Bisoprolol-ratiopharm

Tablete

Bisoprolol-ratiopharm 5 mg tabletes

Blisteris, N60
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Bisoprololi fumaras

Bisoprolols ir kardioselektīvs bēta adrenoreceptoru blokators. To lieto: paaugstināta asinsspiediena (arteriāla hipertensija) ārstēšanai; sāpju noņemšanai sirds rajonā, kas saistītas ar asinsrites traucējumiem sirds vainagartērijās (koronāra sirds slimība: stenokardija); stabilas hroniskas sirds mazspējas gadījumā.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

03-0305-07

Zāļu reģistrācijas numurs

03-0305

Ražotājs

Merckle GmbH, Germany

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

20-JUN-08

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Ratiopharm GmbH, Germany

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Bisoprolol-ratiopharm 5 mg tabletes

Bisoprolol-ratiopharm 10 mg tabletes

Bisoprololi fumaras

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Bisoprolol-ratiopharm un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Bisoprolol-ratiopharm lietošanas

3. Kā lietot Bisoprolol-ratiopharm

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Bisoprolol-ratiopharm

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Bisoprolol-ratiopharm un kādam nolūkam to lieto

Bisoprolols ir kardioselektīvs bēta adrenoreceptoru blokators. To lieto:

paaugstināta asinsspiediena (arteriāla hipertensija) ārstēšanai;

sāpju noņemšanai sirds rajonā, kas saistītas ar asinsrites traucējumiem sirds vainagartērijās (koronāra sirds slimība: stenokardija);

stabilas hroniskas sirds mazspējas gadījumā.

2. Kas Jums jāzina pirms Bisoprolol-ratiopharm lietošanas

Nelietojiet Bisoprolol-ratiopharm šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret aktīvo vielu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,

ja Jums ir neārstēta sirds mazspēja (klīniski izteikta sirds mazspēja),

ja Jums ir šoks,

ja Jums ir nozīmīgi impulsa vadīšanas traucējumi no sirds priekškambariem uz kambariem (II vai III pakāpes atrioventrikulāra (AV) blokāde),

ja Jums ir sinusa mezgla vājuma sindroms,

ja Jums ir impulsa vadīšanas traucējumi no sinusa mezgla uz priekškambari (sinuatriāla blokāde),

ja Jums ir izteikti palēnināta sirdsdarbība (bradikardija: pulsa frekvence mazāka par 60 sitieniem/min),

ja Jums ir būtiski pazemināts asinsspiediens (hipotensija: sistoliskais asinsspiediens zemāks par 100 mm/Hg),

ja Jums ir samazināta asins pH vērtība (metaboliska acidoze),

ja Jums ir tendence veidoties bronhu spazmām (pastiprināta bronhu jutība: piem., obstruktīvas elpošanas ceļu slimības, bronhiālā astma),

ja Jums ir smagas perifērās asinsrites traucējumu formas vai Reino sindroma smagas izpausmes,

ja Jums ir neārstēta feohromocitoma,

vienlaicīgi ar floktafenīnu un sultoprīdu (skatīt sadaļu „Citas zāles un Bisoprolol-ratiopharm”)

bērniem (nav ārstēšanas pieredzes).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpaša piesardzība, lietojot Bisoprolol-ratiopharm, nepieciešama šādos gadījumos:

ja Jums ir nenozīmīgi impulsa vadīšanas traucējumi no sirds priekškambariem uz kambariem (I pakāpes atrioventrikulāra (AV) blokāde),

ja Jums ir cukura diabēts vai ja tā pazīmes līdz šim nebija konstatētas (manifests vai latents cukura diabēts - iespējami izteiktas hipoglikēmijas stāvokļi [klīniski smagi hipoglikēmijas stāvokļi]), hipoglikēmijas simptomi var būt maskēti; regulāri jākontrolē glikozes saturs asinīs),

ilgstošas, stingri ierobežotas diētas gadījumā (iespējami stāvokļi, kad glikozes saturs asinīs būtiski ir pazemināts),

ja Jums ir virsnieru serdes daļas hormonus producējošs audzējs (feohromocitoma; Bisoprolol-ratiopharm var ordinēt tikai pēc tam, kad iepriekš ir lietoti alfa adrenoblokatori),

Princmetāla stenokardijas gadījumā,

ja Jums ir bronhu spazmas (bronhiālā astma vai citas elpceļu slimības),

ja Jums ir perifērās asinsrites traucējumi,

ja Jums ir tireotoksikoze.

Ja ir traucēta aknu un nieru darbība, jāievēro norādījumi par devām (skatīt sadaļu ,,Kā lietot Bisoprolol-ratiopharm’’).

Ja pacientam dzīves vai ģimenes anamnēzē ir zvīņu ēde (psoriāze), tad bēta adrenoblokatorus (piem., Bisoprolol-ratiopharm) vajadzētu nozīmēt tikai pēc rūpīgas lietderības un riska izvērtēšanas.

Bēta adrenoblokatori var paaugstināt jutību pret alergēniem un pastiprināt anafilaktisku reakciju smaguma pakāpi, t.i., akūtas vispārējas alerģiskas reakcijas.

Ja šīs zāles lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, nepieciešama regulāra veselības stāvokļa kontrole.

Uzsākot ārstēšanu, nepieciešama regulāra ārsta uzraudzība, īpaši gados vecākiem pacientiem.

Ārstēšanu nedrīkst pārtraukt strauji, ja vien tas nav būtiski nepieciešams.

Šīs zāles satur aktīvo vielu, kas antidopinga kontrolē uzrāda pozitīvu rezultātu.

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Citas zāles un Bisoprolol-ratiopharm

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.

Zāles, ar kurām kopā lietot nav ieteicams

Attiecas tikai uz hronisku sirds mazspēju

I klases antiaritmiskie līdzekļi: var potencēties iedarbība uz priekškambaru vadīšanas laiku un pastiprināties negatīvais inotropais efekts.

