Pram

Apvalkotā tablete

Pram 10 mg apvalkotās tabletes

Blisteris, N14
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Citalopramum

pCloud Premium
UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

03-0197-01

Zāļu reģistrācijas numurs

03-0197

Ražotājs

G.L. Pharma GmbH, Austria

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

30-MAY-08

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

10 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

G.L. Pharma GmbH, Austria

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Pram 10 mg apvalkotās tabletes

Pram 20 mg apvalkotās tabletes

Pram 40 mg apvalkotās tabletes

Citalopramum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Pram un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Pram lietošanas

3. Kā lietot Pram

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Pram

6. Iepakojuma satur un cita informācija

Kas ir Pram un kādam nolūkam to lieto

Pram aktīvā viela ir citaloprāms, kas pieder antidepresantu grupai, ko sauc par selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI).

Pram iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un ir paredzētas depresijas, kā arī obsesīvi kompulsīvo traucējumu, nemiera un panikas lēkmju ārstēšanai.

Pram lieto:

depresīvu epizožu dažādas pakāpes, dažādas ģenēzes un izpausmes depresīvu stāvokļu gadījumā, piemēram, nomāktība, skumjas, grūtsirdība, pagātnes apcerēšana, nemiers, sāpes;

panikas stāvokļu ar lēkmēm simptomu mazināšanai, kas norit ar vai bez agorafobijas;

lai ārstētu īpaša veida trauksmi (obsesīvi- kompulsīvi traucējumi (OKT)).

Kas Jums jāzina pirms Pram lietošanas

Nelietojiet Pram šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret citaloprāmu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja vienlaicīgi lietojat monoamīnoksidāzes inhibitorus (tos sauc arī par MAOI), piemēram, selegilīnu (Parkinsona slimības ārstēšanai), moklobemīdu (zāles depresijas ārstēšanai) un linezolīdu (antibiotikas). Starp šo zāļu lietošanu jāievēro pietiekams laika intervāls. Šo zāļu lietošana jāveic tikai ārsta uzraudzībā.

Ja Jums ir iedzimti vai bijuši sirds ritma traucējumi (noteikti EKG – izmeklējumā, ar kura palīdzību izvērtē sirdsdarbību).

Ja Jūs lietojat zāles sirds ritma traucējumu gadījumā vai zāles, kas var ietekmēt sirds ritmu, piemēram, pimozīdu. Skatīt arī „Citas zāles un Pram” turpmāk.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Pram lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Īpaši piesardzības pasākumi ir nepieciešami, lietojot Pram

Ja Jums parādās izsitumi uz ādas vai citas alerģiskas reakcijas. Nekavējoties informējiet ārstu. Ārsts izlems vai Jums vajadzētu turpināt šo zāļu lietošanu.

Ja Jums ir vai ir bijuši krampji. Lūdzu, informējiet ārstu pirms tiek uzsākta šo zāļu lietošana. Ja Jums rodas krampji, vai krampju biežums pieaug, nekavējoties sazinieties ar ārstu. Ārsts izlems, vai Jums vajadzētu turpināt šo zāļu lietošanu.

Ja Jums rodas tā sauktais „serotonīna sindroms”. Uz šī stāvokļa attīstību var norādīt simptomu kombinācija, kas izpaužas kā pārmērīgs uzbudinājums, trīce, muskuļu kontrakcijas un hipertermija. Šādā gadījumā Pram lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Ja iepriekš Jums ir bijušas garastāvokļa svārstības. Lūdzu, informējiet ārstu pirms tiek uzsākta šo zāļu lietošana. Ja Jums rodas pārmērīgs uztraukums, kas ilgst vairākas dienas, nekavējoties sazinieties ar ārstu. Ārsts izlems, vai Jums vajadzētu turpināt šo zāļu lietošanu.

Ja Jūs ciešat no panikas lēkmēm. Uzsākot ārstēšanu ar Pram, Jūsu nemiers un panika var pastiprināties.

Uzsākot ārstēšanu ar Pram, nemiera traucējumi var pastiprināties (paradoksāla trauksme). Parasti traucējumi mazinās divu nedēļu laikā. Lūdzu, informējiet ārstu, ja nemiera traucējumi saasinās.

Ja Jums ir bijusi mānija vai hipomānija, Pram jālieto piesardzīgi. Ja Jums iestājas maniakālā fāze, zāļu lietošana ir jāpārtrauc.

Ja Jums ir psihoze ar depresijas epizodēm. Ārstēšana ar Pram var pastiprināt psihotiskos simptomus.

Dažu pirmo ārstēšanās nedēļu laikā ar antidepresantiem var parādīties tādi simptomi kā nemierīgums, nespēja mierīgi nosēdēt vai nostāvēt. Pacientiem, kuriem attīstās šādi simptomi, devas palielināšana var kaitēt.

Ja Jums ir aku darbības traucējumi. Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, ārsts izlems regulāri pārskatīt Jūsu zāļu devu un var nozīmēt regulāru analīžu veikšanu.

Ja Jums ir cukura diabēts. Tādas zāles kā Pram var ietekmēt cukura līmeni asinīs. Ārsts izlems vai nepieciešams mainīt insulīna vai citu diabēta zāļu lietošanu.

Ja Jums ir vai ir bijušas sirdsdarbības problēmas, vai nesen bijusi sirdslēkme.

Ja Jums ir palēnināts sirdsdarbības ātrums un/ vai Jums varētu būt sāļu zudums organismā ilgstošas smagas caurejas un vemšanas (nelabuma) rezultātā vai pēc diurētisko (urīndzenošo) līdzekļu lietošanas.

Ja Jums ir paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība, ģībonis, kolapss vai reibonis pieceļoties, kas var liecināt par sirdsdarbības traucējumiem.

Pacientiem, kuriem iepriekš ir bijušas patoloģijas, kas saistītas ar asiņošanu, jo Pram lietošana var izraisīt asiņošanu. Gadījumos kad jālieto zāles, kas ietekmē trombocītu funkcijas un Pram, vai ir paaugstināts asiņošanas risks, jāievēro piesardzība. Tas attiecas uz noteiktām zālēm psihisku traucējumu ārstēšanā (neiroleptiķiem, kā klozapīns un fenotiazīns), noteiktām zālēm depresijas ārstēšanai (tricikliskiem antidepresantiem) un zālēm sāpju un iekaisuma ārstēšanai (acetilsalicilskābe un citas zāles, zināmas kā nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi).

Pacientiem, kuri saņem elektrokonvulsīvo ārstēšanu (EKT), jo nav pietiekošas pieredzes par vienlaicīgu Pram un EKT lietošanu.

Ja Jums ir nogurums, apjukums un muskuļu trīce. Tās var būt zema nātrija līmeņa asinīs (hiponatriēmija) pazīmes.

Ja Jums ir zems kālija vai magnija līmenis asinīs.

Ja Jums ir vai ir bijušas acu slimības, piemēram, noteiktu veidu glaukomas.

Ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi.

Ir iespējams, ka pirmajās ārstēšanas nedēļās ar Pram nesajutīsiet Jūsu stāvokļa uzlabošanos. Ja Jūsu stāvoklis pasliktinās, konsultējieties ar ārstu (skatīt 3. punktā „Ārstēšanas ilgums”).

Domas par pašnāvību un depresijas vai trauksmes pastiprināšanās

Ja Jums ir depresija un/vai trauksme, dažkārt Jums var rasties domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Šīs domas var pastiprināties, ja antidepresantus sākat lietot pirmoreiz, jo nepieciešams laiks, parasti apmēram divas nedēļas, bet dažreiz vairāk, līdz zāles sāk iedarboties. Šādas domas biežāk var rasties,

- ja jau iepriekš Jums bijušas domas par paškaitējumu vai pašnāvību;

- ja Jūs esat gados jauns cilvēks. Klīniski pētījumi sniedz informāciju, ka palielināts pašnāvnieciskas uzvedības risks ir pieaugušajiem, kas jaunāki par 25 gadiem, un kuri psihisku traucējumu ārstēšanai lieto antidepresantus.

Ja Jums ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību, jebkurā diennakts laikā nekavējoties sazinieties ar ārstu vai dodieties uz slimnīcu. Jums var palīdzēt tas, ka savam radiniekam vai tuvam draugam izstāstāt par depresiju vai trauksmi un lūdzat izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jums vajadzētu viņiem lūgt, lai viņi Jums pasaka, ja viņiem šķiet, ka jūsu depresīvie traucējumi vai trauksme pastiprinās, vai arī ja viņiem rodas bažas par pārmaiņām Jūsu uzvedībā.

Jums nevajadzētu pārtraukt ārstēšanos ar Pram pēkšņi, jo iespējami atcelšanas simptomi (skatīt 4. Punktā „Iespējamās blakusparādības”). Jūs nedrīkstat pārtraukt Pram lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu.

Ja Jūs vēlaties pārtraukt Pram lietošanu, konsultējieties ar ārstu (skatīt 3. punktā „Ja pārtraucat lietot Pram”).

Lūdzu, veiciet ārsta nozīmētās aknu funkciju rādītāju, nātrija un asins šūnu skaita analīzes.

Ārstēšanas ar Pram laikā, lūdzu izvairieties no alkohola lietošanas, jo Pram, iespējams, pastiprina alkohola iedarbību (skatīt 3. punktu „Pram kopā ar alkoholu”).

