Candesartan Actavis

Tablete

Candesartan Actavis 16 mg tabletes

Kartona kastīte, PVH/PVDH/Al blisteris, N98
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Candesartanum cilexetilum

Candesartan Actavis aktīvā viela ir kandesartāna cileksetils. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Tas iedarbojas, atslābinot un paplašinot Jūsu asinsvadus. Tas palīdz pazemināt asinsspiedienu. Tas arī atvieglo sirdij asins sūknēšanu uz visām ķermeņa daļām.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

11-0254-08

Zāļu reģistrācijas numurs

11-0254

Ražotājs

Actavis Group PTC ehf, Iceland; Siegfried Malta Ltd., Malta

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

05-APR-16

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

16 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Actavis Group PTC ehf., Iceland

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Candesartan Actavis 16 mg tabletes

Candesartanum cilexetilum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Candesartan Actavis un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Candesartan Actavis lietošanas

Kā lietot Candesartan Actavis

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Candesartan Actavis

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Candesartan Actavis un kādam nolūkam to lieto

Jūsu zāļu nosaukums ir Candesartan Actavis. Aktīvā viela ir kandesartāna cileksetils. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Tas iedarbojas, atslābinot un paplašinot Jūsu asinsvadus. Tas palīdz pazemināt asinsspiedienu. Tas arī atvieglo sirdij asins sūknēšanu uz visām ķermeņa daļām.

Šīs zāles lieto:

augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem;

var lietot pieaugušu pacientu ar sirds mazspēju un samazinātu sirds muskuļa funkciju ārstēšanai, kuriem nav pielietojami angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, vai kā papildus terapiju AKE inhibitoriem, kad simptomi saglabājas, neskatoties uz ārstēšanu, un nevar lietot mineralokortikoīdu receptoru antagonistus (MRA). (AKE inhibitori un MRA ir zāles, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanai).

2. Kas Jums jāzina pirms Candesartan Actavis lietošanas

Nelietojiet Candesartan Actavis šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret kandesartāna cileksetilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir grūtniecība, kas ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus (arī grūtniecības sākumā labāk izvairīties no Candesartan Actavis lietošanas - skatīt apakšpunktu par grūtniecību);

ja Jums ir smaga aknu slimība vai žultsvadu nosprostojums (problēmas ar žults izvadīšanu no žultspūšļa);

ja pacients ir bērns, kurš jaunāks par 1 gadu;

ja Jums ir diabēta slimība vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja Jūs neesat pārliecināts, vai kaut kas no augstāk minētā ir attiecināms uz Jums, pirms Candesartan Actavis lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Candesartan Actavis lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir sirds, aknu vai nieru darbības traucējumi vai arī Jums veic dialīzi;

ja Jums nesen ir veikta nieres pārstādīšana;

ja Jums ir vemšana vai nesen ir bijusi stipra vemšana, vai arī Jums ir caureja;

ja Jums ir virsnieru dziedzera slimība, ko dēvē par Kona sindromu (to sauc arī par primāru hiperaldosteronismu);

ja Jums ir zems asinsspiediens;

ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

Aliskirēnu;

ja Jums jebkad ir bijis insults;

ja Jūs lietojat AKE inhibitoru kopā ar zālēm, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par mineralokortikoīdu receptoru antagonistiem (MRA). Šīs zāles lieto sirds mazspējas ārstēšanai (skatīt „Citas zāles un Candesartan Actavis”).

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Candesartan Actavis nav ieteicams lietot grūtniecības sākuma posmā un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots šajā laikā, tas var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu par grūtniecību).

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbības stāvokli, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Candesartan Actavis šādos gadījumos”.

Ja Jums ir paredzēta ķirurģiska operācija, pastāstiet savam ārstam vai zobārstam, ka Jūs lietojat Candesartan Actavis. Tas nepieciešams tādēļ, ka lietojot Candesartan Actavis vienlaicīgi ar dažiem anestēzijas līdzekļiem, var pazemināties asinsspiediens.

Bērni un pusaudži

Kandesartāns ir pētīts bērniem. Sīkākai informācijai konsultējieties ar savu ārstu. Candesartan Actavis nedrīkst lietot bērniem, kuri jaunāki par 1 gadu dēļ iespējamā riska saistībā ar nieru veidošanos.

Citas zāles un Candesartan Actavis

Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot.

Candesartan Actavis var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību un dažas zāles var ietekmēt Candesartan Actavis iedarbību. Ja Jūs lietojat noteiktas zāles, laiku pa laikam ārsts var veikt Jums asinsanalīzes.

Jo īpaši pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm:

citas zāles, kuras palīdz pazemināt Jūsu asinsspiedienu, tai skaitā bēta blokatori, diazoksīds un AKE inhibitori (piemēram, enalaprils, kaptoprils, lisinoprils vai ramiprils);

nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, ibuprofēnu, naproksēnu, diklofenaku, celekoksibu vai etorikoksibu (zāles sāpju un iekaisuma novēršanai);

acetilsalicilskābi (zāles sāpju un iekaisuma novēršanai), ja Jūs lietojat vairāk nekā 3 g katru dienu;

kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai kāliju saturošus sāls aizvietotājus (līdzekļi, kuri palielina kālija līmeni asinīs);

heparīnu (zāles, ko lieto asins sašķidrināšanai);

urīndzenošus līdzekļus (diurētiskie līdzekļi);

litiju (zāles garīgu traucējumu ārstēšanai).

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Candesartan Actavis šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);

ja Jūs tiekat ārstēts ar AKE inhibitoru kopā ar citām noteiktām zālēm, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanā, un ko sauc par mineralokortikoīdu receptoru antagonistiem (MRA) (piemēram, spironolaktons, eplerenons).

Candesartan Actavis kopā ar uzturu un dzērienu

Candesartan Actavis var lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Ja Jums ir nozīmēts Candesartan Actavis, pirms alkohola lietošanas konsultējieties ar savu ārstu. Alkohola ietekmē Jūs varat zaudēt samaņu vai sajust reiboni.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai arī plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt lietot Candesartan Actavis pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība būs iestājusies, kā arī ieteiks Jums lietot citas zāles Candesartan Actavis vietā. Candesartan Actavis nav ieteicams lietot grūtniecības sākuma posmā un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties sākt to darīt. Candesartan Actavis nav ieteicams lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var izvēlēties Jums cita veida terapiju, it īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaicīgi.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Daži cilvēki, lietojot Candesartan Actavis, var sajust nogurumu vai reiboni. Ja tā notiek ar Jums, nevadiet transportlīdzekli un nelietojiet nekādus darbarīkus vai neapkalpojiet mehānismus.

Candesartan Actavis satur laktozi

Candesartan Actavis satur laktozi, kas ir noteikts cukura veids. Ja Jūsu ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Candesartan Actavis

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā Jūsu ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam. Ir svarīgi turpināt lietot Candesartan Actavis katru dienu.

Candesartan Actavis Jūs varat lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Norijiet tableti, uzdzerot ūdeni.

Centieties lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tas palīdzēs Jums atcerēties iedzert to.

Paaugstināts asinsspiediens:

ieteicamā Candesartan Actavis deva ir 8 mg vienu reizi dienā. Atkarībā no asinsspiediena atbildes reakcijas, Jūsu ārsts šo devu var palielināt līdz 16 mg vienu reizi dienā un pēc tam līdz 32 mg vienu reizi dienā.

dažiem pacientiem, piemēram, pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, nieru darbības traucējumiem vai pacientiem, kuri nesen zaudējuši ķermeņa šķidrumu, piemēram, vemšanas vai caurejas dēļ vai urīndzenošo līdzekļu lietošanas rezultātā, ārsts var nozīmēt mazāku sākuma devu.

dažiem pacientiem ar melnu ādas krāsu var būt samazināta atbildes reakcija uz šīm zālēm, ja tās lieto kā vienīgo līdzekli, un šādiem pacientiem var būt nepieciešama lielāka deva.

