Omeprazole Sandoz

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Omeprazole Sandoz 20 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra zarnās šķīstošā cietā kapsula satur 20 mg omeprazola (Omeprazolum).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra zarnās šķīstošā 20 mg cietā kapsula satur 27,1 mg – 39,7 mg saharozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Zarnās šķīstošā cietā kapsula.

Cietās želatīna kapsulas ar baltu vāciņu un baltu pamatni, satur gandrīz baltas līdz gaiši brūnas krāsas peletes.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Omeprazole Sandoz ir indicēts atviļņa simptomu (piemēram, grēmu, skābes regurgitācijas) ārstēšanai pieaugušajiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas pieaugušajiem

Ieteicamā deva ir 20 mg vienu reizi dienā 14 dienas.

Lai panāktu simptomu uzlabošanos, kapsulas var būt nepieciešams lietot 2–3 dienas pēc kārtas.

Vairumam pacientu grēmas pilnībā izzūd 7 dienu laikā. Pēc simptomu pilnīgas izzušanas ārstēšana jāpārtrauc.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem pirms Omeprazole Sandoz lietošanas jākonsultējas ar ārstu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Šīs zāles nedrīkst lietot bērni un pusaudži līdz 18 gadu vecumam.

Lietošanas veids

Omeprazole Sandoz ieteicams lietot no rīta, norijot veselas un uzdzerot pusglāzi ūdens. Kapsulas nedrīkst košļāt vai sasmalcināt.

Pacientiem ar rīšanas grūtībām

Pacienti var atvērt kapsulu un norīt tās saturu kopā ar pusglāzi ūdens vai pēc sajaukšanas ar nedaudz skābu šķidrumu, piemēram, augļu sulu vai ābolu biezeni, vai negāzētu ūdeni. Pacientiem jānorāda, ka iegūtā dispersija jālieto nekavējoties (vai 30 minūšu laikā), pirms iedzeršanas obligāti jāsamaisa un jānoskalo ar pusglāzi ūdens.

Vēl pacienti var nosūkāt kapsulu un norīt lodītes kopā ar pusglāzi ūdens. Zarnās šķīstošās lodītes nedrīkst sakošļāt.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, aizvietotajiem benzimidazoliem vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Tāpat kā citus protonu sūkņa inhibitorus, omeprazolu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar nelfinavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ja ir kāds no brīdinošajiem simptomiem (piemēram, būtiska neparedzēta ķermeņa masas samazināšanās, vairākkārtēja vemšana, disfāgija, vemšana ar asinīm vai melēna) un pastāv aizdomas par kuņģa čūlu vai tā ir diagnosticēta, jāizslēdz ļaundabīga procesa iespējamība, jo ārstēšana var atvieglot simptomus un novēlot diagnosticēšanu.

Protonu sūkņa inhibitorus nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar atazanavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja atazanavīra kombināciju ar protonu sūkņa inhibitoru uzskata par obligāti nepieciešamu, ieteicams veikt rūpīgu klīnisko uzraudzību (piemēram, noteikt vīrusu slodzi) kombinācijā ar atazanavīra devas palielināšanu līdz 400 mg kombinācijā ar 100 mg ritonavīra; omeprazola deva nedrīkst būt lielāka par 20 mg.

Omeprazols, tāpat kā visas skābi bloķējošās zāles, var samazināt B₁₂ vitamīna (ciānkobolamīna) uzsūkšanos hipo- vai ahlorhidrijas dēļ. Ilgstošas ārstēšanas gadījumā tas jāņem vērā pacientiem ar samazinātām B₁₂ vitamīna rezervēm vai tā samazinātas uzsūkšanās riska faktoriem.

Omeprazols ir CYP2C19 inhibitors. Sākot vai pabeidzot ārstēšanu ar Omeprazole Sandoz, jāņem vērā iespējamā mijiedarbība ar zālēm, kuras tiek metabolizētas ar CYP2C19 starpniecību. Novērota mijiedarbība starp klopidogrelu un omeprazolu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme ir neskaidra. Piesardzības nolūkā no omeprazola un klopidogrela vienlaicīgas lietošanas jāizvairās.