Tādas zāles kā Pram (tā sauktie SSAI/SNAI) var izraisīt seksuālās disfunkcijas simptomus
(skatīt 4. punktu). Dažos gadījumos šie simptomi saglabājās arī pēc terapijas pārtraukšanas.

Bērni un pusaudži

Pram nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Turklāt, Jums ir jāzina, ka pacienti, kas ir jaunāki par 18 gadiem, lietojot šīs zāles biežāk cieš no blakusparādībām, piemēram, pašnāvības mēģinājumiem, domām par pašnāvību un naidīguma (galvenokārt agresivitātes, opozicionāras uzvedības un dusmām). Neskatoties uz to, ārsts var parakstīt Pram pacientiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja domā, ka tas ir viņu interesēs. Ja ārsts ir parakstījis Pram pacientam, kas ir jaunāks par 18 gadiem un Jūs vēlaties to apspriest, vēršaties pie ārsta. Ja kāda no iepriekš uzskaitītajām pazīmēm pastiprinās vai tā kļūst izteiktāka, kamēr pacienti, kas ir jaunāki par 18 gadiem, lieto Pram, informējiet ārstu. Turklāt, šobrīd nav pierādīts tas, cik nekaitīga ir Pram lietošana ilgākā laika periodā, tostarp tā ietekme uz augšanu, nobriešanu, kognitīvo un uzvedības attīstību.

Citas zāles un Pram

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Vienlaicīga Pram un citu zāļu lietošana var pastiprināt vai pavājināt to iedarbību. Ārsts izlems, kuras zāles drīkstat lietot vienlaicīgi ar Pram.

Mijiedarbība var būt ar:

MAO inhibitoriem (skatīt arī 2. punktā „Nelietojiet Pram šādos gadījumos”).

Pram nedrīkst lietot pacientiem, kas saņem selegilīnu, ar dienas devām, kas pārsniedz 10 mg.

Pram nedrīkst lietot 14 dienas pēc neatgriezeniska MAOi lietošanas pārtraukšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc atgriezeniska MAOi (piemēram, moklobemīds) lietošanas pārtraukšanas, kā tas norādīts atgriezenisku MAOi lietošanas instrukcijā. Neskaidrību gadījumā, lūdzu, konsultējieties ar ārstu. MAOi nedrīkst lietot 7 dienas pēc Pram lietošanas pārtraukšanas.

Zālēm, kas samazina krampju slieksni, kā piemēram, antidepresanti (SSAI grupas zāles, tricikliskie antidepresanti), neiroleptiskie līdzekļi (fenotiazīni, tioksantēni, butirofenoni), meflokvīns (zāles malārijas ārstēšanai), bupropions (zāles depresijas ārstēšanai) un tramadols (spēcīgas pretsāpju zāles).

Triptāniem (zāles migrēnas un citu stipru galvassāpju ārstēšanai).

Citām zālēm depresijas un garīgo slimību ārstēšanai (piemēram litijs, SSAI un tricikliskie antidepresanti, piemēram, dezipramīns, imipramīns, klomipramīns, nortriptilīns vai antipsihotiskie līdzekļi, piemēram, risperidons, fenotiazīns, pimozīds, haloperidols, oksitriptāns vai triptofāns).

Linezolīdu (antibiotiskas zāles). Pram nedrīkst lietot vienlaicīgi ar linezolīdu.

Zālēm, kas pagarina QT intervālu, vai zālēm, kas pazemina kālija vai magnija līmeni asinīs.

Zālēm, kuras no organisma tiek izvadītas pa to pašu metabolisma ceļu kā Pram, piemēram, tādas kā flekainīds un propafenons, antipsihotiskās zāles kā tioridazīns, H2 receptoru antagonists cimetidīns, protonu sūkņa inhibitori omeprazols (kuņģa čūlas ārstēšanai), flukonazols (sēnīšu infekciju ārstēšanai), lansoprazols un esomeprazols, antidepresanti klomipramīns un fluvoksamīns (antidepresants), antitrobotiskas zāles tiklopidīns (insulta riska mazināšanai). Šīs zāles var izraisīt paaugstinātu citaloprāma līmeni asinīs.

Zālēm, kas kavē asins sarecēšanu, piemēram, netipiskie antipsihotiskie līdzekļi, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), acetilsalicilskābe, dipiridamols un tiklopidīns (zāles, kas kavē asins recekļu veidošanos).

Asinszāli (Hypericum perforatum) saturoši augu līdzekļi. Nevēlamās blakuparādības var būt biežāk, ja Pram tiek lietots kopā ar augu valsts līdzekļiem, kas satur divšķautņu asinszāli.

Metoprololu (zāles sirds mazspējas ārstēšanai).

Nelietojiet Pram, ja Jūs lietojat zāles sirdsdarbības traucējumu gadījumā vai zāles, kas var ietekmēt sirdsdarbību, piemēram, IA un III klases antiaritmiskos līdzekļus, antipsihotiskos līdzekļus (piemēram, fenotiazīna atvasinājumus, pimozīdu, haloperidolu), tricikliskos antidepresantus, dažus pretmikrobos līdzekļus (piemēram, sparfloksacīnu, moksifloksacīnu, eritromicīnu i.v., pentamidīnu, pretmalārijas līdzekļus, īpaši halofantrīnu), dažus antihistamīna līdzekļus (astemizolu, mizolastīnu). Ja Jums ir kādi jautājumi, konsultējieties ar ārstu.

Pram kopā ar alkoholu

Pram lietošanas laikā, lūdzu izvairieties no alkohola lietošanas.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Grūtniecība

Grūtniece drīkst lietot Pram, tikai gadījumos, kad ārsts to uzskata par absolūti nepieciešamu. Jūs nedrīkstat pārtraukt Pram lietošanu pēkšņi.

Pārliecinieties, ka vecmāte un/vai ārsts zina, ka lietojat Pram. Lietojot tādas zāles kā Pram grūtniecības laikā, īpaši pēdējos 3 grūtniecības mēnešos, var paaugstināties nopietnu veselības traucējumu risks jaundzimušajam, ko sauc par jaundzimušo persistējošu plaušu hipertensiju (JPPH). Tās gadījumā jaundzimušais elpo ātrāk un viņam ir zilgana ādas krāsa. Šie simptomi parasti rodas pirmo 24 stundu laikā pēc zīdaiņa dzimšanas. Nekavējoties sazinieties ar vecmāti un/vai ārstu minēto simptomu rašanās gadījumā.

Ja lietojat Pram grūtniecības pēdējo 3 mēnešu laikā, pastāstiet par to ārstam, jo Jūsu bērnam pēc piedzimšanas ir iespējami daži simptomi. Šie simptomi parasti parādās pirmajās 24 stundās pēc dzemdībām. Simptomu izpausmes ir miega vai barošanās traucējumi, apgrūtināta elpošana, zilgana ādas krāsa, paaugstināta vai pazemināta ādas temperatūra, vemšana, nepārtraukta raudāšana, muskuļu stīvums vai atslābums, letarģija, trīce, nervu drudzis vai krampju lēkmes. Ja Jūsu bērnam pēc dzimšanas ir jebkurš no nosauktajiem simptomiem, sazinieties ar ārstu, kas Jums sniegs padomu.

Barošana ar krūti

Pram aktīvā viela nelielos daudzumos izdalās mātes pienā. Pirms Pram lietošanas uzsākšanas, krūts barošana jāpārtrauc.

Fertilitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem norāda, ka citaloprāms samazina spermas kvalitāti. Teorētiski, tas varētu ietekmēt auglību, bet līdz šim ietekme uz cilvēka auglību vēl nav novērota.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pram var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

Nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, līdz Jūs zināt, kā ārstēšana ar Pram ietekmē Jūs.

3. Kā lietot Pram

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir:

Pieagušie

Depresija

Parastā deva ir 20 mg dienā. To ārsts var palielināt līdz pat maksimālajai devai 40 mg dienā.

Panikas stāvokļi

Sākuma deva pirmajā ārstēšanas nedēļā ir 10 mg dienā, pēc tam to var palielināt līdz 20 mg dienā. Ārsts devu var palielināt maksimāli līdz 40 mg dienā.

Obsesīvi- kompulsīvi traucējumi (OKT)

Sākuma deva ir 20 mg dienā. Ārsts devu var palielināt maksimāli līdz 40 mg dienā.

Gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)

Sākuma deva jāsamazina uz pusi no ieteicamās devas, t. i. 10 līdz 20 mg dienā. Gados vecākiem pacientiem neiesaka lietot vairāk kā 20 mg dienā.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Bērniem un pusaudžiem lietot nav atļauts.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem nerekomendē Pram lietošanu, jo nav pieejama informācija par lietošanu šajā pacientu grupā.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākumdeva ir 10 mg dienā pirmajās divās ārstēšanas nedēļās. Ārsts devu var palielināt maksimāli līdz 20 mg dienā.

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem jāievēro piesardzība lietošanā un devas noteikšana jāveic ārsta uzraudzībā.

