Neofordex

Tablete

Neofordex

OPA/Al/PVH/Al blisteris, N10
Dexamethasonum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

EU/1/15/1053/001

Zāļu reģistrācijas numurs

EU/1/15/1053/001

Ražotājs

Amatsi, France

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

16-MAR-16

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

40 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Laboratoires CTRS, France

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Neofordex 40 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur deksametazona acetātu, kas atbilst 40 mg deksametazona (dexamethasonum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 98,1 mg laktozes (monohidrāta formā). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete Balta, iegarena (11 mm × 5,5 mm) tablete ar dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt uz pusēm 20 mg devās (skatīt 4.2. apakšpunktu).
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Neofordex ir paredzētas lietošanai pieaugušajiem simptomātiskas multiplās mielomas ārstēšanai kombinācijā ar citām zālēm.
4.2. Devas un lietošanas veids
Ārstēšana jāsāk un jānovēro tādu ārstu uzraudzībā, kuriem ir pieredze multiplās mielomas ārstēšanā.
Devas
Deva un lietošanas biežums ir dažāds atkarībā no terapeitiskā protokola un saistītās ārstēšanas. Neofordex jālieto saskaņā ar norādījumiem par deksametazona lietošanu, kas sniegti saistītās ārstēšanas līdzekļu zāļu aprakstā. Ja šādi norādījumi nav sniegti, jāievēro vietējie vai starptautiskie ārstēšanas protokoli un vadlīnijas. Ārstiem, kuri paraksta zāles, rūpīgi jānovērtē, kāda deksametazona deva lietojama, ņemot vērā slimību un pacienta veselības stāvokli.
Parastā deksametazona deva ir 40 mg vienreiz dienā attiecīgajā terapijas kursa dienā.
Deksametazona terapijas beigās deva pakāpeniski jāsamazina, līdz ārstēšanas pilnīgai izbeigšanai.
Gados vecāki cilvēki Gados vecākiem cilvēkiem un/vai vājiem pacientiem dienas devu saskaņā ar atbilstošu ārstēšanas shēmu var samazināt līdz 20 mg deksametazona.
Aknu darbības traucējumi vai nieru mazspēja Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai nieru mazspēju nepieciešama atbilstoša uzraudzība; pacientiem ar aknu darbības traucējumiem zāles jālieto uzmanīgi, jo nav datu par šo pacientu populāciju (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Neofordex nav piemērots lietošanai pediatriskā populācijā multiplās mielomas indikācijas gadījumā.
Lietošanas veids Iekšķīgai lietošanai.
2

Lai mazinātu bezmiegu, tableti vēlams lietot no rīta.
Tabletes jāglabā blistera iepakojumā, kamēr tās lieto. Noplēšot pa caurumojuma vietu, atdalīt atsevišķu neskarta tablešu iepakojuma daļu no blistera, piemēram, lietošanai tablešu organizatorā ar vairākām iedaļām. Izmantojot dalījuma līniju, tabletes var sadalīt divās vienādās daļās, iegūstot 20 mg devu. Sakarā ar iespējamo tablešu stabilitātes mazināšanos, kas ietekmē to ārstnieciskās īpašības, pustabletes, kas netiek izlietotas nekavējoties, jāiznīcina saskaņā ar vietējiem vides aizsardzības noteikumiem (skatīt 6.4. apakšpunktu).
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Aktīva vīrusu slimība (īpaši vīrushepatīts, herpes, vējbakas, jostas roze).
Nekontrolētas psihozes.
Lietojot Neofordex kombinācijā ar citām zālēm, papildu kontrindikācijas skatīt to zāļu aprakstos.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Neofordex ir lielas devas glikokortikoīds. Tas jāņem vērā, uzraugot pacientu. Deksametazona terapijas ieguvums rūpīgi un nepārtraukti jāsamēro ar reālo un iespējamo risku.
Infekcijas risks Ārstēšana ar lielām deksametazona devām palielina nopietnu infekciju, īpaši bakteriālu, rauga sēnīšu un/vai parazītu izraisītu infekciju risku. Arī mikroorganismi, kas reti izraisa slimības normālos apstākļos, var izraisīt šādas infekcijas (oportūnistiskas infekcijas). Deksametazona terapija var maskēt infekcijas pazīmes.
Pirms ārstēšanas sākšanas jālikvidē visi infekcijas, īpaši tuberkulozes avoti. Ārstēšanas laikā rūpīgi jāvēro, vai pacientiem nerodas infekcijas. Īpaši bieži rodas pneimonija. Pacienti jāinformē par pneimonijas pazīmēm un simptomiem, kā arī viņiem jānorāda, ka to rašanās gadījumā jāmeklē medicīniska palīdzība. Aktīvas infekcijas slimības gadījumā ārstēšanai ar Neofordex jāpievieno atbilstoši pretinfekcijas līdzekļi.
Ja iepriekš ir bijusi tuberkuloze ar nozīmīgām radioloģiskām izmaiņām vai ja nav skaidri zināms, vai ir pabeigts pilns sešus mēnešus ilgs rifampicīna terapijas kurss, jāveic profilaktiska prettuberkulozes terapija.
Iespējama smaga strongiloidoze. Pacientiem no endēmiskiem apvidiem (tropu un subtropu reģioniem, Dienvideiropas) jāizmeklē izkārnījumi un, ja nepieciešams, pirms ārstēšanas ar deksametazonu uzsākšanas jāiznīcina parazīts.
Pacientiem, kurus ārstē ar glikokortikoīdiem vai kuri ārstēti ar glikokortikoīdiem iepriekšējo trīs mēnešu laikā, var pastiprināties noteiktas vīrusu slimības (vējbakas, masalas). Pacientiem jāizvairās no saskares ar personām, kurām ir vējbakas vai masalas. Īpaši riskam ir pakļauti pacienti ar pavājinātu imunitāti, kuriem iepriekš nav bijušas vējbakas vai masalas. Ja šādi pacienti ir nonākuši saskarē ar cilvēkiem, kuriem ir vējbakas vai masalas, attiecīgi jāsāk profilaktiska terapija ar intravenozi ievadāmu normālo imūnglobulīnu vai jāveic pasīva imunizācija ar varicella zoster imūnglobulīnu (VZIG). Pacientiem, kuri saslimuši ar kādu no šīm slimībām, jāiesaka nekavējoties griezties pie ārsta.
Neofordex nedrīkst lietot kopā ar dzīvām novājinātām vakcīnām (skatīt 4.5. apakšpunktu). Parasti var veikt vakcināciju ar inaktivētām vakcīnām. Taču lielas glikokortikoīdu devas var vājināt imūno atbildes reakciju un līdz ar to arī vakcinācijas efektivitāti.
Deksametazons var nomākt reakciju pret ādas alerģijas testu.Tāpat tas var ietekmēt nitrozilā tetrazolija (NBT) testu bakteriālo infekciju diagnostikai un izraisīt šķietami negatīvus rezultātus.
3

Psihiskie traucējumi Pacienti un/vai aprūpētāji jābrīdina, ka, lietojot sistēmiski steroīdus, var rasties smagas psihiskas nevēlamās blakusparādības (skatīt 4.8. apakšpunktu). Simptomi parasti rodas dažu dienu vai nedēļu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Lietojot lielas devas, risks var būt lielāks (skatīt arī 4.5. apakšpunktu par farmakokinētiskām mijiedarbībām, kas var palielināt nevēlamo blakusparādību risku), lai gan devu līmenis neļauj paredzēt reakciju sākšanos, veidu, smagumu vai ilgumu. Lielākā daļa reakciju izzūd pēc devas samazināšanas vai zāļu lietošanas pārtraukšanas, taču var būt nepieciešama specifiska ārstēšana. Pacientiem/aprūpētājiem jānorāda, ka gadījumos, kad rodas bažas izraisoši psiholoģiskie simptomi, īpaši tad, ja ir aizdomas par nomāktu garastāvokli vai pašnāvnieciskām domām, jākonsultējas ar ārstu. Pacienti/aprūpētāji jābrīdina arī par iespējamiem psihiskiem traucējumiem, kas var rasties sistēmisko steroīdu devas samazināšanas/lietošanas pārtraukšanas laikā vai tūlīt pēc tās, lai gan par šādām reakcijām ziņots reti.
Īpaša piesardzība jāievēro, apsverot sistēmisku kortikosteroīdu lietošanu pacientiem, kuriem pašiem vai kuru pirmās pakāpes radiniekiem pašlaik vai anamnēzē ir smagi afektīvi traucējumi. Tās varētu būt depresīvas vai maniakāli–depresīvas slimības, kā arī iepriekšējas psihozes steroīdu lietošanas laikā.
Bezmiegu var mazināt, lietojot Neofordex no rīta.
Audzēja sabrukšanas sindromu Pēcreģistrācijas periodā pacientiem ar hematoloģiskām ļaundabīgām slimībām pēc tikai deksametazona lietošanas vai kombinācijā ar citiem ķīmijterapijas līdzekļiem tika ziņots par audzēja sabrukšanas sindromu (tumour lysis syndrome, TLS). Pacienti ar augstu TLS risku, piemēram, pacienti ar augstu proliferatīvo rādītāju, augstu audzēja slodzi un paaugstinātu jutību pret citotoksiskajiem līdzekļiem, rūpīgi jānovēro un jāveic atbilstoši piesardzības pasākumi.
Kuņģa–zarnu trakta traucējumi Aktīvu kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēšana jāsāk pirms kortikosteroīdu lietošanas uzsākšanas. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, asiņošana vai perforācija vai šo traucējumu riska faktori, jāapsver piemērota profilakse. Pacientiem jāveic klīniska uzraudzība, tostarp endoskopija.
Acu bojājumi Sistēmiska ārstēšana ar glikokortikoīdiem var izraisīt horioretinopātijas attīstību, kas var novest pie redzes traucējumiem, ieskaitot redzes zudumu.
Ilgstoša kortikosteorīdu lietošana var izraisīt subkapsulāru kataraktu, glaukomu ar iespējamu redzes nervu bojājumu un var veicināt sekundāras, sēnīšu vai vīrusu izraisītas acu infekcijas. Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus, kuriem ir glaukoma (vai glaukoma ģimenes anamnēzē), kā arī ārstējot pacientus, kuriem ir acu herpes simplex, jo ir iespējama radzenes perforācija.
Tendinīts Kortikosteorīdi var veicināt tendinīta veidošanos un izņēmuma gadījumā izraisīt skartās cīpslas plīsumu. Šis risks ir palielināts, lietojot vienlaikus fluorhinolonus, kā arī pacientiem, kuriem veic dialīzi un kuriem ir sekundāra hiperparatireoze, vai arī pacientiem pēc nieru transplantācijas.
Gados vecāki cilvēki Bieži sastopamas sistēmiski lietotu kortikosteroīdu nevēlamās blakusparādības lielā vecumā var būt saistītas ar nopietnākām sekām, īpaši tas attiecas uz osteoporozi, hipertensiju, hipokaliēmiju, cukura diabētu, uzņēmību pret infekcijām un ādas biezuma samazināšanos. Lai izvairītos no dzīvībai bīstamām reakcijām, jāveic stingra klīniska uzraudzība.
Uzraudzība Lietojot kortikosteroīdus, pacienti, kuriem ir čūlainais kolīts (perforācijas riska dēļ), nesen izveidotas zarnu anastamozes, divertikulīts, nesen pārciests miokarda infarkts (kreisā kambara brīvās sienas plīsuma risks), cukura diabēts (vai šī slimība ģimenes anamnēzē), nieru mazspēja, aknu darbības traucējumi, osteoporoze un Myasthenia gravis, atbilstoši jāuzrauga.
4

Ilgstoša ārstēšana Ārstēšanas laikā jālieto uzturs, kas satur maz vienkāršo cukuru un daudz olbaltumvielu, jo kortikosteroīdiem piemīt hiperglikēmiju izraisoša ietekme un tie stimulē olbaltumvielu katabolismu, radot negatīvu slāpekļa bilanci.
Bieži sastopama ūdens un nātrija aizture, un tā var izraisīt hipertensiju. Jāsamazina nātrija uzņemšana un jākontrolē asinsspiediens. Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar nieru darbības traucējumiem, hipertensiju vai sastrēguma sirds mazspēju.
Ārstēšanas laikā jākontrolē kālija līmenis. Kālijs papildus jālieto īpaši tad, ja ir sirds aritmijas risks vai vienlaikus tiek lietotas hipokaliēmiju izraisošas zāles.
Glikokortikoīdu terapija var samazināt pretdiabēta un antihipertensīvo līdzekļu ietekmi. Var būt jāpalielina insulīna, perorālo pretdiabēta līdzekļu vai antihipertensīvo līdzekļu deva.
Atkarībā no ārstēšanas ilguma var būt traucēts kalcija metabolisms. Jākontrolē kalcija un D vitamīna līmenis. Pacientiem, kuriem ar multiplo mielomu saistītas kaulu slimības ārstēšanai bisfosfonāti vēl nav parakstīti, jāapsver bisfosfonātu lietošana, īpaši tad, ja ir osteoporozes riska faktori.
Laktozes nepanesība Neofordex satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbciju.
Lietošana kombinācijā ar citiem multiplās mielomas ārstēšanas līdzekļiem
Lietojot Neofordex kombinācijā ar citām zālēm, pirms ārstēšanas uzsākšanas ar Neofordex jāiepazīstas ar šo citu zāļu aprakstu.
Lietojot Neofordex kombinācijā ar teratogēnām vielām (piemēram, talidomīdu, lenalidomīdu, pomalidomīdu, pleriksaforu), īpaša uzmanība jāpievērš grūtniecības testam un kontracepcijas prasībām (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Venoza un arteriāla trombembolija Pacientiem ar multiplo mielomu deksametazona lietošana kombinācijā ar talidomīdu un tā analogiem ir saistīta ar palielinātu venozas trombembolijas (galvenokārt dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas) un arteriālas trombembolijas (galvenokārt miokarda infarkta un cerebrovaskulāru traucējumu) risku (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).
Tādēļ pacienti, kuriem pastāv zināmi trombembolijas riska faktori (tostarp iepriekš bijusi tromboze), rūpīgi jāuzrauga. Jāveic pasākumi, cenšoties mazināt visus modificējamos riska faktorus (piemēram, smēķēšanu, hipertensiju un hiperlipidēmiju). Šiem pacientiem trombožu risku var palielināt arī lietošana vienlaikus ar eritropoēzi stimulējošām zālēm. Tādēļ eritropoēzi stimulējošas zāles vai citas zāles, kas var palielināt trombozes risku, piemēram, hormonaizstājterapija, pacientiem ar multiplo mielomu, kuri lieto deksametazonu kopā ar talidomīdu un tā analogiem, jālieto piesardzīgi. Ja hemoglobīna koncentrācija pārsniedz 12 g/dl, eritropoēzi stimulējošo zāļu lietošana ir jāpārtrauc.
Pacientiem un ārstiem jāiesaka novērot trombembolijas pazīmes un simptomus. Pacientiem jānorāda, ka gadījumos, ja rodas tādi simptomi kā elpas trūkums, sāpes krūšu kurvī, roku vai kāju pietūkums, jāmeklē medicīniska palīdzība. Jāiesaka profilaktiska antitrombotiskā terapija, īpaši pacientiem, kuriem pastāv papildu trombozes riska faktori. Lēmums par antitrombotiskās profilakses veikšanu jāpieņem pēc rūpīgas konkrētam pacientam esošo riska faktoru izvērtēšanas.
Ja pacientam rodas trombemboliski traucējumi, ārstēšana jāpārtrauc un jāsāk standarta antikoagulantu terapija. Kad pacienta stāvoklis stabilizēts, lietojot antikoagulantus, un trombembolisku traucējumu komplikācijas ir novērstas, ārstēšanu ar deksametazonu un talidomīdu vai tā analogiem var atsākt ar sākotnējo devu atkarībā no ieguvumu un riska novērtējuma. Ārstēšanas laikā ar deksametazonu un talidomīdu vai tā analogiem pacientam jāturpina antikoagulantu terapija.
5

