Lomac

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

LOMAC 40 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 44,6 mg omeprazola nātrija sāls, kas atbilst 40 mg omeprazola (omeprazolum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katrs flakons satur mazāk par 1 mmol (23 mg) nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai.

Balts pulveris.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

LOMAC intravenozās injekcijas lieto kā alternatīvu perorālai terapijai pie sekojošām indikācijām.

Pieaugušajiem

• Divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēšanai.

• Divpadsmitpirkstu zarnas čūlu recidīva profilaksei.

• Kuņģa čūlu ārstēšanai.

• Kuņģa čūlu recidīva profilaksei.

• Kombinācijā ar atbilstošām antibiotikām Helicobacter pylori (H. pylori) izskaušanai peptiskas čūlas slimības gadījumā.

• Ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanu saistītu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu gadījumā.

• Ar NPL lietošanu saistītu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu profilaksei pacientiem ar paaugstinātu risku.

• Atviļņa ezofagīta ārstēšanai.

• Ilgstošai ārstēšanai pacientiem ar izārstētu refluksa ezofagītu.

• Simptomātiskas gastro-ezofageālā refluksa slimības ārstēšanai.

• Zolindžera-Elisona sindroma ārstēšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem

Alternatīva perorālai terapijai

Pacientiem, kuriem perorāla zāļu lietošana ir nepiemērota, iesaka LOMAC 40 mg intravenozu injekciju veidā vienu reizi dienā. Pacientiem ar Zolindžera-Elisona sindromu sākotnējā rekomendētā deva ir 60 mg dienā intravenozi. Var būt nepieciešamas augstākas dienas devas un tās jāpielāgo individuāli. Ja deva pārsniedz 60 mg dienā, tā tiek dalīta un ievadīta divas reizes dienā.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar traucētu nieru darbību deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem dienas deva 10–20 mg var būt pietiekama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti (> 65 gadi)

Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pieredze bērnu ārstēšanā ar omeprazolu intravenozu injekciju veidā ir ierobežota.

LOMAC drīkst šķīdināt tikai tam pievienotajā šķīdinātājā. Citus šķīdinātājus i.v. injekciju

pagatavošanai izmantot nedrīkst.

LOMAC šķīdumu injekcijām ievada tikai intravenozas injekcijas veidā, to nedrīkst pievienot infūziju šķīdumam. Pēc izšķīdināšanas tas tiek ievadīts lēnām aptuveni 2,5 minūšu laikā, ar maksimālo ātrumu 4 ml minūtē. Norādes zāļu šķīduma pagatavošanai pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret omeprazolu, benzimidazola atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Omeprazolu līdzīgi kā citus protonu sūkņa inhibitorus nedrīkst lietot vienlaicīgi ar nelfinavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ja pastāv jebkādi brīdinājuma simptomi (piem., ievērojams neizskaidrojams ķermeņa masas zudums, atkārtota vemšana, disfāgija, hematemēze vai melēna) un, ja ir aizdomas par kuņģa čūlu, jāizslēdz ļaundabīga procesa iespējamība, jo terapija var mazināt simptomus un novēlot diagnozes noteikšanu.

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (subacute cutaneus lupus erythematosus, SCLE)

Protonu sūkņa inhibitoru lietošana tiek saistīta ar ļoti reti sastopamiem SCLE gadījumiem. Ja rodas bojājumi, īpaši ādas reģionos, kas pakļauti saules iedarbībai, un ja tos pavada artralģija, pacientam nekavējoties jāiesaka konsultēties ar ārstu, un veselības aprūpes speciālistam jāapsver Lomac lietošanas pārtraukšana. Ja iepriekšējā ārstēšanas reizē ar protonu sūkņa inhibitoru radusies SCLE, var būt palielināts SCLE rašanās risks, lietojot citus protonu sūkņa inhibitorus.

Nav ieteicama vienlaicīga atazanavīra lietošana ar protonu sūkņa inhibitoriem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja nav iespējams izvairīties no atazanavīra lietošanas kombinācijā ar protonu sūkņa inhibitoru, ieteicams veikt rūpīgu klīnisku uzraudzību (piemēram, nosakot vīrusa slodzi) apvienojumā ar atazanavīra devas palielināšanu līdz 400 mg kopā ar 100 mg ritonavīra; omeprazola deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.

Omeprazols, kā visas skābi nomācošas zāles, var samazināt vitamīna B12 (cianokobalamīna) uzsūkšanos hipo- vai ahlorhidrijas rezultātā. Ilgstošas lietošanas laikā tas jāņem vērā pacientiem ar samazinātu ķermeņa masu vai riska faktoriem, kas nosaka samazinātu vitamīna B12 uzsūkšanos.