Pacienti, kuri lēnāk metabolizē tā sauktos CYP enzīmus

Ir pacienti, kuri noteiktas zāles metabolizē lēnāk nekā citi. Zāļu izvadīšana no organisma notiek, izmantojot tā saukto P450 enzīmu (CYP enzīmu). Pacientiem, kuri lēnāk metabolizē CYP2C19 fermentus, terapijas pirmo divu nedēļu laikā sākuma deva ir 10 mg dienā. Atbilstoši atbildes reakcijai devu var palielināt maksimāli līdz 20 mg dienā.

Lietošanas veids

Pram lieto nesakožot, ar pietiekošu šķidruma daudzumu. Pram jālieto kā viena zāļu deva dienā. Tabletes var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes. Pram 20 mg un Pram 40 mg tableti var sadalīt vienādās devās.

Ārstēšanas ilgums

Zāļu antidepresīvā iedarbība parasti sākas pēc 2– 4 nedēļām. Iedarbība OKT gadījumos sākas apmēram pēc 2– 4 nedēļām. Terapija jāturpina pietiekami ilgi, vismaz vēl 6 mēnešus pēc visu simptomu izzušanas. Maksimālā Pram efektivitāte panikas lēkmju ārstēšanā tiek sasniegta aptuveni pēc 3 mēnešiem un turpmākā ārstēšanas gaitā iedarbība saglabājas.

Jūs nedrīkstat pārtraukt Pram lietošanu pēkšņi un bez ārsta ziņas. Lūdzu, konsultējieties ar ārstu, ja domājat, ka zāles, ko lietojat Jums ir par stipru vai par vāju (skatīt arī punktā „Ja pārtraucat lietot Pram”)

Ja esat lietojis Pram vairāk nekā noteikts

Pārdozēšanas simpromi ir miegainība, stāvoklis, kas tuvs bezsamaņai – ar redzamu mentālu pasivitāti un vāju reakciju uz stimulāciju vai koma, krampji, sirdsdarbības ritma pārmaiņas (piemēram, pagarināts QT intervāls), neregulāra sirdsdarbība, sirdsdarbības apstāšanās, slikta dūša, vemšana, svīšana, trīce, pazemināts asinspiediens, paaugstināts asinspiediens, reiboņi, paplašinātas zīlītes, zilgana ādas krāsa, nepietiekamas skābekļa koncentrācijas asinīs dēļ (cianoze), un hiperventilācija. Var parādīties serotonīna sindromam raksturīgās pazīmes (skatīt „Iespējamās blakusparādības”). It īpaši, šīs blakusparādības var rasties gadījumos, kad vienlaicīgi ir lietotas arī citas vielas.

Ja pamanāt kādu no šīm blakusparādībām, nekavējoties sazinieties ar tuvāko uzņemšanas nodaļu vai ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Pram

Ja esat izlaidis vienu Pram devu, ieņemiet to tiklīdz to atceraties (ja vien nākamās devas lietošana nav tuvu). Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Pram

Pram lietošanu bez ārsta ziņas nepārtrauciet. Lūdzu, konsultējieties ar ārstu, ja domājat, ka zāles, ko lietojat Jums ir par stipru vai par vāju. Pat tad, ja nesajūtat stāvokļa uzlabošanos, Jūs nedrīkstat mainīt vai pārtraukt Pram lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Reti, galvenokārt Pram lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kas iedarbojas līdzīgi, iespējamas sekojošas blakusparādības: drudzis, muskuļu stīvums, muskuļu trīce, straujas pulsa un elpošanas svārstības, garastāvokļa izmaiņas, apjukums, aizkaitināmība, milzīgs uzbudinājums, ziņots par delīriju un komu. Šis ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kas zināms kā serotonīna sindroms. Parādoties šiem simptomiem nekavējoties sazinieties ar ārstu. Ārsts izlems, kāda turpmāka ārstēšana nepieciešama (skatīt arī 2. punktā „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem, pārtrauciet Pram lietošanu un nekavējoties dodieties pie ārsta: ātra, neregulāra sirdsdarbība, ģībonis. Tie varētu būt simptomi dzīvību apdraudošam stāvoklim, kas zināms kā torsade de pointes.

Visbiežāk novērotas blakusparādības, kas raksturīgas zālēm, kuras satur to pašu aktīvo vielu, ko Pram: pastiprināta svīšana, sausa mute, pārmērīgs uztraukums, pazemināta apetīte, impotence, apātija, miegainība, žāvas, slikta dūša, ejakulācijas traucējumi, gan vīriešiem, gan sievietēm grūtības sasniegt orgasmu.

Tika novērotas sekojošas devas atkarīgas blakusparādības: pastiprināta svīšana, sausa mute, bezmiegs, miegainība, caureja, slikta dūša, nogurums.

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

miegainība, bezmiegs,

galvassāpes,

sausums mutē, slikta dūša,

pastiprināta svīšana.

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

ēstgribas trūkums, ķermeņa masas samazināšanās,

satraukums un nervozitāte, neparasti sapņi, apātija, nemiers, apjukums, samazināta dzimumtieksme, sievietēm grūtības sasniegt orgasmu,

trīce (patvaļīgas kustības), ādas nejutīgums un tirpšana, reibonis, grūtības koncentrēties,

durstīšanas sajūta un tirpas vai nejutīgums,

zvanīšana ausīs (tinnitus),

žāvāšanās,

caureja, vemšana, aizcietējums,

nieze,

muskuļu sāpes (mialģija), sāpes locītavās (artralģija),

impotence un ejakulācijas grūtības,

nogurums.

Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

ķermeņa masas pieaugums, palielināta ēstgriba,

agresija, halucinācijas, mānija, depersonalizācija,

ģīboņi,

acu zīlīšu paplašināšanās,

bradikardija, tahikardija (palēnināta vai paātrināta sirdsdarbība),

izsitumi uz ādas (nātrene, purpura), matu izkrišana (alopēcija), paaugstināta jutība uz gaismu (fotosensitivitāte),

grūtības iztukšot urīnpūsli,

neierasti spēcīgas un ilgstošas menstruācijas,

tūska.

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

samazināts nātrija līmenis asinīs (hiponatriēmija),

krampji (epilepsija), neapzinātas kustības, garšas sajūtas izmaiņas,

asiņošana,

drudzis.

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

zems trombocītu līmenis asinīs (trombocitopēnija), kas var palielināt asiņošanas vai zilumu rašanās risku,

paaugstinātas jutības reakcijas (alerģija),

neatbilstoša ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēcija, kas var izraisīt ūdens un elektrolītu līdzsvara traucējumus,

zems kālija līmenis asinīs (hipokaliēmija), kas var izraisīt muskuļu vājumu, izmainītu sirds ritmu,

panikas lēkmes, zobu griešana, nemiers, pašnāvnieciskas domas un uzvedība,

redzes traucējumi,

neregulāra sirdsdarbība,

pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās,

deguna asiņošana,

kuņģa - zarnu trakta asiņošana,

patoloģiski aknu funkciju rādītāji,

plaši zilumi (zemādas asiņošanas dēļ),

smagas alerģiskas reakcijas - rīkles un sejas tūska (angioedēma), tas var izraisīt ūdens un elektrolītu līdzsvara traucējumus,

krampji, pavājinātas apzinātu kustību iespējas, piemēram, trīce, tiki, muskuļu tonusa izmaiņas, palēninātas kustības, neapzinātas un/vai nevienmērīgas muskuļu kustības sejas daļā, nemierīgums rokās un kājās (akatīzija),

reibonis pēc straujas piecelšanās,

izmaiņas sirds elektrisko impulsu pierakstā (pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā),

asiņošana starp mēnešreizēm sievietēm,

vīriešiem sāpīga erekcija (priapisms) un patoloģiska piena sekrēcija no krūšu dziedzeriem.

Atcelšanas simptomi

Līdz šim nav zināms, vai Pram lietošana var izraisīt pieradumu. Tomēr gadījumos, kad terapija tiek pārtraukta, ir iespējamas atcelšanas reakcijas. Atcelšanas reakcijas var būt: reibonis, roku un kāju tirpšana, miega traucējumi (tostarp arī bezmiegs un spilgti sapņi), uzbudinājums vai trauksme, galvassāpes, slikta dūša un/vai vemšana, trīce, apjukums, svīšana, caureja, sirdsklauves, emocionāla nestabilitāte, aizkaitināmība un redzes traucējumi. Lielākā daļa šo simptomu mēdz būt viegli un izzūd īsā laikā, tomēr dažiem pacientiem tie var būt smagi un/vai ilgstoši. Tādēļ gadījumos, kad Pram lietošana vairāk nav nepieciešama, zāļu deva ir jāsamazina pakāpeniski. Noteikti konsultējieties ar ārstu, pirms Pram lietošanas pārtraukšanas. Ārsts izlems, cik ilgi un kādas zāļu devas Jums jālieto.

Kaulu lūzumu risks

Pacientiem, kas lieto šāda veida zāles, ir novērots paaugstināts kaulu lūzumu risks.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Pram

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.

Nelietot pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojiet. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma satur un cita informācija

Ko Pram satur

Aktīvā viela ir citaloprāms.

Pram 10 mg

Viena tablete satur 10 mg citaloprāma (kā citaloprāma hidrobromīdu).

Pram 20 mg

Viena tablete satur 20 mg citaloprāma (kā citaloprāma hidrobromīdu).

Pram 40 mg

Viena tablete satur 40 mg citaloprāma (kā citaloprāma hidrobromīdu).

