Azithromycin Actavis 500 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Azithromycinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
12-0292-01
12-0292
Coripharma ehf., Iceland
14-MAY-18
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
500 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Actavis Group PTC ehf., Iceland
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Azithromycin Actavis 500 mg apvalkotās tabletes
Azithromycinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Azithromycin Actavis un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Azithromycin Actavis lietošanas
Kā lietot Azithromycin Actavis
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Azithromycin Actavis
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Azithromycin Actavis un kādam nolūkam to lieto
Azitromicīns pieder makrolīdu antibiotisko līdzekļu grupai. Antibiotiskos līdzekļus lieto, lai ārstētu infekcijas, ko izraisījuši mikroorganismi, piemēram, baktērijas.
Azitromicīnu lieto, lai ārstētu noteiktas infekcijas, ko izraisījušas baktērijas, kas jutīgas pret to, piemēram:
krūšu kurvja, rīkles vai deguna dobuma infekcijas (piemēram, bronhītu, pneimoniju, tonsilītu, rīkles iekaisumu (faringītu) un sinusītu);
ausu infekcijas;
ādas un mīksto audu infekcijas, izņemot inficētas apdeguma brūces – piemēram, cauruļveida orgāna, kas izvada urīnu no urīnpūšļa (urīnizvadkanāls), infekcijas, vai dzemdes kakliņa infekcijas, ko izraisa Chlamydia trachomatis (baktērija).
2. Kas Jums jāzina pirms Azithromycin Actavis lietošanas
Nelietojiet Azithromycin Actavis šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret azitromicīna dihidrātu, eritromicīnu vai jebkuriem makrolīdu vai ketolīdu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem;
ja Jums ir alerģija pret kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Azithromycin Actavis lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir nopietni aknu vai nieru darbības traucējumi;
ja Jums ir smagi sirdsdarbības traucējumi vai sirds ritma traucējumi, piemēram, pagarināta QT intervāla sindroms (nosaka elektrokardiogrammā vai ar EKG ierīci);
ja Jums ir pārāk zema kālija vai magnija koncentrācija asinīs;
ja Jums parādās kādas citas infekcijas pazīmes;
ja Jūs lietojat ergotamīna atvasinājumus, piemēram, ergotamīnu (migrēnas ārstēšanai), jo šīs zāles nedrīkst lietot vienlaicīgi ar azitromicīnu (skatīt punktu „Citas zāles un Azithromycin Actavis”);
ja Jums ir noteikta veida muskuļu vājums, ko sauc myasthenia gravis;
ja Jums ir nervu (neiroloģiski) vai garīgi (psihiski) traucējumi.
Citas zāles un Azithromycin Actavis
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no šādām zālēm:
antacīdos līdzekļus, ko lieto grēmu un gremošanas traucējumu ārstēšanai. Azithromycin Actavis jālieto vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc antacīdo līdzekļu lietošanas;
ergotamīnu (lieto migrēnas ārstēšanai) – to nedrīkst lietot vienlaicīgi, jo var rasties nopietnas blakusparādības (ar nejutīguma vai tirpu sajūtu ekstremitātēs, muskuļu krampjiem, galvassāpēm, krampjiem, vēdera sāpēm vai sāpēm krūškurvī);
holesterīna līmeni pazeminošas zāles (statīnus);
varfarīnu vai līdzīgas zāles, ko lieto asins šķidrināšanai. Azithromycin Actavis var vēl vairāk sašķidrināt asinis;
cisaprīdu (lieto kuņģa traucējumu ārstēšanai) – to nedrīkst lietot vienlaicīgi, jo tas var izraisīt smagus sirdsdarbības traucējumus (nosaka elektrokardiogrammā vai ar EKG ierīci);
terfenadīnu (lieto siena drudža ārstēšanai) – to nedrīkst lietot vienlaicīgi, jo tas var izraisīt smagus sirdsdarbības traucējumus (nosaka elektrokardiogrammā vai ar EKG ierīci);
zidovudīnu vai nelfinavīru, ko lieto HIV infekcijas ārstēšanai. Nelfinavīra lietošana vienlaicīgi ar Azithromycin Actavis var izraisīt vairāk blakusparādības, kas minētas šajā lietošanas instrukcijā;
rifabutīnu, ko lieto tuberkulozes (TB) ārstēšanai;
hinidīnu, ko lieto sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai;
ciklosporīnu, ko lieto, lai novērstu pārstādītā orgāna atgrūšanu Jūsu organismā. Jūsu ārsts regulāri kontrolēs ciklosporīna koncentrāciju Jūsu asinīs, un var tikt mainīta arī deva.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no šādām zālēm. Azithromycin Actavis var pastiprināt šo zāļu iedarbību. Ārsts var mainīt Jūsu zāļu devu:
alfentanils – pretsāpju līdzeklis, ko lieto, piemēram, ķirurģisku operāciju laikā;
teofilīns, ko lieto elpošanas traucējumu, piemēram, astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS), gadījumā;
digoksīns, ko lieto sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai;
kolhicīns, ko lieto podagras un pārmantota Vidusjūras drudža ārstēšanai;
astemizols, ko lieto siena drudža ārstēšanai;
pimozīds, ko lieto garīgu veselības traucējumu ārstēšanai.
Azithromycin Actavis lietošana kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Šīs zāles var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība, vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Nav pietiekamas pieredzes par azitromicīna lietošanu grūtniecības laikā.
Tāpēc Jūs nedrīkstat lietot azitromicīnu grūtniecības laikā, ja vien to nepārprotami nav norādījis ārsts.
Azitromicīns daļēji izdalās ar mātes pienu.
Nav zināms, vai azitromicīns var izraisīt blakusparādības zīdainim, kurš tiek barots ar krūti. Šī iemesla dēļ ir jāpārtrauc barot ar krūti Azithromycin Actavis terapijas laikā. Ārstēšanas laikā un 2 dienas pēc ārstēšanas pārtraukšanas ieteicams pienu noslaukt un iznīcināt. Pēc tam barošana ar krūti var tikt atsākta.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nav pieejama informācija par azitromicīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr azitromicīna tabletes var izraisīt reiboni un krampjus, tāpēc pirms transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas, pārliecinieties, ka tas nav ietekmējis Jūs.
Azithromycin Actavis satur laktozi un nātriju
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
3. Kā lietot Azithromycin Actavis
Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta vai farmaceita norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva
Pieaugušajiem, bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu 45 kg un vairāk
500 mg vienu reizi dienā, trīs dienas ilgi. Kopēja deva ir 1500 mg. Ārsts var izlemt nozīmēt Jums kopējo 1500 mg devu lietošanai 5 dienas ilgi, lietojot 500 mg pirmajā dienā un 250 mg (vienu tableti azitromicīna) no 2. līdz 5. dienai.
Dzemdes kakliņa un urīnizvadkanāla infekcijas, ko izraisījusi Chlamydia trachomatis
Viena 1000 mg deva, kas jālieto kā reizes deva.
Bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu, mazāku par 45 kg
Šo tablešu lietošana nav ieteicama. Jauniem cilvēkiem ar ķermeņa masu, mazāku par 45 kg, jālieto citas šo zāļu formas.
Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem
Pastāstiet ārstam, ja Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, jo var būt nepieciešams mainīt parasto devu.
Devas gados vecākiem pacientiem
Gados vecākiem pacientiem jālieto tādas pašas devas kā pieaugušajiem.
Lietošanas veids
Tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizes.
Tabletes jālieto, uzdzerot ½ glāzi ūdens.
Ja esat lietojis Azithromycin Actavis vairāk nekā noteikts
Ja Jūs esat lietojis vairāk Azithromycin Actavis nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Pārdozēšanas simptomi ir dzirdes zudums, slikta dūša vai vemšana un caureja. Pārdozēšanas gadījumā var būt nepieciešama hospitalizācija.
Ja esat aizmirsis lietot Azithromycin Actavis
Ja Jūs esat aizmirsis lietot Azithromycin Actavis, lietojiet savu devu pēc iespējas ātrāk. Ja ir pienācis laiks jau nākamās devas lietošanai, izlaidiet aizmirsto devu un nākamo devu lietojiet parastajā laikā. Neskaidrību gadījumā, lūdzu, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ja Jūs esat izlaidis devu, Jums joprojām jālieto visas tabletes, kas Jums nozīmētas. Tas nozīmē, ka savu terapijas kursu Jūs pabeigsiet vienu dienu vēlāk.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Azithromycin Actavis
Nekad nepārtrauciet ārstēšanos ar Azithromycin Actavis pēc savas iniciatīvas, bet pārrunājiet to vispirms ar ārstu. Ja netiks pabeigts nozīmētais terapijas kurss, infekcijas var atkal atkārtoties.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums parādās jebkurš no tālāk minētajiem smagas alerģijas simptomiem, nekavējoties pārtrauciet šo zāļu lietošanu un pastāstiet par to ārstam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
pēkšņi apgrūtināta elpošana, runāšana un rīšana;
lūpu, mēles, sejas un kakla pietūkums;
ļoti izteikts reibonis vai kolapss;
smagi vai niezoši izsitumi uz ādas, it īpaši, ja parādās pūslīši un ir sāpes acīs, mutē vai dzimumorgānos;
izsitumi uz ādas, drudzis, pietūkuši limfmezgli, balto asins šūnu skaita pieaugums asinīs (eozinofilija) un iekšējo orgānu iekaisums (aknu, plaušu, sirds, nieru un resnās zarnas), jo tās var būt paaugstinātas jutības reakcijas pazīmes (zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)).
Ja Jums rodas kāda no tālāk minētajām nevēlamajām blakusparādībām, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Reti (rodas līdz 1 cilvēkam no 1000):
palielināts vai samazināts izvadītā urīna daudzums, vai asins atliekas urīnā;
ādas izsitumi, kas izpaužas kā sarkanu ādas laukumu ar nelielām pustulām (mazi pūšļi ar baltu vai dzeltenu šķidru saturu) strauja parādīšanās.
Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
smaga, ilgstoša vai asiņaina caureja kopā ar sāpēm vēderā vai drudzi. Tā var būt nopietna zarnu iekaisuma pazīme. Reizēm šādu parādību novēro pēc antibiotisko līdzekļu lietošanas;
aknu bojājuma izraisīta ādas vai acu baltumu dzelte;
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas izraisa spēcīgas vēdera un muguras sāpes;
izsitumi uz ādas, ko izraisa paaugstināta jutība pret saules gaismu;
neparasta zilumu veidošanās vai asiņošana;
neregulāra sirdsdarbība.
Visas šīs blakusparādības ir nopietnas. Jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.
Citas iespējamas blakusparādības:
Ļoti bieži (rodas vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)
caureja;
sāpes vēderā;
slikta dūša;
gāzu uzkrāšanās (meteorisms).
Bieži (rodas mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)
apetītes zudums (anoreksija);
reiboņa sajūta;
galvassāpes;
tirpšanas vai nejutīguma sajūta (parestēzija);
izmaiņas garšas sajūtās;
redzes traucējumi;
kurlums;
vemšana, kuņģa sāpes vai krampji, apetītes zudums, gremošanas traucējumi;
izsitumi uz ādas un nieze;
locītavu sāpes (artralģija);
nogurums;
izmaiņas balto asins šūnu skaitā un bikarbonātu koncentrācijā asinīs.
Retāk (rodas mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem)
piena sēnīte (kandidoze) – sēnīšu infekcija;
bakteriāla infekcija;
rīkles iekaisums (faringīts);
elpas trūkums, sāpes krūškurvī, sēkšana un klepus, (elpošanas traucējumi);
deguna gļotādu iekaisums (iesnas);
vēdera gripa (gastroenterīts);
maksts iekaisums (vaginīts);
pneimoja;
samazināts balto asins šūnu skaits;
angioedēma;
paaugstināta jutība;
nervozitāte;
samazināta jutība pret pieskārieniem (hipoestēzija);
miegainība;
miega traucējumi (bezmiegs);
ausu bojājumi;
griešanās sajūta (vertigo);
dzirdes zudums vai zvanīšana ausīs;
sirdsklauves;
karstuma viļņi;
elpas trūkums;
asiņošana no deguna;
kuņģa gļotādas iekaisums (gastrīts);
aizcietējums;
apgrūtināta norīšana;
vēdera uzpūšanās;
sausums mutē;
atraugas;
čūlas mutes dobumā;
pastiprināta siekalu izdalīšanās;
aknu darbības traucējumi, piemēram, hepatīts;
alerģiskas ādas reakcijas, piemēram, paaugstināta jutība pret saules gaismu, ādas apsārtums, atslāņošanās un pietūkums;
nopietna ādas pietvīkuma forma;
ādas iekaisums (dermatīts);
sausa āda;
pastiprināta svīšana;
locītavu sāpes, pietūkums un samazināta locītavu kustība (osteoartrīts);
muskuļu sāpes;
muguras sāpes;
kakla sāpes;
palielināts urīnvielas līmenis asinīs;
sāpīga vai apgrūtināta urinācija;
sāpes muguras lejas daļā (nieru sāpes);
smērējumi no maksts;
sēklinieku bojājumi;
nātrene;
sāpes krūškurvī;
sejas pietūkums;
drudzis;
sāpes, nejutīgums, muskuļu vājums, dedzinoša vai tirpu sajūta (perifēras sāpes);
pietūkums (tūska);
vispārīgi slikta pašsajūta (savārgums);
vājums (astēnija);
izmaiņas aknu enzīmu koncentrācijā un asins koncentrācijā;
komplikācijas pēc procedūrām.
Reti (rodas mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem)
uzbudinājuma sajūta, identitātes zuduma sajūta;
aknu darbības traucējumi;
alerģiskas ādas reakcijas;
roku, pēdu, lūpu, dzimumorgānu vai rīkles pietūkums (angioedēma);
nieru darbības traucējumi.