Neitropēnija un trombocitopēnija Deksametazona lietošana kombinācijā ar lenalidomīdu multiplās mielomas pacientiem ir saistīta ar palielinātu 4. pakāpes neitropēnijas sastopamība (5,1 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar 0,6 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem; skatīt 4.8. apakšpunktu). Ceturtās pakāpes febrilas neitropēnijas epizodes tika novērotas reti (0,6 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstēto pacientu; skatīt 4.8. apakšpunktu). 3. vai 4. pakāpes neitropēnija bija biežāk ziņota kā hematoloģiska rakstura blakusparādības tiem pacientiem ar recidīvējošu/grūti ārstējamu multiplo mielomu, kas saņēma deksametazonu kombinācijā ar pomalidomīdu. Pacienti ar hematoloģiskām blakusparādībām, jo īpaši neitropēniju, rūpīgi jānovēro. Pacientiem jādod norādījumi nekavējoties ziņot par drudža epizodēm. Var būt jāsamazina lenalidomīda vai pomalidomīda deva. Neitropēnijas gadījumā ārstam pacienta ārstēšanai jāapsver augšanas faktoru lietošana.
Deksametazona kombinācija ar lenalidomīdu multiplās mielomas pacientiem ir saistīta ar palielinātu 3. un 4. pakāpes trombocitopēnijas sastopamību (attiecīgi 9,9 % un 1,4 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar 2,3 % un 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Arī trombocitopēnija bija biežāk ziņota pacientiem ar recidīvējošu/grūti ārstējamu multiplo mielomu, kas saņēma deksametazonu kombinācijā ar pomalidomīdu. Pacientiem un ārstiem ieteicams vērot, vai nerodas asiņošanas pazīmes un simptomi, tostarp petehijas un deguna asiņošana, īpaši, vienlaikus veicot ārstēšanu, kas var izraisīt asiņošanu. Var būt jāsamazina lenalidomīda vai pomalidomīda deva.
Pilna asins aina, nosakot balto asins šūnu skaitu un leikocitāro formulu, kā arī trombocītu skaitu, hemoglobīnu un hematokrītu, jāveic terapijas sākumā, reizi nedēļā pirmajās astoņās deksametazona/lenalidomīda lietošanas nedēļās, kā arī turpmāk reizi mēnesī, lai uzraudzītu citopēniju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pirms Neofordex lietošanas kombinācijā ar kādām citām zālēm jāiepazīstas ar šo zāļu aprakstu.
Farmakodinamiskās mijiedarbības
Iespējama drošuma apdraudējuma dēļ jāizvairās no šādu kombināciju lietošanas: • kombinācijā ar acetilsalicilskābi, ja tās reizes deva ir ≥ 1 g vai dienas deva ir 3 g, jo ir palielināts asiņošanas risks. Ja reizes deva ir ≥ 500 mg vai dienas deva ir < 3 g, jāievēro piesardzība, jo ir palielināts asiņošanas, čūlu veidošanās un kuņģa–zarnu trakta perforācijas risks. Taču antitrombotiskā profilakse ar mazu acetilsalicilskābes devu ir iespējama; • kombinācijā ar dzīvām novājinātām vakcīnām, jo iespējama ar vakcīnu saistīta slimība, kas var izraisīt nāvi.
Iespējamā drošuma apdraudējuma dēļ, lietojot turpmāk minētās kombinācijas, jāievēro piesardzība: • kombinācijā ar hipokaliēmiju izraisošām zālēm: atsevišķi vai kombinācijā lietotiem hipokaliēmiju izraisošiem diurētiskiem līdzekļiem, caurejas līdzekļiem, tetrakosaktīdu, intravenozi lietotu amfotericīnu B, jo ir palielināts hipokaliēmijas risks. Jākontrolē un pēc nepieciešamības jākoriģē kālija līmenis. Turklāt, lietojot vienlaikus, amfotericīns B rada sirds palielināšanās un sirds mazspējas risku; • kombinācijā ar sirds glikozīdiem, jo hipokaliēmija pastiprina sirds glikozīdu toksisko ietekmi. Hipokaliēmija jānovērš un pacienti klīniski jāuzrauga, nosakot elektrolītu līmeni un veicot elektrokardiogrammu; • kombinācijā ar zālēm, kas rada piruetes tipa aritmijas risku, jo ir palielināts kambaru aritmijas risks. Hipokaliēmija jānovērš un pacienti klīniski jāuzrauga, nosakot elektrolītu līmeni un veicot elektrokardiogrammu; • kombinācijā ar eritropoēzi stimulējošām zālēm vai citām zālēm, kas var radīt trombozes risku, piemēram, ar hormonu aizstājterapiju, pacientiem, kuri vienlaikus ar Neofordex saņem talidomīdu vai tā analogus (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu); • kombinācijā ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), jo ir palielināts kuņģa–zarnu trakta čūlu veidošanās risks;
6

• kombinācijā ar hipoglikēmiju izraisošām zālēm, jo deksametazons var paaugstināt glikēmijas līmeni un mazināt glikozes toleranci, kas var radīt ketoacidozi. Pacienti jābrīdina par šo risku un viņiem jāliek pašiem kontrolēt glikozes līmeni asinīs un urīnā, īpaši ārstēšanas sākumā. Ārstēšanas laikā ar deksametazonu un pēc tās var būt jāpielāgo pretdiabēta līdzekļu deva;
• kombinācijā ar antihipertensīvām zālēm, jo mazinās to ietekme (iespējama ūdens un nātrija aizture). Ārstēšanas laikā ar deksametazonu var būt jāpielāgo antihipertensīvo zāļu deva;
• kombinācijā ar fluorhinoloniem, jo var būt palielināts tendinīta risks un atsevišķos gadījumos arī skartās cīpslas plīsums, īpaši pēc ilgstošas ārstēšanas;
• kombinācijā ar metotreksātu, jo ir palielināts hematoloģiskas toksicitātes risks.
Farmakokinētiskās mijiedarbības
Citu zāļu ietekme uz deksametazonu Deksametazonu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4) un transportē P glikoproteīns (P–gp, ko dēvē arī par MDR1). Deksametazona lietošana vienlaikus ar CYP3A4 vai P–gp induktoriem vai inhibitoriem var attiecīgi izraisīt deksametazona koncentrācijas pazemināšanos vai paaugstināšanos plazmā.
Deksametazona farmakokinētikas izmaiņu dēļ turpmāk minētās kombinācijas jālieto piesardzīgi: − Zāles, kas var pazemināt deksametazona koncentrāciju plazmā:
• aminoglutetimīds, jo samazinās deksametazona efektivitāte tā aknu metabolisma pastiprināšanās dēļ; • pretkrampju līdzekļi, kas ir aknu enzīmu induktori: karbamazepīns, fosfenitoīns, fenobarbitāls,
fenitoīns, primidons, jo pazeminās deksametazona koncentrācija plazmā un līdz ar to arī tā efektivitāte; • kombinācijā ar rifampicīnu, jo pastiprinās deksametazona metabolisms aknās, kā rezultātā pazeminās tā koncentrācija plazmā un efektivitāte.; • lokālas darbības gastrointestinālās zāles, antacīdi un aktivētā ogle, kā arī kolestiramīns, jo samazinās deksametazona uzsūkšanās zarnās. Šādas zāles un Neofordex jālieto ar vismaz divu stundu starplaiku; • efedrīns, jo palielināta metaboliskā klīrensa dēļ pazeminās deksametazona koncentrācija plazmā; − Zāles, kas var paaugstināt deksametazona koncentrāciju plazmā: • aprepitants un fosaprepitants, jo samazinās deksametazona metabolisms aknās, kā rezultātā paaugstinās deksametazona koncentrācija plazmā; • klaritromicīns, eritromicīns, telitromicīns, itrakonazols, ketokonazols, posakonazols, vorikonazols, nelfinavīrs, ritonavīrs: šie enzīma inhibitori samazina deksametazona metabolismu aknās, kā rezultātā paaugstinās tā koncentrācija plazmā.
Deksametazona ietekme uz citām zālēm Deksametazons ir mērens CYP3A4 un P–gp induktors. Deksametazona lietošana vienlaikus ar vielām, kuras metabolizē CYP3A4 vai transportē P–gp, var palielināt šo vielu klīrensu un pazemināt to koncentrāciju plazmā:
• perorālie kontracepcijas līdzekļi, jo nevar izslēgt, ka ārstēšanas laikā var būt samazināta perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāte. Mijiedarbības pētījums ar perorāliem kontracepcijas līdzekļiem nav veikts. Jāveic efektīvi pasākumi, lai izvairītos no grūtniecības iestāšanās (skatīt 4.6. apakšpunktu). Arī hormonaizstājterapijas efektivitāte var būt samazināta;
• perorālie antikoagulanti, jo iespējama kortikosteroīdu ietekme uz perorālo antikoagulantu metabolismu un uz asinsreces faktoriem, kā arī asiņošanas risks (gremošanas trakta gļotāda, asinsvadu trauslums), ko rada deksametazona lietošana lielās devās vai par 10 dienām ilgāki ārstēšanas periodi. Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, jāpastiprina uzraudzība un asinsreces rādītāji jākontrolē pēc vienas nedēļas un turpmāk katru otro ārstēšanas nedēļu, kā arī pēc ārstēšanas pārtraukšanas;
• docetaksels un ciklofosfamīds, jo CYP3A un P–gp indukcijas dēļ pazeminās to koncentrācija plazmā;
• lapatinibs, CYP3A4 metabolisma indukcijas dēļ var pastiprināties lapatiniba hepatotoksicitāte; • ciklosporīns, jo samazinās ciklosporīna biopieejamība un pazeminās tā koncentrācija plazmā.
Ciklosporīns var palielināt arī deksametazona intracelulāro saistīšanos. Turklāt, lietojot
7

deksametazonu vienlaikus ar ciklosporīnu, ziņots par krampjiem. Jāizvairās no deksametazona un ciklosporīna vienlaicīgas lietošanas; • midazolāms, jo CYP3A4 indukcijas dēļ pazeminājās midazolāma koncentrācija plazmā. Midazolāma efektivitāte var būt samazināta; • ivermektīns, jo pazeminājās ivermektīna koncentrācija plazmā. Pirms deksametazona lietošanas veiksmīgi jāpabeidz parazītu iznīcināšana (skatīt 4.4. apakšpunktu); • rifabutīns, jo zarnu un aknu CYP3A4 indukcijas dēļ pazeminās rifabutīna koncentrācija plazmā; • indinavīrs, jo zarnu CYP3A4 indukcijas dēļ izteikti pazeminājās indinavīra koncentrācija plazmā; • eritromicīns, jo pēc ārstēšanas ar deksametazonu cilvēkiem bez CYP3A5*1 alēles pastiprinājās eritromicīna metabolisms; • izoniazīds, jo glikokortikoīdi var pazemināt izoniazīda koncentrāciju plazmā, iespējams, stimulējot izoniazīda metabolismu aknās un samazinot glikokortikoīdu metabolismu; • prazikvantels, jo deksametazons pastiprina metabolismu aknās, kā rezultātā var pazemināties prazikvantela koncentrācija plazmā un ārstēšana var būt neveiksmīga. Šīs zāles jālieto ar vismaz vienu nedēļu ilgu starplaiku.
Lietojot deksametazonu atkārtoti katru dienu, CYP3A4 un P–gp indukcijas dēļ pazeminās deksametazona koncentrācija plazmā. Ārstējot multiplo mielomu, deva nav jāpielāgo.
Deksametazonam nepiemīt klīniski nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība ar talidomīdu, lenalidomīdu, pomalidomīdu, bortezomibu, vinkristīnu vai doksorubicīnu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Reproduktīvā vecuma sievietes Sievietēm ir jāizvairās no grūtniecības iestāšanās ārstēšanas laikā ar Neofordex. Deksametazons var izraisīt iedzimtas anomālijas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Deksametazonu var lietot kombinācijā ar zināmiem teratogēniem (piemēram, talidomīdu, lenalidomīdu, pomalidomīdu, pleriksaforu) vai citotoksiskām vielām, kuru lietošana grūtniecības laikā ir kontrindicēta. Pacientēm, kuras saņem Neofordex kombinācijā ar talidomīdu, lenalidomīdu vai pomalidomīdu saturošām zālēm, jāievēro šo zāļu grūtniecības novēršanas programmu nosacījumi. Pirms ārstēšanas uzsākšanas ar kādu no kombinācijām jāiepazīstas ar papildinformāciju, izlasot visus atbilstošos zāļu aprakstus.
Kontracepcija vīriešiem un sievietēm Reproduktīvā vecuma sievietēm un viņu partneriem jālieto atbilstoši kontracepcijas līdzekļi. Īpaši jāievēro grūtniecības novēršanas programmas prasības attiecībā uz lietošanu kombinācijā ar talidomīdu vai tā analogiem. Ārstēšanas laikā ar deksametazonu perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāte var būt samazināta (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Grūtniecība Pamatojoties uz pieredzi ar cilvēkiem, deksametazons izraisa iedzimtas malformācijas, īpaši intrauterīnās augšanas aizturi un retos gadījumos virsnieru mazspēju jaundzimušajiem,, ja to lieto grūtniecības laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Neofordex grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien sievietes klīniskā stāvokļa dēļ nav nepieciešama ārstēšana ar deksametazonu.
Barošana ar krūti Glikokortikoīdi izdalās cilvēka pienā, un ir pierādīta to ietekme uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem, kurus ārstētās sievietes baro ar krūti. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar Neofordex jāpieņem, izvērtējot barošanas ar krūti ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.
Fertilitāte Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīta mātīšu fertilitātes mazināšanās (skatīt 5.3. apakšpunktu). Dati par tēviņu fertilitāti nav pieejami.
8

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Neofordex mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Deksametazons var izraisīt apjukumu, halucinācijas, reiboni, miegainību, nespēku, sinkopi un neskaidru redzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja tā notiek, pacientiem jābūt informētiem, ka viņi nedrīkst vadīt transportlīdzekli, lietot mehānismus vai veikt bīstamus uzdevumus ārstēšanas ar deksametazonu laikā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums
Neofordex nevēlamās blakusparādības atbilst paredzamam glikokortikoīdu drošuma profilam. Hiperglikēmija, bezmiegs, muskuļu sāpes un vājums, astēnija, nespēks, tūska un ķermeņa masas palielināšanās rodas ļoti bieži. Retāk sastopamas, bet būtiskas nevēlamās blakusparādības ir pneimonija un citas infekcijas, kā arī psihiskie traucējumi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot kombinācijā ar talidomīdu vai tā analogiem, būtiskākās nevēlamās blakusparādības bija venoza trombembolija, galvenokārt dziļo vēnu tromboze un plaušu embolija, kā arī mielosupresija, īpaši neitropēnija un trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Paredzamo nevēlamo blakusparādību, tostarp virsnieru atrofijas, sastopamība korelē ar devu, lietošanas laiku un ārstēšanas ilgumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā Ar deksametazonu ārstētiem pacientiem novērotās nevēlamās blakusparādības turpmāk uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmai un biežumam. Dati iegūti, pamatojoties uz vēsturisko pieredzi un klīniskiem pētījumiem multiplās mielomas pacientiem, kuriem deksametazonu lietoja monoterapijas veidā vai kombinācijā ar placebo. Biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz < 1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000, ieskaitot atsevišķus gadījumus); nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klase Infekcijas un infestācijas
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Endokrīnās sistēmas traucējumi
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Psihiskie traucējumi

Nevēlamās blakusparādības Bieži: pneimonija, jostas roze, augšējo elpceļu infekcija, dziļo elpceļu infekcija, mutes dobuma kandidoze, mutes dobuma sēnīšinfekcija, urīnceļu infekcija, herpes simplex, kandidu infekcija. Nav zināmi: infekcija, sepse. Bieži: neitropēnija, anēmija, trombocitopēnija, limfopēnija, leikopēnija, leikocitoze. Retāk: febrila neitropēnija, pancitopēnija, koagulopātija. Bieži: Kušinga sindroms.
Retāk: hipotireoze. Nav zināmi: virsnieru atrofija, steroīdu atcelšanas sindroms, virsnieru mazspēja, hirsūtisms, neregulāras menstruācijas. Ļoti bieži: hiperglikēmija. Bieži: hipokaliēmija, cukura diabēts, anoreksija, palielināta vai samazināta ēstgriba, hipoalbuminēmija, šķidruma aizture, hiperurikēmija. Retāk: dehidratācija, hipokalcēmija, hipomagnēmija. Nav zināmi: glikozes tolerances traucējumi, nātrija aizture, metaboliskā alkaloze. Ļoti bieži: bezmiegs. Bieži: depresija, trauksme, agresija, apjukums, aizkaitināmība, nervozitāte, garastāvokļa izmaiņas, uzbudinājums, eiforisks garastāvoklis. Retāk: garastāvokļa svārstības, halucinācijas. Nav zināmi: mānija, psihoze, uzvedības traucējumi.

9

Nervu sistēmas traucējumi
Acu bojājumi
Ausu un labirinta bojājumi Sirds funkcijas traucējumi
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Kuņģa–zarnu trakta traucējumi
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Ādas un zemādas audu bojājumi
Skeleta–muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Izmeklējumi

Bieži: perifēra neiropātija, reibonis, psihomotora hiperaktivitāte, uzmanības traucējumi, atmiņas traucējumi, trīce, parestēzijas, galvassāpes, ageizija, disgeizija, miegainība, letarģija, līdzsvara traucējumi, disfonija. Retāk: cerebrovaskulārs notikums, pārejoša išēmiska lēkme, amnēzija, koordinācijas traucējumi, ataksija, sinkope. Nav zināmi: krampji. Bieži: neskaidra redze, katarakta. Retāk: konjunktivīts, pastiprināta asarošana. Nav zināmi: horioretinopātija, glaukoma. Bieži: vertigo.
Bieži: priekškambaru mirdzaritmija, supraventrikulāras ekstrasistoles, tahikardija, sirdsklauves. Retāk: miokarda išēmija, bradikardija. Nav zināmi: sastrēguma sirds mazspēja. Bieži: venoza trombembolija, galvenokārt dziļo vēnu tromboze un plaušu embolija, hipertensija, hipotensija, pietvīkums, paaugstināts asinsspiediens, pazemināts diastoliskais asinsspiediens. Nav zināmi: purpura, asinsizplūdums. Bieži: bronhīts, klepus, dispnoja, faringolaringeālas sāpes, balss aizsmakums, žagas.
Ļoti bieži: aizcietējums. Bieži: vemšana, caureja, slikta dūša, dispepsija, stomatīts, gastrīts, sāpes vēderā, sausa mute, vēdera uzpūšanās, meteorisms. Nav zināmi: pankreatīts, kuņģa–zarnu trakta perforācija, kuņģa– zarnu trakta asiņošana, kuņģa–zarnu trakta čūla. Bieži: patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti, paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis. Bieži: izsitumi, eritēma, hiperhidroze, nieze, sausa āda, alopēcija. Retāk: nātrene. Nav zināmi: ādas atrofija, akne. Ļoti bieži: muskuļu vājums, muskuļu krampji. Bieži: miopātija, muskuļu un kaulu sāpes, artralģija, sāpes ekstremitātēs. Nav zināmi: patoloģisks lūzums, osteonekroze, osteoporoze, cīpslas plīsums. Bieži: pollakiūrija. Retāk: nieru mazspēja. Ļoti bieži: nespēks, astēnija, tūska (arī perifēra un sejas tūska). Bieži: sāpes, gļotādu iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, vājums. Nav zināmi: dzīšanas traucējumi. Bieži: samazināta ķermeņa masa, palielināta ķermeņa masa.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Pirms Neofordex lietošanas kombinācijā ar kādām citām zālēm jāiepazīstas ar šo zāļu aprakstu.

