Tramadol Vitabalans

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Tramadol Vitabalans 50 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 50 mg tramadola hidrohlorīda (Tramadoli hydrochloridum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete

Balta, apaļa, izliekta tablete ar dalījuma līniju vienā pusē. Diametrs 9 mm.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Vidēji stipru līdz stipru sāpju ārstēšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Deva jāpielāgo katram pacientam individuāli atkarībā no sāpju smaguma pakāpes un jutības. Pamatā sāpju mazināšanai jāizvēlas zemākā efektīvā deva. Ja nav parakstīts citādāk, Tramadol Vitabalans jānozīmē šādi.

Pieaugušie un bērni vecāki par 12 gadiem

Sākuma deva ir 50-100 mg (1-2 tabletes) atkarībā no sāpju stipruma. Tad var turpināt ar 50-100 mg (1 vai 2 tabletes) 3-4 reizes dienā (ar 6-8 stundu intervālu). Akūtu sāpju gadījumā parasti nepieciešama sākuma deva 100 mg (2 tabletes). Hronisku sāpju gadījumos ir ieteicama sākuma deva 50 mg (1 tablete).

Tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

Pacientiem vienmēr jāsaņem zemākā efektīvā pretsāpju deva. Kopēja dienas deva nedrīkst pārsniegt 400 mg, izņemot īpašus klīniskus apstākļus.

Tramadol Vitabalans nekādā gadījumā nedrīkst lietot ilgāk, kā tas ir absolūti nepieciešams. Ja, ņemot vērā slimības veidu un smagumu, ir nepieciešama ilgstoša terapija ar tramadolu, rūpīgi un regulāri jāveic monitorings (ja nepieciešams, ar ārstēšanas pārtraukumiem), lai noteiktu, vai turpmākā ārstēšana ir nepieciešams un cik lielā mērā.

Pediatriskā populācija

Tramadol Vitabalans tabletes bērniem līdz 12 gadu vecumam nav piemērotas, jo šai pacientu grupai lietošanas drošums un efektivitāte nav pierādīta.

Geriatrijas pacienti

Gados vecākiem pacientiem līdz 75 gadu vecumam, kuriem nav klīniski nozīmīgas aknu vai nieru mazspējas, parasti devas pielāgošana nav nepieciešama. Gados vecākiem pacientiem vecākiem par 75 gadiem var būt pagarināta eliminācija. Tādēļ, ja nepieciešams, devas lietošanas intervāls jāpagarina atbilstoši pacienta vajadzībām. Maksimālā ieteicamā dienas deva ir 300 mg.

Nieru mazspēja/dialīze un aknu mazspēja

Pacientiem ar nieru un/vai aknu mazspēju tramadola eliminācija ir aizkavēta. Šiem pacientiem atbilstoši viņu vajadzībām rūpīgi jāapsver devas lietošanas intervāla pagarināšanas.

4.3. Kontrindikācijas

Tramadol Vitabalans ir kontrindicēts:

ja ir paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

ja ir alkohola, miega zāļu, analgētisku, opioīdu vai psihotropo līdzekļu izraisīta akūta intoksikācija;

pacientiem, kas saņem vai saņēma pēdējo 14 dienu laikā MAO (monoamīnoksidāzes) inhibitorus (skatīt 4.5. apakšpunktu);

pacientiem ar terapeitiski neadekvāti kontrolētu epilepsiju;

pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss mazāku par 10 ml/min);

pacientiem ar smagu aknu mazspēju;

lietošanai narkotiku atcelšanas simptomu terapijā.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar atkarību no opioīdiem, pacientiem ar galvas traumām, šoku, neskaidras izcelsmes apziņas traucējumiem, elpošanas centra vai tā darbības traucējumiem, ar paaugstinātu intrakraniālo spiedienu Tramadol Vitabalans drīkst lietot tikai ievērojot īpašu piesardzību.

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret opioīdiem zāles drīkst lietot tikai ar piesardzību.

Piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar elpošanas nomākumu vai, ja vienlaicīgi ar tramadolu tiek lietotas CNS nomācošas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu), vai gadījumos, kad tiek ievērojami pārsniegtas ieteicamās devas (skatīt 4.9. apakšpunktu ), jo šajos gadījumos nevar izslēgt iespējamu elpošanas nomākumu.

Lietojot tramadolu ieteicamajās devās, ir ziņots par krampjiem. Šis risks var būt augstāks, lietojot tramadola devas, kas pārsniedz ieteicamo maksimālo dienas devu (400 mg). Turklāt tramadols var paaugstināt krampju rašanās risku pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas pazemina krampju rašanās slieksni (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientus ar epilepsiju, vai ar noslieci uz krampjiem drīkst ārstēt ar tramadolu tikai izņēmuma gadījumos.

Var attīstīties tolerance, kā arī psihiska un fiziska atkarība, īpaši pēc ilgstošas lietošanas. Pacientiem ar noslieci uz ļaunprātīgu zāļu lietošanu vai atkarību no zālēm, ārstēšana ar Tramadol Vitabalans jāveic tikai īslaicīgi un ārsta stingrā uzraudzībā.

Ja pacientam vairs nav nepieciešama ārstēšana ar tramadolu, devu ieteicams samazināt pakāpeniski, lai novērstu abstinences simptomus.

Tramadols nav paredzētas kā aizvietotājs pacientiem ar opioīdu atkarību. Kaut arī tramadols ir opioīdu agonists, tas nespēj nomākt morfija abstinences simptomus.

Tramadols nav piemērots ārstēšanai bērniem līdz 12 gadu vecumam, jo drošība un efektivitāte šajā pacientu grupā nav pierādīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).

CYP2D6 metabolisms

Tramadolu metabolizē aknu enzīms CYP2D6. Ja pacientam šā enzīma daudzums ir nepietiekams vai tā nav vispār, nevar panākt pietiekamu atsāpinošo iedarbību. Aplēses liecina, ka līdz pat 7 % baltās rases pārstāvju var būt šā enzīma deficīts. Taču, ja pacientam ir īpaši ātra vielmaiņa, pastāv opioīdu toksicitātes blakusparādību risks pat parasti parakstītās devās.

Vispārējie opioīdu toksicitātes simptomi ir apjukums, miegainība, sekla elpošana, šauras acu zīlītes, nelabums, vemšana, aizcietējumi un ēstgribas zudums. Smagos gadījumos iespējami asinsrites un elpošanas nomākuma simptomi, kas var būt bīstami dzīvībai un ļoti retos gadījumos arī letāli. Šeit ir sniegtas aplēses par cilvēku ar īpaši ātru vielmaiņu izplatību dažādās populācijās.

Populācija

Izplatība, %

Afrikāņi/etiopieši

29 %

Afroamerikāņi

3,4–6,5 %

Aziāti

1,2–2 %

Baltās rases pārstāvji

3,6–6,5 %

Grieķi

6,0 %

Ungāri

1,9 %

Ziemeļeiropieši

1–2 %

Lietošana bērniem pēc operācijas

Zinātniskajās publikācijās ir ziņots, ka tramadola lietošana bērniem pēc mandeļu izgriešanas un/vai ar obstruktīvu miega apnoju saistītas adenoīdu izgriešanas operācijas ir izraisījusi retas, taču dzīvību apdraudošas blakusparādības. Ja bērniem lieto tramadolu pēcoperācijas sāpju mazināšanai, ir jāievēro ļoti liela piesardzība, kā arī cieši jāuzrauga opioīdu toksicitātes simptomi, tostarp elpošanas nomākums.

Bērni ar pavājinātu elpošanas funkciju

Tramadolu nav ieteicams lietot bērniem, kuru elpošanas funkcija var būt pavājināta, tostarp bērniem ar neiromuskulāriem traucējumiem, smagām sirds vai elpošanas slimībām, augšējo elpceļu vai plaušu infekcijām, politraumu vai bērniem, kuriem tiek veiktas lielas ķirurģiskas procedūras. Šie faktori var saasināt opioīdu toksicitātes simptomus.

