Sumamed

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Sumamed 250 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra cietā kapsula satur 250 mg azitromicīna (Azithromycinum) dihidrāta veidā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Necaurspīdīga cietā kapsula, kas satur baltu līdz dzeltenīgu kristālisku pulveri. Kapsulai ir gaiši zils korpuss un tumši zils vāciņš.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Sumamed ir indicēts viena vai vairāku pret azitromicīnu jutīgu mikroorganismu izraisītu infekciju

ārstēšanā (skatīt 5.1. apakšpunktu):

augšējo elpošanas ceļu infekcijas, tostarp faringīts/tonsilīts, sinusīts un vidusauss iekaisums;

dziļo elpceļu infekcijas, tostarp bronhīts un sadzīvē iegūta pneimonija;

ādas un mīksto audu infekcijas, tostarp migrējoša eritēma (Laima slimības pirmā stadija), roze,

impetigo un sekundāra piodermija;

seksuāli transmisīvās slimības: Chlamydia trachomatis izraisītas ģenitāliju nekomplicētas

infekcijas.

Jāievēro oficiālās antibakteriālo līdzekļu lietošanas vadlīnijas.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie, tostarp gados vecāki cilvēki un bērni, kuru ķermeņa masa ir lielāka nekā 45 kg

Augšējo elpceļu, dziļo elpceļu, ādas un mīksto audu infekciju (izņemot migrējošās eritēmas) ārstēšanai

kopējā azitromicīna deva ir 1500 mg, kas jāizlieto triju dienu laikā (500 mg vienu reizi dienā).

Ārstējot migrējošo eritēmu, kopējā azitromicīna deva ir 3 g, kas jālieto šādi:

1. dienā 1 g (četras 250 mg kapsulas kā vienreizēja deva), tad no 2. – 5. dienai 500 mg (divas kapsulas) vienu reizi dienā.

Chlamydia trachomatis izraisītu nekomplicētu ģenitāliju infekciju ārstēšanā tiek ordinēta vienreizēja

1000 mg (četras kapsulas) deva iekšķīgi.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss >40 ml/min.) devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar kreatinīna klīrensu <40 ml/min azitromicīns jāordinē piesardzīgi.

Aknu darbības traucējumi

Tā kā azitromicīns metabolizējas aknās un tiek izdalīts žultī, šīs zāles nedrīkst ordinēt pacientiem ar

smagu aknu slimību. Nav veikti pētījumi šādu pacientu ārstēšanā ar azitromicīnu.

Lietošanas veids

Sumamed kapsulas lieto kā vienreizēju dienas devu. Kapsulas jānorij veselas. Sumamed kapsulas jālieto vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc ēšanas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem lieto tādu pašu devu kā pieaugušajiem. Tomēr ieteicama īpaša piesardzība, jo gados vecākiem cilvēkiem var būt proaritmisks stāvoklis un pastāv risks, ka var rasties sirds aritmija un Torsades de pointes (skatīt 4.4. apakšpunktu ,,Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā’’).

4.3. Kontrindikācijas

Azitromicīns ir kontrindicēts pacientiem ar paaugstinātu jutību pret azitromicīnu, eritromicīnu, jebkuru no makrolīdu vai ketolīdu grupas antibateriāliem līdzekļiem, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Azitromicīns kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Teorētiski iespējamā ergotisma dēļ azitromicīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar melnā rudzu grauda

preparātiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstināta jutība

Tāpat kā lietojot eritromicīnu un citus makrolīdus, ir ziņots par retām smagām alerģiskām reakcijām, tostarp angioedēmu un anafilaksi (retos gadījumos letālu), dermatoloģiskām reakcijām, tostarp akūtu ģeneralizētu eksantematozu pustulozi (AĢEP), Stīvensa-Džonsona sindromu (Stevens Johnson syndrome, SJS), toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) (retos gadījumos letālu), kā arī par zāļu izraisītiem izsitumiem ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (drug reaction with eosinophilia and systemic symptoms, DRESS). Dažas no šīm reakcijām ir izraisījušas atkārtotus simptomus, un ir bijis nepieciešams ilgāks novērošanas un ārstēšanas periods.

Ja rodas alerģiska reakcija, zāļu lietošana ir jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša terapija. Ārstiem jāapzinās, ka pēc simptomātiskās terapijas pārtraukšanas alerģiskie simptomi var parādīties atkārtoti.

