Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Concor 5 mg apvalkotās tabletes

Concor 10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Concor 5 mg: 1 apvalkotā tablete satur 5 mg bisoprolola fumarāta (bisoprololi fumaras)

Concor 10 mg: 1 apvalkotā tablete satur 10 mg bisoprolola fumarāta (bisoprololi fumaras)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes

Ārējais izskats:

Concor 5 mg: gaiši dzeltenas, sirds formas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju.

Concor 10 mg: gaiši oranžas, sirds formas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

• Arteriālās hipertensijas ārstēšana

• Koronārās sirds slimības (stenokardijas) ārstēšana

4.2. Devas un lietošanas veids

Pieaugušajiem: abām indikācijām deva ir 5 mg bisoprolola 1 reizi dienā. Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 10 mg bisoprolola 1 reizi dienā.

Maksimālā ieteicamā deva ir 20 mg bisoprolola 1 reizi dienā.

Visos gadījumos deva tiek pielāgota individuāli, īpaši ņemot vērā pulsa ātrumu un terapeitiskos panākumus.

Ārstēšanas ilgums

Ārstēšana ar bisoprololu parasti ir ilgstoša.

Ārstēšanu ar bisoprololu nedrīkst pārtraukt strauji, jo tas var novest pie pārejošas stāvokļa pasliktināšanās. It īpaši ārstēšanu nedrīkst pārtraukt strauji pacientiem ar išēmisko sirds slimību. Ir ieteicama pakāpeniska devas samazināšana.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar nieru un aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegli vai vidēji izteiktiem nieru vai aknu darbības traucējumiem parasti devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <20 ml/min) un pacientiem ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem dienas devai nevajadzētu būt lielākai par 10 mg bisoprolola.

Pieredze bisoprolola lietošanā dialīzes pacientiem ir ierobežota, tomēr nav pazīmju, ka dozēšanas režīmu vajadzētu īpaši pielāgot.

Gados vecākiem pacientiem

Nav nepieciešama devas pielāgošana.

Pediatriskā populācija

Nav ārstēšanas pieredzes par bisoprolola lietošanu bērniem. Tāpēc tā lietošanu bērniem nerekomendē.

Lietošanas veids

Concor tabletes ir jālieto no rīta ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās. Tās ir jānorij kopā ar nelielu šķidruma daudzumu, un tās nedrīkst tikt sakošļātas.

4.3. Kontrindikācijas

Bisoprolols ir kontrindicēts pacientiem ar:

• akūtu sirds mazspēju vai sirds mazspējas dekompensācijas gadījumā, ja nepieciešams intravenozi lietot inotropas darbības līdzekļus;

• kardiogēno šoku;

• II un III pakāpes AV blokādi (ja netiek lietots elektrokardiostimulators);

• sinusa mezgla vājuma sindromu;

• sinuatriālo blokādi;

• simptomātisku bradikardiju;

• simptomātisku hipotensiju;

• klīniski smagu bronhiālo astmu;

• smagu perifēro artēriju okluzīvu saslimšanu vai Reino sindromu;

• neārstētu feohromocitomu (skat. 4.4. apakšpunktu);

• metabolisku acidozi.

Concor ir kontrindicēts pacientiem ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ārstēšanu ar bisoprololu nedrīkst pārtraukt strauji, it īpaši koronārās sirds slimības pacientiem, ja vien pārtraukšana nav stingri indicēta, jo tā var novest pie pārejošas pacienta stāvokļa pasliktināšanās (skatīt 4.2 apakšpunktu).

Bisoprolols jālieto piesardzīgi pacientiem ar hipertensiju un išēmisko sirds slimību, ja tās pavada arī sirds mazspēja.

Bisoprolols jālieto piesardzīgi šādos gadījumos:

• cukura diabēts (diabetes mellitus), ja cukura līmenis asinīs ir stipri svārstīgs; var būt maskēti hipoglikēmijas simptomi (piemēram, tahikardija, sirdsklauves, svīšana);

• izteikta badošanās;

• desensibilizējošas terapijas laikā. Tāpat kā citi bēta-adrenoblokatori, arī bisoprolols var paaugstināt gan jutību pret alergēniem, gan anafilaktisko reakciju smaguma pakāpi. Ārstēšana ar epinefrīnu dažkārt var nesniegt gaidīto rezultātu;

• I pakāpes AV blokāde;

• Princmetāla stenokardija;

• perifēro artēriju okluzīva saslimšana. Iespējama simptomu pastiprināšanās, īpaši terapijas sākumā.

Pacientiem, kuriem ir psoriāze vai kuriem dzīves anamnēzē ir bijusi psoriāze, bēta-adrenoblokatorus (piemēram, bisoprololu) vajadzētu dot tikai pēc rūpīgas riska un ieguvumu attiecības izvērtēšanas.