Tramadols ar piesardzību jālieto pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tramadol Vitabalans nedrīkst lietot kopā ar MAO inhibitoriem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem, kas saņēma ārstēšanu ar MAO inhibitoriem 14 dienu laikā pirms opioīda petidīna lietošanas, tika novērotas dzīvībai bīstamas centrālās nervu sistēmas, elpošanas un kardiovaskulāras sistēmas darbību ietekmējoša mijiedarbība. Līdzīgu mijiedarbību ar MAO inhibitoriem nevar izslēgt ārstēšanas ar tramadolu laikā.

Tramadola lietošana vienlaicīgi ar citām CNS nomācošām zālēm, ieskaitot alkoholu, var pastiprināt iedarbību uz CNS (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Farmakokinētisko pētījumu rezultāti līdz šīm liecināja, ka klīniski nozīmīga mijiedarbība, lietojot vienlaicīgi vai pēc iepriekšējas cimetidīna (enzīmu inhibitors) lietošanas, ir mazticama. Karbamazepīna (enzīmu induktors) vienlaicīga vai iepriekšēja lietošana var samazināt analgētisku iedarbību un saīsināt iedarbības ilgumu.

Tramadols var izraisīt krampjus un palielināt selektīvo serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoru (SSAI), serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistīšanās inhibitoru (SNAI), triciklisko antidepresantu, psihotropo līdzekļu un citu krampju slieksni pazeminošu līdzekļu (tādu kā bupropions, mirtazapīns, tetrahidrokanabinols) spēju izraisīt krampjus.

Vienlaicīga terapeitiska tramadola un serotonīnerģisko līdzekļu, piemēram, selektīvo serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoru (SSAI) , serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistīšanās inhibitoru (SNAI), MAO inhibitoru (skatīt 4.3. apakšpunktu), triciklisko antidepresantu un mirtazapīna, lietošana var izraisīt serotonīna toksicitāti. Par serotonīna sindromu var liecināt, ja novērots viens no zemāk minētā:

spontānas nekontrolētas, ritmiskas muskuļu kontrakcijas (klonuss);

inducēts vai okulārs klonuss ar uzbudinājumu vai diaforēzi;

trīce un hiperrefleksija;

hipertonija un ķermeņa temperatūra > 38⁰C un inducēts vai okulārs klonuss.

Serotonīnerģisko zāļu lietošanas pārtraukšana parasti ātri uzlabo stāvokli. Ārstēšana ir atkarīga no simptomu veida un smaguma pakāpes.

Vienlaicīgas tramadola un kumarīna atvasinājumu (piemēram, varfarīna) lietošanas gadījumos ir jāievēro piesardzība, jo dažiem pacientiem ir ziņots par palielinātu INR ar plašu asiņošanu un ekhimozēm.

Citas zāles ar zināmu CYP3A4 nomācošo iedarbību, piemēram, ketokonazols, ritonavīrs un eritromicīns, var inhibēt tramadola metabolismu (N-demetilāciju) un, iespējams, arī tā aktīvā O-demetilmetabolīta metabolismu. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme vēl nav izpētīta (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Citas zāles ar zināmu CYP2D6 nomācošo iedarbību var inhibēt tramadola metabolismu un ietekmēt tramadola koncentrāciju plazmā, nav ziņots par klīniski nozīmīgām mijiedarbībām (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nedaudzos pētījumos pretvemšanas līdzekļa 5-HT3 antagonista ondansetrona lietošana pirms vai pēc operācijas palielināja vajadzību pēc tramadola pacientiem ar pēcoperācijas sāpēm.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Pēcreģistrācijas pētījumos netika novērota tramadola ietekme uz fertilitāti.

Pētījumos ar dzīvniekiem netika novērota tramadola ietekme uz fertilitāti.

Grūtniecība

Pētījumos ar dzīvniekiem atklāja, ka ļoti lielas tramadola devas ietekmē orgānu attīstību, pārkaulošanos un jaundzimušo mirstību. Teratogēna ietekme netika novērota. Tramadols šķērso placentāro barjeru. Pierādījumi par tramadola lietošanas drošumu cilvēkam grūtniecības laikā nav pietiekami. Tādēļ tramadolu nevajadzētu lietot grūtniecēm.