Aknu darbības traucējumi

Tā kā aknas ir galvenais azitromicīna eliminācijas ceļš, azitromicīnu jālieto piesardzīgi pacientiem ar nozīmīgu aknu slimību. Ir ziņojumi par zibensveida hepatīta gadījumiem, kas potenciāli varēja izraisīt dzīvību apdraudošu aknu mazspēju, azitromicīna lietošanas laikā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Dažiem pacientiem jau iepriekš var būt bijusi aknu slimība vai viņi ir lietojuši citas hepatotoksiskas zāles.

Visos gadījumos, kad parādās aknu disfunkcijas pazīmes un simptomi, piemēram, strauji progresējoša

astēnija vienlaikus ar dzelti, tumšas krāsas urīnu, tendenci uz asiņošanu vai hepatisko encefalopātiju,

nekavējoties jāveic aknu funkcionālie testi/ izmeklējumi. Ja rodas aknu disfunkcija, azitromicīna

lietošanas jāpārtrauc.

Ergotamīna preparāti

Pacientiem, kuri lieto ergotamīna atvasinājumus, vienlaicīga dažu makrolīdu grupas antibiotiku lietošana izraisījusi ergotisma pastiprināšanos. Nav datu par iespējamu mijiedarbību starp ergotamīna atvasinājumiem un azitromicīnu. Tomēr teorētiskās ergotisma iespējamības dēļ azitromicīnu un ergotamīna atvasinājumus nedrīkst lietot vienlaikus.

Superinfekcijas

Tāpat kā jebkuru antibiotiku lietošanas gadījumā, arī azitromicīna lietošanas gadījumā ieteicams sekot, vai neparādās superinfekcijas pazīmes ar rezistentiem mikroorganismiem, arī sēnītēm.

Gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, arī azitromicīna lietošanas gadījumā ziņots par Clostridium difficile izraisītu caureju (CDIC), kuras smaguma pakāpe var būt no vieglas caurejas līdz letālam kolītam. Ārstēšana ar antibakteriālajiem līdzekļiem maina normālo resno zarnu mikrofloru, izraisot pārmērīgu C. difficile savairošanos.

C. difficile izstrādā A un B toksīnu, kas veicina CDIC attīstību. Hipertoksīnu izstrādājoši C. difficile celmi izraisa palielinātu saslimstību un mirstību, jo šīs infekcijas var nepakļauties antibakteriālajai terapijai, un var būt nepieciešama kolektomija. CDIC jāapsver visiem pacientiem, kuriem pēc antibiotiku lietošanas sākas caureja. Pacienti rūpīgi jāuzrauga, jo ziņots, ka CDIC radusies vairāk nekā divus mēnešus pēc pretmikrobu līdzekļu lietošanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 10 ml/min) novērota azitromicīna sistēmiskās iedarbības palielināšanās par 33% (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietojot citus makrolīdu grupas preparātus, tostarp azitromicīnu, novērota sirds repolarizācijas laika un QT intervāla pagarināšanās, kas rada sirds aritmijas un Torsades de pointes risku (skatīt 4.8. apakšpunktu ,,Nevēlamās blakusparādības’’). Ar piesardzību azitromicīns jālieto pacientiem ar proaritmisku stāvokli (īpaši sievietēm un gados vecākiem pacientiem), jo ir paaugstināts risks, ka var rasties kambaru aritmija (tostarp Torsades de pointes), kas var izraisīt sirds apstāšanos, šādos gadījumos:

pacientiem ar iedzimtu vai diagnosticētu pagarinātu QT intervālu;

pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto aktīvās vielas, kuras pagarina QT intervālu, piemēram, IA grupas (hinidīns un prokaīnamīds) un III grupas (dofetilīds, amiodarons, sotalols)

antiaritmiskos līdzekļus, cisaprīdu un terfenadīnu; antipsihotiskos līdzekļus, piemēram, pimozīdu; antidepresantus, piemēram, citaloprāmu; florhinolonus, piemēram, moksifloksacīnu un levofloksacīnu;

pacientiem ar elektrolītu līdzsvara traucējumiem (minētais īpaši attiecas uz hipokaliēmiju un hipomagnēmiju);

pacientiem ar klīniski nozīmīgu bradikardiju, sirds aritmiju vai smagu sirds mazspēju.