Sirds mazspēja:

ieteicamā Candesartan Actavis sākuma deva ir 4 mg vienu reizi dienā. Jūsu ārsts var palielināt devu ar ne mazāk kā 2 nedēļu intervālu, dubultojot devu līdz 32 mg vienu reizi dienā. Candesartan Actavis var lietot kopā ar citām zālēm sirds mazspējas ārstēšanai un ārsts izlems, kāda veida ārstēšana Jums ir piemērota.

Lietošana bērniem un pusaudžiem ar paaugstinātu asinsspiedienu

Bērni vecumā no 6 līdz < 18 gadiem

Ietiecamā sākuma deva ir 4 mg vienu reizi dienā.

Pacientiem ar ķermeņa masu < 50 kg: dažiem pacientiem, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts, Jūsu ārsts var izlemt, ka devu nepieciešams palielināt līdz maksimāli 8 mg vienu reizi dienā.

Pacientiem ar ķermeņa masu > 50 kg: dažiem pacientiem, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts, Jūsu ārsts var izlemt, ka devu nepieciešams palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā vai 16 mg vienu reizi dienā.

Ja Jūs esat lietojis Candesartan Actavis vairāk nekā noteikts

Ja Jūs esat lietojis Candesartan Actavis vairāk, nekā ārsts Jums nozīmējis, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu, lai iegūtu padomu.

Ja Jūs esat aizmirsis lietot Candesartan Actavis

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Vienkārši lietojiet nākamo devu, kā ierasts.

Ja Jūs pārtraucat lietot Candesartan Actavis

Ja Jūs pārtraucat lietot Candesartan Actavis, Jums atkal iespējama asinsspiediena paaugstināšanās. Tādēļ, nepārtrauciet lietot Candesartan Actavis, iepriekš nekonsultējoties ar savu ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ir svarīgi, lai Jūs zinātu, kādas šīs blakusparādības var būt.

Pārtrauciet lietot Candesartan Actavis un nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību, ja Jums rodas jebkuras no zemāk minētajām alerģiskajām reakcijām:

apgrūtināta elpošana ar sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkumu vai bez tā;

sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkums, kas var izraisīt apgrūtinātu norīšanu;

stipra ādas nieze (ar izsitumiem, kas paceļas virs ādas virsmas).

Candesartan Actavis var samazināt balto asins šūnu skaitu. Var būt samazināta Jūsu spēja pretoties infekcijai un Jums var būt novērojams nogurums, infekcija vai drudzis. Ja tā notiek, sazinieties ar savu ārstu.

Jūsu ārsts, laiku pa laikam, var veikt asins analīzes, lai pārbaudītu, vai Candesartan Actavis jebkādā veidā ir ietekmējis Jūsu asinis (agranulocitoze).

Citas blakusparādības ir:

Bieži (var ietekmēt mazāk nekā 1 pacientu no 10)

reibonis/galvas griešanās sajūta;

galvassāpes;

elpceļu infekcija;

zems asinsspiediens. Tas var izraisīt Jums samaņas zudumu vai reiboni;

izmaiņas asins analīžu rezultātos:

palielināts kālija daudzums asinīs, it īpaši, ja Jums jau ir nieru darbības traucējumi vai sirds mazspēja. Ja tas ir izteikts, Jums var būt iespējams nogurums, nespēks, neregulāra sirdsdarbība vai tirpas;

ietekme uz Jūsu nieru darbību, it īpaši, ja Jums jau ir nieru darbības traucējumi vai sirds mazspēja. Ļoti retos gadījumos var rasties nieru mazspēja.

Ļoti reti (var ietekmēt mazāk nekā 1 pacientu no 10000)

sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles tūska;

samazināts sarkano vai balto asins šūnu skaits. Jums var būt novērojams nogurums, infekcija vai drudzis;

izsitumi uz ādas, izsitumi ar uztūkumu (nātrene);

nieze;

muguras sāpes, sāpes locītavās un muskuļos;

izmaiņas Jūsu aknu darbībā, tai skaitā aknu iekaisums (hepatīts). Jums var būt novērojams nogurums, ādas un acu baltumu dzelte, kā arī gripai līdzīgi simptomi;

slikta dūša;

izmaiņas asins analīžu rezultātos:

samazināts nātrija daudzums asinīs. Ja tas ir izteikts, Jums var būt novērojams nespēks, enerģijas trūkums vai muskuļu krampji;

klepus.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

caureja.

Ārstējot paaugstinātu asinsspiedienu bērniem, blakusparādības šķiet līdzīgas tām, kas novērotas pieaugušajiem, bet tās rodas biežāk. Bērniem ļoti bieža blakusparādība ir kakla iekaisums, kas netiek novērota pieaugušajiem, un iesnas, drudzis un paātrināta sirdsdarbība ir biežas blakusparādības bērniem, bet tās nenovēro pieaugušajiem.

Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Candesartan Actavis

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes un blistera pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet savam farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Candesartan Actavis satur

Aktīvā viela ir kandesartāna cileksetils. Katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila.

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, hidroksipropilceluloze, kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts un trietilcitrāts.

Candesartan Actavis ārējais izskats un iepakojums

Candesartan Actavis 16 mg tabletes ir baltas, abpusēji izliektas 8x3 mm lielas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiestu C16 tajā pašā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

PVH-PVDH/Al blisteris.

Iepakojumu lielums: 7, 14, 28, 30, 56, 70, 90, 98 vai 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Actavis Group PTC ehf.

Reykjavikurvegi 76-78

220 Hafnarfjörður

Īslande

Ražotājs

Siegfried Malta Ltd.

HHF070 Hal Far Industrial Estate

P.O. box 14

Hal Far BBG 3000

Malta

Actavis Group PTC ehf.

Reykjavíkurvegi 76-78

IS-220 Hafnarfjörður

Īslande

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dānija: Candesartancilexetil Actavis

Austrija: Candesartan Actavis 16 mg Tabletten

Bulgārija: Candesartan Actavis

Igaunija: Candesartan Actavis

Somija: Candesartan Actavis 16 mg tabletti

Īslande: Candpress

Lietuva: Candesartan Actavis 16 mg tabletės

Latvija: Candesartan Actavis 16 mg tabletes

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2018

SASKAŅOTS ZVA 23-08-2018

EQ PAGE 1

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Candesartan Actavis 16 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetilum).

Katra tablete satur 121,80 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Candesartan Actavis 16 mg tabletes ir baltas, abpusēji izliektas, 8x3 mm tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiestu C16 tajā pašā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Candesartan Actavis ir indicēts:

esenciālas hipertensijas ārstēšanai pieaugušajiem;

hipertensijas ārstēšanai bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem;

pieaugušu pacientu ar sirds mazspēju un kreisā kambara sistolisku disfunkciju (kreisā kambara izsviedes frakcija ≤ 40%) ārstēšanai, kad AKE inhibitori nav panesami, vai kā papildus terapija AKE inhibitoriem pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju, neskatoties uz optimālu ārstēšanu, kad mineralokortikoīdu receptoru antagonisti nav panesami (skatīt 4.2., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas hipertensijas ārstēšanai

Ieteicamā Candesartan Actavis sākuma deva un parastā balstdeva ir 8 mg vienu reizi dienā. Maksimālā hipotensīvā iedarbība tiek sasniegta 4 nedēļu laikā. Dažiem pacientiem, kuriem nav panākta pietiekama asinsspiediena kontrole, devu var palielināt līdz 16 mg vienu reizi dienā vai līdz maksimālajai devai 32 mg vienu reizi dienā. Terapija jāpielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai.