Tramadola lietošana pirms dzemdībām vai to laikā neietekmē dzemdes kontraktilitāti. Jaundzimušajiem tas var izraisīt elpošanas frekvences izmaiņas, kas parasti nav klīniski nozīmīgas.

Ilgstoša tramadola lietošana grūtniecības laikā var izraisīt zāļu atcelšanas simptomus jaundzimušajam.

Barošana ar krūti

Apmēram 0,1 % no mātes uzņemtās tramadola devas izdalās krūts pienā. Ja laikā uzreiz pēc dzemdībām māte dienā iekšķīgi lieto tramadola devu līdz 400 mg, ar krūti barots zīdainis uzņem vidēji 3 % no mātes lietotās svaram pielāgotās zāļu devas. Tāpēc tramadolu nedrīkst lietot krūts barošanas laikā, vai arī barošana ar krūti ir jāpārtrauc, kamēr lieto tramadolu. Pēc vienreizējas tramadola devas parasti nav nepieciešams pārtraukt barošanu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pat lietojot atbilstoši norādījumiem, Tramadol Vitabalans var izraisīt tādus efektus kā miegainība un reibonis, un, tādejādi, var ietekmēt reakcijas spējas, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad vienlaicīgi tiek lietots alkohols un citas psihototropās vielas. Tramadols var izraisīt arī trīci, redzes un uztveres traucējumus. Ja paradās šādi simptomi, pacientam jāatturas no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās zāļu nevēlamās blakusparādības ir slikta dūša un reibonis, kas rodas vairāk nekā 10% pacientu.

Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums klasificēts šādi:

ļoti bieži (≥ 1/10);

bieži (≥ 1/100, < 1/10);

retāk (≥ 1/1 000, < 1/100);

reti (≥ 1/10 000, < 1/1 000);

ļoti reti (< 1/10 000);

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti: alerģiskas reakcijas (piem., aizdusa, bronhu spazmas, sēkšana, angioneirotiska tūska) un anafilakse.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Reti: ēstgribas izmaiņas.

Nav zināmi: hipoglikēmija.

Psihiskie traucējumi

Reti: halucinācijas, apjukums, miega traucējumi, neskaidra runa, trauksme un nakts murgi. Pēc tramadola lietošanas var parādīties psihiskas blakusparādības, kuru intensitāte un veids ir individuāli (atkarīgi no pacienta personības un zāļu lietošanas ilguma). Tās ietver garastāvokļa maiņu (parasti pacilātība, dažkārt disforija), aktivitātes izmaiņas (parasti nomākums, retāk - pastiprināšanās) un kognitīvo un sensoro spēju izmaiņas (piemēram, neizlēmīga uzvedība, uztveres traucējumi). Var rasties atkarība.

Var rasties abstinences simptomi, kas ir līdzīgi tiem, kas rodas, pārtraucot opiātu lietošanu, piemēram, uzbudinājums, trauksme, nervozitāte, bezmiegs, hiperkinēzija, trīce un kuņģa-zarnu trakta simptomi. Citi simptomi, kas tiek novēroti ļoti reti pēc tramadola pārtraukšanas, ir panikas lēkmes, ļoti izteikta trauksme, halucinācijas, parestēzija, troksnis ausīs un neparasti CNS simptomi (apjukums, murgi, depersonalizācija, derealizācija, paranoja).

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: reibonis.

Bieži: galvassāpes, miegainība.

Reti: runas traucējumi, parestēzija, trīce, elpošanas nomākums, epilepsijas veida krampji, koordinācijas traucējumi, patvaļīgas muskuļu kontrakcijas, sinkope. Ja tiek ievērojami pārsniegtas ieteicamās devas un vienlaicīgi lietotas citas CNS nomācošas vielas (skatīt 4.5. apakšpunktu ), var rasties elpošanas nomākums. Epileptiski krampji radās galvenokārt pēc tramadola lielu devu lietošanas vai pēc vienlaicīgas terapijas ar zālēm, kas var pazemināt krampju slieksni (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Acu bojājumi

Reti: mioze, midriāze, neskaidra redze.