Myasthenia gravis

Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar azitromicīnu, ziņots par Myasthenia gravis simptomu pastiprināšanos un par pirmreizēju miastēnijas sindromu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Streptokoku infekcijas

Pirmā izvēle Streptococcus pyogenes izraisīta faringīta/tonsilīta ārstēšanā un akūta reimatiska drudža profilaksē ir penicilīns. Azitromicīns parasti ir efektīvs pret streptokokiem rīkles mutes daļā, bet nav datu, kas pierādītu azitromicīna efektivitāti akūta reimatiska drudža profilaksē.

Azitromicīna lietošanas drošums un efektivitāte Mycobacterium Avium Complex profilaksē un ārstēšanā bērniem nav noskaidrots.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Jāievēro piesardzība, ordinējot azitromicīnu pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas pagarina QT intervālu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Antacīdie līdzekļi

Farmakokinētiskā pētījumā, pētot vienlaicīgi lietotu antacīdo līdzekļu ietekmi uz azitromicīnu, netika novērotas izmaiņas tā biopieejamībā, lai gan azitromicīna maksimālā koncentrācija plazmā samazinājās par apmēram 25%. Pacienti, kuri lieto gan azitromicīnu, gan antacīdu līdzekli, nedrīkst šīs zāles lietot vienlaikus. Azitromicīns jālieto vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc antacīdā līdzekļa.

Cetirizīns

Veseliem brīvprātīgajiem 5 dienas ilga azitromicīna lietošana kopā ar 20 mg cetirizīna līdzsvara koncentrācijā neizraisīja nekādu farmakokinētisku mijiedarbību un būtiski nemainīja QT intervālu.

Didanozīns

Vienlaicīga 1200 mg azitromicīna dienā un 400 mg dienā didanozīna lietošana salīdzinājumā ar placebo sešiem HIV pozitīviem pētījuma dalībniekiem neietekmēja didanozīna līdzsvara stāvokļa farmakokinētiku.

Digoksīns un kolhicīns (P-gp substrāti)

Ir ziņojumi par gadījumiem, kad makrolīdu antibiotiku, tostarp azitromicīna, vienlaicīga lietošana ar P-glikoproteīna substrātiem, piemēram, digoksīnu vai kolhicīnu, var paaugstināt P-glikoproteīna substrāta līmeni serumā. Tāpēc azitromicīna un P-gp substrātu vienlaicīgas lietošanas gadījumā, jāapsver substrāta paaugstinātas koncentrācijas serumā iespējamība.

Zidovudīns

Atsevišķām azitromicīna 1000 mg devām un multiplām 1200 mg vai 600 mg devām bija maza ietekme uz zidovudīna vai tā glikuronīda metabolīta farmakokinētiku plazmā vai izdalīšanos urīnā. Tomēr azitromicīna lietošana palielināja klīniski aktīva metabolīta – fosforilēta zidovudīna koncentrāciju perifēro asiņu mononukleārajās šūnās. Šī fakta klīniskā nozīme nav skaidra, bet var būt labvēlīga pacientam.

Azitromicīnam nav būtiskas mijiedarbības ar hepatisko citohroma P450 sistēmu. Uzskata, ka tas netiek

pakļauts farmakokinētiskai zāļu mijiedarbībai, kāda raksturīga eritromicīnam un citām makrolīdu

antibiotikām. Hepatiskās citohroma P450 sistēmas enzīmu indukcija vai inaktivācija citohroma metabolītu kompleksa ietekmē azitromicīna gadījumā nenotiek.

Ergotamīna peparāti

Kombinēta ergotamīna un azitromicīna lietošana teorētiski var izraisīt ergotismu, tāpēc to kombinētu lietošanu neiesaka (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumi veikti ar azitromicīnu un tālāk uzskaitītajām zālēm, kas lielā mērā pakļautas citohroma P450 mediētam metabolismam.

Atorvastatīns

Atorvastatīna (10 mg dienā) un azitromicīna (500 mg dienā) vienlaicīga lietošana nemainīja atorvastatīna koncentrāciju plazmā (pēc HMG CoA reduktāzes inhibīcijas testa rezultātiem).

Tomēr pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par rabdomiolīzes gadījumiem pacientiem, kuri lietoja azitromicīnu vienlaikus ar statīniem.

Karbamazepīns

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā veseliem brīvprātīgajiem azitromicīns neuzrādīja nozīmīgu ietekmi uz karbamazepīna vai tā aktīvā metabolīta līmeni plazmā.