Citas sastāvdaļas ir:

tabletes kodolā: mannīts, mikrokristāliskā celuloze, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts;

tabletes apvalkā: hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols 6000.

Pram ārējais izskats un iepakojums

Pram 10 mg

Baltas, apaļas, abpusēji izliektas, apvalkotās tabletes bez dalījuma līnijas.

Pram 20 mg, Pram 40 mg

Baltas, apaļas, abpusēji izliektas, apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs.

Oriģināliepakojums ar 14, 28, 98 vai 100 apvalkotām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas īpašnieks un ražotājs

G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 24.07.2019.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

FILENAME Pram_LI_24-07-2019.doc PAGE 1/ NUMPAGES 9

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Pram 10 mg apvalkotās tabletes

Pram 20 mg apvalkotās tabletes

Pram 40 mg apvalkotās tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Pram 10 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur 10 mg citaloprāma (Citalopramum) (kā citaloprāma hidrobromīdu).

Pram 20 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur 20 mg citaloprāma (Citalopramum) (kā citaloprāma hidrobromīdu).

Pram 40 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur 40 mg citaloprāma (Citalopramum) (kā citaloprāma hidrobromīdu).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Pram 10 mg

Baltas, apaļas, abpusēji izliektas, apvalkotās tabletes bez dalījuma līnijas.

Pram 20 mg

Baltas, apaļas, abpusēji izliektas, apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs. Tableti var sadalīt vienādās devās.

Pram 40 mg

Baltas, apaļas, abpusēji izliektas, apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs. Tableti var sadalīt vienādās devās.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

Terapeitiskās indikācijas

Depresija.

Panikas lēkmes ar vai bez agorafobijas.

Obsesīvi kompulsīvi traucējumi (OKT).

Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Depresijas ārstēšana

Citaloprāmu lieto kā vienreizēju dienas devu 20 mg.

Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas, devu var palielināt maksimāli līdz 40 mg dienā.

Panikas lēkmju ārstēšana

Rekomendētā sākuma deva ir 10 mg dienā. Tomēr lielākai pacientu daļai nepieciešamā dienas deva ir 20 mg. Devu var turpmāk maksimāli palielināt līdz 40 mg dienā, atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas.

OKT ārstēšana

Rekomendētā sākuma deva ir 20 mg dienā. Ja nepieciešams, devu var pakāpeniski palielināt maksimāli līdz 40 mg dienā, atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas.

Gados vecāki pacienti (> 65 gadiem)

Depresijas ārstēšana

Citaloprāmu lieto vienreizēju dienas devu 10 mg. Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas, devu var palielināt maksimāli līdz 20 mg dienā.

Pediatriskā populācija

Pram lietošanu nerekomendē, jo šai pacientu grupai nav pieejami atbilstoši klīniskie dati par lietošanas drošumu un efektivitāti.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegli vai vidēji izteiktiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Nav pieredzes par pacientu ārstēšanu, kam ir smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākuma deva ir 10 mg dienā pirmajās divās ārstēšanas nedēļās. Atbilstoši pacienta individuālai atbildes reakcijai, devu var palielināt maksimāli līdz 20 mg dienā. Piesardzība un ļoti rūpīga devas titrēšana ir ieteicama pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Vāji CYP2C19 metabolizētāji

Pacientiem, kuriem ir zināms vājš CYP2C19 metabolisms, terapijas pirmo divu nedēļu laikā sākuma deva ir 10 mg dienā. Devu var palielināt maksimāli līdz 20 mg dienā, atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ārstēšanas ilgums

Antidepresīvā iedarbība parasti sākas pēc 2– 4 nedēļām (reti– nedaudz vēlāk). Ārstēšana ar antidepresantiem ir simptomātiska, tādēļ tā jāturpina pietiekami ilgi, parasti 6 mēnešus vai ilgāk, lai novērstu recidīvus. Pacientiem ar rekurento (unipolāro) depresiju uzturošā terapija, iespējams, jāturpina vairākus gadus, lai novērstu jaunu epizožu atkārtošanos.

Iedarbība OKT gadījumos sākas apmēram pēc 2– 4 nedēļām, Pram lietošana ilgākā laika posmā izraisa turpmāku stāvokļa uzlabošanos.

Maksimālā citaloprāma efektivitāte panikas lēkmju ārstēšanā tiek sasniegta pēc aptuveni 3 mēnešiem un turpmākā ārstēšanas gaitā iedarbība saglabājas.

Lai terapiju pārtrauktu, tiek rekomendēts medikamenta lietošanu pārtraukt pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas novērotie atcelšanas simptomi

No pēkšņas zāļu lietošanas pārtraukšanas ir jāizvairās. Lai samazinātu atcelšanas reakciju iespēju, pārtraucot citaloprāma terapiju, zāļu deva ir jāsamazina pakāpeniski, vismaz 1 - 2 nedēļu laikā (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Ja, pārtraucot terapiju, pēc devas samazināšanas parādās nepanesami simptomi, var apsvērt nepieciešamību turpināt lietot iepriekš ordinēto devu. Vēlāk ārsts var turpināt samazināt zāļu devu, bet lēnāk.

Lietošanas veids

Iekšķīgi.

Apvalkotās tabletes lieto vienu reizi dienā, nesakožot, ar pietiekošu šķidruma daudzumu.

Tabletes var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret citaloprāmu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

Vienlaicīga ārstēšana ar MAO (monoamīnoksidāzes) inhibitoriem. Ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kas izpaužas ar serotonīna sindroma pazīmēm.

Citaloprāmu nedrīkst lietot pacientiem, kas saņem monoamīnoksidāzes inhibitorus (MAOi), tostarp selegilīnu, ar dienas devām, kas pārsniedz 10 mg.

Citaloprāmu nedrīkst lietot 14 dienas pēc neatgriezeniska MAOi lietošanas pārtraukšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc atgriezeniska MAOi lietošanas pārtraukšanas, kā tas norādīts atgriezenisku MAOi zāļu aprakstā. MAOi nedrīkst lietot 7 dienas pēc citaloprāma lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Citaloprāms ir kontrindicēts kombinācijā ar linezolīdu, izņemot gadījumus, kad ir iespējams aktīvi novērot un monitorēt pacienta asinsspiedienu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Citaloprāms ir kontrindicēts pacientiem ar zināmu QT intervāla pagarināšanos vai iedzimtu pagarināta QT intervāla sindromu.

Citaloprāma lietošana kopā ar zālēm, kas pagarina QT intervālu, piem., pimozīdu ir kontrindicēta (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ārstēšanu gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar pavājinātu nieru un aknu darbību skatīt 4.2. apakšpunktā.

Pediatriskā populācija

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam antidepresantus lietot nav atļauts. Klīnisko pētījumu laikā starp bērniem un pusaudžiem, kuri tika ārstēti ar antidepresantiem, salīdzinot ar tiem, kuri saņēma placebo, pašnāvnieciska uzvedība (pašnāvības mēģinājums un domas par pašnāvību), kā arī naidīgums (galvenokārt agresija, opozicionāra uzvedība un dusmas) tika novērots biežāk. Ja, ievērojot klīnisku nepieciešamību, lēmums par šādu terapiju tomēr tiek pieņemts, pacients ir rūpīgi jākontrolē attiecībā uz pašnāvības simptomiem. Turklāt trūkst ilgtermiņa drošuma datu par ietekmi uz bērnu un pusaudžu augšanu un nobriešanu, kā arī kognitīvo spēju un uzvedības attīstību.

Paradoksāla trauksme

Uzsākot terapiju ar antidepresantiem, daži pacienti ar panikas traucējumiem var izjust pastiprinātas trauksmes simptomus terapijas sākumā. Šī paradoksālā reakcija parasti izzūd pirmo divu nedēļu laikā pēc terapijas sākuma. Lai samazinātu iespējamo paradoksālo anksiogēno iedarbību, ieteicams ārstēšanu uzsākt ar mazu sākuma devu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Hiponatriēmija

SSAI lietošanas laikā ziņots par retiem hiponatriēmijas gadījumiem, iespējams, neatbilstošas antidiurētiskā hormona sekrēcijas (SIADH) rezultātā. Parasti tas mainās, pārtraucot terapiju.

Īpaši augsts risks hiponatrēmijas attīstībai ir vecāka gadagājuma sievietēm.

Pašnāvība/pašnāvības domas vai slimības gaitas klīniska pasliktināšanās

Depresija ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvības domu, paškaitējuma un pašnāvības (pašnāvniecisku notikumu) risku. Šis risks pastāv, iekams nav sasniegta nozīmīga remisija. Uzlabošanās var neiestāties dažu pirmo nedēļu vai pat ilgākā laikā pēc ārstēšanas sākšanas, tāpēc pacienti līdz nozīmīgas remisijas sasniegšanai rūpīgi jāuzrauga. Vispārējā klīniskā pieredze liecina, ka agrīnā atveseļošanās posmā pašnāvības risks var palielināties.

