Omeprazole Sandoz

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Omeprazole Sandoz 40 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons ar pulveri infūziju šķīduma pagatavošanai satur omeprazola nātrija sāli, kura daudzums atbilst 40 mg omeprazola (omeprazolum).

Pēc izšķīdināšanas (skatīt 6.6. apakšpunktu) 1 ml satur 0,4 mg omeprazola.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai.

Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai ir balts vai gandrīz balts pulveris.

Pagatavotā šķīduma pH vērtība ir aptuveni 9–10,5.

100 ml ar 5% glikozes šķīduma pagatavotā šķīduma osmolalitāte ir aptuveni 0,297 Osmol/kg.

100 ml ar 0,9% nātrija hlorīda šķīduma pagatavotā šķīduma osmolalitāte ir aptuveni 0,282 Osmol/kg.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Omeprazole Sandoz intravenozai lietošanai paredzēts kā alternatīva perorālai terapijai šādu indikāciju gadījumā.

Pieaugušie

Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšana.

Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas recidīva profilakse.

Kuņģa čūlas ārstēšana.

Kuņģa čūlas recidīva profilakse.

Kombinācijā ar atbilstīgām antibiotikām — Helicobacter pylori (H. pylori) izskaušanai. peptiskas čūlas slimības gadījumā.

NPL izraisītas kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšana.

Ar NPL saistītas kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas profilakse riska grupas pacientiem.

Atviļņa ezofagīta ārstēšana.

Pacientu ar izārstētu atviļņa ezofagītu ilgtermiņa aprūpe.

Simptomātiskas gastroezofageālā atviļņa slimības ārstēšana.

Zolindžera-Elisona sindroma ārstēšana.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Alternatīva perorālai terapijai

Pacientiem, kam nav piemērota perorāla zāļu lietošana, ieteicams lietot Omeprazole Sandoz i.v. 40 mg vienu reizi dienā. Pacientiem ar Zolindžera-Elisona sindromu Omeprazole Sandoz ieteicamā sākumdeva, ko ievada intravenozi, ir 60 mg dienā.

Var būt nepieciešama arī lielāka dienas deva, un deva jākoriģē individuāli. Ja deva pārsniedz 60 mg dienā, tā jādala un zāles jālieto divas reizes dienā.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem pietiekama var būt 10–20 mg dienas deva (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki (>65 gadi)

Devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pieredze, lietojot Omeprazole Sandoz intravenozai lietošanai bērniem, ir ierobežota.

Lietošanas veids

Omeprazole Sandoz jāievada intravenozas infūzijas veidā 20–30 minūtēs. Pēc pagatavošanas šķīdums ir bezkrāsains, dzidrs un praktiski nesatur redzamas daļiņas.

Norādījumus par zāļu pagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret omeprazolu, aizvietotajiem benzimidazoliem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Tāpat kā citus protonu sūkņa inhibitorus (PSI), omeprazolu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar nelfinavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ja ir kāds no brīdinošiem simptomiem (piemēram, būtiska neparedzēta ķermeņa masas samazināšanās, atkārtota vemšana, disfāgija, vemšana ar asinīm vai asinis izkārnījumos) un pastāv aizdomas par kuņģa čūlu vai tā ir diagnosticēta, jāizslēdz ļaundabīga procesa iespējamība, jo ārstēšana var mazināt simptomus un novēlot diagnosticēšanu.

Protonu sūkņa inhibitorus nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar atazanavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja atazanavīra kombināciju ar protonu sūkņa inhibitoru uzskata par obligāti nepieciešamu, ieteicams veikt rūpīgu klīnisko uzraudzību (piemēram, noteikt vīrusu slodzi) kopā ar atazanavīra devas palielināšanu līdz 400 mg kombinācijā ar 100 mg ritonavīra; omeprazola deva nedrīkst būt lielāka par 20 mg.

