Azithromycin Sandoz

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Azithromycin Sandoz 500 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 500 mg azitromicīna (azitromicīna monohidrāta veidā).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra tablete satur 0,36 mg sojas lecitīna.

Katra tablete satur 0,407 mg nātrija (0,018 mmol).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

500 mg apvalkotās tabletes: baltas vai gandrīz baltas, iegarenas, apvalkotas tabletes ar dziļu dalījuma līniju vienā pusē un dalījuma līniju otrā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

   1. Terapeitiskās indikācijas

Azithromycin Sandoz var lietot, lai ārstētu turpmāk minētās infekcijas, ko izraisījuši pret azitromicīnu jutīgi mikroorganismi (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Šādas infekcijas ir:

• atbilstoši diagnosticēts akūts bakteriāls sinusīts;

• atbilstoši diagnosticēts akūts bakteriāls vidusauss iekaisums;

• faringīts un tonsilīts;

• atbilstoši diagnosticēts akūts hroniska bronhīta saasinājums;

• viegla vai vidēji smaga sadzīvē iegūta pneimonija;

• ādas un mīksto audu infekcijas;

• nekomplicēts Chlamydia trachomatis izraisīts uretrīts un cervicīts. Jāievēro oficiālās antibakteriālo līdzekļu pareizas lietošanas vadlīnijas.

  2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Nekomplicēta Chlamydia trachomatis izraisīta uretrīta un cervicīta gadījumā perorāli ieņem vienreizēju 1000 mg devu.

Visu pārējo indikāciju gadījumā kopējās devas lielums ir 1500 mg, ko lieto 3 dienas pēc kārtas 500 mg dienā. Alternatīvi šo pašu kopējo devu (1500 mg) ir iespējams ieņemt 5 dienu laikā – 500 mg pirmajā dienā un no otrās līdz piektajai dienai 250 mg.

Gados vecāki cilvēki

Lieto parastās pieaugušiem pacientiem paredzētās devas. Tā kā gados vecāki cilvēki var būt pacienti ar proaritmisku stāvokli, īpaša piesardzība ir ieteicama, jo pastāv sirds aritmijas un torsades de pointes attīstības risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Azithromycin Sandoz tabletes atļauts ordinēt tikai bērniem, kuru ķermeņa masa pārsniedz 45 kg. Lieto parastās pieaugušiem pacientiem paredzētās devas. Bērniem ar ķermeņa masu līdz 45 kg iespējams lietot citas azitromicīna zāļu formas, piemēram, suspensiju.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem: Pacientiem ar viegliem līdz vidēja smaguma nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums no 10 līdz 80 ml/min) zāļu devas korekcija nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem: Pacientiem ar viegliem līdz vidēja smaguma aknu darbības traucējumiem zāļu devas korekcija nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Azithromycin Sandoz jālieto reizi dienā. Tabletes atļauts ieņemt kopā ar ēdienu.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, eritromicīnu, visiem makrolīdu, ketolīdu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem, sojas lecitīnu, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstināta jutība

Tāpat kā lietojot eritromicīnu un citas makrolīdu grupas antibiotikas, retos gadījumos ziņots par nopietnām alerģiskām reakcijām, arī angioedēmu un anafilaksi (reti ar letālu iznākumu), dermatoloģiskām reakcijām, tostarp akūtu ģeneralizētu eksantematozu pustulozi (AĢEP), Stīvensa-Džonsona sindromu (Stevens Johnson syndrome, SJS), toksisku epidermālu nekrolīzi (retos gadījumos letālu) kā arī par zāļu izraisītiem izsitumiem ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (drug reaction with eosinophilia and systemic symptoms, DRESS). Dažu šādu azitromicīna izraisītu reakciju rezultātā ir bijuši simptomu recidīvi, kā arī ir bijis nepieciešams ilgāks novērojumu un ārstēšanas periods.

Ja rodas alerģiska reakcija, zāļu lietošana jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša terapija. Ārstiem jāapzinās, ka pēc simptomātiskās terapijas pārtraukšanas alerģiskie simptomi var parādīties atkārtoti.

