioīdu) pārdozēšanas gadījumā. Īpaši raksturīga ir mioze, vemšana, kardiovaskulārs kolapss, samaņas traucējumi līdz pat komai, krampji un elpošanas nomākums, un pat elpošanas apstāšanās.

Ārstēšana

Deksketoprofēns

Ja zāles lietotas nejauši vai pārāk lielā daudzumā, nekavējoties sāciet simptomātisku ārstēšanu atbilstoši pacienta klīniskajam stāvoklim.

Ja pieaugušais vai bērns lietojis vairāk nekā 5 mg/kg, pirmajā stundā pēc lietošanas jāordinē aktivētā ogle. Deksketoprofēnu var izvadīt no organisma ar dialīzi.

Tramadols

Jānodrošina elpceļu caurlaidība (un jāizvairās no aspirācijas), atbilstoši simptomiem jāuztur elpošana un asinsrite. Antidots elpošanas nomākuma gadījumā ir naloksons. Ar dzīvniekiem veiktajos eksperimentos naloksons neietekmēja krampjus. Šādā gadījumā intravenozi jāievada diazepāms. Perorālas saindēšanās gadījumā divu stundu laikā pēc tramadola lietošanas ieteicams veikt gremošanas trakta detoksikāciju ar aktivēto ogli.

Tramadolu var izvadīt no organisma ar dialīzi, bet ar hemodialīzi vai hemofiltrāciju no seruma to var izvadīt minimālā daudzumā. Tādēļ akūtas tramadola intoksikācijas ārstēšana tikai ar hemodialīzi vai hemofiltrāciju nav piemērota detoksikācijas nodrošināšanai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: opioīdu kombinācijas ar neopioīdu pretsāpju līdzekļiem

ATĶ kods: N02AJ14

Darbības mehānisms

Deksketoprofēns ir S-(+)-2-(3- benzoilfenil) propionskābes trometamīna sāls – pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis, kas pieder pie nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu grupas (M01AE).

Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu darbības mehānisms saistīts ar prostaglandīnu sintēzes samazināšanu, inhibējot ciklooksigenāzes darbību. Specifiski tiek inhibēta arahidonskābes pārvēršanās par cikliskiem endoperoksīdiem PGG2 un PGH2, kas ražo prostaglandīnus PGE1, PGE2, PGF2α, PGD2, kā arī prostaciklīnu PGI2 un tromboksānus (TxA2 un TxB2). Turklāt prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var ietekmēt citus iekaisuma mediatorus, piemēram, kinīnus, nodrošinot netiešu iedarbību papildus tiešai iedarbībai.

Eksperimentāliem dzīvniekiem un cilvēkiem pierādīts, ka deksketoprofēns ir COX-1 un COX-2 inhibitors.

Tramadola hidrohlorīds ir centrālas darbības sintētisks opioīdu grupas pretsāpju līdzeklis. Tas ir neselektīvs, daļējs µ, δ un κ opioīdu receptoru agonists ar lielāku afinitāti pret µ receptoriem. Opioīdu aktivitāte ir saistīta gan ar zemu pamatsavienojuma saistīšanas afinitāti, gan ar lielāku O-demetilētā M1 metabolīta saistīšanas afinitāti pie µ opioīdu receptoriem. Dzīvnieku modeļos M1 nodrošina līdz sešām reizēm spēcīgāku analgēziju nekā tramadols, un tā saistīšanās ar µ opioīdu receptoriem ir 200 reižu spēcīgāka. Vairākos ar dzīvniekiem veiktos testos tramadola izraisītai analgēzijai tikai daļēji pretdarbojas opiātu antagonists naloksons. Tramadola un M1 relatīvais ieguldījums analgēzijas nodrošināšanā cilvēkam ir atkarīgs no katra savienojuma koncentrācijas plazmā.

Pierādīts, ka tramadols, tāpat kā daži citi opioīdu grupas pretsāpju līdzekļi, in vitro nomāc norepinefrīna un serotonīna atpakaļsaisti. Šie mehānismi neatkarīgi var veicināt tramadola vispārējo analgētisko iedarbību.