Hipomagnēmija

Ir ziņots par smagu hipomagnēmiju pacientiem, kuri ārstēti ar omeprazolam līdzīgiem protonu sūkņa inhibitoriem (PSI) vismaz trīs mēnešus, bet vairumā gadījumu – vienu gadu. Var rasties tādas nopietnas hipomagnēmijas izpausmes kā nogurums, tetānija, delīrijs, krampji, galvas reibonis un ventrikulāra aritmija, taču tās var sākties nemanāmi un netikt ievērotas. Lielākai daļai pacientu pēc papildus magnija lietošanas un PSI lietošanas pārtraukšanas hipomagnēmija mazinājās.

Ja pacientam paredzēta ilgstoša PSI lietošana vai pacients lieto PSI kopā ar digoksīnu vai citām zālēm, kas var izraisīt hipomagnēmiju (piemēram, diurētiski līdzekļi), veselības aprūpes speciālistam jāapsver magnija līmeņa noteikšana pirms PSI terapijas sākšanas un periodiski terapijas laikā.

Protonu sūkņa inhibitori, jo īpaši, ja tos lieto lielā devā un ilgstoši (>1 gadu), var mēreni palielināt gūžas, plaukstas pamata un mugurkaula lūzumu risku, galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem vai citu atzītu riska faktoru klātbūtnē. Novērošanas pētījumi liecina, ka protonu sūkņa inhibitori varētu palielināt kopējo kaulu lūzumu risku par 10-40%. Iespējams, zināmā mērā šo palielinājumu nosaka citi riska faktori. Pacientiem ar osteoporozes risku jāsaņem spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām atbilstoša aprūpe, un viņiem pietiekamā daudzumā jāuzņem D vitamīns un kalcijs.

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (Subacute cutaneous lypus erythematosus - SCLE)

Protonu sūkņa inhibitoru lietošana tiek saistīti ar ļoti reti sastopamiem SCLE gadījumiem. Ja rodas bojājumi, īpaši ādas reģionos, kas pakļauti saules iedarbībai, un ja tos pavada artralģija, pacientam nekavējoties jāiesaka konsultēties ar ārstu un veselības aprūpes speciālistam jāapsver Omeprazole Sandoz lietošanas pārtraukšana. Ja iepriekšējā ārstēšanas reizē ar protonu sūkņa inhibitoru radusies SCLE, var būt palielināts SCLE rašanās risks, lietojot citus protonu sūkņa inhibitorus.

Ietekme uz laboratoriskajām analīzēm

Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Omeprazole Sandoz lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms HgA mērījumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja pēc sākotnējā mērījuma HgA un gastrīna līmenis nav atgriezies references diapazona robežās, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protona sūkņu inhibitoru lietošanas pārtraukšanas.

Pacientiem ar ilgstošiem, atkārtotiem gremošanas traucējumu vai grēmu simptomiem regulāri jāapmeklē ārsts. It īpaši savs farmaceits vai ārsts jāinformē pacientiem pēc 55 gadu vecuma, kuri ikdienā lieto jebkāda veida bezrecepšu zāles gremošanas traucējumu vai grēmu ārstēšanai.

Pacientiem jānorāda konsultēties ar ārstu, ja:

viņiem iepriekš ir bijusi kuņģa čūla vai gastrointestināla operācija;

viņiem ilgstoši tiek veikta gremošanas traucējumu vai grēmu simptomātiska ārstēšana 4 nedēļu garumā vai ilgāk;

viņiem ir dzelte vai smaga aknu slimība;

viņi ir vecāki par 55 gadiem, un simptomi viņiem ir radušies pirmoreiz vai nesen mainījušies.

Pacienti nedrīkst lietot Omeprazole Sandoz kā profilaktiskas zāles.

Omeprazole Sandoz satur saharozi. Tāpēc šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharāzes – izomaltāzes nepietiekamību.

Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem var nedaudz palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter infekciju, risku (skatīt 5.1. apakšpunktu), un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile infekcijas risku.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Omeprazola ietekme uz citu aktīvo vielu farmakokinētiku

Aktīvās vielas, kuru uzsūkšanās ir atkarīga no pH

Samazinātā intragastrālā aciditāte omeprazola terapijas laikā var palielināt vai samazināt tādu aktīvo vielu uzsūkšanos, kurām tā ir atkarīga no kuņģa pH.

Nelfinavīrs, atazanavīrs

Lietojot vienlaicīgi ar omeprazolu, pazeminās nelfinavīra un atazanavīra koncentrācija asinīs.