Aknas ir galvenais azitromicīna eliminācijas ceļš, tāpēc tas uzmanīgi jālieto pacientiem ar nozīmīgu aknu slimību. Azitromicīna lietošanas gadījumā ziņots par zibensveida hepatīta gadījumiem, kas potenciāli varēja izraisīt dzīvību apdraudošu aknu mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Dažiem pacientiem jau var būt aknu slimība vai arī viņi var būt lietojuši citas hepatotoksiskas zāles.

Gadījumos, kad rodas pazīmes un simptomi, kas liecina par aknu darbības traucējumiem, piemēram, strauja astēnijas attīstība kopā ar dzelti, tumšu urīnu, asiņošanas tendenci vai aknu encefalopātiju, nekavējoties jāveic analīzes un izmeklējumi aknu darbības pārbaudei. Ja parādās aknu darbības traucējumi, azitromicīna lietošana jāpārtrauc.

Pacientiem, kuri lieto ergotamīna atvasinājumus, vienlaicīga dažu makrolīdu grupas antibiotiku lietošana izraisījusi ergotisma pastiprināšanos. Nav datu par iespējamu mijiedarbību starp ergotamīna atvasinājumiem un azitromicīnu. Tomēr teorētiskās ergotisma iespējamības dēļ azitromicīnu un ergotamīna atvasinājumus nedrīkst lietot vienlaikus (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Kardiovaskulārie notikumi

Lietojot citus makrolīdu grupas līdzekļus, ieskaitot azitromicīnu, novērota sirds repolarizācijas laika pagarināšanās un QT intervāla pagarināšanās, kas rada sirds aritmijas un torsades de pointes risku (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tā kā sekojošās situācijas var veicināt kambaru aritmijas (tai skaitā torsade de pointes) attīstīšanas paaugstinātu risku, kas var izraisīt sirds apstāšanos, azitromicīnu jālieto piesardzīgi pacientiem ar proaritmisku stāvokli (īpaši sievietes un gados vecāki cilvēki), piemēram, pacientiem:

• ar iedzimtu vai diagnosticētu pagarinātu QT intervālu;

• kas vienlaicīgi lieto aktīvās vielas, kuras pagarina QT intervālu, piemēram, ar IA grupas (hinidīns un prokaīnamīds) un III grupas (dofetilīds, amiodarons un sotalols) antiaritmiskos līdzekļus, cisaprīdu un terfenadīnu; antipsihotiskus līdzekļus, piemēram, pimozīdu; antidepresantus, piemēram, citaloprāmu; un fluorhinonus, piemēram, monofloksacīnu un levofloksacīnu;

• ar elektrolītu līdzsvara traucējumiem (minētais īpaši attiecas uz hipokaliēmiju un hipomagnēmiju);

• pacientiem ar klīniski nozīmīgu bradikardiju, sirds aritmiju vai smagu sirds mazspēju.

Epidemioloģisko pētījumu, kur tika pētīti ar makrolīdiem saistītu nevēlamu kardiovaskulāro iznākumu riski, rezultāti atšķiras. Dažos novērojumu pētījumos tika atklāts rets īslaicīgas aritmijas, miokarda infarkta un kardiovaskulāras mirstības risks, kas saistīts ar makrolīdiem, tostarp ar klaritromicīnu. Klaritromicīna ordinēšanas laikā šie konstatējumi jāņem vērā, novērtējot ieguvumus no ārstēšanas.

Gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, arī azitromicīna lietošanas gadījumā ziņots par Clostridium difficile izraisītu caureju (CDIC), kas smaguma pakāpes ziņā var būt no vieglas caurejas līdz letālam kolītam. Ārstēšana ar antibakteriālajiem līdzekļiem maina normālo resno zarnu mikrofloru, izraisot pārmērīgu C. difficile savairošanos.

C. difficile izstrādā A un B toksīnu, kas veicina CDIC attīstību. Hipertoksīnu izstrādājoši C. difficile celmi izraisa palielinātu saslimstību un mirstību, jo šīs infekcijas var nepakļauties antibakteriālajai terapijai, un var būt nepieciešama kolektomija. CDIC jāapsver visiem pacientiem, kuriem pēc antibiotiku lietošanas sākas caureja. Pacienti rūpīgi jāuzrauga, jo ziņots, ka CDIC radusies vairāk nekā divus mēnešus pēc pretmikrobu līdzekļu lietošanas. CDIC gadījumā peristaltiku nomācoši līdzekļi ir kontrindicēti.