Attiecas uz visām indikācijām

Verapamila un diltiazema tipa kalcija antagonisti: negatīvi ietekmē šo zāļu iedarbību.

Centrālās darbības asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi: iespējama pretēja iedarbība, kā arī pārmērīga sirdsdarbības un sirds vadīšanas pavājināšanās, ieskaitot sirds mazspējas pasliktināšanos.

Kombinācijas, kas jālieto piesardzīgi

Attiecas tikai uz hipertensiju vai stenokardiju

I klases antiaritmiskie līdzekļi: var pastiprināties iedarbība uz priekškambaru vadīšanas laiku un kontrakciju amplitūdu.

Attiecas uz visām indikācijām

Dihidropiridīna tipa kalcija antagonisti: paaugstināts hipotensijas risks. Pacientiem ar sirds mazspēju var pasliktināties sirds kambaru sūkņa funkcijas.

III klases antiaritmiskie līdzekļi: var pastiprināties iedarbība uz priekškambaru vadīšanas laiku.

Parasimpatomimētiskie līdzekļi: var palielināties atrioventrikulārās vadīšanas laiks un bradikardijas (palēnināta sirdsdarbība) risks.

Lokāli lietojamie bēta adrenoblokatori (piem., acu pilieni glaukomas ārstēšanai): var pastiprināt bisoprolola sistēmiskās iedarbības efektu.

Insulīns un iekšķīgi lietojamie pretdiabēta līdzekļi: cukura līmeni asinīs pazeminošā efekta pastiprināšanās. Bēta-adrenoreceptoru blokāde var maskēt hipoglikēmijas simptomus.

Vispārējās anestēzijas līdzekļi: reflektoras tahikardijas pavājināšanās un hipotensijas riska paaugstināšanās.

Digitalis glikozīdi: atrioventrikulārās vadīšanas laika pagarināšanās, sirdsdarbības palēnināšanās.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL): var samazināt bisoprolola asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Bēta-simpatomimētiskie līdzekļi: kombinācija ar bisoprololu var pavājināt abu līdzekļu darbību.

Simpatomimētiskie līdzekļi, kas aktivē gan bēta-, gan alfa-adrenoreceptorus: kombinācija ar bisoprololu var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos. Lietojot vienlaikus ar antihipertensīviem līdzekļiem, kā arī ar citām zālēm, kam piemīt asinsspiedienu pazeminošs potenciāls, var palielināties hipotensijas risks.

Kombinācijas, kuru lietošana jāizvērtē

Meflokvīns: paaugstināts bradikardijas risks.

Jodu saturošas kontrastvielas: var kavēt kompensējošās kardiovaskulārās reakcijas saistībā ar hipotensiju vai šoku, ko izraisījušas jodu saturošas kontrastvielas.

Desensibilizējošas terapija: bisoprolols var paaugstināt gan jutību pret alergēniem, gan anafilaktisko reakciju smagumu.

Terapija ar antiholīnesterāzes preparātiem: var pagarināties atrioventrikulārās pārvades laiks un/vai pieaugt bradikardijas risks.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šie norādījumi var attiekties arī uz zālēm, kas lietotas pirms neilga laika.

Bisoprolol-ratiopharm kopā ar alkoholu

Bisoprolola asinsspiedienu pazeminošo darbību var pastiprināt alkohols.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Bisoprololu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav būtiski nepieciešams. Ārstēšana jāveic stingrā ārsta uzraudzībā.

Nav zināms, vai bisoprolols izdalās mātes pienā. Tādēļ barošana ar krūti bisoprolola lietošanas laikā nav ieteicama.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Individuālu un atšķirīgu reakciju dēļ var tikt traucēta spēja vadīt automašīnu vai apkalpot mehānismus. It īpaši tas var būt, uzsākot ārstēšanu, mainot zāles, kā arī kombinācijā ar alkoholu.

3. Kā lietot Bisoprolol-ratiopharm

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicams ārstēšanu sākt pakāpeniski ar nelielām devām, tās lēnām palielinot. Visos gadījumos devu vajadzētu piemeklēt individuāli, izvērtējot pulsa frekvenci un ārstēšanas efektivitāti.

Hipertensija un stabila hroniska stenokardija

Iesaka ārstēšanu uzsākt ar vismazāko iespējamo devu. Dažiem pacientiem dienas deva - 5 mg var būt pietiekama. Parastā deva ir 10 mg vienu reizi dienā; maksimālā ieteicamā deva ir 20 mg vienu reizi dienā.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <20 ml/min.) zāļu deva nedrīkstētu pārsniegt 10 mg bisoprolola vienu reizi dienā. Šo devu var sadalīt divās daļās.

Pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicams nepārsniegt devu 10 mg bisoprolola dienā.

Gados vecāki pacienti

Nav nepieciešama devas korekcija, tomēr ieteicams sākt ar iespējami mazāku devu.

Lietošana bērniem

Par šo zāļu lietošanu bērniem nav pieredzes, tāpēc to neiesaka lietot bērniem.

Terapijas pārtraukšana

Ārstēšanu nedrīkst pārtraukt strauji. Deva jāsamazina lēnām, ik nedēļu samazinot to uz pusi.

Stabila hroniska vidēji smaga līdz smaga sirds mazspēja

Lieto pacientiem, kuriem bijusi stabila hroniska sirds mazspēja bez akūtām epizodēm pēdējo sešu nedēļu laikā un pārsvarā nemainīta pamatterapija pēdējo divu nedēļu laikā.

Brīdinājums

Bisoprolola lietošana jāsāk, pakāpeniski palielinot devu, saskaņā ar sekojošiem norādījumiem:

1,25 mg vienu reizi dienā vienu nedēļu, ja panesība ir laba, palielina līdz

2,5 mg vienu reizi dienā turpmākajā nedēļā, ja panesība ir laba, palielina līdz

3,75 mg vienu reizi dienā turpmākajā nedēļā, ja panesība ir laba, palielina līdz

5 mg vienu reizi dienā 4 sekojošās nedēļas, ja panesība laba, palielina līdz

7,5 mg vienu reizi dienā 4 sekojošās nedēļas, ja panesība laba, palielina līdz

10 mg vienu reizi dienā uzturošai terapijai.