Ārstējot ar bisoprololu, var tik maskēti tireotoksikozes simptomi.

Pacientiem ar feohromocitomu bisoprololu drīkst nozīmēt tikai pēc tam, kad ir panākta alfa-adrenoreceptoru blokāde.

Gadījumos, kad pacientam tiek veikta vispārējā anestēzija, anesteziologam ir jābūt informētam par bēta-adrenoblokatoru lietošanu. Tiek uzskatīts par nepieciešamu pārtraukt bēta-blokatoru terapiju pirms operācijas, darot to pakāpeniski un pabeidzot to aptuveni 48 stundas pirms anestēzijas uzsākšanas.

Lai gan kardioselektīvajiem (bēta 1) bēta-blokatoriem var būt mazāka iedarbība uz plaušām nekā neselektīvajiem bēta-blokatoriem, tos, tāpat kā visus bēta-blokatorus, nevajadzētu lietot pacientiem ar obstruktīvu plaušu slimību, ja vien nav klīnisks iemesls to lietošanai. Ja ir šāds iemesls, Concor jālieto, ievērojot piesardzību. Bronhiālās astmas vai citu hronisku obstruktīvu plaušu slimību gadījumos, kas var izraisīt klīniskas izpausmes, papildus vajadzētu lietot bronhodilatējošu terapiju. Pacientiem ar bronhiālo astmu reizēm var palielināties elpceļu pretestība, tāpēc var būt nepieciešama β₂ simpatomimētisko līdzekļu devas palielināšana.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Verapamila tipa kalcija antagonisti, mazākā mērā diltiazēma tipa kalcija antagonisti: negatīvi ietekmē sirds kontraktilitāti, AV vadīšanu. Verapamila tipa kalcija antagonistu intravenoza ordinēšana ārstēšanas ar bēta-adrenoblokatoriem laikā var izraisīt izteiktu hipotensiju un AV blokādi.

Centrālas darbības prethipertensijas līdzekļi (piemēram, klonidīns, metildopa, moksonodīns, rilmenidīns):

vienlaicīga lietošana kopā ar centrālas darbības prethipertensijas līdzekļiem var samazināt sirdsdarbības frekvenci, sirds izsviedi un vazodilatāciju. Pēkšņa terapijas pārtraukšana var paaugstināt „atsitiena hipertensijas” risku.

Vienlaicīga lietošana jāveic īpaši uzmanīgi

Dihidropiridīna tipa kalcija antagonisti (piemēram, nifedipīns): vienlaicīga lietošana var palielināt hipotensijas risku, kā arī pacientiem ar sirds mazspēju nevar izslēgt tālākas sirds sūkņa funkcijas pasliktināšanās risku.

I klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, disopiramīds, lidokaīns, fenitoīns, flekainīds, propafenons): var pastiprināt ietekmi uz sirds uzbudinājuma atrioventrikulāro pārvadi un palielināt negatīvo inotropo iedarbību.

III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons): var pastiprināt ietekmi uz sirds uzbudinājuma atrioventrikulāro pārvadi.

Parasimpatomimētiskie līdzekļi: vienlaicīga lietošana var pagarināt AV uzbudinājuma pārvades laiku un paaugstināt bradikardijas risku.

Topiski lietojamie β blokatori (piemēram, acu pilieni glaukomas ārstēšanai): var pastiprināt bisoprolola sistēmiskos efektus.

Insulīns un perorālie pretidiabētiskie līdzekļi: pastiprina hipoglikemizējošo efektu. β adrenoreceptoru blokāde var maskēt hipoglikēmijas simptomus.

Narkozes līdzekļi: pavājina reflektoru tahikardiju un palielina hipotensijas risku (sīkāku informāciju lūdzam skatīt 4.4 apakšpunktā).

Sirds glikozīdi: pagarina AV uzbudinājuma pārvades laiku un tādejādi palēnina sirdsdarbības ritmu.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: var tikt mazināta bisoprolola asinsspiedienu pazeminošā ietekme.

Bēta-simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, izoprenalīns, dobutamīns): kombinācija ar bisoprololu var samazināt abu zāļu ietekmi.

Simpatomimētiskie līdzekļi, kas aktivē gan alfa- gan bēta- adrenoreceptorus: kombinēšana ar bisoprololu var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos un mijklibošanas simptomu (claudicatio intermiens) pastiprināšanos. Šāda mijiedarbība biežāk iespējama kombinācijās ar neselektīviem bēta-adrenoblokatoriem.

Vienlaicīga lietošana kopā ar prethipertensijas līdzekļiem un citām zālēm, kurām piemīt asinsspiedienu pazeminoša iedarbība (piemēram, tricikliskie antidepresanti, barbiturāti, fenotiazīni), var paaugstināt hipotensijas risku.