Pacientiem, kuri saņem ārstēšanu ar azitromicīnu, ziņots par myasthenia gravis simptomu pastiprināšanos un par pirmreizēju miastēnijas sindromu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Mycobacterium avium complex profilakses vai ārstēšanas drošums un efektivitāte bērniem nav noskaidrota.

Pirms azitromicīna nozīmēšanas jāņem vērā šāda informācija:

Azitromicīna apvalkotās tabletes nav piemērotas smagu infekciju ārstēšanai, kad nepieciešams strauji sasniegt augstu antibiotiku koncentrāciju asinīs.

Reģionos, kuros rezistentu izolātu sastopamība ir 10% vai vairāk, empīriskai infekciju ārstēšanai azitromicīns nav pirmās izvēles preparāts (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Vietās ar augstu eritromicīna A rezistences izplatību ir īpaši svarīgi ņemt vērā jutības pret azitromicīnu un citām antibiotikām veida attīstību.

Par azitromicīnu tāpat kā par citiem makrolīdiem ziņots par augstu Streptococcus pneumoniae rezistences līmeni (> 30%) dažās Eiropas valstīs (skatīt 5.1 apakšpunktu). Tas jāņem vērā, ārstējot Streptococcus pneumoniae izraisītas infekcijas.

Faringīts/ tonsi līts

Azitromicīns nav pirmās izvēles zāles Streptococcus pyogenes izraisīta faringīta un tonsilīta ārstēšanai. Šīm slimībām un akūta reimatiska drudža profilaksei pirmās izvēles zāles ir penicilīns.

Sinusīts

Bieži azitromicīns nav pirmās izvēles aktīvā viela sinusīta ārstēšanai.

Akūts vidusauss iekaisums

Bieži azitromicīns nav pirmās izvēles aktīvā viela akūta vidusauss iekaisuma ārstēšanai.

Ādas un mīkst o audu infekcij as

Galvenais mīksto audu infekciju izraisītājs – Staphylococcus aureus – bieži ir rezistents pret azitromicīnu. Tāpēc par priekšnosacījumu mīksto audu infekcijas ārstēšanai ar azitromicīnu uzskata jutības pārbaudi.

Inficētas apdeguma brūces

Azitromicīns nav indicēts inficētu apdeguma brūču ārstēšanai.

Seksuāli transmisī vās sl imības

Seksuāli transmisīvo slimību gadījumā jāizslēdz vienlaicīga T. pallidum infekcija.

Neiroloģiskas vai psi hiskas sl imības

Azitromicīns uzmanīgi lietojams pacientiem ar neiroloģiskiem vai psihiskiem traucējumiem.

Tāpat kā jebkuru antibiotiku lietošanas gadījumā, arī azitromicīna lietošanas gadījumā vēlams raudzīties, vai neparādās superinfekcijas pazīmes ar rezistentiem mikroorganismiem, arī sēnītēm.

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 10 ml/min) novērota azitromicīna sistēmiskās iedarbības palielināšanās par 33% (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Azithromycin Sandoz satur sojas lecitīnu, kas varētu būt sojas proteīnu avots. Tādēļ pacientiem ar alerģiju pret soju vai zemesriekstiem sakarā ar paaugstinātas jutības reakciju iespēju preparātu lietot nav atļauts.

Viena Azithromycin Sandoz deva satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg), būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz azitromicīnu

Antacīdie līdzekļi

Farmakokinētikas pētījumā, kurā vērtēta antacīda līdzekļa un azitromicīna vienlaicīga lietošana, netika konstatēta ietekme uz azitromicīna kopējo biopieejamību, kaut gan maksimālā koncentrācija serumā bija par apmēram 25% mazāka. Pacienti, kuri lieto gan azitromicīnu, gan antacīdos līdzekļus, nedrīkst lietot šīs zāles vienlaicīgi. Azitromicīns jālieto vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc antacīdā līdzekļa.

Vienlaicīgi lietojot azitromicīna ilgstošās darbības granulas iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai un vienu 20 ml devu ko-magaldroksa (alumīnija hidroksīds un magnija hidroksīds), azitromicīna uzsūkšanas ātrums un apjoms netika ietekmēts.

Azitromicīna 600 mg vienas devas vienlaicīga lietošana ar efavirenza 400 mg devu katru dienu 7 dienas neradīja klīniski nozīmīgu farmakokinētisku mijiedarbību.