Cimetidīns

Farmakokinētiskā pētījumā par vienas atsevišķas cimetidīna devas ietekmi uz azitromicīna farmakokinētiku, cimetidīnu lietojot 2 stundas pirms azitromicīna, nekādas novirzes azitromicīna farmakokinētikā netika konstatētas.

Kumarīna tipa perorālie antikoagulanti

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā novērots, ka veseliem brīvprātīgajiem azitromicīns neietekmē vienas 15 mg lielas varfarīna devas antikoagulējošo efektu. Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par antikoagulējošā efekta pastiprināšanos pēc azitromicīna lietošanas vienlaicīgi ar kumarīna tipa perorālajiem antikoagulantiem. Kaut arī cēloniska sakarība nav pierādīta, tomēr jāpievērš uzmanība protrombīna laika biežākai kontrolei, ordinējot azitromicīnu pacientiem, kuri lieto kumarīna tipa perorālos antikoagulantus.

Ciklosporīns

Farmakokinētiskā pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem, kuri 3 dienas per os lietoja 500 mg azitromicīna dienā un pēc tam vienu 10 mg/kg devu ciklosporīna, konstatēts ievērojams ciklosporīna C_max un AUC_0-5 pieaugums. Šī iemesla dēļ labi jāapsver, pirms šos abus līdzekļus ordinēt vienlaicīgi. Ja šo zāļu vienlaicīga lietošana ir nepieciešama, jākontrolē ciklosporīna līmenis un attiecīgi jākoriģē tā deva.

Efavirenzs

Vienas 600 mg lielas azitromicīna devas lietošana līdztekus efavirenza lietošanai pa 400 mg dienā 7 dienas pēc kārtas neizraisīja nekādu klīniski nozīmīgu farmakokinētisko mijiedarbību.

Flukonazols

Vienas 1200 mg lielas azitromicīna devas lietošana nemainīja vienas 800 mg lielas flukonazola devas farmakokinētiku. Flukonazola vienlaicīga lietošana neietekmēja azitromicīna kopējo ekspozīciju un eliminācijas pusperiodu, tomēr novērota azitromicīna C_max klīniski nebūtiska samazināšanās (18%).

Indinavīrs

Vienas 1200 mg lielas azitromicīna devas lietošanai nebija statistiski nozīmīgas ietekmes uz 5 dienas pa 800 mg trīs reizes dienā lietota indinavīra farmakokinētiku.

Metilprednizolons

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā veseliem brīvprātīgajiem azitromicīnam nebija nozīmīgas ietekmes uz metilprednizolona farmakokinētiku.

Midazolāms

Veseliem brīvprātīgajiem azitromicīna lietošana 3 dienas pēc kārtas pa 500 mg dienā neizraisīja vienas 15 mg lielas midazolāma devas farmakokinētikas un farmakodinamikas klīniski būtiskas pārmaiņas.

Nelfinavīrs

Vienlaicīgi lietojot azitromicīnu (1200 mg) un nelfinavīru līdzsvara koncentrācijā (750 mg trīs reizes dienā), paaugstinājās azitromicīna koncentrācija serumā. Klīniski būtiskas blakusparādības netika novērotas un devu pielāgošana nav nepieciešama.

Rifabutīns

Azitromicīna un rifabutīna vienlaicīga lietošana nemainīja ne viena, ne otra preparāta koncentrāciju serumā. Pacientiem, kuri ārstējās ar azitromicīnu un rifabutīnu, novērota neitropēnija. Lai gan neitropēnija ir saistīta ar rifabutīna lietošanu, tās cēloniska sakarība ar rifabutīna un azitromicīna

kombinētu lietošanu nav pierādīta (skatīt 4.8. apakšpunktu ,,Nevēlamās blakusparādības’’).

Sildenafils

Veseliem brīvprātīgiem vīriešiem azitromicīns (500 mg dienā 3 dienas pēc kārtas) neietekmēja sildenafila vai tā galvenā cirkulējošā metabolīta AUC un C_max.

Terfenadīns

Farmakokinētiskos pētījumos nav ziņu par azitromicīna un terfenadīna mijiedarbību. Ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kad nav bijis iespējams mijiedarbību pilnīgi izslēgt. Tomēr šādai

mijiedarbībai nav īpašu pierādījumu.