Arī citi psihiski traucējumi, kuru ārstēšanai ordinē Pram, var būt saistīti ar paaugstinātu pašnāvniecisku notikumu risku. Turklāt šie traucējumi var kombinēties ar depresiju, noritot līdztekus depresijai kā blakusslimība. Tāpēc, ārstējot pacientiem citus psihiskus traucējumus, jāievēro tāda pati piesardzība, kā ārstējot depresiju.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir pašnāvnieciski notikumi vai pirms terapijas sākšanas bijušas izteiktas pašnāvības domas, ir lielāks pašnāvības domu vai pašnāvības mēģinājuma risks, un tāpēc ārstēšanas laikā viņi rūpīgi jāuzrauga. Placebo kontrolētos klīniskos pētījumos tika pētīta antidepresantu lietošana psihisku traucējumu ārstēšanai pieaugušiem pacientiem. Šo pētījumu metaanalīze uzrādīja paaugstinātu pašnāvnieciskas uzvedības risku pacientiem, kas bija jaunāki par 25 gadiem un lietoja antidepresantus, salīdzinot ar placebo lietotājiem.

Zāļu lietošanas laikā, īpaši terapijas sākumā un pēc devas maiņas, pacienti (īpaši augstas riska grupas pacienti) rūpīgi jāuzrauga. Pacienti un viņu aprūpētāji jābrīdina par nepieciešamību uzraudzīt, vai nenotiek klīniska pasliktināšanās, nerodas pašnāvnieciska uzvedība vai pašnāvības domas un neparastas uzvedības pārmaiņas. Viņi arī jābrīdina, ka minēto simptomu rašanās gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Akatīzija/psihomotors nemiers

SSAI/SNAI grupas līdzekļu lietošana ir saistīta ar akatīzijas attīstību, kas raksturīga ar subjektīvi nepatīkamu un kaitinošu nemieru un nepieciešamību pēc kustībām, kam bieži pievienojas nespēja mierīgi nosēdēt vai nostāvēt. Šāda parādība visvairāk ir iespējama dažu pirmo terapijas nedēļu laikā. Pacientiem, kuriem attīstās šādi simptomi, palielināt devu var būt kaitīgi.

Mānija

Pacientiem ar bipolāru depresiju var sākties mānijas fāze. Ja pacientam sākas mānija, terapija ar citaloprāmu jāpārtrauc.

Krampji

Krampji ir ar antidepresantu lietošanu potenciāli saistīts risks. Citaloprāma lietošana jāpārtrauc visiem pacientiem, kam sākas krampji. Citaloprāmu jāizvairās lietot pacientiem ar nestabilu epilepsiju un pacienti ar kontrolētu epilepsiju rūpīgi jānovēro. Ja palielinās lēkmju biežums, citaloprāma lietošana jāpārtrauc.

Diabēts

Pacientiem ar cukura diabētu terapija ar SSAI var traucēt glikēmijas kontroli. Var būt nepieciešams pielāgot insulīna un/vai perorālo hipoglikēmisko līdzekļu devas.

Serotonīna sindroms

Retos gadījumos tiek ziņots par serotonīna sindromu pacientiem, kuri lieto SSAI. Par šī sindroma veidošanos jādomā, ja parādās tādi simptomi kā ažitācija, trīce, mioklonuss un hipertermija. Šādos gadījumos nepieciešams nekavējoties pārtraukt terapiju un uzsākt simptomātisku ārstēšanu.

Serotonīnerģiskās zāles

Citolaprāmu nedrīkst lietot kopā ar zālēm, kam ir serotonīnerģiski efekti, piemēram, sumatriptānu vai citiem triptāniem, tramadolu, oksitriptānu un triptofānu.

Hemorāģijas

Saņemti ziņojumi par gadījumiem, kad SSAI lietošanas laikā novērots pagarināts asiņošanas laiks un/vai asinsreces traucējumi, piemēram, ekhimozes, ginekoloģiskas hemorāģijas, kuņģa-zarnu trakta asiņošanas un ādas vai gļotādu asiņošanas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kuri lieto SSAI, īpaši kopā ar aktīvajām vielām, kas ietekmē trombocītu funkciju vai citām aktīvajām vielām, kas var palielināt asiņošanas risku, kā arī pacientiem ar asinsreces traucējumiem anamnēzē, jāievēro piesardzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

EKT (elektrokonvulsīvā terapija)

Klīniskā pieredze par vienlaicīgu SSAI lietošanu un elektrokonvulsīvo terapiju ir ierobežota, tādēļ ir ieteicams ievērot piesardzību.

Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum)

Vienlaicīgi lietojot citaloprāmu kopā ar augu valsts līdzekļiem, kas satur divšķautņu asinszāli, var palielināties nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums. Tādēļ citaloprāmu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar divšķautņu asinszāli saturošiem līdzekļiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pēc SSAI lietošanas pārtraukšanas novērotie atcelšanas simptomi

Atcelšanas simptomi, kas novēroti pārtraucot ārstēšanu, ir bieži sastopami, īpaši ja ārstēšana tiek pārtraukta pēkšņi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Recidīvu profilakses klīniskajā pētījumā ar citaloprāmu blakusparādības novērotas 40 % pacientu, kam pārtraukta ārstēšana, salīdzinot ar 20 % pacientu, kas turpināja lietot citaloprāmu.

Atcelšanas simptomu rašanās iespēja var būt atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp arī terapijas ilguma, lietotās devas un devas samazināšanas ātruma. Visbiežāk aprakstītās reakcijas ir reibonis, jušanas traucējumi (tostarp arī parestēzijas), miega traucējumi (tostarp arī bezmiegs un spilgti sapņi), ažitācija vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce, apjukums, svīšana, galvassāpes, diareja, sirdsklauves, emocionāla nestabilitāte, aizkaitināmība un redzes traucējumi. Parasti šo simptomu izpausmes ir vieglas vai vidēji smagas, tomēr dažiem pacientiem tās var būt arī smagas.

Parasti minētās parādības attīstās dažu pirmo dienu laikā pēc terapijas pārtraukšanas, tomēr ļoti retos gadījumos tās ir novērotas pacientiem, kuri nejauši ir izlaiduši zāļu devu.

Parasti šādi simptomi spontāni izzūd 2 nedēļu laikā, lai gan dažiem pacientiem tie var pastāvēt ilgāk (2 – 3 mēnešus vai vairāk). Tādēļ, pārtraucot citaloprāma terapiju, ir ieteicams zāļu devu samazināt pakāpeniski, vairāku nedēļu vai mēnešu laikā, atbilstoši pacienta vajadzībām (skatīt „Pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas novērotie atcelšanas simptomi” 4.2. apakšpunktā).

Psihozes

Psihotisku pacientu ar depresijas epizodēm ārstēšana var pastiprināt psihotiskos simptomus.

QT intervāla pagarināšanās

Ir atklāts, ka citaloprāms izsauc devas atkarīgu QT intervāla pagarināšanos. Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par QT intervāla pagarināšanos un ventrikulāru aritmiju, ieskaitot Torsades de Pointes, galvenokārt sievietēm ar hipokaliēmiju vai iepriekš esošu QT intervāla pagarināšanos vai citām sirds slimībām (skatīt 4.3., 4.5., 4.8., 4.9. un 5.1. apakšpunktu).

Piesardzība jāievēro pacientiem ar izteiktu bradikardiju, vai pacientiem ar nesen bijušu miokarda infarktu vai nekompensētu sirds mazspēju.

Elektrolītu traucējumi, tādi kā hipokaliēmija un hipomagnēmija, palielina ļaundabīgas aritmijas risku, un tāpēc tie ir jānovērš pirms uzsāk ārstēšanu ar citaloprāmu.

Pacientiem ar stabilu sirds slimību, pirms ārstēšanas uzsākšanas, jāparedz EKG izmeklējums.

Ja sirds aritmijas pazīmes novēro ārstēšanās laikā ar citaloprāmu, ārstēšana jāpārtrauc un jāveic EKG izmeklējums.

Slēgta kakta glaukoma

SSAI, ieskaitot citaloprāmu, var ietekmēt zīlīšu lielumu un izraisīt midriāzi. Šī midriātiskā iedarbība var sašaurināt redzes leņķi, izraisot intraokulārā spiediena palielināšanos un slēgta kakta glaukomu, it īpaši predisponētiem pacientiem. Tāpēc citaloprāms piesardzīgi jālieto pacientiem ar slēgta kakta glaukomu vai glaukomu anamnēzē.

Seksuāla disfunkcija

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI)/ serotonīna norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitori
(SNAI) var izraisīt seksuālās disfunkcijas simptomus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ir ziņots par ilgstošu
seksuālo disfunkciju, kuras simptomi ir saglabājušies pat pēc SSAI/SNAI lietošanas pārtraukšanas.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskas mijiedarbības

Farmakodinamiskā līmenī tiek ziņots par serotonīna sindroma gadījumiem, lietojot citaloprāmu un moklobemīdu, un buspironu.

Kontrindicētās kombinācijas

MAO- inhibitori

Citaloprāma lietošana vienlaikus ar MAO inhibitoriem var izraisīt smagas blakusparādības, tostarp serotonīna sindromu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri vienlaicīgi ir saņēmuši SSAI grupas līdzekļus un monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitorus, tostarp arī neatgriezeniskas darbības MAO inhibitoru selegilīnu un atgriezeniskas darbības MAO inhibitoru linezolīdu un moklobemīdu, ir novēroti smagu blakusparādību, dažkārt ar letālu iznākumu, gadījumi. Minētais attiecas arī uz pacientiem, kuri pēc nesenas SSAI grupas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas ir sākuši lietot MAO inhibitorus.

