Omeprazole-ratiopharm

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Omeprazole-ratiopharm 20 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena kapsula satur 20 mg omeprazola (Omeprazolum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra kapsula satur 80 mg saharozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Zarnās šķīstošā cietā kapsula.

Zarnās šķīstošās cietās želatīna kapsulas, kas pildītas ar baltām līdz gaiši brūnām mikropeletēm.

Kapsulām ir oranžs, necaurspīdīgs korpuss ar uzdruku ,,20’’ un zils, necaurspīdīgs vāciņš ar uzdruku ,,O’’.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Omeprazole-ratiopharm lieto:

Pieaugušajiem

Divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēšanai;

divpadsmitpirkstu zarnas čūlu recidīva profilaksei;

kuņģa čūlu ārstēšanai;

kuņģa čūlu recidīva profilaksei;

kombinācijā ar atbilstošām antibiotikām Helicobacter pylori (H. pylori) izskaušanai peptiskas čūlas slimības gadījumā;

ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanu saistītu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu gadījumā;

ar NPL lietošanu saistītu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu profilaksei pacientiem ar paaugstinātu risku;

atviļņa ezofagīta ārstēšanai;

ilgstošai ārstēšanai pacientiem ar izārstētu refluksa ezofagītu;

simptomātiskas gastro-ezofageālas refluksa slimības ārstēšanai;

Zolindžera-Elisona sindroma ārstēšanai.

Bērniem

Bērni, kuri vecāki par 1 gadu un kuru ķermeņa masa ≥10 kg

Refluksa ezofagīta ārstēšanai;

Grēmu un skābes atviļņa simptomātiskai ārstēšanai gastro-ezofageālas refluksa slimības gadījumā.

Bērni no 4 gadu vecuma un pusaudži

Kombinācijā ar antibiotikām H. pylori izraisītas divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas pieaugušajiem

Divpadsmitpirkstu zarnas čūla

Ieteicamā deva pacientiem ar aktīvu divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ir 20 mg omeprazola vienreiz dienā. Simptomi ātri izzūd un lielākai daļai slimnieku čūla sadzīst 2 nedēļās. Pacientiem, kuriem čūla nav pilnībā sadzijusi pēc pirmā ārstēšanas kursa, tā parasti sadzīst turpmākā ārstēšanas kursa 2 nedēļās. Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimniekiem ar vāju ārstēšanas efektu iesaka 40 mg omeprazola vienu reizi dienā, kas parasti nodrošina čūlas sadzīšanu 4 nedēļās.

Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas atkārtošanās profilaksei

Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas atkārtošanās profilaksei H. pylori negatīviem pacientiem vai, kad H. pylori izskaušana nav iespējama, ieteicamā deva ir 20 mg omeprazola dienā. Dažiem pacientiem var būt pietiekama 10 mg dienas deva. Ja terapija nedod rezultātus, devu var paaugstināt līdz 40 mg.

Kuņģa čūla

Ieteicamā Omeprazole-ratiopharm deva ir 20 mg dienā. Lielākai daļai slimnieku čūla sadzīst 2 nedēļās. Pacientiem, kuriem čūla nav pilnībā sadzijusi pēc pirmā ārstēšanas kursa, tā parasti sadzīst turpmākā ārstēšanas kursa 4 nedēļās. Kuņģa čūlas slimniekiem ar vāju ārstēšanas efektu iesaka 40 mg omeprazola vienu reizi dienā, kas parasti nodrošina čūlas sadzīšanu 8 nedēļās.

Kuņģa čūlas atkārtošanās profilaksei

Kuņģa čūlas atkārtošanās profilaksei iesaka Omeprazole-ratiopharm 20 mg vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, devu var paaugstināt līdz 40 mg vienu reizi dienā.

H. pylori izskaušana peptiskas čūlas slimības gadījumā

Izvēloties antibiotikas H. pylori izskaušanai, jāņem vērā pacienta individuālā zāļu panesamība (tolerance), nacionālais, reģionālais un lokālais rezistences veids un ārstēšanas vadlīnijas.

Omeprazole-ratiopharm 20 mg + klaritromicīns 500 mg + amoksicilīns 1000 mg, katru divas reizes dienā vienu nedēļu vai

Omeprazole-ratiopharm 20 mg + klaritromicīns 200 mg (alternatīvi 500 mg) + metronidazols 400 mg (vai 500 mg vai tinidazols 500 mg), katru divas reizes dienā vienu nedēļu vai

Omeprazole-ratiopharm 40 mg vienu reizi dienā ar amoksicilīnu 500 mg un metronidazolu 400 mg (vai 500 mg vai tinidazols 500 mg), abus trīs reizes dienā vienu nedēļu.

Ar katru shēmu, ja pacients vēl joprojām ir H. pylori pozitīvs, terapiju var atkārtot.

Ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanu saistīto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēšana

Ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanu saistīto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēšanai ieteicamā deva ir 20 mg omeprazola vienu reizi dienā. Lielākai daļai pacientu čūla sadzīst 4 nedēļās. Pacientiem, kam čūla nav pilnībā sadzijusi pēc pirmā ārstēšanas kursa, čūla parasti sadzīst turpmākā ārstēšanas kursa 4 nedēļās.

Ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanu saistīto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu profilaksei

Ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanu saistīto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu profilaksei paaugstinātas riska grupas pacientiem (vecums > 60 gadiem, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas anamnēzē, gastrointestinālas asiņošanas anamnēzē) ieteicamā deva ir 20 mg omeprazola vienu reizi dienā.

Atviļņa ezofagīts

Ieteicamā deva ir 20 mg omeprazola reizi dienā. Lielākai daļai pacientu atviļņa ezofagītu izārstē 4 nedēļu laikā. Ārstēšanās kursa ilgums ir 4-8 nedēļas. Pacientiem, kuriem slimība nav izārstēta pēc pirmā ārstēšanas kursa, tā parasti izzūd turpmākā ārstēšanas kursa 4 nedēļās.