Teofilīns

Veseliem brīvprātīgajiem, lietojot vienlaicīgi azitromicīnu un teofilīnu, azitromicīns neietekmēja teofilīna farmakokinētiku.

Triazolāms

14 veseliem brīvprātīgajiem, kuri pētījuma 1. dienā lietoja 500 mg un 2. dienā – 250 mg azitromicīna un 2. dienā saņēma 0,125 mg triazolāma, triazolāma farmakokinētiskie rādītāji, salīdzinot ar triazolāmu vien vai placebo, būtiski nemainījās.

Trimetoprims/sulfametoksazols

Lietojot trimetoprimu/sulfametoksazolu (160 mg/800 mg) 7 dienas pēc kārtas, 7. dienā lietota 1200 mg azitromicīna deva būtiski neietekmēja ne trimetoprīma, ne sulfametoksazola maksimālo koncentrāciju, kopējo ekspozīciju vai izdali urīnā. Azitromicīna koncentrācija serumā bija tāda pati, kāda novērota citos pētījumos.

4.6. Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par azitromicīna lietošanu grūtniecēm. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem tika pierādīts, ka azitromicīns šķērso placentu, taču teratogēna iedarbība netika novērota. Azitromicīna lietošanas drošums grūtniecības laikā nav pierādīts, tāpēc to šajā periodā drīkst lietot tikai tad, ja paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku.

Barošana ar krūti

Ir ziņots, ka azitromicīns izdalās mātes pienā, bet nav atbilstošu klīnisko pētījumu ar sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, kas raksturotu azitromicīna izdalīšanās farmakokinētiku krūts pienā.

Fertilitāte

Pētījumos ar žurkām tika novērots, ka pēc azitromicīna lietošanas samazinās auglība. Šī atklājuma nozīmība cilvēkiem nav zināma.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav datu, kas liecinātu par azitromicīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Tālāk tabulā pēc orgānu sistēmām un biežuma secībā sakārtotas blakusparādības, kas novērotas klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā. Zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņotās

blakusparādības norādītas kursīvā. Blakusparādību biežuma grupas definētas šādi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā biežuma grupā blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā novērotās blakusparādības, kuras var būt saistītas ar azitromicīna lietošanu:

Orgānu sistēmu klase

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Infekcijas un infestācijas

Kandidoze, vagināla infekcija, pneimonija, sēnīšu infekcija, bakteriāla infekcija, faringīts, gastroenterīts, elpošanas traucējumi, rinīts, mutes kandidoze

Retāk

Pseidomembranozais kolīts (sk.p. 4.4.)

Nav zināmi

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikopēnija, neitropēnija, eozinofilija

Retāk

Trombocitopēnija, hemolītiskā anēmija

Nav zināmi

Imūnās sistēmas traucējumi

Angioedēma, hipersensitivitāte

Retāk

Anafilaktiska reakcija (sk.p. 4.4.)

Nav zināmi

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija

Retāk

Psihiskie traucējumi

Nervozitāte, bezmiegs

Retāk

Uzbudinājums

Reti

Agresivitāte, nemiers, delīrijs, halucinācijas

Nav zināmi

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Bieži

Reibonis, miegainība, disgeizija, parestēzija

Retāk

Sinkope, krampji, hipoestēzija, psihomotora hiperaktivitāte, anosmija, garšas sajūtas zudums, parosmija, Myasthenia gravis (sk.p. 4.4.)

Nav zināmi

Acu bojājumi

Redzes pasliktināšanās

Retāk

Ausu un labirinta bojājumi

Ausu bojājumi, reibonis

Retāk

Dzirdes pavājināšanās, tostarp kurlums un/vai džinkstoņa ausīs

Nav zināmi

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Retāk

Torsades de pointes (sk.p. 4.4.), aritmija

(sk.p. 4.4.), tostarp ventrikulāra tahikardija, pagarināts QT elektrokardiogrammā (sk. ,,Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā’’)

Nav zināmi

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Karstuma viļņi

Retāk

Hipotensija

Nav zināmi

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Dispnoja, asiņošana no deguna

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja

Ļoti bieži

Vemšana, sāpes vēderā, slikta dūša

Bieži

Aizcietējums, meteorisms, gremošanas traucējumi, gastrīts, disfāgija, vēdera uzpūšanās, sausa mute, atraugas, čūlas mutē, siekalu hipersekrēcija