Noteiktu nevēlamo blakusparādību sastopamība ir dažāda atkarībā no lietotās kombinētās terapijas.

Lenalidomīda lietošana kombinācijā ar deksametazonu pacientiem ar recidivējošu vai refraktāru multiplo mielomu ir saistīta ar palielinātu 4. pakāpes neitropēnijas sastopamība (5,1 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar 0,6 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem). Ceturtās pakāpes febrilas neitropēnijas epizodes tika novērotas reti (0,6 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstēto pacientu). Par līdzīgu augstas pakāpes

10

neitropēnijas sastopamību ziņots ar lenalidomīda un deksametazona kombināciju ārstētiem pacientiem ar pirmreizēji noteiktu diagnozi.
Neitropēnija radās 45,3% pacientu ar recidīvējošu/grūti ārstējamu multiplo mielomu, kas saņēma mazu deksametazona devu plus pomalidomīdu (Pom + LD-Dex), un 19,5% pacientu, kas saņēma lielu deksametazona devu (HD-Dex). 3. vai 4. pakāpes neitropēnija bija 41,7% pacientu, kas saņēma Pom + LDDex, salīdzinot ar 14,8%, kas saņēma HD-Dex. Ar Pom + LD-Dex ārstētajiem pacientiem neitropēnija reti bija nopietna (2,0% pacientu), tās dēļ ārstēšana nebija jāpārtrauc; tā bija saistīta ar ārstēšanas pārtraukšanu 21,0% pacientu, bet ar devas samazināšanu – 7,7% pacientu. Febrīlā neitropēnija (FN) bija 6,7% pacientu, kas saņēma Pom + LD-Dex, bet nebija nevienam pacientam, kas saņēma HD-Dex. Visos ziņojumos norādīta 3. vai 4. pakāpe. Par nopietnas FN rašanos tika ziņots 4,0% pacientu. FN bija saistīta ar devas lietošanas pārtraukšanu 3,7% pacientu, bet ar devas samazināšanu – 1,3% pacientu un bez ārstēšanas pārtraukumiem.
Lenalidomīda kombinācija ar deksametazonu pacientiem ar recidivējošu vai refraktāru multiplo mielomu ir saistīta ar palielinātu 3. un 4. pakāpes trombocitopēnijas sastopamību (attiecīgi 9,9 % un 1,4 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar 2,3 % un 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem). Par līdzīgu augstas pakāpes trombocitopēnijas sastopamību ziņots ar lenalidomīda un deksametazona kombināciju ārstētiem pacientiem ar pirmreizēji noteiktu diagnozi. Trombocitopēnija radās 27,0% pacientu, kas saņēma Pom + LD-Dex, un 26,8% pacientu, kas saņēma HD-Dex. 3. un 4. pakāpes trombocitopēnija bija 20,7% pacientu, kas saņēma Pom + LD-Dex, un 24,2% pacientu, kas saņēma HD-Dex. Trombocitopēnija bija nopietna 1,7% ar Pom + LD-Dex ārstēto pacientu, tās dēļ deva bija jāsamazina 6,3% pacientu, devas lietošana bija jāpārtrauc 8% pacientu, bet ārstēšana bija jāpārtrauc 0,7% pacientu.
Lenalidomīda, talidomīda vai pomalidomīda lietošana kombinācijā ar deksametazonu ir saistīta ar palielinātu dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas risku pacientiem ar multiplo mielomu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šiem pacientiem trombožu risku var palielināt arī lietošana vienlaikus ar eritropoēzi stimulējošām zālēm vai dziļo vēnu tromboze anamnēzē.
Zemas pakāpes perifēras neiropātiskas reakcijas, galvenokārt 1. pakāpes parestēzijas, lietojot tikai deksametazonu, ir novērojamas līdz 34 % pacientu, kuriem multiplā mieloma diagnosticēta pirmo reizi. Taču gan perifērās neiropātijas sastopamība, gan smagums palielinās, lietojot to vienlaikus ar bortezomibu vai talidomīdu. Vienā pētījumā 10,7 % ar talidomīdu un deksametazonu ārstēto pacientu radās 3./4. pakāpes neiropātiskas reakcijas, salīdzinot ar 0,9 % pacientu, kuri ārstēti tikai ar deksametazonu.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Deksametazona akūtā toksicitāte ir vāja un pēc akūtas pārdozēšanas toksisku ietekmi novēro reti. Antidota nav, un ārstēšana ir simptomātiska.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: kortikosteroīdi sistēmiskai lietošanai, glikokortikoīdi, ATĶ kods: H02AB02
Darbības mehānisms
Deksametazons ir sintētisks glikokortikoīds; tam piemīt spēcīga pretiekaisuma ietekme un vāja minerālkortikoīda aktivitāte. Lielās devās (piemēram, 40 mg) tas samazina imūno atbildes reakciju.
11

Pierādīts, ka deksametazons inducē multiplās mielomas šūnu bojāeju (apoptozi), samazinot nukleārā faktora– κB aktivitāti un aktivizējot kaspāzi–9, kā arī tādējādi atbrīvojot otro no mitohondrijiem iegūto kaspāzes aktivatoru (Smac; apoptozi veicinošs faktors). Lai sasniegtu maksimālo apoptozes marķieru līmeni, palielinātu kaspāzes–3 aktivitāti un DNS fragmentāciju, bija nepieciešama ilgstoša iedarbība. Deksametazons vājināja arī antiapoptozes gēnu darbību un paaugstināja IκB–α proteīna līmeni.
Deksametazona apoptotisko darbību pastiprina lietošana kombinācijā ar talidomīdu vai tā analogiem un proteāzes inhibitoru (piemēram, bortezomibu).
Multiplā mieloma ir reti sastopama progresējoša hematoloģiska slimība. Tai ir raksturīgs pārmērīgs patoloģisku plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs un neskartu monoklonālu imūnglobulīnu (IgG, IgA, IgD vai IgE) vai tikai Bence-Jones proteīna (brīvas imūnglobulīna monoklonālas κ un λ vieglās ķēdes) pārprodukcija.
Klīniskā efektivitāte un drošums Lietojot Neofordex multiplās mielomas ārstēšanai, klīniskās efektivitātes un drošuma pētījumi nav veikti.
Deksametazona kombinētas terapijas efektivitāte un drošums multiplās mielomas ārstēšanā ir apstiprināts vairākos klīniskos pētījumos pacientiem ar pirmreizēji noteiktu diagnozi un pacientiem ar recidivējošu vai refraktāru slimību. Pētītajās pacientu populācijās bija iekļauti ļoti dažāda vecuma pacienti, kā arī pacienti, kas bija atzīti par piemērotiem vai nepiemērotiem autologu cilmes šūnu transplantācijas veikšanai. Lielas perorālas deksametazona devas (40 mg vai 20 mg) lietošanu multiplās mielomas ārstēšanā pētīja kombinācijā ar ķīmijterapiju pēc VAD shēmas (vinkristīns, adriamicīns/doksorubicīns un deksametazons) vai saistībā ar jaunajām zālēm, tostarp talidomīdu un tā analogiem, kā arī proteāzes inhibitoriem. Kontrolētos pētījumos, vērtējot dzīvildzi un atbildes reakciju, kombinētai terapijai ar deksametazonu konsekventi bija labāki rezultāti nekā atsevišķi lietotam deksametazonam.
Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra ir noteikusi atbrīvojumu no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus ar Neofordex visās pediatriskās populācijas apakšgrupās multiplās mielomas gadījumā (skatīt 4.2. apakšpunktā informāciju par lietošanu pediatrijas pacientiem).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Pēc Neofordex perorālas lietošanas deksametazona maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta vidēji trīs stundu laikā. Deksametazona biopieejamība ir aptuveni 80 %. Pastāv lineāra saistība starp lietotām un biopieejamām devām. Deksametazonu transportē P–glikoproteīns (ko dēvē arī par MDR1). Arī citām MDR transportvielām var būt nozīme deksametazona transportā.
Izkliede Deksametazons saistās ar plazmas olbaltumvielām, galvenokārt albumīnu, līdz aptuveni 80 % atkarībā no ievadītās devas. Lietojot ļoti lielas devas, lielākā daļa deksametazona asinīs cirkulē nesaistītā veidā. Izkliedes tilpums ir aptuveni 1 l/kg. Deksametazons šķērso hematoencefālisko barjeru un placentas barjeru, kā arī nokļūst mātes pienā.
Biotransformācija Neliela daļa lietotā deksametazona izdalās neizmainītā veidā caur nierēm. Cilvēka organismā lielākā daļa tiek hidrogenēta vai hidroksilēta. Galvenie metabolīti ir hidroksi-6-deksametazons un dihidro-20deksametazons, no kuriem 30–40 % tiek konjugēti ar glikuronskābi vai sulfatēti cilvēka aknās un izvadīti šādā formā ar urīnu. Deksametazonu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4). Arī citiem citohroma P450 izoenzīmiem var būt nozīme deksametazona biotransformācijā.
Eliminācija Deksametazona pussabrukšanas periods plazmā ir aptuveni 250 minūtes.
12

Īpašas pacientu grupas Dati par deksametazona biotransformāciju pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pieejami.
Smēķēšana neietekmē deksametazona farmakokinētiku. Deksametazona farmakokinētikas atšķirības Eiropas un Āzijas (Indonēzijas un Japānas) izcelsmes starp pacientiem netika konstatētas.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Glikokortikoīdiem piemīt tikai vāja akūta toksicitāte. Dati par hronisku toksicitāti un kancerogenitāti nav pieejami. Pierādīts, ka genotoksicitātes atrades ir saistītas ar artefaktiem. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar pelēm, žurkām, kāmjiem, trušiem un suņiem deksametazons izraisīja embrija–augļa anomālijas, piemēram, lielāku aukslēju šķeltnes un skeleta defektu sastopamību; aizkrūts dziedzera, liesas un virsnieru svara samazināšanos; plaušu, aknu un nieru patoloģijas, kā arī augšanas nomākumu. Prenatāli ārstēto dzīvnieku postnatālās attīstības novērtēšana liecināja par samazinātu glikozes toleranci un jutību pret insulīnu, uzvedības pārmaiņām, kā arī samazinātu galvas smadzeņu un ķermeņa masu. Tēviņiem fertilitāte var būt samazināta dzimumšūnu apoptozes un spermatoģenēzes defektu dēļ. Dati par mātīšu fertilitāti ir pretrunīgi.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts Mikrokristāliska celuloze Magnija stearāts Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Tabletes jāglabā blistera iepakojumā, kamēr tās jālieto. Noplēšot pa caurumojuma vietu, atdalīt atsevišķu neskarta tablešu iepakojuma daļu no blistera, piemēram, lietošanai tablešu organizatorā ar vairākām iedaļām. Ja pustabletes netiek izlietotas nekavējoties, tās jāiznīcina. (skatīt 6.6. apakšpunktu).
6.5. Iepakojuma veids un saturs
10 x 1 tabletes iepakotas OPA/Al/PVH-alumīnija perforētos vienas devas blisteros. Iepakojuma lielums: 10 tablešu.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Pacients jābrīdina, ka neizlietotās tabletes nedrīkst iznīcināt kopā ar sadzīves atkritumiem vai izmantojot kanalizāciju.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Laboratoires CTRS
13

63, rue de l’Est 92100 Boulogne-Billancourt Francija e-pasts: ctrs@ctrs.fr 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1053/001 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2016. 16. marts 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
14

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI
VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN
EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
15

A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Amatsi 17, Parc des Vautes 34980 Saint Gély du Fesc Francija
Vai
Laboratoires CTRS 63, rue de l’Est 92100 Boulogne-Billancourt Francija

Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.

B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).

C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS



Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums

Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu , un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu pirmais periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums 6 mēnešu laikā no reģistrācijas apliecības piešķiršanas brīža.

D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU



Riska pārvaldības plāns (RPP)

Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjaunotajos apstiprinātajos RPP.

Papildināts RPP jāiesniedz: • pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.



Riska mazināšanas papildu pasākumi

N/P

16



Saistības veikt pēcreģistrācijas pasākumus

N/P

17

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
18

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
19

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Neofordex 40 mg tabletes dexamethasonum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur deksametazona acetātu, kas atbilst 40 mg deksametazona.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur laktozi. Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 10 x 1 tablešu
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
20

11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Laboratoires CTRS 63, rue de l’Est 92100 Boulogne-Billancourt Francija e-pasts: ctrs@ctrs.fr
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1053/001
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ neofordex
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: {numurs} SN: {numurs} NN: {numurs}
21

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES BLISTERS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Neofordex 40 mg tablete dexamethasonum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Laboratoires CTRS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
22

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
23

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Neofordex 40 mg tabletes Dexamethasonum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz
iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Neofordex un kādam nolūkam tās lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Neofordex lietošanas 3. Kā lietot Neofordex 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Neofordex 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Neofordex un kādam nolūkam tās lieto
Neofordex ir zāles, kas satur aktīvo vielu deksametazonu, kas ir glikokortikoīds, ko dažkārt dēvē par kortikoīdu vai kortikosteroīdu ar dažādu iedarbību, tostarp ietekmi uz baltajām asins šūnām, kas veido imūnsistēmas daļu (organisma dabīgo aizsargsistēmu), Deksametazons ir līdzīgs dabīgā veidā organismā sintezētiem glikokortikoīdiem. Neofordex lieto, lai ārstētu pieaugušus pacientus, kuriem ir multiplā mieloma, asins vēzis, kas skar antivielas veidojošas baltās asins šūnas. Neofordex lieto ar citām zālēm multiplās mielomas ārstēšanai. Tās kopā darbojas, nonāvējot ļaundabīgās baltās asins šūnas.
2. Kas Jums jāzina pirms Neofordex lietošanas
Nelietojiet Neofordex šādos gadījumos: − ja Jums ir alerģija pret deksametazonu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu; − ja Jums ir vīrusinfekcija, īpaši vīrushepatīts, herpes, vējbakas vai jostas roze; − ja Jums ir neārstēta psihiska slimība.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ārstēšana ar lielām kortikosteroīdu devām var mazināt organisma spēju cīnīties ar infekciju. Dažkārt tās var izraisīt infekcijas, kas rodas no mikroorganismiem, kas reti izraisa infekciju normālos apstākļos (ko dēvē par oportūnistiskām infekcijām). Ja Jums ārstēšanas laikā ar šīm zālēm rodas jebkāda veida infekcija, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu. Tas ir īpaši svarīgi, ja pamanāt pneimonijas pazīmes: klepu, drudzi, elpas trūkumu un sāpes krūškurvī. Jums var būt arī apjukums, jo īpaši, ja esat gados vecāks cilvēks. Jums jāpastāsta savam ārstam arī tad, ja Jums ir bijusi tuberkuloze vai ja esat uzturējies apvidos, kur bieži sastopamas apaļtārpu infekcijas.
Piezīme: svarīgi, ārstēšanas laikā ar Neofordex izvairīties no saskares ar ikvienu, kurš slimo ar vējbakām, masalām vai jostas rozi. Ja Jums šķiet, ka Jums varētu būt bijusi saskare ar kādu, kam ir šādas pazīmes, Jums nekavējoties jāinformē ārsts.
Lielās devās lietoti kortikosteroīdi, tostarp arī deksametazons var izraisīt psiholoģiskas problēmas, kas dažreiz var būt nopietnas. Ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim ir bijusi vai pašlaik ir smaga depresija
24

vai maniakālas lēkmes, konsultējieties ar ārstu pirms Neofordex lietošanas. Tas ir īpaši svarīgi, ja jūtaties nomākts vai Jums ir domas par pašnāvību.
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jums ir audzēja sabrukšanas sindroma simptomi, piemēram, muskuļu krampji, muskuļu vājums, apjukums, redzes zudums vai traucējumi un elpas trūkums.
Ārstēšanas laikā ar šīm zālēm ir svarīgi ievērot līdzsvarotu diētu. Ārsts Jums ieteiks piemērotu diētu un var parakstīt kālija, kalcija vai D vitamīna papildterapiju.
Ja Jums iepriekš ir bijuši asins recekļi, Jums par to jāinformē ārsts pirms Neofordex lietošanas. Deksametazona lietošana kombinācijā ar talidomīdu, lenalidomīdu vai pomalidomīdu (multiplās mielomas ārstēšanas līdzekļiem) palielina asins recekļu veidošanās risku vēnās un artērijās. Jums nekavējoties jāpastāsta ārstam, ja Jums rodas elpas trūkums, sāpes krūškurvī vai roku vai kāju pietūkums.
Deksametazona lietošana kombinācijā ar lenalidomīdu vai pomalidomīdu var izraisīt normālo balto asins šūnu (asins šūnu, kas palīdz cīnīties ar infekciju) un/vai trombocītu (kas palīdz novērst asiņošanu) skaita samazināšanos. Ārsts Jums nozīmēs atbilstošas asins analīzes pirms ārstēšanas un tās laikā.
Ārstēšana ar šīm zālēm var veicināt centrālas serozas horioretinopātijas attīstību, acu slimību, kas izraisa neskaidru redzi vai miglošanos. Parasti skar tikai vienu aci. Ja Jums ir sūdzības par neskaidru redzi vai miglošanos, kas ilgst vairākas dienas, sazinieties ar ārstu..
Ārstēšana ar šīm zālēm var izraisīt cīpslu iekaisumu. Ārkārtīgi retos gadījumos cīpsla var saplīst. Šo risku palielina ārstēšana ar noteiktām antibiotikām un nieru darbības traucējumi. Ja konstatējat sāpīgas, stīvas vai pietūkušas locītavas vai cīpslas, sazinieties ar ārstu. Lūdzu, informējiet ārstu, zobārstu vai personu, kas Jums var nozīmēt ārstēšanu, ka Jūs pašlaik lietojat vai nesen esat lietojis deksametazonu.
Ja Jūs saslimstat vai ciešat negadījumā, ja Jums jāveic operācija (pat tikai stomatoloģiska) vai nepieciešama vakcinācija (īpaši ar dzīvu vīrusu saturošām vakcīnām), Jums jāinformē ārstējošais ārsts, ka Jūs lietojat vai nesen esat lietojis lielas kortikosteroīdu devas.
Ja Jums jāveic pārbaudes (īpaši attiecībā uz infekcijām), Jums jāinformē persona, kas veic pārbaudes, jo deksametazons var ietekmēt to rezultātus.
- Pirms Neofordex lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, ja Jums ir:aknu vai nieru slimība; - sirds slimība vai Jums nesen ir bijusi sirdslēkme; - paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis vai Jūs smēķējat; - cukura diabēts vai cukura diabēts ģimenes anamnēzē; - osteoporoze, īpaši, ja esat sieviete, kurai ir iestājusies menopauze; - glaukoma (paaugstināts acu spiediens) vai ja Jūsu ģimenes anamnēzē ir glaukoma; - miastēnija (Myasthenia gravis) (muskuļu slimība); - peptiska čūla (čūla kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā) vai anamnēzē peptiskas čūlas, kuņģa asiņošana
vai perforācija; - resnās zarnas iekaisums, divertikulīts vai nesen veikta zarnu operācija; - cīpslas iekaisums.
Ja Jums ir kāda no minētajām slimībām, ārsts Jūs stingrāk uzraudzīs.
Ja esat gados vecāks, dažas Neofordex blakusparādības var būt nopietnākas, īpaši kaulu stiprības samazināšanās (osteoporoze), paaugstināts asinsspiediens, zems kālija līmenis, cukura diabēts, uzņēmība pret infekcijām un ādas biezuma samazināšanās. Ārsts Jūs stingrāk uzraudzīs.
Bērni un pusaudži Bērni neslimo ar multiplo mielomu. Nedodiet šīs zāles bērniem (t.i., līdz 18 gadu vecumam).
Citas zāles un Neofordex
25