Pēc ārstēšanas uzsākšanas ar 1,25 mg pacientiem vajadzētu būt ārsta uzraudzībā apmēram 4 stundas (īpašu uzmanību pievēršot asinsspiedienam, sirdsdarbības frekvencei, vadīšanas traucējumiem, sirds mazspējas pastiprināšanās pazīmēm).

Maksimālā ieteicamā deva ir 10 mg vienu reizi dienā.

Blakusparādības var novērot visiem pacientiem, kuri tikuši ārstēti ar maksimālajām devām. Ja nepieciešams, sasniegto devu var samazināt pakāpeniski. Ja nepieciešams, terapiju var pārtraukt un vēlāk atsākt no jauna. Devas piemeklēšanas periodā sirds mazspējas pastiprināšanās vai nepanesības gadījumā ieteicams vispirms samazināt bisoprolola devu vai tā lietošanu nekavējoties pārtraukt (izteiktas hipotensijas, sirds mazspējas pastiprināšanās ar akūtu plaušu tūsku, kardiogēnā šoka, simptomātiskas bradikardijas vai AV blokādes gadījumā).

Stabilas hroniskas sirds mazspējas ārstēšana ar bisoprololu parasti ir ilgstoša.

Ārstēšanu nedrīkst pārtraukt strauji, jo tas var izraisīt pārejošu sirds mazspējas pastiprināšanos. Ja terapiju nepieciešams pārtraukt, deva jāsamazina pakāpeniski, ik nedēļu to samazinot uz pusi.

Nieru vai aknu mazspēja

Devas palielināšanu šiem pacientiem jāveic ar papildu piesardzību.

Gados vecāki pacienti

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Lietošana bērniem

Nav pieredzes par bisoprolola lietošanu bērniem, tāpēc to neiesaka lietot bērniem.

Bez ārsta norādījuma Bisoprolol-ratiopharm devu mainīt nedrīkst.

Tabletes pēc iespējas būtu jālieto no rīta brokastu laikā. Tās jānorij nesakošļātas, uzdzerot nedaudz šķidruma.

Parasti lietošanas ilgums nav ierobežots. Tas atkarīgs no slimības veida un smaguma pakāpes.

Ārstēšanas ilgumu nosaka ārsts.

Ja esat lietojis Bisoprolol-ratiopharm vairāk nekā noteikts

Ja ir aizdomas par Bisoprolol-ratiopharm pārdozēšanu, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Viņš atbilstoši pārdozēšanas/saindēšanās smaguma pakāpei var izlemt par šajā gadījumā nepieciešamiem pasākumiem.

Ja Bisoprolol-ratiopharm ir pārdozēts, var būtiski pazemināties asinsspiediens (smaga hipotensija), palēnināties sirdsdarbība (bradikardija) līdz iestājas pat sirds apstāšanās, rasties sirds muskulatūras vājums (sirds mazspēja) un šoks. Bez tam, papildus var būt apgrūtināta elpošana, bronhu sašaurināšanās (bronhu spazmas), vemšana un apziņas traucējumi.

Ir iespējamas dažādas individuālas atbildes reakcijas pret augstu bisoprolola reizes devu, un pacienti ar sirds mazspēju, iespējams, ir ļoti jutīgi.

Pārdozēšanas gadījumā ārstēšana ar Bisoprolol-ratiopharm jāpārtrauc.

Ierobežoti dati liecina, ka bisoprolols ir grūti dializējams.

Ja esat aizmirsis lietot Bisoprolol-ratiopharm

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti. Turpiniet lietošanu, kā Jums ieteicis ārsts.

Ja pārtraucat lietot Bisoprolol-ratiopharm

Ārstēšanu ar Bisoprolol-ratiopharm nedrīkst pārtraukt pēkšņi, īpaši, pacientiem ar asinsrites traucējumiem sirds vainagartērijās (koronāra sirds slimība: stenokardija), bet to vajadzētu darīt pakāpeniski (t. i., 7-10 dienu laikā), jo pēkšņa terapijas pārtraukšana var izraisīt pacienta stāvokļa pasliktināšanos.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Atkarībā no sastopamības biežuma blakusparādību novērtēšanai lieto šādus apzīmējumus:

Ļoti bieži:

vairāk nekā 1 no 10 pacientiem

Bieži:

vairāk nekā 1 no 100, bet mazāk nekā 1 no 10 pacientiem

Retāk:

vairāk nekā 1 no 1000, bet mazāk nekā 1 no 100 pacientiem

Reti:

vairāk nekā 1 no 10000, bet mazāk nekā 1 no 1000 pacientiem

Ļoti reti:

mazāk nekā 1 no 10000 pacientu

Nav zināms:

nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

Lietojot Bisoprolol-ratiopharm tabletes, var tikt novērotas šādas blakusparādības:

Psihiskie traucējumi

Retāk: miega traucējumi, depresija.

Reti: nakts murgi, halucinācijas.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: reibonis, galvassāpes (it sevišķi terapijas sākumā; tās parasti ir vieglas un izzūd 1 – 2 nedēļu laikā).

Acu bojājumi

Reti: samazināta asarošana (to jāapsver, ja pacients nēsā kontaktlēcas).

Ļoti reti: konjunktivīts.

Ausu un labirinta bojājumi

Reti: dzirdes pavājināšanās.

Sirds funkcijas traucējumi

Ļoti bieži: bradikardija (pacientiem ar hronisku sirds mazspēju)

Bieži: esošas sirds mazspējas pasliktināšanās (pacientiem ar hronisku sirds mazspēju)

Retāk: AV (atrioventrikulāro) impulsu vadīšanas traucējumi (palēnināta AV vadīšana vai esošās AV blokādes pastiprināšanās), bradikardija (pacientiem ar hipertensiju vai stenokardiju).

