Prestarium 5 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Perindoprili argininum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
05-0263-11
05-0263
Les Laboratoires Servier Industries, France; Servier (Ireland) Industries Ltd, Ireland; Przedsiebiorstwo Farmaceutyczne ANPHARM S.A., Poland
25-JAN-10
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Les Laboratoires Servier, France
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Prestarium 5 mg apvalkotās tabletes
perindoprili argininum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Prestarium un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Prestarium lietošanas
Kā lietot Prestarium
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Prestarium
Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Prestarium un kādam nolūkam to lieto
Prestarium ir angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitors. Tas darbojas, paplašinot asinsvadus, kas atvieglo sirds darbu, caur tiem sūknējot asinis.
Prestarium lieto:
paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai,
sirds mazspējas (stāvokļa, kad sirds nespēj sūknēt asinis organismam nepieciešamajā apjomā) ārstēšanai,
lai samazinātu kardiovaskulāro notikumu, piemēram, sirdslēkmes, risku pacientiem ar stabilu koronāro sirds slimību (stāvoklis, kad sirds apasiņošana ir samazināta vai bloķēta), kam jau ir bijusi sirdslēkme un/vai kam ir veikta sirds asins apgādi uzlabojoša operācija, paplašinot asinsvadus, kas apgādā sirdi.
Kas Jums jāzina pirms Prestarium lietošanas
Nelietojiet Prestarium šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja jums ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēcoša elpošana, sejas, mēles vai rīkles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā vai ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim šādi simptomi ir bijuši jebkādos citos apstākļos (šo stāvokli dēvē par angioedēmu),
ja esat grūtniece ilgāk nekā 3 mēnešus (labāk arī izvairīties no Prestarium lietošanas grūtniecības sākumā – skatīt punktu par grūtniecību),
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
ja Jums tiek veikta dialīze vai jebkāda cita veida asiņu filtrācija. Atkarībā no izmantotās iekārtas Prestarium Jums var nebūt piemērots.
ja Jums ir nieru darbības traucējumi, kad ir samazināta nieru asinsapgāde (nieru artēriju stenoze).
ja Jūs lietojat sakubitrilu/valsartānu, zāles sirds mazspējas ārstēšanai (skatīt “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” un “Citas zāles un Prestarium”).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ja kaut kas no turpmāk minētā attiecas uz Jums, lūdzam pirms Prestarium lietošanas konsultēties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu, ja Jums:
ir aortas stenoze (lielākā no sirds atejošā asinsvada sašaurināšanās), hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība) vai nieru artērijas stenoze (artērijas, kas nieres apgādā ar asinīm, sašaurināšanās);
ir jebkādi citi sirdsdarbības traucējumi;
ir aknu darbības traucējumi;
ir nieru darbības traucējumi vai Jums veic dialīzi;
ja Jums ir patoloģiski paaugstināts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs aldosteronisms);
ir kolagēna asinsvadu slimība (saistaudu slimība), piemēram, sistēmiska sarkanā vilkēde vai sklerodermija;
ir cukura diabēts;
noteikta diēta ar ierobežotu sāls saturu vai ja lietojat kāliju saturošus sāls aizstājējus;
tiks veikta anestēzija un/vai plaša ķirurģiska operācija;
tiks veikta ZBL aferēze (ar kuru izvada holesterīnu no asinīm ar iekārtas palīdzību);
paredzēta desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģijas izpausmes pēc bišu vai lapseņu dzēlieniem;
nesen ir bijusi caureja vai vemšana vai ja Jūsu organisms ir dehidratēts;
ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība;
lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
- aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju sadaļā „Nelietojiet Prestarium šādos gadījumos”.
ir melnādaina izcelsme, Jums varētu būt lielāks angioedēmas risks un mazāk efektīva asinsspiediena samazināšanās nekā pacientiem ar citu ādas krāsu;
lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, ir palielināts angioedēmas risks:
- racekadotrils (lieto caurejas ārstēšanai);
- sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTOR inhibitoru klasei (lieto, lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu);
- sakubitrils (pieejams fiksētās devas kombinācijā ar valsartānu), ko lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai.
Angioedēma
Angioedēma (spēcīga alerģiska reakcija, kas izpaužas ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkumu, kas var izraisīt rīšanas vai elpošanas traucējumus) ir novērota pacientiem, kuri tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, ieskaitot Prestarium. Tas var rasties jebkurā ārstēšanas brīdī. Ja Jūs novērojat šādus simptomus, Jums nekavējoties jāpārtrauc lietot Prestarium un jāapmeklē ārsts. Skatīt arī 4. punktu.
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība. Prestarium nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja lietojat to šajā periodā (skatīt punktu ”Grūtniecība un barošana ar krūti”).
Bērni un pusaudži
Perindoprila lietošana bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadiem nav ieteicama.
Citas zāles un Prestarium
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Ārstēšanu ar Prestarium var ietekmēt citas zāles. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus. Tās ir:
citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, ieskaitot angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB), aliskirēnu (skatīt arī informāciju sadaļā „Nelietojiet Prestarium šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”), vai diurētiskos līdzekļus (zāles, kas palielina urīna daudzumu, kas veidojas nierēs);
kāliju aizturošas zāles (piemēram, triamterēns, amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizstājēji, citas zāles, kas var palielināt kālija līmeni Jūsu organismā (piemēram, heparīns un ko-trimoksazols, ko pazīst arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu);
kāliju aizturošas zāles, kuras lieto sirds mazspējas ārstēšanai: eplerenons un spironolaktons devās no 12,5 mg – 50 mg dienā;
litija preparāti mānijas vai depresijas ārstēšanai;
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns) sāpju mazināšanai vai lielas aspirīna devas;
zāles diabēta ārstēšanai (tādas kā insulīns vai metformīns);
baklofēns (lieto, lai ārstētu muskuļu stīvumu, kas rodas tādu slimību gadījumā kā, piemēram, multiplā skleroze);
zāles tādu garīgo slimību ārstēšanai kā depresija, trauksme, šizofrēnija u.c. (piemēram, tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi);
imūnsupresanti (zāles, kas samazina organisma aizsargspējas) autoimūnu slimību ārstēšanai vai pēc transplantācijas operācijas (piemēram, ciklosporīns, takrolims);
trimetoprims (infekciju ārstēšanai);
estramustīns (izmanto vēža ārstēšanā);
zāles, kuras visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrils) vai lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu (sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;
sakubitrils/valsartāns (lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai). Skatīt punktu “Nelietojiet Prestarium šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
allopurinols (podagras ārstēšanai);
prokaīnamīds (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);
asinsvadus paplašinošie līdzekļi, tostarp arī nitrāti (zāles, kas paplašina asinsvadus);
zāles pazemināta asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai (piemēram, efedrīns, noradrenalīns vai adrenalīns);
zelta sāļi, īpaši intravenozas ievadīšanas gadījumā (lieto reimatoīdā artrīta simptomu ārstēšanai).
