Azithromycin Grindeks

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

AZITHROMYCIN GRINDEKS 500 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 500 mg azitromicīna (dihidrāta veidā) (Azithromycinum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Satur 3 mg laktozes monohidrāta vienā tabletē.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Balta, iegarena, abpusēji izliekta, apvalkota tablete ar dalījuma līniju vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Azitromicīns ir indicēts turpmāk minēto infekciju ārstēšanai, ja ir zināms, ka tās izraisa vai to iespējamais izraisītājs ir viens vai vairāki pret azitromicīnu jutīgi mikroorganismi (skatīt 5.1. apakšpunktu):

- akūts hroniska bronhīta paasinājums;

- sadzīves pneimonija;

- bakteriāls sinusīts;

- faringīts/tonsilīts (skatīt 4.4. apakšpunktu attiecībā uz streptokoku izraisītām infekcijām);

- akūts vidusauss iekaisums;

- ādas un mīksto audu infekcijas;

- nekomplicētas dzimumorgānu infekcijas, ko izraisa Chlamydia trachomatis un Neisseria gonorrhoeae, kas nav multirezistenti.

Jāievēro oficiālās vadlīnijas par pareizu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

AZITHROMYCIN GRINDEKS 500 mg apvalkotās tabletes ir indicētas bērniem, kuru ķermeņa masa pārsniedz 45 kg.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ārstēšanas ilgums dažādām infekciju slimībām ir norādīts turpmāk.

Devas:

Pediatriskā populācija

Bērni, kuru ķermeņa masa pārsniedz 45 kg, un pieaugušie, tostarp gados vecāki pacienti

Kopējā azitromicīna deva ir 1500 mg, kas jāsadala trim dienām (500 mg vienu reizi dienā).

Alternatīvi devu var sadalīt piecām dienām (vienreizēja 500 mg deva pirmajā dienā, pēc tam lieto 250 mg vienu reizi dienā).

Nekomplicētu dzimumorgānu infekciju, ko izraisa Chlamydia trachomatis, gadījumā deva ir 1000 mg vienreizējas perorālas devas veidā. Jutīgiem mikroorganismiem Neisseria gonorrhoeae ieteicamā deva ir 1000 mg vai 2000 mg azitromicīna kombinācijā ar 250 vai 500 mg ceftriaksona atbilstoši vietējām klīniskajām ārstēšanas vadlīnijām. Gadījumā, ja pacientiem ir alerģija pret penicilīnu un/vai cefalosporīnu, ārstiem vajadzētu vadīties pēc vietējām ārstēšanas vadlīnijām.

Bērni un pusaudži, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 45 kg

Tabletes nav paredzētas šai pacientu grupai. Var lietot citas azitromicīna farmaceitiskās formas, piemēram, suspensiju.

Nieru mazspēja

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss >40 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Pētījumi pacientiem ar kreatinīna klīrensu <40 ml/min nav veikti, tādēļ, lietojot azitromicīnu šiem pacientiem, jāievēro piesardzība.

Aknu mazspēja:

Nav nepieciešams pielāgot devas pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, bet pacientiem ar smagām aknu slimībām zāles jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids:

AZITHROMYCIN GRINDEKS 500 mg apvalkotās tabletes jālieto kā vienreizēja dienas deva. To var lietot arī kopā ar ēdienu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret azitromicīnu, eritromicīnu vai jebkuru no makrolīdu vai ketolīdu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Superinfekcijas

Tāpat kā visu antibakteriālo līdzekļu lietošanas gadījumā iespējamas superinfekcijas (piemēram, sēnīšu infekcijas).

Daži Neisseria gonorrhoeae celmi ir uzrādījuši rezistenci pret azitromicīnu. Jāņem vērā nacionālās vadlīnijas par atbilstošu antibiotiku izvēli.

Alerģiskas reakcijas

Tāpat kā lietojot eritromicīnu un citas makrolīdu grupas antibiotikas, retos gadījumos ir ziņots par nopietnām alerģiskām reakcijām, tostarp angioedēmu un anafilaksi (reti ar letālu iznākumu), dermatoloģiskām reakcijām, tostarp akūtu ģeneralizētu eksantematozu pustulozi (AĢEP). Dažas no šīm azitromicīna izraisītajām reakcijām ir radījušas atkārtotus simptomus, un tām ir bijusi nepieciešama ilgāka novērošana un ārstēšana.