Retāk

Pankreatīts, mēles krāsas maiņa

Nav zināmi

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Aknu funkcijas traucējumi, holestātiska dzelte

Reti

Aknu mazspēja (reti ar letālu iznākumu) (sk.p. 4.4.)*, zibensveida hepatīts, aknu nekroze

Nav zināmi

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi, nieze, nātrene, dermatīts, sausa āda, pastiprināta svīšana

Retāk

Fotosensitīva reakcija, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP)

Reti

Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīze (sk.p. 4.4.), daudzformu eritēma, zāļu izraisīta reakcija ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)

Nav zināmi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Osteoartrīts, mialģija, muguras sāpes, kakla sāpes

Retāk

Artralģija

Nav zināmi

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

Dizūrija, sāpes nierēs

Nav zināmi

Akūta nieru mazspēja, intersticiāls nefrīts

Nav zināmi

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Metrorāģija, sēklinieku funkcijas traucējumi

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Tūska, astēnija, savārgums, nogurums, sejas tūska, sāpes krūtīs, drudzis, perifēriska tūska

Retāk

Izmeklējumi

Samazināts limfocītu skaits, palielināts

eozinofilu skaits, samazināts bikarbonāta

daudzums asinīs, palielināts bazofīlo leikocītu, neitrofīlo leikocītu un monocītu skaits

Bieži

Palielināts aspartātaminotransferāzes daudzums,

palielināts alanīnaminotransferāzes daudzums,

palielināts bilirubīna daudzums asinīs,

palielināts urīnvielas daudzums asinīs,

palielināts kreatinīna daudzums asinīs,

patoloģisks kālija līmenis asinīs,

palielināts sārmaino fosfatāžu daudzums asinīs,

palielināts hlorīdu daudzums,

palielināts glikozes daudzums,

palielināts trombocītu daudzums,

palielināts bikarbonāta daudzums,

pazemināts hematokrīta līmenis,

patoloģisks nātrija daudzums

Retāk

*retos gadījumos beigusies ar nāvi

Klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā novērotās blakusparādības, kuras, iespējams, bija saistītas ar Mycobacterium Avium Complex profilaksi un ārstēšanu. Šo blakusparādību veids vai biežums atšķiras atkarībā no tā, vai ordinēja nekavējošas darbības vai ilgstošās darbības zāļu formas:

Orgānu sistēmu klase

Ļoti bieži

(≥1/10)

Bieži

(≥1/100 līdz <1/10)

Retāk

(≥1/1000 līdz <1/100)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Galvassāpes

Parestēzija

Disgeizija

Hipoestēzija

Acu bojājumi

Redzes pasliktināšanās

Ausu un labirinta bojājumi

Kurlums

Dzirdes traucējumi

Troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja

Sāpes vēderā

Slikta dūša

Meteorisms

Diskomforta sajūta vēderā

Šķidra vēdera izeja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Nieze

Stīvensa-Džonsona sindroms

Fotosensitīva reakcija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Artralģija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nogurums

Astēnija

Savārgums

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pēc pārdozēšanas novērotās nevēlamās blakusparādības ir līdzīgas parasto devu izraisītajām.

Raksturīgi makrolīdu antibiotisko preparātu pārdozēšanas simptomi ir atgriezenisks dzirdes zudums,

izteikti slikta dūša, vemšana un caureja. Pārdozēšanas gadījumā ordinē medicīnisko ogli un vispārēju

simptomu ārstēšanu, kā arī dzīvībai svarīgo funkciju nodrošināšanu pēc nepieciešamības.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriāli līdzekļi sistēmiskai lietošanai; makrolīdi.

ATĶ kods: J01FA10

Darbības mehānisms

Azitromicīns ir azalīdu grupai piederoša makrolīdu antibiotika. Molekula ir veidota, A eritromicīna

laktona gredzenam pievienojot slāpekļa atomu. Azitromicīna ķīmiskais nosaukums ir 9-dezoksi-9a-aza-9a-metil-9a-homoeritromicīns A. Molekulmasa ir 749,0.

Azitromicīna darbības mehānisms balstās uz baktēriju proteīnu sintēzes kavēšanu, piesaistoties ribosomu 50S apakšposmam, un peptīdu translokācijas inhibēšanu.