Omeprazols, tāpat kā visas skābi bloķējošās zāles, var samazināt B₁₂ vitamīna (ciānkobalamīna) uzsūkšanos hipo- vai ahlorhidrijas dēļ. Ilgstošas ārstēšanas gadījumā tas jāņem vērā pacientiem ar samazinātām B₁₂ vitamīna rezervēm vai tā samazinātas uzsūkšanās riska faktoriem.

Omeprazols ir CYP2C19 inhibitors. Sākot vai noslēdzot ārstēšanu ar omeprazolu, jāņem vērā iespējamā mijiedarbība ar zālēm, kuras tiek metabolizētas ar CYP2C19 starpniecību. Novērota mijiedarbība starp klopidogrelu un omeprazolu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme ir neskaidra. Piesardzības nolūkā no omeprazola un klopidogrela vienlaicīgas lietošanas jāizvairās.

Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem var nedaudz palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter infekciju, risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ziņots par smagu hipomagniēmiju pacientiem, kuri ārstēti ar omeprazolam līdzīgiem protonu sūkņa inhibitoriem vismaz trīs mēnešus, bet — vairumā gadījumu — vienu gadu. Var rasties smagas hipomagniēmijas izpausmes, piemēram, nogurums, tetānija, delīrijs, krampji, reibonis un ventrikulāra aritmija, taču tās var sākties nemanāmi un netikt ievērotas. Lielākajai daļai pacientu, kam radās hipomagniēmija, stāvoklis uzlabojās pēc magnija aizstājterapijas sākšanas un protonu sūkņa inhibitoru lietošanas pārtraukšanas.

Attiecībā uz pacientiem, kuriem paredzama ilgstoša terapija vai kuri lieto protonu sūkņa inhibitoru kopā ar digoksīnu vai zālēm, kuras var izraisīt hipomagniēmiju (piemēram, diurētiskiem līdzekļiem), veselības aprūpes speciālistiem jāapsver iespēja noteikt magnija līmeni pirms protonu sūkņa inhibitoru terapijas sākšanas un periodiski ārstēšanas laikā.

Protonu sūkņa inhibitori, īpaši ja tos lieto lielā devā un ilgstoši (>1 gadu), var mēreni palielināt gūžas kaula, plaukstas un mugurkaula lūzumu risku, galvenokārt gados vecākiem pacientiem vai citu atzītu riska faktoru klātbūtnē. Novērošanas pētījumi ļauj domāt, ka protonu sūkņa inhibitori varētu palielināt kopējo kaulu lūzumu risku par 10–40%. Iespējams, zināmā mērā šo palielinājumu nosaka citi riska faktori. Pacientiem ar osteoporozes risku jāsaņem spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām atbilstoša aprūpe, un viņiem pietiekamā daudzumā jāuzņem D vitamīns un kalcijs.

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (subacute cutaneous lupus erythematosus, SCLE)

Protonu sūkņa inhibitori saistīti ar ļoti retiem SCLE gadījumiem. Ja parādās bojājumi, īpaši uz saulei atsegtiem ādas laukumiem, un ja tie kombinējas ar artralģiju, pacientam steidzami jāmeklē neatliekamā palīdzība, un veselības aprūpes speciālistam jāapsver nepieciešamība pārtraukt Omeprazole Sandoz lietošanu. SCLE pēc iepriekš saņemtas ārstēšanas ar protonu sūkņa inhibitoriem var palielināt SCLE rašanās risku citu protonu sūkņa inhibitoru lietošanas gadījumā.

Mijiedarbība ar laboratoriskiem izmeklējumiem

Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu

audzēju gadījumā. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Omeprazole Sandoz lietošana jāpārtrauc vismaz 5

dienas pirms HgA mērījumiem (skatīt 5.1.apakšpunktu). Ja pēc sākotnējā mērījuma HgA un gastrīna

līmenis nav atgriezies atsauces diapazona robežās, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protona sūkņu

inhibitoru lietošanas pārtraukšanas.