Prestarium kopā ar uzturu un dzērienu
Prestarium ieteicams lietot pirms ēšanas.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība. Parasti Jūsu ārsts ieteiks pārtraukt Prestarium lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināsiet, ka Jums iestājusies grūtniecība, un Prestarium vietā ieteiks citas zāles. Prestarium nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lieto pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti
Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai ja plānojat to darīt. Prestarium nav ieteicams mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var Jums izvēlēties citas zāles, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Prestarium parasti neietekmē modrību, bet saistībā ar asinsspiediena pazemināšanos dažiem pacientiem var parādīties reibonis vai vājums. Ja šie simptomi parādās, Jūsu spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus var tikt traucēta.
Prestarium satur laktozi
Ja Jūsu ārsts ir teicis, ka Jums ir dažu cukuru nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.
Kā lietot Prestarium
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Norijiet tableti kopā ar glāzi ūdens, vēlams, vienā un tai paša laikā katru dienu no rīta pirms ēšanas. Jūsu ārsts nolems, kāda ir Jums nepieciešamā deva.
Ieteicamās devas ir šādas:
Paaugstināts asinsspiediens: parastā sākumdeva un balstdeva ir 5 mg vienu reizi dienā. Pēc viena mēneša vajadzības gadījumā devu var palielināt līdz 10 mg vienu reizi dienā. 10 mg ir maksimālā ieteicamā deva paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja Jūsu vecums ir 65 gadi vai vairāk, parastā sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Pēc viena
mēneša devu var palielināt līdz 5 mg vienu reizi dienā un pēc tam, ja nepieciešams – līdz 10 mg vienu reizi dienā.
Sirds mazspēja: parastā sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Pēc divām nedēļām to var palielināt līdz 5 mg vienu reizi dienā, kas ir maksimālā ieteicamā deva sirds mazspējas ārstēšanai.
Stabila koronārā sirds slimība: parastā sākumdeva ir 5 mg vienu reizi dienā. Pēc divām nedēļām to var palielināt līdz 10 mg vienu reizi dienā, kas ir maksimālā ieteicamā deva šīs indikācijas gadījumā.
Ja Jūsu vecums ir 65 gadi vai vairāk, parastā sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Pēc
vienas nedēļas to var palielināt līdz 5 mg vienu reizi dienā un pēc vēl vienas nedēļas – līdz 10 mg vienu reizi dienā.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Ja esat lietojis vairāk Prestarium nekā noteikts
Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā noteikts, nekavējoties griezieties tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā vai informējiet par to savu ārstu. Iespējamākais efekts pārdozēšanas gadījumā ir pazemināts asinsspiediens, kas var izraisīt reiboni vai samaņas zaudēšanu. Ja tas notiek, var palīdzēt atgulšanās, paceļot kājas uz augšu.
Ja esat aizmirsis lietot Prestarium
Ir svarīgi regulāri lietot Jums nozīmētās zāles katru dienu, jo regulāra zāļu lietošana nodrošina labāku efektu. Tomēr, ja esat aizmirsis ieņemt Prestarium devu, lietojiet nākamo devu ierastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Prestarium
Tā kā ārstēšana ar Prestarium parasti ilgst visu mūžu, Jums pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas jākonsultējas ar savu ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums rodas jebkura no šādām blakusparādībām, kas var būt nopietna, pārtrauciet lietot šīs zāles un nekavējoties vērsieties pie ārsta:
sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska, apgrūtināta elpošana (angioedēma) (skatīt 2. punktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”) (retāk, var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem),
stiprs reibonis vai ģībšana zema asinsspiediena dēļ (bieži, var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem),
neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība, sāpes krūškurvī (stenokardija) vai sirdslēkme (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),
nespēks rokās vai kājās, vai runāšanas grūtības, kas var būt iespējama triekas pazīme (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),
pēkšņa sēcoša elpošana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai grūtības elpot (bronhospazmas) (retāk, var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem),
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt spēcīgas sāpes vēderā un mugurā, ko pavada slikta pašsajūta (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),
ādas vai acu dzelte (dzeltenā kaite) kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),
ādas izsitumi, kas bieži sākas ar sarkaniem, niezošiem plankumiem uz sejas, rokām vai kājām (erythema multiforme) (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
Pastāstiet savam ārstam, ja novērojat kādu no sekojošajām blakusparādībām:
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes,
reibonis,
vertigo,
tirpšana,
redzes traucējumi,
džinkstēšana ausīs,
klepus,
elpas trūkums (aizdusa),
kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumi (slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas traucējumi, dispepsija vai gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums),
alerģiskas reakcijas (tādas kā izsitumi uz ādas, nieze),
muskuļu krampji,
noguruma sajūta.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):
garastāvokļa svārstības,
miega traucējumi,
sausuma sajūta mutē,
intensīva nieze vai stipri ādas izsitumi,
pūšļu sakopojumu veidošanās uz ādas,
nieru darbības traucējumi,
impotence,
svīšana,
pārāk liels eozinofilo leikocītu (noteikts leikocītu veids) daudzums,
miegainība,
ģībonis,
sirdsklauves,
tahikardija,
vaskulīts (asinsvadu iekaisums),
fotosensibilizācijas reakcija (paaugstināta ādas jutība pret sauli),
artralģija (sāpes locītavās),
mialģija (sāpes muskuļos),
sāpes krūškurvī,
slikta pašsajūta,
perifēra tūska,
drudzis,
kritieni,
laboratorisko raksturlielumu vērtību novirzes: augsta kālija koncentrācija asinīs, kas ir atgriezeniska, pārtraucot ārstēšanu, zema nātrija koncentrācija, hipoglikēmija (ļoti zema cukura koncentrācija asinīs) pacientiem ar diabētu, paaugstināta urīnvielas un kreatinīna koncentrācija asinīs.
Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
psoriāzes paasinājums,
laboratorisko vērtību izmaiņas: paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija, augsta bilirubīna koncentrācija serumā.
Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
apjukums,
eozinofīlā pneimonija (rets pneimonijas veids),
rinīts (aizlikts deguns vai iesnas),
akūta nieru mazspēja,
asins raksturlielumu izmaiņas, piemēram, samazināts leikocītu un eritrocītu skaits, zemāks hemoglobīna līmenis, samazināts trombocītu skaits.
Koncentrēts urīns (tumšas krāsas), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apmulsums un krampju lēkmes, ko var izraisīt neatbilstoša ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēcija var rasties ar AKE inhibitoriem. Ja Jums ir šādi simptomi, sazinieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.
Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): roku un kāju pirkstu krāsas pārmainas, nejutīgums un sāpes (Reino sindroms).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
Kā uzglabāt Prestarium
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudeles. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Prestarium 5 mg satur
Aktīvā viela ir perindoprila arginīna sāls. Katra apvalkotā tablete satur 3,395 mg perindoprila (atbilst 5 mg perindoprila arginīna sāls).
Pārējās sastāvdaļas tabletes kodolā ir laktozes monohidrāts, magnija stearāts, maltodekstrīns, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, cietes nātrija glikolāts (A tips) un tabletes apvalkā: glicerīns, hipromeloze, vara hlorofilīns, makrogols 6000, magnija stearāts, titāna dioksīds.
Prestarium 5 mg ārējais izskats un iepakojums
Prestarium 5 mg ir gaiši zaļas, iegarenas, no abām pusēm dalāmas apvalkotās tabletes ar iegravējumu vienā pusē. Tableti var sadalīt divās vienādās daļās.