Nav zināmi (sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
zarnu (resnās zarnas) infekcija (pseidomembranozs kolīts);
samazināts sarkano asins šūnu skaits, kam pamatā ir to noārdīšanās (hemolītiska anēmija);
samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija);
anafilaktiska reakcija;
dusmu sajūta, agresivitāte;
trauksme;
apjukums;
halucinācijas;
ģībonis (sinkope);
krampji;
pārmērīgas aktivitātes sajūta;
ožas sajūtu izmaiņas (anosmija, parosmija);
garšas sajūtu izmaiņas (ageizija);
muskuļu vājuma (myasthenia gravis) saasināšanās vai pasliktināšanās;
paātrināta (ventrikulāra tahikardija) vai neregulāra sirdsdarbība, kas dažkārt var būt dzīvībai bīstama, sirds ritma izmaiņas, ko nosaka elektrokardiogrammā (QT intervāla pagarināšanās un torsades de pointes);
pazemināts asinsspiediens;
aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts);
mēles un zobu krāsas izmaiņas;
aknu mazspēja;
alerģiskas ādas reakcijas.
Par šādām blakusparādībām ziņots profilaktiskā terapijā pret Mycobacterium avium complex (MAC):
Ļoti bieži (rodas vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)
caureja;
sāpes vēderā;
slikta dūša;
gāzu izdalīšanās (gāzu uzkrāšanās);
diskomforta sajūta vēderā;
šķidri izkārnījumi.
Bieži (rodas mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)
apetītes zudums (anoreksija);
reiboņa sajūta;
galvassāpes;
tirpu un nejutīguma sajūta (parestēzija);
garšas sajūtu izmaiņas;
redzes traucējumi;
kurlums;
slikta dūša, vēdera sāpes vai krampji, apetītes zudums, gremošanas traucējumi;
izsitumi uz ādas un nieze;
locītavu sāpes (artralģija);
nogurums.
Retāk (rodas mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem)
samazināta pieskārienu sajūta (hipoestēzija);
dzirdes zudums vai zvanīšana ausīs;
sirdsklauves;
aknu darbības traucējumi, piemēram, hepatīts;
nopietna ādas pietvīkuma forma;
alerģiskas ādas reakcijas, piemēram, jutība pret saules gaismu, sarkana, atslāņojusies, pietvīkusi āda;
vispārīgi slikta pašsajūta (savārgums);
vājums (astēnija).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Azithromycin Actavis
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes un blistera pēc ,,EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
PVH/Al blisteri: uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
OPA-PVH-Al/Al blisteri: zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Azithromycin Actavis satur
Aktīvā viela ir azitromicīna dihidrāts.
Katra apvalkotā tablete satur 500 mg azitromicīna (dihidrāta veidā).
Citas sastāvdaļas ir:
Tabletes kodols: kroskarmelozes nātrija sāls (E468), magnija stearāts (E572), mikrokristāliskā celuloze (E460), silīcija dioksīds (E551), poloksamērs, povidons (E1201), talks un laktoze.
Tabletes apvalks: hipromeloze (E464), hidroksipropilceluloze, makrogols un titāna dioksīds (E171).
Azithromycin Actavis ārējais izskats un iepakojums
Apvalkotā tablete.
Baltas līdz gandrīz baltas, ovālas (9,7 x 17,9 mm), abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kas vienā pusē marķētas ar „500” un gludas no otras puses.
PVH/Al un OPA-PVH-Al/Al blisteri pa 2 vai 3 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande
Ražotājs
Coripharma ehf., Reykjavikurvegur 78, IS-220 Hafnarfjörður, Īslande
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrijā: Azithromycin Actavis 500 mg Filmtabletten Bulgārijā: Azatril Čehijā, Slovākijā, Zviedrijā: Azithromycin Actavis 500 mg Igaunijā, Īrijā, Īslandē: Azithromycin Actavis Latvijā: Azithromycin Actavis 500 mg apvalkotās tabletes Lielbritānijā: Azithromycin 500mg Film-coated Tablets Lietuvā: Azithromycin Actavis 500 mg plėvele dengtos tabletės Nīderlandē: Azitromycine Actavis 500 mg Portugālē: Azitromicina Aurovitas Ungārijā: Zitinn 500 mg filmtabletta
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2019
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 2
Version: 2019-03-18_var001 (new proc. No)_3.1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Azithromycin Actavis 500 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 500 mg azitromicīna (Azithromycinum) (dihidrāta veidā).
Palīgviela ar zināmu iedarbību
Katra tablete satur 120 mg laktozes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Baltas līdz gandrīz baltas, ovālas (9,7 x 17,9 mm), abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kas vienā pusē marķētas ar „500” un gludas no otras puses.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Azitromicīns ir indicēts, lai ārstētu zemāk minētās bakteriālās infekcijas, ko izraisījuši pret azitromicīnu jutīgi mikroorganismi (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu):
akūts bakteriāls sinusīts (atbilstoši diagnosticēts);
akūts bakteriāls vidusauss iekaisums (atbilstoši diagnosticēts);
faringīts, tonsilīts;
akūts hroniska bronhīta saasinājums (atbilstoši diagnosticēts);
viegla vai vidēji smaga sadzīvē iegūta pneimonija;
vieglas vai vidēji smagas ādas un mīksto audu infekcijas, piemēram, folikulīts, celulīts, roze;
nekomplicēts Chlamydia trachomatis izraisīts uretrīts un cervicīts.
Jāievēro oficiālās vadlīnijas par pareizu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Azithromycin Actavis jālieto kā vienreizēja dienas deva. Terapijas ilgums dažādām infekciju slimībām ir norādīts zemāk.
Pieaugušie, bērni un pusaudži ar ķermeņa masu 45 kg un vairāk Kopējā deva ir 1500 mg, ko lieto kā 500 mg vienu reizi dienā, 3 dienas ilgi. Alternatīvi, šo pašu kopējo devu (1500 mg) var lietot 5 dienu laikā, pirmajā dienā lietojot 500 mg un no 2. līdz 5.dienai pa 250 mg.
Nekomplicēta Chlamydia trachomatis izraisīta uretrīta un cervicīta gadījumā deva ir 1000 mg, ko lieto iekšķīgi kā reizes devu.
Bērni un pusaudži ar ķermeņa masu, mazāku par 45 kg
Azithromycin Actavis tabletes nav piemērotas pacientiem ar ķermeņa masu, mazāku par 45 kg. Šai pacientu grupai ir pieejamas citas zāļu formas.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem jālieto tāda pati deva kā pieaugušajiem. Tā kā gados vecākiem pacientiem var būt pastāvoši proaritmiski stāvokļi, ieteicams ievērot īpašu piesardzību, jo iespējams sirds aritmiju un torsades de pointes attīstības risks skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ 10 – 80 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Tabletes jālieto, uzdzerot ½ glāzi ūdens.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstinātu jutību pret azitromicīnu, eritromicīnu, jebkuriem makrolīdu vai ketolīdu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Tāpat kā lietojot eritromicīnu un citus makrolīdu grupas antibiotiskos līdzekļus, retos gadījumos ziņots par nopietnām alerģiskām reakcijām, tajā skaitā angioedēmu un anafilaksi (retos gadījumos ar letālu iznākumu), dermatoloģiskām reakcijām, ieskaitot akūtu ģeneralizētu eksantematozu pustulozi (AĢEP), Stīvensa-Džonsona sindromu (Stevens Johnson syndrome, SJS), toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) (retos gadījumos letālu), kā arī par zāļu izraisītiem izsitumiem ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (drug reaction with eosinophilia and systemic symptoms, DRESS). Dažu šādu azitromicīna izraisītu reakciju rezultātā ir bijuši simptomu recidīvi, kā arī ir bijis nepieciešams ilgāks novērošanas un ārstēšanas periods.