Nieru mazspēja

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ 10‑80 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ <10 ml/min) tika novērota azitromicīna sistēmiskās iedarbības palielināšanās par 33 % (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

Tā kā aknas ir galvenais azitromicīna eliminācijas ceļš, azitromicīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar nozīmīgu aknu slimību. Saistībā ar azitromicīna lietošanu ir saņemti ziņojumi par zibensveida hepatīta gadījumiem, kas var izraisīt dzīvību apdraudošu aknu mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Iespējams, dažiem pacientiem jau iepriekš bijusi aknu slimība vai viņi bija lietojuši citas hepatotoksiskas zāles.

Gadījumos, kad parādās pazīmes un simptomi, kas liecina par aknu darbības traucējumiem, piemēram, strauji progresējoša astēnija kopā ar dzelti, tumšas krāsas urīnu, noslieci uz asiņošanu vai aknu encefalopātiju, jāveic aknu funkcionālie testi/izmeklējumi.

Ja rodas smagi aknu darbības traucējumi, azitromicīna terapija jāpārtrauc.

Melnā grauda alkaloīdi un AZITHROMYCIN GRINDEKS

Pacientiem, kuri lieto melnā grauda atvasinājumus, vienlaicīga dažu makrolīdu grupas antibiotiku lietošana veicināja ergotisma attīstību. Nav datu par iespējamu azitromicīna un melnā grauda preparātu mijiedarbību. Tomēr, ņemot vērā teorētisko ergotisma iespējamību, azitromicīnu un melnā grauda atvasinājumus nedrīkst lietot vienlaicīgi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

QT intervāla pagarināšanās

Lietojot citus makrolīdu grupas preparātus, novērota sirds repolarizācijas laika un QT intervāla pagarināšanās, kas rada sirds aritmijas un torsades de pointes attīstības risku. Nav iespējams pilnībā izslēgt līdzīgu azitromicīna iedarbību pacientiem ar palielinātu sirds repolarizācijas laika pagarināšanās risku (skatīt 4.8. apakšpunktu), tādēļ jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus:

- ar iedzimtu vai dokumentētu QT intervāla pagarināšanos;

- kuri vienlaicīgi saņem ārstēšanu ar citām aktīvajām vielām, par kurām ir zināms, ka tās pagarina QT intervālu, piemēram, IA un III grupas antiaritmiskos līdzekļus, cisaprīdu un terfenadīnu;

- ar elektrolītu līdzsvara traucējumiem (minētais īpaši attiecas uz hipokaliēmiju un hipomagnēmiju);

- ar klīniski nozīmīgu bradikardiju, sirds aritmiju vai smagu sirds mazspēju.

Pneimokoku izraisītas infekcijas

Tāpat kā citiem makrolīdu grupas preparātiem, dažās Eiropas valstīs ziņots par biežiem Streptococcus pneumoniae rezistences gadījumiem pret azitromicīnu (>30 %) (skatīt 5.1. apakšpunktu). Tas jāņem vērā, ārstējot Streptococcus pneumoniae izraisītas infekcijas.

Neiroloģiskas vai psihiskas slimības

Azitromicīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar neiroloģiskām vai psihiskām slimībām.

Pseidomembranozais kolīts

Pēc makrolīdu antibiotiku lietošanas ziņots par pseidomembranozā kolīta gadījumiem. Tādēļ šī diagnoze jāapsver pacientiem, kuriem pēc ārstēšanas uzsākšanas ar azitromicīnu rodas caureja. Ja pseidomembranozo kolītu izraisījis azitromicīns, antiperistaltisku līdzekļu lietošana ir kontrindicēta.

Clostridium difficile izraisīta caureja

Gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, arī azitromicīna lietošanas gadījumā ir ziņots par Clostridium difficile izraisītu caureju (CDIC), un tās smaguma pakāpe var būt no vieglas caurejas līdz letālam kolītam. Ārstēšana ar antibakteriāliem līdzekļiem rada izmaiņas resnās zarnas normālajā florā, izraisot pārmērīgu C. difficile vairošanos.

C. difficile izstrādā A un B toksīnus, kas veicina CDIC attīstību. Hipertoksīnu izstrādājošie C. difficile celmi izraisa palielinātu saslimstību un mirstību, jo šādas infekcijas var nepakļauties antibakteriālajai terapijai, un var būt nepieciešama kolektomija. CDIC iespēja jāapsver visiem pacientiem, kuriem pēc antibiotiku lietošanas ir caureja. Rūpīgi jānoskaidro slimības vēsture, jo ir saņemti ziņojumi par CDIC rašanos divu mēnešu laikā pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas.