Tabletes ir pieejamas kastītēs pa 5, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 60 (60 vai 2 trauciņi pa 30 tabletēm), 84 (84 vai 3 trauciņi pa 28 tabletēm), 90 (90 vai 3 trauciņi pa 30 tabletēm), 100 (100 vai 2 trauciņi pa 50 tabletēm), 120 (120 vai 4 trauciņi pa 30 tabletēm) vai 500 tabletēm (500 vai 10 trauciņi pa 50 tabletēm).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Les Laboratoires Servier
50, rue Carnot
92284 Suresnes cedex
Francija
Ražotāji
Les Laboratoires Servier Industrie
905, route de Saran
45520 Gidy – Francija
un
Servier (Ireland) Industries Ltd
Gorey Road
Arklow - Co. Wicklow – Īrija
un
Anpharm Przedsiêbiorstwo Farmaceutyczne S.A.
03-236 Warszawa
ul. Annopol 6B – Polija
Šīs zāles Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija
Coversum-Arginin 5 mg-Filmtabletten
Beļģija
COVERSYL 5 mg
Kipra
COVERSYL 5 mg
Čehija
Prestarium Neo
Dānija
COVERSYL NOVUM 5 mg
Igaunija
Prestarium Arginine 5 mg
Somija
COVERSYL NOVUM 5 mg
Francija
COVERSYL 5 mg comprimé pelliculé sécable
Vācija
COVERSUM Arginin 5 mg
Grieķija
COVERSYL 5 mg
Islande
COVERSYL NOVUM 5 mg
Īrija
COVERSYL Arginine 5 mg film-coated tablets
Itālija
COVERSYL 5 mg
Latvija
PRESTARIUM 5 mg
Lietuva
PRESTARIUM 5 mg
Luksemburga
COVERSYL 5 mg
Malta
COVERSYL 5 mg
Nīderlande
COVERSYL arg 5 mg
Norvēģija
PERINDOPRILARGININ SERVIER 5 mg
Polija
PRESTARIUM 5 mg
Portugāle
COVERSYL 5 mg
Slovākija
PRESTARIUM A 5 mg
Slovēnija
BIOPREXANIL 5 mg filmsko oblozene tablete
Zviedrija
COVERSYL NOVUM 5 mg
Lielbritānija
COVERSYL Arginine 5 mg
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019
SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 1
Version: 02-2019_vers_140-G
ZĀĻU APRAKSTS
ZĀĻU NOSAUKUMS
Prestarium 5 mg apvalkotās tabletes
KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Perindoprila arginīna sāls.
Viena apvalkotā tablete satur 3,395 mg perindoprila, kas atbilst 5 mg perindoprila arginīna sāls (perindoprili argininum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: 72,58 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Gaiši zaļa, iegarena, no abām pusēm dalāma apvalkotā tablete ar iegravējumu vienā pusē. Tableti var sadalīt divās vienādās devās.
KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija
Hipertensijas ārstēšanai.
Sirds mazspēja
Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšanai.
Stabila koronārā sirds slimība
Kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanai pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Deva jānosaka individuāli – atkarībā no pacienta vajadzībām (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiediena reakcijas.
Hipertensija
Prestarium var lietot monoterapijā un kombinācijā ar citām antihipertensīvo zāļu grupām (skatīt 4.3, 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ieteicamā sākumdeva ir 5 mg vienu reizi dienā no rīta.
Pacientiem ar izteikti aktivētu renīna-angiotensīna–aldosterona sistēmu (īpaši renovaskulāru hipertensiju, cirkulējošā tilpuma un/vai sāls deficītu, sirds dekompensāciju vai smagu hipertensiju) iespējama izteikta asinsspiediena pazemināšanās pēc pirmās devas. Šādiem pacientiem ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg no rīta, un ārstēšana jāsāk medicīniskā uzraudzībā.
Pēc mēnesi ilgas ārstēšanas devu var palielināt līdz 10 mg vienu reizi dienā.
Uzsākot terapiju ar Prestarium, var rasties simptomātiska hipotensija; tā vairāk iespējama pacientiem, kurus ārstē vienlaicīgi ar diurētiskajiem līdzekļiem. Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, jo šiem pacientiem var būt cirkulējošā tilpuma un/vai sāls deficīts.
Ja iespējams, diurētisko līdzekļu lietošana jāpārtrauc 2 - 3 dienas pirms Prestarium lietošanas uzsākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Hipertensīviem pacientiem, kuriem diurētisko līdzekļu lietošanu nevar pārtraukt, terapija jāsāk ar 2,5 mg lielu Prestarium devu. Regulāri jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā. Tālāka Prestarium devas pielāgošana ir jāveic atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai. Ja nepieciešams, var atsākt diurētisko līdzekļu lietošanu.
Gados vecākiem pacientiem terapija jāsāk ar 2,5 mg devu, ko nepieciešamības gadījumā pēc viena mēneša pakāpeniski var palielināt līdz 5 mg un pēc tam, ja nepieciešams, līdz 10 mg (atkarīgi no nieru darbības, skatīt turpmāko tabulu).
Simptomātiska sirds mazspēja
Prestarium terapiju, ko parasti lieto kopā ar kāliju izvadošajiem diurētiskajiem līdzekļiem un/vai digoksīnu un/vai bēta blokatoriem ieteicams sākt stingrā medicīniskā uzraudzībā, ieteicamo sākumdevu (2,5 mg) ieņemot no rīta. Pēc 2 nedēļām šo devu var palielināt līdz 5 mg vienreiz dienā, ja pacients to panes. Deva jāpielāgo, ņemot vērā konkrētā pacienta atbildes reakciju.
Smagas sirds mazspējas gadījumā un citām augsta riska pacientu grupām (pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un tendenci uz elektrolītu līdzsvara traucējumiem, pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem diurētiskos un/vai asinsvadus paplašinošos līdzekļus), terapija jāsāk stingrā uzraudzībā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar augstu simptomātiskas hipotensijas risku, piemēram, pacientiem ar sāļu deficītu ar hiponatriēmiju vai bez tās, pacientiem ar hipovolēmiju vai pacientiem, kuri saņēmuši masīvu terapiju ar diurētiskajiem līdzekļiem, pirms terapijas ar Prestarium, ja tas iespējams, vispirms jākoriģē šie stāvokļi. Pirms terapijas ar Prestarium un ārstēšanas laikā ir rūpīgi jākontrolē asinsspiediens, nieru funkcija un kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Stabila koronārā sirds slimība
Prestarium lietošana jāsāk, pirmās divas nedēļas lietojot pa 5 mg vienreiz dienā, pēc tam devu palielinot līdz 10 mg vienreiz dienā atkarībā no nieru funkcijas un ja 5 mg deva ir labi panesama. Gados vecākiem pacientiem pirmajā nedēļā jāsaņem pa 2,5 mg vienreiz dienā, nākamajā nedēļā - 5 mg vienreiz dienā, tikai pēc tam devu var palielināt līdz 10 mg atkarībā no nieru funkcijas
(skatīt 1. tabulu “Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā”). Devu drīkst palielināt tikai tad, ja pirms tam lietotā mazākā deva ir labi panesama.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Deva pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir jāpielāgo atkarībā no kreatinīna klīrensa, kā norādīts 1. tabulā.