Candesartan Actavis var lietot arī kopā ar citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Ir pierādīts, ka dažādām Candesartan Actavis devām pievienojot hidrohlortiazīdu, novērojama papildinoša antihipertensīvā iedarbība.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama sākuma devas pielāgošana.

Pacienti ar intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanos

Pacientiem ar hipotensijas risku, piemēram, pacientiem ar iespējamu intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanos, var apsvērt 4 mg sākuma devas lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, tai skaitā pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, sākuma deva ir 4 mg. Deva jāpielāgo atbilstoši atbildes reakcijai. Pieredze lietošanai pacientiem ar ļoti smagiem nieru darbības traucējumiem vai nieru darbības traucējumiem terminālā stadijā (kreatinīna klīrenss < 15 ml/min) ir ierobežota (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākuma deva ir 4 mg vienu reizi dienā. Deva jāpielāgo atbilstoši atbildes reakcijai. Candesartan Actavis ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un/vai holestāzi (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar melnu ādas krāsu

Pacientiem ar melnu ādas krāsu kandesartāna antihipertensīvā darbība ir mazāk izteikta nekā pacientiem, ar citu ādas krāsu. Tādēļ, pacientiem ar melnu ādas krāsu, lai kontrolētu asinsspiedienu, Candesartan Actavis pakāpeniska palielināšana un vienlaicīga citu zāļu lietošana var būt nepieciešama biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Bērni un pusaudži vecumā no 6 gadiem līdz 18 gadiem:

Ieteicamā sākuma deva ir 4 mg vienu reizi dienā.

Pacientiem ar ķermeņa masu < 50 kg: pacientiem, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts, devu var palielināt līdz maksimāli 8 mg vienu reizi dienā.

Pacientiem ar ķermeņa masu > 50 kg: pacientiem, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts, devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā un pēc tam līdz 16 mg vienu reizi dienā, ja nepieciešams (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Bērniem nav pētītas devas, kas lielākas par 32 mg.

Maksimālais antihipertensīvais efekts tiek sasniegts 4 nedēļu laikā.

Bērniem ar iespējamu intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanos (piemēram, pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem, it īpaši nieru darbības traucējumu gadījumā) ārstēšana ar kandesartānu jāuzsāk stingrā ārsta uzraudzībā, un jāapsver mazākas sākuma devas, nekā parastā sākuma deva, lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kandesartāns nav pētīts bērniem ar glomerulārās filtrācijas ātrumu mazāku par 30 ml/min 1,73 m2 (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Melnas ādas krāsas pediatriskie pacienti

Pacientiem ar melnu ādas krāsu kandesartāna antihipertensīvā darbība ir mazāk izteikta nekā pacientiem, ar citu ādas krāsu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Bērni līdz 6 gadu vecumam

Nav pierādīta efektivitāte un drošība bērniem vecumā no 1 līdz 6 gadiem. Pašlaik pieejamie dati ir aprakstīti 5.1. apakšpunktā, tomēr ieteikumus par devām nevar sniegt.

Kandesartāna lietošana ir kontrindicēta bērniem līdz 1 gada vecumam (skatīt 4.3.apakšpunktu).

Devas sirds mazspējas ārstēšanai

Parastā ieteicamā Candesartan Actavis sākuma deva ir 4 mg vienu reizi dienā. Devas palielināšanu līdz mērķa devai 32 mg vienu reizi dienā (maksimālā deva) vai lielākajai panesamajai devai veic, dubultojot devu ar vismaz 2 nedēļu intervālu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Novērtējot pacientus ar sirds mazspēju, vienmēr jāpārbauda nieru darbība, tostarp jāveic arī seruma kreatinīna un kālija kontrole.

Candesartan Actavis var lietot kopā ar citu sirds mazspējas terapiju, ieskaitot AKE inhibitoriem, bēta blokatoriem, diurētiskajiem līdzekļiem un uzpirkstītes preparātiem, vai šo zāļu kombināciju. Candesartan Actavis var lietot kopā ar AKE inhibitoru pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju, neskatoties uz optimālu standarta sirds mazspējas ārstēšanu, kad mineralokortikoīdu receptoru antagonisti nav panesami. AKE inhibitora, kāliju aizturoša diurētiskā līdzekļa un Candesartan Actavis kombinācija nav ieteicama un to vajadzētu apsvērt tikai pēc rūpīgas iespējamā riska un ieguvumu izvērtēšanas (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanos, kā arī pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem sākuma devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Nav pierādīts kandesartāna drošums un efektivitāte sirds mazspējas ārstēšanā bērniem no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Candesartan Actavis jālieto vienu reizi dienā neatkarīgi no ēdienreizēm.

Uzturs neietekmē kandesartāna biopieejamību.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret kandesartāna cileksetilu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi un/vai holestāze.

Bērniem līdz 1 gada vecumam (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Candesartan Actavis lietošana vienlaicīgi ar aliskirēnu saturošām zālēm kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFR < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nieru darbības traucējumi

Tāpat kā citu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu nomācošu līdzekļu lietošanas gadījumā, jutīgiem pacientiem, kuri tiek ārstēti ar Candesartan Actavis, var būt sagaidāmas nieru darbības izmaiņas.

Ja Candesartan Actavis lieto pacientiem ar hipertensiju, kuriem ir arī nieru darbības traucējumi, ieteicams periodiski pārbaudīt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Pieredze ar pacientiem, kuriem ir smagi nieru darbības traucējumi vai nieru darbības traucējumi terminālā stadijā (kreatinīna klīrenss < 15 ml/min), ir ierobežota. Šādiem pacientiem Candesartan Actavis devas pielāgošana jāveic piesardzīgi, rūpīgi kontrolējot asinsspiedienu.

Novērtējot pacientus ar sirds mazspēju, periodiski jāpārbauda nieru darbība, it īpaši pacientiem virs 75 gadu vecuma un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Candesartan Actavis devas pielāgošanas laikā ieteicams kontrolēt kreatinīna un kālija līmeni serumā. Klīniskajos pētījumos par sirds mazspēju nepiedalījās pacienti, kuriem kreatinīna līmenis serumā bija > 265 µmol/l (> 3 mg/dl).

Sirds mazspējas vienlaicīga terapija ar AKE inhibitoru

Lietojot Candesartan Actavis kombinācijā ar AKE inhibitoru, var palielināties nevēlamo blakusparādību, it īpaši hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (tajā skaitā akūtas nieru mazspējas) risks. Nav ieteicama arī trīskāršā kombinācija ar AKE inhibitoru, mineralokortikoīdu receptoru antagonistu un kandesartānu. Šo kombināciju lietošanu drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Hemodialīze

Dialīzes laikā asinsspiediens var būt īpaši jutīgs pret AT1 receptoru blokādi, kam pamatā ir samazināts plazmas tilpums un renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma aktivizācija. Tādēļ pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, Candesartan Actavis devas pielāgošana jāveic piesardzīgi, rūpīgi novērojot asinsspiedienu.

Nieru artēriju stenoze

Pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi renīna - angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējošas zāles, tai skaitā angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA), var palielināt urīnvielas koncentrāciju asinīs un kreatinīna līmeni serumā.

Nieru transplantācija

Nav pieredzes par Candesartan Actavis lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieres transplantācija.

Hipotensija

Pacientiem ar sirds mazspēju Candesartan Actavis lietošanas laikā var attīstīties hipotensija. Tā var rasties arī pacientiem ar hipertensiju un intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanos, piemēram, pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus lielās devās. Uzsākot terapiju, jāievēro piesardzība un jācenšas novērst hipovolēmiju.