Ilgstoša lietošana

Nav pieredzes par azitromicīna ilgstošas lietošanas drošumu un efektivitāti minētajās indikācijās. Ja ātri rodas atkārtotas infekcijas, jāapsver ārstēšana ar citām antibiotikām.

Azitromicīns nav indicēts inficētu apdeguma brūču ārstēšanai.

Seksuāli transmisīvo slimību gadījumā jāizslēdz vienlaicīga T. pallidum izraisīta infekcija.

Ir saņemti ziņojumi par myasthenia gravis simptomu pastiprināšanos un pirmreizējiem miastēnijas sindroma rašanās gadījumiem pacientiem, kuri saņēmuši ārstēšanu ar azitromicīnu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Palīgvielas

Šīs zāles satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Antacīdi

Pētījumā par vienlaicīgas antacīdu lietošanas ietekmi uz azitromicīna farmakokinētiku kopumā netika novērota ietekme uz biopieejamību, lai gan maksimālā azitromicīna koncentrācija plazmā samazinājās par 30 %. Azitromicīns jālieto vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc antacīdā līdzekļa.

Digoksīns un kolhicīns (P-gp substrāti)

Ir ziņojumi par gadījumiem, kad makrolīdu antibiotiku, tostarp azitromicīna, vienlaicīga lietošana ar P-glikoproteīna substrātiem, piemēram, digoksīnu un kolhicīnu, var paaugstināt P-glikoproteīna substrāta līmeni serumā. Tāpēc, ja azitromicīnu un P-gp substrātu, piemēram, digoksīnu, lieto vienlaicīgi, jāapsver substrāta paaugstinātas koncentrācijas serumā iespējamība. Ir nepieciešama klīniskā novērošana un, iespējams, digoksīna līmeņa kontrole ārstēšanas laikā ar azitromicīnu un pēc tā lietošanas pārtraukšanas.

Metilprednizolons

Farmakokinētikas mijiedarbības pētījumā veseliem brīvprātīgajiem azitromicīnam netika konstatēta būtiska ietekme uz metilprednizolona farmakokinētiku.

Zidovudīns

Vienreizējas 1000 mg un atkārtotas 1200 mg vai 600 mg azitromicīna devas neietekmēja zidovudīna vai tā glikuronīda metabolīta farmakokinētiku plazmā vai izdalīšanos ar urīnu. Taču azitromicīna lietošana palielināja klīniski aktīvā metabolīta – fosforilētā zidovudīna – koncentrāciju perifēro asiņu mononukleārajās šūnās. Šo atklājumu klīniskais nozīmīgums nav skaidrs, bet tie var būt ieguvums pacientiem.

Didanozīns

Vienlaicīga azitromicīna lietošana pa 1200 mg dienā kopā ar didanozīnu sešiem pacientiem neietekmēja didanozīna farmakokinētiku, salīdzinot ar placebo.

Cetirizīns

Veseliem brīvprātīgajiem azitromicīna lietošana pēc 5 dienu shēmas vienlaicīgi ar 20 mg cetirizīna līdzsvara koncentrācijā neizraisīja farmakokinētisku mijiedarbību un būtiski neizmainīja QT intervālu.

Rifabutīns

Vienlaicīga azitromicīna un rifabutīna lietošana neietekmēja ne vienu, ne otru zāļu koncentrāciju serumā. Pacientiem, kuri vienlaicīgi bija saņēmuši azitromicīnu un rifabutīnu, tika novērota neitropēnija. Lai gan neitropēnija ir saistīta ar rifabutīna lietošanu, cēloņsakarība, lietojot kombinācijā ar azitromicīnu, nav noteikta (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ergotamīns

Teorētiskās ergotisma iespējamības dēļ nav ieteicama vienlaicīga azitromicīna un melnā grauda atvasinājumu lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Azitromicīnam nav būtiskas mijiedarbības ar aknu citohroma P450 sistēmu. Uzskata, ka tas netiek pakļauts zāļu farmakokinētiskajai mijiedarbībai, ko novēro eritromicīna un citu makrolīdu gadījumos. Aknu citohroma P450 indukcija vai inaktivācija citohroma‑metabolītu kompleksa ietekmē azitromicīna gadījumā nenotiek.