1. tabula: Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā
Kreatinīna klīrenss (ml/min)
Ieteicamā deva
KlKR ≥ 60
5 mg dienā
30 < KlKR < 60
2,5 mg dienā
15 < KlKR < 30
2,5 mg katru otro dienu
Hemodializējamie pacienti*
KlKR < 15
2,5 mg dialīzes dienā
*Dialīzes klīrenss perindoprilātam ir 70 ml/min.
Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, deva jāieņem pēc dialīzes.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Perindoprila lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta.
Pašreiz pieejamie dati ir aprakstīti 5.1. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.
Tādēļ lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Prestarium ieteicams lietot vienu reizi dienā — no rīta pirms ēšanas.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai kādu citu AKE inhibitoru.
Anamnēzē ir angioedēma, kas saistīta ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pārmantota vai idiopātiska angioedēma.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Prestarium lietošana vienlaicīgi ar aliskirēnu saturošām zālēm pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m²) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana ar sakubitrilu/valsartānu (skatīt 4.4 un 4.5. apakšpunktu).
Ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Nozīmīga abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze (skatīt 4.4. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Stabila koronārā sirds slimība
Ja perindoprila pirmā mēneša lietošanas laikā konstatē nestabilu stenokardiju (neatkarīgi no izpausmes smaguma), pirms ārstēšanas turpināšanas jāveic rūpīga ieguvumu /riska analīze.
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos. Hipertensīviem pacientiem bez komplikācijām simptomātiska hipotensija novērota reti, biežāk tā iespējama pacientiem ar cirkulējošā tilpuma deficītu, piemēram, sakarā ar diurētisko līdzekļu lietošanu, diētu ar ierobežotu sāls patēriņu, dialīzi, caureju vai vemšanu, vai pacientiem ar smagu renīnatkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija novērota pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju kopā ar nieru mazspēju vai bez tās. Tā biežāk iespējama pacientiem ar smagāku sirds mazspēju, par ko liecina cilpas diurētisko līdzekļu lietošana lielās devās, hiponatriēmija vai funkcionāli nieru darbības traucējumi. Pacientiem ar paaugstinātu simptomātiskās hipotensijas risku terapijas uzsākšana un devas pielāgošana stingri jākontrolē (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu) Līdzīgi apsvērumi attiecas arī uz pacientiem ar išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību, kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai kādu cerebrovaskulāru notikumu.
Ja attīstās hipotensija, pacients jānovieto guļus stāvoklī uz muguras un, ja nepieciešams, veic intravenozu infūziju ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu. Pārejoša hipotensijas reakcija nav kontrindikācija turpmākajām devām, ko parasti var lietot bez grūtībām, kad asinsspiediens ir paaugstinājies pēc cirkulējošā tilpuma atjaunošanas.
Dažiem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, kuriem ir normāls vai pazemināts asinsspiediens, Prestarium terapijas laikā asinsspiediens var pazemināties vēl vairāk. Šis efekts ir paredzams un parasti nav iemesls terapijas pārtraukšanai. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt jāsamazina Prestarium deva vai tā lietošana jāpārtrauc.
Aortālā un mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citi AKE inhibitori, Prestarium piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi vai kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, piemēram, aortas stenozes vai hipertrofiskas kardiomiopātijas gadījumā.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) perindoprila sākumdeva jāpielāgo atkarībā no pacienta kreatinīna klīrensa (skatīt 4.2. apakšpunktu) un tālāk - atkarībā no pacienta reakcijas uz ārstēšanu. Regulāra kālija līmeņa un kreatinīna koncentrācijas kontrole ir šo pacientu novērošanas sastāvdaļa (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Hipotensija pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju var izraisīt tālāku nieru funkcijas pasliktināšanos. Šādā situācijā ir aprakstīta akūta nieru mazspēja, kas parasti ir atgriezeniska.
Dažiem pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, novērota urīnvielas koncentrācijas paaugstināšanās asinīs un kreatinīna koncentrācijas paaugstināšanās serumā, kas pēc terapijas pārtraukšanas parasti ir atgriezeniska. Tā īpaši iespējama pacientiem ar nieru mazspēju. Ja pacientam ir arī renovaskulāra hipertensija, paaugstinās smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šādu pacientu ārstēšana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā ar zemām devām un piesardzīgu devas titrēšanu. Tā kā diurētisko līdzekļu lietošana var veicināt iepriekš minēto stāvokļu attīstību, pirmajās Prestarium lietošanas nedēļās to lietošana jāpārtrauc un jākontrolē nieru funkcija.
Dažiem hipertensīviem pacientiem bez iepriekš zināmiem klīniskiem renovaskulāras slimības simptomiem ir novērota paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs un paaugstināta kreatinīna koncentrācija serumā, kas parasti ir bijusi viegla un pārejoša, īpaši, ja Prestarium ir lietots vienlaicīgi ar diurētisku līdzekli. Tas biežāk iespējams pacientiem ar iepriekš esošiem nieru darbības traucējumiem. Var būt nepieciešama diurētiskā līdzekļa un/vai Prestarium devas samazināšana un/vai lietošanas pārtraukšana.
Pacienti, kuriem veic hemodialīzi
Pacientiem, kuriem vienlaicīgi ar AKE inhibitoru terapiju veikta dialīze ar augstas caurlaidības membrānām, ir aprakstītas anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem jāapsver iespēja izmantot cita tipa dialīzes membrānas vai lietot citas grupas antihipertensīvus līdzekļus.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par Prestarium lietošanu pacientiem pēc nesenas nieru transplantācijas.
Renovaskulāra hipertensija
Pacientam ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi lietojot AKE inhibitorus, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstēšana ar diurētiskajiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors.
Nieru funkciju zudums var rasties jau nelielu kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņu gadījumā un pat pacientiem ar vienpusēju nieru artēriju stenozi.
Paaugstināta jutība/ Angioedēma
Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem, tostarp arī ar Prestarium ārstētajiem pacientiem aprakstīta sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tā var attīstīties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos terapija ar Prestarium nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša uzraudzība, kas jāturpina, līdz minētie simptomi ir pilnībā izzuduši. Gadījumos, kad ir izolēta lūpu un sejas tūska, tā parasti pāriet bez ārstēšanas, tomēr simptomu mazināšanai var būt lietderīga antihistamīna preparātu lietošana.
Angioedēma, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāla. Gadījumos, kad skarta mēle, balss sprauga vai balsene, kas var izraisīt elpceļu aizsprostošanos, nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība. Tā var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai elpceļu caurlaidības nodrošināšanu. Pacientam ir jābūt stingrā medicīnas personāla uzraudzībā līdz pilnīgai un stabilai simptomu izzušanai.
Pacientiem ar angioedēmu anamnēzē, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt lielāks angioedēmas risks AKE inhibitoru terapijas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, ziņots par zarnu angioedēmu. Šiem pacientiem bija sāpes vēderā (ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tām); dažos gadījumos iepriekš nebija novērojama sejas angioedēma, un C-1 esterāzes līmeņi bija normāli. Angioedēmu diagnosticēja, izmantojot tādas procedūras kā vēdera DT izmeklējums, ultrasonogrāfija vai operācijas laikā un simptomi izzuda pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas. Pacientu, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem ir sāpes vēderā, diferenciāldiagnozē jāiekļauj zarnu angioedēmas iespēja.