Anestēzija un ķirurģiskas procedūras

Pacientiem, kurus ārstē ar angiotensīna II antagonistiem, anestēzijas un ķirurģisko procedūru laikā iespējama hipotensija renīna-angiotensīna sistēmas blokādes dēļ. Ļoti retos gadījumos hipotensija var būt tik smaga, ka nepieciešama intravenozo šķidrumu ievadīšana un/vai vazopresoru lietošana.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze (obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija)

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgu aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti klīniskas atbildes uz ārstēšanu ar antihipertensīvajiem līdzekļiem, kas nomāc renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, nav. Tādēļ Candesartan Actavis lietošana šādiem pacientiem nav ieteicama.

Hiperkaliēmija

Lietojot Candesartan Actavis vienlaicīgi ar kāliju aizturošiem diurētiskajiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem vai citām zālēm, kuras var paaugstināt kālija līmeni (piemēram, heparīnu), pacientiem ar hipertensiju var paaugstināties kālija līmenis serumā. Nepieciešamības gadījumā jāveic kālija līmeņa noteikšana.

Pacientiem ar sirds mazspēju, kuri tiek ārstēti ar Candesartan Actavis, var attīstīties hiperkaliēmija. Ieteicams periodiski kontrolēt kālija līmeni serumā. Nav ieteicams lietot AKE inhibitorus, kāliju saudzējošus diurētiskos līdzekļus (piemēram, spironolaktonu) vienlaicīgi ar Candesartan Actavis, un šo zāļu vienlaicīgu lietošanu drīkst apsvērt tikai pēc tam, kad rūpīgi izvērtēts iespējamais ieguvums un risks.

Vispārīgi

Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacienti ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai esošu nieru slimību, tai skaitā nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kuras ietekmē šo sistēmu, ir bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai — retos gadījumos — akūtu nieru mazspēju. Nevar izslēgt līdzīgas iedarbības iespējamību AIIRA lietošanas gadījumā. Tāpat kā jebkura antihipertensīva līdzekļa lietošanas gadījumā, pārāk izteikts asinsspiediena pazeminājums pacientiem ar išēmisku sirds slimību vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var būt par iemeslu miokarda infarktam vai insultam.

Citas zāles, kas pazemina asinsspiedienu, lietojot tās asinsspiediena pazemināšanai vai arī citu indikāciju gadījumā, var pastiprināt kandesartāna antihipertensīvo iedarbību.

Candesartan Actavis satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Grūtniecība

Terapiju ar AIIRA nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt terapiju ar AIIRA, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvo terapiju, kas ir droša grūtniecības laikā. Iestājoties grūtniecībai, ārstēšana ar AIIRA nekavējoties jāpārtrauc un, ja piemērots, jāuzsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Pacientēm, kurām jau sākušās mēnešreizes, regulāri jāizvērtē iespējamā grūtniecības iestāšanās. Jāsniedz atbilstoša informācija un/vai jāveic atbilstošas darbības, lai novērstu risku, kas rodas lietojot grūtniecības laikā (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un

asinsspiediens. AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Lietošana bērniem, tajā skaitā pacientiem ar nieru mazspēju

Kandesartāns nav pētīts bērniem ar glomerulārās filtrācijas ātrumu mazāku par 30 ml/min 1,73 m2 (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Bērniem ar iespējamu intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanos (piemēram, pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem, it īpaši nieru darbības traucējumu gadījumā) ārstēšanu ar kandesartānu jāuzsāk stingrā ārsta uzraudzībā, un jāapsver mazākas sākuma devas, nekā parastā sākuma deva, lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles, kas pētītas klīniskajos farmakokinētikas pētījumos, ir hidrohlortiazīds, varfarīns, digoksīns, perorālie kontracepcijas līdzekļi (piemēram, etinilestradiols/levonorgestrels), glibenklamīds, nifedipīns un enalaprils. Nav konstatēta klīniski nozīmīga farmakokinētiskā mijiedarbība ar šīm zālēm.

Vienlaicīga kāliju saudzējošu diurētisko līdzekļu, kāliju saturošu uztura bagātinātāju un kāliju saturošu sāls aizvietotāju, kā arī citu zāļu (piemēram, heparīna) lietošana var palielināt kālija līmeni serumā. Nepieciešamības gadījumā jāveic rūpīga kālija līmeņa kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus, ir ziņots par atgriezenisku litija līmeņa paaugstināšanos serumā un toksicitāti. Līdzīgs efekts iespējams arī AIIRA lietošanas gadījumā. Kandesartānu nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar litiju. Ja šāda kombinācija tomēr ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Ja AIIRA lieto vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) (piemēram, selektīvajiem COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (>3 g dienā) un neselektīvajiem NPL), var pavājināties antihipertensīvā iedarbība.

Tāpat kā AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, vienlaicīga AIIRA un NPL lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu, tai skaitā iespējamas akūtas nieru mazspējas risku, kā arī palielināt kālija līmeni serumā, it īpaši pacientiem, kuriem jau iepriekš bijuši nieru darbības traucējumi. Šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama hidratācija un jāapsver nieru darbības uzraudzība uzsākot vienlaicīgu terapiju, kā arī periodiski vēlāk terapijas laikā.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un nieru darbības traucējumi (tajā skaitā akūta nieru mazspēja), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pirmajā grūtniecības trimestrī AIIRA lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī AIIRA lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi saistībā ar teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoši; tomēr nav iespējams izslēgta nelielu riska palielināšanās iespēju. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisku datu par angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) risku, līdzīgi riski var būt arī šai zāļu grupai. Ja tiek uzskatīts, ka ilgstoša AIIRA lietošana grūtniecības laikā ir patiešām nepieciešama, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jāmaina uz alternatīvu antihipertensīvo terapiju, kurai ir pierādīts drošības profils grūtniecības laikā. Iestājoties grūtniecībai, nekavējoties jāpārtrauc AIIRA lietošana un, ja piemērots, jāuzsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka ārstēšana ar AIIRA grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī cilvēkiem izraisa fetotoksicitāti (nieru darbības traucējumus, oligohidramniju, galvaskausa kaulu osifikācijas palēnināšanos) un jaundzimušo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt arī 5.3. apakšpunktu).

Ja, sākot no grūtniecības otrā trimestra tiek lietoti AIIRA, ieteicama nieru darbības un galvaskausa ultrasonogrāfija.

Jaundzimušos, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas AIIRA, rūpīgi jānovēro attiecībā uz hipotensiju (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Tā kā nav informācijas par Candesartan Actavis lietošanu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, Candesartan Actavis lietošana nav ieteicama, un krūts barošanas periodā vēlams izvēlēties alternatīvu terapiju ar labāku drošības profilu, jo īpaši, ja ar krūti tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis mazulis.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu kandesartāna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, jāņem vērā, ka dažkārt Candesartan Actavis terapijas laikā var rasties reibonis vai nogurums.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Hipertensijas ārstēšana

Kontrolētos klīniskajos pētījumos nevēlamās blakusparādības bija viegli izteiktas un pārejošas. Nevēlamo blakusparādību kopējais sastopamības biežums nebija saistīts ar devu vai pacienta vecumu. Ārstēšanas pārtraukšanas gadījumu biežums nevēlamo blakusparādību dēļ kandesartāna cileksetila un placebo grupā bija līdzīgs (attiecīgi 3,1 % un 3,2 %).

Kopējā klīnisko pētījumu datu analīzē par kandesartāna cileksetila blakusparādībām hipertensīviem pacientiem tika definētas tās blakusparādības, kuras, lietojot kandesartāna cileksetilu, novēroja vismaz par 1 % biežāk nekā lietojot placebo. Saskaņā ar šādu definīciju biežākās nevēlamās blakusparādības bija reibonis/vertigo, galvassāpes un elpceļu infekcija.

Tabulā zemāk norādītas blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā.