Omeprazola un nelfinavīra vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Omeprazola (40 mg vienu reizi dienā) vienlaicīga lietošana nelfinavīra vidējo iedarbības līmeni samazināja aptuveni par 40 %, un farmakoloģiski aktīvā metabolīta M8 vidējo iedarbības līmeni — aptuveni par 75-90%. Mijiedarbība var ietvert arī CYP2C19 inhibīciju.

Nav ieteicama omeprazola un atazanavīra vienlaicīga lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu). Vienlaikus lietojot omeprazolu (40 mg vienu reizi dienā) un 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra veseliem brīvprātīgajiem, atazanavīra iedarbības līmenis pazeminājās aptuveni par 75 %. Atazanavīra devas palielināšana līdz 400 mg nekompensēja omeprazola ietekmi uz atazanavīra iedarbības līmeni. Omeprazola (20 mg vienu reizi dienā) un 400 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra vienlaicīga lietošana veseliem brīvprātīgajiem atazanavīra iedarbības līmeni pazemināja aptuveni par 30 %, salīdzinot ar 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra lietošanu vienu reizi dienā.

Digoksīns

Vienlaicīga terapija ar omeprazolu (20 mg dienā) un digoksīnu veseliem brīvprātīgajiem digoksīna biopieejamību palielināja par 10 %. Par digoksīna toksicitāti ziņots reti, tomēr jāievēro piesardzība, ja omeprazolu lieto lielās devās gados vecākiem pacientiem. Tādā gadījumā jāpastiprina digoksīna terapeitiskā kontrole.

Klopidogrels

Ar veselām pētāmām personām veiktu pētījumu rezultāti liecina par farmakokinētisku (FK)/farmakodinamisku (FD) mijiedarbību starp klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva/75 mg dienas balstdeva) un omeprazolu (80 mg p.o. dienā), kas izraisa klopidogrela aktīvā metabolīta kopējās iedarbības samazināšanos vidēji par 46% un maksimālās trombocītu agregācijas (ADF inducētās) inhibīcijas samazināšanos vidēji par 16%.

Novērojuma un klīnisko pētījumu dati par omeprazola FK/FD mijiedarbības klīnisko ietekmi būtisku kardiovaskulāru notikumu ziņā nav viennozīmīgi. Piesardzības nolūkā omeprazolu un klopidogrelu nav vēlams lietot vienlaicīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citas aktīvās vielas

Ievērojami samazinās posakonazola, erlotiniba, ketokonazola un itrakonazola uzsūkšanās, tādēļ var būt traucēta šo līdzekļu klīniskā efektivitāte. Jāizvairās no šo zāļu vienlaicīgas lietošanas ar posakonazolu un erlotinibu.

Aktīvās vielas, ko metabolizē CYP2C19

Omeprazols ir vidēji spēcīgs CYP2C19 — galvenā omeprazolu metabolizējošā enzīma — inhibitors. Tādējādi var samazināties tādu vienlaikus lietotu aktīvo vielu, kuras arī metabolizē CYP2C19, metabolisms un pastiprināties šo zāļu sistēmiskā iedarbība. Šādas zāles ir, piemēram, R-varfarīns un citi K vitamīna antagonisti, cilostazols, diazepāms un fenitoīns.

Cilostazols

Omeprazols, krusteniskajā pētījumā 40 mg devā lietots veseliem cilvēkiem, cilostazola C_max un zemlīknes laukumu palielināja attiecīgi par 18 % un 26 %, bet viena tā aktīvā metabolīta C_max un AUC — attiecīgi par 29 % un 69 %.

Fenitoīns

Pirmās divas nedēļas pēc omeprazola terapijas uzsākšanas ieteicams novērot fenitoīna koncentrāciju plazmā un, ja tika koriģēta fenitoīna deva, pārtraucot omeprazola terapiju, nepieciešama novērošana un tālāka devas koriģēšana.

Nezināms mehānisms

Sahinavīrs

Omeprazola un sahinavīra/ritonavīra vienlaicīgas lietošanas gadījumā sahinavīra koncentrācija plazmā pieauga aptuveni par 70 %; tas saistīts ar labu panesību ar HIV inficētiem pacientiem.