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: kardiovaskulārās regulācijas traucējumi (sirdsklauves, tahikardija, ortostatiska hipotensija vai kardiovaskulārs kolapss). Šīs nevēlamās blakusparādības var rasties, īpaši ievadot zāles intravenozi, un pacientiem ar fizisku stresu.

Reti: bradikardija, asinsspiediena paaugstināšanās.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti: aizdusa.

Biežums nav zināms: ir ziņots par astmas saasinājumiem, tomēr cēloņsakarība nav noteikta.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: slikta dūša.

Bieži: vemšana, aizcietējumi, sausa mute.

Retāk: rīstīšanās, kuņģa–zarnu trakta kairinājums (spiediena sajūta kuņģī, vēdera uzpūšanās), caureja.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti: dažos atsevišķos gadījumos ziņoja par īslaicīgu aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos saistībā ar tramadola terapeitisku lietošanu.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: svīšana.

Retāk: ādas reakcijas (piem., nieze, izsitumi, nātrene).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti: motors vājums.

Nieru un urīn izvades sistēmas traucējumi

Reti: urinēšanas traucējumi (grūtības urinēt un urīna aizture).

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: nogurums.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Tramadola intoksikācijas simptomi pēc būtības ir līdzīgi visiem citiem centrālas iedarbības pretsāpju līdzekļu (opioīdu) pārdozēšanas simptomiem. Tas, it īpaši, iekļauj miozi, vemšanu, kardiovaskulāru kolapsu, samaņas traucējumus līdz pat komai, krampjus un elpošanas nomākumu līdz pat elpošanas apstāšanai.

Ārstēšana

Jāveic vispārīgie neatliekamās palīdzības pasākumi. Jānodrošina elpošanas ceļu caurlaidība (aspirācija), jāuztur elpošana un asinsrite atkarībā no simptomiem. Elpošanas nomākuma gadījumā antidots ir naloksons. Eksperimentos ar dzīvniekiem naloksons neietekmēja krampjus. Šādos gadījumos intravenozi jāievada diazepams.

Medicīniskā ogle vai kuņģa skalošana ir ieteicama 2 stundu laikā pēc tramadola pārdozēšanas.

Kuņģa-zarnu trakta attīrīšana var būt lietderīga arī vēlākā posmā, gadījumā, ja pārdozēšana ir bijusi ar ļoti lielu daudzumu vai ja lietota ilgstošās darbības tramadola zāļu forma.

Hemodialīzes vai hemofiltrācijas rezultātā tramadols no seruma tiek izvadīts minimālā daudzumā. Tāpēc tramadola akūtas intoksikācijas terapijā tikai hemodialīze vai hemofiltrācija nav piemēroti dezintoksikācijai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: analgētiskie līdzekļi, citi opioīdi, ATĶ kods: N02AX02.

Tramadols ir centrālas darbības opioīdu pretsāpju līdzeklis. Tas ir neselektīvs un tīrs μ, δ un κ opioīdu receptoru agonists ar izteiktāku afinitāti pret μ receptoriem. Citi mehānismi, kas nodrošina tā pretsāpju darbību, ir noradrenalīna atpakaļsaistes inhibīcija un serotonīna atbrīvošanās pastiprināšana.

Tramadolam piemīt pretklepus aktivitāte. Pretstatā morfīnam, analgētiskajām tramadola devām plašā diapazonā nav nomācošas iedarbības uz elpošanu. Kuņģa un zarnu trakta motilitāte arī tiek mazāk ietekmēta. Ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu ir salīdzinoši neliela. Tramadola stiprumu vērtē kā 1/10 (viena desmitā) – 1/6 (viena sestā) no morfīna stipruma.

Pediatriskā populācija

Tramadola iedarbība, lietojot to iekšķīgi vai parenterāli ir pētīta klīniskajos pētījumos, kuros bija iesaistīti vairāk nekā 2000 pediatrijas pacienti no jaundzimušā līdz 17 gadu vecumam. Šajos pētījumos tika pētīta sāpju mazināšana tādos indikāciju gadījumā kā sāpes pēc ķirurģiskas operācijas (pārsvarā vēdera dobuma), pēc zoba ekstrakcijas, lūzumu izraisītas sāpes, apdegumu un traumu rezultātā radušās sāpes, kā arī cita veida sāpes, kad iespējams nepieciešama pretsāpju zāļu lietošana vismaz 7 dienas.