Ir veikti azitromicīna un turpmāk norādīto zāļu, kuras pakļautas ievērojamam citohroma P450 mediētam metabolismam, farmakokinētikas pētījumi.

Atorvastatīns

Atorvastatīna (10 mg dienā) un azitromicīna (500 mg dienā) vienlaicīga lietošana neizmainīja atorvastatīna koncentrāciju plazmā (pamatojoties uz HMG CoA-reduktāzes inhibīcijas testa rezultātiem).

Karbamazepīns

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem azitromicīnam nebija būtiskas ietekmes uz karbamazepīna un tā aktīvā metabolīta līmeni plazmā.

Cimetidīns

Farmakokinētiskā pētījumā, kurā novērtēja vienreizējas cimetidīna devas ietekmi uz azitromicīna farmakokinētiku, lietojot to 2 stundas pirms azitromicīna, nekādas izmaiņas azitromicīna farmakokinētikā netika novērotas.

Kumarīna tipa perorālie antikoagulanti

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā novērots, ka veseliem brīvprātīgajiem azitromicīns neizmainīja vienreizējas 15 mg varfarīna devas antikoagulējošo iedarbību. Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par antikoagulējošās iedarbības pastiprināšanos pēc azitromicīna lietošanas kopā ar kumarīna tipa perorālajiem antikoagulantiem. Kaut arī cēloņsakarība nav pierādīta, jāpievērš uzmanība protrombīna laika biežākai kontrolei, ja azitromicīnu lieto pacientiem, kuri saņem kumarīna tipa perorālos antikoagulantus.

Ciklosporīns

Farmakokinētikas pētījumā veseliem brīvprātīgajiem, kuri 3 dienas iekšķīgi lietoja azitromicīnu pa 500 mg dienā un pēc tam iekšķīgi lietoja vienreizēju 10 mg/kg ciklosporīna devu, tika konstatēta ievērojama ciklosporīna C_max un AUC_0-5 rādītāju palielināšanās. Tādēļ jābūt uzmanīgiem, pirms pieņemt lēmumu par vienlaicīgu šo zāļu lietošanu. Ja šo zāļu vienlaicīga lietošana ir nepieciešama, jākontrolē ciklosporīna koncentrācija un attiecīgi jāpielāgo deva.

Efavirenzs

Vienreizēja 600 mg azitromicīna devas lietošana kopā ar efavirenzu pa 400 mg dienā 7 dienas neizraisīja nekādu klīniski nozīmīgu farmakokinētisko mijiedarbību.

Flukonazols

Lietojot vienlaicīgi vienreizēju 1200 mg azitromicīna devu, netika izmainīta vienas 800 mg flukonazola reizes devas farmakokinētika. Flukonazola vienlaicīga lietošana neizmainīja azitromicīna kopējo iedarbību un eliminācijas pusperiodu, tomēr tika novērota klīniski nenozīmīga azitromicīna C_max samazināšanās (18 %).

Indinavīrs

Vienlaicīgai vienas 1200 mg azitromicīna devas lietošanai nebija statistiski nozīmīgas ietekmes uz indinavīra farmakokinētiku, lietojot to pa 800 mg trīs reizes dienā 5 dienas.

Metilprednizolons

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem azitromicīnam netika konstatēta būtiska ietekme uz metilprednizolona farmakokinētiku.

Midazolāms

Veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīga azitromicīna lietošana 3 dienas pa 500 mg dienā neizraisīja klīniski nozīmīgas vienas 15 mg midazolāma devas farmakokinētikas un farmakodinamikas izmaiņas.

Nelfinavīrs

Vienlaicīgi lietojot azitromicīnu (1200 mg) un nelfinavīru līdzsvara koncentrācijā (pa 750 mg trīs reizes dienā), paaugstinājās azitromicīna koncentrācija. Netika novērotas klīniski nozīmīgas blakusparādības, un devas pielāgošana nav nepieciešama.

Rifabutīns

Vienlaicīga azitromicīna un rifabutīna lietošana neietekmēja ne vienu, ne otru zāļu koncentrāciju serumā. Pacientiem, kuri vienlaicīgi bija saņēmuši azitromicīnu un rifabutīnu, tika novērota neitropēnija. Lai gan neitropēnija ir saistīta ar rifabutīna lietošanu, cēloņsakarība, lietojot kombinācijā ar azitromicīnu, nav noteikta (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Sildenafils

Veseliem brīvprātīgiem vīriešiem azitromicīns (pa 500 mg dienā 3 dienas) neietekmēja sildenafila vai tā galvenā cirkulējošā metabolīta AUC and C_max.