Tramadolam piemīt pretklepus iedarbība. Atšķirībā no morfīna tramadola pretsāpju devām plašā diapazonā nepiemīt elpošanu nomācoša ietekme. Arī kuņģa un zarnu motilitāti tas ietekmē mazāk. Ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu ir neliela. Ziņots, ka tramadola iedarbības spēks ir no 1/10 (vienas desmitās daļas) līdz 1/6 (vienai sestajai daļai) no morfīnam novērotā.

Farmakodinamiskā iedarbība

Preklīniskos pētījumos pierādīta sinerģiska mijiedarbība starp aktīvajām sastāvdaļām, kas novērota gan akūta, gan hroniska iekaisuma modeļos un liecina, ka mazākas katras aktīvās sastāvdaļas devas ļauj sasniegt efektīvu analgēziju.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Ar vairākiem vidēji stipru vai stipru nociceptīvu sāpju (tajā skaitā zobu sāpju, somatisku sāpju un viscerālu sāpju) modeļiem veiktos klīniskos pētījumos pierādīta efektīva Skudexa pretsāpju iedarbība.

Vairāku devu, dubultmaskētā, randomizētā, paralēlu grupu pētījumā 606 pacientēm ar vidēji stiprām vai stiprām sāpēm pēc abdominālas histerektomijas un vidējo vecumu 47,6 gadi (diapazonā no 25 līdz 73 gadiem) kombinācijas analgētisko efektivitāti salīdzinājumā ar atsevišķām sastāvdaļām vērtēja, izmantojot sāpju intensitātes atšķirības vērtību summu 8 stundu intervālā (SPID8) pēc pētījuma zāļu pirmās devas lietošanas, sāpju intensitāti vērtējot uz 100 mm vizuālās analogu skalas (VAS). Lielāka SPID vērtība liecina par izteiktāku sāpju atvieglojumu. Ārstēšana ar Skudexa nodrošināja būtiski lielāku pretsāpju iedarbību nekā tādā pašā (25 mg deksketoprofēna) vai lielākā devā (100 mg tramadola) lietotas atsevišķas sastāvdaļas. Rezultāti bija šādi: Skudexa (241,8), 25 mg deksketoprofēna (184,5), 100 mg tramadola (157,3).

Pirmajās 8 stundās pēc Skudexa lietošanas pacienti ziņoja par nozīmīgi mazāku sāpju intensitāti (vidēji PI-VAS= 33,6) ar statistiski nozīmīgu (p< 0,0001) atšķirību no deksketoprofēna 25 mg (vidēji PI-VAS= 42,6) un tramadola 100 mg (vidēji PI-VAS= 42,9). Labāku atsāpināšanu konstatēja arī ITT populācijā 56 stundu laikā pēc atkārtotu devu ievadīšanas saskaņā ar lietošanas shēmu, izslēdzot tos pacientus, kas nesaņēma aktīvās zāles kā pirmo vienreizējo devu, ar statistiski nozīmīgu (p< 0,0001) atšķirību starp Skudexa un deksketoprofēnu 25 mg (-8,4) un tramadolu 100 mg (-5,5).

Ar Skudexa ārstētajiem pacientiem bija mazāk nepieciešamība pēc glābšanas zālēm sāpju mazināšanai (11,8% pacientu salīdzinājumā ar 21,3% (p= 0,0104) un 21,4% (p= 0,0097), kas lietoja attiecīgi deksketoprofēnu 25 mg un tramadolu 100 mg). Ja ņem vērā glābšanas zāļu ietekmi, Skudexa labākā atsāpinošā iedarbība, atkārtoti lietojot 56 stundu laikā, kļūst vēl uzskatāmāka, sasniedzot PI-VAS atšķirību pa labu Skudexa salīdzinājumā ar deksketoprofēnu (-11,0) un tramadolu (-9,1) ar statistiski nozīmīgu p= <0,0001.

Vairāku devu, dubultmaskētā, randomizētā, paralēlu grupu pētījumā 641 pacientam ar vidēji stiprām vai stiprām sāpēm pēc pilnīgas gūžas artroplastijas un vidējo vecumu 61,9 gadi (diapazonā no 29 līdz 80 gadiem) kombinācijas analgētisko efektivitāti salīdzinājumā ar atsevišķām sastāvdaļām vērtēja 8 stundu laikā pēc pētījuma zāļu pirmās devas lietošanas (SPID8). Ārstēšana ar Skudexa izraisīja analgētisko iedarbību, kas būtiski pārsniedz to, kāda novērota, lietojot atsevišķas sastāvdaļas tādā pašā (25 mg deksketoprofēna) vai lielākā devā (100 mg tramadola); Skudexa (246,9), 25 mg deksketoprofēna (208,8), 100 mg tramadola (204,6). Pirmajās 8 stundās pēc Skudexa lietošanas pacienti ziņoja par nozīmīgi mazāku sāpju intensitāti (vidēji PI-VAS= 26,3) ar statistiski nozīmīgu (p< 0,0001) atšķirību no deksketoprofēna 25 mg (vidēji PI-VAS= 33,6) un tramadola 100 mg (vidēji PI-VAS= 33,7).