Lietojot līdz pat 2 mg/kg lielas reizes devas vai atkārtotas devas līdz pat 8 mg/kg dienā (maksimāli 400 mg dienā), tika pierādīts tramadola efektivitātes pārākums pār placebo un tā bija augstāka vai līdzīga kā paracetamolam, nalbufīnam, petidīnam vai mazām morfīna devām. Veiktie pētījumi apstiprināja tramadola efektivitāti. Tramadola drošuma profils bija līdzīgs pieaugušajiem un pediatrijas pacientiem vecākiem par 1 gadu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc iekšķīgas lietošanas uzsūcas vairāk nekā 90% tramadola. Vidēja absolūtā bioloģiskā pieejamība ir aptuveni 70%, neatkarīgi no vienlaicīgas uztura lietošanas. Atšķirība starp uzsūkto un nemetabolizēto pieejamo tramadolu, iespējams, ir izskaidrojama ar zemu pirmā loka metabolismu. Pirmā loka metabolisms pēc iekšķīgas lietošanas ir maksimāli 30%. Maksimālā koncentrācija plazmā pēc iekšķīgas tramadola lietošanas tiek sasniegta pēc aptuveni 2 stundām.

Tramadolam piemīt augsta audu afinitāte (izkliedes tilpums ir 203 + 40 l). Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir apmēram 20%.

Tramadols šķērso hematoencefālisko un placentāro barjeru. Ļoti neliels tramadola un tā metabolīta O- demetiltramadola daudzums (attiecīgi 0,1 % un 0,02 % no lietotās devas) izdalās mātes pienā.

Cilvēka organismā tramadola galvenokārt metabolizējas N un O–demetilēšanās ceļā, kā arī O–demetilēšanas produktu konjugācijas rezultātā ar glikuronskābi. Farmakoloģiski aktīvs ir tikai O–demetiltramadols. Pastāv ievērojamas interidividuālas kvantitatīvās atšķirības starp citiem metabolītiem. Līdz šim urīnā konstatēti 11 metabolīti. Eksperimenti ar dzīvniekiem liecina, ka O–demetiltramadola iedarbība ir 2 – 4 reizes spēcīgāka nekā pamatvielas iedarbība. Tā eliminācijas pusperiods ir 7,9 stundas (5,4 – 9,6 h robežās) un ir aptuveni tāds pats kā tramadolam.

nhibējot vienu vai abus izoenzīmus CYP3A4 un CYP2D6, kas iesaistīti tramadola biotransformācijā, var ietekmēt tramadola vai tā aktīvā metabolīta koncentrāciju plazmā.

Tramadols un tā metabolīti gandrīz pilnībā tiek izvadīti caur nierēm. Kumulatīva izvadīšana ar urīnu ir 90% no lietotās devas kopējās radioaktivitātes. Eliminācijas pusperiods neatkarīgi no aktīvās vielas ievadīšanas veida ir aptuveni 6 stundas. Pacientiem pēc 75 gadu vecuma tas var būt 1,4 reizes ilgāks. Pacientiem ar aknu cirozi eliminācijas pusperiods ir 13,3 + 4,9 h (tramadolam) un 18,5 + 9,4 h (O-dezmetiltramadolam), ārkārtējos gadījumos bijis attiecīgi 22,3 h un 36 h. Pacientiem ar nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 5 ml/min) šie rādītāji bija 11 + 3,2 h un 16,9 + 3 h, ārkārtējos gadījumos attiecīgi 19,5 h un 43,2 h.

Terapeitisko devu intervālā tramadola farmakokinētiskais profils ir lineārs.

Attiecība starp aktīvās vielas koncentrāciju serumā un analgētisko efektivitāti ir atkarīga no devas, tomēr atsevišķos gadījumos tā ievērojami atšķiras. Parasti ir efektīva 100 – 300 ng/ml koncentrācija serumā.