4.8. apakšpunktā sniegtajās tabulās izmantotais sastopamības biežums ir šāds: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēma

Sastopamības biežums

Nevēlamās blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Elpceļu infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikopēnija, neitropēnija un agranulocitoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperkaliēmija, hiponatriēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Reibonis/vertigo, galvassāpes

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti reti

Slikta dūša

Nav zināmi

Caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis, aknu darbības traucējumi vai hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti

Angioedēma, izsitumi, nātrene, nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti

Muguras sāpes, artralģija, mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Nieru darbības traucējumi, tai skaitā nieru mazspēja predisponētiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Laboratoriskie izmeklējumi

Parasti nebija konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz parastajiem laboratorisko izmeklējumu parametriem, lietojot Candesartan Actavis. Tāpat kā citu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibitoru lietošanas gadījumā, novērota neliela hemoglobīna līmeņa pazemināšanās. Pacientiem, kuri saņem Candesartan Actavis, parasti nav nepieciešama regulāra laboratorisko raksturlielumu novērošana. Tomēr, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ieteicams periodiski noteikt kālija un kreatinīna līmeni serumā.

Pediatriskā populācija

Kandesartāna cileksetila efektivitāte tika novērota 4 nedēļu klīniskās efektivitātes pētījumā un 1 gadu ilgā atklātā pētījumā 255 bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz < 18 gadiem ar hipertensiju (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Gandrīz visās bērnu orgānu sistēmās nevēlamās blakusparādības tika novērotas “bieži” vai “retāk”. Lai gan nevēlamo blakusparādību veids un smagums bija līdzīgs tam, kāds novērots pieaugušajiem (skatīt tabulu iepriekš). Visu blakusparādību sastopamības biežums bērniem un pusaudžiem ir lielāks, it īpaši:

galvassāpes, reibonis un augšējo elpceļu infekcijas bērniem rodas „ļoti bieži” (t.i. ≥ 1/10), bet pieaugušajiem - bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10);

klepus bērniem rodas „ļoti bieži” (t.i. ≥ 1/10), bet pieaugušajiem – ļoti reti (< 1/10000);

izsitumi bērniem rodas „bieži” (t.i. ≥ 1/100 līdz < 1/10), bet pieaugušajiem – ļoti reti (< 1/10000);

hiperkaliēmija, hiponatriēmija un aknu darbības traucējumi bērniem rodas „retāk” (t.i. ≥ 1/1000 līdz < 1/100), bet pieaugušajiem – ļoti reti (< 1/10000);

sinusa aritmija, nazofaringīts, drudzis bērniem rodas „bieži” (t.i. ≥ 1/100 līdz < 1/10) un mutes dobuma un rīkles sāpes rodas „ļoti bieži” (t.i. ≥ 1/10); bet pieaugušajiem nav ziņots par šīm blakusparādībām. Tomēr šie simptomi ir pārejoši un plaši sastopami bērnībā.

Kopējais kandesartāna cileksetila drošības profils bērniem būtiski neatšķiras no pieaugušo drošības profila.

Sirds mazspējas ārstēšana

Candesartan Actavis nevēlamās blakusparādības pacientiem ar sirds mazspēju bija atbilstošas zāļu farmakoloģiskajai iedarbībai un pacientu veselības stāvoklim. CHARM klīniskajā pētījumā, kurā kandesartāna cileksetils devās līdz 32 mg (n=3803) tika salīdzināts ar placebo (n=3796), nevēlamo blakusparādību dēļ ārstēšana bija jāpārtrauc 21,0 % pacientu kandesartāna cileksetila grupā un 16,1 % pacientu placebo grupā. Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības bija hiperkaliēmija, hipotensija un nieru darbības traucējumi.

Šīs blakusparādības bija biežāk sastopamas pacientiem vecākiem par 70 gadiem, pacientiem ar cukura diabētu, kā arī pacientiem, kuri saņēma citas renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējošas zāles, it īpaši AKE inhibitoru un/vai spironolaktonu.

Tabulā zemāk norādītas blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē.

Orgānu sistēma

Sastopamības biežums

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikopēnija, neitropēnija un agranulocitoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Hiperkaliēmija

Ļoti reti

Hiponatriēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Reibonis, galvassāpes

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti reti

Slikta dūša

Nav zināmi

Caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis, aknu darbības traucējumi vai hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti

Angioedēma, izsitumi, nātrene, nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti

Muguras sāpes, artralģija, mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Nieru darbības traucējumi, tai skaitā nieru mazspēja predisponētiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Laboratoriskie izmeklējumi

Pacientiem, kuriem ar Candesartan Actavis tiek ārstēta sirds mazspēja, bieži novēro hiperkaliēmiju un nieru darbības traucējumus. Ieteicams periodiski pārbaudīt kreatinīna un kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pamatojoties uz farmakoloģiskajiem apsvērumiem, galvenā pārdozēšanas izpausme varētu būt simptomātiska hipotensija un reibonis. Atsevišķos pārdozēšanas gadījumu ziņojumos (kad lietoti līdz pat 672 mg kandesartāna cileksetila) pieaugušie pacienti atveseļojās bez komplikācijām.

Ārstēšana

Ja rodas simptomātiska hipotensija, jāuzsāk simptomātiska terapija un jānovēro dzīvībai svarīgās funkcijas. Pacients jānovieto guļus stāvoklī, paceļot kājas augstāk. Ja ar to nepietiek, infūzijas veidā, piemēram, ievadot izotonisku nātrija hlorīda šķīdumu, jāpalielina plazmas tilpums. Ja iepriekš minētie pasākumiem nav pietiekami, var lietot simpatomimētiskus līdzekļus.

Kandesartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna II receptoru antagonisti, monopreparāti; ATĶ kods: C09CA06

Angiotensīns II ir primārais vazoaktīvais hormons renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmā un tam ir svarīga loma hipertensijas, sirds mazspējas un citu sirds un asinsvadu slimību patofizioloģijā. Tam ir zināma loma arī mērķa orgānu hipertrofijas un bojājumu patoģenēzē. Angiotensīna II svarīgākos fizioloģiskos efektus, piemēram, asinsvadu sašaurināšanu, aldosterona stimulāciju, sāļu un ūdens homeostāzes regulāciju un šūnu augšanas stimulāciju, mediē 1. tipa (AT1) receptori.

Kandesartāna cileksetils ir iekšķīgai lietošanai piemērotas priekšzāles. Uzsūcoties no kuņģa-zarnu trakta, tas, estera hidrolīzes rezultātā, strauji pārveidojas par aktīvo vielu kandesartānu. Kandesartāns ir AIIRA, kam piemīt selektīva iedarbība pret AT1 receptoriem, tas cieši saistās pie receptoriem un lēni atdalās no tiem. Tam nepiemīt agonista aktivitāte.

Kandesartāns nenomāc AKE, kas angiotensīnu I pārvērš angiotensīnā II un sašķeļ bradikinīnu. Tas neietekmē AKE un neizraisa bradikinīna vai P substances iedarbības pastiprināšanos. Kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros kandesartāns salīdzināts ar AKE inhibitoriem, pacientiem, kuri saņēma kandesartāna cileksetilu, retāk radās klepus. Kandesartāns nesaistās pie citu hormonu receptoriem vai jonu kanāliem, kam ir nozīme sirds un asinsvadu sistēmas regulācijā, un nebloķē tos. Angiotensīna II (AT1) receptori antagonisms izraisa no devas atkarīgu renīna, angiotensīna I un angiotensīna II līmeņa pieaugumu un aldosterona līmeņa pazemināšanos plazmā.

Divos lielos randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Valsartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial – notiekošais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds - asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, turpretim novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints - aliskirēna pētījums pacientiem ar 2. tipa diabētu, izmantojot sirds - asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds - asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja gan kardiovaskulāras nāves, gan insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Hipertensija

Hipertensijas gadījumā kandesartāns izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Antihipertensīvo iedarbību nosaka samazināta sistēmiskā perifērā pretestība bez reflektoras sirdsdarbības ātruma palielināšanās. Nav pierādījumu par izteiktu hipotensiju vai tās saasinājumu pēc pirmās devas lietošanas vai atcelšanas sindromu pēc terapijas pārtraukšanas.