Terfenadīns

Farmakokinētikas pētījumos nav gūti pierādījumi par azitromicīna un terfenadīna mijiedarbību. Reti ziņots par gadījumiem, kuros šādas mijiedarbības iespēju pilnībā nevarēja izslēgt, tomēr nebija specifisku pierādījumu, ka šāda mijiedarbība notikusi.

Teofilīns

Nav pierādījumu par azitromicīna un teofilīna klīniski nozīmīgu farmakokinētisko mijiedarbību, tos vienlaicīgi lietojot veseliem brīvprātīgajiem.

Triazolāms

14 veseliem brīvprātīgajiem, kuri vienlaicīgi lietoja azitromicīnu pa 500 mg 1. dienā un pa 250 mg 2. dienā kopā ar 0,125 mg triazolāma, ko saņēma 2. dienā, triazolāma mainīgie farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainījās, salīdzinot ar triazolāmu un placebo.

Trimetoprims/sulfametoksazols

Vienlaicīgi lietojot trimetoprimu/sulfametoksazolu DS (160 mg/800 mg) 7 dienas, 7. dienā lietoti 1200 mg azitromicīna būtiski neietekmēja ne trimetoprima, ne sulfametoksazola maksimālo koncentrāciju, kopējo iedarbību vai izdalīšanos ar urīnu. Azitromicīna koncentrācija serumā bija līdzīga tai, kāda novērota citos pētījumos.

CYP3A4 substrāti

Kaut arī nav pierādījumu, ka azitromicīns inhibē enzīma CYP3A4 aktivitāti, ir ieteicams ievērot piesardzību, lietojot šīs zāles kopā ar hinidīnu, ciklosporīnu, cisaprīdu, astemizolu, terfenadīnu, melnā grauda alkaloīdiem, pimozīdu vai citām zālēm ar šauru terapeitiskās darbības indeksu, un kuras galvenokārt metabolizē CYP3A4.

Cisaprīds

Cisaprīdu aknās metabolizē enzīms CYP3A4. Tā kā makrolīdu grupas antibiotikas inhibē šo enzīmu, vienlaicīga cisaprīda lietošana var vēl vairāk pagarināt QT intervālu, izraisīt ventrikulāras aritmijas un torsade de pointes.

Astemizols un alfentanils

Nav pieejami dati par mijiedarbību ar astemizolu un alfentanilu. Šīs zāles kopā ar azitromicīnu jālieto piesardzīgi, ņemot vērā aprakstīto šo zāļu pastiprinošo iedarbību, lietojot tās kopā ar makrolīdu grupas antibiotiku eritromicīnu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Reproduktivitātes pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka azitromicīns šķērso placentu, taču pierādījumu par teratogēnu iedarbību nav (skatīt turpmāk 5.3. apakšpunktu). Nav veikti atbilstoši un labi kontrolēti pētījumi grūtniecēm. Tā kā, balstoties uz pētījumiem ar dzīvniekiem, ne vienmēr ir iespējams paredzēt cilvēka atbildes reakciju, azitromicīnu grūtniecības laikā drīkst lietot tikai gadījumos, kad nav pieejamas piemērotas alternatīvas.

Barošana ar krūti

Dati par azitromicīna izdalīšanos mātes pienā nav pieejami. Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, azitromicīnu drīkst lietot tikai gadījumos, kad nav pieejamas piemērotas alternatīvas.

Fertilitāte

Eksperimentos iegūtie dati ar dzīvniekiem neliecina par azitromicīna terapijas ietekmi uz vīriešu un sieviešu auglību. Nav datu, kas iegūti no cilvēkiem.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ir minēti reiboņa gadījumi, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Turpmāk tabulā norādītas blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības periodā, sakārtojot tās atbilstoši orgānu sistēmas klasifikācijai un sastopamības biežumam. Pēcreģistrācijas periodā novērotās nevēlamās blakusparādības norādītas slīprakstā. Sastopamības biežuma grupas ir noteiktas, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Nevēlamās blakusparādības, kas iespējami vai varbūtēji saistītas ar azitromicīna lietošanu, pamatojoties uz klīnisko pētījumu pieredzi un pēcreģistrācijas uzraudzību:

ļoti bieži

≥1/10

bieži

≥1/100

līdz

<1/10

retāk

≥1/1000

līdz

<1/100

reti

≥1/10 000 līdz

<1/1000

ļoti reti <1/10 000

nav zināms

biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem

datiem

Infekcijas un infestācijas

Kandidoze

Mutes kandidoze

Maksts infekcija

Pseido-membrano-zais kolīts

(skatīt 4.4. apakšpunktu)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikopēnija

Neitropēnija

Trombocito-pēnija

Hemolītiskā

anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Angioedēma

Paaugstināta jutība

Anafilaktiska reakcija (skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija

Psihiskie traucējumi

Nervozitāte

Uzbudinā-jums

Agresivitāte

Trauksme

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Galvassāpes

Parestēzija

Disgeizija

Hipestēzija

Miegainība

Bezmiegs

Sinkope

Krampji

Psihomotora hiperaktivi-tāte

Anosmija

Ageizija

Parosmija

Myasthenia gravis paasinājums vai paslikti-nāšanās

(skatīt 4.4. apakšpunktu)

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Ausu un labirinta bojājumi

Kurlums

Dzirdes traucējumi

Tinnitus

Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Torsades de pointes (skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Aritmija, tostarp ventrikulāra tahikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja

Sāpes vēderā

Slikta dūša

Flatulence

Vemšana

Dispepsija

Gastrīts

Aizcietējums

Pankreatīts

Izmainīta mēles krāsa

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts

Novirzes aknu

darbībā

Aknu mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu), kas retos gadījumos izraisījusi nāvi

Zibensveida hepatīts

Aknu nekroze

Holestātiskā dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Nieze

Stīvensa-Džonsona sindroms

Fotosensiti-vitātes reakcijas

Nātrene

Alerģiskas reakcijas, tostarp angioedēma

Akūta ģeneralizēta eksantemato-za pustuloze (AĢEP)

Toksiskā epidermālā

nekrolīze

Daudzformu eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Artralģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Akūta nieru mazspēja

Intersticiālais nefrīts

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nogurums

Sāpes krūtīs

Tūska

Savārgums

Astēnija

Izmeklējumi

Samazināts limfocītu skaits

Palielināts eozinofilo leikocītu skaits

Pazemināts bikarbonātu līmenis asinīs

Paaugstināts aspartāt-aminotrans-ferāzes līmenis

Paaugstināts alanīn-aminotrans-ferāzes līmenis

Paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs

Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Kālija līmeņa asinīs novirzes

Pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nevēlamās blakusparādības, pārsniedzot ieteiktās devas, bija līdzīgas tām, kas radās, lietojot parastās devas. Tipiskie simptomi, kas rodas, pārdozējot makrolīdu antibiotiskos līdzekļus, ir atgriezenisks dzirdes zudums, stiprs nelabums, vemšana un caureja. Pārdozēšanas gadījumā indicēta medicīniskā ogle un vispārēja simptomātiska ārstēšana, kā arī dzīvībai svarīgu funkciju uzturoši pasākumi, ja nepieciešams.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Sistēmiski lietojamie antibakteriālie līdzekļi,

ATĶ kods: J01FA10

Darbības mehānisms

Azitromicīns ir makrolīdu antibiotika, kas pieder azalīdu grupai. Molekula ir izveidota, pievienojot slāpekļa atomu eritromicīna A laktona gredzenam.

Azitromicīna darbības mehānisms pamatojas uz proteīna sintēzes nomākšanu baktērijās, piesaistoties ribosomas 50S apakšvienībai un inhibējot peptīdu translokāciju.

FK/FD attiecība

Azitromicīnam AUC/MIC ir galvenais FK/FD parametrs, kas vislabāk korelē ar azitromicīna efektivitāti.

Rezistences mehānisms

Kopumā ir ziņots, ka dažādu baktēriju sugu rezistenci pret makrolīdiem izraisa trīs mehānismi, kas saistīti ar mērķa vietas maiņu, antibiotiskās vielas izmainīšanu vai antibiotikas transporta maiņu (novirzes). Streptokokos novirzes rada mef-gēni, kas izraisa makrolīdus ierobežojošu rezistenci (fenotips M). Mērķa modifikāciju kontrolē erm-gēnu kodētas metilāzes.

Pilnīgu krustenisku rezistenci novēro starp eritromicīnu, azitromicīnu, citiem makrolīdiem un linkozamīdiem attiecībā uz Streptococcus pneumoniae, A grupas beta hemolītisko streptokoku, Enterococcus spp. un Staphylococcus aureus, tostarp pret meticilīnu rezistento Staphylococcus aureus (MRSA).