Labāku atsāpināšanu konstatēja arī ITT populācijā 56 stundu laikā pēc atkārtotu devu ievadīšanas saskaņā ar lietošanas shēmu, izslēdzot tos pacientus, kas nesaņēma aktīvās zāles kā pirmo vienreizējo devu, ar statistiski nozīmīgu (p< 0,0001) atšķirību starp Skudexa un attiecīgi deksketoprofēnu 25 mg (-8,1) un tramadolu 100 mg (-6,3).

Glābšanas zāles sāpju mazināšanai bija nepieciešamas 15,5% Skudexa lietojušo pacientu, salīdzinot ar 28,0% (p= 0,0017) un 25,2% (p=0,0125) pacientu, kas lietoja attiecīgi deksketoprofēnu 25 mg un tramadolu 100 mg. Ja ņem vērā glābšanas zāļu ietekmi, Skudexa labākā atsāpinošā iedarbība, atkārtoti lietojot 56 stundu laikā, kļūst vēl uzskatāmāka, sasniedzot statistisku (p= <0,0001) PI-VAS atšķirību pa labu Skudexa salīdzinājumā ar deksketoprofēnu (-10,4) un tramadolu (-8,3).

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt Skudexa pētījumu rezultātus visās pediatriskās populācijas apakšgrupās vidēji stipru vai stipru akūtu sāpju ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Veselām pētāmām personām deksketoprofēna un tramadola vienlaicīga lietošana neietekmēja nevienas sastāvdaļas farmakokinētiskos rādītājus.

Veseliem pieaugušajiem deksketoprofēna un tramadola maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi aptuveni 30 (15 – 60) minūšu un 1,6 – 2 stundu laikā.

Deksketoprofēns

Uzsūkšanās

Pēc deksketoprofēna perorālas lietošanas cilvēkiem Cmax tiek sasniegta 30 minūšu laikā (pēc 15 – 60 minūtēm).

Lietojot vienlaicīgi ar uzturu, AUC nemainās, tomēr deksketoprofēna Cmax pazeminās, un tā uzsūkšanās notiek lēnāk (palielinās tmax).

Izkliede

Deksketoprofēna izkliedes pusperiods un eliminācijas pusperiods ir attiecīgi 0,35 un 1,65 stundas. Līdzīgi kā citām zālēm, kuras izteikti saistās ar plazmas olbaltumiem (99%), tā izkliedes tilpums vidēji ir mazāks par 0,25 l/kg.

Atkārtotu devu farmakokinētikas pētījumos konstatēja, ka AUC pēc pēdējās devas lietošanas ir tāds pats, kāds konstatēts pēc vienreizējas devas lietošanas, tādējādi norādot, ka zāļu uzkrāšanās nenotiek.

Biotransformācija un eliminācija

Pēc deksketoprofēna lietošanas urīnā atrasts tikai S-(+) enantiomērs, tādējādi norādot, ka cilvēkiem nenotiek pārveidošanās par R-(-) enantiomēru.

Deksketoprofēna galvenais eliminācijas veids ir saistīšanās ar glikuronīdiem, un pēc tam izvadīšana caur nierēm.

Tramadols

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas uzsūcas vairāk nekā 90% tramadola. Vidējā absolūtā biopieejamība ir aptuveni 70% neatkarīgi no vienlaikus uztura lietošanas.

Atšķirība starp absorbēto un pieejamo nemetabolizēto tramadola daudzumu, iespējams, ir saistīta ar mazo pirmā loka efekta ietekmi. Pirmā loka efekts pēc perorālas lietošanas ir ne vairāk kā 30%.

Tramadolam ir izteikta afinitāte pret audiem (Vd,β=203±40 l). Ar olbaltumvielām saistās aptuveni 20%.