Pēc vienas kandesartāna cileksetila devas lietošanas antihipertensīvās darbības sākumu parasti novēro 2 stundu laikā. Lietojot zāles bez pārtraukuma, lielākā daļa asinsspiedienu pazeminošās darbības parasti tiek panākta četru nedēļu laikā, un ilgstošas terapijas gadījumā tā saglabājas. Saskaņā ar metaanalīzes datiem, vidējais papildus efekts, devu palielinot no 16 mg uz 32 mg vienreiz dienā, bija neliels. Ņemot vērā individuālās atšķirības, dažiem pacientiem var sagaidīt lielāku efektu. Kandesartāna cileksetila lietošana vienu reizi dienā nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazeminājumu 24 stundas ar nelielu atšķirību starp maksimālo un minimālo efektu lietošanas starplaikā. Kandesartāna un losartāna antihipertensīvo iedarbību un panesību salīdzināja divos randomizētos, dubultmaskētos pētījumos, kuros kopumā piedalījušies 1268 pacienti ar vieglu vai vidēji smagu hipertensiju. Minimālais asinsspiediena (sistoliskā/diastoliskā) pazeminājums pirms nākamās devas lietošanas bija 13,1/10,5 mmHg, lietojot kandesartāna cileksetilu pa 32 mg vienu reizi dienā, un 10,0/8,7 mmHg, lietojot losartāna kālija sāli pa 100 mg vienu reizi dienā (asinsspiediena pazeminājuma starpība 3,1/1,8 mmHg, p<0,0001/p<0,0001).

Ja kandesartāna cileksetilu lieto kopā ar hidrohlortiazīdu, asinsspiediena pazemināšanās ir izteiktāka. Pastiprinātu antihipertensīvo iedarbību novēro arī tad, ja kandesartāna cileksetilu lieto vienlaicīgi ar amlodipīnu vai felodipīnu.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu bloķējošo zāļu antihipertensīvā iedarbība pacientiem ar melnu ādas krāsu (parasti populācija ar zemu renīna līmeni) ir mazāk izteikta nekā pacientiem ar citu ādas krāsu. Tas attiecas arī uz kandesartānu. Atklātā klīniskās pieredzes pētījumā, kurā piedalījās 5156 pacienti ar diastolisku hipertensiju, asinsspiediena pazeminājums kandesartāna lietošanas laikā pacientiem ar melnu ādas krāsu bija ievērojami mazāks nekā pacientiem ar citu ādas krāsu (14,4/10,3 mmHg pret 19,0/12,7 mmHg, p<0,0001/p<0,0001).

Kandesartāns palielina asins plūsmu nierēs un neietekmē vai paātrina glomerulārās filtrācijas ātrumu, vienlaicīgi samazinot nieru asinsvadu pretestību un filtrācijas frakciju. Trīs mēnešu ilgā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās hipertensijas slimnieki ar 2. tipa cukura diabētu un mikroalbuminūriju, antihipertensīvā terapija ar kandesartāna cileksetilu samazināja albumīnu izdalīšanos ar urīnu (albumīnu/kreatinīna attiecība vidēji par 30 %, 95 % TI 15–42 %). Šobrīd nav datu par kandesartāna ietekmi uz progresēšanu līdz diabētiskajai nefropātijai.

Kandesartāna cileksetila, lietota pa 8–16 mg vienu reizi dienā (vidējā deva 12 mg), ietekme uz saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām un mirstību no tām tika novērtēta randomizētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 4937 gados vecāki pacienti (70–89 gadu vecumā, 21 % — 80 gadus veci vai vecāki) ar vieglu līdz vidēji smagu hipertensiju; vidējais novērošanas ilgums bija 3,7 gadi (Pētījums par izziņu un prognozi gados vecākiem cilvēkiem - Study on Cognition and Prognosis in the Elderly). Pacienti saņēma kandesartāna cileksetilu vai placebo, pēc nepieciešamības piemērojot cita veida antihipertensīvo terapiju. Kandesartāna grupā asinsspiediens no 166/90 tika pazemināts līdz 145/80 mmHg, bet kontroles grupā no 167/90 līdz 149/82 mmHg. Nebija statistiski nozīmīgu atšķirību primārajā mērķa kritērijā, galvenajos kardiovaskulārajos rezultātos (kardiovaskulārā nāve, insults bez letāla iznākuma, miokarda infarkts bez letāla iznākuma).. Kandesartāna grupā bija 26,7 notikumi uz 1000 pacientgadiem, bet kontroles grupā 30,0 notikumi uz 1000 pacientgadiem (relatīvais risks 0,89; 95 % TI 0,75 līdz1,06, p=0,19).

Hipertensija pediatriskā populācijā

Kandesartāna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība tika izvērtēta divos randomizētos, dubultaklos, daudzcentru, 4 nedēļas ilgos pētījumos par devu diapazonu bērniem ar paaugstinātu asinsspiedienu vecumā no 1 līdz < 6 gadiem un no 6 līdz < 17 gadiem.

Bērnu vecumā grupā no 1 līdz < 6 gadiem 93 pacienti (no kuriem 74 % bija nieru slimība) tika randomizēti iekšķīgas kandesartaāna suspensijas lietošanas devās pa 0,05, 0,20 vai 0,40 mg/kg vienu reizi dienā. Primārā analīzes metode bija sistoliskā asinsspiediena (SAS) pārmaiņu līkne kā atbildes reakcija uz devu. Pēc visu triju kandesartāna cileksetila devu lietošanas sākotnējais SAS un diastoliskais asinsspiediens (DAS) pazeminājās par 6,0/5,2 līdz 12,0/11,1 mmHg Tomēr ņemot vērā to, tā kā nebija placebo grupas, patiesais asinsspiediena pazemināšanās nozīmīgums paliek neskaidrs, kas apgrūtina galīgo ieguvuma/riska attiecības izvērtējumu.

Bērnu vecumā grupā no 6 līdz < 17 gadiem 240 pacienti tika randomizēti placebo lietošanai vai mazu, vidēji lielu vai lielu kandesartāna devu lietošana 1:2:2:2 proporcijā. Bērniem ar ķermeņa masu < 50 kg, kandesartāna devas bija 2, 8 vai 16 mg vienu reizi dienā. Bērniem ar ķermeņa masu > 50 kg, kandesartāna devas bija 4, 16 vai 32 mg vienu reizi dienā. Kopumā kandesartāna devas sākotnējo SiSAS pazemināja par 10,2 mmHg (p < 0,0001), un SiDAS – par 6,6 mmHg (p = 0,0029). Sākotnējais SiSAS un SiDAS pazeminājās arī placebo grupā – par attiecīgi 3,7 mmHg (p = 0,0074) un 1,80 mmHg (p = 0,0992). Lai gan bija izteikts placebo efekts, visas atsevišķās kandesartāna devas, kā arī visas devas kopumā bija ievērojami iedarbīgākas par placebo. Maksimālā asinsspiedienu pazeminošā iedarbība bērniem ar ķermeņa masu mazāku vai lielāku par 50 kg tika sasniegta ar attiecīgi 8 mg un 16 mg devām, un iedarbība pēc tam nemainījās.

No visiem pētījuma pacientiem 47 % bija melnas ādas krāsas pacienti un 29 % bija sieviešu dzimuma; vidējais vedums +/- SN bija 12,9 +/- 2,6 gadi. Bērnu vecumā grupā no 6 līdz < 17 gadiem melnas ādas krāsas pacientiem bija nosliece uz vājāku asinsspiedienu pazeminošo iedarbību nekā baltas ādas krāsas pacientiem.