Pret penicilīnu jutīgie Streptococcus pneumoniae, visticamāk, būs jutīgāki pret azitromicīnu nekā pret penicilīnu rezistentie Streptococcus pneumoniae celmi. Pret meticilīnu rezistentie Staphylococcus aureus (MRSA) organismi, visticamāk, nebūs tik jutīgi pret azitromicīnu kā pret meticilīnu jutīgie Staphylococcus aureus (MSSA).

Robežkoncentrācijas

EUCAST (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing) jutības robežkoncentrācijas pret tipiskām patogēnām baktērijām ir:

Staphylococcus sugas: jutīgas ≤1 mg/l; rezistentas >2 mg/l;

Haemophilus sugas: jutīgas ≤0,12 mg/l; rezistentas >4 mg/l;

Streptococcus pneumoniae un Streptococcus A, B, C, G: jutīgas ≤0,25 mg/l; rezistentas ≥0,5 mg/l;

Moraxella catarrhalis: ≤0,5 mg/l; rezistentas >0,5 mg/l;

Neisseria gonorrhoeae: ≤0,25 mg/l; rezistentas >0,5 mg/l.

Jutība

Atsevišķām mikroorganismu sugām iegūtās rezistences izplatība var mainīties gan ģeogrāfiski, gan laika gaitā, un ir vēlams iegūt vietējo informāciju par rezistenci, it īpaši, ārstējot smagas infekcijas. Ja nepieciešams, gadījumos, kad preparāta lietderība attiecībā uz vismaz dažiem infekciju veidiem ir apšaubāma vietējās rezistences izplatības dēļ, jākonsultējas ar speciālistu.

Sugas, kuras parasti ir jutīgas

Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi

Haemophilus influenza

Moraxella catarrhalis

Neisseria gonorrhoeae

Citi mikroorganismi

Chlamydophila pneumoniae

Chlamydia trachomatis

Legionella spp.

Mycobacterium avium

Mycoplasma pneumoniae*

Sugas, kuru iegūtā rezistence var radīt grūtības

Aerobie grampozitīvie mikroorganismi

Staphylococcus aureus (jutīgi pret meticilīnu)

Streptococcus pneumoniae

Streptococcus pyogenes (vidēji jutīgi pret eritromicīnu)

Citi

Ureaplasma urealyticum

Pārmantoti rezistenti organismi

Aerobie grampozitīvie mikroorganismi

Staphylococci MRSA, MRSE

Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi

Escerichia coli

Klebsiella spp.

Pseudomonas aeruginosa

Anaerobie mikroorganismi

Bacteroides fragilis grupa

* Publicēšanas brīdī nav datu. Jutība ir pieņemta literatūrā, standartos un ārstēšanas vadlīnijās.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas ir aptuveni 37 %. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2-3 stundas pēc zāļu lietošanas.

Izkliede

Lietojot perorāli, azitromicīns tiek plaši izplatīts visā organismā.

Farmakokinētikas pētījumos konstatēja, ka azitromicīna koncentrācija audos ir ievērojami (līdz pat 50 reizēm) lielāka nekā plazmā novērotā koncentrācija, kas norāda uz zāļu spēcīgo saistīšanos ar audiem.

Piesaistīšanās seruma proteīniem mainās līdz ar koncentrāciju, un tās diapazons ir no 12 %, ja vielas koncentrācija ir 0,5 mikrogrami/ml, līdz 52 %, ja vielas koncentrācija ir 0,05 mikrogrami/ml. Ir aprēķināts, ka vidējais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā (Vss) ir 31,1 l/kg.

Eliminācija

Galīgās eliminācijas pusperiods lielā mērā ataino 2-4 dienu eliminācijas pusperiodu no audiem.

Aptuveni 12 % no intravenozi ievadītas azitromicīna devas turpmāko trīs dienu laikā neizmainītā veidā izdalās urīnā. Īpaši liela neizmainīta azitromicīna koncentrācija ir konstatēta cilvēka žultī. Tāpat žultī ir identificēti 10 metabolīti, kas veidojušies N- un O-demetilēšanas, dezozamīna un aglikona gredzenu hidroksilēšanas un kladinozes konjugāta šķelšanās procesos. Šķidruma hromatogrāfijas un mikrobioloģisko analīžu rezultātu salīdzinājums liecina, ka azitromicīna metabolīti nav mikrobioloģiski aktīvi.