Ja rodas alerģiska reakcija, zāļu lietošana jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša terapija. Ārstiem jāapzinās, ka pēc simptomātiskās terapijas pārtraukšanas alerģiskie simptomi var parādīties atkārtoti.
Tā kā aknas ir galvenais azitromicīna eliminācijas ceļš, azitromicīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar nopietnu aknu slimību. Azitromicīna lietošanas gadījumā ir ziņots par zibensveida hepatīta gadījumiem, kas potenciāli varēja izraisīt dzīvību apdraudošu aknu mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Dažiem pacientiem jau var būt aknu slimība vai arī viņi var būt lietojuši citas hepatotoksiskas zāles.
Gadījumos, kad parādās pazīmes un simptomi, kas liecina par aknu darbības traucējumiem, piemēram, strauja astēnijas attīstība kopā ar dzelti, tumšas krāsas urīnu, noslieci uz asiņošanu vai aknu encefalopātiju, nekavējoties jāveic analīzes un izmeklējumi aknu darbības pārbaudei. Ja rodas aknu darbības traucējumi, azitromicīna lietošana jāpārtrauc.
Pacientiem, kuri lieto ergotamīna atvasinājumus, vienlaicīga dažu makrolīdu grupas antibiotisko līdzekļu lietošana izraisījusi ergotisma pastiprināšanos. Nav pieejama informācija par iespējamu mijiedarbību starp ergotamīna atvasinājumiem un azitromicīnu. Tomēr teorētiskās ergotisma iespējamības dēļ azitromicīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar ergotamīna atvasinājumiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Superinfekcijas
Tāpat kā jebkuru antibiotisko līdzekļu lietošanas gadījumā, ieteicams pievērst uzmanību, vai nerodas superinfekcijas pazīmes ar rezistentiem mikroorganismiem, piemēram, sēnītēm. Superinfekcijas gadījumā var būt nepieciešams pārtraukt ārstēšanos ar azitromicīnu un veikt atbilstošus pasākumus.
Gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, arī azitromicīna, lietošanas gadījumā ziņots par Clostridium difficile izraisītu caureju (CDIC), kas smaguma pakāpes ziņā var būt no vieglas caurejas līdz letālam kolītam. Ārstēšana ar antibakteriālajiem līdzekļiem izmaina normālo resno zarnu mikrofloru, izraisot pārmērīgu C. difficile savairošanos.
C. difficile izstrādā A un B toksīnu, kas veicina CDIC attīstību. Hipertoksīnu izstrādājoši C. difficile celmi izraisa palielinātu saslimstību un mirstību, jo šīs infekcijas var nepakļauties antibakteriālajai terapijai, un var būt nepieciešama kolektomija. CDIC iespējamība jāapsver visiem pacientiem, kuriem pēc antibiotisko līdzekļu lietošanas rodas caureja. Rūpīgi jāizvērtē pacienta medicīniskā vēsture, jo ziņots, ka CDIC radusies vairāk nekā divus mēnešus pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas pārtraukšanas.
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 10 ml/min) novērota par 33 % lielāka azitromicīna sistēmiskā iedarbība (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Lietojot citus makrolīdu grupas līdzekļus, tajā skaitā azitromicūnu, novērota sirds repolarizācijas laika pagarināšanās un QT intervāla pagarināšanās, kas izraisa sirds aritmijas un torsades de pointes risku (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tā kā šie stāvokļi var izraisīt palielinātu ventrikulāru aritmiju risku (tajā skaitā torsades de pointes), kā rezultātā iespējama sirds apstāšanās, pacientiem ar esošiem proaritmiskiem stāvokļiem (it īpaši sievietēm un gados vecākiem pacientiem), azitromicīns jālieto piesardzīgi. Šādi pacienti ir:
ar iedzimtu vai diagnosticētu iegūtu pagarinātu QT intervālu;
kuri vienlaicīgi lieto citas aktīvās vielas, kas pagarina QT intervālu, piemēram, ar IA (hinidīns un prokainamīds) un III klases (dofetilīds, amiodarons un sotalols) antiaritmiskos līdzekļus, cisaprīdu un terfenadīnu; antipsihotiskos līdzekļus, piemēram, pimozīdu; antidepresantus, piemēram, citaloprāmu; un fluorhinolonus, piemēram, moksifloksacīnu un levofloksacīnu;
ar elektrolītu līdzsvara traucējumiem, it īpaši hipokaliēmijas un hipomagnēmijas gadījumā;
ar klīniski nozīmīgu bradikardiju, sirds aritmiju vai smagu sirds mazspēju.
Pacientiem, kuri lietojuši azitromicīnu, ziņots par myasthenia gravis simptomu pastiprināšanos un pirmreizēju miastēnijas sindromu (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Mycobacterium avium complex (MAC) profilakses vai ārstēšanas drošums un efektivitāte bērniem nav noskaidrota.
Pirms azitromicīna nozīmēšanas jāņem vērā, ka
Azithromycin Actavis nav piemērots smagu infekciju ārstēšanai, kad nepieciešams strauji sasniegt augstu antibiotiskā līdzekļa koncentrāciju asinīs.
Izvēloties azitromicīnu konkrēta pacienta ārstēšanai, jāņem vērā makrolīdu grupas antibakteriālā līdzekļa lietošanas piemērotība, pamatojot to ar adekvātu diagnozi, lai noskaidrotu infekcijas bakteriālo izcelsmi apstiprinātās indikācijas gadījumā un rezistences izplatību pret azitromicīnu vai citiem makrolīdu grupas līdzekļiem.
Reģionos ar lielu eritromicīna A rezistences sastopamību ļoti svarīgi ņemt vērā azitromicīna un citu makrolīdu grupas līdzekļu jutības attīstības profilu.
Līdzīgi citiem makrolīdu grupas līdzekļiem, dažās Eiropas valstīs ir ziņots par palielinātu Streptococcus pneumoniae rezistenci pret azitromicīnu. Tas jāņem vērā, ārstējot Streptococcus pneumoniae izraisītas infekcijas.
Bakteriāla faringīta gadījumā azitromicīna lietošana ieteicama tikai gadījumos, kad pirmās izvēles terapija ar beta-laktāma grupas līdzekļiem nav iespējama.
Ādas un mīksto audu infekcijas
Galvenais mīksto audu infekciju izraisītājs – Staphylococcus aureus – bieži ir rezistents pret azitromicīnu. Tāpēc par priekšnosacījumu mīksto audu infekcijas ārstēšanai ar azitromicīnu uzskata jutības pārbaudi.
Inficētas apdeguma brūces
Azitromicīns nav indicēts inficētu apdeguma brūču ārstēšanai.
Seksuāli transmisīvas slimības
Seksuāli transmisīvo slimību gadījumā jāizslēdz vienlaicīga T. pallidium infekcija.
Neiroloģiskas vai psihiskas slimības
Azitromicīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar neiroloģiskiem vai psihiskiem traucējumiem.