Sirds mazspēja

Programmā Candesartan in Heart failure – Assessment of Reduction in Mortality and morbidity (CHARM - “Kandesartāna lietošana sirds mazspējas gadījumā - mirstības un saslimstības mazināšanās vērtējums) ir pierādīts, ka ārstēšana ar kandesartāna cileksetilu samazina mirstību un hospitalizācijas gadījumu skaitu sirds mazspējas dēļ, kā arī uzlabo simptomātiku pacientiem ar kreisā kambara sistolisko disfunkciju.

Šo placebo kontrolēto, dubultmaskēto pētījumu programmu, kurā piedalījās pacienti ar NYHA II–IV funkcionālās klases hronisku sirds mazspēju (HSM), veidoja trīs atsevišķi pētījumi: CHARM-Alternative (n=2028), kurā piedalījās pacienti ar KKIF ≤ 40 %, kuri netika ārstēti ar AKE inhibitoru tā nepanesības dēļ (galvenokārt klepus dēļ, 72 %), CHARM-Added (n=2548), kurā piedalījās pacienti ar KKIF ≤ 40 %, kuri tika ārstēti ar AKE inhibitoru, un CHARM-Preserved (n=3023), kurā piedalījās pacienti ar KKIF > 40 %. Pacienti, kuri pētījuma sākumā saņēma optimālu HSM terapiju, tika randomizēti, lai saņemtu placebo vai kandesartāna cileksetilu (tā deva tika pielāgota no 4 mg vai 8 mg vienu reizi dienā līdz 32 mg vienu reizi dienā vai lielākajai panesamajai devai; vidējā deva 24 mg), un viņus novēroja vidēji 37,7 mēnešus. Pēc 6 terapijas mēnešiem 6 3% pacientu, kuri vēl joprojām lietoja kandesartāna cileksetilu (89 %), lietoja mērķa devu 32 mg.

Pētījumā CHARM-Alternative kardiovaskulārās mirstības vai pirmās ar HSM saistītās hospitalizācijas saliktais mērķa kritērijs, lietojot kandesartānu, nozīmīgi samazinājās, salīdzinot ar placebo; riska attiecība (RA) 0,77 (95 % TI: 0,67 līdz 0,89, p< 0,001). Tas atbilst relatīvajam riska samazinājumam par 23 %. Šāds mērķa kritērijs radās 33,0 % pacientu kandesartāna grupā (95 % TI: 30,1 līdz 36,0) un 40,0 % pacientu placebo grupā (95 % TI: 37,0 līdz 43,1); absolūtā atšķirība 7,0 % (95 % TI: 11,2 līdz 2,8). Pētījuma laikā bija jāārstē četrpadsmit pacienti, lai novērstu viena pacienta nāvi kardiovaskulāra notikuma dēļ vai hospitalizāciju sirds mazspējas ārstēšanas nolūkā. Lietojot kandesartānu, ievērojami samazinājās ar mirstības jebkāda iemesla dēļ vai pirmās ar HSM saistītās hospitalizācijas saliktais mērķa kritērijs: RA 0,80 (95 % TI: 0,70 līdz 0,92, p=0,001). Šāds mērķa kritērijs bija 36,6 % pacientu kandesartāna grupā (95 % TI: 33,7 līdz 39,7) un 42,7 % pacientu placebo grupā (95 % TI: 39,6 līdz 45,8); absolūtā atšķirība 6,0 % (95 % TI: 10,3 līdz 1,8). Šo salikto mērķa kritēriju gan mirstības, gan saslimstības (hospitalizācijas sakarā ar HSM) komponenti bija attiecināmi uz kandesartāna labvēlīgo iedarbību. Kandesartāna cileksetila terapijas rezultātā uzlabojās funkcionālais stāvoklis pēc NYHA klasifikācijas (p=0,008).

Pētījumā CHARM-Added kardiovaskulārās mirstības vai pirmās ar HSM saistītās hospitalizācijas saliktais mērķa kritērijs, lietojot kandesartānu, nozīmīgi samazinājās, salīdzinot ar placebo; RA 0,85 (95 % TI: 0,75 līdz 0,96, p=0,011). Tas atbilst relatīvajam riska samazinājumam par 15 %. Šāds mērķa kritērijs bija 37,9 % pacientu kandesartāna grupā (95 % TI: 35,2 līdz 40,6) un 42,3 % pacientu placebo grupā (95 % TI: 39,6 līdz 45,1); absolūtā atšķirība 4,4 % (95 % TI: 8,2 līdz 0,6). Pētījuma laikā bija jāārstē divdesmit trīs pacienti, lai novērstu viena pacienta nāvi kardiovaskulāra notikuma dēļ vai hospitalizāciju sirds mazspējas ārstēšanas nolūkā. Lietojot kandesartānu, ievērojami samazinājās ar mirstības jebkāda iemesla dēļ vai pirmās ar HSM saistītās hospitalizācijas saliktais mērķa kritērijs: RA 0,87 (95 % TI: 0,78 līdz 0,98, p=0,021). 42,2% pacientiem kandesartāna grupā (95% CI: 39,5-45,0) un 46,1% pacientiem placebo grupā (95% CI: 43,4-48,9) šī vērtētā mērķa kritērija absolūtā starpība bija 3,9% (95% CI: 7,8-0,1). Šo abu salikto mērķa kritēriju gan mirstības, gan saslimstības komponenti bija attiecināmi uz kandesartāna labvēlīgo iedarbību. Kandesartāna cileksetila terapijas rezultātā uzlabojās funkcionālais stāvoklis pēc NYHA klasifikācijas (p=0,020).

Pētījumā CHARM-Preserved statistiski nozīmīgs kardiovaskulārās mirstības vai pirmās ar HSM saistītās hospitalizācijas samazinājums netika panākts, RA 0,89 (95 % TI: 0,77 līdz 1,03, p=0,118).

Katru no trim CHARM pētījumiem analizējot atsevišķi, visu cēloņu izraisīta mirstība nebija statistiski nozīmīga. Tomēr visu cēloņu izraisīta mirstība tika izvērtēta arī apvienotajā CHARM-Alternative un CHARM-Added populācijā, RA 0,88 (95 % TI: 0,79 līdz 0,98, p=0,018) un visu trīs pētījumu populācijā, RA 0,91 (95 % TI: 0,83 līdz 1,00, p=0,055).

Kandesartāna labvēlīgā ietekme bija pastāvīga neatkarīgi no vecuma, dzimuma un vienlaicīgi lietotajām zālēm. Kandesartāns bija efektīvs arī pacientiem, kuri vienlaicīgi lietoja bēta blokatorus un AKE inhibitorus, un ieguvums radās neatkarīgi no tā, vai pacienti lietoja AKE inhibitorus ārstēšanas vadlīnijās ieteiktajās mērķa devas.

Pacientiem ar HSM un kreisā kambara sistolisko disfunkciju (kreisā kambara izsviedes frakcija, KKIF ≤ 40%) kandesartāns samazina sistēmisko asinsvadu pretestību un plaušu kapilāru ieķīlēšanās spiedienu, palielina renīna aktivitāti plazmā, palielina angiotensīna II koncentrāciju un pazemina aldosterona līmeni.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās un izkliede

Pēc iekšķīgas lietošanas kandesartāna cileksetils tiek pārveidots par aktīvo vielu kandesartānu. Pēc iekšķīgi lietojama kandesartāna cileksetila šķīduma lietošanas kandesartāna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 40 %. Tablešu formas relatīvā biopieejamība, salīdzinot ar to pašu iekšķīgi lietojamo šķīdumu, ir aptuveni 34 %, turklāt mainīgums ir ļoti mazs. Tādēļ, aprēķinātā tabletes absolūtā biopieejamība ir 14 %. Vidējā maksimālā koncentrācija serumā (Cmax) tiek sasniegta 3–4 stundas pēc tabletes lietošanas. Terapeitisko devu robežās, palielinot devu, kandesartāna koncentrācija serumā palielinās lineāri. Nav novērotas kandesartāna farmakokinētisko īpašību atšķirības atkarībā no dzimuma. Uzturs būtiski neietekmē kandesartāna laukumu zem seruma koncentrācijas un laika līknes (AUC).