Tāpat kā jebkuras ilgstošas terapijas gadījumā, īpaši ja ārstēšanas ilgums pārsniedz 1 gadu, pacienti regulāri jāpārbauda.

Šīs zāles būtībā ir nātriju nesaturošas. Kopējais nātrija (Na+) daudzums pagatavotajā šķīdumā ir mazāks par 1 mmol (23 mg) katrā 40 mg devā.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Omeprazola ietekme uz citu aktīvo vielu farmakokinētiku

Aktīvās vielas, kuru uzsūkšanās ir atkarīga no pH

Samazinātā intragastrālā aciditāte omeprazola terapijas laikā var palielināt vai samazināt tādu aktīvo vielu uzsūkšanos, kurām tā ir atkarīga no kuņģa pH.

Nelfinavīrs, atazanavīrs

Lietojot vienlaicīgi ar omeprazolu, pazeminās nelfinavīra un atazanavīra koncentrācija plazmā.

Omeprazola un nelfinavīra vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Omeprazola (40 mg vienu reizi dienā) vienlaicīga lietošana nelfinavīra vidējo iedarbības līmeni samazināja aptuveni par 40%, un farmakoloģiski aktīvā metabolīta M8 vidējo iedarbības līmeni — aptuveni par 75-90%. Mijiedarbība var ietvert arī CYP2C19 inhibīciju.

Nav ieteicama omeprazola un atazanavīra vienlaicīga lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaikus lietojot omeprazolu (40 mg vienu reizi dienā) un 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra veseliem brīvprātīgiem, atazanavīra iedarbības līmenis pazeminājās par 75%. Atazanavīra devas palielināšana līdz 400 mg nekompensēja omeprazola ietekmi uz atazanavīra iedarbības līmeni. Omeprazola (20 mg vienu reizi dienā) un 400 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra vienlaicīga lietošana veseliem brīvprātīgajiem atazanavīra iedarbības līmeni pazemināja aptuveni par 30%, salīdzinot ar 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra lietošanu vienu reizi dienā.

Digoksīns

Vienlaicīga terapija ar omeprazolu (20 mg dienā) un digoksīnu veseliem brīvprātīgajiem digoksīna biopieejamību palielināja par 10%. Par digoksīna toksicitāti ziņots reti, tomēr jāievēro piesardzība, ja omeprazolu lieto lielās devās gados vecākiem pacientiem. Tādā gadījumā jāpastiprina ārstēšanas ar digoksīnu kontrole.

Klopidogrels

Pētījumos ar veseliem cilvēkiem iegūtie rezultāti liecina par farmakokinētisku (FK)/farmakodinamisku (FD) mijiedarbību starp klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva/75 mg uzturošā deva) un omeprazolu (80 mg p.o. dienā), kā rezultātā klopidogrela aktīvā metabolīta iedarbība samazinās aptuveni par 46%, bet maksimālā (ADP inducētā) trombocītu agregācijas inhibīcija samazinās aptuveni par 16%.

Novērošanas un klīniskajos pētījumos ir iegūti neviennozīmīgi dati par šīs omeprazola FK/FD mijiedarbības klīnisko ietekmi, vērtējot nozīmīgus kardiovaskulāros gadījumus. Piesardzības nolūkā no omeprazola un klopidogrela vienlaicīgas lietošanas jāizvairās (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citas aktīvās vielas

Ievērojami samazinās posakonazola, erlotiniba, ketokonazola un itrakonazola uzsūkšanās, tādēļ var būt traucēta šo līdzekļu klīniskā efektivitāte. Jāizvairās no šo zāļu vienlaicīgas lietošanas ar posakonazolu un erlotinibu.

Aktīvās vielas, ko metabolziē CYP2C19

Omeprazols ir vidēji spēcīgs CYP2C19 — galvenā omeprazolu metabolizējošā enzīma — inhibitors. Tādējādi var samazināties tādu vienlaikus lietotu aktīvo vielu, kuras arī metabolizē CYP2C19, metabolisms un pastiprināties šo zāļu sistēmiskā iedarbība. Šādas zāles ir, piemēram, R-varfarīns un citi K vitamīna antagonisti, cilostazols, diazepāms un fenitoīns.