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jums ir jāizlasa visu kombinācijā ar Neofordex lietojamo zāļu lietošanas instrukcijas, lai uzzinātu ar šīm zālēm saistītu informāciju pirms ārstēšanas uzsākšanas ar Neofordex. Lietojot talidomīdu, lenalidomīdu vai pomalidomīdu, īpaša uzmanība jāpievērš grūtniecības testiem un kontracepcijas prasībām.
Pirms Neofordex lietošanas Jums ir jākonsultējas ar ārstu, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm: - antikoagulanti (kas sašķidrina asinis); - acetilsalicilskābe, viela, kas ir daudzu pretsāpju un pretdrudža zāļu sastāvā, kā arī citas pretsāpju,
pretiekaisuma un pretdrudža zāles: ibuprofēns, naproksēns, diklofenaks, meloksikāms un citas zāles; - zāles hipertensijas vai sirds slimības ārstēšanai; - zāles cukura diabēta ārstēšanai; - zāles kuņģa darbības traucējumu ārstēšanai (piemēram, antacīdi) un kolestiramīns (holesterīna līmeņa
pazemināšanai); - zāles, kas pazemina kālija līmeni asinīs: piemēram, daži diurētiskie vai caurejas līdzekļi; - kortizons vai citi kortikosteroīdi, tetrakosaktīds (lieto virsnieru darbības pārbaudei) vai
aminoglutetimīds (lieto Kušinga sindroma vai krūts vēža ārstēšanai); - antibiotikas, kas satur aktīvās vielas, kuru nosaukumi beidzas ar izskaņu -micīns un -floksacīns; - pretsēnīšu līdzekļi (zāles sēnīšinfekciju ārstēšanai), kas satur aktīvās vielas, kuri nosaukumi beidzas ar
izskaņu -konazols, vai amfotericīna B injekcijas, kā arī zāles HIV infekcijas ārstēšanai, kas satur aktīvās vielas, kuru nosaukumi beidzas ar izskaņu -navīrs; - rifampicīns, rifabutīns vai izoniazīds (lieto tuberkulozes ārstēšanai); - prazikvantels vai ivermektīns (noteiktu tārpu invāziju ārstēšanai); - estrogēnie hormoni, tostarp kontracepcijas tabletes un hormonu aizstājterapija (HAT); - pretkrampju līdzekļi (epilepsijas ārstēšanai) un midazolāms (lieto kā miega zāles un epilepsijas ārstēšanai); - aprepitants vai fosaprepitants (sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai pēc operācijas vai ķīmijterapijas (vēža ārstēšanas) gadījumā); - noteiktas zāles vēža ārstēšanai: docetaksels, ciklofosfamīds, lapatinibs vai metotreksāts; metotreksātu lieto arī reimatisma vai psoriāzes ārstēšanai; - eritropoetīns (EPO, anēmijas ārstēšanai); - ciklosporīns (psoriāzes, atopiskā dermatīta, reimatoīdā artrīta vai nefrotiskā sindroma ārstēšanai un imūno reakciju nomākšanai pēc orgāna vai kaulu smadzeņu transplantācijas); - efedrīns (astmas lēkmju ārstēšanai vai deguna aizlikuma mazināšanai).
Jums jāpastāsta ārstam arī tad, ja Jums nesen veikta vakcinācija vai ja Jūs plānojat vakcināciju.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte Ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Neofordex nedrīkst lietot, ja Jums ir iestājusies grūtniecība, izņemot gadījumus, kad to darīt skaidri norādījis ārsts.
Jums ir jāizvairās no grūtniecības iestāšanās ārstēšanas laikā ar Neofordex. Jums un Jūsu partnerim jālieto atbilstoši kontracepcijas līdzekļi. Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja esat grūtniece vai Jums iestājas grūtniecība ārstēšanas laikā.
Ārstēšanas laikā Jūs nedrīkstat barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Ja Jums rodas blakusparādības, piemēram, apjukums, halucinācijas, reibonis, nogurums, miegainība, ģībonis vai neskaidra redze, nevadiet transportlīdzekli, nelietojiet instrumentus vai mehānismus un neveiciet nekādas aktivitātes, kas ir bīstamas.
Neofordex satur laktozi
26

Neofordex satur laktozi, cukuru. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Neofordex
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.
Ārsts noteiks Jums nepieciešamo devu un izlems, kurās dienās tās Jums jālieto.. Ieteicamā deva ir viena tablete vienā lietošanas reizē. Ja esat vecāks par 65 gadiem un/vai vājš, ārsts Jums var parakstīt pusi tabletes vienā lietošanas reizē. Nepārsniedziet nozīmēto devu un nelietojiet par to mazāku devu. Jums jālieto šīs zāles atbilstošajās dienās, tieši tā, kā ārsts Jums norādījis. Ņemot vērā noteiktus parametrus, tostarp asins analīzes, Jūsu vispārējo stāvokli, citas Jums nozīmētās zāles un Jūsu atbildes reakciju uz ārstēšanu, ārsts Jums var mainīt devu un zāļu lietošanas biežumu.
Lietojiet vienas tabletes norādīto devu (40 mg) vai pustableti (20 mg) no rīta, uzdzerot glāzi ūdens.
Ja deva ir pustablete (20 mg), tableti ir jāsadala vienādās devās. Lietojiet vienu pustableti. Nelietojiet pāri palikušo pustableti citā dienā, šo zāļu īpašības izmainās pēc tabletes sadalīšanas un izņemšanas no iepakojuma. Pēc tam atlikušo pustableti glabājiet drošā, bērniem neredzamā un nepieejamā vietā līdz brīdim, kamēr Jūs neatbrīvosities no tās pareizā veidā, jo zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Kā atbrīvoties no nevajadzīgām zālēm, jautājiet farmaceitam. Ja Jums ir grūti tableti izņemt no blistera vai sadalīt, lūdziet kādam palīdzību.
Ja esat lietojis Neofordex vairāk nekā noteikts Ja esat lietojis Neofordex pārāk daudz, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai slimnīcu.
Ja esat aizmirsis lietot Neofordex Ja esat aizmirsis lietot Neofordex parastajā laikā un
– ja ir pagājušas mazāk nekā 12 stundas: lietojiet tableti nekavējoties; – ja ir pagājušas vairāk nekā 12 stundas: nelietojiet šo tableti, bet lietojiet nākamo tableti ierastajā
laikā.
Nelietojiet dubultu devu, lai kompensētu aizmirsto tableti.
Ja Jūs pārtraucat lietot Neofordex Pēkšņa šo zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt nopietnas nevēlamas blakusparādības.. Ja Jūs pārtraucat šo zāļu lietošanu pārāk strauji, Jums var pazemināties asinsspiediens. Jums var būt arī zāļu lietošanas pārtraukšanas izraisīti simptomi. Te jāmin galvassāpes, redzes traucējumi (arī acu sāpes vai pietūkums), slikta dūša vai vemšana, drudzis, sāpes muskuļos un locītavās, deguna gļotādas pietūkums, ķermeņa masas zudums, ādas nieze un konjunktivīts. Ja Jums ārstēšana ir jāpārtrauc, ievērojiet ārsta norādījumus.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ārsts tās ar Jums pārrunās un izskaidros iespējamo ārstēšanas radīto risku un sniegtos ieguvumus.
Turpmāk minētās blakusparādības tika novērotas, lietojot deksametazonu multiplās mielomas un citu slimību ārstēšanai. Dažos gadījumos, lietojot vairāku zāļu kombināciju, var pastiprināties blakusparādības, kas novērotas, lietojot kādas no šīm zālēm atsevišķi.
Neofordex var izraisīt nopietnus garīgās veselības traucējumus. Tie ir sastopami bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem) un tie ir:
27

- nomāktības izjūta (arī domas par pašnāvību); - pacilāts noskaņojums (mānija), lielas laimes izjūta (eiforija) vai svārstīgs garastāvoklis; - trauksmes izjūta, apgrūtināta koncentrēšanās spēja un atmiņas zudums, - neesošu lietu jušana, redzēšana vai dzirdēšana vai ticība nereālām lietām, drūmas domas, uzvedības
pārmaiņas. Ja pamanāt kādu no šiem simptomiem, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Citas iespējamās blakusparādības: Ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem − Paaugstināts cukura līmenis asinīs, aizcietējums; − miega traucējumi; − muskuļu krampji, muskuļu vājums; − nogurums, nespēks, ķermeņa un sejas pietūkums. Bieži: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem − Baktēriju, vīrusu vai sēnīšu infekcijas, tostarp pneimonija, jostas roze, deguna, mutes, mandeļu vai rīkles
infekcijas, bronhīts, herpess, urīnpūšļa infekcija; − sarkano vai balto asins šūnu un/vai trombocītu skaita samazināšanās vai palielināts balto asins šūnu
skaits, pazemināts kālija vai albumīna (olbaltumvielas) līmenis asinīs, paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs, aknu funkcionālo testu rezultātu pārmaiņas; − Kušinga sindroms, t. i., rumpja un sejas apjoma palielināšanās, pārmērīga svīšana, strijas, redzami
pietūkuši kapilāri (sīki asinsvadi) un sausa āda, pārmērīga sejas apmatojuma augšana (īpaši sievietēm) un matu biezuma samazināšanās; − cukura diabēta attīstība, ēstgribas zudums vai pastiprināšanās, ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās, ūdens aizture; − agresija, apjukums, aizkaitināmība, nervozitāte, nemiers, garastāvokļa pārmaiņas; − jutīgums, tirpšana, durstīšanas vai dedzināšanas sajūta ādā vai arī sāpes plaukstās vai pēdās nervu bojājuma dēļ, reibonis, trīce, galvassāpes, garšas sajūtas zudums vai pārmaiņas; − katarakta, neskaidra redze; − ātrs vai neregulārs sirds ritms, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, asins recekļu veidošanās, kas var nosprostot asinsvadus (piemēram, kājās vai plaušās), roku vai kāju pietūkums, sejas vai ķermeņa ādas apsārtums; − klepus, apgrūtināta elpošana, apgrūtināta spēja runāt, rīkles vai mutes iekaisums, balss aizsmakums, sausa mute, žagas, gļotādu iekaisums; − vemšana, slikta dūša, caureja, gremošanas traucējumi, vēdera uzpūšanās, vēdera apjoma palielināšanās un/vai sāpes kuņģī; − izsitumi, nieze, apsārtusi āda; − muskuļu izdilšana, muskuļu, locītavu, kaulu vai ekstremitāšu sāpes; − bieža urinēšana; − sāpes, drudzis, drebuļi, ģībonis, vertigo, izsīkums, miegainība, līdzsvara traucējumi. Retāk: var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem − drudzis noteiktu balto asins šūnu trūkuma dēļ, visa veida šūnu trūkums, pavājināta asinsrece, pazemināts magnija vai kalcija līmenis asinīs; − vairogdziedzera nespēja sintezēt hormonus normālā daudzumā (hipotireoze); − ūdens trūkums organismā (dehidratācija), kas izraisa slāpes vai galvassāpes; − insults, koordinācijas vai kustību traucējumi, ģībonis; − acu un/vai plakstiņu iekaisums, pastiprināta asarošana; − sirdslēkme, patoloģiski lēna sirdsdarbība; − nātrene; − nieru mazspēja. Nav zināmi: pēc pieejamiem datiem biežumu nevar noteikt − Infekcija, infekcijas izraisīts visa organisma iekaisums (sepse); − organisma nespēja normāli reaģēt uz lielu stresu, piemēram, nelaimes gadījumiem, operāciju vai slimību nepietiekamas virsnieru darbības dēļ; stipras neparastas galvassāpes ar redzes traucējumiem, kas saistīti ar ārstēšanas pārtraukšanu, neregulārs menstruālais cikls sievietēm;
28

− palielināta vajadzība pēc pretdiabēta zālēm, sāls līdzsvara traucējumi, kālija zudums zema oglekļa dioksīda līmeņa dēļ (stāvoklis, ko dēvē par metabolisko alkalozi);
− epilepsijas lēkmes; − paaugstināts acu spiediens, tostarp glaukoma, dzīslenes un tīklenes traucējumi (horioretinopātija); − sirds muskuļa nespēja sūknēt asinis caur organismu pietiekamā apjomā (sirds mazspēja); − barības vada, kuņģa vai zarnu čūlas, perforācija un/vai asiņošana, aizkuņģa dziedzera iekaisums (kas var
izpausties ar sāpēm mugurā un vēderā); − lēna brūču dzīšana, akne, ādas biezuma samazināšanās, zilumu veidošanās, sarkana vai purpurkrāsas āda
(purpura); − kaulu stiprības samazināšanās ar palielinātu lūzuma risku, kaulu slimība, cīpslas plīsums.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Neoforde
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “Derīgs līdz” vai “EXP". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt tablešu vai iepakojuma defektus vai bojājuma pazīmes.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Uzglabājiet tabletes blistera iepakojumā, kamēr tās lietojat. Ja izmantojat tablešu organizatoru, noplēsiet pa caurumojuma vietu atsevišķu neatvērtu tablešu iepakojuma daļu no blistera.
Atbrīvojieties no neizlietotajām pustabletēm. Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Neofordex satur - Aktīvā viela ir deksametazons. Katra tablete satur deksametazona acetātu, kas atbilst 40 mg
deksametazona. - Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliska celuloze, magnija stearāts un koloidāls
bezūdens silīcija dioksīds (sk. 2. punktu).
Neofordex ārējais izskats un iepakojums
Katra tablete ir balta, iegarenas formas, ar dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt divās vienādās daļās.
10 x 1 tabletes iepakotas kartona kastītē OPA/Al/PVH-alumīnija perforētā vienas devas blisterī.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Laboratoires CTRS 63, rue de l’Est 92100 Boulogne-Billancourt Francija
29

Ražotājs
Amatsi 17, Parc des Vautes 34980 Saint Gély du Fesc Francija
Vai
Laboratoires CTRS 63, rue de l’Est 92100 Boulogne-Billancourt Francija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien
Laboratoires CTRS Tél/Tel: +32 (0)2 40 11 442 ctrs@ctrs.fr

Lietuva
Immedica Pharma AB Tel/Puh: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

България
Laboratoires CTRS Teл.: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Luxembourg/Luxemburg
Laboratoires CTRS Tél/Tel: +352 278 62 329 ctrs@ctrs.fr

Česká republika
Laboratoires CTRS Teл.: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Magyarország
Laboratoires CTRS Teл.: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Danmark
Immedica Pharma AB Tlf: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

Malta
Laboratoires CTRS Tel: +356 2776 1358 ctrs@ctrs.fr

Deutschland
Laboratoires CTRS Tel: +49 (0)69 22 221 311 ctrs@ctrs.fr

Nederland
Laboratoires CTRS Tel: +31 (0)2 070 38 155 ctrs@ctrs.fr

Eesti
Immedica Pharma AB Tel/Puh: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

Norge
Immedica Pharma AB Tel/Puh: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

30

Ελλάδα RAFARM AEBE Τηλ: + 302 106776550
España Laboratoires CTRS Tel: + 34 914 146 613 ctrs@ctrs.fr
France Laboratoires CTRS Tél: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Österreich Laboratoires CTRS Tel: +43 (0)7 208 16 847 ctrs@ctrs.fr
Polska Laboratoires CTRS Tel.: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr
Portugal Laboratoires CTRS Tel: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Hrvatska Laboratoires CTRS Tel: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr
Ireland Aspire Pharma Ltd Tel: +44(0)1730 231148
Ísland Immedica Pharma AB Sími: + 46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

România Laboratoires CTRS Tel: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr
Slovenija Laboratoires CTRS Tel: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr
Slovenská republika Laboratoires CTRS Teл.: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Italia Laboratoires CTRS Tel: + 39 (0)687 501302 ctrs@ctrs.fr
Κύπρος RAFARM AEBE Τηλ: + 302 106776550
Latvija Immedica Pharma AB Tel: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

Suomi/Finland Immedica Pharma AB Tel/Puh: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com
Sverige Immedica Pharma AB Tel: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com
United Kingdom Aspire Pharma Ltd Tel: +44(0)1730 231148

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to ārstēšanu.