Flukonazols

Vienas 1200 mg azitromicīna devas lietošana nemainīja vienas, atsevišķas 800 mg flukonazola devas farmakokinētiku. Flukonazola vienlaicīga lietošana neietekmēja azitromicīna kopējo iedarbību un eliminācijas pusperiodu, tomēr novērota azitromicīna Cmax klīniski nebūtiska samazināšanās (18%).

Nelfinavirs

Vienlaicīgi lietojot azitromicīnu (1200 mg) un nelfinaviru līdzsvara koncentrācijā (750 mg trīs reizes dienā), paaugstinājās azitromicīna koncentrācija serumā. Klīniski būtiskas blakusparādības netika novērotas, un devas pielāgošana nav nepieciešama.

Rifabutīns

Azitromicīna un rifabutīna vienlaikus lietošana nemainīja ne viena, ne otra līdzekļa koncentrāciju serumā.

Pacientiem, kas vienlaicīgi ārstējās ar azitromicīnu un rifabutīnu, novēroja neitropēniju. Lai gan neitropēnija ir saistīta ar rifabutīna lietošanu, tās cēloniska sakarība ar rifabutīna un azitromicīna kombinētu lietošanu nav pierādīta (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Terfenadīns

Farmakokinētiskos pētījumos nav gūti pierādījumi, ka azitromicīns un terfenadīns mijiedarbojas. Ziņots par retiem gadījumiem, kuros nav bijis iespējams pilnībā izslēgt šādu mijiedarbību, tomēr nav nekādu konkrētu pierādījumu, ka mijiedarbība notikusi.

Cimetidīns

Farmakokinētiskā pētījumā par vienas atsevišķas cimetidīna devas ietekmi uz azitromicīna farmakokinētiku, cimetidīnu lietojot 2 stundas pirms azitromicīna, nekādas novirzes azitromicīna farmakokinētikā netika konstatētas.

Azitromicīna ietekme uz citām zālēm

Melnā grauda preparāti

Teorētiski pastāv ergotisma iespēja, tāpēc azitromicīnu neiesaka lietot kopā ar melnā grauda preparātiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Digoksīns un kolhicīns (P-gp substrāti)

Ziņots, ka makrolīdu antibiotiku, ieskaitot azitromicīnu, un P-glikoproteīnu substrātu kā digoksīns un kolhicīns, vienlaicīga lietošana var izraisīt P-glikoproteīna sabstrāta seruma līmeņa paaugstināšanās. Tāpēc, ja azitromicīns un P-gp substrāti kā digoksīns tiek lietoti vienlaicīgi, jāapsver substrāta seruma koncentrāciju paaugstināšanās iespējas.

Kumarīna tipa perorālie antikoagulanti

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā novērots, ka veseliem brīvprātīgajiem azitromicīns neietekmē vienas 15 mg varfarīna devas antikoagulējošo iedarbību. Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par antikoagulējošās iedarbības pastiprināšanos pēc azitromicīna lietošanas kopā ar kumarīna tipa perorālajiem antikoagulantiem. Kaut arī cēloniska sakarība nav pierādīta, tomēr jāpievērš uzmanība protrombīna laika biežākai kontrolei, ja azitromicīns tiek parakstīts pacientiem, kuri lieto kumarīna tipa perorālos antikoagulantus.

Ciklosporīns

Farmakokinētikas pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem, kas 3 dienas perorāli lietoja 500 mg azitromicīna dienā un pēc tam perorāli vienu 10 mg/kg devu ciklosporīna, konstatēts ievērojams iklosporīna C_max un AUC_0-5 pieaugums. Šī iemesla dēļ labi jāapsver, pirms vienlaicīgi parakstīt abus šos līdzekļus. Ja šo zāļu vienlaicīga lietošana ir nepieciešama, jākontrolē ciklosporīna līmenis un attiecīgi jāpielāgo tā deva.

Teofilīns

Nav datu par klīniski nozīmīgu farmakokinētisko mijiedarbību, veseliem brīvprātīgajiem vienlaikus lietojot azitromicīnu un teofilīnu. Ziņots par citu makrolīdu grupas antibiotisko līdzekļu mijiedarbību ar teofilīnu, tāpēc jāpievērš uzmanība pazīmēm, kas liecina par teofilīna līmeņa paaugstināšanos.