Pēc vienreizējas 100 mg tramadola devas iekšķīgas lietošanas kapsulu vai tablešu veidā jauniem veseliem brīvprātīgajiem koncentrāciju plazmā varēja noteikt aptuveni 15 – 45 minūšu laikā, vidējā Cmax bija 280 - 208 µg/l un Tmax 1,6 – 2 h.

Izkliede

Tramadols šķērso hematoencefālisko barjeru un placentu. Mātes pienā konstatēts ļoti neliels vielas un tā O-demetilatvasinājuma daudzums (attiecīgi 0,1% un 0,02% lietotās devas).

Biotransformācija

Cilvēka organismā tramadola metabolisms notiek galvenokārt N- un O-demetilēšanas ceļā un O-demetilēšanas produktiem saistoties ar glikuronskābi. Farmakoloģiski aktīvs ir vienīgi O-demetiltramadols. Citiem metabolītiem ir būtiskas kvantitatīvas atšķirības indivīdu vidū. Līdz šim urīnā ir konstatēti 11 metabolīti. Eksperimentos ar dzīvniekiem pierādīts, ka O-demetiltramadols ir 2 – 4 reizes spēcīgāks nekā pamatviela. Tā eliminācijas pusperiods t½β (sešiem veseliem brīvprātīgajiem) ir 7,9 h (5,4 – 9,6 h) un aptuveni tāds pats kā tramadolam.

Viena vai abu tramadola metabolismā iesaistīto citohroma P450 izoenzīmu – CYP3A4 un CYP2D6 – inhibīcija var ietekmēt tramadola vai tā aktīvā metabolīta koncentrāciju plazmā.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods t½β ir aptuveni 6 h neatkarīgi no lietošanas veida. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem tas var būt aptuveni 1,4 reizes ilgāks.

Tramadols un tā metabolīti gandrīz pilnībā izdalās caur nierēm. Kumulatīvā ekskrēcija ar urīnu veido 90% lietotās devas kopējās radioaktivitātes. Traucētas aknu un nieru darbības gadījumā eliminācijas pusperiods var būt nedaudz ilgāks. Pacientiem ar aknu cirozi noteikts, ka eliminācijas pusperiods ir 13,3 ± 4,9 h (tramadolam) un 18,5 ± 9,4 h (O-demetiltramadolam), ārkārtējā gadījumā attiecīgi 22,3 h un 36 h. Pacientiem ar nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 5 ml/min) rādītāji bija attiecīgi 11 ± 3,2 h un 16,9 ± 3 h, ārkārtējā gadījumā attiecīgi 19,5 h un 43,2 h.

Linearitāte/nelinearitāte

Terapeitisko devu diapazonā tramadola farmakokinētika ir lineāra.

Saistība starp koncentrāciju serumā un analgētisko ietekmi ir atkarīga no devas, bet atsevišķos gadījumos būtiski atšķiras. Efektīva parasti ir 100 – 300 ng/ml koncentrācija serumā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Tramadola hidrohlorīda-deksketoprofēna kombinācija

Kombinācijas neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un atkārtotu devu toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Deksketoprofēna un tramadola kombinācija neradīja būtisku ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu, vērtēšanai izmantojot gan in vitro, gan in vivo testus. Lietojot kombināciju, novēroja mazāku ietekmi uz kuņģa-zarnu traktā pavadīto laiku nekā tikai tramadola lietošanas gadījumā.

Trīspadsmit nedēļas ilgā hroniskas toksicitātes pētījumā ar žurkām līmenis, kura gadījumā nenovēroja blakusparādības (No Observed Adverse Effect Level – NOAEL), deksketoprofēnam bija 6 mg/kg dienā un tramadolam 36 mg/kg dienā (lielākās pārbaudītās devas), lietojot abas vielas atsevišķi vai kombinācijā (tas atbilst pēc AUC noteiktai iedarbībai NOAEL pēc vienreizējas devas, kas 25,10 un 1,38 reizes pārsniedz attiecīgi deksketoprofēna un tramadola iedarbību cilvēkam, lietojot vienreizēju klīnisku 25 mg deksketoprofēna un 75 mg tramadola devu).

Jaunu toksicitāti, kas atšķirtos no deksketoprofēnam vai tramadolam iepriekš aprakstītās, nenovēroja.