31

Lejupielādēt zāļu aprakstu

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Neofordex 40 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur deksametazona acetātu, kas atbilst 40 mg deksametazona (dexamethasonum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 98,1 mg laktozes (monohidrāta formā). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete Balta, iegarena (11 mm × 5,5 mm) tablete ar dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt uz pusēm 20 mg devās (skatīt 4.2. apakšpunktu).
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Neofordex ir paredzētas lietošanai pieaugušajiem simptomātiskas multiplās mielomas ārstēšanai kombinācijā ar citām zālēm.
4.2. Devas un lietošanas veids
Ārstēšana jāsāk un jānovēro tādu ārstu uzraudzībā, kuriem ir pieredze multiplās mielomas ārstēšanā.
Devas
Deva un lietošanas biežums ir dažāds atkarībā no terapeitiskā protokola un saistītās ārstēšanas. Neofordex jālieto saskaņā ar norādījumiem par deksametazona lietošanu, kas sniegti saistītās ārstēšanas līdzekļu zāļu aprakstā. Ja šādi norādījumi nav sniegti, jāievēro vietējie vai starptautiskie ārstēšanas protokoli un vadlīnijas. Ārstiem, kuri paraksta zāles, rūpīgi jānovērtē, kāda deksametazona deva lietojama, ņemot vērā slimību un pacienta veselības stāvokli.
Parastā deksametazona deva ir 40 mg vienreiz dienā attiecīgajā terapijas kursa dienā.
Deksametazona terapijas beigās deva pakāpeniski jāsamazina, līdz ārstēšanas pilnīgai izbeigšanai.
Gados vecāki cilvēki Gados vecākiem cilvēkiem un/vai vājiem pacientiem dienas devu saskaņā ar atbilstošu ārstēšanas shēmu var samazināt līdz 20 mg deksametazona.
Aknu darbības traucējumi vai nieru mazspēja Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai nieru mazspēju nepieciešama atbilstoša uzraudzība; pacientiem ar aknu darbības traucējumiem zāles jālieto uzmanīgi, jo nav datu par šo pacientu populāciju (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Neofordex nav piemērots lietošanai pediatriskā populācijā multiplās mielomas indikācijas gadījumā.
Lietošanas veids Iekšķīgai lietošanai.
2

Lai mazinātu bezmiegu, tableti vēlams lietot no rīta.
Tabletes jāglabā blistera iepakojumā, kamēr tās lieto. Noplēšot pa caurumojuma vietu, atdalīt atsevišķu neskarta tablešu iepakojuma daļu no blistera, piemēram, lietošanai tablešu organizatorā ar vairākām iedaļām. Izmantojot dalījuma līniju, tabletes var sadalīt divās vienādās daļās, iegūstot 20 mg devu. Sakarā ar iespējamo tablešu stabilitātes mazināšanos, kas ietekmē to ārstnieciskās īpašības, pustabletes, kas netiek izlietotas nekavējoties, jāiznīcina saskaņā ar vietējiem vides aizsardzības noteikumiem (skatīt 6.4. apakšpunktu).
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Aktīva vīrusu slimība (īpaši vīrushepatīts, herpes, vējbakas, jostas roze).
Nekontrolētas psihozes.
Lietojot Neofordex kombinācijā ar citām zālēm, papildu kontrindikācijas skatīt to zāļu aprakstos.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Neofordex ir lielas devas glikokortikoīds. Tas jāņem vērā, uzraugot pacientu. Deksametazona terapijas ieguvums rūpīgi un nepārtraukti jāsamēro ar reālo un iespējamo risku.
Infekcijas risks Ārstēšana ar lielām deksametazona devām palielina nopietnu infekciju, īpaši bakteriālu, rauga sēnīšu un/vai parazītu izraisītu infekciju risku. Arī mikroorganismi, kas reti izraisa slimības normālos apstākļos, var izraisīt šādas infekcijas (oportūnistiskas infekcijas). Deksametazona terapija var maskēt infekcijas pazīmes.
Pirms ārstēšanas sākšanas jālikvidē visi infekcijas, īpaši tuberkulozes avoti. Ārstēšanas laikā rūpīgi jāvēro, vai pacientiem nerodas infekcijas. Īpaši bieži rodas pneimonija. Pacienti jāinformē par pneimonijas pazīmēm un simptomiem, kā arī viņiem jānorāda, ka to rašanās gadījumā jāmeklē medicīniska palīdzība. Aktīvas infekcijas slimības gadījumā ārstēšanai ar Neofordex jāpievieno atbilstoši pretinfekcijas līdzekļi.
Ja iepriekš ir bijusi tuberkuloze ar nozīmīgām radioloģiskām izmaiņām vai ja nav skaidri zināms, vai ir pabeigts pilns sešus mēnešus ilgs rifampicīna terapijas kurss, jāveic profilaktiska prettuberkulozes terapija.
Iespējama smaga strongiloidoze. Pacientiem no endēmiskiem apvidiem (tropu un subtropu reģioniem, Dienvideiropas) jāizmeklē izkārnījumi un, ja nepieciešams, pirms ārstēšanas ar deksametazonu uzsākšanas jāiznīcina parazīts.
Pacientiem, kurus ārstē ar glikokortikoīdiem vai kuri ārstēti ar glikokortikoīdiem iepriekšējo trīs mēnešu laikā, var pastiprināties noteiktas vīrusu slimības (vējbakas, masalas). Pacientiem jāizvairās no saskares ar personām, kurām ir vējbakas vai masalas. Īpaši riskam ir pakļauti pacienti ar pavājinātu imunitāti, kuriem iepriekš nav bijušas vējbakas vai masalas. Ja šādi pacienti ir nonākuši saskarē ar cilvēkiem, kuriem ir vējbakas vai masalas, attiecīgi jāsāk profilaktiska terapija ar intravenozi ievadāmu normālo imūnglobulīnu vai jāveic pasīva imunizācija ar varicella zoster imūnglobulīnu (VZIG). Pacientiem, kuri saslimuši ar kādu no šīm slimībām, jāiesaka nekavējoties griezties pie ārsta.
Neofordex nedrīkst lietot kopā ar dzīvām novājinātām vakcīnām (skatīt 4.5. apakšpunktu). Parasti var veikt vakcināciju ar inaktivētām vakcīnām. Taču lielas glikokortikoīdu devas var vājināt imūno atbildes reakciju un līdz ar to arī vakcinācijas efektivitāti.
Deksametazons var nomākt reakciju pret ādas alerģijas testu.Tāpat tas var ietekmēt nitrozilā tetrazolija (NBT) testu bakteriālo infekciju diagnostikai un izraisīt šķietami negatīvus rezultātus.
3

Psihiskie traucējumi Pacienti un/vai aprūpētāji jābrīdina, ka, lietojot sistēmiski steroīdus, var rasties smagas psihiskas nevēlamās blakusparādības (skatīt 4.8. apakšpunktu). Simptomi parasti rodas dažu dienu vai nedēļu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Lietojot lielas devas, risks var būt lielāks (skatīt arī 4.5. apakšpunktu par farmakokinētiskām mijiedarbībām, kas var palielināt nevēlamo blakusparādību risku), lai gan devu līmenis neļauj paredzēt reakciju sākšanos, veidu, smagumu vai ilgumu. Lielākā daļa reakciju izzūd pēc devas samazināšanas vai zāļu lietošanas pārtraukšanas, taču var būt nepieciešama specifiska ārstēšana. Pacientiem/aprūpētājiem jānorāda, ka gadījumos, kad rodas bažas izraisoši psiholoģiskie simptomi, īpaši tad, ja ir aizdomas par nomāktu garastāvokli vai pašnāvnieciskām domām, jākonsultējas ar ārstu. Pacienti/aprūpētāji jābrīdina arī par iespējamiem psihiskiem traucējumiem, kas var rasties sistēmisko steroīdu devas samazināšanas/lietošanas pārtraukšanas laikā vai tūlīt pēc tās, lai gan par šādām reakcijām ziņots reti.
Īpaša piesardzība jāievēro, apsverot sistēmisku kortikosteroīdu lietošanu pacientiem, kuriem pašiem vai kuru pirmās pakāpes radiniekiem pašlaik vai anamnēzē ir smagi afektīvi traucējumi. Tās varētu būt depresīvas vai maniakāli–depresīvas slimības, kā arī iepriekšējas psihozes steroīdu lietošanas laikā.
Bezmiegu var mazināt, lietojot Neofordex no rīta.
Audzēja sabrukšanas sindromu Pēcreģistrācijas periodā pacientiem ar hematoloģiskām ļaundabīgām slimībām pēc tikai deksametazona lietošanas vai kombinācijā ar citiem ķīmijterapijas līdzekļiem tika ziņots par audzēja sabrukšanas sindromu (tumour lysis syndrome, TLS). Pacienti ar augstu TLS risku, piemēram, pacienti ar augstu proliferatīvo rādītāju, augstu audzēja slodzi un paaugstinātu jutību pret citotoksiskajiem līdzekļiem, rūpīgi jānovēro un jāveic atbilstoši piesardzības pasākumi.
Kuņģa–zarnu trakta traucējumi Aktīvu kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēšana jāsāk pirms kortikosteroīdu lietošanas uzsākšanas. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, asiņošana vai perforācija vai šo traucējumu riska faktori, jāapsver piemērota profilakse. Pacientiem jāveic klīniska uzraudzība, tostarp endoskopija.
Acu bojājumi Sistēmiska ārstēšana ar glikokortikoīdiem var izraisīt horioretinopātijas attīstību, kas var novest pie redzes traucējumiem, ieskaitot redzes zudumu.
Ilgstoša kortikosteorīdu lietošana var izraisīt subkapsulāru kataraktu, glaukomu ar iespējamu redzes nervu bojājumu un var veicināt sekundāras, sēnīšu vai vīrusu izraisītas acu infekcijas. Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus, kuriem ir glaukoma (vai glaukoma ģimenes anamnēzē), kā arī ārstējot pacientus, kuriem ir acu herpes simplex, jo ir iespējama radzenes perforācija.
Tendinīts Kortikosteorīdi var veicināt tendinīta veidošanos un izņēmuma gadījumā izraisīt skartās cīpslas plīsumu. Šis risks ir palielināts, lietojot vienlaikus fluorhinolonus, kā arī pacientiem, kuriem veic dialīzi un kuriem ir sekundāra hiperparatireoze, vai arī pacientiem pēc nieru transplantācijas.
Gados vecāki cilvēki Bieži sastopamas sistēmiski lietotu kortikosteroīdu nevēlamās blakusparādības lielā vecumā var būt saistītas ar nopietnākām sekām, īpaši tas attiecas uz osteoporozi, hipertensiju, hipokaliēmiju, cukura diabētu, uzņēmību pret infekcijām un ādas biezuma samazināšanos. Lai izvairītos no dzīvībai bīstamām reakcijām, jāveic stingra klīniska uzraudzība.
Uzraudzība Lietojot kortikosteroīdus, pacienti, kuriem ir čūlainais kolīts (perforācijas riska dēļ), nesen izveidotas zarnu anastamozes, divertikulīts, nesen pārciests miokarda infarkts (kreisā kambara brīvās sienas plīsuma risks), cukura diabēts (vai šī slimība ģimenes anamnēzē), nieru mazspēja, aknu darbības traucējumi, osteoporoze un Myasthenia gravis, atbilstoši jāuzrauga.
4

Ilgstoša ārstēšana Ārstēšanas laikā jālieto uzturs, kas satur maz vienkāršo cukuru un daudz olbaltumvielu, jo kortikosteroīdiem piemīt hiperglikēmiju izraisoša ietekme un tie stimulē olbaltumvielu katabolismu, radot negatīvu slāpekļa bilanci.
Bieži sastopama ūdens un nātrija aizture, un tā var izraisīt hipertensiju. Jāsamazina nātrija uzņemšana un jākontrolē asinsspiediens. Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar nieru darbības traucējumiem, hipertensiju vai sastrēguma sirds mazspēju.
Ārstēšanas laikā jākontrolē kālija līmenis. Kālijs papildus jālieto īpaši tad, ja ir sirds aritmijas risks vai vienlaikus tiek lietotas hipokaliēmiju izraisošas zāles.
Glikokortikoīdu terapija var samazināt pretdiabēta un antihipertensīvo līdzekļu ietekmi. Var būt jāpalielina insulīna, perorālo pretdiabēta līdzekļu vai antihipertensīvo līdzekļu deva.
Atkarībā no ārstēšanas ilguma var būt traucēts kalcija metabolisms. Jākontrolē kalcija un D vitamīna līmenis. Pacientiem, kuriem ar multiplo mielomu saistītas kaulu slimības ārstēšanai bisfosfonāti vēl nav parakstīti, jāapsver bisfosfonātu lietošana, īpaši tad, ja ir osteoporozes riska faktori.
Laktozes nepanesība Neofordex satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbciju.
Lietošana kombinācijā ar citiem multiplās mielomas ārstēšanas līdzekļiem
Lietojot Neofordex kombinācijā ar citām zālēm, pirms ārstēšanas uzsākšanas ar Neofordex jāiepazīstas ar šo citu zāļu aprakstu.
Lietojot Neofordex kombinācijā ar teratogēnām vielām (piemēram, talidomīdu, lenalidomīdu, pomalidomīdu, pleriksaforu), īpaša uzmanība jāpievērš grūtniecības testam un kontracepcijas prasībām (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Venoza un arteriāla trombembolija Pacientiem ar multiplo mielomu deksametazona lietošana kombinācijā ar talidomīdu un tā analogiem ir saistīta ar palielinātu venozas trombembolijas (galvenokārt dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas) un arteriālas trombembolijas (galvenokārt miokarda infarkta un cerebrovaskulāru traucējumu) risku (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).
Tādēļ pacienti, kuriem pastāv zināmi trombembolijas riska faktori (tostarp iepriekš bijusi tromboze), rūpīgi jāuzrauga. Jāveic pasākumi, cenšoties mazināt visus modificējamos riska faktorus (piemēram, smēķēšanu, hipertensiju un hiperlipidēmiju). Šiem pacientiem trombožu risku var palielināt arī lietošana vienlaikus ar eritropoēzi stimulējošām zālēm. Tādēļ eritropoēzi stimulējošas zāles vai citas zāles, kas var palielināt trombozes risku, piemēram, hormonaizstājterapija, pacientiem ar multiplo mielomu, kuri lieto deksametazonu kopā ar talidomīdu un tā analogiem, jālieto piesardzīgi. Ja hemoglobīna koncentrācija pārsniedz 12 g/dl, eritropoēzi stimulējošo zāļu lietošana ir jāpārtrauc.
Pacientiem un ārstiem jāiesaka novērot trombembolijas pazīmes un simptomus. Pacientiem jānorāda, ka gadījumos, ja rodas tādi simptomi kā elpas trūkums, sāpes krūšu kurvī, roku vai kāju pietūkums, jāmeklē medicīniska palīdzība. Jāiesaka profilaktiska antitrombotiskā terapija, īpaši pacientiem, kuriem pastāv papildu trombozes riska faktori. Lēmums par antitrombotiskās profilakses veikšanu jāpieņem pēc rūpīgas konkrētam pacientam esošo riska faktoru izvērtēšanas.
Ja pacientam rodas trombemboliski traucējumi, ārstēšana jāpārtrauc un jāsāk standarta antikoagulantu terapija. Kad pacienta stāvoklis stabilizēts, lietojot antikoagulantus, un trombembolisku traucējumu komplikācijas ir novērstas, ārstēšanu ar deksametazonu un talidomīdu vai tā analogiem var atsākt ar sākotnējo devu atkarībā no ieguvumu un riska novērtējuma. Ārstēšanas laikā ar deksametazonu un talidomīdu vai tā analogiem pacientam jāturpina antikoagulantu terapija.
5