Omeprazols ir CYP2C19 inhibitors. Uzsākot vai pārtraucot ārstēšanu ar omeprazolu, jāapsver iespējamā mijiedarbība ar zālēm, kas metabolizējas caur CYP2C19. Mijiedarbība ir novērota starp klopidogrelu un omeprazolu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme ir neskaidra. Piesardzības dēļ, iesaka izvairīties no vienlaicīgas omeprazola un klopidogrela lietošanas.

Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem var nedaudz paaugstināt gastrointestinālo infekciju - tādu kā Salmonella un Campylobacter risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz laboratoriskajām analīzēm

Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Lomac lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms HgA mērījumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja pēc sākotnējā mērījuma HgA un gastrīna līmenis nav atgriezies atsauces diapazona robežās, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protona sūkņu inhibitoru lietošanas pārtraukšanas.

Ilgstošas ārstēšanas gadījumā, īpaši, ja ārstēšanās ilgums pārsniedz 1 gadu, pacients regulāri jānovēro.

Ir saņemti ziņojumi par smagu hipomagnēmiju pacientiem, kas vismaz trīs mēnešus vai vairumā gadījumu - gadu lietojuši tādus protonu sūkņa inhibitorus (PSI) kā omeprazols. Var rasties tādas nopietnas hipomagnēmijas izpausmes kā nogurums, tetānija, delīrijs, krampji, galvas reibonis un ventrikulāra aritmija, taču tās var sākties nemanāmi un netikt ievērotas. Lielākai daļai pacientu pēc papildus magnija lietošanas un PSI lietošanas pārtraukšanas hipomagnēmija mazinājās.

Ja pacientam paredzēta ilgstoša PSI lietošana vai pacients lieto PSI kopā ar digoksīnu vai citām zālēm, kas var izraisīt hipomagnēmiju (piemēram, diurētiski līdzekļi), veselības aprūpes speciālistam jāapsver magnija līmeņa noteikšana pirms PSI terapijas sākšanas un periodiski terapijas laikā.

Protonu sūkņa inhibitori, it sevišķi, lietoti lielās devās un ilgstošu laika periodu (vairāk kā 1 gadu), var nedaudz paaugstināt gūžas, plaukstas pamata, kā arī mugurkaula lūzumu risku, galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem vai pastāvot citiem atzītiem riska faktoriem. Novērošanas pētījumi liecina, ka protonu sūkņa inhibitori var paaugstināt kopējo lūzumu risku par 10-40%. Daļēji šī riska paaugstināšanās varētu būt saistīta ar citiem riska faktoriem. Pacientiem ar osteoporozes risku jāsaņem aprūpe saskaņā ar pašreizējām klīniskajām vadlīnijām un viņiem pietiekamā daudzumā jāuzņem D vitamīns un kalcijs.

Palīgviela

LOMAC 40 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai satur mazāk par 1 mmol nātrija katrā devā, būtībā tas ir nātriju nesaturošs.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Omeprazola ietekme uz citu aktīvo vielu farmakokinētiku

Aktīvās vielas, kuru uzsūkšanās atkarīga no pH līmeņa

Samazināts skābes daudzums kuņģī ārstēšanās laikā ar omeprazolu, var pastiprināt vai samazināt aktīvo vielu uzsūkšanos, kas atkarīga no pH līmeņa.

Nelfinavīrs, atazanavīrs

Nelfinavīra un atazanavīra līmenis plazmā samazinās, lietojot vienlaicīgi ar omeprazolu. Vienlaicīga omeprazola un nelfinavīra lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Vienlaicīgas lietošanas laikā ar omeprazolu (40 mg vienreiz dienā), samazinājās nelfinavīra vidējais AUC, Cmax un Cmin par 40% un farmakoloģiski aktīvā metabolīta M8 vidējais AUC, Cmax un Cmin par 75 - 90%. Šī mijiedarbība var būt saistīta ar CYP2C19 inhibēšanu.

Vienlaicīga omeprazola un atazanavīra lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4 apakšpunktu). Vienlaicīga omeprazola (40 mg vienreiz dienā) un 300 mg atazanavīra/ 100 mg ritonavīra lietošanas laikā veseliem brīvprātīgiem par 75% samazinājās atazanavīra iedarbība. Vienlaicīgi lietojot omeprazolu (20 mg vienreiz dienā) ar atazanavīru 400 mg/ ritonavīru 100 mg, veseliem brīvprātīgajiem atazanavīra iedarbība samazinājās aptuveni par 30%, salīdzinot ar atazanavīra 300 mg/ ritonavīra 100 mg vienu reizi dienā lietošanu.