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā

Meflokīns: palielina bradikardijas risku.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Bisoprololam piemīt farmakoloģiskas īpašības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību un/vai augli/jaundzimušo. β adrenoblokatori parasti samazina placentas asinsriti, kas var izraisīt attīstības aizkavēšanos, augļa nāvi, abortu vai priekšlaicīgas dzemdības. Nevēlamas blakusparādības (piemēram, hipoglikēmija un bradikardija) var rasties gan auglim, gan jaundzimušajam. Ja ir nepieciešama terapija ar β blokatoriem, tad priekšroka dodama β₁ selektīvajiem adrenoblokatoriem.

Ja vien tas nav stingri indicēts, Concor grūtniecības laikā nevajadzētu lietot. Ja bisoprolola terapija tomēr ir nepieciešama, ieteicams kontrolēt dzemdes placentāro asinsriti un augļa attīstību. Ja tiek konstatēta negatīva ietekme uz grūtniecību vai augli, jāapsver alternatīvas terapijas iespējas. Jaundzimušais pēc dzemdībām ir ļoti rūpīgi jānovēro. Hipoglikēmijas un bradikardijas simptomi parasti rodas pirmo 3 dienu laikā.

Barošana ar krūti

Nav datu vai bisoprolols izdalās ar mātes pienu.

Tāpēc Concor lietošanas laikā no zīdīšanas iesaka atturēties.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumā ar bisoprololu pacientiem ar koronāro sirds slimību tika konstatēts, ka tas neietekmē spēju vadīt transporta līdzekli. Taču, tā kā lietojot zāles, var būt individuālas, atšķirīgas reakcijas uz to, spēja vadīt automašīnu vai apkalpot mehānismus var tikt traucēta. Īpaši to vajadzētu ņemt vērā, uzsākot terapiju un mainot zāles, kā arī alkohola lietošanas gadījumā.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Zemāk ir lietoti šādi blakusparādību sastopamības biežuma apzīmējumi:

Bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) un ļoti reti (<1/10 000).

Izmeklējumi

Reti: Triglicerīdu līmeņa paaugstināšanās asinīs, aknu enzīmu (ALAT, ASAT) līmeņa paaugstināšanās asinīs

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: AV vadīšanas traucējumi, iepriekš pastāvējušas sirds mazspējas pasliktināšanās, bradikardija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: reiboņi*, galvassāpes*

Reti: ģībonis

Acu bojājumi

Reti: samazināta asaru izdalīšanās (jāņem vērā pacientiem, kuri lieto kontaktlēcas)

Ļoti reti: konjunktivīts

Ausu un labirinta bojājumi

Reti: dzirdes traucējumi

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: bronhu spazmas pacientiem, kuriem ir bronhiālā astma vai obstruktīva elpceļu slimība anamnēzē

Reti: alerģisks rinīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi: slikta dūša, vemšana, diareja, aizcietējumi

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, nieze, pietūkums, izsitumi

Ļoti reti: alopēcija. Bēta-adrenoblokatori var izraisīt vai saasināt psoriāzi vai psoriāzei līdzīgus izsitumus

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk: muskuļu vājums un krampji

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: aukstuma un tirpšanas sajūta ekstremitātēs

Retāk: hipotensija

Vispārēji traucējumi

Bieži: nogurums*

Retāk: nespēks

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: hepatīts

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Reti: potences traucējumi

Psihiskie traucējumi

Retāk: depresija, miega traucējumi

Reti: murgi, halucinācijas

* Šos simptomus galvenokārt novēro terapijas sākumā. Pārsvarā tie ir viegli un parasti izzūd 1 – 2 nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Biežākās pazīmes, kas liecina par bēta blokatora pārdozēšanu ir bradikardija, hipotensija, bronhu spazmas, akūta sirds mazspēja, kā arī hipoglikēmija.

Individuālā jutība pret vienreizēju augstu bisoprolola devu ir ļoti dažāda, pacienti, kuriem ir sirds mazspēja, iespējams, ir īpaši jutīgi.

Ārstēšana

Parasti, ja ir notikusi pārdozēšana, tiek ieteikts pārtraukt bisoprolola terapiju un veikt atbalstošu un simptomātisku ārstēšanu.

Pastāv ierobežoti dati par to, ka bisoprololu ir grūti izvadīt dialīzes ceļā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvie bēta-adrenoblokatori, ATĶ kods: C07AB07

Bisoprolols ir selektīvs β₁ adrenoreceptoru blokators bez iekšējas simpatomimētiskas un būtiskas membrānu stabilizējošas iedarbības. Bisoprololam piemīt tikai vāja afinitāte pret bronhu un asinsvadu gludās muskulatūras β₂ receptoriem, kā arī β₂ receptoriem, kas ietekmē vielmaiņas regulāciju. Tāpēc bisoprolols parasti neietekmē elpošanas ceļu pretestību un vielmaiņu, kas saistīta ar β₂ receptoru aktivitāti. Bisoprolola β₁ selektivitāte tiek novērota arī tad, ja devas ir lielākas par terapeitiskām devām.