Perindoprila kombinācija ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta, angioedēmas riska dēļ (skat. 4.3. apakšpunktu). Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc perindoprila terapijas pēdējās devas lietošanas. Ja sakubitrila/valsartāna terapija ir pārtraukta, perindoprila terapiju nedrīkst sākt, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas (skat. 4.3. un 4.5. apakpšpunktu). Vienlaicīga citu neprilizīna (NEP) inhibitoru (piem., racekadotrils) un AKE inhibitoru lietošana arī var palielināt angioedēmas risku (skat. 4.5. apakšpunktā). Tādēļ pirms ārstēšanas ar NEP inhibitoriem (piem., racekadotrils) uzsākšanas ir jāvērtē ieguvumu/riska attiecība pacientiem, kuri saņem perindoprila terapiju.
Lietošana vienlaicīgi ar mTOR inhibitoriem (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu)
Pacientiem, kuri vienlaikus terapijā saņem mTOR inhibitorus (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu), var būt palielināts angioedēmas (piem., elpceļu vai mēles pietūkums ar elpošanas pasliktināšanos vai bez tās) risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Pacientiem, kuriem veic zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzi ar dekstrāna sulfātu un kuri saņem AKE inhibitoru terapiju, novērotas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šādām reakcijām var izvairīties, pirms katras aferēzes īslaicīgi pārtraucot AKE inhibitora lietošanu.
Anafilaktiskās reakcijas desensibilizācijas laikā
Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, desensibilizācijas laikā (piemēram, ar plēvspārņu indi) retos gadījumos ir bijušas anafilaktoīdas reakcijas. Tiem pašiem pacientiem no šādām reakcijām ir izdevies izvairīties, AKE inhibitoru lietošanu īslaicīgi pārtraucot, bet šādas reakcijas atjaunojās, nejauši atkal lietojot AKE inhibitoru.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana bijusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz zibenīgai aknu nekrozei un (dažreiz) nāvei. Šī sindroma mehānisms vēl nav izprasts. Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitora terapiju un kuriem attīstās dzelte vai izteikta aknu enzīmu koncentrācijas paaugstināšanās asinīs, ir jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāsaņem piemērota medicīniska palīdzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Neitropēnija/Agranulocitoze/Trombocitopēnija/Anēmija
Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, aprakstīta neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Pacientiem ar normālu nieru funkciju un bez citām komplikācijām neitropēnija attīstās reti. Perindoprils īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem ar kolagēnām asinsvadu slimībām, kā arī vienlaicīgi ar imūnās sistēmas darbību nomācošiem līdzekļiem, allopurinolu vai prokaīnamīdu, kā arī šo komplikācijas izraisošo faktoru kombinācijas gadījumā, jo īpaši pacientiem ar iepriekš esošiem nieru darbības traucējumiem. Dažiem no šiem pacientiem attīstījās nopietnas infekcijas,
kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu terapiju ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Ja perindoprils
lietots šādiem pacientiem, ieteicama periodiska leikocītu skaita kontrole un pacientiem jānorāda ziņot par jebkuru infekcijas pazīmi (piemēram, rīkles sāpēm, drudzi).
Rase
Melnādainiem pacientiem AKE inhibitori angioedēmu izraisa biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.
Tāpat kā citi AKE inhibitori, arī perindoprils melnādainiem pacientiem asinsspiedienu var samazināt mazāk efektīvi (iespējams tāpēc, ka melnādainiem hipertensijas slimniekiem biežāk sastopama zema renīna koncentrācija organismā).
Klepus
Ir ziņojumi par klepu AKE inhibitoru lietošanas laikā. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs un pastāvīgs un izzūd līdz ar terapijas pārtraukšanu. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāuzskata par vienu no klepus diferenciāldiagnozes sastāvdaļām.
Ķirurģiska iejaukšanās / anestēzija
Pacientiem lielas ķirurģiskas iejaukšanās gadījumā anestēzijas laikā ar zālēm, kas var izraisīt hipotensiju, Prestarium pēc kompensējošas renīna atbrīvošanās var bloķēt angiotensīna II veidošanos. Ārstēšana ar Prestarium ir jāpārtrauc vienu dienu pirms operācijas. Ja konstatē šādas ģenēzes hipotensiju, to var koriģēt, palielinot cirkulējošo tilpumu.
Hiperkaliēmija
Dažiem ar AKE inhibitoriem (tostarp arī perindoprilu) ārstētiem pacientiem ir novērota kālija līmeņa paaugstināšanās serumā. Hiperkaliēmijas riska faktori ir nieru mazspēja, nieru funkcijas pasliktināšanās, vecums (> 70 gadi), cukura diabēts, interkurentas slimības, īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metaboliska acidoze un vienlaicīga kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona, triamterēna vai amilorīda), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju lietošana, kā arī hiperkaliēmijas riskam ir pakļauti pacienti, kuri lieto zāles, kas paaugstina kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu, ko-trimoksazolu, ko pazīst arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu). Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju lietošana var izraisīt ievērojamu kālija līmeņa palielināšanos serumā, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnas aritmijas, dažreiz ar letālu iznākumu. Ja vienlaicīgu iepriekš minēto preparātu lietošanu uzskata par nepieciešamu, tie jālieto piesardzīgi, bieži kontrolējot kālija līmeni serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Diabēta slimnieki
Diabēta slimniekiem, kurus ārstē ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmajā AKE inhibitoru lietošanas mēnesī stingri jākontrolē glikēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Litijs
Parasti litija un perindoprila kombinācija nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Kāliju aizturošas zāles, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Perindoprila lietošana kombinācijā ar kāliju aizturošām zālēm, kā arī kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai sāls aizstājējiem parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Primārs aldosteronisms
Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nebūs atbildes reakcijas uz antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuri darbojas, inhibējot renīna-angiotenzīna sistēmu. Tāpēc šo zāļu lietošana nav ieteicama.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Palīgvielas
Šis medikaments satur laktozi, tādēļ to nedrīkst lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, glikozes - galaktozes malabsorbciju vai Lapp laktāzes deficītu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju
Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims. Kombinēšana ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas risku.
Vienlaicīga lietošana kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Aliskirēns
Pacientiem ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem - hiperkaliēmijas risks, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.
Ekstrakorporāla terapija
Ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības spējas membrānām (piem., poliakrilonitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo ir palielināts smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda terapija ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīvo līdzekli.
Sakubitrils/valsartāns
Perindoprila un sakubitrila/valsartāna vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta, jo neprilizīna un AKE vienlaicīga inhibēšana var palielināt angioedēmas risku. Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās perindoprila devas lietošanas. Perindoprilu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Aliskirēns
Pārējiem pacientiem, neskaitot pacientus ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem, hiperkaliēmijas risks, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.
Vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru
Literatūrā ir ziņots, ka vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru pacientiem ar apstiprinātu aterosklerotisku slimību, sirds mazspēju vai diabētu, kad vērojami gala orgānu bojājumi, ir saistīta ar lielāku hipotensijas, samaņas zuduma, hiperkaliēmijas un nieru darbības rādītāju pasliktināšanās (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) biežumu nekā viena renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējoša līdzekļa lietošana. Dubulta blokāde (piem., kombinējot AKE inhibitoru ar angiotensīna II receptoru antagonistu) pieļaujama tikai noteiktos atsevišķos gadījumos, nodrošinot rūpīgu nieru darbības rādītāju, kālija koncentrācijas un asinsspiediena kontrolēšanu.
Estramustīns
Palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioedēmas, risks.
Ko-trimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaikus lieto ko-trimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt palielināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (piemēram, triamterēns, amilorīds) un kālija sāļi
Hiperkaliēmija (potenciāli ar letālu iznākumu), jo īpaši saistībā ar pavājinātu nieru funkciju (hiperkaliēmiju izraisošās darbības summēšanās).
Perindoprila lietošana kombinācijā ar iepriekš minētajiem preparātiem nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr vienlaicīga lietošana ir indicēta, tie jālieto piesardzīgi, bieži kontrolējot kālija līmeni serumā. Par spironolaktona lietošanu pie sirds mazspējas skatīties zemāk.
Litijs
Vienlaicīgi lietojot litija preparātus un AKE inhibitorus, ir novērota atgriezeniska litija koncentrācijas paaugstināšanās serumā un toksicitātes pastiprināšanās. Perindoprila lietošana kopā ar litija preparātiem nav ieteicama, tomēr gadījumos, kad ir pierādīta kombinācijas lietošanas nepieciešamība, rūpīgi jākontrolē litija jonu koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro īpaša piesardzība
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi)
Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Baklofēns
Pastiprināta antihipertensīvā darbība. Kontrolējiet asinsspiedienu un pēc vajadzības pielāgojiet antihipertensīvā līdzekļa devu.
Kāliju neaizturoši diurētiskie līdzekļi
Pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, jo īpaši tiem, kam ir šķidruma un/vai sāļu zudums, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama asinsspiediena pārmērīga pazemināšanās. Hipotensīvās iedarbības iespējamību var samazināt, pārtraucot lietot diurētiskos līdzekļus vai palielinot šķidruma vai sāļu uzņemšanu pirms terapijas uzsākšanas ar nelielām un pakāpeniski kāpinātām perindoprila devām.
Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš veikta diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai šķidruma zudumu, vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana pirms AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas (šādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju neaizturošu diurētisko līdzekli), vai AKE inhibitora lietošana jāsāk ar nelielu devu, ko pakāpeniski palielina.
Sastrēguma sirds mazspējas, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, gadījumā AKE inhibitora lietošana jāsāk ļoti nelielā devā, iespējams, pēc paralēli lietotā kāliju neaizturošā diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.
Jebkurā gadījumā pirmajās AKE inhibitoru terapijas nedēļās jākontrolē nieru darbības rādītāji (kreatinīna koncentrācija).
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons)
Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām:
ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (NYHA), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas parakstīšanu.
Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu.
Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā, bet pēc tam — reizi mēnesī.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), ieskaitot aspirīnu ≥ 3 g/dienā
AKE inhibitorus lietojot vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i., acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NPL), var samazināties antihipertensīvais efekts. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanās risku, tostarp arī akūtas nieru mazspējas un kālija līmeņa serumā palielināšanās risku, īpaši pacientiem ar sliktu nieru darbību iepriekš. Šī kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jābūt pietiekami hidratētiem un jāapsver nieru darbības kontrole pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski arī vēlāk.
Racekadotrils
Zināms, ka AKE inhibitori (piem., perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Ja tos lieto vienlaikus ar racekadotrilu (zāles, ko lieto akūtas caurejas ārstēšanai), šis risks var būt palielināts.
mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims)
Pacientiem, kuri vienlaikus terapijā saņem mTOR inhibitorus, var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro zināma piesardzība
Antihipertensīvie un asinsvadus paplašinošie līdzekļi
Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var pastiprināt perindoprila hipotensīvo efektu. Vienlaicīga nitroglicerīna, citu nitrātu vai citu asinsvadus paplašinošo līdzekļu lietošana var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)
Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoru; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.
Tricikliskie antidepresanti/Antipsihotiskie līdzekļi/Anestēzijas līdzekļi
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar noteiktiem anestēzijas līdzekļiem, tricikliskajiem antidepresantiem un antipsihotiskajiem līdzekļiem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Simpatomimētiskie līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo efektu.
Zelts
Pacientiem, kas saņem terapiju ar injicējamu zelta preparātu (aurotiomalāta nātrija sāls) vienlaicīgi ar AKE inhibitora terapiju, tai skaitā perindoprilu, retos gadījumos ziņots par nitritoīdu reakcijām (simptomi ir sejas pietvīkums, slikta dūša, vemšana un hipotensija).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pētījumu laikā iegūtu pierādījumu par angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogenitātes risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāordinē cits antihipertensīvs līdzeklis ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien AKE inhibitoru lietošanas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa toksisku ietekmi uz augli (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, kavētu galvaskausa pārkaulošanos) un jaundzimušo (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt ultrasonogrāfiskus augļa nieru darbības un galvaskausa izmeklējumus.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jākontrolē attiecībā uz hipotensiju (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Tā kā informācija par Prestarium lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, Prestarium lietošana šajā laikā nav ieteicama un vēlams ordinēt alternatīvu terapiju ar labāk noteiktu drošuma raksturojumu barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
Fertilitāte
Netika novērota ietekme uz reproduktīvajām spējām vai fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Prestarium nepiemīt tieša ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, taču dažiem pacientiem var rasties ar zemu asinsspiedienu saistītas individuālas reakcijas, īpaši ārstēšanas sākumā vai lietojot kombinācijā ar citu antihipertensīvu līdzekli.
Tā rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
a. Drošuma profila kopsavilkums
Perindoprila drošuma profils līdzinās kopējam AKE inhibitoru drošuma profilam. Biežākās blakusparādības, par ko ziņots klīniskajos pētījumos un kas novērotas saistībā ar perindoprilu, ir šādas: reibonis, galvassāpes, parestēzija, vertigo, redzes traucējumi, troksnis ausīs, hipotensija, klepus, elpas trūkums, vēdersāpes, aizcietējums, caureja, garšas sajūtas pārmaiņas, dispepsija, slikta dūša, vemšana, nieze, izsitumi, muskuļu krampji un astēnija.