Dažos gadījumos parādības bija līdzīgas serotonīna sindromam. Zāļu aktīvās vielas mijiedarbība ar MAO inhibitoriem izpaužas kā ažitācija, trīce, mioklonuss un hipertermija (skatīt 4.3. apakšpunktu).

QT intervāla pagarināšanās

Nav veikti farmakokinētiskie un farmakodinamiskie pētījumi ar citaloprāmu un citām zālēm, kas pagarina QT intervālu. Nevar izslēgt citaloprāma un citu zāļu papildinošo iedarbību. Tāpēc vienlaicīga citaloprāma lietošana ar zālēm, kas pagarina QT intervālu, tādām kā IA un III klases antiaritmiskie, antipsihotiskie līdzekļi (piem., fenotiazīna atvasinājumi, pimozīds, haloperidols), tricikliskie antidepresanti, daži pretmikrobie līdzekļi (piem., sparfloksacīns, moksifloksacīns, eritromicīns i.v., pentamidīns, pretmalārijas līdzekļi, īpaši halofantrīns), daži antihistamīna līdzekļi (astemizols, mizolastīns) ir kontrindicēta.

Pimozīds

Vienas devas 2 mg pimozīda lietošana kopā ar racēmisko citaloprāma formu 40 mg/dienā 11 dienas, izraisīja pimozīda AUC un Cmax pieaugumu, kaut gan ne konsekventi visa pētījuma laikā. Vienlaicīgas citaloprāma un pimozīda lietošanas rezultātā varēja novērot vidēju QT intervāla pagarinājumu par apmēram 10 milisekundēm. Ņemot vērā mijiedarbību, ko var izraisīt pimozīds mazās devās, vienlaicīga citaloprāma un pimozīda ordinēšana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Kombinācijas, kas jālieto piesardzīgi

Selegilīns (selektīvais MAO-B inhibitors)

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā mijiedarbības pētījumā, kur tika vienlaicīgi lietots citaloprāms (20 mg dienā) un selegilīns (10 mg dienā) (selektīvais MAO-B inhibitors) neparādījās klīniski nozīmīga mijiedarbība. Vienlaicīga citaloprāma un selegilīna (devās, kas augstākas par 10 mg dienā) lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Serotonīnerģiskas zāles

Litijs un triptofāns

Netika konstatēta farmakodinamiska mijiedarbība klīniskajos pētījumos, kur tika lietots citaloprāms vienlaicīgi ar litiju. Taču ir ziņots par pastiprinātu zāļu iedarbību, lietojot SSAI kopā ar litiju vai triptofānu. Tādēļ vienlaicīga citaloprāma lietošana ar šiem medicīniskajiem līdzekļiem prasa piesardzību. Litija līmeņa kontroli vajadzētu veikt parastā kārtībā.

Citaloprāma vienlaicīga lietošana ar serotonīnerģiskajām zālēm (piemēram, tramadolu, sumatriptānu) var izraisīt ar 5-HT saistītu efektu pastiprināšanos. Kamēr nav pieejama papildus informācija, citaloprāma un 5-HT agonistu, piemēram, sumatriptāna un citu triptānu, vienlaikus lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Divšķautņu asinszāle

Iespējamas farmakodinamiskas mijiedarbības lietojot vienlaikus SSAI un augu valsts līdzekli, divšķautņu asinszāli. Tas var izraisīt nevēlamo blakusparādību pastiprināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu). Farmakokinētiska mijiedarbība nav pētīta.

Hemorāģijas

Piesardzība jāievēro pacientiem, kas tiek vienlaikus ārstēti ar antikoagulantiem, zālēm, kas ietekmē trombocītu funkciju, piemēram, nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), acetilsalicilskābi, dipiridamolu un tiklopidīnu vai citām zālēm (piemēram, atipiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem, fenotiazīnu, tricikliskajiem antidepresantiem), kas var palielināt asiņošanas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Elektrokonvulsīvā terapija (EKT)

Klīniskā pieredze par vienlaicīgu citaloprāma lietošanu un elektrokonvulsīvo terapiju ir ierobežota (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alkohols

Nav novērota farmakodinamiska vai farmakokinētiska mijiedarbība starp citaloprāmu un alkoholu. Taču citaloprāma vienlaicīga lietošana ar alkoholu nav ieteicama.

Zāles, kas var izraisīt hipokaliēmiju/hipomagnēmiju

Piesardzība jāievēro, vienlaicīgi lietojot zāles, kas izraisa hipokaliēmiju/hipomagniēmiju, jo tas var radīt ļaundabīgas aritmijas rašanās risku (skatītu 4.4. apakšpunktu).

Zāles, kas pazemina krampju slieksni

SSAI grupas zāles var pazemināt krampju slieksni. Vienlaicīgi lietojot arī citas zāles, kuras spēj pazemināt krampju slieksni (piemēram, antidepresantus (SSAI grupas zāles, tricikliskos antidepresantus), neiroleptiskos līdzekļus (fenotiazīni, tioksantēni, butirofenoni), meflokvīnu, bupropionu un tramadolu), ir ieteicams ievērot piesardzību.

Dezipramīns, imipramīns

Farmakokinētikas pētījumā netika pierādīta ietekme uz citaloprāma vai imipramīna koncentrāciju, lai gan dezipramīna (galvenā imipramīna metabolīta) koncentrācija palielinājās. Kombinējot dezipramīnu kopā ar citaloprāmu, var novērot dezipramīna koncentrācijas palielināšanos plazmā. Var būt nepieciešama dezipramīna devas mazināšana.

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Citaloprāma biotransformācija par demetilcitaloprāmu notiek ar CYP2C19 (aptuveni 38 %), CYP3A4 (aptuveni 31 %) un CYP2D6 (aptuveni 31 %) citohroma P450 sistēmas izoenzīmu starpniecību. Fakts, ka citaloprāmu metabolizē vairāki CYP, nozīmē, ka tā biotransformācijas inhibīcija ir mazāk iespējama, jo vienu inhibētu enzīmu var kompensēt cits. Tāpēc klīniskajā praksē vienlaicīga citaloprāma un citu zāļu lietošanas izraisīta farmakokinētiska zāļu mijiedarbība ir maz iespējama.

Uzturs

Nav ziņots, ka uzturs ietekmētu uzsūkšanos un citas citaloprāma farmakokinētiskās īpašības.

Citu zāļu ietekme uz citaloprāma farmakokinētiku

Citaloprāma vienlaicīga lietošana ar ketokonazolu (spēcīgu CYP3A4 inhibitoru) neizmainīja citaloprāma farmakokinētiku.

Farmakokinētiskā mijiedarbības pētījumā ar litiju un citaloprāmu netika atklātas nekādas farmakokinētiskas mijiedarbības (skatīt iepriekš).

Cimetidīns

Cimetidīns, zināms enzīmu inhibitors, izsauc nelielu citaloprāma vidējās līdzsvara koncentrācijas palielināšanos. Tāpēc ieteicama piesardzība, ja lieto citaloprāmu kombinācijā ar cimetidīnu. Escitaloprāmu (aktīvais citaloprāma enantiomērs) lietojot kopā ar CYP2C19 inhibitoru omeprazolu (pa 30 mg reizi dienā), mēreni (par aptuveni 50 %) pieaug escitaloprāma koncentrācija plazmā. Tāpēc jāievēro piesardzība, vienlaikus lietojot ar CYP2C19 inhibitoriem (piemēram, omeprazolu, esomeprazolu, flukonazolu, fluvoksamīnu, lansoprazolu, tiklopidīnu) vai cimetidīnu. Var būt nepieciešama citaloprāma devas samazināšana, pamatojoties uz blakusparādību uzraudzību vienlaicīgas terapijas laikā.

Metoprolols

Jāievēro piesardzība citaloprāmu vienlaicīgi lietojot ar zālēm, kuras metabolizē galvenokārt šis enzīms un kurām ir šaurs terapeitiskais indekss, piemēram, flekainīds, propafenons un metoprolols (lietojot sirds mazspējas ārstēšanai) vai dažām CNS darbību ietekmējošām zālēm, kuras galvenokārt metabolizē enzīms CYP2D6, piemēram, tādiem antidepresantiem kā dezipramīns, klomipramīns un nortriptilīns vai antipsihotiskiem līdzekļiem kā risperidons, tioridazīns un haloperidols. Var būt nepieciešama devas pielāgošana. Vienlaicīgi lietojot ar metoprololu, metoprolola koncentrācija plazmā pieauga divkārt, bet tas neradīja statistiski nozīmīgu metoprolola ietekmi uz asinsspiedienu un sirdsdarbības ritmu.

Citaloprāma ietekme uz citām zālēm

Vienlaicīga citaloprāma un metoprolola (CYP2D6 substrāta) lietošana izraisīja farmakokinētisku/ farmakodinamisku mijiedarbību, kas izpaudās ar divkārtīgu metoprolola koncentrācijas pieaugumu, bet neradīja statistiski nozīmīgu metoprolola efekta pieaugumu uz asinsspiedienu un sirdsdarbības ritmu veseliem indivīdiem.

Citaloprāms un demetilcitaloprāms ir nenozīmīgi CYP2C9, CYP2E1 un CYP3A4 enzīmu inhibitori un vāji CYP1A2, CYP 2C19 un CYP2D6 enzīmu inhibitori, salīdzinot ar citiem SSAI, kas ir nozīmīgi šo enzīmu inhibitori.