Takrolims

Ir ziņots, ka šo zāļu un omeprazola vienlaicīgas lietošanas gadījumā paaugstinājās takrolima koncentrācija plazmā. Nepieciešams pastiprināti kontrolēt takrolima koncentrāciju un nieru funkciju (kreatinīna klīrensu) un nepieciešamības gadījumā koriģēt takrolima devu.

Metotreksāts

Ziņots, ka dažiem pacientiem vienlaicīgas protonu sūkņa inhibitoru lietošanas laikā paaugstinās metotreksāta līmenis. Ja tiek lietotas lielas metotreksāta devas, jāapsver nepieciešamība uz laiku pārtraukt omeprazola lietošanu.

Citu aktīvo vielu ietekme uz omeprazola farmakokinētiku

CYP2C19 un/vai CYP3A4 inhibitori

Tā kā omeprazolu metabolizē CYP2C19 un CYP3A4, aktīvās vielas, kuras inhibē CYP2C19 vai CYP3A4 (piemēram, klaritromicīns un vorikonazols), var radīt paaugstinātu omeprazola koncentrāciju serumā, samazinot omeprazola metabolisma ātrumu. Vienlaicīgas vorikonazola terapijas gadījumā omeprazola iedarbības līmenis paaugstinājās vairāk nekā uz pusi. Tā kā lielas omeprazola devas ir labi panesamas, omeprazola devas pielāgošana parasti nav nepieciešama. Tomēr devas pielāgošana jāapsver pacientiem ar izteiktiem aknu darbības traucējumiem, kā arī gadījumā, ja indicēta ilgstoša ārstēšana.

CYP2C19 un/vai CYP3A4 induktori

Aktīvās vielas, kuras inducē CYP2C19 vai CYP3A4 vai abus (piemēram, rifampicīns un asinszāle), var pazemināt omeprazola līmeni serumā, paātrinot omeprazola metabolismu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Trīs prospektīvi epidemioloģiskie pētījumi (vairāk nekā 1000 zāļu iedarbībai pakļautu grūtniecības iznākumu) neuzrādīja omeprazola nevēlamu ietekmi uz grūtniecību vai augļa/jaundzimušā veselību. Omeprazolu var lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Omeprazols izdalās mātes pienā, taču nav domājams, ka, lietots terapeitiskās devās, tas varētu atstāt ietekmi uz bērnu.

Fertilitāte

Pētījumi dzīvniekiem ar iekšķīgi lietotu racēmisko omeprazola maisījumu neliecina par tā ietekmi uz auglību.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav domājams, ka Omeprazole Sandoz varētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Iespējamas nevēlamas blakusparādības, piemēram, reibonis un redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja pacientiem tās ir, viņi nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Biežākās nevēlamās blakusparādības (1–10 % pacientu) ir galvassāpes, vēdersāpes, aizcietējums, caureja, vēdera uzpūšanās un slikta dūša/vemšana.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

Omeprazola klīnisko pētījumu programmā un pēcreģistrācijas pieredzē konstatētas tālāk minētās blakusparādības vai radušās aizdomas par tām. Neviena no tām nebija atkarīga no zāļu devas. Tālāk uzskaitītās nevēlamās blakusparādības ir klasificētas pēc biežuma un orgānu sistēmu klasēm (OSK). Biežuma kategorijas noteiktas, vadoties pēc šādas shēmas: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

OSK/biežums

Nevēlamā blakusparādība

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti:

leikopēnija, trombocitopēnija.

Ļoti reti:

agranulocitoze, pancitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, drudzis, angioedēma un anafilaktiska reakcija/šoks.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Reti:

hiponatriēmija.

Nav zināmi:

Hipomagniēmija. Smaga hipomagniēmija var izraisīt hipokalciēmiju. Hipomagniēmija var būt saistīta arī ar hipokaliēmiju.

Psihiskie traucējumi

Retāk:

bezmiegs.

Reti:

uzbudinājums, apmulsums, depresija.

Ļoti reti:

agresija, halucinācijas.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:

galvassāpes.

Retāk:

reibonis, parestēzija, miegainība.

Reti:

garšas sajūtas traucējumi.

Acu bojājumi

Reti:

redzes miglošanās.

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk:

vertigo.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti:

bronhu spazmas.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži:

vēdersāpes, aizcietējums, caureja, meteorisms, slikta dūša/vemšana, kuņģa fundālās daļas dziedzeru polipi (labdabīgi).