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: ekstremitāšu salšana un nejutīgums, hipotensija, it īpaši pacientiem ar sirds mazspēju.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: elpas trūkums bronhiālās astmas pacientiem.

Reti: alerģiskais rinīts.

Kuņģa – zarnu trakta traucējumi

Bieži: slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: hepatīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: paaugstinātas jutības reakcijas (nieze, pietvīkums, izsitumi).

Ļoti reti: β-adrenoblokatori var provocēt vai pastiprināt psoriāzes simptomus vai izraisīt psoriāzei līdzīgus izsitumus, alopēcija (matu izkrišana).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk: muskuļu vājums, muskuļu krampji.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Reti: potences traucējumi.

Vispārīgi traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: astēnija (pacientiem ar hronisku sirds mazspēju), nogurums (galvenokārt terapijas sākumā; tās parasti ir vieglas un izzūd 1 -2 nedēļu laikā).

Retāk: astēnija (pacientiem ar hipertensiju vai stenokardiju).

Izmeklējumi

Reti: paaugstināts triglicerīdu līmenis, paaugstināts aknu enzīmu līmenis (ALAT, ASAT).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Bisoprolol-ratiopharm

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Nelietot pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc ,,EXP’’. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Bisoprolol-ratiopharm satur

Bisoprolol-ratiopharm 5 mg tabletes

Aktīvā viela ir bisoprolola fumarāts.

- Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts, krospovidons, dzeltenais PB 22812 (laktozes monohidrāts un dzeltenais dzelzs oksīds [E172]).

Bisoprolol-ratiopharm 10 mg tabletes

- Aktīvā viela ir bisoprolola fumarāts.

- Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts, krospovidons, smilškrāsas PB 27215 (laktozes monohidrāts un sarkanais un dzeltenais dzelzs oksīds [E172]).

Bisoprolol-ratiopharm ārējais izskats un iepakojums

Bisoprolol-ratiopharm 5 mg tabletes

Gaiši dzeltena, apaļa, abpusēji izliekta, punktota tablete ar dalījuma līniju un marķējumu ,,5’’ vienā pusē. Iepakojumā pa 20, 28, 30, 50, 56, 60 vai 100 tabletēm.

Bisoprolol-ratiopharm 10 mg tabletes

Gaiši brūna, apaļa, abpusēji izliekta, punktota tablete ar dalījuma līniju un marķējumu ,,10’’ vienā pusē. Iepakojumā pa 20, 28, 30, 50, 56, 60 vai 100 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

ratiopharm GmbH, Graf-Arco-Str. 3, 89079 Ulm, Vācija

Ražotājs

Merckle GmbH, Ludwig-Merckle-Str. 3, 89143 Blaubeuren, Vācija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 09/2018

SASKAŅOTS ZVA 27-09-2018

PAGE 2 Version: 2018-09-07_var029_1.1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Bisoprolol-ratiopharm 5 mg tabletes

Bisoprolol-ratiopharm 10 mg tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Bisoprolol-ratiopharm 5 mg tabletes

Katra tablete satur 5 mg bisoprolola fumarāta (Bisoprololi fumaras).

Bisoprolol-ratiopharm 10 mg tabletes

Katra tablete satur 10 mg bisoprolola fumarāta (Bisoprololi fumaras).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Tablete

Bisoprolol-ratiopharm 5 mg tabletes

Gaiši dzeltena, apaļa, abpusēji izliekta, punktota tablete ar dalījuma līniju un marķējumu ,,5’’ vienā pusē.

Bisoprolol-ratiopharm 10 mg tabletes

Gaiši brūna, apaļa, abpusēji izliekta, punktota tablete ar dalījuma līniju un marķējumu ,,10’’ vienā pusē.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija

Hroniska stabila stenokardija

Stabilas hroniskas vidējas līdz smagas sirds mazspējas ar samazinātu sistolisko ventrikulāro funkciju (izsviedes frakcija ≤35%, nosakot ar ehokardiogrāfiju) ārstēšanai papildus AKE inhibitoriem, diurētiķiem un, ja nepieciešams, arī sirds glikozīdiem (papildus informāciju skatīt 5.1. apakšpunktā).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Hipertensija un hroniska stabila stenokardija

Deva jāpielāgo individuāli. Ieteicams terapiju uzsākt ar vismazāko iespējamo devu. Dažiem pacientiem dienas deva - 5 mg var būt pietiekama. Parasti deva ir 10 mg vienu reizi dienā; maksimālā ieteicamā deva ir 20 mg vienu reizi dienā.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <20 ml/min.) zāļu deva nedrīkstētu pārsniegt 10 mg bisoprolola vienu reizi dienā. Šo devu var sadalīt divās daļās.

Pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicams nepārsniegt devu 10 mg bisoprolola dienā.

Gados vecāki pacienti

Parasti nav nepieciešama devas korekcija, tomēr ieteicams sākt ar iespējami mazāku devu.

Pediatriskā populācija

Nav pieredzes šo zāļu lietošanā pediatrijas pacientiem, tādēļ to neiesaka lietot.

Terapijas pārtraukšana

Ārstēšanu nedrīkst pārtraukt strauji (skat. apakšpunktu 4.4 “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”). Deva jāsamazina lēnām, ik nedēļu samazinot to uz pusi.

Stabila hroniska vidēji smaga līdz smaga sirds mazspēja

Lieto pacientiem, kuriem bijusi stabila hroniska sirds mazspēja bez akūtām epizodēm pēdējo sešu nedēļu laikā un pārsvarā nemainīta pamatterapija pēdējo divu nedēļu laikā. Pirms bisoprolola ordinēšanas pacienti varētu būt ārstēti ar optimālām AKE inhibitoru devām (vai to nepanesības gadījumā ar citiem vazodilatatoriem), diurētiķiem un, ja ir nepieciešams, sirds glikozīdiem.

Ir ieteicams, lai ārstam būtu pieredze hroniskas sirds mazspējas ārstēšanā.