Trimetoprims/sulfametoksazols

Lietojot trimetoprimu/sulfametoksazolu DS (160 mg/800 mg) 7 dienas pēc kārtas, 7. dienā lietoti 1200 mg azitromicīna būtiski neietekmēja ne trimetoprima, ne sulfametoksazola maksimālo koncentrāciju, kopējo iedarbību vai izdali urīnā. Azitromicīna koncentrācija serumā bija tāda pati, kā novērots citos pētījumos.

Zidovudīns

Atsevišķām 1000 mg devām un vairākkārtējām 1200 mg vai 600 mg azitromicīna devām bija maza ietekme uz zidovudīna vai tā glikuronīda metabolīta farmakokinētiku plazmā un izdali urīnā. Taču azitromicīna lietošana palielināja klīniski aktīvā metabolīta fosforilētā zidovudīna koncentrāciju mononukleārās šūnās perifērās asinīs. Šīs parādības klīniskā nozīme nav skaidra, taču tā var būt pacientiem noderīga.

Azitromicīnam nav būtiskas mijiedarbības ar aknu citohroma P450 sistēmu. Uzskata, ka tas netiek pakļauts farmakokinētiskai zāļu mijiedarbībai, kāda raksturīga eritromicīnam un citām makrolīdu antibiotikām. Aknu citohroma P450 sistēmas enzīmu indukcija vai inaktivācija citohroma-metabolītu kompleksa ietekmē azitromicīna gadījumā nenotiek.

Astemizols/alfentanils

Nav zināmu datu par mijiedarbību starp azitromicīnu un astemizolu vai alfentanilu. Šīs zāles kopā ar azitromicīnu jālieto uzmanīgi, jo ir zināma pastiprinoša šo zāļu iedarbība, kad tās lieto kopā ar makrolīdu grupas antibiotiku eritromicīnu.

Atorvastatīns

Atorvastatīna (10 mg dienā) un azitromicīna (500 mg dienā) vienlaicīga lietošana nemainīja atorvastatīna koncentrāciju plazmā (pēc HMG CoA reduktāzes inhibīcijas testa rezultātiem). Tomēr, ir ziņots par pēcreģistrācijas rabdomiolīzes gadījumiem pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto azitromicīnu un statīnus.

Karbamazepīns

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem azitromicīna vienlaicīga lietošana būtiski neietekmēja karbamazepīna vai tā aktīvā metabolīta līmeni plazmā.

Cisaprīds

Cisaprīdu aknās metabolizē enzīms CYP 3A4. Makrolīdu grupas antibiotikas inhibē šo enzīmu, tāpēc vienlaicīga cisaprīda lietošana var paildzināt QT intervālu, izraisīt kambaru aritmijas un torsades de pointes.

Cetirizīns

Veseliem brīvprātīgajiem 5 dienas ilga azitromicīna lietošana kopā ar 20 mg cetirizīna līdzsvara koncentrācijā neizraisīja nekādu farmakokinētisku mijiedarbību un būtiski nemainīja QT intervālu.

Didanozīns (dideoksiinozīns)

Sešiem HIV pozitīviem pacientiem azitromicīna lietošana 1200 mg dienā kopā ar didanozīnu 400 mg dienā neietekmēja didanozīna farmakokinētiku līdzsvara koncentrācijā, salīdzinot ar placebo.

Efavirenzs

Vienreizējas 600 mg azitromicīna devas lietošana vienlaikus ar efavirenzu 400 mg dienā 7 dienas neizraisīja nekādu klīniski nozīmīgu farmakokinētisko mijiedarbību.

Indinavirs

Vienreizējas 1200 mg azitromicīna devas lietošanai vienlaikus ar indinaviru 800 mg trīs reizes dienā 5 dienas nebija statistiski nozīmīgas ietekmes uz indinavira farmakokinētiku.

Metilprednizolons

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem azitromicīnam netika konstatēta būtiska ietekme uz metilprednizolona farmakokinētiku.

Midazolāms

Veseliem brīvprātīgajiem azitromicīna lietošana 500 mg dienā 3 dienas neizraisīja klīniski būtiskas vienas 15 mg midazolāma devas farmakokinētikas un farmakodinamikas pārmaiņas.