Cilostazols

Omeprazols, krusteniskā pētījumā 40 mg devā lietojot veseliem cilvēkiem, cilostazola Cmax un zemlīknes laukumu palielināja attiecīgi par 18% un 26%, bet viena tā aktīvā metabolīta C_max un AUC — attiecīgi par 29% un 69%.

Fenitoīns

Pirmās divas nedēļas pēc omeprazola terapijas sākšanas ieteicams novērot fenitoīna koncentrāciju plazmā un, ja tiek koriģēta fenitoīna deva, pārtraucot omeprazola terapiju, nepieciešama novērošana un tālāka devas koriģēšana.

Nezināms mehānisms

Sakvinavīrs

Omeprazola un sakvinavīra/ritonavīra vienlaicīgas lietošanas gadījumā sakvinavīra koncentrācija plazmā pieauga aptuveni par 70%; tas saistīts ar labu panesību ar HIV inficētiem pacientiem.

Takrolīms

Ziņots, ka šo zāļu un omeprazola vienlaicīgas lietošanas gadījumā paaugstinās takrolīma koncentrācija plazmā. Nepieciešams pastiprināti kontrolēt takrolīma koncentrāciju un nieru funkciju (kreatinīna klīrensu) un nepieciešamības gadījumā koriģēt takrolīma devu.

Metotreksāts

Ziņots, ka dažiem pacientiem palielinājusies metotreksāta koncentrācija, lietojot to kopā ar protonu sūkņa inhibitoriem. Lielu metotreksāta devu lietošanas gadījumā var būt nepieciešams apsvērt omeprazola lietošanas pārtraukšanu uz laiku.

Citu aktīvo vielu ietekme uz omeprazola farmakokinētiku

CYP2C19 un/vai CYP3A4 inhibitori

Tā kā omeprazolu metabolizē CYP2C19 un CYP3A4, aktīvās vielas, kuras inhibē CYP2C19 vai CYP3A4 (piemēram, klaritromicīns un vorikonazols) var radīt paaugstinātu omeprazola koncentrāciju serumā, samazinot omeprazola metabolisma ātrumu. Vienlaicīgas vorikonazola terapijas gadījumā omeprazola iedarbības līmenis paaugstinājās vairāk nekā uz pusi. Tā kā lielas omeprazola devas ir labi panesamas, omeprazola devas pielāgošana parasti nav nepieciešama. Tomēr devas pielāgošana jāapsver pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem, kā arī gadījumā, ja indicēta ilgstoša ārstēšana.

CYP2C19 un/vai CYP3A4 inducētāji

Aktīvās vielas, kuras inducē CYP2C19 vai CYP3A4 vai abus (piemēram, rifampicīns un asinszāle) var pazemināt omeprazola līmeni serumā, pastiprinot omeprazola metabolismu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Trīs prospektīvi epidemioloģiskie pētījumi (vairāk nekā 1000 iznākumi, kad bijusi ekspozīcija) neuzrādīja omeprazola nevēlamu ietekmi uz grūtniecību vai augļa/jaundzimušā veselību. Omeprazolu var lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Omeprazols izdalās mātes pienā, taču nav domājams, ka, lietots terapeitiskās devās, tas varētu atstāt ietekmi uz bērnu.

Fertilitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem, lietojot omeprazola racēmisko maisījumu, neliecināja par ietekmi uz fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav domājams, ka Omeprazole Sandoz varētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Iespējamas nevēlamās blakusparādības, piemēram, reibonis un redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja pacientiem tās ir, viņi nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Biežākās blakusparādības (1–10% pacientu) ir galvassāpes, vēdersāpes, aizcietējums, caureja, vēdera uzpūšanās un slikta dūša/vemšana.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā

Omeprazola klīnisko pētījumu programmā un pēcreģistrācijas periodā konstatētas turpmāk minētās blakusparādības vai radušās aizdomas par tām. Neviena no tām nebija atkarīga no zāļu devas. Tālāk uzskaitītās nevēlamās blakusparādības ir klasificētas pēc biežuma un orgānu sistēmu klasēm (OSK). Biežuma kategorijas noteiktas, vadoties pēc šādas shēmas: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

OSK/biežums

Blakusparādība

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti:

Leikopēnija, trombocitopēnija

Ļoti reti:

Agranulocitoze, pancitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

Paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, drudzis, angioedēma un anafilaktiska reakcija/šoks

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Reti:

Hiponatriēmija

Nav zināmi:

Hipomagniēmija, smagas hipomagniēmijas dēļ var rasties hipokalciēmija, hipomagniēmija var būt saistīta arī ar hipokaliēmiju

Psihiskie traucējumi

Retāk:

Bezmiegs

Reti:

Nemiers, apmulsums, depresija

Ļoti reti:

Agresija, halucinācijas

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:

Galvassāpes

Retāk:

Reibonis, parestēzija, miegainība

Reti:

Garšas traucējumi

Acu bojājumi

Reti:

Neskaidra redze

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk:

Vertigo

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti:

Bronhospazmas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži:

Vēdersāpes, aizcietējums, caureja, flatulence, slikta dūša/vemšana, kuņģa fundālās daļas dziedzeru polipi (labdabīgi)

Reti:

Sausa mute, stomatīts, kuņģa-zarnu trakta kandidoze

Nav zināmi:

Mikroskopisks kolīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk:

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Reti:

Hepatīts ar dzelti vai bez tās

Ļoti reti:

Aknu mazspēja, encefalopātija pacientiem ar iepriekš bijušu aknu slimību

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk:

Dermatīts, nieze, izsitumi, nātrene

Reti:

Alopēcija, fotosensitivitāte

Ļoti reti:

Erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (TEN)

Nav zināmi:

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk:

Gūžas kaula, plaukstas pamatnes vai mugurkaula skriemeļu lūzums (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Reti:

Artralģija, mialģija

Ļoti reti:

Muskuļu vājums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Reti:

Intersticiāls nefrīts

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti:

Ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

Slikta pašsajūta, perifēriska tūska

Reti:

Pastiprināta svīšana

Atsevišķos gadījumos ziņots par neatgriezenisku redzes pasliktināšanos kritiski slimiem pacientiem, kuri saņēmuši intravenozu omeprazola injekciju, īpaši ja lietotas lielas devas, taču cēloņsakarība nav pierādīta.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Informācija par omeprazola pārdozēšanas ietekmi uz cilvēkiem ir ierobežota. Literatūrā ir aprakstīti gadījumi, kad zāles lietotas līdz 560 mg devā, un ir saņemti atsevišķi ziņojumi par gadījumiem, kad vienreizējas perorāli lietotas omeprazola devas lielums bijis līdz 2400 mg (120 reizes pārsniedzot parasti ieteicamo klīnisko devu). Ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, reiboni, vēdersāpēm, caureju un galvassāpēm. Atsevišķos gadījumos aprakstīta arī apātija, depresija un apmulsums.

Aprakstītie simptomi bijuši pārejoši, un nav ziņots par nopietnu iznākumu. Palielinot devu, eliminācijas ātrums (pirmā loka kinētika) nemainījās. Ārstēšana, ja tāda nepieciešama, ir simptomātiska.

Klīniskajos pētījumos intravenozi ievadītas devas līdz 270 mg vienas dienas laikā un līdz 650 mg trīs dienu laikā nav izraisījušas nekādas ar zāļu devu saistītas nevēlamās blakusparādības.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles skābes radītu traucējumu ārstēšanai, protonu sūkņa inhibitori. ATĶ kods: A02B C01

Darbības mehānisms

Omeprazols, divu enantiomēru racēmisks maisījums, samazina kuņģa skābes sekrēciju, un šī efekta pamatā ir izteikti selektīvs darbības mehānisms. Tas ir specifisks skābes sūkņa inhibitors parietālajās šūnās. Tam ir ātra iedarbība, un, atgriezeniski inhibējot kuņģa skābes sekrēciju, tas nodrošina kontroli, ja tiek lietots vienu reizi dienā.