Brīdinājums

Stabilas hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai jābūt uzsāktai ar devas titrēšanu, kā aprakstīts tālāk.

Terapiju ar bisoprololu jāuzsāk, pakāpeniski palielinot devu, saskaņā ar sekojošiem norādījumiem:

1,25 mg vienu reizi dienā vienu nedēļu, ja panesība ir laba, palielina līdz

2,5 mg vienu reizi dienā turpmākajā nedēļā, ja panesība ir laba, palielina līdz

3,75 mg vienu reizi dienā turpmākajā nedēļā, ja panesība ir laba, palielina līdz

5 mg vienu reizi dienā 4 sekojošās nedēļas, ja panesība laba, palielina līdz

7,5 mg vienu reizi dienā 4 sekojošās nedēļas, ja panesība laba, palielina līdz

10 mg vienu reizi dienā uzturošai terapijai.

Pēc ārstēšanas uzsākšanas ar 1,25 mg pacientus jānovēro apmēram 4 stundas (īpašu uzmanību pievēršot asinsspiedienam, sirdsdarbības frekvencei, vadīšanas traucējumiem, sirds mazspējas pasliktināšanās pazīmēm).

Maksimālā ieteicamā deva ir 10 mg vienu reizi dienā.

Nevēlamo blakusparādību rašanās dēļ visus pacientus var nebūt iespējams ārstēt ar maksimālo ieteicamo devu. Ja nepieciešams, sasniegto devu var samazināt pakāpeniski. Ja nepieciešams, terapiju var pārtraukt un vēlāk atsākt no jauna. Devas titrēšanas periodā sirds mazspējas pasliktināšanās vai napanesības gadījumā rekomendē vispirms samazināt bisoprolola devu vai tā lietošanu nekavējoties pārtraukt (izteiktas hipotensijas, sirds mazspējas pasliktināšanās ar akūtu plaušu tūsku, kardiogēnā šoka, simptomātiskas bradikardijas vai AV blokādes gadījumā).

Stabilas hroniskas sirds mazspējas terapija ar bisoprololu parasti ir ilgstoša.

Terapiju ar bisoprololu nedrīkst pārtraukt strauji, jo tas var izraisīt pārejošu sirds mazspējas pasliktināšanos. Ja terapiju nepieciešams pārtraukt, deva jāsamazina pakāpeniski, ik nedēļu to samazinot uz pusi.

Nieru vai aknu mazspēja

Nav informācijas par bisoprolola farmakokinētiku pacientiem ar hronisku sirds mazspēju un pavājinātu aknu vai nieru funkciju. Tāpēc devas palielināšana šiem pacientiem jāveic ar papildus piesardzību.

Gados vecāki pacienti

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Nav pieredzes bisoprolola lietošanā pediatrijā, tāpēc tā lietošanu bērniem neiesaka.

Lietošanas veids

Bisoprolol-ratiopharm tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai.

Tabletes vajadzētu lietot no rīta ēšanas laikā. Tās ir jānorij veselas, uzdzerot šķidrumu. Nevajadzētu sakošļāt.

4.3. Kontrindikācijas

akūta sirds mazspēja vai dekompensētas sirds mazspējas epizožu gadījumā, kad nepieciešama i.v. inotropa terapija;

kardiogēns šoks;

II vai III pakāpes AV blokāde (bez elektrokardiostimulatora);

sinusa mezgla vājuma sindroms;

sinuatriāla blokāde;

simptomātiska bradikardija ar pulsa frekvenci mazāk par 60 sitieniem/min pirms terapijas uzsākšanas;

simptomātiska hipotensija (sistoliskais asinsspiediens zemāks par 100 mm Hg);

klīniski smaga bronhiālā astma vai izteikta hroniska obstruktīva plaušu slimība;

perifēro artēriju okluzīvas slimības smagas formas vai Reino sindroma smagas izpausmes;

metaboliska acidoze;

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

neārstēta feohromocitoma (skatīt 4.4. apakšpunktu);

kombinācijas ar floktafenīnu un sultoprīdu (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Kombinācija ar amiodaronu netiek rekomendēta sakarā ar kontraktilitātes automātisma un vadīšanas traucējumu iespējamo risku (kompensatori simpātisko reakciju supresija).

Parasti nav ieteicams kombinēt bisoprololu ar verapamila un diltiazema tipa kalcija antagonistiem un centrālās darbības antihipertensīviem līdzekļiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Bisoprolols jālieto piesardzīgi šādos gadījumos:

bronhospazmas (bronhiālā astma, obstruktīvas elpceļu slimības): bronhiālās astmas vai citu hronisku obstruktīvu elpceļu slimību gadījumā, kas izraisa simptomus, vienlaicīgi nepieciešama bronhodilatējoša terapija. Dažreiz astmas slimniekiem novēro elpceļu rezistences palielināšanos, tādēļ β2-stimulatoru deva var tikt palielināta. Pirms ārstēšanas uzsākšanas tiek rekomendēts veikt elpošanas funkcionālās izmeklēšanas testu;

vienlaicīga terapija ar antiholīnesterāzes preparātiem (ieskaitot takrīnu): var pagarināties atrioventrikulārās pārvades laiks un/vai pieaugt bradikardijas risks (skatīt 4.5. apakšpunktu);

ja pacientam paredzēta vispārējā anestēzija, anesteziologs jāinformē par β-adrenoblokādi. Ja pirms operācijas tomēr nepieciešams pārtraukt terapiju ar β-adrenoblokatoru, tas jādara pakāpeniski un jāpabeidz 48 stundas pirms anestēzijas;

jodu saturošas kontrastvielas: β-adrenoblokatori var kavēt kompensējošās kardiovaskulārās reakcijas saistībā ar hipotensiju vai šoku, ko izraisījušas jodu saturošas kontrastvielas;

diabetes mellitus ar lielām glikozes līmeņa svārstībām asinīs; var tikt maskēti hipoglikēmijas simptomi. Ārstēšanas laikā ar bisoprololu nepieciešams monitorēt glikozes līmeni asinīs;

tireotoksikoze, var tikt maskēti adrenerģiskie simptomi;

stingra badošanās;

desensibilizējošas ārstēšanas saņemšana. Tāpat kā citi β-blokatori, bisoprolols var paaugstināt gan jutību pret alergēniem, gan anafilaktisko reakciju smagumu. Adrenalīna ievadīšana ne vienmēr dod gaidāmo terapeitisko efektu. Var būt nepieciešamas lielākas epinefrīna (adrenalīna) devas;