Farmakokinētika īpašās pacientu grupās

Nieru mazspēja

Pēc vienreizējas iekšķīgas 1 g azitromicīna devas lietošanas vidējā C_max un AUC_0-120 palielinājās attiecīgi par 5,1 % un 4,2 % pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums 10-80 ml/min), salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija normāla nieru darbība (GFĀ >80 ml/min). Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem vidējā C_max un AUC_0-120 palielinājās attiecīgi par 61 % un 35 %, salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija normāla nieru darbība.

Aknu mazspēja

Nav pierādījumu par ievērojamām azitromicīna farmakokinētikas izmaiņām pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija normāla aknu darbība. Šādiem pacientiem pieaug ar urīnu izdalītā azitromicīna daudzums, iespējams, lai kompensētu samazināto aknu klīrensu.

Gados vecāki pacienti

Azitromicīna farmakokinētika gados vecākiem vīriešiem bija līdzīga tai, kādu novēroja gados jauniem pieaugušajiem. Taču, lai arī gados vecākām sievietēm tika novērota lielāka maksimālā koncentrācija (palielināta par 30-50 %), nozīmīga zāļu uzkrāšanās neradās.

Gados vecākiem brīvprātīgajiem (>65 gadi) pēc 5 dienu ārstēšanas kursa vienmēr novēroja lielākus (par 29 %) AUC rādītājus nekā gados jaunākiem brīvprātīgajiem (<45 gadi). Tomēr šīs atšķirības netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām, tādēļ devas pielāgošana nav nepieciešama.

Zīdaiņi, mazbērni, bērni un pusaudži

Farmakokinētika ir pētīta bērniem vecumā no 4 mēnešiem līdz 15 gadiem, kuri lietoja kapsulas, granulas vai suspensiju. Pirmajā dienā lietojot 10 mg/kg, bet pēc tam no 2. līdz 5. dienai – 5 mg/kg, sasniegtā C_max bija nedaudz zemāka nekā pieaugušajiem. Pēc 3 dienu ilgas terapijas 0,6-5 gadus veciem bērniem tā bija 224 μg/l, bet 6-15 gadus veciem bērniem tā bija 383 μg/l. Vecākajiem bērniem pēc 36 stundām eliminācijas pusperiods bija pieaugušiem pacientiem paredzamajās robežās.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos ar dzīvniekiem, kur lietotās devas bija līdz 40 reižu lielākas nekā klīniski terapeitiskās devas, azitromicīns izraisīja atgriezenisku fosfolipidozi, taču parasti ar to saistītas toksikoloģiskas sekas netika novērotas. Šī atklājuma nozīmīgums attiecībā uz cilvēkiem, kuri lieto azitromicīnu atbilstoši norādījumiem, nav zināms.

Elektrofizioloģiskajos pētījumos ir pierādīts, ka azitromicīns pagarina QT intervālu.

Kancerogēnais potenciāls

Lai novērtētu kancerogēno potenciālu, ilgstoši pētījumi ar dzīvniekiem nav veikti.

Mutagēnais potenciāls

In vivo un in vitro testēšanas modeļos nav pierādījumu par iespējamām ģenētiskām vai hromosomu mutācijām.

Reproduktīvā toksicitāte

Ar dzīvniekiem veiktajos pētījumos, kuros novērtēja vielas embriotoksisko darbību, pelēm un žurkām teratogēna iedarbība netika novērota. Žurkām 100 un 200 mg/kg ķermeņa masas/dienā lielas azitromicīna devas nedaudz kavēja augļa kaulu veidošanos un palielināja mātītes ķermeņa masu.

Peri- un postnatālajos pētījumos ar žurkām pēc azitromicīna devām 50 mg/kg/dienā un lielākām tika novēroti viegli attīstības traucējumi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

- Preželatinizēta ciete

- Krospovidons

- Kalcija hidrogēnfosfāts, bezūdens

- Nātrija laurilsulfāts

- Magnija stearāts

Apvalks:

- Hipromeloze

- Titāna dioksīds (E171)

- Laktozes monohidrāts

- Triacetīns

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteris: PVH/Alumīnijs

Iepakojuma lielumi: 3 apvalkotās tabletes.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AS GRINDEKS.

Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija

Tālr.: +371 67083205

Fakss: +371 67083505

e-pasts: grindeks@grindeks.lv

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

12-0330

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. gada 9. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2019

SASKAŅOTS ZVA 31-01-2019