Palīgvielas
Laktoze
Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Nātrijs
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Antacīdie līdzekļi
Farmakokinētikas pētījumā, kurā izvērtēta vienlaicīga antacīdo līdzekļu un azitromicīna lietošana, netika novērota ietekme uz azitromicīna kopējo biopieejamību, kaut gan maksimālā koncentrācija serumā bija par apmēram 25 % mazāka. Azitromicīns jālieto vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc antacīdo līdzekļu lietošanas.
Cetirizīns
Veseliem brīvprātīgajiem 5 dienas ilga azitromicīna lietošana vienlaicīgi ar 20 mg cetirizīna līdzsvara koncentrācijā neizraisīja nekādu farmakokinētisku mijiedarbību un būtiski neizmainīja QT intervālu.
Didanozīns (dideoksiinozīns)
Sešiem HIV pozitīviem pacientiem azitromicīna lietošana pa 1200 mg dienā vienlaicīgi ar didanozīnu pa 400 mg dienā neietekmēja didanozīna farmakokinētiku līdzsvara koncentrācijā, salīdzinot ar placebo.
Digoksīns un kolhicīns (P-gp substrāti)
Lietojot vienlaicīgi makrolīdu grupas antibiotiskos līdzekļus, tajā skaitā azitromicīnu, un P-glikoproteīna substrātus, ziņots par palielinātu P-glikoproteīna substrātu koncentrāciju serumā. Tāpēc, lietojot azitromicīnu vienlaicīgi ar P-gp substrātiem, piemēram, digoksīnu un kolhicīnu, jāņem vērā, ka iespējama palielināta substrāta koncentrācija serumā. Ir nepieciešama klīniskā novērošana un, iespējams, digoksīna līmeņa kontrole ārstēšanas laikā ar azitromicīnu un pēc tā lietošanas pārtraukšanas.
Zidovudīns
Atsevišķām 1000 mg devām un vairākkārtējām 600 mg vai 1200 mg azitromicīna devām bija neliela ietekme uz zidovudīna vai tā glikuronīda metabolīta farmakokinētiku plazmā un izdalīšanos ar urīnu. Neskatoties uz to, azitromicīna lietošana palielināja klīniski aktīvā metabolīta (fosforilētā zidovudīna) koncentrāciju perifēro asiņu mononukleārajās šūnās. Šīs atrades klīniskā nozīme nav skaidra, taču tā var būt noderīga pacientiem.
Azitromicīnam nav būtiskas mijiedarbības ar aknu citohroma P450 sistēmu. Uzskata, ka tas netiek pakļauts farmakokinētiskai zāļu mijiedarbībai, kāda raksturīga eritromicīnam un citiem makrolīdu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem. Aknu citohroma P450 sistēmas enzīmu indukcija vai inaktivācija citohroma - metabolītu kompleksa ietekmē azitromicīna gadījumā nenotiek.
Ergotamīna atvasinājumi
Teorētiski pastāv ergotisma iespēja, tāpēc azitromicīnu nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar ergotamīna atvasinājumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumi veikti ar azitromicīnu un sekojošām zālēm, kuras pakļautas nozīmīgam citohroma P450 mediētam metabolismam.
Astemizols/alfentanils
Nav pieejama informācija par mijiedarbību ar astemizolu vai alfentanilu. Lietojot šīs zāles vienlaicīgi ar azitromicīnu, jāievēro piesardzība, jo ir zināma pastiprinoša šo zāļu iedarbība, kad tās lieto vienlaicīgi ar makrolīdu grupas antibiotisko līdzekli eritromicīnu.
Atorvastatīns
Atorvastatīna (10 mg dienā) un azitromicīna (500 mg dienā) vienlaicīga lietošana neizmainīja atorvastatīna koncentrāciju plazmā (pēc HMG CoA reduktāzes inhibīcijas testa rezultātiem). Tomēr, pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par rabdomiolīzes gadījumiem pacientiem, kuri lietojuši azitromicīnu vienlaicīgi ar statīniem.
Karbamazepīns
Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīga azitromicīna lietošana būtiski neietekmēja karbamazepīna vai tā aktīvā metabolīta līmeni plazmā.
Cisaprīds
Cisaprīdu aknās metabolizē enzīms CYP 3A4. Tā kā makrolīdu grupas līdzekļi nomāc šo enzīmu, vienlaicīga cisaprīda lietošana var pagarināt QT intervālu, izraisīt ventrikulāras aritmijas un torsades de pointes.
Cimetidīns
Farmakokinētiskā pētījumā par vienas atsevišķas cimetidīna devas ietekmi uz azitromicīna farmakokinētiku, lietojot cimetidīnu 2 stundas pirms azitromicīna lietošanas, netika novērotas nekādas novirzes azitromicīna farmakokinētikā.
Kumarīna tipa perorālie antikoagulanti
Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā novērots, ka veseliem brīvprātīgajiem azitromicīns neietekmē vienas 15 mg varfarīna devas antikoagulējošo iedarbību. Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par antikoagulējošās iedarbības pastiprināšanos pēc azitromicīna lietošanas vienlaicīgi ar kumarīna tipa perorālajiem antikoagulantiem. Kaut arī cēloniska sakarība nav pierādīta, tomēr jāpievērš uzmanība biežākai protrombīna laika kontrolei, ja azitromicīns tiek lietots pacientiem, kuri lieto kumarīna tipa perorālos antikoagulantus.
Ciklosporīns
Farmakokinētikas pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem, kuri 3 dienas iekšķīgi lietoja 500 mg azitromicīna dienā un pēc tam iekšķīgi vienu 10 mg/kg devu ciklosporīna, novēroja būtiski palielinātu ciklosporīna Cmax un AUC0-5. Šī iemesla dēļ jāievēro piesardzība, pirms apsvērt vienlaicīgu šo zāļu lietošanu. Ja ir nepieciešama vienlaicīga šo zāļu lietošana, jākontrolē ciklosporīna līmenis un attiecīgi jāpielāgo tā deva.
Efavirenzs
Vienas 600 mg azitromicīna devas lietošana vienlaicīgi ar efavirenzu pa 400 mg dienā 7 dienas neizraisīja nekādu klīniski nozīmīgu farmakokinētisko mijiedarbību.
Flukonazols
Vienas 1200 mg azitromicīna devas lietošana neizmainīja vienas 800 mg flukonazola devas farmakokinētiku. Flukonazola vienlaicīga lietošana neietekmēja azitromicīna kopējo iedarbību un eliminācijas pusperiodu, tomēr novērota klīniski nebūtiska azitromicīna Cmax (18 %) samazināšanās.
Indinavīrs
Vienas 1200 mg azitromicīna devas vienlaicīgai lietošanai nebija statistiski nozīmīgas ietekmes uz indinavira farmakokinētiku, lietojot to 5 dienas pa 800 mg trīs reizes dienā.
Metilprednizolons
Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem azitromicīnam nebija būtiska ietekme uz metilprednizolona farmakokinētiku.
Midazolāms
Veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīga azitromicīna lietošana 3 dienas pa 500 mg dienā neizraisīja klīniski nozīmīgas vienas 15 mg midazolāma devas farmakokinētikas un farmakodinamikas izmaiņas.
Nelfinavīrs
Lietojot azitromicīnu (1200 mg) vienlaicīgi ar nelfinavīru līdzsvara koncentrācijā (pa 750 mg trīs reizes dienā), paaugstinājās azitromicīna koncentrācija. Netika novērotas klīniski būtiskas blakusparādības, un devas pielāgošana nav nepieciešama.