Rezistences mehānisms

Rezistence pret azitromicīnu var būt dabīga vai iegūta. Ir trīs galvenie baktēriju rezistences mehānismi: mērķa/piesaistes vietas pārveidošana, antibiotiku transporta izmaiņa un antibiotikas modificēšana.

Pilnīga krustotā rezistence pastāv starp Streptococcus pneumoniae, A grupas beta hemolītiskiem

streptokokiem, Enterococcus faecalis un Staphylococcus aureus, tostarp meticilīna rezistento S. aureus

(MRSA) pret eritromicīnu, azitromicīnu un citām makrolīdu un linkozamīdu antibiotikām.

Robežkoncentrācijas

Eiropas Pretmikrobu jutības testēšanas komiteja (EUCAST; European Committee on Antimicrobial

Susceptibility Testing) noteikusi šādus (MIK) robežlielumus (versija 1.4, 2009):

Patogēnais mikroorganisms

Sugai raksturīgas robežkoncentrācijas (S≤/R>)1

Jutīgs

Rezistents

Staphylococcus

≤ 1 mg/l

> 2 mg/l

Streptococcus A,B,C,G

≤ 0,25 mg/l

> 0,5 mg/l

Streptococcus pneumonia

≤ 0,25 mg/l

> 0,5 mg/l

Haemophilus influenzae

≤ 0,12 mg/l

> 4 mg/l

Moraxella catarrhalis

≤ 0,5 mg/l

> 0,5 mg/l

Neisseria gonorrhoeae

≤ 0,25 mg/l

> 0,5 mg/l

¹ Eritromicīnu var izmantot, lai noteiktu minēto baktēriju jutību pret citiem makrolīdiem (azitromicīnu,

klaritromicīnu un roksitromicīnu). Intravenozi lietoti makrolīdi ir aktīvi pret Legionella pneumophila

(eritromicīna MIK ≤ 1 mg/l dabā izdalītiem mikroorganismiem). Azitromicīns ir lietots, lai ārstētu S.typhi infekcijas (MIK ≤ 16 mg/l dabā izdalītiem mikroorganismiem) un Shigella spp. Infekcijas.

² Korelācijas starp H.influenza makrolīda MIK un klīnisko iznākumu ir vāja. Tāpēc robežkoncentrācijas makrolīdiem un attiecīgajām antibiotikām tika noteiktas, kategorizējot dabā izdalītās H.influenza kā vidējās.

Jutība

Atsevišķiem mikroorganismu veidiem iegūtās rezistences pārsvars var mainīties gan ģeogrāfiski, gan

laikā, un ir vēlama vietējā informācija par rezistenci, it īpaši, ārstējot smagas infekcijas. Ja

nepieciešams, gadījumos, kad vietējās rezistences izplatības dēļ preparāta lietderība attiecībā uz vismaz dažiem infekciju veidiem ir apšaubāma, jākonsultējas ar ekspertu.

Azitromicīna antibakteriālās darbības spektrs:

Parasti jutīgās mikroorganismu sugas

Aerobi Gram-pozitīvi mikroorganismi

Staphylococcus aureus

Jutīgi pret metilicilīnu

Streptococcus pneumonia

Jutīgi pret penicilīnu

Streptococcus pyogenes

Aerobi Gram-negatīvi mikroorganismi

Haemophilus influenzae Haemophilus parainfluenzae

Helicobacter pylori

Legionella pneumophila

Moraxella catarrhalis

Pasteurella multocida

Anaerobi mikroorganismi

Clostridium perfringens

Fusobacterium spp.

Prevotella spp.

Porphyriomonas spp.

Citi mikroorganismi

Chlamydia trachomatis

Sugas, kuru iegūtā rezistence var radīt grūtības

Aerobi Gram-pozitīvi mikroorganismi

Streptococcus pneumonia

Vidēji jutīgi pret penicilīnu

Rezistenti pret penicilīnu

Dabīgi rezistenti mikroorganismi

Aerobi Gram-pozitīvi mikroorganismi

Enterococcus faecalis

MRSA un MRSE* stafilokoki

Anaerobie mikroorganismi

Bacteroides fragilis grupa

* Pret meticilīnu rezistentiem stafilokokiem ir ļoti liels iegūtās rezistences pret makrolīdu antibiotikām

pārsvars, un tie tabulā ir ievietoti retās jutības pret azitromicīnu dēļ.