Deksketoprofēns

Deksketoprofēna neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un imūnfarmakoloģiju neliecina par īpašu risku cilvēkam. Hroniskas toksicitātes pētījumos ar pelēm un pērtiķiem konstatēja, ka līmenis, kura gadījumā nenovēroja blakusparādības (NOAEL), ir 3 mg/kg dienā. Lietojot lielas devas, galvenās novērotās blakusparādības bija kuņģa un zarnu trakta erozijas un čūlas, kuru attīstība bija atkarīga no devas lieluma.

Aktīvā viela deksketoprofēna trometamols saistīts ar risku apkārtējai videi – aļģēm.

Tramadols

Atkārtoti lietojot tramadolu 6 – 26 nedēļas žurkām un suņiem iekšķīgi un parenterāli un 12 mēnešus suņiem iekšķīgi, hematoloģiski, klīniski-ķīmiski un histoloģiski izmeklējumi neliecināja par kādām ar vielu saistītām pārmaiņām. Izpausmes no centrālās nervu sistēmas puses radās tikai pēc lielu devu, kas būtiski pārsniedz terapeitisko diapazonu, lietošanas, un tās bija nemiers, siekalošanās, krampji un samazināts ķermeņa masas pieaugums. Žurkas un suņi bez reakcijām panesa attiecīgi 20 mg/kg un 10 mg/kg ķermeņa masas lielas perorālas devas un suņi rektālas devas 20 mg/kg ķermeņa masas. Žurkām par 50 mg/kg dienā lielākas tramadola devas izraisīja toksisku ietekmi uz mātītēm un palielināja jaundzimušo mirstību. Pēcnācējiem konstatēja aizturi pārkaulošanās traucējumu un vēlīnas maksts un acu atvēršanās veidā. Ietekmes uz tēviņu fertilitāti nebija. Pēc lielu (50 mg/kg dienā un lielāku) devu lietošanas mātītēm bija samazināts grūsnību biežums. Trušiem, lietojot 125 mg/kg un lielākas devas, konstatēja toksisku ietekmi uz mātītēm un skeleta anomālijas pēcnācējiem.

Dažās in vitro testa sistēmās konstatēja mutagēnas ietekmes pierādījumus. In vivo pētījumos šādu ietekmi nekonstatēja.

Saskaņā ar līdz šim iegūtajām zināšanām tramadolu var klasificēt kā nemutagēnu vielu.

Pētījumi par tramadola hidrohlorīda kancerogēno potenciālu veikti ar žurkām un pelēm. Pētījumā ar žurkām neieguva pierādījumus par audzēju sastopamības palielināšanos saistībā ar šīs vielas lietošanu. Pētījumā ar pelēm konstatēja palielinātu aknu šūnu adenomu sastopamību tēviņiem (no devas atkarīgu nebūtisku palielināšanos, lietojot 15 mg/kg un lielākas devas) un palielinātu plaušu audzēju sastopamību mātītēm visās devu grupās (būtisku, bet ne no devas atkarīgu).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

• mikrokristāliskā celuloze;

• preželatinēta kukurūzas ciete;

• kroskarmelozes nātrija sāls;

• nātrija stearilfumarāts;

• koloidāls bezūdens silīcija dioksīds.

Apvalks:

• polivinilspirts;

• titāna dioksīds;

• makrogols/PEG 3350;

• talks.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

30 mēnešu, ja zāles iepakotas PA/alumīnija/PVH//alumīnija un PVH/PVDH//alumīnija blisteros.

24 mēneši, ja zāles iepakotas PVH/PE/PVDH//alumīnija blisteros.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi nav nepieciešami.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Apvalkotās tabletes iepakotas trīs alternatīvu materiālu blisteros:

PA/alumīnija/PVH//alumīnija blisteris;

PVH/PE/PVDH//alumīnija blisteris;

PVH/PVDH//alumīnija blisteris.

Skudexa: 2, 4, 10, 15, 20, 30, 50, 100 vai 500 (5 iepakojumi pa 100) apvalkoto tablešu iepakojumā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Īpašu prasību nav.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Menarini International Operations Luxembourg S.A.

1, Avenue de la Gare L-1611

Luksemburga

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

16-0065

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 17. martā

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018. gada augusts

Skudexa variācijas