b. Blakusparādību saraksts tabulā
Perindoprila klīniskajos pētījumos un/vai lietojot pēc reģistrācijas ir novērotas šādas nevēlamas blakusparādības, kas sistematizētas pēc sastopamības biežuma:
ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100,<1/10); retāk (≥1/1000,<1/100); reti (≥ 1/10 000, <1/100), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
MedDRA
orgānu sistēmklase
Nevēlamās blakusparādības
Biežums
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Eozinofilija
Retāk*
Agranulocitoze vai pancitopēnija
Ļoti reti
Pazemināta hemoglobīna koncentrācija un samazināta hematokrīta vērtība
Ļoti reti
Leikopēnija/ neitropēnija
Ļoti reti
Hemolītiskā anēmija pacientiem ar iedzimtu G-6PDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Trombocitopēnija
Ļoti reti
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)
Retāk*
Hiperkaliēmija, kas ir atgriezeniska, pārtraucot ārstēšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Retāk*
Hiponatriēmija
Retāk*
Psihiskie traucējumi
Garastāvokļa traucējumi
Retāk
Miega traucējumi
Retāk
Nervu sistēmas traucējumi
Reibonis
Bieži
Galvassāpes
Bieži
Parestēzija
Bieži
Vertigo
Bieži
Miegainība
Retāk*
Samaņas zudums
Retāk*
Apmulsums
Ļoti reti
Acu bojājumi
Redzes traucējumi
Bieži
Ausu un labirinta bojājumi
Troksnis ausīs
Bieži
Sirds funkcijas traucējumi
Sirdsklauves
Retāk*
Tahikardija
Retāk*
Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Aritmija
Ļoti reti
Miokarda infarkts, iespējams, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipotensija (un ar hipotensiju saistīta ietekme)
Bieži
Vaskulīts
Retāk*
Insults, iespējams, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Reino sindroms
Nav zināmi
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Klepus
Bieži
Dispnoja
Bieži
Bronhospazma
Retāk
Eozinofiliska pneimonija
Ļoti reti
Rinīts
Ļoti reti
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Vēdersāpes
Bieži
Aizcietējums
Bieži
Caureja
Bieži
Disgeizija (garšas sajūtas traucējumi)
Bieži
Dispepsija
Bieži
Slikta dūša
Bieži
Vemšana
Bieži
Sausa mute
Retāk
Pankreatīts
Ļoti reti
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Hepatīts — citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nieze
Bieži
Izsitumi
Bieži
Nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Retāk
Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Retāk
Fotosensitivitātes reakcijas
Retāk*
Pemfigoīds
Retāk*
Hiperhidroze
Retāk
Psoriāzes paasinājums
Reti*
Erythema multiforme
Ļoti reti
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muskuļu krampji
Bieži
Artralģija
Retāk*
Muskuļu sāpes
Retāk*
Nieru un urīnizvadsistēmas darbības traucējumi
Nieru mazspēja
Retāk
Akūta nieru mazspēja
Ļoti reti
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Erektilā disfunkcija
Retāk
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Astēnija
Bieži
Sāpes krūškurvī
Retāk*
Slikta pašsajūta
Retāk*
Perifēra tūska
Retāk*
Paaugstināta temperatūra
Retāk*
Izmeklējumi
Paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs
Retāk*
Paaugstināta kreatinīna koncentrācija asinīs
Retāk*
Paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs
Reti
Paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija
Reti
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Kritieni
Retāk*
* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem
Ir ziņots par antidiurētiskā hormona (ADH) neatbilstošas sekrēcijas sindroma gadījumiem ar citiem AKE inhibitoriem. ADH neatbilstošas sekrēcijas sindroms var tikt uzskatīts par ļoti retu blakusparādību, kas ir saistīta ar AKE inhibitoru terapiju, ieskaitot perindoprilu.
Klīniskie pētījumi
Pētījuma EUROPA nejaušinātajā daļā tika apkopota informācija vienīgi par nopietnām blakusparādībām. Būtiskas blakusparādības radās tikai dažiem pacientiem: 16 (0,3 %) no 6122 pacientiem, kuri saņēma perindoprilu, un 12 (0,2 %) no 6107 pacientiem, kuri saņēma placebo. Ar perindoprilu ārstēto pacientu grupā hipotensiju novēroja 6 pacientiem, angioedēmu — 3 pacientiem, bet pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos — 1 pacientam. Klepus, hipotensijas vai cita veida nepanesības dēļ no pētījuma izstājās vairāk pacientu, kas lietoja perindoprilu, salīdzinot ar pacientiem, kas lietoja placebo, proti, 6,0 % (n = 366) pret 2,1 % (n = 129).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pieejamie dati par pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti. Simptomi, saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu, var būt hipotensija, cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reibonis, nemiers un klepus.
Ieteicamā pārdozēšanas terapija ir intravenoza 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma ievadīšana. Ja attīstās hipotensija, pacients jānogulda šoka pozīcijā. Ja iespējams, var apsvērt arī terapiju ar angiotensīna II infūziju un/vai intravenozu kateholamīnu ievadīšanu. Perindoprilu no asinsrites var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Terapija ar elektrokardiostimulatoru indicēta uz terapiju nereaģējošas bradikardijas gadījumā. Regulāri jākontrolē organisma stāvokļa galvenie rādītāji, kā arī elektrolītu un kreatinīna koncentrācija serumā.
FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori, nekombinēti, ATĶ kods: C09A A04
Darbības mehānisms
Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārvērš par angiotensīnu II (angiotensīnu
konvertējošais enzīms jeb AKE). Šis konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas veic
gan angiotensīna I konversiju par angiotensīnu II, kas sašaurina asinsvadus, gan izraisa bradikinīna, kas paplašina asinsvadus, noārdīšanos par neaktīvu heptapeptīdu. AKE inhibīcijas rezultātā plazmā samazinās angiotensīna II koncentrācija, kas izraisa paaugstinātu renīna aktivitāti plazmā (inhibējot negatīvo renīna atbrīvošanās atgriezenisko saiti) un samazinātu aldosterona sekrēciju. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibīcijas rezultātā paaugstinās cirkulējošās un lokālās kalikreīna-kinīna sistēmas aktivitāte (un tādēļ arī prostaglandīnu sistēmas aktivācija).
Iespējams, ka šis mehānisms AKE inhibitoru ietekmē veicina asinsspiediena samazināšanos un ir daļēji atbildīgs arī par noteiktām blakusparādībām (piemēram, klepu).
Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolīta perindoprilāta starpniecību. Citi metabolīti AKE aktivitātes inhibīciju in vitro neuzrāda.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Hipertensija
Perindoprils ir aktīvs pie visām hipertensijas pakāpēm: vieglas, vidējas un smagas; sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena samazināšanās ir novērojama gan guļus, gan stāvus.
Perindoprils mazina perifēro asinsvadu pretestību, izraisot asinsspiediena pazemināšanos. Rezultātā perifērijā pastiprinās asins plūsma bez ietekmes uz sirdsdarbības ātrumu.
Nierēs vienmēr pastiprinās asins plūsma, kamēr glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) parasti nemainās.
Hipotensīvās darbības maksimums tiek sasniegts 4–6 stundas pēc vienas perindoprila devas ieņemšanas un saglabājas vismaz 24 stundas: efekts dozēšanas perioda beigās ir 87 - 100% no maksimuma.
Asinsspiediens pazeminās ātri. Pacientiem, kuri reaģē uz terapiju, asinsspiediena normalizācija tiek sasniegta viena mēneša laikā un saglabājas bez tahifilaksijas.
Terapijas pārtraukšana neizraisa „atsitiena” efektu. Perindoprils mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Ir apstiprināts, ka perindoprils cilvēka organismā paplašina asinsvadus. Tas uzlabo lielo artēriju elastību, un mazajās artērijās samazina mēdijas/lūmena attiecību.