Pediatriskā populācija

Izvērtējot pētījumus ar bērniem, netika noteikts malārijas līdzekļu, kas ieteicami nekomplicētas malārijas ārstēšanai, nekaitīgums. Tādēļ azitromicīna lietošana nav ieteicama malārijas ārstēšanai ne monoterapijā, ne kopā ar hlorohīnu vai artemizinīnu saturošām zālēm.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas azitromicīna biopieejamība ir apmēram 37%. Augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2–3 stundas pēc zāļu lietošanas.

Izkliede

Perorāli lietots azitromicīns tiek plaši izkliedēts ķermenī. Farmakokinētiskie pētījumi ir pierādījuši, ka

audos azitromicīna koncentrācija ir ievērojami (50 reižu) lielāka nekā plazmā, kas norāda uz preparāta

stipro piesaistīšanos audiem.

Piesaistīšanās seruma proteīniem mainās līdz ar koncentrāciju plazmā robežās no 12% pie 0,5 μg/ml

seruma līdz 52% pie 0,05 μg/ml seruma. Ir aprēķināts, ka vidējam izkliedes tilpumam līdzsvara stāvoklī (VVss) jābūt 31,1 l/kg.

Eliminācija

Terminālais eliminācijas pusperiods plazmā lielā mērā ataino 2-4 dienu eliminācijas pusperiodu no

audiem.

Apmēram 12% no intravenozi ievadītas azitromicīna devas trīs dienu laikā neizmainītā veidā izdalās

urīnā. Īpaši liela neizmainīta azitromicīna koncentrācija ir konstatēta cilvēka žultī. Tāpat žultī tika

identificēti desmit metabolīti, kas veidojās N- un O-demetilēšanas, dezozamīna un aglikona gredzenu

hidroksilēšanas un kladinozes konjugāta šķelšanās procesos. Ar šķidruma hromatogrāfijas un

mikrobioloģisko analīžu rezultātu salīdzinājumu ir pierādīts, ka azitromicīna metabolīti nav

mikrobioloģiski aktīvi.

Pētījumos ar dzīvniekiem liela azitromicīna koncentrācija tika atrasta fagocītos. Tika arī konstatēts, ka

aktīvās fagocitozes laikā azitromicīns tika atbrīvots lielākā koncentrācijā nekā no neaktīviem fagocītiem.

Līdz ar to pētījumos ar dzīvniekiem noteiktā azitromicīna koncentrācija bija liela iekaisuma centrā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos ar dzīvniekiem, kur devas bija līdz 40 reižu lielākas nekā klīniski terapeitiskā deva,

azitromicīns izraisīja atgriezenisku fosfolipidozi, taču parasti šai sakarā netika novērotas nekādas jūtamas toksikoloģiskas sekas. Lietots saskaņā ar rekomendācijām, azitromicīns pacientiem neizraisīja toksiskas reakcijas.

Kancerogenitāte

Ilgstoši pētījumi ar dzīvniekiem kancerogēnā potenciāla novērtēšanai netika veikti, jo zāles ir domātas

tikai īslaicīgai ārstēšanai, un nebija nekādu uz kancerogēno aktivitāti norādošu pazīmju.

Mutagenitāte

In-vivo un in-vitro standarta testos nebija pierādījumu ģenētisko un hromosomu mutāciju potenciālam.

Reproduktīvā toksicitāte

Embriotoksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem pelēm un žurkām netika novērota nekāda vielas teratogēna iedarbība. Žurkām azitromicīna devas 100 mg/kg ķermeņa masas/dienā un 200 mg/kg ķermeņa masas/dienā nedaudz kavēja augļa kaulu veidošanos un palielināja mātītes ķermeņa masu.

Pre- un postnatālajos pētījumos ar žurkām 50 mg/kg/dienā un lielākas azitromicīna devas izraisīja vieglus attīstības traucējumus.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs

Mikrokristāliskā celuloze

Nātrija laurilsulfāts

Magnija stearāts

Kapsulas apvalks

Želatīns

Titāna dioksīds (E171)

Indigo karmīns (E132)

Sēra dioksīds (E220)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Kartona kastītē iepakots PVH/PVDH/Al blisteris ar 6 kapsulām.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva Pharma B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

94-0231

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2005. gada 28. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 1. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019

SASKAŅOTS ZVA 13-06-2019

Version: 2019-04-04_var020_6.1

PAGE \* MERGEFORMAT 2