I pakāpes AV blokāde;

Princmetala stenokardija: β-blokatori var palielināt stenokardijas lēkmju skaitu un to ilgumu pacientiem ar Princmetala stenokardiju. β1 selektīvo adrenoblokatoru lietošana ir iespējama vieglu formu gadījumos un tikai kombinācijā ar vazodilatējošiem līdzekļiem;

perifēro artēriju okluzīvas slimības. It īpaši uzsākot terapiju, iespējama simptomu pasliktināšanās;

pacientiem ar feohromocitomu (skat. apakšpunktu 4.3) bisoprololu nedrīkst ordinēt, kamēr nav iepriekš lietoti α-adrenoblokatori;

anamnēzē esoša vai pašreizēja psoriāze - bisoprololu vajadzētu ordinēt tikai pēc iespējamā riska/ ieguvuma attiecības izvērtēšanas.

Stabilas hroniskas sirds mazspējas ārstēšana ar bisoprololu jāsāk ar īpašu devas titrēšanas fāzi.

Uzsākot terapiju ar bisoprololu, nepieciešama regulāra pacienta monitorēšana, it īpaši, ārstējot gados vecākus pacientus. Pacientiem ar išēmisko sirds slimību terapiju ar bisoprololu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, ja vien nav būtiski nepieciešams, jo tas var radīt pārejošu sirds stāvokļa pasliktināšanos. Tas attiecas uz visām indikācijām.

Pārtraucot ārstēšanu strauji, pacientiem ar išēmisko sirds slimību pastāv miokarda infarkta un pēkšņas nāves risks. Plašāku informāciju skatīt 4.2. apakšpunktā “Devas un lietošanas veids”.

Šīs zāles satur aktīvo vielu, kas antidopinga kontrolē uzrāda pozitīvu rezultātu.

Attiecas tikai hroniskas sirds mazspējas indikāciju

Sākot un pārtraucot terapiju ar bisoprololu, nepieciešama regulāra uzraudzība.

Līdz šim nav pietiekamas pieredzes par sirds mazspējas ārstēšanu ar bisoprololu pacientiem, kuriem ir šādas slimības vai stāvokļi:

sirds mazspējas otrā stadija pēc NYHA klasifikācijas,

insulīnatkarīgs diabetes mellitus (I tips),

stipri pavājināta nieru funkcija,

stipri pavājināta aknu funkcija,

pacienti vecāki par 80 gadiem,

restriktīva kardiomiopātija,

iedzimta sirdskaite,

hemodinamiku būtiski ietekmējošas sirds vārstuļu kaites,

miokarda infarkts pēdējo 3 mēnešu laikā.

Šīs zāles satur laktozes monohidrātu, tādēļ tās nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kombinācijas, kas nav ieteicamas

Attiecas tikai uz hronisku sirds mazspēju

I klases antiaritmiskie līdzekļi: var potencēties iedarbība uz priekškambaru vadīšanas laiku un pastiprināties negatīvais inotropais efekts.

Attiecas uz visām indikācijām

Verapamila un diltiazema tipa kalcija antagonisti: negatīva ietekme uz kontraktilitāti, atrioventrikulāro vadīšanu. Intravenoza verapamila ievadīšana pacientiem, kurus ārstē ar β-adrenoblokatoriem, var izraisīt izteiktu hipotensiju un atrio-ventrikulāru blokādi.

Centrālās darbības hipotensīvie līdzekļi: vienlaikus lietošana var izraisīt sirdsdarbības un sirds vadīšanas pavājināšanos un vazodilatāciju. Pēkšņa lietošanas pārtraukšana var paaugstināt “rikošeta hipertensijas“ risku.

Kombinācijas, kas jālieto piesardzīgi

Attiecas tikai uz hipertensiju vai stenokardiju

I klases antiaritmiskie līdzekļi: var potencēties iedarbība uz priekškambaru vadīšanas laiku un pastiprināties negatīvais inotropais efekts.

Attiecas uz visām indikācijām

Dihidropiridīna tipa kalcija antagonisti: lietojot vienlaikus, var paaugstināties hipotensijas risks. Pacientiem ar sirds mazspēju nevar izslēgt sirds kambaru sūkņa funkcijas pasliktināšanos.

III klases antiaritmiskie līdzekļi: var potencēties iedarbība uz priekškambaru vadīšanas laiku.

Parasimpatomimētiskie līdzekļi: lietojot vienlaikus, var palielināties atrioventrikulārās vadīšanas laiks un bradikardijas risks.

Lokāli lietojamie β-adrenoblokatori (piem., acu pilieni glaukomas ārstēšanai): var pastiprināt bisoprolola sistēmiskās iedarbības efektu.

Insulīns un perorālie pretdiabēta līdzekļi: cukura līmeni asinīs pazeminošā efekta pastiprināšanās. β-adrenoreceptoru blokāde var maskēt hipoglikēmijas simptomus.

Vispārējās anestēzijas līdzekļi: reflektoras tahikardijas pavājināšanās un hipotensijas riska palielināšanās.

Digitalis glikozīdi: atrioventrikulārās vadīšanas laika pagarināšanās, sirdsdarbības palēnināšanās.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL): var samazināt bisoprolola hipotensīvo iedarbību.

β-simpatomimētiskie līdzekļi: kombinācija ar bisoprololu var pavājināt abu līdzekļu darbību.

Simpatomimētiskie līdzekļi, kas aktivē gan β-, gan α-adrenoreceptorus: kombinācija ar bisoprololu var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos.