Rifabutīns
Vienlaicīga azitromicīna un rifabutīna lietošana neizmainīja ne azitromicīna, ne rifabutīna koncentrāciju serumā.
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lietoja azitromicīnu un rifabutīnu, novērota neitropēnija. Lai gan neitropēnija ir saistīta ar rifabutīna lietošanu, tās cēloniska sakarība ar vienlaicīgu rifabutīna un azitromicīna lietošanu nav pierādīta (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Sildenafils
Veseliem brīvprātīgiem vīriešiem azitromicīns (500 mg dienā 3 dienas) neietekmēja sildenafila vai tā galvenā cirkulējošā metabolīta AUC un Cmax.
Terfenadīns
Farmakokinētiskos pētījumos nav iegūti pierādījumi par azitromicīna un terfenadīna mijiedarbību. Ziņots par retiem gadījumiem, kuros nav bijis iespējams pilnībā izslēgt šādu mijiedarbību, tomēr nav nekādu konkrētu pierādījumu, ka mijiedarbība notikusi.
Teofilīns
Nav informācijas par klīniski nozīmīgu farmakokinētisko mijiedarbību, veseliem brīvprātīgajiem lietojot azitromicīnu un teofilīnu vienlaicīgi. Tā kā ziņots par citu makrolīdu grupas antibiotisko līdzekļu mijiedarbību ar teofilīnu, jāpievērš uzmanība pazīmēm, kas liecina par teofilīna līmeņa paaugstināšanos.
Triazolāms
14 veseliem brīvprātīgajiem, kuri 1. dienā lietoja 500 mg un 2. dienā 250 mg azitromicīna, un 2. dienā saņēma arī 0,125 mg triazolāma, triazolāma mainīgie farmakokinētiskie raksturlielumi, salīdzinājumā ar triazolāmu vienu pašu vai placebo, būtiski nemainījās.
Trimetoprims/sulfametoksazols
Lietojot trimetoprimu/sulfametoksazolu DS (160 mg/800 mg) 7 dienas pēc kārtas, 7. dienā, vienlaicīgi lietojot 1200 mg azitromicīna, netika būtiski ietekmēta ne trimetoprima, ne sulfametoksazola maksimālā koncentrāciju, kopējā iedarbība vai izdalīšanās ar urīnu. Azitromicīna koncentrācija serumā bija tāda pati kā novērots citos pētījumos.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav atbilstošu datu par azitromicīna lietošanu grūtniecēm. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem tika pierādīts, ka azitromicīns šķērso placentu, bet netika novērota teratogēna iedarbība (skatīt 5.3. apakšpunktu). Azitromicīna lietošanas drošība grūtniecības laikā nav apstiprināta. Tāpēc grūtniecības laikā Azithromycin Actavis drīkst lietot tikai gadījumos, kad ieguvums pārsniedz risku.
Barošana ar krūti
Ziņots, ka azitromicīns cilvēkiem izdalās ar mātes pienu, bet nav veikti atbilstoši un labi kontrolēti klīniskie pētījumi ar mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, kas raksturotu azitromicīna izdalīšanās ar mātes pienu farmakokinētiku.
Tā kā nav zināms, vai azitromicīns zīdainim var izraisīt nevēlamas blakusparādības, Azithromycin Actavis lietošanas laikā jāpārtrauc bērna barošana ar krūti. Līdztekus citām blakusparādībām zīdainim ir iespējama caureja, gļotādu sēnīšinfekcijas, kā arī sensibilizācija. Terapijas laikā un līdz pat 2 dienām pēc tās beigām ieteicams pienu noslaukt un iznīcināt. Pēc tam var atsākt bērna barošanu ar krūti.
Fertilitāte
Fertilitātes pētījumos, kas veikti ar žurkām, pēc azitromicīna lietošanas novēroja samazinātus grūsnības rādītājus. Šī atklājuma nozīme cilvēkiem nav zināma.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav pieejama informācija, kas liecinātu par azitromicīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Tomēr, veicot šīs darbības, jāņem vērā iespējamās blakusparādības, piemēram, reibonis un krampji.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Tabulā zemāk norādītas blakusparādības, kas novērotas klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, atbilstoši orgānu sistēmām un to sastopamības biežumam. Zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņotās blakusparādības norādītas slīprakstā. Blakusparādību sastopamības biežums definēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Iespējami vai varbūtēji ar azitromicīna lietošanu saistītās blakusparādības, pamatojoties uz klīnisko pētījumu pieredzi un pēcreģistrācijas uzraudzību:
Ļoti bieži
(≥1/10)
Bieži
(≥1/100 līdz <1/10)
Retāk
(≥1/1000 līdz <1/100)
Reti
(≥1/10 000 līdz <1/1000)
Ļoti reti
(<1/10 000)
Nav zināmi
(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Infekcijas un infestācijas
Kandidoze, mutes dobuma kandidoze, maksts infekcijas, pneimonija, sēnīšinfekcija, bakteriāla infekcija, faringīts, gastroenterīts, elpošanas traucējumi, rinīts
Pseidomembranozs kolīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Leikopēnija, neitropēnija, eozinofilija
Trombocitopēnija, hemolītiska anēmija
Imūnās sistēmas traucējumi
Angioedēma, paaugstināta jutība
Anafilaktiska reakcija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Anoreksija
Psihiskie traucējumi
Nervozitāte, bezmiegs
Uzbudinājums, depersonalizācija
Agresivitāte, trauksme, delīrijs, halucinācijas
Nervu sistēmas traucējumi
Reibonis, galvassāpes, parestēzija, disgeizija
Hipoestēzija, miegainība
Ģībonis, krampji, psihomotora hiperaktivitāte, anosmija, ageizija, parosmija, myasthenia gravis (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Acu bojājumi
Redzes traucējumi
Ausu un labirinta bojājumi
Kurlums
Ausu bojājumi, vertigo, dzirdes traucējumi, troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi
Sirdsklauves
Torsades de pointes (skatīt 4.4. apakšpunktu), aritmija (skatīt 4.4. apakšpunktu), tajā skaitā ventrikulāra tahikardija, pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Karstuma viļņi
Hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Aizdusa, asiņošana no deguna
Hipotensija
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, meteorisms
Vemšana, dispepsija
Gastrīts, aizcietējums, disfāgija, spiediena sajūta vēderā, sausums mutē, atraugas, čūlas mutes dobumā, pastiprināta siekalu izdalīšanās
Pankreatīts
Mēles un zobu krāsas izmaiņas
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Hepatīts
Aknu darbības traucējumi, holestātiska dzelte
Aknu mazspēja (kas retos gadījumos izraisīja nāvi) (skatīt 4.4. apakšpunktu)*, zibensveida hepatīts, aknu nekroze
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi, nieze
Stīvensa – Džonsona sindroms, fotosensitivitātes reakcijas, nātrene, dermatīts, sausa āda, hiperhidroze
Alerģiskas reakcijas, tajā skaitā angioedēma, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP)
Toksiska epidermas nekrolīze, daudzformu eritēma, DRESS (zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem)