Papildterapija ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem izraisa papildinošu sinerģisku iedarbību. AKE inhibitora un tiazīda kombinācija mazina arī diurētisko līdzekļu radīto hipokaliēmijas risku.
Sirds mazspēja
Perindoprils atvieglo sirds darbu, mazinot pirmsslodzi un pēcslodzi.
Pētījumi pacientiem ar sirds mazspēju ir pierādījuši:
kreisā un labā kambaru pildīšanās spiediena samazināšanos;
kopējās perifēro asinsvadu pretestības samazināšanos;
sirds izsviedes tilpuma palielināšanos un sirds indeksa uzlabošanos.
Salīdzinošos pētījumos, perindoprila pirmās 2,5 mg lielās devas ieņemšana pacientiem ar vieglu un vidēji smagu sirds mazspēju nebija saistīta ar būtisku asinsspiediena pazemināšanos, salīdzinot ar placebo.
Pacienti ar stabilu koronāro sirds slimību
EUROPA bija daudzcentru, starptautisks, randomizēts, dubultakls, placebo kontrolēts klīnisks pētījums, kas ilga 4 gadus.
Kopumā tika randomizēti divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12 218) par 18 gadiem vecāki pacienti ārstēšanai ar 8 mg perindoprila tercbutilamīna (ekvivalents 10 mg perindoprila arginīna) (n = 6110) vai placebo (n = 6108).
Pētījumā iekļautajiem pacientiem bija pierādīta koronārā sirds slimība bez klīniskām sirds
mazspējas pazīmēm. Kopumā 90% pacientu bija iepriekšējs miokarda infarkts un/vai iepriekšēja koronārā revaskularizācija. Vairums pacientu pētāmās zāles saņēma papildus standartterapijai, tostarp trombocītu agregācijas inhibitoriem, lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem un bēta blokatoriem.
Galvenā efektivitātes kritērija sastāvā bija kardiovaskulārā mirstība, nefatāls miokarda infarkts un/vai sirds apstāšanās ar veiksmīgu atdzīvināšanu. Terapijas ar 8 mg perindoprila tercbutilamīna (ekvivalents 10 mg perindoprila arginīna) vienreiz dienā rezultātā nozīmīgi samazinājās primārā rezultāta absolūtā vērtība (par 1,9%), kas atbilst relatīvā riska samazinājumam par 20% (95% TI [9,4; 28,6] – p<0,001).
Pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē tika novērots absolūtais primārā rezultāta samazinājums par 2,2%, kas atbilst RRR (relatīvā riska samazinājumam) par 22,4% (95% TI [12,0; 31,6] –p<0,001), salīdzinot ar placebo.
Lietošana bērniem
Perindoprila lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta.
Atklātā nesalīdzinošā klīniskā pētījumā ar 62 bērniem vecumā no 2 līdz 15 gadiem ar hipertensiju un glomerulāro filtrācijas ātrumu >30ml/min/1,73m2, pacienti saņēma perindoprilu vidēji devā 0,07 mg/kg. Deva tika pielāgota individuāli, lietojot līdz maksimālajai devai 0,135 mg/kg/dienā, atbilstoši katram pacientam un asinsspiediena izmaiņām.
59 pacienti pabeidza trīs mēnešu pētījuma periodu un 36 pacienti pabeidza pētījuma pagarinājuma periodu, t.i., tika apsekoti vismaz 24 mēnešus (vidējais pētījuma ilgums: 44 mēneši).
Ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem iepriekš ārstētiem pacientiem sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens bija stabils no pētījumā iekļaušanas brīža līdz pēdējai pacientu novērtēšanai. Iepriekš neārstētiem pacientiem asinsspiediens samazinājās.
Pēdējā pacientu novērtēšanā vairāk nekā 75% bērnu sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens bija zem 95. percentiles.
Perindoprila drošums atbilda zināmajam drošuma profilam.
Klīniskie pētījumi par renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulto blokādi
Divos lielos, nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas perindoprils uzsūcas ātri, un koncentrācijas maksimums tiek sasniegts 1 stundas laikā. Perindoprila pusperiods plazmā ir 1 stunda.
Perindoprils ir aktīvās vielas priekštecis. Divdesmit septiņi procenti ieņemtā perindoprila nonāk asinsritē aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā. Papildus aktīvajam perindoprilātam perindoprils sadalās vēl piecos metabolītos, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 – 4 stundu laikā.
Barības uzņemšana samazina pārveidi par perindoprilātu, kā arī biopieejamību, tādēļ perindoprila arginīna sāls jālieto perorāli vienu reizi dienā no rīta pirms ēšanas.
Pierādīta lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.
Izkliede
Brīvajam perindoprilātam izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāta saistīšanās ar
plazmas proteīniem, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, ir 20%, tomēr tā ir atkarīga no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek eliminēts ar urīnu, un tā brīvās frakcijas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas, stabilu koncentrāciju sasniedzot 4 dienās.
Īpašas pacientu grupas
Perindoprilāta eliminācija lēnāk notiek gados vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju. Nieru mazspējas gadījumā terapija jāpielāgo atbilstoši traucējumu smaguma pakāpei (kreatinīna klīrensam).
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Pacientiem ar cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: perindoprila pamatvielas aknu klīrenss samazinās uz pusi. Tomēr perindoprilāta veidošanās daudzums nemainās, tādēļ deva nav jāpielāgo (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Hroniskas perorālās toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem) mērķa orgāni bija nieres, radot atgriezenisku bojājumu.
Ne in vitro, ne in vivo pētījumos mutagenitāte nav novērota.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumi (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) pierādīja, ka nav embriotoksicitātes un teratogenitātes pazīmju. Tomēr angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem kā klasei ir konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vēlīno augļa attīstību, kā rezultātā tika novērota augļa nāve un iedzimti defekti grauzējiem un trušiem: nieru bojājumi, augstāka peri- un postnatālā mirstība. Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm auglība netika ietekmēta.
Ilgstošos pētījumos ar žurkām un pelēm kancerogēns efekts netika novērots.
FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
Laktozes monohidrāts
Magnija stearāts
Maltodekstrīns
Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds
Cietes nātrija glikolāts (A tips)
Apvalks:
Glicerīns
Hipromeloze
Vara hlorofilīns makrogols 6000
Magnija stearāts
Titāna dioksīds
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Balts polipropilēna tablešu trauciņš ar polietilēna plūsmas samazinātāju un gaismas necaurlaidīgu aizbāzni baltā krāsā, kas satur žāvējošu gēlu.
Kastītes pa 5, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 60 (60 vai 2 trauciņi pa 30 tabletēm), 84 (84 vai 3 trauciņi pa 28 tabletēm), 90 (90 vai 3 trauciņi pa 30
tabletēm), 100 (100 vai 2 trauciņi pa 50 tabletēm), 120 (120 vai 4 trauciņi pa 30 tabletēm) vai 500
tabletēm (500 vai 10 trauciņi pa 50 tabletēm).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Les Laboratoires Servier
50, rue Carnot
92284 Suresnes cedex
Francija
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
05-0263
PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2005. gada 20. jūlijs
Pārreģistrācijas datums: 2010. gada 25. janvāris
TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
02/2019
SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 1
Version: 02-2019_vers_140-G