Digoksīns

Veseliem brīvprātīgajiem lietojot vienlaicīgi omeprazolu (20 mg dienā) un digoksīnu, palielinājās tā biopieejamība par 10%. Par digoksīna toksisko ietekmi ziņots ir reti. Taču, gados vecākiem cilvēkiem lietojot omeprazolu lielās devās, jāievēro piesardzība. Kā arī pastiprināti jāveic terapeitiska digoksīna lietošanas uzraudzība.

Klopidogrels

Krustotā klīniskā pētījumā 5 dienas lietoja klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva, tad 75 mg/dienā) vienu pašu un klopidogrelu kopā ar omeprazolu (80 mg). Klopidogrela aktīvo metabolītu iedarbība samazinājās par 46% (1.diena) un 42% (5.diena), kad klopidogrelu lietoja kopā ar omeprazolu. Vidējā trombocītu agregācijas inhibīcija samazinājās par 47% (24 stundās) un 30% (5.diena), lietojot klopidogrelu un omeprazolu vienlaicīgi. Citā pētījumā tika pierādīts, ka lietojot klopidogrelu un omeprazolu atšķirīgos laikos, tas neietekmē to mijiedarbību, kas var būt saistīta ar omeprazola inhibējošo darbību uz CYP2C19. Novērojumu un klīnisko pētījumu laikā iegūti pretrunīgi šīs klīniskās mijiedarbības (farmakokinētiskās/farmakodinamiskās mijiedarbības) dati attiecībā uz smagiem kardiovaskulāro gadījumu ziņojumiem.

Citas aktīvās vielas

Posakonazola, erlotiniba, ketokonazola un itrakonazola uzsūkšanās ievērojami samazinās un līdz ar to var mazināties to klīniskā iedarbība. Jāizvairās no posakonazola un erlotiniba vienlaicīgas lietošanas.

Aktīvās vielas, kuras metabolizē CYP2C19

Omeprazols ir vidējs CYP2C19, galvenā omeprazola metabolizējošā enzīma, inhibitors. Tādējādi, ja omeprazolu kombinē ar medikamentiem, ko metabolizē CYP2C19, to metabolisms var samazināties un sistēmiskā iedarbība palielināties. Tādas zāles, piemēram, ir R- varfarīns un citi K vitamīna antagonisti, cilostazols, diazepāms un fenitoīns.

Cilostazols

Krustotā pētījumā veseliem brīvprātīgajiem pēc 40 mg lielas omeprazola devas ievadīšanas, palielinājās cilostazola Cmax un AUCτ par attiecīgi 18% un 26%, un vienam tā aktīvajam metabolītam attiecīgi par 29% un 69%.

Fenitoīns

Pirmo divu nedēļu laikā pēc omeprazola terapijas uzsākšanas ieteicams kontrolēt fenitoīna koncentrāciju plazmā. Ja fenitoīna deva ir piemērota, kontroli un tālāku devas piemērošanu veic pēc omeprazola terapijas.

Nezināms mehānisms

Sahinavīrs

Lietojot vienlaicīgi omeprazolu un sahinavīru/ ritonavīru, sahinavīra līmenis plazmā paaugstinājās par aptuveni 70%, kas liecina par labu panesamību HIV inficētiem pacientiem.

Takrolims

Ziņots, ka vienlaicīga lietošana ar omeprazolu, palielina takrolima līmeni serumā. Nepieciešama pastiprināta takrolima koncentrācijas, kā arī nieru darbības (kreatinīna klīrenss) uzraudzība un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.

Metotreksāts

Ir ziņots par palielinātu metotreksāta līmeni dažiem pacientiem, ja to lietoja vienlaicīgi ar protonu sūkņa inhibitoriem. Ja terapijā lieto lielas metotreksāta devas, iespējams ir jāapsver īslaicīga omeprazola terapijas atcelšana.