Neitropēnija un trombocitopēnija Deksametazona lietošana kombinācijā ar lenalidomīdu multiplās mielomas pacientiem ir saistīta ar palielinātu 4. pakāpes neitropēnijas sastopamība (5,1 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar 0,6 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem; skatīt 4.8. apakšpunktu). Ceturtās pakāpes febrilas neitropēnijas epizodes tika novērotas reti (0,6 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstēto pacientu; skatīt 4.8. apakšpunktu). 3. vai 4. pakāpes neitropēnija bija biežāk ziņota kā hematoloģiska rakstura blakusparādības tiem pacientiem ar recidīvējošu/grūti ārstējamu multiplo mielomu, kas saņēma deksametazonu kombinācijā ar pomalidomīdu. Pacienti ar hematoloģiskām blakusparādībām, jo īpaši neitropēniju, rūpīgi jānovēro. Pacientiem jādod norādījumi nekavējoties ziņot par drudža epizodēm. Var būt jāsamazina lenalidomīda vai pomalidomīda deva. Neitropēnijas gadījumā ārstam pacienta ārstēšanai jāapsver augšanas faktoru lietošana.
Deksametazona kombinācija ar lenalidomīdu multiplās mielomas pacientiem ir saistīta ar palielinātu 3. un 4. pakāpes trombocitopēnijas sastopamību (attiecīgi 9,9 % un 1,4 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar 2,3 % un 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Arī trombocitopēnija bija biežāk ziņota pacientiem ar recidīvējošu/grūti ārstējamu multiplo mielomu, kas saņēma deksametazonu kombinācijā ar pomalidomīdu. Pacientiem un ārstiem ieteicams vērot, vai nerodas asiņošanas pazīmes un simptomi, tostarp petehijas un deguna asiņošana, īpaši, vienlaikus veicot ārstēšanu, kas var izraisīt asiņošanu. Var būt jāsamazina lenalidomīda vai pomalidomīda deva.
Pilna asins aina, nosakot balto asins šūnu skaitu un leikocitāro formulu, kā arī trombocītu skaitu, hemoglobīnu un hematokrītu, jāveic terapijas sākumā, reizi nedēļā pirmajās astoņās deksametazona/lenalidomīda lietošanas nedēļās, kā arī turpmāk reizi mēnesī, lai uzraudzītu citopēniju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pirms Neofordex lietošanas kombinācijā ar kādām citām zālēm jāiepazīstas ar šo zāļu aprakstu.
Farmakodinamiskās mijiedarbības
Iespējama drošuma apdraudējuma dēļ jāizvairās no šādu kombināciju lietošanas: • kombinācijā ar acetilsalicilskābi, ja tās reizes deva ir ≥ 1 g vai dienas deva ir 3 g, jo ir palielināts asiņošanas risks. Ja reizes deva ir ≥ 500 mg vai dienas deva ir < 3 g, jāievēro piesardzība, jo ir palielināts asiņošanas, čūlu veidošanās un kuņģa–zarnu trakta perforācijas risks. Taču antitrombotiskā profilakse ar mazu acetilsalicilskābes devu ir iespējama; • kombinācijā ar dzīvām novājinātām vakcīnām, jo iespējama ar vakcīnu saistīta slimība, kas var izraisīt nāvi.
Iespējamā drošuma apdraudējuma dēļ, lietojot turpmāk minētās kombinācijas, jāievēro piesardzība: • kombinācijā ar hipokaliēmiju izraisošām zālēm: atsevišķi vai kombinācijā lietotiem hipokaliēmiju izraisošiem diurētiskiem līdzekļiem, caurejas līdzekļiem, tetrakosaktīdu, intravenozi lietotu amfotericīnu B, jo ir palielināts hipokaliēmijas risks. Jākontrolē un pēc nepieciešamības jākoriģē kālija līmenis. Turklāt, lietojot vienlaikus, amfotericīns B rada sirds palielināšanās un sirds mazspējas risku; • kombinācijā ar sirds glikozīdiem, jo hipokaliēmija pastiprina sirds glikozīdu toksisko ietekmi. Hipokaliēmija jānovērš un pacienti klīniski jāuzrauga, nosakot elektrolītu līmeni un veicot elektrokardiogrammu; • kombinācijā ar zālēm, kas rada piruetes tipa aritmijas risku, jo ir palielināts kambaru aritmijas risks. Hipokaliēmija jānovērš un pacienti klīniski jāuzrauga, nosakot elektrolītu līmeni un veicot elektrokardiogrammu; • kombinācijā ar eritropoēzi stimulējošām zālēm vai citām zālēm, kas var radīt trombozes risku, piemēram, ar hormonu aizstājterapiju, pacientiem, kuri vienlaikus ar Neofordex saņem talidomīdu vai tā analogus (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu); • kombinācijā ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), jo ir palielināts kuņģa–zarnu trakta čūlu veidošanās risks;
6

• kombinācijā ar hipoglikēmiju izraisošām zālēm, jo deksametazons var paaugstināt glikēmijas līmeni un mazināt glikozes toleranci, kas var radīt ketoacidozi. Pacienti jābrīdina par šo risku un viņiem jāliek pašiem kontrolēt glikozes līmeni asinīs un urīnā, īpaši ārstēšanas sākumā. Ārstēšanas laikā ar deksametazonu un pēc tās var būt jāpielāgo pretdiabēta līdzekļu deva;
• kombinācijā ar antihipertensīvām zālēm, jo mazinās to ietekme (iespējama ūdens un nātrija aizture). Ārstēšanas laikā ar deksametazonu var būt jāpielāgo antihipertensīvo zāļu deva;
• kombinācijā ar fluorhinoloniem, jo var būt palielināts tendinīta risks un atsevišķos gadījumos arī skartās cīpslas plīsums, īpaši pēc ilgstošas ārstēšanas;
• kombinācijā ar metotreksātu, jo ir palielināts hematoloģiskas toksicitātes risks.
Farmakokinētiskās mijiedarbības
Citu zāļu ietekme uz deksametazonu Deksametazonu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4) un transportē P glikoproteīns (P–gp, ko dēvē arī par MDR1). Deksametazona lietošana vienlaikus ar CYP3A4 vai P–gp induktoriem vai inhibitoriem var attiecīgi izraisīt deksametazona koncentrācijas pazemināšanos vai paaugstināšanos plazmā.
Deksametazona farmakokinētikas izmaiņu dēļ turpmāk minētās kombinācijas jālieto piesardzīgi: − Zāles, kas var pazemināt deksametazona koncentrāciju plazmā:
• aminoglutetimīds, jo samazinās deksametazona efektivitāte tā aknu metabolisma pastiprināšanās dēļ; • pretkrampju līdzekļi, kas ir aknu enzīmu induktori: karbamazepīns, fosfenitoīns, fenobarbitāls,
fenitoīns, primidons, jo pazeminās deksametazona koncentrācija plazmā un līdz ar to arī tā efektivitāte; • kombinācijā ar rifampicīnu, jo pastiprinās deksametazona metabolisms aknās, kā rezultātā pazeminās tā koncentrācija plazmā un efektivitāte.; • lokālas darbības gastrointestinālās zāles, antacīdi un aktivētā ogle, kā arī kolestiramīns, jo samazinās deksametazona uzsūkšanās zarnās. Šādas zāles un Neofordex jālieto ar vismaz divu stundu starplaiku; • efedrīns, jo palielināta metaboliskā klīrensa dēļ pazeminās deksametazona koncentrācija plazmā; − Zāles, kas var paaugstināt deksametazona koncentrāciju plazmā: • aprepitants un fosaprepitants, jo samazinās deksametazona metabolisms aknās, kā rezultātā paaugstinās deksametazona koncentrācija plazmā; • klaritromicīns, eritromicīns, telitromicīns, itrakonazols, ketokonazols, posakonazols, vorikonazols, nelfinavīrs, ritonavīrs: šie enzīma inhibitori samazina deksametazona metabolismu aknās, kā rezultātā paaugstinās tā koncentrācija plazmā.
Deksametazona ietekme uz citām zālēm Deksametazons ir mērens CYP3A4 un P–gp induktors. Deksametazona lietošana vienlaikus ar vielām, kuras metabolizē CYP3A4 vai transportē P–gp, var palielināt šo vielu klīrensu un pazemināt to koncentrāciju plazmā:
• perorālie kontracepcijas līdzekļi, jo nevar izslēgt, ka ārstēšanas laikā var būt samazināta perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāte. Mijiedarbības pētījums ar perorāliem kontracepcijas līdzekļiem nav veikts. Jāveic efektīvi pasākumi, lai izvairītos no grūtniecības iestāšanās (skatīt 4.6. apakšpunktu). Arī hormonaizstājterapijas efektivitāte var būt samazināta;
• perorālie antikoagulanti, jo iespējama kortikosteroīdu ietekme uz perorālo antikoagulantu metabolismu un uz asinsreces faktoriem, kā arī asiņošanas risks (gremošanas trakta gļotāda, asinsvadu trauslums), ko rada deksametazona lietošana lielās devās vai par 10 dienām ilgāki ārstēšanas periodi. Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, jāpastiprina uzraudzība un asinsreces rādītāji jākontrolē pēc vienas nedēļas un turpmāk katru otro ārstēšanas nedēļu, kā arī pēc ārstēšanas pārtraukšanas;
• docetaksels un ciklofosfamīds, jo CYP3A un P–gp indukcijas dēļ pazeminās to koncentrācija plazmā;
• lapatinibs, CYP3A4 metabolisma indukcijas dēļ var pastiprināties lapatiniba hepatotoksicitāte; • ciklosporīns, jo samazinās ciklosporīna biopieejamība un pazeminās tā koncentrācija plazmā.
Ciklosporīns var palielināt arī deksametazona intracelulāro saistīšanos. Turklāt, lietojot
7

deksametazonu vienlaikus ar ciklosporīnu, ziņots par krampjiem. Jāizvairās no deksametazona un ciklosporīna vienlaicīgas lietošanas; • midazolāms, jo CYP3A4 indukcijas dēļ pazeminājās midazolāma koncentrācija plazmā. Midazolāma efektivitāte var būt samazināta; • ivermektīns, jo pazeminājās ivermektīna koncentrācija plazmā. Pirms deksametazona lietošanas veiksmīgi jāpabeidz parazītu iznīcināšana (skatīt 4.4. apakšpunktu); • rifabutīns, jo zarnu un aknu CYP3A4 indukcijas dēļ pazeminās rifabutīna koncentrācija plazmā; • indinavīrs, jo zarnu CYP3A4 indukcijas dēļ izteikti pazeminājās indinavīra koncentrācija plazmā; • eritromicīns, jo pēc ārstēšanas ar deksametazonu cilvēkiem bez CYP3A5*1 alēles pastiprinājās eritromicīna metabolisms; • izoniazīds, jo glikokortikoīdi var pazemināt izoniazīda koncentrāciju plazmā, iespējams, stimulējot izoniazīda metabolismu aknās un samazinot glikokortikoīdu metabolismu; • prazikvantels, jo deksametazons pastiprina metabolismu aknās, kā rezultātā var pazemināties prazikvantela koncentrācija plazmā un ārstēšana var būt neveiksmīga. Šīs zāles jālieto ar vismaz vienu nedēļu ilgu starplaiku.
Lietojot deksametazonu atkārtoti katru dienu, CYP3A4 un P–gp indukcijas dēļ pazeminās deksametazona koncentrācija plazmā. Ārstējot multiplo mielomu, deva nav jāpielāgo.
Deksametazonam nepiemīt klīniski nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība ar talidomīdu, lenalidomīdu, pomalidomīdu, bortezomibu, vinkristīnu vai doksorubicīnu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Reproduktīvā vecuma sievietes Sievietēm ir jāizvairās no grūtniecības iestāšanās ārstēšanas laikā ar Neofordex. Deksametazons var izraisīt iedzimtas anomālijas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Deksametazonu var lietot kombinācijā ar zināmiem teratogēniem (piemēram, talidomīdu, lenalidomīdu, pomalidomīdu, pleriksaforu) vai citotoksiskām vielām, kuru lietošana grūtniecības laikā ir kontrindicēta. Pacientēm, kuras saņem Neofordex kombinācijā ar talidomīdu, lenalidomīdu vai pomalidomīdu saturošām zālēm, jāievēro šo zāļu grūtniecības novēršanas programmu nosacījumi. Pirms ārstēšanas uzsākšanas ar kādu no kombinācijām jāiepazīstas ar papildinformāciju, izlasot visus atbilstošos zāļu aprakstus.
Kontracepcija vīriešiem un sievietēm Reproduktīvā vecuma sievietēm un viņu partneriem jālieto atbilstoši kontracepcijas līdzekļi. Īpaši jāievēro grūtniecības novēršanas programmas prasības attiecībā uz lietošanu kombinācijā ar talidomīdu vai tā analogiem. Ārstēšanas laikā ar deksametazonu perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāte var būt samazināta (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Grūtniecība Pamatojoties uz pieredzi ar cilvēkiem, deksametazons izraisa iedzimtas malformācijas, īpaši intrauterīnās augšanas aizturi un retos gadījumos virsnieru mazspēju jaundzimušajiem,, ja to lieto grūtniecības laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Neofordex grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien sievietes klīniskā stāvokļa dēļ nav nepieciešama ārstēšana ar deksametazonu.
Barošana ar krūti Glikokortikoīdi izdalās cilvēka pienā, un ir pierādīta to ietekme uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem, kurus ārstētās sievietes baro ar krūti. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar Neofordex jāpieņem, izvērtējot barošanas ar krūti ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.
Fertilitāte Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīta mātīšu fertilitātes mazināšanās (skatīt 5.3. apakšpunktu). Dati par tēviņu fertilitāti nav pieejami.
8

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Neofordex mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Deksametazons var izraisīt apjukumu, halucinācijas, reiboni, miegainību, nespēku, sinkopi un neskaidru redzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja tā notiek, pacientiem jābūt informētiem, ka viņi nedrīkst vadīt transportlīdzekli, lietot mehānismus vai veikt bīstamus uzdevumus ārstēšanas ar deksametazonu laikā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums
Neofordex nevēlamās blakusparādības atbilst paredzamam glikokortikoīdu drošuma profilam. Hiperglikēmija, bezmiegs, muskuļu sāpes un vājums, astēnija, nespēks, tūska un ķermeņa masas palielināšanās rodas ļoti bieži. Retāk sastopamas, bet būtiskas nevēlamās blakusparādības ir pneimonija un citas infekcijas, kā arī psihiskie traucējumi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot kombinācijā ar talidomīdu vai tā analogiem, būtiskākās nevēlamās blakusparādības bija venoza trombembolija, galvenokārt dziļo vēnu tromboze un plaušu embolija, kā arī mielosupresija, īpaši neitropēnija un trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Paredzamo nevēlamo blakusparādību, tostarp virsnieru atrofijas, sastopamība korelē ar devu, lietošanas laiku un ārstēšanas ilgumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā Ar deksametazonu ārstētiem pacientiem novērotās nevēlamās blakusparādības turpmāk uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmai un biežumam. Dati iegūti, pamatojoties uz vēsturisko pieredzi un klīniskiem pētījumiem multiplās mielomas pacientiem, kuriem deksametazonu lietoja monoterapijas veidā vai kombinācijā ar placebo. Biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz < 1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000, ieskaitot atsevišķus gadījumus); nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klase Infekcijas un infestācijas
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Endokrīnās sistēmas traucējumi
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Psihiskie traucējumi

Nevēlamās blakusparādības Bieži: pneimonija, jostas roze, augšējo elpceļu infekcija, dziļo elpceļu infekcija, mutes dobuma kandidoze, mutes dobuma sēnīšinfekcija, urīnceļu infekcija, herpes simplex, kandidu infekcija. Nav zināmi: infekcija, sepse. Bieži: neitropēnija, anēmija, trombocitopēnija, limfopēnija, leikopēnija, leikocitoze. Retāk: febrila neitropēnija, pancitopēnija, koagulopātija. Bieži: Kušinga sindroms.
Retāk: hipotireoze. Nav zināmi: virsnieru atrofija, steroīdu atcelšanas sindroms, virsnieru mazspēja, hirsūtisms, neregulāras menstruācijas. Ļoti bieži: hiperglikēmija. Bieži: hipokaliēmija, cukura diabēts, anoreksija, palielināta vai samazināta ēstgriba, hipoalbuminēmija, šķidruma aizture, hiperurikēmija. Retāk: dehidratācija, hipokalcēmija, hipomagnēmija. Nav zināmi: glikozes tolerances traucējumi, nātrija aizture, metaboliskā alkaloze. Ļoti bieži: bezmiegs. Bieži: depresija, trauksme, agresija, apjukums, aizkaitināmība, nervozitāte, garastāvokļa izmaiņas, uzbudinājums, eiforisks garastāvoklis. Retāk: garastāvokļa svārstības, halucinācijas. Nav zināmi: mānija, psihoze, uzvedības traucējumi.

9

Nervu sistēmas traucējumi
Acu bojājumi
Ausu un labirinta bojājumi Sirds funkcijas traucējumi
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Kuņģa–zarnu trakta traucējumi
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Ādas un zemādas audu bojājumi
Skeleta–muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Izmeklējumi

Bieži: perifēra neiropātija, reibonis, psihomotora hiperaktivitāte, uzmanības traucējumi, atmiņas traucējumi, trīce, parestēzijas, galvassāpes, ageizija, disgeizija, miegainība, letarģija, līdzsvara traucējumi, disfonija. Retāk: cerebrovaskulārs notikums, pārejoša išēmiska lēkme, amnēzija, koordinācijas traucējumi, ataksija, sinkope. Nav zināmi: krampji. Bieži: neskaidra redze, katarakta. Retāk: konjunktivīts, pastiprināta asarošana. Nav zināmi: horioretinopātija, glaukoma. Bieži: vertigo.
Bieži: priekškambaru mirdzaritmija, supraventrikulāras ekstrasistoles, tahikardija, sirdsklauves. Retāk: miokarda išēmija, bradikardija. Nav zināmi: sastrēguma sirds mazspēja. Bieži: venoza trombembolija, galvenokārt dziļo vēnu tromboze un plaušu embolija, hipertensija, hipotensija, pietvīkums, paaugstināts asinsspiediens, pazemināts diastoliskais asinsspiediens. Nav zināmi: purpura, asinsizplūdums. Bieži: bronhīts, klepus, dispnoja, faringolaringeālas sāpes, balss aizsmakums, žagas.
Ļoti bieži: aizcietējums. Bieži: vemšana, caureja, slikta dūša, dispepsija, stomatīts, gastrīts, sāpes vēderā, sausa mute, vēdera uzpūšanās, meteorisms. Nav zināmi: pankreatīts, kuņģa–zarnu trakta perforācija, kuņģa– zarnu trakta asiņošana, kuņģa–zarnu trakta čūla. Bieži: patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti, paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis. Bieži: izsitumi, eritēma, hiperhidroze, nieze, sausa āda, alopēcija. Retāk: nātrene. Nav zināmi: ādas atrofija, akne. Ļoti bieži: muskuļu vājums, muskuļu krampji. Bieži: miopātija, muskuļu un kaulu sāpes, artralģija, sāpes ekstremitātēs. Nav zināmi: patoloģisks lūzums, osteonekroze, osteoporoze, cīpslas plīsums. Bieži: pollakiūrija. Retāk: nieru mazspēja. Ļoti bieži: nespēks, astēnija, tūska (arī perifēra un sejas tūska). Bieži: sāpes, gļotādu iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, vājums. Nav zināmi: dzīšanas traucējumi. Bieži: samazināta ķermeņa masa, palielināta ķermeņa masa.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Pirms Neofordex lietošanas kombinācijā ar kādām citām zālēm jāiepazīstas ar šo zāļu aprakstu.

Noteiktu nevēlamo blakusparādību sastopamība ir dažāda atkarībā no lietotās kombinētās terapijas.