Bisoprololam nepiemīt izteikts negatīvs inotrops efekts.

Maksimālā bisoprolola iedarbība ir 3 – 4 stundas pēc bisoprolola perorālas lietošanas. Eliminācijas pusperiods no plazmas ir 10 – 12 stundas, kas nodrošina iedarbību 24 stundas pēc vienreizējas perorālas devas.

Bisoprolola maksimālais prethipertensijas efekts parasti tiek sasniegts pēc 2 nedēļām.

Uzsākot bisoprolola lietošanu koronārās sirds slimības pacientiem, kuriem nav sirds mazspējas, tas palēnina sirdsdarbības ritmu un samazina sistoles tilpumu, tādejādi samazinot sirds izsviedi un skābekļa patēriņu. Lietojot bisoprololu hroniski, sākotnēji paaugstinātā perifērā pretestība pazeminās. Līdzās citiem kā viens no mehānismiem, kas varētu būt bēta-adrenoblokatoru prethipertensijas

darbības pamatā, tiek apsvērta plazmas renīna aktivitātes pazemināšanās.

Bisoprolols, bloķējot sirds bēta-adrenoblokatorus, samazina jutību pret simpatoadrenerģisku stimulāciju. Tas izsauc sirdsdarbības ritma palēnināšanos un kontraktilitātes samazināšanos, tādejādi samazinot skābekļa patēriņu miokardā, kas ir vēlamais efekts koronārās sirds slimības izraisītas stenokardijas gadījumā.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Tā kā bisoprolols gandrīz pilnībā (>90%) tiek absorbēts no kuņģa-zarnu trakta, un metabolizēšanās, pirmo reizi izejot caur aknām, ir aptuveni 10%, tad kopējā perorālā biopieejamība ir aptuveni 90%.

Izkliede

Izplatīšanās tilpums ir 3,5 l/kg. Aptuveni 30% saistās ar plazmas proteīniem.

Eliminācija

Bisoprolols no organisma tiek izvadīts caur diviem vienlīdz efektīviem izvadīšanas ceļiem: 50% tiek pārveidoti par neaktīviem metabolītiem aknās, kuri vēlāk tiek izdalīti caur nierēm. Atlikušie 50% tiek izvadīti nemainītā veidā caur nierēm. Tādēļ bisoprolola devu parasti nav nepieciešams īpaši pielāgot pacientiem, kuriem ir viegli vai vidēji smagi aknu vai nieru darbības traucējumi.

Kopējais zāļu klīrenss ir aptuveni 15 l/stundā. Eliminācijas no plazmas pusperiods ir 10 – 12 stundas.

Bisoprololam piemīt lineāras, ar vecumu nesaistītas kinētiskās īpašības.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie dati, kas balstīti uz tradicionāliem pētījumiem par farmakoloģisko drošumu, atkārtotas devas toksicitāti, mutagenitāti vai kancerogenitāti, neliecina par īpašu risku cilvēkiem.

Reproduktivitāte

Reproduktivitātes toksicitātes pētījumos bisoprolols nav uzrādījis nekādu ietekmi uz auglību vai kopējo spēju vairoties.

Līdzīgi kā citi β-blokatori, bisoprolols lielās devās izraisa grūtnieces (samazināta uztura uzņemšana un svara zudums) un embrija/augļa toksicitāti (pastiprināta rezorbcija, samazināts dzimšanas svars pēcnācējiem, aizkavēta fiziskā attīstība), bet nav konstatēta teratogēna iedarbība.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Krospovidons

Mikrokristāliskā celuloze

Kukurūzas ciete

Kalcija bezūdens hidrogēnfosfāts

Tabletes apvalks:

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Dimetikons

Makrogols 400

Titāna dioksīds (E171)

Hipromeloze

Concor 10 mg: papildus satur sarkano dzelzs oksīdu (E172) tabletes apvalkā.

6.2 Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3 Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Blisteriepakojums, kas izgatavots no polivinilhlorīda un alumīnija folijas.

Iepakojuma lielums:

Concor 5 mg: 28, 30, 50, 100 apvalkotās tabletes.

Concor 10 mg: 28, 30, 50, 100 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Merck KGaA, Frankfurter Strasse 250, 64293 Darmstadt, Vācija

Tālrunis: +49-180-222 76 00

Fakss: +49-6151-72 32 50

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Concor 5mg: 99-0010

Concor 10 mg: 99-0011

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999.gada 20.janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009.gada 2.februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2015.