Omeprazols ir vāja bāze, kas koncentrējas un aktīvā formā tiek pārvērsta parietālo šūnu intracelulāro kanāliņu izteikti skābajā vidē, kur inhibē skābes sūkni — enzīmu H⁺ K⁺‑ATFāzi. Šī iedarbība uz kuņģa skābes veidošanās procesa pēdējo posmu ir atkarīga no devas lieluma un īpaši efektīvi nomāc gan bazālo, gan stimulēto skābes sekrēciju neatkarīgi no kairinājuma veida.

Farmakodinamiskā iedarbība

Visi novērotie farmakodinamiskie efekti ir skaidrojami ar omeprazola ietekmi uz skābes sekrēciju.

Ietekme uz kuņģa skābes sekrēciju

Intravenozi ievadīts omeprazols cilvēka organismā izraisa no devas atkarīgu kuņģa skābes sekrēcijas inhibīciju. Lai nekavējoties panāktu līdzīgu intragastrālās aktivitātes samazinājumu kā pēc atkārtotas 20 mg devas iekšķīgas lietošanas, pirmajā reizē intravenozi ieteicams ievadīt 40 mg devu. Rezultātā tūlītēji samazinās intragastrālā aktivitāte, un vidējais samazinājums 24 stundu laikā gan i.v. injekcijas, gan i.v. infūzijas ievadīšanas gadījumā ir 90%.

Skābes sekrēcijas inhibīcija ir saistīta ar omeprazola laukuma zem koncentrācijas plazmā un laika līknes (AUC) vērtību, nevis reālo koncentrāciju plazmā noteiktā laika brīdī.

Omeprazola terapijas laikā nav novērota tahifilakse.

Ietekme uz H. pylori

H. pylori saista ar peptiskās čūlas slimībām, to vidū divpadsmitpirkstu zarnas un kuņģa čūlas slimību.

H. pylori ir galvenais faktors, kas nosaka gastrīta attīstību. H. pylori kopā ar kuņģa skābi ir nozīmīgākie faktori, kas nosaka peptiskās čūlas slimības rašanos. H. pylori ir nozīmīgākais faktors, kas nosaka atrofiskā gastrīta, kurš saistīts ar palielinātu kuņģa vēža rašanās risku, veidošanos.

H. pylori izskaušana ar omeprazolu un pretmikrobu līdzekļiem ir saistīta ar labiem peptiskās čūlas izzušanas rādītājiem un ilgstošu remisiju.

Cita ietekme, kas saistīta ar skābes inhibīciju

Ziņots par nedaudz palielinātu kuņģa glandulāro cistu biežumu ilgstošas ārstēšanas laikā. Šīs izmaiņas rodas kā fizioloģiskas sekas izteiktai skābes sekrēcijas inhibīcijai, ir labdabīgas un, domājams, atgriezeniskas.

Jebkāda iemesla, arī protonu sūkņa inhibitoru, dēļ samazināts kuņģa sulas skābums palielina gremošanas traktā normālos apstākļos atrodamo baktēriju daudzumu kuņģī. Ārstēšana ar zālēm, kas samazina skābes daudzumu, var novest pie nedaudz palielināta gastrointestinālu infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter infekcijas, riska.

Ārstēšanas laikā ar pretsekretorām zālēm serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz

samazinātu skābes sekrēciju. Samazināts kuņģa skābums izraisa arī HgA līmeņa paaugstināšanos.

Paaugstināts HgA līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā. Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protona sūkņu inhibitoru lietošanu vajadzētu

pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA noteikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI lietošanas

varētu būt viltus paaugstināts, būs atgriezies atsauces diapazona robežās.