Sildenafils

Veseliem brīvprātīgiem vīriešiem azitromicīns (500 mg dienā 3 dienas) neietekmēja sildenafila vai tā galvenā cirkulējošā metabolīta AUC un Cmax.

Triazolāms

14 veseliem brīvprātīgajiem, kas pētījuma 1. dienā lietoja 500 mg un 2. dienā 250 mg azitromicīna un 2. dienā saņēma 0,125 mg triazolāma, triazolāma mainīgie farmakokinētiskie raksturlielumi, salīdzinot ar triazolāmu vai placebo, būtiski nemainījās.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav atbilstošu datu par azitromicīna lietošanu grūtniecēm. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem tika pierādīts, ka azitromicīns šķērso placentu, bet teratogēna ietekme netika novērota (skatīt 5.3. apakšpunktu). Azitromicīna aktīvās vielas lietošanas drošums grūtniecības laikā nav

apstiprināts, tādēļ grūtniecības laikā azitromicīnu atļauts lietot tikai gadījumos, kad ieguvums pārsniedz risku.

Barošana ar krūti

Ziņots, ka azitromicīns izdalās mātes pienā, bet nav atbilstošu un labi kontrolētu klīnisku pētījumu, kuros tiktu pētītas ar krūti barojošās sievietes, lai raksturotu farmakokinētiku izdaloties azitromicīnam mātes pienā. Tā kā nav zināms, vai azitromicīns zīdainim var izraisīt nevēlamas blakusparādības, azitromicīna lietošanas laikā barošana ar krūti ir jāpārtrauc. Līdztekus citām nevēlamām blakusparādībām, zīdainim ir iespējama caureja, gļotādu sēnīšu infekcijas, kā arī sensibilizācija. Terapijas laikā un līdz pat 2 dienām pēc tās beigām ieteicams pienu noslaukt un iznīcināt. Vēlāk barošanu ar krūti var atsākt.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumos ar žurkām tika atzīmēti retāki grūsnības gadījumi pēc azitromicīna lietošanas. Šo sakarību atbilstība cilvēkiem nav zināma.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav nekādu pierādījumu, kas liecinātu, ka azitromicīns varētu ietekmēt pacienta spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Redzes traucējumi un neskaidra redze var ietekmēt pacienta spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8. apakšpunktu)

Nevēlamās blakusparādības

Tālāk tabulā pēc orgānu sistēmām un biežuma secībā sakārtotas blakusparādības, kas novērotas klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā. Zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņotās blakusparādības norādītas kursīvā. Blakusparādību biežuma grupas definētas šādi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 - <1/10); retāk (≥1/1 000 - <1/100); reti (≥1/10 000 - <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Iespējami vai varbūtēji ar azitromicīna lietošanu saistītās blakusparādības, pamatojoties uz klīnisko pētījumu pieredzi un pēcreģistrācijas uzraudzību:

* kas retos gadījumos izraisījusi nāvi.

Blakusparādības iespējami vai varbūtēji saistītas ar Mycobacterium Avium Complex profilaksi un ārstēšanu, pamatojoties uz klīnisko pētījumu pieredzi un pēcreģistrācijas uzraudzību. Šīs nevēlamās blakusparādības atšķiras no tām, kas ir novērotas, lietojot tūlītējas atbrīvošanas vai ilgstošās darbības zāļu formu, gan pēc tipa, gan pēc biežuma:

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālist tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrā, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

9. Pārdozēšana

Pieredze rāda, ka, pārsniedzot ieteiktās devas, rodas tādas pašas blakusparādības kā, ārstējot ar parastām devām. Pārdozēšanas gadījumā veic simptomātisku un orgānu funkcijas uzturošu terapiju atbilstoši indikācijām.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

   10. Farmakodinamiskās īpašības

Vispārējās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Sistēmiski lietojamie antibakteriālie līdzekļi, makrolīdi; azitromicīns, ATĶ kods: J01FA10

Darbības veids:

Azitromicīns ir azalīdu grupas viela, makrolīdu grupas antibiotisko vielu apakšgrupa. Saistoties ar ribosomu 50S apakšvienību, azitromicīns novērš peptīdu ķēžu translokāciju no vienas ribosomas puses uz citu. Tā rezultātā jutīgos organismos tiek novērsta RNS atkarīgā olbaltumvielu sintēze.