Citu aktīvo vielu ietekme uz omeprazola farmakokinētiku

CYP2C19 un/ vai CYP3A4 inhibitori

Omeprazolu metabolizē CYP2C19 un CYP3A4. Aktīvās vielas, kas inhibē CYP2C19 vai CYP3A4 (klaritromicīns un vorikonazols), nomācot omeprazola metabolisma ātrumu, var paaugstināt tā līmeni serumā. Vienlaicīga vorikonazola lietošana var palielināt omeprazola iedarbību vairāk kā divas reizes. Tā kā omeprazola augstu devu panesamība ir laba, omeprazola devas pielāgošana kopumā nav nepieciešama. Devas pielāgošana jāapsver pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem vai ilgstošas lietošanas laikā.

CYP2C19 un/ vai CYP3A4 inducētāji

Aktīvās vielas, kas inducē vienu no CYP2C19 vai CYP3A4 vai arī abus (piem., kā rifampicīns un divšķautņu asinszāles preparāti) var samazināt omeprazola līmeni serumā paātrinātās metabolisma reakcijas rezultātā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Trīs prospektīvi epidemioloģiski pētījumi (izskatīti vairāk kā 1000 gadījumi) liecina, ka nav nelabvēlīga ietekme uz grūtniecību vai augļa/ jaundzimušā veselību omeprazola terapijas dēļ. Omeprazolu var lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Omeprazols izdalās ar mātes pienu, bet lietojot terapeitiskās devās, maz ticama tā ietekme uz bērnu.

Fertilitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem, lietojot perorāli racēmisko omeprazola maisījumu, neliecina par ietekmi uz fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Maz ticams, ka LOMAC ietekmētu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Bet var rasties tādas blakusparādības kā reibonis, redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja tas notiek, pacientam nevajadzētu vadīt transporta līdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības (1-10% no pacientiem) ir galvassāpes, vēdera sāpes, aizcietējumi, caureja, meteorisms, un slikta dūša/ vemšana.

Blakusparādību saraksts tabulas veidā

Lietojot omeprazolu klīnisko pētījumu laikā, kā arī pēc izplatīšanas tirgū, tika konstatētas sekojošas blakusparādības. Neviena no blakusparādībām nebija saistīta ar devas lielumu. Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pēc biežuma, izmantojot MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijas datubāzi . Biežumam izmantota šāda klasifikācija: ļoti bieži ((≥1/10), bieži (≥1/100, <1/10), retāk (≥1/1000, <1/100), reti (≥1/10 000, <1/1000) vai ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Smagi slimiem pacientiem atsevišķos gadījumos saistībā ar lielu omeprazola devu ievadīšanu intravenozu injekciju veidā ziņots par neatgriezeniskiem redzes traucējumiem. Tomēr cēloniska sakarība ar omeprazolu netika pierādīta.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Informācija, kas saistīta ar omeprazola pārdozēšanu, ir ierobežota. Literatūrā aprakstīta devas palielināšana līdz 560 mg un saņemti atsevišķi ziņojumi par pārdozēšanu, kad perorāli tika lietots 2400 mg omeprazola (120 reizes pārsniedz ieteicamo klīnisko devu). Pārdozēšanas simptomi – slikta dūša, vemšana, reibonis, vēdera sāpes, caureja un galvassāpes. Kā arī atsevišķos gadījumos - apātija, depresija un apmulsums.

Aprakstītie simptomi bija pārejoši un ziņojumi par smagiem gadījumiem nav saņemti. Palielinot devu, izvadīšanas ātrums paliek nemainīgs (pirmās kārtas kinētika). Ārstēšana, ja tā nepieciešama, ir simptomātiska.

Klīniskos pētījumos pārbaudītas intravenozas līdz 270 mg lielas dienas devas un līdz 650 mg lielas dienas devas triju dienu periodā. Nav novērotas no devas atkarīgas blakusparādības.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles čūlas un gastroezofageālā atviļņa slimības ārstēšanai, protonu sūkņa inhibitori, ATĶ kods: A02BC01

Darbības mehānisms

Omeprazols, kas ir racēmiska 2 aktīvu enantiomēru kombinācija, samazina kuņģa skābes sekrēciju ar izteikti selektīvu darbības mehānismu. Tas ir specifisks skābes sūkņa inhibitors parietālā šūnā. Tas ātri iedarbojas un, lietojot reizi dienā, nodrošina atgriezenisku kuņģa skābes sekrēcijas kontroli.

Omeprazols ir viegli sārmains, tas tiek koncentrēts un pārveidots aktīvā formā parietālo šūnu intracelulāros kanāliņos, kur tas inhibē enzīmu H+, K+-ATFāzi - skābes sūkni. Šī, uz skābes veidošanās procesa pēdējo posmu vērstā, iedarbība ir atkarīga no devas lieluma un ļoti efektīvi nodrošina gan bazālās skābes sekrēcijas samazināšanos, gan stimulētās skābes sekrēcijas samazināšanos, neatkarīgi no kairinātājiem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Visi novērotie farmakodinamiskie efekti izskaidrojami ar omeprazola ietekmi uz skābes sekrēciju.