Dažiem pacientiem (gan bērniem, gan pieaugušajiem), kas omeprazolu lietoja ilgstoši, novērots enterohromafīnam līdzīgo šūnu skaita pieaugums, kas, iespējams, saistīts ar paaugstinātu gastrīna līmeni serumā. Šīs atrades uzskata par klīnisko nenozīmīgām.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums veseliem indivīdiem ir aptuveni 0,3 l/kg ķermeņa masas. 97% omeprazola saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Biotransformācija

Omeprazolu pilnībā metabolizē citohroma P450 sistēma (CYP). Tā metabolisma galvenā daļa ir atkarīga no polimorfiski ekspresētā CYP2C19, kas nosaka galvenā plazmā atrodamā metabolīta hidroksiomeprazola veidošanos. Atlikusī daļa ir atkarīga no citas specifiskas izoformas CYP3A4, kas nosaka omeprazola sulfona veidošanos. Tā kā omeprazolam ir izteikta afinitāte pret CYP2C19, ir iespējama konkurējošā inhibīcija un metaboliska mijiedarbība ar citām zālēm, kuras arī ir CYP2C19 substrāti. Bet, tā kā omeprazolam ir zema afinitāte pret CYP3A4, tas nevar inhibēt citu CYP3A4 substrātu metabolismu. Turklāt omeprazolam nepiemīt inhibējoša ietekme uz svarīgākajiem CYP enzīmiem.

Aptuveni 3% baltās rases cilvēku un 15-20% aziātu ir funkcionāla CYP2C19 enzīma deficīts, un viņiem šis metabolisms ir vāji izteikts. Šādiem cilvēkiem omeprazola metabolismu, iespējams, galvenokārt katalizē CYP3A4. Cilvēkiem ar vāju metabolismu pēc atkārtotas omeprazola lietošanas 20 mg devā vienu reizi dienā vidējais AUC bija 5–10 reizes lielāks nekā indivīdiem ar funkcionālu CYP2C19 enzīmu (cilvēkiem ar izteiktu metabolismu). Arī vidējā koncentrācija plazmā bija 3–5 reizes augstāka. Šīs atrades neietekmē omeprazola devas.

Eliminācija

Kopējais plazmas klīrenss pēc vienreizējas devas ir aptuveni 30-40 l/h. Gan pēc vienreizējas, gan atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā omeprazola eliminācijas pusperiods parasti ir īsāks par vienu stundu. Zāļu lietošanas starplaikos omeprazols tiek pilnībā izvadīts no plazmas, un, lietojot reizi dienā, tam nav tendencies uzkrāties. Gandrīz 80% uzņemtās omeprazola devas tiek izvadīta metabolītu veidā ar urīnu, bet atlikusī daļa tiek izvadīta ar izkārnījumiem, galvenokārt ar žults sekrēcijas starpniecību.

Linearitāte/nelinearitāte

Atkārtotas lietošanas gadījumā palielinās omeprazola AUC. Šī palielināšanās ir atkarīga no devas, un tās rezultāts ir nelineāra devas un AUC sakarība pēc atkārtotas lietošanas. Šo laika un devas atkarību nosaka pirmā loka metabolisma samazināšanās un sistēmiskais klīrenss, ko, iespējams, izraisa CYP2C19 enzīma inhibīcija omeprazola un/vai tā metabolītu (piemēram, sulfona) iedarbības rezultātā.