Lenalidomīda lietošana kombinācijā ar deksametazonu pacientiem ar recidivējošu vai refraktāru multiplo mielomu ir saistīta ar palielinātu 4. pakāpes neitropēnijas sastopamība (5,1 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar 0,6 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem). Ceturtās pakāpes febrilas neitropēnijas epizodes tika novērotas reti (0,6 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstēto pacientu). Par līdzīgu augstas pakāpes

10

neitropēnijas sastopamību ziņots ar lenalidomīda un deksametazona kombināciju ārstētiem pacientiem ar pirmreizēji noteiktu diagnozi.
Neitropēnija radās 45,3% pacientu ar recidīvējošu/grūti ārstējamu multiplo mielomu, kas saņēma mazu deksametazona devu plus pomalidomīdu (Pom + LD-Dex), un 19,5% pacientu, kas saņēma lielu deksametazona devu (HD-Dex). 3. vai 4. pakāpes neitropēnija bija 41,7% pacientu, kas saņēma Pom + LDDex, salīdzinot ar 14,8%, kas saņēma HD-Dex. Ar Pom + LD-Dex ārstētajiem pacientiem neitropēnija reti bija nopietna (2,0% pacientu), tās dēļ ārstēšana nebija jāpārtrauc; tā bija saistīta ar ārstēšanas pārtraukšanu 21,0% pacientu, bet ar devas samazināšanu – 7,7% pacientu. Febrīlā neitropēnija (FN) bija 6,7% pacientu, kas saņēma Pom + LD-Dex, bet nebija nevienam pacientam, kas saņēma HD-Dex. Visos ziņojumos norādīta 3. vai 4. pakāpe. Par nopietnas FN rašanos tika ziņots 4,0% pacientu. FN bija saistīta ar devas lietošanas pārtraukšanu 3,7% pacientu, bet ar devas samazināšanu – 1,3% pacientu un bez ārstēšanas pārtraukumiem.
Lenalidomīda kombinācija ar deksametazonu pacientiem ar recidivējošu vai refraktāru multiplo mielomu ir saistīta ar palielinātu 3. un 4. pakāpes trombocitopēnijas sastopamību (attiecīgi 9,9 % un 1,4 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar 2,3 % un 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem). Par līdzīgu augstas pakāpes trombocitopēnijas sastopamību ziņots ar lenalidomīda un deksametazona kombināciju ārstētiem pacientiem ar pirmreizēji noteiktu diagnozi. Trombocitopēnija radās 27,0% pacientu, kas saņēma Pom + LD-Dex, un 26,8% pacientu, kas saņēma HD-Dex. 3. un 4. pakāpes trombocitopēnija bija 20,7% pacientu, kas saņēma Pom + LD-Dex, un 24,2% pacientu, kas saņēma HD-Dex. Trombocitopēnija bija nopietna 1,7% ar Pom + LD-Dex ārstēto pacientu, tās dēļ deva bija jāsamazina 6,3% pacientu, devas lietošana bija jāpārtrauc 8% pacientu, bet ārstēšana bija jāpārtrauc 0,7% pacientu.
Lenalidomīda, talidomīda vai pomalidomīda lietošana kombinācijā ar deksametazonu ir saistīta ar palielinātu dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas risku pacientiem ar multiplo mielomu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šiem pacientiem trombožu risku var palielināt arī lietošana vienlaikus ar eritropoēzi stimulējošām zālēm vai dziļo vēnu tromboze anamnēzē.
Zemas pakāpes perifēras neiropātiskas reakcijas, galvenokārt 1. pakāpes parestēzijas, lietojot tikai deksametazonu, ir novērojamas līdz 34 % pacientu, kuriem multiplā mieloma diagnosticēta pirmo reizi. Taču gan perifērās neiropātijas sastopamība, gan smagums palielinās, lietojot to vienlaikus ar bortezomibu vai talidomīdu. Vienā pētījumā 10,7 % ar talidomīdu un deksametazonu ārstēto pacientu radās 3./4. pakāpes neiropātiskas reakcijas, salīdzinot ar 0,9 % pacientu, kuri ārstēti tikai ar deksametazonu.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Deksametazona akūtā toksicitāte ir vāja un pēc akūtas pārdozēšanas toksisku ietekmi novēro reti. Antidota nav, un ārstēšana ir simptomātiska.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: kortikosteroīdi sistēmiskai lietošanai, glikokortikoīdi, ATĶ kods: H02AB02
Darbības mehānisms
Deksametazons ir sintētisks glikokortikoīds; tam piemīt spēcīga pretiekaisuma ietekme un vāja minerālkortikoīda aktivitāte. Lielās devās (piemēram, 40 mg) tas samazina imūno atbildes reakciju.
11

Pierādīts, ka deksametazons inducē multiplās mielomas šūnu bojāeju (apoptozi), samazinot nukleārā faktora– κB aktivitāti un aktivizējot kaspāzi–9, kā arī tādējādi atbrīvojot otro no mitohondrijiem iegūto kaspāzes aktivatoru (Smac; apoptozi veicinošs faktors). Lai sasniegtu maksimālo apoptozes marķieru līmeni, palielinātu kaspāzes–3 aktivitāti un DNS fragmentāciju, bija nepieciešama ilgstoša iedarbība. Deksametazons vājināja arī antiapoptozes gēnu darbību un paaugstināja IκB–α proteīna līmeni.
Deksametazona apoptotisko darbību pastiprina lietošana kombinācijā ar talidomīdu vai tā analogiem un proteāzes inhibitoru (piemēram, bortezomibu).
Multiplā mieloma ir reti sastopama progresējoša hematoloģiska slimība. Tai ir raksturīgs pārmērīgs patoloģisku plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs un neskartu monoklonālu imūnglobulīnu (IgG, IgA, IgD vai IgE) vai tikai Bence-Jones proteīna (brīvas imūnglobulīna monoklonālas κ un λ vieglās ķēdes) pārprodukcija.
Klīniskā efektivitāte un drošums Lietojot Neofordex multiplās mielomas ārstēšanai, klīniskās efektivitātes un drošuma pētījumi nav veikti.
Deksametazona kombinētas terapijas efektivitāte un drošums multiplās mielomas ārstēšanā ir apstiprināts vairākos klīniskos pētījumos pacientiem ar pirmreizēji noteiktu diagnozi un pacientiem ar recidivējošu vai refraktāru slimību. Pētītajās pacientu populācijās bija iekļauti ļoti dažāda vecuma pacienti, kā arī pacienti, kas bija atzīti par piemērotiem vai nepiemērotiem autologu cilmes šūnu transplantācijas veikšanai. Lielas perorālas deksametazona devas (40 mg vai 20 mg) lietošanu multiplās mielomas ārstēšanā pētīja kombinācijā ar ķīmijterapiju pēc VAD shēmas (vinkristīns, adriamicīns/doksorubicīns un deksametazons) vai saistībā ar jaunajām zālēm, tostarp talidomīdu un tā analogiem, kā arī proteāzes inhibitoriem. Kontrolētos pētījumos, vērtējot dzīvildzi un atbildes reakciju, kombinētai terapijai ar deksametazonu konsekventi bija labāki rezultāti nekā atsevišķi lietotam deksametazonam.
Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra ir noteikusi atbrīvojumu no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus ar Neofordex visās pediatriskās populācijas apakšgrupās multiplās mielomas gadījumā (skatīt 4.2. apakšpunktā informāciju par lietošanu pediatrijas pacientiem).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Pēc Neofordex perorālas lietošanas deksametazona maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta vidēji trīs stundu laikā. Deksametazona biopieejamība ir aptuveni 80 %. Pastāv lineāra saistība starp lietotām un biopieejamām devām. Deksametazonu transportē P–glikoproteīns (ko dēvē arī par MDR1). Arī citām MDR transportvielām var būt nozīme deksametazona transportā.
Izkliede Deksametazons saistās ar plazmas olbaltumvielām, galvenokārt albumīnu, līdz aptuveni 80 % atkarībā no ievadītās devas. Lietojot ļoti lielas devas, lielākā daļa deksametazona asinīs cirkulē nesaistītā veidā. Izkliedes tilpums ir aptuveni 1 l/kg. Deksametazons šķērso hematoencefālisko barjeru un placentas barjeru, kā arī nokļūst mātes pienā.
Biotransformācija Neliela daļa lietotā deksametazona izdalās neizmainītā veidā caur nierēm. Cilvēka organismā lielākā daļa tiek hidrogenēta vai hidroksilēta. Galvenie metabolīti ir hidroksi-6-deksametazons un dihidro-20deksametazons, no kuriem 30–40 % tiek konjugēti ar glikuronskābi vai sulfatēti cilvēka aknās un izvadīti šādā formā ar urīnu. Deksametazonu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4). Arī citiem citohroma P450 izoenzīmiem var būt nozīme deksametazona biotransformācijā.
Eliminācija Deksametazona pussabrukšanas periods plazmā ir aptuveni 250 minūtes.
12

Īpašas pacientu grupas Dati par deksametazona biotransformāciju pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pieejami.
Smēķēšana neietekmē deksametazona farmakokinētiku. Deksametazona farmakokinētikas atšķirības Eiropas un Āzijas (Indonēzijas un Japānas) izcelsmes starp pacientiem netika konstatētas.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Glikokortikoīdiem piemīt tikai vāja akūta toksicitāte. Dati par hronisku toksicitāti un kancerogenitāti nav pieejami. Pierādīts, ka genotoksicitātes atrades ir saistītas ar artefaktiem. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar pelēm, žurkām, kāmjiem, trušiem un suņiem deksametazons izraisīja embrija–augļa anomālijas, piemēram, lielāku aukslēju šķeltnes un skeleta defektu sastopamību; aizkrūts dziedzera, liesas un virsnieru svara samazināšanos; plaušu, aknu un nieru patoloģijas, kā arī augšanas nomākumu. Prenatāli ārstēto dzīvnieku postnatālās attīstības novērtēšana liecināja par samazinātu glikozes toleranci un jutību pret insulīnu, uzvedības pārmaiņām, kā arī samazinātu galvas smadzeņu un ķermeņa masu. Tēviņiem fertilitāte var būt samazināta dzimumšūnu apoptozes un spermatoģenēzes defektu dēļ. Dati par mātīšu fertilitāti ir pretrunīgi.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts Mikrokristāliska celuloze Magnija stearāts Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Tabletes jāglabā blistera iepakojumā, kamēr tās jālieto. Noplēšot pa caurumojuma vietu, atdalīt atsevišķu neskarta tablešu iepakojuma daļu no blistera, piemēram, lietošanai tablešu organizatorā ar vairākām iedaļām. Ja pustabletes netiek izlietotas nekavējoties, tās jāiznīcina. (skatīt 6.6. apakšpunktu).
6.5. Iepakojuma veids un saturs
10 x 1 tabletes iepakotas OPA/Al/PVH-alumīnija perforētos vienas devas blisteros. Iepakojuma lielums: 10 tablešu.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Pacients jābrīdina, ka neizlietotās tabletes nedrīkst iznīcināt kopā ar sadzīves atkritumiem vai izmantojot kanalizāciju.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Laboratoires CTRS
13

63, rue de l’Est 92100 Boulogne-Billancourt Francija e-pasts: ctrs@ctrs.fr 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1053/001 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2016. 16. marts 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
14

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI
VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN
EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
15

A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Amatsi 17, Parc des Vautes 34980 Saint Gély du Fesc Francija
Vai
Laboratoires CTRS 63, rue de l’Est 92100 Boulogne-Billancourt Francija

Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.

B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).

C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS



Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums

Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu , un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu pirmais periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums 6 mēnešu laikā no reģistrācijas apliecības piešķiršanas brīža.

D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU



Riska pārvaldības plāns (RPP)

Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjaunotajos apstiprinātajos RPP.

Papildināts RPP jāiesniedz: • pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.



Riska mazināšanas papildu pasākumi

N/P

16



Saistības veikt pēcreģistrācijas pasākumus

N/P

17

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
18

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
19

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Neofordex 40 mg tabletes dexamethasonum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra tablete satur deksametazona acetātu, kas atbilst 40 mg deksametazona.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur laktozi. Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 10 x 1 tablešu
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
20

11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Laboratoires CTRS 63, rue de l’Est 92100 Boulogne-Billancourt Francija e-pasts: ctrs@ctrs.fr
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/15/1053/001
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ neofordex
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: {numurs} SN: {numurs} NN: {numurs}
21

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES BLISTERS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Neofordex 40 mg tablete dexamethasonum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS Laboratoires CTRS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
22

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
23

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Neofordex 40 mg tabletes Dexamethasonum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz
iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Neofordex un kādam nolūkam tās lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Neofordex lietošanas 3. Kā lietot Neofordex 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Neofordex 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Neofordex un kādam nolūkam tās lieto
Neofordex ir zāles, kas satur aktīvo vielu deksametazonu, kas ir glikokortikoīds, ko dažkārt dēvē par kortikoīdu vai kortikosteroīdu ar dažādu iedarbību, tostarp ietekmi uz baltajām asins šūnām, kas veido imūnsistēmas daļu (organisma dabīgo aizsargsistēmu), Deksametazons ir līdzīgs dabīgā veidā organismā sintezētiem glikokortikoīdiem. Neofordex lieto, lai ārstētu pieaugušus pacientus, kuriem ir multiplā mieloma, asins vēzis, kas skar antivielas veidojošas baltās asins šūnas. Neofordex lieto ar citām zālēm multiplās mielomas ārstēšanai. Tās kopā darbojas, nonāvējot ļaundabīgās baltās asins šūnas.
2. Kas Jums jāzina pirms Neofordex lietošanas
Nelietojiet Neofordex šādos gadījumos: − ja Jums ir alerģija pret deksametazonu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu; − ja Jums ir vīrusinfekcija, īpaši vīrushepatīts, herpes, vējbakas vai jostas roze; − ja Jums ir neārstēta psihiska slimība.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ārstēšana ar lielām kortikosteroīdu devām var mazināt organisma spēju cīnīties ar infekciju. Dažkārt tās var izraisīt infekcijas, kas rodas no mikroorganismiem, kas reti izraisa infekciju normālos apstākļos (ko dēvē par oportūnistiskām infekcijām). Ja Jums ārstēšanas laikā ar šīm zālēm rodas jebkāda veida infekcija, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu. Tas ir īpaši svarīgi, ja pamanāt pneimonijas pazīmes: klepu, drudzi, elpas trūkumu un sāpes krūškurvī. Jums var būt arī apjukums, jo īpaši, ja esat gados vecāks cilvēks. Jums jāpastāsta savam ārstam arī tad, ja Jums ir bijusi tuberkuloze vai ja esat uzturējies apvidos, kur bieži sastopamas apaļtārpu infekcijas.
Piezīme: svarīgi, ārstēšanas laikā ar Neofordex izvairīties no saskares ar ikvienu, kurš slimo ar vējbakām, masalām vai jostas rozi. Ja Jums šķiet, ka Jums varētu būt bijusi saskare ar kādu, kam ir šādas pazīmes, Jums nekavējoties jāinformē ārsts.
Lielās devās lietoti kortikosteroīdi, tostarp arī deksametazons var izraisīt psiholoģiskas problēmas, kas dažreiz var būt nopietnas. Ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim ir bijusi vai pašlaik ir smaga depresija
24

vai maniakālas lēkmes, konsultējieties ar ārstu pirms Neofordex lietošanas. Tas ir īpaši svarīgi, ja jūtaties nomākts vai Jums ir domas par pašnāvību.
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jums ir audzēja sabrukšanas sindroma simptomi, piemēram, muskuļu krampji, muskuļu vājums, apjukums, redzes zudums vai traucējumi un elpas trūkums.
Ārstēšanas laikā ar šīm zālēm ir svarīgi ievērot līdzsvarotu diētu. Ārsts Jums ieteiks piemērotu diētu un var parakstīt kālija, kalcija vai D vitamīna papildterapiju.
Ja Jums iepriekš ir bijuši asins recekļi, Jums par to jāinformē ārsts pirms Neofordex lietošanas. Deksametazona lietošana kombinācijā ar talidomīdu, lenalidomīdu vai pomalidomīdu (multiplās mielomas ārstēšanas līdzekļiem) palielina asins recekļu veidošanās risku vēnās un artērijās. Jums nekavējoties jāpastāsta ārstam, ja Jums rodas elpas trūkums, sāpes krūškurvī vai roku vai kāju pietūkums.
Deksametazona lietošana kombinācijā ar lenalidomīdu vai pomalidomīdu var izraisīt normālo balto asins šūnu (asins šūnu, kas palīdz cīnīties ar infekciju) un/vai trombocītu (kas palīdz novērst asiņošanu) skaita samazināšanos. Ārsts Jums nozīmēs atbilstošas asins analīzes pirms ārstēšanas un tās laikā.
Ārstēšana ar šīm zālēm var veicināt centrālas serozas horioretinopātijas attīstību, acu slimību, kas izraisa neskaidru redzi vai miglošanos. Parasti skar tikai vienu aci. Ja Jums ir sūdzības par neskaidru redzi vai miglošanos, kas ilgst vairākas dienas, sazinieties ar ārstu..
Ārstēšana ar šīm zālēm var izraisīt cīpslu iekaisumu. Ārkārtīgi retos gadījumos cīpsla var saplīst. Šo risku palielina ārstēšana ar noteiktām antibiotikām un nieru darbības traucējumi. Ja konstatējat sāpīgas, stīvas vai pietūkušas locītavas vai cīpslas, sazinieties ar ārstu. Lūdzu, informējiet ārstu, zobārstu vai personu, kas Jums var nozīmēt ārstēšanu, ka Jūs pašlaik lietojat vai nesen esat lietojis deksametazonu.
Ja Jūs saslimstat vai ciešat negadījumā, ja Jums jāveic operācija (pat tikai stomatoloģiska) vai nepieciešama vakcinācija (īpaši ar dzīvu vīrusu saturošām vakcīnām), Jums jāinformē ārstējošais ārsts, ka Jūs lietojat vai nesen esat lietojis lielas kortikosteroīdu devas.
Ja Jums jāveic pārbaudes (īpaši attiecībā uz infekcijām), Jums jāinformē persona, kas veic pārbaudes, jo deksametazons var ietekmēt to rezultātus.
- Pirms Neofordex lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, ja Jums ir:aknu vai nieru slimība; - sirds slimība vai Jums nesen ir bijusi sirdslēkme; - paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis vai Jūs smēķējat; - cukura diabēts vai cukura diabēts ģimenes anamnēzē; - osteoporoze, īpaši, ja esat sieviete, kurai ir iestājusies menopauze; - glaukoma (paaugstināts acu spiediens) vai ja Jūsu ģimenes anamnēzē ir glaukoma; - miastēnija (Myasthenia gravis) (muskuļu slimība); - peptiska čūla (čūla kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā) vai anamnēzē peptiskas čūlas, kuņģa asiņošana
vai perforācija; - resnās zarnas iekaisums, divertikulīts vai nesen veikta zarnu operācija; - cīpslas iekaisums.
Ja Jums ir kāda no minētajām slimībām, ārsts Jūs stingrāk uzraudzīs.
Ja esat gados vecāks, dažas Neofordex blakusparādības var būt nopietnākas, īpaši kaulu stiprības samazināšanās (osteoporoze), paaugstināts asinsspiediens, zems kālija līmenis, cukura diabēts, uzņēmība pret infekcijām un ādas biezuma samazināšanās. Ārsts Jūs stingrāk uzraudzīs.
Bērni un pusaudži Bērni neslimo ar multiplo mielomu. Nedodiet šīs zāles bērniem (t.i., līdz 18 gadu vecumam).
Citas zāles un Neofordex
25