Ietekme uz kuņģa skābes sekrēciju

Intravenoza omeprazola 40 mg ievadīšana izraisa tūlītēju kuņģa skābes sekrēcijas samazināšanos. Vienreizējai 40 mg intravenozai devai ir aptuveni tāda pati iedarbība uz kuņģa sulas skābumu 24 stundu laikā kā atkārtotai perorālai 20 mg lietošanai. Kuņģa skābes sekrēcija tiek nekavējoties samazināta par aptuveni 90% 24 stundas gan pēc intravenozas injekcijas, gan arī pēc intravenozas infūzijas ievadīšanas.

Skābes sekrēcijas nomākšana atkarīga no omeprazola laukuma zem plazmas koncentrācijas-laika līknes (AUC), bet nevis no konkrētā brīdī pastāvošās koncentrācijas plazmā.

Omeprazola terapijas laikā netika novērota tahifilakse.

Ietekme uz H. pylori

H. pylori tiek saistīta ar peptiskās čūlas slimību, ieskaitot gan divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gan kuņģa čūlu. H. pylori ir galvenais gastrītu izraisošais faktors. H. pylori kopā ar kuņģa skābi ir galvenie peptisku čūlu izraisošie faktori. H. pylori ir galvenais faktors atrofiska gastrīta attīstībā, ko saista ar paaugstināto kuņģa vēža rašanās risku.

H. pylori izskaušana ar omeprazolu un antibakteriāliem līdzekļiem nodrošina ātru simptomu izzušanu, labu gļotādas bojājumu sadzīšanu un ilgstošu peptiskās čūlas remisiju.

Cita ar skābes nomākšanu saistīta iedarbība

Ilgstošas terapijas laikā nedaudz biežāk izveidojas kuņģa dziedzeru cistas. Tās uzskatāmas par fizioloģiskām izteiktas skābes sekrēcijas nomākšanas sekām, ir labdabīgas un izzūd.

Jebkuru līdzekļu, tostarp arī protonu sūkņu inhibitoru, izraisītā kuņģa vides skābuma samazināšanās, palielina kuņģa – zarnu traktā parasti atrodošos baktēriju skaitu kuņģī.

Ārstēšana ar protonu sūkņu inhibitoriem var nedaudz paaugstināt gastrointestinālo infekciju risku, tādu kā Salmonella un Campylobacter.

Ārstēšanas laikā ar pretsekretorām zālēm serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz samazinātu skābes sekrēciju. Samazināts kuņģa skābums izraisa arī HgA līmeņa paaugstināšanos. Paaugstināts HgA līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā.

Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protona sūkņu inhibitoru lietošanu vajadzētu pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA noteikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI lietošanas varētu būt viltus paaugstināts, būs atgriezies atsauces diapazona robežās.

Ilgstošas ārstēšanas laikā ar omeprazolu dažiem pacientiem (gan bērniem, gan pieaugušajiem) novērots palielināts enterohromafīnam līdzīgo (enterochromaffin-like, ECL) šūnu skaits, iespējams, saistīts ar paaugstinātu gastrīna līmeni serumā. Tiek uzskatīts, ka šīm atradēm nav klīniskas nozīmes.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums veseliem subjektiem ir apmēram 0,3 l/kg. Omeprazola saistīšanās ar olbaltumvielām ir apmēram 95%.

Biotransformācija

Omeprazolu pilnībā metabolizē citohroma P450 sistēma (CYP). Metabolisms, galvenokārt, ir atkarīgs no polimorfiskās CYP2C19, kas nosaka hidroksiomeprazola, galvenā metabolīta, veidošanos plazmā. Metabolisma otra daļa ir atkarīga no citas specifiskas izoformas, CYP3A4, kas ir atbildīga par omeprazola sulfona, galvenā plazmas metabolīta, veidošanu.

Omeprazola un CYP2C19 afinitātes rezultātā, iespējama konkurējoša inhibīcija un metabolisms zāļu-zāļu mijiedarbībā ar citām vielām. Zemās CYP3A4 afinitātes dēļ, omeprazols neinhibē citu CYP3A4 vielu metabolismu. Papildus omeprazolam nepiemīt arī inhibitorā iedarbība uz galvenajiem CYP enzīmiem.