Levomepromazīns, digoksīns, karbamazepīns

Tika novērotas tikai klīniski nenozīmīgas vai nekādas izmaiņas gadījumos, kad tika dots citaloprāms kopā ar CYP1A2 substrātiem (klozapīnu un teofilīnu), CYP2C9 (varfarīnu), CYP2C19 (imipramīnu un mefenitoīnu), CYP2D6 (sparteīnu, imipramīnu, amitriptilīnu, risperidonu) un CYP3A4 (varfarīnu, karbamazepīnu (un tā metabolītu karbamazepīna epoksīdu) un triazolāmu).

Netika novērota farmakokinētiska mijiedarbība, lietojot vienlaicīgi citaloprāmu un levomepromazīnu vai digoksīnu (norādot uz to, ka citaloprāms ne inducē, ne inhibē P-glikoproteīnu).

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Publicētie dati par citaloprāma lietošanu grūtniecēm (vairāk nekā 2500 lietošanas gadījumi) nenorāda uz jebkādām augļa vai jaundzimušā malformācijām toksicitātes rezultātā. Tomēr citaloprāmu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, izņemot, ja tas tiešām ir nepieciešams un tikai pēc rūpīgas risku un ieguvumu izvērtēšanas.

Ja māte vēlīnās grūtniecības stadijās, īpaši trešajā trimestrī, turpina lietot citaloprāmu, jaundzimušajam ir nepieciešama kontrole. Grūtniecības laikā jāizvairās terapiju pārtraukt pēkšņi.

Ja māte vēlīnās grūtniecības stadijās lieto SSAI/SNAI grupas zāles, jaundzimušajam ir iespējami šādi simptomi: respiratorais distress, cianoze, elpošanas apstāšanās, krampji, nestabila ķermeņa temperatūra, zīšanas grūtības, vemšana, hipoglikēmija, hipertonija, hipotonija, hiperrefleksija, trīce, drebuļi, uzbudināmība, letarģija, nepārtraukta raudāšana, miegainība un miega traucējumi. Šādus simptomus var izraisīt vai nu serotonīnerģiskie efekti vai arī atcelšanas simptomi. Vairumā gadījumu minētās komplikācijas parādās nekavējoties vai arī drīz (mazāk nekā 24 stundas) pēc dzemdībām.

Epidemioloģiskie dati liecina, ka SSAI lietošana grūtniecības laikā, īpaši grūtniecības beigu posmā, var palielināt jaundzimušo persistējošas plaušu hipertensijas risku (JPPH). Novērotais risks ir aptuveni 5 JPPH gadījumi uz 1000 grūtniecībām. Vispārējā populācijā uz 1000 grūtniecībām JPPH novēro 1-2 gadījumos.

Barošana ar krūti

Citaloprāms izdalās ar mātes pienu. Ir aprēķināts, ka ar krūti barots jaundzimušais saņems apmēram 5% no mātes citaloprāma dienas devas, rēķinot uz ķermeņa masu (mg/kg). Jaundzimušajiem netika novērota nekāda ietekme vai tā bija minimāla. Taču esošā informācija ir nepietiekama, lai novērtētu risku bērnam. Ieteicams ievērot piesardzību.

Fertilitāte

Dati no pētījumiem ar dzīvniekiem norāda, ka citaloprāms var ietekmēt spermas kvalitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ziņojumi par gadījumiem saistībā ar dažu SSAI lietošanu cilvēkiem norāda, ka iedarbība uz spermas kvalitāti ir atgriezeniska. Līdz šim nav novērota ietekme uz cilvēka fertilitāti.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Citaloprāms maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Psihoaktīvas zāles var mazināt spēju pieņemt lēmumus un reaģēt neatliekamās situācijās. Pacientiem jāpaziņo par šīm ietekmēm un jābrīdina par to, ka viņiem var tikt ietekmēta spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nevēlamās blakusparādības

Citaloprāma blakusparādības parasti ir vieglas un pārejošas. Tās ir izteiktākas pirmo terapijas nedēļu laikā un parasti pēc tam mazinās. Blakusparādības ir norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai.

Tika novērotas sekojošas reakcijas, kas bija devas atkarīgas: pastiprināta svīšana, sausa mute, bezmiegs, miegainība, diareja, slikta dūša, nogurums.

Tabulā norādītas blakusparādības, kas ir saistītas ar SSAI un/vai citaloprāma lietošanu dubultaklos placebo kontrolētos pētījumos vai ar ziņojumiem pēcreģistrācijas periodā. Blakusparādību biežumi ir definēti sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000, tostarp atsevišķi ziņojumi), nav zināmi (nav iespējams noteikt biežumu pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Hipersensitivitāte, anafilaktiskas reakcijas

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Neatbilstoša ADH sekrēcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Pazemināta apetīte, ķermeņa masas samazināšanās

Retāk

Palielināta apetīte, ķermeņa masas palielināšanās

Reti

Hiponatrēmija

Nav zināmi

Hipokaliēmija

Psihiskie traucējumi

Bieži

Ažitācija, samazināts libido, trauksme, nervozitāte, apjukuma stāvoklis, izmainīts orgasms (sievietēm), neparasti sapņi, apātija

Retāk

Agresija, depersonalizācija, halucinācijas, mānija

Nav zināmi

Panikas lēkmes, bruksisms, nemierīgums, suicidālas domas, suicidāla uzvedība1

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Miegainība, bezmiegs, galvassāpes

Bieži

Trīce, parestēzija, reiboņi, uzmanības traucējumi

Retāk

Ģīboņi

Reti

Lielās krampju lēkmes, diskinēzija, garšas traucējumi

Nav zināmi

Krampji, serotonīna sindroms, ekstrapiramidāli taucējumi, akatīzija, kustību traucējumi

Acu bojājumi

Retāk

Zīlītes paplašināšanās

Nav zināmi

Redzes traucējumi

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

Troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk

Bradikardija, tahikardija

Nav zināmi

QT intervāla pagarināšanās, ventrikulāra aritmija, ieskaitot Torsades de pointes

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Reti

Asiņošanas

Nav zināmi

Ortostatiska hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Žāvāšanās

Nav zināmi

Deguna asiņošana

Kuņģa–zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Sausa mute, slikta dūša

Bieži

Diareja, vemšana, aizcietējums

Nav zināmi

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana (tostarp rektāla asiņošana)

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Hepatīts

Nav zināmi

Izmainīti aknu funkcionālie rādītāji

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

Pastiprināta svīšana

Bieži

Nieze

Retāk

Urtikārija, alopēcija, izsitumi, purpura, fotosensitivitātes reakcijas

Nav zināmi

Ekhimoze, angioedēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Mialģija, artralģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Urīna retence

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Bieži

Impotence, ejakulācijas traucējumi, ejakulācijas trūkums

Retāk

Menorāģija

Nav zināmi

Metrorāģija

Vīriešiem: priapisms, galaktoreja

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Nogurums

Retāk

Tūska

Reti

Drudzis

1 Pašnāvības domu un pašnāvības mēģinājumu gadījumi ziņoti citaloprāma terapijas laikā vai īsi pēc ārstēšanas pārtraukšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kaulu lūzumi

Epidemioloģiski pētījumi, kas pārsvarā veikti pacientiem 50 gadu vecumā un vecākiem, liecina par paaugstinātu kaulu lūzumu risku, ja tiek lietoti SSAI un TCA. Darbības mehānisms, kas paaugstina šo risku, nav zināms.

QT intervāla pagarināšanās

Pēcreģistrācijas periodā ir bijuši ziņojumi par QT intervāla pagarināšanos, ventrikulāru aritmiju, ieskaitot Torsades de Pointes, galvenokārt sievietēm ar hipokaliēmiju vai pirms tam eksistējošu QT intervāla pagarināšanos vai citām sirds slimībām (skatīt 4.3., 4.4., 4.5., 4.9. un 5.1. apakšpunktu).

Pēc SSAI lietošanas pārtraukšanas novērotie atcelšanas simptomi

Citaloprāma lietošanas pārtraukšana (jo īpaši tad, ja tā ir pēkšņa) bieži izraisa atcelšanas simptomus.

Visbiežāk ziņotās reakcijas ir reibonis, jušanas traucējumi (tostarp parestēzijas), miega traucējumi (tostarp arī bezmiegs un spilgti sapņi), ažitācija vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce, apjukums, svīšana, galvassāpes, caureja, sirdsklauves, emocionāla nestabilitāte, aizkaitināmība un redzes traucējumi.

Parasti šo parādību izpausmes ir vieglas vai vidēji smagas un izzūd spontāni, tomēr dažiem pacientiem tās var būt smagas un/vai ilgstošas. Tādēļ gadījumos, kad citaloprāma terapija vairāk nav nepieciešama, zāļu deva ir jāsamazina pakāpeniski (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv.

Pārdozēšana

Toksicitāte

Vispārējie klīniskie dati par citaloprāma pārdozēšanu ir ierobežoti, un daudzi gadījumi ir saistīti ar vienlaicīgu citu zāļu/alkohola pārdozēšanu. Ir ziņots par letāliem citaloprāma pārdozēšanas gadījumiem, taču vairums gadījumu ir saistīti ar citu vienlaicīgi lietotu zāļu pārdozēšanu.