FK/FD attiecība

Azitromicīnam AUC/MIC ir galvenais FK/FD parametrs, kas vislabāk korelē ar azitromicīna efektivitāti.

Rezist ences mehānisms:

Rezistence pret azitromicīnu var būt pārmantota vai iegūta. Baktērijām ir trīs galvenie rezistences mehānismi: mērķa vietas maiņa, antibiotiskās vielas transporta maiņa un antibiotiskās vielas izmainīšana.

Pilnīga krusteniska rezistence pastāv starp Streptococcus pneumoniae, A grupas beta hemolītisko streptokoku, Enterococcus faecalis un Staphylococcus aureus, arī meticilīnrezistento S. aureus (MRSA) rezistenci pret eritromicīnu, azitromicīnu, citām makrolīdu grupas vielām un linkozamīdu grupas vielām.

Robežkoncentrācijas:

EUCAST (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing)

Jutība:

Atsevišķām mikroorganismu sugām iegūtā rezistence var variēt gan ģeogrāfiski, gan laikā un attiecībā uz rezistenci ir vēlams iegūt vietējo informāciju. Īpaši tas nepieciešams, ārstējot smagas infekcijas. Ja nepieciešams, gadījumos, kad preparāta lietderība attiecībā uz vismaz dažiem infekciju veidiem ir apšaubāma vietējās rezistences izplatības dēļ, jākonsultējas ar ekspertiem.

Patogēni, kuru gadījumā rezistence var radīt problēmas: rezistences izplatība ir 10% vai vairāk vismaz vienā Eiropas Savienības valstī.

Jutības tabula

* Klīniskā efektivitāte ir pierādīta ar jutīgiem izolētiem mikroorganismiem apstiprinātu klīnisku indikāciju gadījumā

Farmakokinētiskās īpašības

Absorbcija

Lietojot perorāli, azitromicīna biopieejamība ir aptuveni 37%. Augstākā vielas koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 2 - 3 stundām (Cmax pēc vienreizējas 500 mg lielas perorālas devas ir aptuveni

0,4 mg/l).

Izkliede

Kinētikas pētījumos ir pierādīts, ka audos azitromicīna koncentrācija ir izteikti augstāka (līdz pat 50 reizes par maksimālo plazmā konstatēto koncentrāciju) nekā plazmā. Tas norāda, ka aktīvā viela spēcīgi saistās ar audiem (stabilas koncentrācijas apstākļos vielas izkliedes tilpums ir aptuveni

31 l/kg). Pēc vienreizējas 500 mg devas vielas koncentrācija mērķa audos, piemēram, plaušu, mandeļu un prostatas audos, pārsniedz iespējamo patogēnu MIC90.

Eksperimentālajos pētījumos in vitro un in vivo konstatēts, ka azitromicīns akumulējas fagocītos un vielas atbrīvošanos stimulē aktīva fagocitoze. Pētījumos ar dzīvniekiem šis process nosaka azitromicīna akumulāciju audos.

Serumā azitromicīna saistība ar proteīniem ir mainīga un ir atkarīga no vielas koncentrācijas serumā (no 50%, ja vielas koncentrācija ir 0,05 mg/l, līdz 12%, ja vielas koncentrācija ir 0,5 mg/l).

Ekskrēcija

Terminālās eliminācijas no plazmas pusperiods ievērojami ataino vielas izvades no audiem pusperiodu, kas ilgst 2 - 4 dienas. Aptuveni 12% intravenozi ievadītas devas 3 dienu laikā neizmainītā veidā izdalās ar urīnu. Pirmo 24 stundu laikā tiek izvadīta lielākā vielas daļa. Galvenais azitromicīna eliminācijas ceļš ir kopā ar žulti. Viela galvenokārt tiek izvadīta neizmainītā veidā.

Identificētajiem metabolītiem (tie veidojas N- un O- demetilēšanās ceļā, hidroksilējoties dezozamīna un aglikona gredzeniem, kā arī šķeļoties kladinozes konjugātam) mikrobioloģiskas aktivitātes nav.

Pēc 5 dienas ilgas terapijas gados vecākiem (vecums pārsniedz 65 gadus) brīvprātīgajiem novērotā AUC vērtība ir nedaudz (par 29%) lielāka nekā jaunākiem (vecums mazāks par 45 gadiem) brīvprātīgajiem, tomēr šīs atšķirības netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām un tādēļ devas korekcija nav ieteicama.