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jums ir jāizlasa visu kombinācijā ar Neofordex lietojamo zāļu lietošanas instrukcijas, lai uzzinātu ar šīm zālēm saistītu informāciju pirms ārstēšanas uzsākšanas ar Neofordex. Lietojot talidomīdu, lenalidomīdu vai pomalidomīdu, īpaša uzmanība jāpievērš grūtniecības testiem un kontracepcijas prasībām.
Pirms Neofordex lietošanas Jums ir jākonsultējas ar ārstu, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm: - antikoagulanti (kas sašķidrina asinis); - acetilsalicilskābe, viela, kas ir daudzu pretsāpju un pretdrudža zāļu sastāvā, kā arī citas pretsāpju,
pretiekaisuma un pretdrudža zāles: ibuprofēns, naproksēns, diklofenaks, meloksikāms un citas zāles; - zāles hipertensijas vai sirds slimības ārstēšanai; - zāles cukura diabēta ārstēšanai; - zāles kuņģa darbības traucējumu ārstēšanai (piemēram, antacīdi) un kolestiramīns (holesterīna līmeņa
pazemināšanai); - zāles, kas pazemina kālija līmeni asinīs: piemēram, daži diurētiskie vai caurejas līdzekļi; - kortizons vai citi kortikosteroīdi, tetrakosaktīds (lieto virsnieru darbības pārbaudei) vai
aminoglutetimīds (lieto Kušinga sindroma vai krūts vēža ārstēšanai); - antibiotikas, kas satur aktīvās vielas, kuru nosaukumi beidzas ar izskaņu -micīns un -floksacīns; - pretsēnīšu līdzekļi (zāles sēnīšinfekciju ārstēšanai), kas satur aktīvās vielas, kuri nosaukumi beidzas ar
izskaņu -konazols, vai amfotericīna B injekcijas, kā arī zāles HIV infekcijas ārstēšanai, kas satur aktīvās vielas, kuru nosaukumi beidzas ar izskaņu -navīrs; - rifampicīns, rifabutīns vai izoniazīds (lieto tuberkulozes ārstēšanai); - prazikvantels vai ivermektīns (noteiktu tārpu invāziju ārstēšanai); - estrogēnie hormoni, tostarp kontracepcijas tabletes un hormonu aizstājterapija (HAT); - pretkrampju līdzekļi (epilepsijas ārstēšanai) un midazolāms (lieto kā miega zāles un epilepsijas ārstēšanai); - aprepitants vai fosaprepitants (sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai pēc operācijas vai ķīmijterapijas (vēža ārstēšanas) gadījumā); - noteiktas zāles vēža ārstēšanai: docetaksels, ciklofosfamīds, lapatinibs vai metotreksāts; metotreksātu lieto arī reimatisma vai psoriāzes ārstēšanai; - eritropoetīns (EPO, anēmijas ārstēšanai); - ciklosporīns (psoriāzes, atopiskā dermatīta, reimatoīdā artrīta vai nefrotiskā sindroma ārstēšanai un imūno reakciju nomākšanai pēc orgāna vai kaulu smadzeņu transplantācijas); - efedrīns (astmas lēkmju ārstēšanai vai deguna aizlikuma mazināšanai).
Jums jāpastāsta ārstam arī tad, ja Jums nesen veikta vakcinācija vai ja Jūs plānojat vakcināciju.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte Ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Neofordex nedrīkst lietot, ja Jums ir iestājusies grūtniecība, izņemot gadījumus, kad to darīt skaidri norādījis ārsts.
Jums ir jāizvairās no grūtniecības iestāšanās ārstēšanas laikā ar Neofordex. Jums un Jūsu partnerim jālieto atbilstoši kontracepcijas līdzekļi. Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja esat grūtniece vai Jums iestājas grūtniecība ārstēšanas laikā.
Ārstēšanas laikā Jūs nedrīkstat barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Ja Jums rodas blakusparādības, piemēram, apjukums, halucinācijas, reibonis, nogurums, miegainība, ģībonis vai neskaidra redze, nevadiet transportlīdzekli, nelietojiet instrumentus vai mehānismus un neveiciet nekādas aktivitātes, kas ir bīstamas.
Neofordex satur laktozi
26

Neofordex satur laktozi, cukuru. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Neofordex
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.
Ārsts noteiks Jums nepieciešamo devu un izlems, kurās dienās tās Jums jālieto.. Ieteicamā deva ir viena tablete vienā lietošanas reizē. Ja esat vecāks par 65 gadiem un/vai vājš, ārsts Jums var parakstīt pusi tabletes vienā lietošanas reizē. Nepārsniedziet nozīmēto devu un nelietojiet par to mazāku devu. Jums jālieto šīs zāles atbilstošajās dienās, tieši tā, kā ārsts Jums norādījis. Ņemot vērā noteiktus parametrus, tostarp asins analīzes, Jūsu vispārējo stāvokli, citas Jums nozīmētās zāles un Jūsu atbildes reakciju uz ārstēšanu, ārsts Jums var mainīt devu un zāļu lietošanas biežumu.
Lietojiet vienas tabletes norādīto devu (40 mg) vai pustableti (20 mg) no rīta, uzdzerot glāzi ūdens.
Ja deva ir pustablete (20 mg), tableti ir jāsadala vienādās devās. Lietojiet vienu pustableti. Nelietojiet pāri palikušo pustableti citā dienā, šo zāļu īpašības izmainās pēc tabletes sadalīšanas un izņemšanas no iepakojuma. Pēc tam atlikušo pustableti glabājiet drošā, bērniem neredzamā un nepieejamā vietā līdz brīdim, kamēr Jūs neatbrīvosities no tās pareizā veidā, jo zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Kā atbrīvoties no nevajadzīgām zālēm, jautājiet farmaceitam. Ja Jums ir grūti tableti izņemt no blistera vai sadalīt, lūdziet kādam palīdzību.
Ja esat lietojis Neofordex vairāk nekā noteikts Ja esat lietojis Neofordex pārāk daudz, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai slimnīcu.
Ja esat aizmirsis lietot Neofordex Ja esat aizmirsis lietot Neofordex parastajā laikā un
– ja ir pagājušas mazāk nekā 12 stundas: lietojiet tableti nekavējoties; – ja ir pagājušas vairāk nekā 12 stundas: nelietojiet šo tableti, bet lietojiet nākamo tableti ierastajā
laikā.
Nelietojiet dubultu devu, lai kompensētu aizmirsto tableti.
Ja Jūs pārtraucat lietot Neofordex Pēkšņa šo zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt nopietnas nevēlamas blakusparādības.. Ja Jūs pārtraucat šo zāļu lietošanu pārāk strauji, Jums var pazemināties asinsspiediens. Jums var būt arī zāļu lietošanas pārtraukšanas izraisīti simptomi. Te jāmin galvassāpes, redzes traucējumi (arī acu sāpes vai pietūkums), slikta dūša vai vemšana, drudzis, sāpes muskuļos un locītavās, deguna gļotādas pietūkums, ķermeņa masas zudums, ādas nieze un konjunktivīts. Ja Jums ārstēšana ir jāpārtrauc, ievērojiet ārsta norādījumus.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ārsts tās ar Jums pārrunās un izskaidros iespējamo ārstēšanas radīto risku un sniegtos ieguvumus.
Turpmāk minētās blakusparādības tika novērotas, lietojot deksametazonu multiplās mielomas un citu slimību ārstēšanai. Dažos gadījumos, lietojot vairāku zāļu kombināciju, var pastiprināties blakusparādības, kas novērotas, lietojot kādas no šīm zālēm atsevišķi.
Neofordex var izraisīt nopietnus garīgās veselības traucējumus. Tie ir sastopami bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem) un tie ir:
27

- nomāktības izjūta (arī domas par pašnāvību); - pacilāts noskaņojums (mānija), lielas laimes izjūta (eiforija) vai svārstīgs garastāvoklis; - trauksmes izjūta, apgrūtināta koncentrēšanās spēja un atmiņas zudums, - neesošu lietu jušana, redzēšana vai dzirdēšana vai ticība nereālām lietām, drūmas domas, uzvedības
pārmaiņas. Ja pamanāt kādu no šiem simptomiem, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Citas iespējamās blakusparādības: Ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem − Paaugstināts cukura līmenis asinīs, aizcietējums; − miega traucējumi; − muskuļu krampji, muskuļu vājums; − nogurums, nespēks, ķermeņa un sejas pietūkums. Bieži: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem − Baktēriju, vīrusu vai sēnīšu infekcijas, tostarp pneimonija, jostas roze, deguna, mutes, mandeļu vai rīkles
infekcijas, bronhīts, herpess, urīnpūšļa infekcija; − sarkano vai balto asins šūnu un/vai trombocītu skaita samazināšanās vai palielināts balto asins šūnu
skaits, pazemināts kālija vai albumīna (olbaltumvielas) līmenis asinīs, paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs, aknu funkcionālo testu rezultātu pārmaiņas; − Kušinga sindroms, t. i., rumpja un sejas apjoma palielināšanās, pārmērīga svīšana, strijas, redzami
pietūkuši kapilāri (sīki asinsvadi) un sausa āda, pārmērīga sejas apmatojuma augšana (īpaši sievietēm) un matu biezuma samazināšanās; − cukura diabēta attīstība, ēstgribas zudums vai pastiprināšanās, ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās, ūdens aizture; − agresija, apjukums, aizkaitināmība, nervozitāte, nemiers, garastāvokļa pārmaiņas; − jutīgums, tirpšana, durstīšanas vai dedzināšanas sajūta ādā vai arī sāpes plaukstās vai pēdās nervu bojājuma dēļ, reibonis, trīce, galvassāpes, garšas sajūtas zudums vai pārmaiņas; − katarakta, neskaidra redze; − ātrs vai neregulārs sirds ritms, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, asins recekļu veidošanās, kas var nosprostot asinsvadus (piemēram, kājās vai plaušās), roku vai kāju pietūkums, sejas vai ķermeņa ādas apsārtums; − klepus, apgrūtināta elpošana, apgrūtināta spēja runāt, rīkles vai mutes iekaisums, balss aizsmakums, sausa mute, žagas, gļotādu iekaisums; − vemšana, slikta dūša, caureja, gremošanas traucējumi, vēdera uzpūšanās, vēdera apjoma palielināšanās un/vai sāpes kuņģī; − izsitumi, nieze, apsārtusi āda; − muskuļu izdilšana, muskuļu, locītavu, kaulu vai ekstremitāšu sāpes; − bieža urinēšana; − sāpes, drudzis, drebuļi, ģībonis, vertigo, izsīkums, miegainība, līdzsvara traucējumi. Retāk: var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem − drudzis noteiktu balto asins šūnu trūkuma dēļ, visa veida šūnu trūkums, pavājināta asinsrece, pazemināts magnija vai kalcija līmenis asinīs; − vairogdziedzera nespēja sintezēt hormonus normālā daudzumā (hipotireoze); − ūdens trūkums organismā (dehidratācija), kas izraisa slāpes vai galvassāpes; − insults, koordinācijas vai kustību traucējumi, ģībonis; − acu un/vai plakstiņu iekaisums, pastiprināta asarošana; − sirdslēkme, patoloģiski lēna sirdsdarbība; − nātrene; − nieru mazspēja. Nav zināmi: pēc pieejamiem datiem biežumu nevar noteikt − Infekcija, infekcijas izraisīts visa organisma iekaisums (sepse); − organisma nespēja normāli reaģēt uz lielu stresu, piemēram, nelaimes gadījumiem, operāciju vai slimību nepietiekamas virsnieru darbības dēļ; stipras neparastas galvassāpes ar redzes traucējumiem, kas saistīti ar ārstēšanas pārtraukšanu, neregulārs menstruālais cikls sievietēm;
28

− palielināta vajadzība pēc pretdiabēta zālēm, sāls līdzsvara traucējumi, kālija zudums zema oglekļa dioksīda līmeņa dēļ (stāvoklis, ko dēvē par metabolisko alkalozi);
− epilepsijas lēkmes; − paaugstināts acu spiediens, tostarp glaukoma, dzīslenes un tīklenes traucējumi (horioretinopātija); − sirds muskuļa nespēja sūknēt asinis caur organismu pietiekamā apjomā (sirds mazspēja); − barības vada, kuņģa vai zarnu čūlas, perforācija un/vai asiņošana, aizkuņģa dziedzera iekaisums (kas var
izpausties ar sāpēm mugurā un vēderā); − lēna brūču dzīšana, akne, ādas biezuma samazināšanās, zilumu veidošanās, sarkana vai purpurkrāsas āda
(purpura); − kaulu stiprības samazināšanās ar palielinātu lūzuma risku, kaulu slimība, cīpslas plīsums.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Neoforde
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “Derīgs līdz” vai “EXP". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt tablešu vai iepakojuma defektus vai bojājuma pazīmes.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Uzglabājiet tabletes blistera iepakojumā, kamēr tās lietojat. Ja izmantojat tablešu organizatoru, noplēsiet pa caurumojuma vietu atsevišķu neatvērtu tablešu iepakojuma daļu no blistera.
Atbrīvojieties no neizlietotajām pustabletēm. Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Neofordex satur - Aktīvā viela ir deksametazons. Katra tablete satur deksametazona acetātu, kas atbilst 40 mg
deksametazona. - Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliska celuloze, magnija stearāts un koloidāls
bezūdens silīcija dioksīds (sk. 2. punktu).
Neofordex ārējais izskats un iepakojums
Katra tablete ir balta, iegarenas formas, ar dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt divās vienādās daļās.
10 x 1 tabletes iepakotas kartona kastītē OPA/Al/PVH-alumīnija perforētā vienas devas blisterī.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Laboratoires CTRS 63, rue de l’Est 92100 Boulogne-Billancourt Francija
29

Ražotājs
Amatsi 17, Parc des Vautes 34980 Saint Gély du Fesc Francija
Vai
Laboratoires CTRS 63, rue de l’Est 92100 Boulogne-Billancourt Francija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien
Laboratoires CTRS Tél/Tel: +32 (0)2 40 11 442 ctrs@ctrs.fr

Lietuva
Immedica Pharma AB Tel/Puh: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

България
Laboratoires CTRS Teл.: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Luxembourg/Luxemburg
Laboratoires CTRS Tél/Tel: +352 278 62 329 ctrs@ctrs.fr

Česká republika
Laboratoires CTRS Teл.: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Magyarország
Laboratoires CTRS Teл.: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Danmark
Immedica Pharma AB Tlf: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

Malta
Laboratoires CTRS Tel: +356 2776 1358 ctrs@ctrs.fr

Deutschland
Laboratoires CTRS Tel: +49 (0)69 22 221 311 ctrs@ctrs.fr

Nederland
Laboratoires CTRS Tel: +31 (0)2 070 38 155 ctrs@ctrs.fr

Eesti
Immedica Pharma AB Tel/Puh: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

Norge
Immedica Pharma AB Tel/Puh: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

30

Ελλάδα RAFARM AEBE Τηλ: + 302 106776550
España Laboratoires CTRS Tel: + 34 914 146 613 ctrs@ctrs.fr
France Laboratoires CTRS Tél: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Österreich Laboratoires CTRS Tel: +43 (0)7 208 16 847 ctrs@ctrs.fr
Polska Laboratoires CTRS Tel.: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr
Portugal Laboratoires CTRS Tel: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Hrvatska Laboratoires CTRS Tel: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr
Ireland Aspire Pharma Ltd Tel: +44(0)1730 231148
Ísland Immedica Pharma AB Sími: + 46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

România Laboratoires CTRS Tel: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr
Slovenija Laboratoires CTRS Tel: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr
Slovenská republika Laboratoires CTRS Teл.: + 33 (0)1 70 76 06 37 ctrs@ctrs.fr

Italia Laboratoires CTRS Tel: + 39 (0)687 501302 ctrs@ctrs.fr
Κύπρος RAFARM AEBE Τηλ: + 302 106776550
Latvija Immedica Pharma AB Tel: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com

Suomi/Finland Immedica Pharma AB Tel/Puh: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com
Sverige Immedica Pharma AB Tel: +46 (0)8 533 39 500 info@immedica.com
United Kingdom Aspire Pharma Ltd Tel: +44(0)1730 231148

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to ārstēšanu.

31