Kandesartāns plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām (vairāk nekā 99 %). Kandesartāna šķietamais izkliedes tilpums ir 0,1 l/kg.

Uzturs neietekmē kandesartāna biopieejamību.

Biotransformācija un eliminācija

Kandesartāns tiek izvadīts galvenokārt nemainītā formā ar urīnu un žulti, un tikai niecīga tā daļa tiek izvadītu aknu metabolisma rezultātā (CYP2C9). Pieejamie mijiedarbības pētījumi neliecina par ietekmi uz CYP2C9 un CYP3A4. Pamatojoties uz in vitro datiem, in vivo nav paredzama mijiedarbība ar zālēm, kuru metabolismu nosaka citohroma P450 izoenzīmi CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4. Kandesartāna terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 9 stundas. Pēc vairāku devu lietošanas nav novērojama tā uzkrāšanās.

Kandesartāna kopējais klīrenss plazmā ir aptuveni 0,37 ml/min/kg, bet nieru klīrenss ir aptuveni 0,19 ml/min/kg. Kandesartāna izvadīšana caur nierēm notiek glomerulārās filtrācijas un aktīvās tubulārās sekrēcijas rezultātā. Pēc iekšķīgas ar 14C iezīmēta kandesartāna cileksetila lietošanas aptuveni 26 % devas izdalās ar urīnu kandesartāna veidā un 7 % neaktīva metabolīta veidā, savukārt aptuveni 56 % devas izdalās ar izkārnījumiem kandesartāna veidā un 10 % neaktīva metabolīta veidā.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Gados vecākiem cilvēkiem (vecākiem par 65 gadiem) kandesartāna Cmax un AUC ir attiecīgi par aptuveni 50 % un 80 % lielāks nekā jauniem cilvēkiem. Tomēr, asinsspiediena atbildes reakcija un nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums pēc vienādas Candesartan Actavis devas lietošanas gados jauniem un vecākiem pacientiem ir līdzīgs (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem kandesartāna Cmax un AUC atkārtotu devu lietošanas gadījumā palielinājās attiecīgi par aptuveni 50 % un 70 %, bet t½ palika nemainīgs, salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija normāla nieru darbība. Atbilstošās izmaiņas pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija attiecīgi aptuveni 50 % un 110 %. Kandesartāna terminālais t½ pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija aptuveni divas reizes ilgāks. Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, kandesartāna AUC bija līdzīgs kā pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Divos pētījumos, kuros abos piedalījās pacienti ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, kandesartāna vidējais AUC vienā pētījumā bija aptuveni par 20 % lielāks, bet otrā pētījumā – aptuveni par 80% lielāks (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav pieredzes ar pacientiem, kuriem ir smagi aknu darbības traucējumi.

Pediatriskā populācija

Kandesartāna farmakokinētiskās īpašības tika izvērtētas divos vienas devas farmakokinētikas pētījumos bērniem ar hipertensiju vecumā no 1 līdz < 6 gadiem un no 6 līdz < 17 gadiem.

Bērnu vecuma grupā no 1 līdz < 6 gadiem 10 bērni ar ķermeņa masu 10 līdz <25 kg saņēma vienu iekšķīgi lietojamas suspensijas devu – 0,2 mg/kg. Netika novērota sakarība starp Cmax un AUC saistībā ar vecumu vai ķermeņa masu. Nav iegūta informācija par klīrensu; tāpēc iespējamā sakarība starp klīrensu un vecumu/ķermeņa masu šajā pacientu grupā nav zināma.

Bērnu vecuma grupā no 6 līdz < 17 gadiem 22 bērni saņēmu vienu 16 mg devu tabletes formā. Netika novērota sakarība starp Cmax un AUC saistībā ar vecumu. Tomēr šķiet, ka ķermeņa masa būtiski saistīta ar Cmax (p = 0,012) un AUC (p = 0,011). Nav iegūta informācija par klīrensu; tāpēc iespējamā sakarība starp klīrensu un vecumu/ķermeņa masu šajā pacientu grupā nav zināma.

Bērniem vecumā no 6 gadiem iedarbība bija līdzīga tai kādu novēro pieaugušajam, lietojot tādu pašu devu.

Kandesartāna cileksetila farmakokinētika nav pētīta bērniem vecumā līdz 1 gadam.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Lietojot klīniski nozīmīgas devas, netika iegūti pierādījumi par patoloģisku sistēmisko vai mērķa orgānu toksicitāti. Preklīniskajos drošības pētījumos kandesartāns, lietots lielās devās, ietekmēja nieres un sarkano asins šūnu raksturlielumus pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem. Kandesartāns izraisīja sarkano asins šūnu raksturlielumu (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) vērtību mazināšanos. Kandesartāns izraisīja ietekmi uz nierēm (piemēram, intersticiālu nefrītu, nieru kanāliņu paplašināšanos un bazofīliju; palielinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju plazmā), kas varētu būt sekundāri hipotensīvajai iedarbībai, kā rezultātā radās nieru perfūzijas izmaiņas. Turklāt, kandesartāns izraisīja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju. Uzskatīja, ka šīs pārmaiņas rodas kandesartāna farmakoloģiskās iedarbības rezultātā. Lietojot terapeitiskas kandesartāna devas cilvēkiem, nieru jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzijai/hipertrofijai, domājams, nav nekādas nozīmes.

Vēlīnā grūtniecības stadijā ir novērota fetotoksicitāte (skatīt 4.6. apakšpunktu).

In vitro un in vivo mutagenitātes izmeklējumu rezultāti liecina, ka klīniskās lietošanas apstākļos kandesartānam nepiemīt mutagēna vai klastogēna aktivitāte.

Nav iegūti pierādījumi par kancerogenitāti.

Neklīniskajos pētījumos ar jaundzimušām un pusaugu žurkām ar normālu asinsspiedienu kandesartāns izraisīja ķermeņa masas un sirds masas samazināšanos. Līdzīgi kā pieaugušiem dzīvniekiem, tiek uzskatīts kā šie efekti ir saistīti ar kandesartāna farmakoloģisko iedarbību. Mazākās devas (10 mg/kg) lietošanas gadījumā kandesartāna koncentrācija bija 12 līdz 78 reizes lielāka nekā novērots bērniem vecumā no 1 līdz < 6 gadiem, kuri saņēma 0,2 mg/kg kandesartāna, un 7 līdz 54 reizes lielāka nekā novērots bērniem vecumā no 6 līdz < 17 gadiem, kuri saņēma 16 mg kandesartāna. Tā kā šajos pētījumos netika identificēta deva, kuras gadījumā nav novērojama iedarbība, nav zināma šo efektu drošības robeža attiecībā uz ietekmi uz sirds masu un atklājuma klīniskā nozīme nav zināma.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmai ir nozīmīga loma nieru attīstībā dzemdē. Pierādīts, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokāde izraisa patoloģisku nieru veidošanos ļoti jaunām pelēm. Ievadot zāles, kas iedarbojas tieši uz renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, var ietekmēt normālu nieru veidošanos. Tāpēc bērni, kuri jaunāki par 1 gadu, nedrīkst saņemt kandesartānu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Hidroksipropilceluloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Trietilcitrāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/Al blisteri.

Iepakojumu lielums: 7, 14, 28, 30, 56, 70, 90, 98 vai 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

11-0254

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 28. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 5. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2018

SASKAŅOTS ZVA 23-08-2018

EQ PAGE 1

EQ PAGE 1