Farmakokinētika īpašās pacientu grupās

Nieru mazspēja

Pēc vienreizējas 1 g azitromicīna devas pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums no 10 līdz 80 ml/min), salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (GFĀ > 80 ml/min) vidējās Cmax un AUC0-120 vērtības pieaug par attiecīgi 5,1% un 4,2%. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem Cmax un AUC0-120 vērtības, salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību, pieaug par attiecīgi 61% un 33%.

Aknu mazspēja

Salīdzinot ar normālu aknu darbību, pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem izteiktas azitromicīna farmakokinētikas pārmaiņas serumā nav pierādītas. Šādiem pacientiem pieaug no urīna izdalītā azitromicīna daudzums. Iespējams, ka tādā veidā tiek kompensēts samazinātais aknu klīrenss.

Gados vecāki cilvēki

Azitromicīna farmakokinētika gados vecākiem pacientiem ir līdzīga jaunāku pieaugušo farmakokinētikai, tomēr, lai gan gados vecākām sievietēm ir novērota augstāka (par 30-50%) vielas maksimālā koncentrācija, nozīmīga akumulācija nav konstatēta.

Zīdaiņi, mazbērni, bērni un pusaudži

Vielas farmakokinētika, izmantojot kapsulas, granulas vai suspensiju, ir pētīta 4 mēnešus līdz 15 gadus veciem bērniem. Lietojot 10 mg/kg pirmajā dienā, kam no 2. līdz 5. dienai sekoja 5 mg/kg, sasniegtā Cmax vērtība bija nedaudz mazāka nekā pieaugušajiem. 0,6 līdz 5 gadus veciem bērniem šī

koncentrācija ir 224 ug /l, bet 6 - 15 gadus veciem bērniem pēc 3 dienas ilgas terapijas šī koncentrācija ir 383 ug /l. Vecākajiem bērniem pēc 36 stundām t1/2 vērtība bija pieaugušiem pacientiem gaidāmajās robežās.

Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot lielas devas, kad aktīvās vielas koncentrācija 40 reizes pārsniedza klīniskajā praksē paredzamo koncentrāciju, ir atzīmēts, ka azitromicīns izraisa atgriezenisku

fosfolipidozi (parasti bez jūtamas toksikoloģiskas nozīmes). Pierādījumi par to, ka minētajai parādībai ir nozīme, parastā veidā lietojot azitromicīnu cilvēkam, nav iegūti.

Kancerogēnais potenciāls:

Lai vērtētu kancerogēno potenciālu, ilgstoši pētījumi ar dzīvniekiem nav veikti.

Mutagēnais potenciāls:

Laboratorijas standarta testu (peļu limfomas analīzes, cilvēka limfocītu klastogenitātes analīzes un peļu kaulu smadzeņu klastogenitātes analīzes) laikā potenciāla azitromicīna mutagēna iedarbība nav pierādīta.

Toksiska ietekme uz reprodukcijas spēju:

Embriotoksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem (pelēm un žurkām) vielas teratogēna iedarbība nav novērota. Žurkām 100 un 200 mg/kg ķermeņa masas azitromicīna dienā nedaudz kavēja augļa kaulu veidošanos un mātītes ķermeņa masas palielināšanos. Peri- un postnatālajos pētījumos ar žurkām pēc 50 mg/kg lielām azitromicīna dienas devām un vairāk tika novēroti viegli attīstības traucējumi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

   13. Palīgvielu saraksts

Kodols

Mikrokristāliska celuloze Preželatinizēta kukurūzas ciete A tipa nātrija cietes glikolāts

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds Nātrija laurilsulfāts

Magnija stearāts

Apvalks Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E 171) Talks

Sojas lecitīns Ksantāngumija.

Nesaderība

Nav piemērojama

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm īpaši uzglabāšanas apstākļi nav nepieciešami.

Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/Alumīnija blisteris

Iepakojuma lielumi:

2, 3, 6, 12, 24, 30, 50 un 100 apvalkotās tabletes Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz GmbH Biochemiestraße 10

6250 Kundl Austrija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Reģ. Nr.: 06-0215

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums; 2006. gada 24. oktobris

Pēdējās pārrēģistrācijas datums: 2010. gada 26. novembris

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

09/2018