Apmēram 3% baltās rases populācijas pārstāvjiem un 15-20% dzeltenās rases populācijas pārstāvjiem nav funkcionējoša CYP2C19 enzīma, un tos sauc par vājiem metabolizētājiem. Šiem cilvēkiem omeprazola metabolismu, iespējams, galvenokārt katalizē CYP3A4. Pēc atkārtotas 20 mg omeprazola lietošanas vienu reizi dienā, vājiem metabolizētājiem vidējais laukums zem plazmas koncentrācijas laika līknes (AUC) bija 5-10 reizes augstāks nekā cilvēkiem, kam ir funkcionējošs CYP2C19 enzīms (izteiktiem metabolizētājiem). Maksimālā koncentrācija plazmā arī vidēji bija augstāka (3-5 reizes). Šie rādītāji neietekmē omeprazola dozēšanu.

Eliminācija

Plazmas klīrenss ir aptuveni 30-40 l/h pēc parastas devas. Plazmas eliminācijas pus-periods parasti ir īsāks par stundu pēc vienreizējas vai atkārtotas perorālas devas ievadīšanas vienu reizi dienā. Omeprazols pilnībā eliminējas no plazmas, bez tendences uzkrāties, pēc vienreizējas devas ievadīšanas. Gandrīz 80% perorāli lietotas omeprazola devas izdalās metabolītu veidā ar urīnu, atlikusī daļa izdalās ar izkārnījumiem, galvenokārt, no žults sekrēcijas.

Linearitāte/nelinearitāte

Atkārtoti lietojot omeprazolu, palielinās laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes. Šī palielināšanās ir atkarīga no devas, un pēc atkārtotas lietošanas laukums zem līknes palielinās vairāk nekā proporcionāli devai. Šī laika un devas atkarība saistīta ar pirmā loka metabolisma un sistēmiskā klīrensa samazināšanos, kas, iespējams, saistīts ar to, ka omeprazols un/vai tā sulfona metabolīts nomāc CYP2C19 enzīmu. Galvenie omeprazola metabolīti neietekmē kuņģa skābes sekrēciju.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi

Metabolisma ātrums ir samazināts pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kā rezultātā palielinās omeprazola laukums zem plazmas koncentrācijas -laika līknes. Lietojot omeprazolu vienu reizi dienā, tam nav tendences uzkrāties.

Nieru darbības traucējumi

Omeprazola farmakokinētika, sistēmiskā biopieejamība un eliminācijas ātrums pacientiem ar samazinātu nieru darbību nav izmainīts.

Gados vecāki pacienti

Omeprazola metabolisma ātrums nedaudz samazinās gados vecākiem pacientiem (75-79 gadus veciem).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ilgstošos pētījumos ar žurkām, lietojot omeprazolu, novēroja kuņģa enterohromafīnam līdzīgo šūnu hiperplāziju un karcinoīdus. Šīs pārmaiņas kuņģī žurkām radušās ilgstošas, izteiktas hipergastrinēmijas, kas izveidojusies sekundāri, samazinoties kuņģa skābes produkcijai, rezultātā. Līdzīgas izmaiņas novēro pēc ārstēšanas ar H2- receptoru antagonistiem, protonu sūkņa inhibitoriem un pēc daļējas kuņģa rezekcijas. Tādējādi, šīs izmaiņas nav saistītas ar konkrētas aktīvās vielas tiešu iedarbību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

LOMAC pulveris

Nātrija hidroksīds.

Šķīdinātājs

Makrogols 400, citronskābes monohidrāts, ūdens injekcijām.

6.2. Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta 12 stundas uzglabājot 30° C

temperatūrā. No mikrobioloģijas viedokļa sagatavotais šķīdums jāizlieto nekavējoties.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Uzglabāt temperatūrā līdz 25ºC.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

LOMAC pulveris: 40 mg I tipa flakonā no caurspīdīga borosilikāta stikla ar bromobutila

bezlateksa gumijas aizbāzni.

Šķīdinātājs: 10 ml caurspīdīga stikla ampulās.

Iepakojuma veidi: 1 flakons, 1x10 flakoni.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms lietošanas sagatavotajam šķīdumam vizuāli jāpārbauda iespējamo daļiņu

klātesamība vai krāsas izmaiņas. Jālieto tikai dzidrs šķīdums. Tikai vienreizējai

lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotus materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Cipla Europe NV,

De Keyserlei 58-60, Box-19,

2018, Antverpene,

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

04-0433

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004. gada 22. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 27. novembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2018