Pediatriskā populācija

Tramadola un O-dezmetiltramadola farmakokinētika pēc vienas vai vairāku devu iekšķīgas lietošanas indivīdiem vecumā no 1 gada līdz 16 gadiem pamatā bija līdzīga kā pieaugušajiem, ja deva pielāgota atbilstoši ķermeņa masai, bet ar lielāku interindividuālu mainību 8 gadus veciem un jaunākiem bērniem.

Bērniem jaunākiem par 1 gada vecumu tramadola un o-dezmetiltramadola farmakokinētika ir pētīta, bet nav pilnībā raksturota. Informācija, kas iegūta pētījumos, kuros bija iekļauti arī šīs vecuma grupas pacienti, liecina, ka jaundzimušajiem o-dezmetiltramadol veidošanās ātrums ar CYP2D6 starpniecību nepārtraukti paātrinās, un tiek uzskatīts, ka pieaugušajiem novērotā CYP2D6 aktivitāte tiek novērota apmēram 1 gada vecumā. Turklāt nenobriedušas glikuronizācijas sistēmas un nenobriedusi nieru darbība bērniem līdz 1 gada vecumam var izraisīt lēnu O-dezmetiltramadola elimināciju un uzkrāšanos.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pēc atkārtotas Tramadola ievadīšanas iekšķīgi un parenterāli 6 - 26 nedēļas žurkām un suņiem, un 12 mēnešus ilgas lietošanas iekšķīgi suņiem neliecina par vielas radītājam izmaiņām hematoloģiskajos, klīniskās bioķīmijas un histoloģiskajos izmeklējumos. Centrālās nervu sistēmas izpausmes, piemēram, nemiers, siekalošanās, krampji un svara pieauguma samazinājums, radās tikai pēc lielām tramadola devām, kas ievērojami pārsniedza terapeitiskās robežas. Žurkas un suņi panesa iekšķīgi ievadītas devas attiecīgi 20 mg/kg un 10 mg/kg ķermeņa masas, un suņi – rektāli ievadītas devas 20 mg/kg ķermeņa masas bez jebkādām blakusparādībām.

Tramadola devas sākot ar 50 mg/kg dienā žurku mātītēm izraisīja toksisku iedarbību un palielināja jaundzimušo mirstību. Pēcnācējiem tika novērota aizkavēta attīstība, kas izpaudās ar pārkaulošanās traucējumiem, un aizkavēta maksts un acu atvēršanās. Žurku tēviņu un mātīšu auglība netika ietekmēta. Trušu mātītēm radās toksiska ietekme un skeleta anomālijas pēcnācējiem, lietojot devas sākot ar 125 mg/kg.

Dažās in-vitro testu sistēmās bija pierādījumi par mutagēnu ietekmi. In-vivo pētījumi neuzrādīja šādu ietekmi. Saskaņā ar informāciju, kas iegūta līdz šim, tramadolu var klasificēt kā nemutagēnu.

Tramadola hidrohlorīda tumorogēna potenciāla pētījumi tika veikti ar žurkām un pelēm.
Pētījums ar žurkām nebija nekādu pierādījumu par audzēju sastopamības biežuma palielināšanos saistībā ar vielu. Pētījumā ar pelēm tēviņiem novēroja palielinātu aknu šūnu adenomu sastopamību (no devas atkarīga, nenozīmīga palielināšanās, lietojot devas, sākot no 15 mg/kg) un mātītēm – plaušu audzēju sastopamības palielināšanos visās devu grupās (ievērojams, taču neatkarīgs no devas).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliska celuloze

Magnija stearāts

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10, 15, 20, 25, 30, 40, 50, 60, 100, 150, 200, 250 un 300 tabletes blisterī (PVH/Al).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Vitabalans Oy

Varastokatu 8

FI-13500 Hämeenlinna

SOMIJA

Tel.: +358 (3) 615600

Fax: +358 (3) 6183130

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

12-0309

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2012-12-03

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/06/2018

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

EQ PAGE 1

EQ PAGE 1