Reti:

sausa mute, stomatīts, kuņģa-zarnu trakta kandidoze.

Nav zināmi

mikroskopisks kolīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk:

paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Reti:

hepatīts ar dzelti vai bez tās.

Ļoti reti:

aknu mazspēja, encefalopātija pacientiem ar iepriekš bijušu aknu slimību.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk:

dermatīts, nieze, izsitumi, nātrene.

Reti:

alopēcija, fotosensitivitāte.

Ļoti reti:

Erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (TEN).

Nav zināmi:

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk

gūžas, plaukstas pamata vai mugurkaula lūzums

Reti:

artralģija, mialģija.

Ļoti reti:

muskuļu vājums.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Reti:

intersticiāls nefrīts.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti:

ginekomastija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

slikta pašsajūta, perifēra tūska.

Reti:

pastiprināta svīšana.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Informācija par omeprazola pārdozēšanas ietekmi uz cilvēkiem ir ierobežota. Literatūrā ir aprakstīti gadījumi, kad zāles lietotas līdz 560 mg devā, un ir saņemti atsevišķi ziņojumi par gadījumiem, kad vienreizējas perorāli lietotas omeprazola devas lielums bijis līdz 2400 mg (120 reizes pārsniedzot parasti ieteicamo klīnisko devu). Ir ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, reiboni, vēdersāpēm, caureju un galvassāpēm. Atsevišķos gadījumos aprakstīta arī apātija, depresija un apmulsums.

Simptomi, kuri aprakstīti saistībā ar omeprazola pārdozēšanu, bijuši pārejoši; nav ziņots par nopietnu iznākumu. Palielinot devu, eliminācijas ātrums (pirmā loka kinētika) nemainījās. Ārstēšana, ja tāda nepieciešama, ir simptomātiska.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles skābes izdales traucējumu ārstēšanai, zāles čūlas un gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) ārstēšanai, protonu sūkņa inhibitori. ATĶ kods: A02BC01.

Darbības mehānisms

Omeprazols, divu enantiomēru racēmisks maisījums, samazina kuņģa skābes sekrēciju, un šī efekta pamatā ir izteikti selektīvs darbības mehānisms. Tas ir specifisks skābes sūkņa inhibitors parietālajās šūnās. Tam ir ātra iedarbība, un, atgriezeniski inhibējot kuņģa skābes sekrēciju, tas nodrošina kontroli, lietots vienu reizi dienā.

Omeprazols ir vāja bāze, kas koncentrējas un aktīvā formā tiek konvertēta parietālo šūnu intracelulāro kanāliņu izteikti skābajā vidē, kur inhibē skābes sūkni — enzīmu H⁺ K⁺‑ATF-āzi. Šī iedarbība uz kuņģa skābes veidošanās procesa pēdējo posmu ir atkarīga no devas lieluma un īpaši efektīvi nomāc gan bazālo, gan stimulēto skābes sekrēciju neatkarīgi no kairinājuma veida.

Farmakodinamiskā ietekme

Visi novērotie farmakodinamiskie efekti ir skaidrojami ar omeprazola ietekmi uz skābes sekrēciju.

Ietekme uz kuņģa skābes sekrēciju: lietojot omeprazolu perorāli vienu reizi dienā, tiek ātri un iedarbīgi inhibēta kuņģa skābes sekrēcija gan dienas, gan nakts laikā, un maksimālais efekts tiek sasniegts 4 ārstēšanas dienu laikā. Lietojot 20 mg omeprazola, pacientiem ar divpadsmitpirkstu zarnas čūlu saglabājas vidēji par 80 % samazināta 24 stundu intragastrālā aciditāte un 24 stundas pēc zāļu lietošanas vidēji par 70 % samazinājās maksimālā skābes sekrēcija pēc stimulācijas ar pentagastrīnu.

Pacientiem ar divpadsmitpirkstu zarnas čūlu perorāli lietojot 20 mg omeprazola, vidēji 17 stundas katrā 24 stundu periodā tiek uzturēta intragastrālā pH vērtība ≥3.

Samazinoties skābes sekrēcijai un intragastrālajai aciditātei, omeprazols izraisa no devas atkarīgu skābes iedarbības samazināšanos/normalizēšanos uz barības vadu pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību.