Lietojot vienlaikus ar antihipertensīviem līdzekļiem, kā arī ar citām zālēm, kam piemīt asinsspiedienu pazeminošs potenciāls, var palielināties hipotensijas risks.

Kombinācijas, kuru lietošana jāizvērtē

Meflokvīns: paaugstināts bradikardijas risks.

4.6. Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Bisoprolola farmakoloģiskā darbība var izraisīt kaitīgu ietekmi uz grūtniecību un/vai augli/jaundzimušo. Kopumā β-adrenoblokatori samazina placentas perfūziju, ko var saistīt ar aizkavētu augšanu, intrauterīnu augļa bojāeju, abortu vai priekšlaicīgām dzemdībām. Auglim vai jaundzimušajam var novērot blakusparādības (piem., hipoglikēmiju, bradikardiju). Ja terapija ar β-adrenoblokatoriem ir nepieciešama, priekšroka jādod β1-adrenoblokatoriem.

Bisoprololu nerekomendē lietot grūtniecības periodā, ja vien tas nav būtiski nepieciešams. Ja ārstēšana ar bisoprololu tiek uzskatīta par nepieciešamu, jāmonitorē uteroplacentārā asinsrite un augļa attīstība. Kaitīgas ietekmes uz grūtniecību vai augli gadījumā jāparedz alternatīva terapija. Jaundzimušais rūpīgi jāmonitorē. Hipoglikēmijas un bradikardijas simptomus parasti var novērot pirmajās 3 dienās.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai bisoprolols izdalās mātes pienā. Tādēļ barošana ar krūti bisoprolola lietošanas laikā nav ieteicama.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumā ar koronārās sirds slimības pacientiem bisoprolols neietekmēja spēju vadīt transportlīdzekļus. Tomēr sakarā ar dažādu individuālu atbildes reakciju iespējamību pret zālēm, spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus var būt traucēta. Tas galvenokārt jāapsver, uzsākot ārstēšanu, mainot zāles, kā arī lietojot vienlaicīgi ar alkoholu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Pēcreģistrācijas dati par bisoprolola lietošanu stabilas hroniskas sirds mazspējas gadījumā nav pieejami. Tālāk sniegtā informācija ir iegūta no pēcreģistrācijas pieredzes, lietojot bisoprololu hipertensijas un koronārās sirds slimības gadījumā.

Novērotās blakusparādības kopumā raksturo β-adrenoblokatoru farmakoloģiskās īpašības.

Blakusparādības tiek iedalītas pēc sastopamības biežuma: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000; ieskaitot atsevišķus ziņojumus), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Psihiskie traucējumi

Retāk: depresija, miega traucējumi.

Reti: nakts murgi, halucinācijas.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: reibonis*, galvassāpes*.

Reti: sinkope.

Acu bojājumi

Reti: samazināta asarošana.

Ļoti reti: konjunktivīts.

Ausu un labirinta bojājumi

Reti: dzirdes traucējumi.

Sirdsdarbības traucējumi

Ļoti bieži: bradikardija (pacientiem ar hronisku sirds mazspēju).

Bieži: esošas sirds mazspējas pasliktināšanās (pacientiem ar hronisku sirds mazspēju).

Retāk: AV impulsu vadīšanas traucējumi; esošas sirds mazspējas pasliktināšanās (pacientiem ar hipertensiju vai stenokardiju); bradikardija (pacientiem ar hipertensiju vai stenokardiju).

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: ekstremitāšu salšana un nejutīgums, hipotensija, it īpaši pacientiem ar sirds mazspēju.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: bronhospazmas pacientiem ar bronhiālo astmu vai obstruktīvu elpceļu slimību anamnēzē.

Reti: alerģiskais rinīts.

Kuņģa – zarnu trakta traucējumi

Bieži: kuņģa-zarnu trakta sūdzības, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: hepatīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, nieze, pietvīkums, izsitumi.

Ļoti reti: alopēcija. β-adrenoblokatori var provocēt vai pasliktināt psoriāzes simptomus vai izraisīt psoriāzei līdzīgus izsitumus.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk: muskuļu vājums, muskuļu krampji.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Reti: potences traucējumi.

Vispārīgi traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: astēnija (pacientiem ar hronisku sids mazspēju), nogurums*.

Retāk: astēnija (pacientiem ar hipertensiju vai stenokardiju).

Izmeklējumi

Reti: paaugstināts triglicerīdu līmenis, paaugstināts aknu enzīmu līmenis (ALAT, ASAT).

Attiecas tikai uz hipertensiju vai stenokardiju

* Galvenokārt šie simptomi rodas terapijas sākumā. Tie parasti ir viegli un parasti izzūd 1 – 2 nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,

Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Līdz šim nav pieejami dati par pārdozēšanu stabilas hroniskas sirds mazspējas pacientiem.

Visbiežāk sagaidāmās bisoprolola pārdozēšanas pazīmes ir bradikardija, hipotensija, bronhospazmas, akūta sirds mazspēja un hipoglikēmija. Ir plašas individuālās jutības variācijas pret augstu bisoprolola reizes devu un pacienti ar sirds mazspēju, iespējams, ir ļoti jutīgi.

Pārdozēšanas gadījumā ārstēšanu ar bisoprololu jāpārtrauc un jāuzsāk uzturoša un simptomātiska terapija. Jāizvairās no bisoprolola uzsūkšanās gremošanas traktā; šajā gadījumā var izdarīt kuņģa skalošanu, ievadīt adsorbentus (piem., aktivētu ogli) un caurejas līdzekļus (piem., nātrija sulfātu). Jāveic elpošanas monitorēšana un nepieciešamības gadījumā jāuzsāk mākslīgā elpināšana. Bronhospazmas ieteicams pārtraukt ar bronhodilatējošu terapiju, piem., izoprenalīnu vai β2-simpatomimētiskiem līdzekļiem. Kardiovaskulāras komplikācijas var ārstēt simptomātiski: AV blokādes gadījumā (II vai III pakāpes) nepieciešama rūpīga monitorēšana un ieteicama izoprenalīna ievadīšana infūzijas veidā vai transvenoza elektrokardiostimulatora implantācija. Bradikardijas gadījumā intravenozi var ievadīt atropīnu (vai M-metilatropīnu). Asinsspiediena pazemināšanās vai šoka gadījumā lieto plazmas aizvietotājus un vazopresoros līdzekļus. Hipoglikēmijas gadījumā intravenozi var ievadīt glikozi.