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Artralģija
Osteoartrīts, mialģija, muguras sāpes, kakla sāpes
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Dziūrija, nieru sāpes
Akūta nieru mazspēja, intersticiāls nefrīts
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Metrorāģija, sēklinieku bojājumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Nogurums
Sāpes krūškurvī, sejas tūska, drudzis, perifēras sāpes, tūska, savārgums, astēnija
Izmeklējumi
Samazināts limfocītu skaits, palielināts eozinofilu skaits, samazināts bikarbonātu līmenis asinīs, palielināts bazofilu skaits, palielināts monocītu skaits, palielināts neitrofilu skaits
Palielināts aspartāta aminotransferāžu līmenis, palielināts alanīna aminotransferāžu līmenis, palielināts bilirubīna līmenis asinīs, palielināts urīnvielas līmenis asinīs, palielināts kreatinīna līmenis asinīs, patoloģiska kālija koncentrācija asinīs, palielināts sārmainās fosfotāzes līmenis asinīs, palielināta hlorīdu koncentrācija, palielināta glikozes koncentrācija, palielināts trombocītu skaits, samazināta hematokrīta koncentrācija, palielināta bikarbonāta koncentrācija, patoloģiska nātrija koncentrācija
Traumas un saindēšanās
Komplikācijas pēc procedūras
Blakusparādības, kas iespējams vai iespējami saistītas ar Mycobacterium avium complex profilaksi vai ārstēšanu, pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē. Šīs blakusparādības ir atšķirīgi ziņotas tūlītējas iedarbības tabletēm vai ilgstošās darbības zāļu formām, gan pēc veida, gan to sastopamības biežuma:
Orgānu sistēma
Blakusparādība
Sastopamības biežums
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Anoreksija
Bieži
Nervu sistēmas traucējumi
Reibonis, galvassāpes, parestēzija, disgeizija
Bieži
Hipoestēzija
Retāk
Acu bojājumi
Redzes traucējumi
Bieži
Ausu un labirinta bojājumi
Kurlums
Bieži
Dzirdes traucējumi, tinnīts
Retāk
Sirds funkcijas traucējumi
Sirdsklauves
Retāk
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, gāzu uzkrāšanās, diskomforta sajūta vēderā, šķidri izkārnījumi
Ļoti bieži
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Hepatīts
Retāk
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi, nieze
Bieži
Stīvensa – Džonsona sindroms, fotosensitivitātes reakcija
Retāk
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Artralģija
Bieži
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Nogurums
Bieži
Astēnija, savārgums
Retāk
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pēc pārdozēšanas novērotās nevēlamās blakusparādības ir līdzīgas parasto devu izraisītajām.
Simptomi
Raksturīgi makrolīdu grupas antibiotisko līdzekļu pārdozēšanas simptomi ir atgriezenisks dzirdes zudums, izteikti slikta dūša, vemšana un caureja.
Terapija
Pārdozēšanas gadījumā indicēti vispārīgie simptomātiskie un atbalstošie pasākumu, pēc nepieciešamības.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretmikrobu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, makrolīdi; ATĶ kods: J01FA10
Azitromicīns ir makrolīdu grupas antibiotiskais līdzeklis, kas pieder azalīda grupai.
Molekula ir izveidota, pievienojot slāpekļa atomu eritromicīna A laktona gredzenam. Azitromicīna ķīmiskais nosaukums ir 9-dezoksi-9a-aza-9a-metil-9a-homoeritromicīns A. Molekulārā masa ir 749,0.
Darbības mehānisms
Azitromicīns ir azalīdu grupas viela, kas pieder makrolīdu grupas antibiotisko līdzekļu apakšgrupai. Saistoties ar ribosomu 50S apakšvienību, azitromicīns novērš peptīdu ķēžu translokāciju no vienas ribosomas puses uz citu. Tā rezultātā jutīgos organismos tiek novērsta RNS atkarīgā olbaltumvielu sintēze.
Faramakokinētiskā/Farmakodinamiskā attiecība
Azitromicīnam AUC/MIK ir galvenais FK/FD rādītājs, kas vislabāk korelē ar azitromicīna efektivitāti.
Rezistences mehānisms
Rezistence pret azitromicīnu var būt pārmantota vai iegūta. Baktērijām ir trīs galvenie rezistences mehānismi: mērķa vietas maiņa, antibiotiskās vielas transporta maiņa un antibiotiskās vielas izmainīšana.
Pilnīga krusteniska rezistence pastāv starp Streptococcus pneumoniae, A grupas beta hemolītisko streptokoku, Enterococcus faecalis un Staphylococcus aureus, tajā skaitā meticilīnrezistento S. aureus (MRSA), pret eritromicīnu, azitromicīnu, citiem makrolīdu un linkozamīdu grupas līdzekļiem.
Robežkoncentrācija
EUCAST (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing – Antibakteriālo līdzekļu jutības testēšanas Eiropas komiteja)
MIK robežkoncentrācija (mg/L)
Patogēnais mikroorganisms
Jutīgs (mg/L)
Rezistents (mg/L)
Staphylococcus sugas
≤ 1
> 2
Streptococcus sugas (A, B, C, G grupas)
≤ 0,25
> 0,5
Streptococcus pneumoniae
≤ 0,25
> 0,5
Haemophilus influenzae
≤ 0,125
> 4
Moraxella catarrhalis
≤ 0,25
> 0,5
Neisseria gonorrhoeae
≤ 0,25
> 0,5
Jutība
Atsevišķām mikroorganismu sugām iegūtā rezistence var variēt gan ģeogrāfiski, gan laikā un attiecībā uz rezistenci ir vēlams iegūt vietējo informāciju, it īpaši, ārstējot smagas infekcijas. Ja nepieciešams, gadījumos, kad zāļu lietošanas lietderība attiecībā uz vismaz dažiem infekciju veidiem ir apšaubāma vietējās rezistences izplatības dēļ, jākonsultējas ar ekspertiem.
Patogēni, kuru gadījumā rezistence var radīt problēmas: rezistences izplatība ir 10 % vai vairāk vismaz vienā Eiropas Savienības valstī.
Jutības tabula
Parasti jutīgas sugas
Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi
Haemophilus influenzae*
Moraxella catarrhalis*
Citi mikroorganismi
Chlamydophila pneumoniae
Chlamydia trachomatis
Legionella pneumophila
Mycobacterium avium
Mycoplasma pneumoniae*
Sugas, kuru iegūtā rezistence var radīt grūtības
Aerobi grampozitīvi mikroorganismi
Staphylococcus aureus*
Streptococcus agalactiae
Streptococcus pneumoniae*
Streptococcus pyogenes*
Citi mikroorganismi
Ureaplasma urealyticum
Dabīgi rezistenti mikroorganismi
Aerobi grampozitīvi mikroorganismi
Staphylococcus aureus – meticilīnrezistenti un eritromicīnrezistenti celmi
Streptococcus pneumoniae –penicilīnrezistenti celmi
Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi
Escherichia coli
Pseudomonas aeruginosa
Klebsiella sugas
Anaerobi gramnegatīvi mikroorganismi
Bacteroides fragilis grupa
* Klīniskā efektivitāte ir pierādīta ar jutīgiem izolētiem mikroorganismiem apstiprinātu klīnisku indikāciju gadījumā.