Skābes sekrēcijas inhibīcija ir saistīta ar omeprazola laukuma zem koncentrācijas plazmā-laika līknes (AUC) vērtību, nevis reālo koncentrāciju plazmā noteiktā laika brīdī.

Omeprazola terapijas laikā nav novērota tahiflakse.

Cita ietekme, kas saistīta ar skābes inhibīciju

Ir ziņots par nedaudz palielinātu kuņģa glandulāro cistu biežumu ilgstošas ārstēšanas laikā. Šīs izmaiņas rodas kā fizioloģiskas sekas izteiktai skābes sekrēcijas inhibīcijai, ir labdabīgas un, domājams, atgriezeniskas.

Jebkāda iemesla, tostarp protonu sūkņa inhibitoru, izraisīta kuņģa sulas aciditātes samazināšanās palielina gremošanas traktā normālos apstākļos atrodamo baktēriju skaitu kuņģī. Ārstēšana ar līdzekļiem, kas samazina skābes daudzumu, var novest pie nedaudz palielināta gastrointestinālu infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter infekcijas, un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile infekcijas riska.

Ārstēšanas laikā ar pretsekretorām zālēm serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz samazinātu skābes sekrēciju. Samazināts kuņģa skābums izraisa arī HgA līmeņa paaugstināšanos. Paaugstināts HgA līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā. Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protona sūkņu inhibitoru lietošanu vajadzētu pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA noteikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI lietošanas varētu būt viltus paaugstināts, būs atgriezies atsauces diapazona robežās.

Dažiem pacientiem (gan bērniem, gan pieaugušajiem) ilgstošas ārstēšanas laikā ar omeprazolu novērots palielināts ECL šūnu skaits, kas varētu būt saistīts ar paaugstināto gastrīna līmeni serumā. Uzskata, ka šīm atradēm nav klīniskas nozīmes.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Omeprazols un omeprazola magnija sāls ir jutīgi pret skābes iedarbību, tādēļ perorāli tos lieto zarnās šķīstošu granulu veidā kapsulās. Omeprazols strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 1–2 stundas pēc zāļu devas lietošanas. Omeprazols uzsūcas tievajās zarnās, un uzsūkšanās parasti ir noslēgusies 3–6 stundu laikā. Vienlaicīga pārtikas uzņemšana biopieejamību neietekmē. Sistēmiskā pieejamība (biopieejamība) pēc vienreizējas omeprazola devas perorālas lietošanas ir aptuveni 40 %. Pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā biopieejamība palielinās līdz aptuveni 60 %.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums veseliem indivīdiem ir aptuveni 0,3 l/kg ķermeņa masas. 97 % omeprazola saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Biotransformācija

Omeprazolu pilnībā metabolizē citohroma P450 sistēma (CYP). Tā metabolisma galvenā daļa ir atkarīga no polimorfiski ekspresētā CYP2C19, kas nosaka galvenā plazmā atrodamā metabolīta hidroksiomeprazola veidošanos. Atlikusī daļa ir atkarīga no citas specifiskas izoformas CYP3A4, kas nosaka omeprazola sulfona veidošanos. Tā kā omeprazolam ir izteikta afinitāte pret CYP2C19, ir iespējama konkurējošā inhibīcija un metaboliska mijiedarbība ar citām zālēm, kuras arī ir CYP2C19 substrāti. Bet, tā kā omeprazolam ir zema afinitāte pret CYP3A4, tas nevar inhibēt citu CYP3A4 substrātu metabolismu. Turklāt omeprazolam nepiemīt inhibējoša ietekme uz svarīgākajiem CYP enzīmiem.

Aptuveni 3 % baltās rases cilvēku un 15–20 % aziātu ir funkcionāla CYP2C19 enzīma deficīts, un viņiem šis metabolisms ir vāji izteikts. Šādiem cilvēkiem omeprazola metabolismu, iespējams, galvenokārt katalizē CYP3A4. Cilvēkiem ar vāju metabolismu pēc atkārtotas omeprazola lietošanas 20 mg devā vienu reizi dienā vidējais AUC bija 5–10 reizes lielāks nekā indivīdiem ar funkcionējošu CYP2C19 enzīmu (cilvēkiem ar izteiktu metabolismu). Arī vidējā koncentrācija plazmā bija 3–5 reizes augstāka. Šīs atrades neietekmē omeprazola devas.