Ierobežoti dati liecina, ka bisoprolols ir grūti dializējams.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvs β1-adrenoblokators; ATĶ kods: C07 AB07

Bisoprolols ir spēcīgs, augsti selektīvs β1-adrenoblokators bez iekšējās simpatomimētiskās aktivitātes. Tāpat kā citu β1-adrenoblokatoru lietošanas gadījumā, tā darbības mehānisms hipertensijas gadījumā ir neskaidrs. Tomēr ir zināms, ka bisoprolols izteikti samazina plazmas renīna aktivitāti.

Bisoprolols uzrāda propranololam līdzīgas vietēji anestezējošas īpašības.

CIBIS II pētījumā tika iekļauti 2647 pacienti. Pēc NYHA klasifikācijas 83% (n=2202) bija III funkcionālās klases un 17% (n=445) bija IV funkcionālās klases sirds mazspējas pacienti. Visiem pacientiem bija stabila simptomātiska sistoliska sirds mazspēja (ar ehokardiogrāfu noteiktā izsviedes frakcija 35%). Kopējā mirstība tika samazināta no 17,3% uz 11,8% (relatīvā samazināšanās par 34%).

Tika novērota pēkšņas nāves gadījumu samazināšanās (3,6% vs 6,3%, relatīvā samazināšanās par 44%) un samazināts tādu sirds mazspējas epizožu skaits, kad nepieciešama hospitalizācija (12% vs 17,6%, relatīvā samazināšanās par 36%). Turklāt ievērojami uzlabojās pacientu veselības stāvoklis atbilstoši NYHA klasifikācijai. Bisoprolola terapijas uzsākšanas un devas piemeklēšanas fāzē tika novērota hospitalizācija sakarā ar bradikardiju (0,53%), hipotensiju (0,23%) un akūtu dekompensāciju (4,97%), bet tā nebija daudz biežāka kā placebo grupā (0%, 0,3% un 6,74%). Letālu un darba nespēju izraisošu insultu skaits visa pētījuma laikā bisoprolola grupā bija 20 un placebo grupā 15.

Tūlīt pēc bisoprolola nozīmēšanas pacientiem ar koronāro sirds slimību bez hroniskas sirds mazspējas, tas samazina pulsa frekvenci un sistoles tilpumu, un tādējādi arī izsviedes tilpumu un skābekļa patēriņu. Ilgstoši lietojot, sākotnēji paaugstinātā perifēro asinsvadu rezistence pazeminās.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Bisoprolols gandrīz pilnīgi uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta. Sakarā ar nenozīmīgu pirmā loka metabolismu aknās, tā biopieejamība ir augsta – apmēram 90%. Bisoprolols saistās ar plazmas proteīniem apmēram 30% apjomā. Tā izkliedes tilpums ir 3,5 l/kg. Kopējais klīrenss ir apmēram 15 l/h.

Plazmas eliminācijas pusperiods (10 – 12 stundas) nodrošina 24 stundu efektivitāti, dozējot reizi dienā. Bisoprolola eliminācija no organisma notiek divējādi, 50% no tā metabolizējas aknās par neaktīviem metabolītiem, kas pēc tam tiek izvadīti caur nierēm. Atlikušie 50% izdalās caur nierēm nemetabolizētā veidā. Tā kā eliminācija notiek nierēs un aknās vienā un tajā pašā pakāpē, nav nepieciešama devas korekcija pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai nieru mazspēju.

Bisoprolola kinētika ir lineāra un tā nav atkarīga no vecuma.

Pacientiem ar hronisku sirds slimību (III stadija pēc NYHA klasifikācijas) bisoprolola līmenis plazmā ir augstāks un tā eliminācijas pusperiods ir prolongēts, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Preparāta maksimālā koncentrācija plazmā homeostāzes apstākļos ir 64±21 ng/ml, ordinējot dienas devu 10 mg un tā eliminācijas pusperiods ir 17±5 stundas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie dati par drošumu, kas pamatoti uz vispārpieņemtiem farmakoloģiskiem, atkārtotās devas toksicitātes, genotoksicitātes vai kancerogenitātes pētījumiem, neatklāj īpašu risku cilvēkiem. Tāpat kā citi β-adrenoblokatori, bisoprolols lielās devās izraisa toksicitāti grūtniecei (pazemināta barības uzņemšana un samazināta ķermeņa masa) un embrija/augļa toksicitāti (palielināta uzsūkšanās iespēja, samazināta pēcnācēju ķermeņa masa piedzimstot, aizkavēta fiziskā attīstība), bet nav konstatēta teratogēna iedarbība.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Bisoprolol-ratiopharm 5 mg tabletes

Laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts, krospovidons, dzeltenais PB 22812 (laktozes monohidrāts un dzeltenais dzelzs oksīds [E172]).

Bisoprolol-ratiopharm 10 mg tabletes

Laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts, krospovidons, smilškrāsas PB 27215 (laktozes monohidrāts un sarkanais un dzeltenais dzelzs oksīds [E172]).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDh/alumīnija blisteri kartona kastē pa 20, 28, 30, 50, 56, 60 vai 100 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu norādījumu.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

ratiopharm GmbH

Graf-Arco-Str. 3

89079 Ulm

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Bisoprolol-ratiopharm 5 mg tabletes

03-0305

Bisoprolol-ratiopharm 10 mg tabletes

03-0306

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003. gada 04. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 20. jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2014

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 08-01-2015

PAGE \* MERGEFORMAT 1