Simptomi

Ziņots par sekojošiem simptomiem citaloprāma pārdozēšanas gadījumā: krampji, tahikardija, miegainība, QT intervāla pagarināšanās, koma, vemšana, trīce, hipotensija, sirds apstāšanās, slikta dūša, serotonīna sindroms, ažitācija, bradikardija, reiboņi, sirds vadīšanas sistēmas blokāde, QRS pagarināšanās, hipertensija, midriāze, kambaru tahikardija (torsade de pointes), stupors, svīšana, cianoze, hiperventilācija un priekškambaru un kambaru aritmija.

Ārstēšana

Specifisks citaloprāma antidots nav zināms. Terapijai jābūt simptomātiskai un uzturošai. Jāapsver aktivētās ogles, osmotiska caurejas līdzekļa (piemēram, nātrija sulfāta) lietošana un kuņģa skalošanas iespēja. Ja ir samaņas traucējumi, pacients jāintubē. Jāveic EKG un dzīvībai svarīgo pazīmju monitorēšana.

EKG monitorings ieteicams pārdozēšanas gadījumos pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju/bradiaritmiju, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zāles, kas pagarina QT intervālu, vai pacientiem ar izmainītu metabolismu, piemēram, aknu funkcijas traucējumiem.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antidepresants, selektīvs serotonīna atpakaļsaistes inhibitors. ATĶ kods: N06AB04.

Darbības mehānisms

Citaloprāms ir spēcīgākais no zināmiem selektīviem serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoriem (SSAI), kas nemaz vai minimāli ietekmē noradrenalīna (NA), dopamīna (DA) un gamma aminosviestskābes (GABA) saistīšanos.

Ilgstoša citaloprāma lietošana nerada toleranci pret 5-HT saistīšanās sistēmu.

Citaloprāmam ir ļoti zema afinitāte pret dažādiem receptoriem, tai skaitā 5-HT1a, 5-HT2, DA, D1 un D2 receptoriem, α1-, α2- un β-adrenoreceptoriem, histamīna H1, muskarīna holīnerģiskiem, benzodiazepīna un opioīdu receptoriem, vai tās nav vispār. Šis ietekmes trūkums uz receptoriem varētu izskaidrot, kāpēc citaloprāms rada sekojošu blakusparādību, piem., sausu muti, urīnpūšļa un zarnu darbības traucējumus, redzes miglošanos, sedāciju, kardiotoksicitāti un ortostatisku hipotensiju.

Farmakodinamiskās īpašības

Ātro acu kustību (REM) miega fāzes nomākumu uzskata par antidepresīvās iedarbības priekšvēstnesi. Citaloprāms nomāc miega REM fāzi un paildzina dziļā miega fāzi.

Lai gan citaloprāms nesaistās ar opioīdu receptoriem, tas pastiprina biežāk lietoto opioīdo analgētisko līdzekļu antinociceptīvo darbību.

Citaloprāma galvenie metabolīti visi ir SSAI, lai gan to efektivitātes un selektivitātes rādītāji ir zemāki nekā citaloprāmam. Metabolīti nepalielina kopējo antidepresīvo efektu.

Citaloprāms nepavājina kognitīvo funkciju un psihomotorās darbības, un tam ir minimāla sedatīva iedarbība, vai tās nav vispār.

Citaloprāms neietekmēja siekalu izdalīšanos un kardiovaskulāros parametrus reizes devas pētījumā veseliem brīvprātīgajiem.

Citaloprāms neietekmē augšanas hormona līmeni serumā.

Citaloprāms tāpat kā citi SSAI var palielināt prolaktīna līmeni plazmā. Šī iedarbība ir sekundāra un nav klīniski nozīmīga.

Dubultaklā, placebo kontrolētā EKG pētījumā veseliem brīvprātīgajiem tika novērotas QTc intervāla izmaiņas salīdzinot ar sākotnējo (Frederika korekcija); 7,5 (90% TI 5,9 - 9,1) msek, ja deva bija 20 mg/dienā un 16,7 (90% TI 15,0 – 18,4) msek, ja dienas deva bija 60 mg/dienā (skatīt 4.3., 4.4., 4.5., 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Absorbcija ir gandrīz pilnīga un nav atkarīga no barības uzņemšanas (vidējais Tmax: 3 stundas). Perorālā biopieejamība ir apmēram 80%.

Farmakokinētika ir lineāra. Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 – 2 nedēļās. Lietojot dienas devu - 40 mg, tiek sasniegta vidējā koncentrācija 300 nmol/l (165 – 405 nmol/l). Nav skaidri izteiktas sakarības starp citaloprāma līmeni plazmā un terapeitisko atbildes reakciju vai blakusparādībām.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums (Vd) ir apmēram 12 – 17 l/kg. Ar plazmas olbaltumiem saistās mazāk nekā 80% citaloprāma un tā galveno metabolītu.

Biotransformācija

Demetilcitaloprāma un didemetilcitaloprāma koncentrācijas parasti ir attiecīgi 30- 50% un 5- 10% no citaloprāma koncentrācijas. Citaloprāma biotransformāciju par demetilcitaloprāmu mediē CYP2C19 (apm. 38%), CYP3A4 (apm. 31%) un CYP2D6 (apm.31%).

Eliminācija

Plazmas eliminācijas pusperiods (T1/2) ir aptuveni 1 ½ dienas, citaloprāma sistēmiskais plazmas klīrenss (Cls) ir vidēji 0,33 – 0,4 l/min. Citaloprāms tiek izvadīts galvenokārt caur aknām un pārējais - caur nierēm. Apmēram 12 – 23% dienas devas tiek izvadīta urīnā neizmainīta citaloprāma veidā. Hepatiskais klīrenss ir apmēram 0,3 ml/l un renālais klīrenss ir apmēram 0,05 – 0,08 l/min.

Gados vecāki pacienti (> 65 gadiem)

Gados vecākiem pacientiem ir ilgstošāks pusperiods (1,5 – 3,75 dienas) un zemāki klīrensa rādītāji (0,08 – 0,3 l/min) palēninātā metabolisma dēļ. Lietojot vienādu devu, līdzsvara koncentrācija gados vecākiem pacientiem bija apmēram divas reizes augstāka nekā jaunākiem pacientiem.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem citaloprāms eliminējas lēnāk. Citaloprāma eliminācijas pusperiods ir apmēram divas reizes garāks un citaloprāma līdzsvara koncentrācija, lietojot ordinēto devu, būs apmēram divas reizes augstāka nekā pacientiem ar normālām aknu funkcijām.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai mēreniem nieru darbības traucējumiem citaloprāms eliminējas lēnāk, būtiski nemainoties citaloprāma farmakokinētikai. Pašlaik nav pieejama informācija par pacientu ārstēšanu, kam ir izteikti pavājinātas nieru funkcijas (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

Polimorfisms

In vivo pētījumos novērots, ka citaloprāma metabolismam nav klīniski nozīmīgs sparteīna/debrisokvīnea oksidācijas (CYP2D6) polimorfisms. CYP2C19 dēļ, piesardzības nolūkos pacientiem ar pavājinātu metabolizēšanu, sākotnējā deva nozīmējama 10 mg (skat. 4.2 apakšpunktu).

Preklīniskie dati par drošumu

Citaloprāmam ir neliela akūtā un hroniskā toksicitāte ar LD50 vērtību no 700 – 1400 mg/kg pēc perorālas lietošanas un 30 – 60 mg/kg pēc intravenozas ievadīšanas pelēm un žurkām.

Hroniskās toksicitātes pētījumos ar pelēm netika arī konstatēta nekāda ietekme, kas attiektos uz citaloprāma terapeitisku lietošanu.

Eksperimenti ar dzīvniekiem neuzrādīja nekādu būtisku informāciju par citaloprāma mutagēno un kancerogēno potenciālu.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi

Embriotoksicitātes pētījumos žurkām 56 mg/kg dienas deva izraisīja toksisku ietekmi žurku mātītēm, kas izpaudās kā mugurkaulāja un ribu anomālijas. Šādos gadījumos zāļu līmenis plazmā žurku mātītēm bija 2 līdz 3 reizes augstāks nekā cilvēkiem, kuri to lieto terapeitiskās devās.

Citaloprāms neietekmēja žurku auglību, grūtniecību un mazuļu attīstību, taču mazuļiem bija samazināts dzimšanas svars. Citaloprāma un tā metabolītu līmenis augļu plazmā bija 10 līdz 15 reizes augstāks, salīdzinot ar žurku mātītēm. Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati liecina, ka citaloprāms devās, kas ievērojami pārsniedz cilvēkiem lietotās devas, izraisa auglības indeksa un grūtniecības indeksa samazināšanos, implantāciju skaita samazināšanos un spermas izmaiņas.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols: mannīts, mikrokristāliskā celuloze, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts.

Tabletes apvalks: hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 6000.

Nesaderība

Nav zināma.

Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.

Iepakojuma veids un saturs

Oriģināliepakojums ar 14, 28, 98 vai 100 apvalkotām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS

Pram 10 mg: 03-0197

Pram 20 mg: 03-0198

Pram 40 mg: 03-0199

REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

10.06.2003/30.05.2008

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

24/07/2019

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

FILENAME Pram_ZA_24-07-2019.doc PAGE 2/ NUMPAGES 14