Eliminācija

Gan pēc vienreizējas, gan atkārtotas perorālas lietošanas vienu reizi dienā omeprazola eliminācijas pusperiods parasti ir īsāks par vienu stundu. Zāļu lietošanas starplaikos omeprazols tiek pilnībā izvadīts no plazmas, un, lietojot reizi dienā, tam nav tendences uzkrāties. Gandrīz 80 % no perorāli uzņemtās omeprazola devas tiek izvadīta metabolītu veidā ar urīnu, bet atlikusī daļa tiek izvadīta ar fēcēm, galvenokārt ar žults sekrēcijas starpniecību.

Linearitāte/nelinearitāte

Atkārtotas lietošanas gadījumā palielinās omeprazola AUC. Šī palielināšanās ir atkarīga no devas, un tās rezultāts ir nelineāra devas un AUC sakarība pēc atkārtotas lietošanas. Šo laika un devas atkarību nosaka pirmā loka metabolisma samazināšanās un sistēmiskais klīrenss, ko, iespējams, izraisa CYP2C19 enzīma inhibīcija omeprazola un/vai tā metabolītu (piemēram, sulfona) iedarbības rezultātā.

Nevienam metabolītam nav konstatēta nekāda ietekme uz kuņģa skābes sekrēciju.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu disfunkciju ir traucēts omeprazola metabolisms, kā rezultātā palielinās AUC. Lietojot vienu reizi dienā, omeprazolam nav novērota tendence uzkrāties.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību omeprazola farmakokinētika, tostarp sistēmiskā biopieejamība un eliminācijas ātrums, nav izmainīta.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem cilvēkiem (75–79 gadi) omeprazola metabolisms ir nedaudz palēnināts.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Visas dzīves garumā novērojot ar omeprazolu ārstētas žurkas, novērota kuņģa ECL šūnu hiperplāzija un karcinoīdu veidošanās. Šīs izmaiņas ir rezultāts ilgstošai hipergastrinēmijai, kas sekundāri rodas skābes inhibīcijas gadījumā. Līdzīgas atrades konstatētas pēc ārstēšanas ar H2 receptoru antagonistiem, protonu sūkņa inhibitoriem un daļējas kuņģa fundus daļas izoperēšanas. Tādējādi šīs izmaiņas nav tiešas sekas nevienas konkrētas aktīvās vielas lietošanai.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs:

Cukura lodītes (satur kukurūzas cieti un saharozi)

Hipromeloze

Nātrija laurilsulfāts

Smagais magnija oksīds

Povidons (K25)

Talks

Metakrilskābes etilakrilāta kopolimērs 1:1, (30 % dispersija)

Trietilcitrāts

Kapsulas apvalks:

Želatīns

Titāna dioksīds (E171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

ABPE pudelēm

Derīguma termiņš pēc pirmās atvēršanas: 100 dienas.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Turēt pudeles iepakojumu cieši aizvērtu, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Blisteriem

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

ABPE pudelēm

Turēt pudeles iepakojumu cieši aizvērtu, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija/alumīnija blisteris

Balts ABPE pudeles iepakojums ar skrūvējamu PP vāciņu ar CRC vai TE aizslēgu un ievietotu desikantu (silikagela kapsula).

Iepakojumu lielumi:

Blisteriepakojums: 7 un 14  zarnās šķīstošās cietās kapsulas.

Pudeles iepakojums: 7, 10 un 14  zarnās šķīstošās cietās kapsulas

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

12-0127

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2012. gada 25. aprīlis

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2017

Sandoz

Business use only

Page PAGE \* Arabic \* MERGEFORMAT 1 of NUMPAGES \* MERGEFORMAT 11

1.3.1 spc-label-pl - common-SPC - 983

(UK/H/4500/001-002)

20111212

OMEPRAZOLE 10 MG 20 MG GASTRO-RESISTENT CAPSULE, HARD

721-5247.00 721-5248.00

SASKAŅOTS ZVA 09-11-2017

Sandoz

Business use only

Page PAGE \* Arabic \* MERGEFORMAT 1 of NUMPAGES \* MERGEFORMAT 4

1.3.1 spc-label-pl - common-SPC - 983

(UK/H/4500/001-002)

20111212

OMEPRAZOLE 10 MG 20 MG GASTRO-RESISTENT CAPSULE, HARD

721-5247.00 721-5248.00