Nevienam metabolītam nav konstatēta nekāda ietekme uz kuņģa skābes sekrēciju.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu disfunkciju ir traucēts omeprazola metabolisms, kā rezultātā palielinās AUC. Lietojot vienu reizi dienā, omeprazolam nav novērota tendence uzkrāties.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem omeprazola farmakokinētika, arī sistēmiskā biopieejamība un eliminācijas ātrums, nav izmainīta.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem (75–79 gadi) omeprazola metabolisms ir nedaudz palēnināts.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ar omeprazolu visas viņu dzīves garumā ārstētām žurkām novērota kuņģa ECL šūnu hiperplāzija un karcinoīdu veidošanās. Šīs izmaiņas ir rezultāts ilgstošai hipergastrinēmijai, kas sekundāri rodas skābes inhibīcijas gadījumā. Līdzīgas atrades konstatētas pēc ārstēšanas ar H2 receptoru antagonistiem, protonu sūkņa inhibitoriem un daļējas kuņģa fundus daļas izoperēšanas. Tādējādi šīs izmaiņas nav tiešas sekas nevienas konkrētas aktīvās vielas lietošanai.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hidroksīds (pH vērtības regulēšanai)

Dinātrija edetāts

6.2. Nesaderība

Omeprazole Sandoz nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai: 2 gadi.

Pagatavotais šķīdums: pierādīts, ka pēc izšķīdināšanas 0,9% NaCl šķīdumā ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā saglabājas 12 stundas, bet pēc izšķīdināšanas 5% glikozes šķīdumā — 6 stundas, ja vien atšķaidīšanu veic aseptiskos apstākļos un preparātu uzglabā temperatūrā līdz 25 °C.

Ir pierādīta arī 24 stundas ilga ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā gan 0,9% NaCl šķīdumā, gan 5% glikozes šķīdumā, ja zāles uzglabā temperatūrā no 2–8 °C.

No mikrobioloģijas viedokļa zāles jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto nekavējoties, par glabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un normālos apstākļos glabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2–8 °C temperatūrā, izņemot gadījumus, ja atšķaidīšana veikta kontrolētos un aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai: uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Flakonus uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Pagatavotu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10 ml bezkrāsas I klases stikla flakons ar sarkanu brombutilgumijas aizbāzni un alumīnija stiprinājuma gredzenu ar polipropilēna vāciņu.

Iepakojumu lielums: 1, 5, 10 vai 20 flakoni.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Viss katra flakona saturs jāizšķīdina aptuveni 5 ml un tūlīt pēc tam jāatšķaida līdz 100 ml. Jāizmanto nātrija hlorīda šķīdums infūzijām, kura koncentrācija ir 9 mg/ml (0,9%), vai glikozes šķīdums infūzijām, kura koncentrācija ir 50 mg/ml (5%). Omeprazola stabilitāti ietekmē šķīduma infūzijām pH vērtība, tāpēc atšķaidīšanai nedrīkst izmantot citus šķīdinātājus vai daudzumus.

Pagatavošana

1. Ar šļirci paņemiet 5 ml šķīduma infūzijām no 100 ml infūziju pudeles vai maisa.

2. Pievienojiet šo tilpumu flakonā ar liofilizēto omeprazolu un rūpīgi sajauciet, pārliecinoties, vai viss omeprazols ir izšķīdis.

3. Ievelciet omeprazola šķīdumu atpakaļ šļircē.

4. Pārvietojiet šķīdumu infūziju maisā vai pudelē.

5. Lai pārliecinātos, ka viss omeprazols ir pārvietots no flakona uz infūziju maisu vai pudeli, atkārtojiet 1. līdz 4. darbību.

Alternatīva sagatavošana, ja infūzijām izmanto elastīgus iepakojumus

1. Izmantojiet pārnešanas adatu ar dubultu galu un pievienojiet to pie infūziju maisa injekciju membrānas. Otru adatas galu pievienojiet flakonam ar liofilizēto omeprazolu.

2. Izšķīdiniet omeprazola substanci, sūknējot infūziju šķīdumu uz priekšu un atpakaļ starp infūziju maisu un flakonu.

3. Pārliecinieties, vai viss omeprazols ir izšķīdis.

Šķīdums infūzijām jāievada intravenozas infūzijas veidā 20–30 minūtēs.

Pēc pagatavošanas šķīdums ir bezkrāsains, dzidrs un praktiski nesatur redzamas daļiņas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

16-0220

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 22. novembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2017

SASKAŅOTS ZVA 01-06-2017