Pediatriskā populācija
Izvērtējot veiktos pētījumus bērniem, azitromicīna lietošana nav ieteicama malārijas ārstēšanai ne monoterapijā, ne kopā ar hlorohīnu vai artemizinīnu saturošām zālēm, jo nav noteikts pretmalārijas līdzekļu, kas ieteicami nekomplicētas malārijas ārstēšanai, nekaitīgums.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Azitromicīna biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas ir apmēram 37 %. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 2 - 3 stundām. Novērotā vidējā maksimālā koncentrācija (Cmax) pēc vienas 500 mg devas lietošanas ir 0,4 μg/ml.
Izkliede
Iekšķīgi lietots azitromicīns tiek plaši sadalīts pa visu organismu.
Farmakokinētikas pētījumos audos konstatēja ievērojami augstāku azitromicīna koncentrāciju nekā plazmā (līdz pat 50 reizēm augstāku nekā plazmā novēroto). Tas liecina, ka viela lielā apjomā piesaistās audiem (līdzsvara koncentrācijas iekliedēs tilpums ir apmēram 31 l/kg).
Lietojot ieteicamajās devās, nenotiek zāļu uzkrāšanās serumā. Uzkrāšanās rodas audos, kur koncentrācija ir daudz lielāka nekā serumā. Trešajā dienā pēc vienreizējas vai dalītas 500 mg devas lietošanas, plaušās, priekšdziedzerī, mandelēs un serumā noteiktā koncentrācija bija attiecīgi 1,3 - 4,8 µg/g, 0,6 - 2,3 µg/g, 2,0 - 2,8 µg/g un 0-0,3 µg/ml.
Eksperimentālos in vitro un in vivo pētījumos azitromicīns uzkrājās fagocītos. Izdalīšanos veicina aktīva fagocitoze. Dzīvnieku modeļos šis process veicināja azitromicīna uzkrāšanos audos.
Azitromicīna saistīšanās ar seruma olbaltumvielām ir atšķirīga atkarībā no koncentrācijas serumā, un tā ir robežās no 52 % pie 0,05 μg/ml koncentrācijas līdz 18 % pie 0,5 μg/ml koncentrācijas.
Eliminācija
Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir cieši saistīts audu eliminācijas pusperiodu, kas ir 2 – 4 dienas.
Apmēram 12 % intravenozi ievadītas devas tiek izvadīta nemainītā veidā ar urīnu 3 dienu laikā; lielākā daļa – pirmajās 24 stundās. 2 dienas pēc 5 dienu ilga ārstēšanas kursa cilvēka žultī konstatētā azitromicīna koncentrācija bija 237 μg/ml. Ir noteikti desmit metabolīti (kas rodas N- un O-demetilācijas, dezozamīna un aglikona gredzenu hidroksilācijas un kladinozes konjugāta sadalīšanās rezultātā). Pētījumi ļauj spriest, ka metabolītiem nav nozīmes azitromicīna mikrobioloģiskajā aktivitātē.
Farmakokinētika īpašam pacientu grupām
Nieru mazspēja
Pēc vienas iekšķīgas azitromicīna 1 g devas lietošanas pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums 10 - 80 ml/min), salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu nieru darbību (GFĀ > 80 ml/min) vidējais Cmax un AUC0-120 palielinājās attiecīgi par 5,1 % un par 4,2 %. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu nieru darbību, vidējais Cmax un AUC0-120 palielinājās attiecīgi par 61 % un 35 %.
Aknu mazspēja
Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu aknu darbību, netika novērotas izteiktas azitromicīna farmakokinētikas izmaiņas serumā. Šādiem pacientiem palielinās azitromicīna izdalīšanās ar urīnu, iespējams, kompensējot samazināto aknu klīrensu.
Gados vecāki pacienti
Azitromicīna farmakokinētika gados vecākiem vīriešiem bija līdzīga tai, kādu novēroja gados jauniem pieaugušajiem, bet, neskatoties uz to, ka gados vecākām sievietēm novēroja augstāku maksimālo koncentrāciju (palielinājās par 30 – 50 %), neradās nozīmīga zāļu uzkrāšanās.
Gados vecākiem (> 65 gadiem) brīvprātīgajiem pēc 5 dienu ārstēšanas kursa vienmēr novēroja lielākus (par 29 %) AUC rādītājus nekā gados jaunākiem (< 45 gadiem) brīvprātīgajiem. Taču šīs atšķirības netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām, un devas pielāgošana tāpēc nav nepieciešama.
Zīdaiņi, mazi bērni, bērni un pusaudži
Farmakokinētika ir pētīta bērniem vecumā no 4 mēnešiem līdz 15 gadiem, lietojot kapsulas, granulas vai suspensiju. 1. dienā lietojot 10 mg/kg, bet pēc tam 5 mg/kg 2. - 5. dienā, sasniegtais Cmax bija nedaudz zemāks nekā pieaugušajiem, bērniem vecumā no 0,6 - 5 gadiem pēc devas lietošanas 3 dienas tas bija 224 μg/l un 383 μg/l un bērniem vecumā no 6 - 15 gadiem. 36 stundu eliminācijas pusperiods vecākiem bērniem bija pieaugušiem paredzamajās robežās.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot devas, kas 40 reizes pārsniedza klīniski terapeitisko devu iedarbību, ir novērots, ka azitromicīns izraisa atgriezenisku fosfolipidozi, bet parasti izrietošām toksikoloģiskām sekām. Šīs atrades nozīme cilvēkiem, kuri saņem azitromicīnu atbilstoši ieteikumiem, nav zināma.
Elektrofizioloģiskie pētījumi liecina, ka azitromicīns pagarina QT intervālu.
Kancerogēnais potenciāls
Nav veikti ilgtermiņa pētījumi ar dzīvniekiem, lai izvērtētu kancerogēno potenciālu.
Mutagēnais potenciāls
In vitro un in vivo testa modeļos netika novērots ģenētisku un hromosomu mutāciju potenciāls.
Reproduktīvā toksicitāte
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām netika novērota teratogēna iedarbība. Žurkām 100 un 200 mg/kg ķermeņa masas azitromicīna dienas devas nedaudz aizkavēja augļa kaulu veidošanos un mātītes ķermeņa masas palielināšanos. Peri- un postnatālajos pētījumos ar žurkām pēc 50 mg/kg lielu un lielāku azitromicīna dienas devu ievadīšanas tika novērota neliela atpalicība fiziskajā un refleksu attīstībā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Kroskarmelozes nātrija sāls (E468)
Magnija stearāts (E572)
Mikrokristāliskā celuloze (E460)
Silīcija dioksīds (E551)
Poloksamērs
Povidons (E1201)
Talks
Laktoze
Tabletes apvalks
Hipromeloze (E464)
Hidroksipropilceluloze
Makrogols
Titāna dioksīds (E171)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
PVH/Al blisteri: Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
OPA-PVH-Al/Al blisteri: zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/Al blisteri pa 2 vai 3 tabletēm.
OPA-PVH-Al/Al blisteri pa 2 vai 3 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav piemērojama.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
12-0292
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2012. gada 2. novembris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
07/2019
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 1
Version: 2019-03-18_var001(new proc.No.)_3.1