Smaga atviļņa ezofagīta gadījumā iesaka 40 mg omeprazola vienu reizi dienā, tad efektu parasti panāk 8 nedēļās.

Ilgstoša terapija pacientiem ar izārstētu atviļņa ezofagītu

Izārstētu atviļņa ezofagīta slimnieku ilgstošai balstterapijai ieteicamā deva ir 10 mg omeprazola vienu reizi dienā. Nepieciešamības gadījumā devu var palielināt līdz 20-40 mg vienreiz dienā.

Simptomātiska gastroezofageālā atviļņa slimība

Ieteicamā deva ir 20 mg omeprazola reizi dienā. Pacienti var adekvāti reaģēt arī uz 10 mg dienā, tāpēc deva jāpielāgo individuāli.

Ja simptomu kontroli nevar panākt pēc 4 nedēļu terapijas, lietojot Omeprazole-ratiopharm 20 mg dienā, pacientiem nepieciešama rūpīga izmeklēšana.

Zolindžera-Elisona sindroms

Zolindžera-Elisona sindroma slimniekiem deva jāpielāgo individuāli un ārstēšana jāturpina tik ilgi, cik tas klīniski nepieciešams. Ieteicamā sākumdeva ir 60 mg omeprazola dienā. Visi pacienti ar smagu slimības norisi un rezistenci pret cita veida terapiju labi pakļaujas terapijai ar omeprazolu un vairāk nekā 90% pacientu ir pietiekama 20-120 mg omeprazola dienas deva. Ja dienas deva pārsniedz 80 mg, tā jāsadala divās reizes devās.

Devas bērniem

Bērni, kuri vecāki par 1 gadu un kuru ķermeņa masa ≥10 kg

Refluksa ezofagīta ārstēšana.

Grēmu un skābes atviļņa simptomātiska ārstēšana gastro-ezofageālas refluksa slimības gadījumā.

Ieteicamās devas ir:

Vecums

Ķermeņa masa

Lietošana

≥1 gads

10-20 kg

10 mg vienu reizi dienā. Nepieciešamības gadījumā devu var palielināt līdz 20 mg dienā.

≥2 gadi

>20 kg

20 mg vienu reizi dienā. Nepieciešamības gadījumā devu var palielināt līdz 40 mg dienā.

Refluksa ezofagīts: ārstēšanas ilgums 4-8 nedēļas.

Grēmu un skābes atviļņa simptomātiska ārstēšana gastro-ezofageālas refluksa slimības gadījumā: ārstēšanas ilgums 2-4 nedēļas. Ja simptomu kontroli nevar panākt pēc 2-4 nedēļu terapijas, pacientam nepieciešama rūpīga izmeklēšana.

Bērni no 4 gadu vecuma un pusaudži

H. pylori izraisīta divpadsmitpirkstu zarnas čūla

Izvēloties piemērotāko kombinētās terapijas shēmu, jāņem vērā oficiālie nacionālie, reģionālie un lokālie ieteikumi par baktēriju rezistenci, ārstēšanas ilgumu (visbiežāk tās ir 7 dienas, bet dažreiz var ilgt pat 14 dienas) un atbilstošu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

Ārstēšana jāuzrauga speciālistam.

Ieteicamās devas ir:

Ķermeņa masa

Lietošana

15-30 kg

Kombinācijā ar divām antibiotikām: omeprazols 10 mg, amoksicilīns 25 mg/kg ķermeņa masas un klaritromicīns 7,5 mg/kg ķermeņa masas, lietojot visu kopā divas reizes dienā vienu nedēļu.

31-40 kg

Kombinācijā ar divām antibiotikām: omeprazols 20 mg, amoksicilīns 750 mg un klaritromicīns 7,5 mg/kg ķermeņa masas mg, lietojot visu kopā divas reizes dienā vienu nedēļu.

>40 kg

Kombinācijā ar divām antibiotikām: omeprazols 20 mg, amoksicilīns 1 g un klaritromicīns 500 mg, lietojot visu kopā divas reizes dienā vienu nedēļu.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem dienas deva 10-20 mg varētu būt pietiekama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti(≥65 gadi)

Gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama devu pielāgošana (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Omeprazole-ratiopharm ieteicams lietot rītos, labāk kopā ar ēdienu, tās norijot veselas, uzdzerot pusglāzi ūdens. Kapsulas saturu nedrīkst sakošļāt vai saberzt.

Pacientiem ar rīšanas grūtībām vai bērniem, kuri var iedzert vai norīt pusšķidru ēdienu

Pacients var atvērt kapsulu un tās saturu norīt, uzdzerot pusglāzi ūdens vai arī tās saturu var iemaisīt viegli skābā šķīdumā, piemēram, augļu sulā vai ābolu biezenī, vai negāzētā ūdenī. Pacientam ieteicams pagatavoto maisījumu izdzert nekavējoties (vai 30 minūšu laikā). Pirms lietošanas tas jāsamaisa un glāze jāizskalo ar pusglāzi ūdens.

Kapsulas apvalkam var ļaut arī izšķīst mutē un kapsulā esošās lodītes norīt, uzdzerot pusglāzi ūdens. Zarnās šķīstošās mikrotabletes nedrīkst sakošļāt.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu omeprazolu, citiem benzimidazola atvasinājumiem un/vai jebkuru no palīgvielām.

Omeprazolu līdzīgi kā citus protonu sūkņa inhibitorus nedrīkst lietot vienlaicīgi ar nelfinavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ja pastāv jebkādi brīdinājuma simptomi (piemēram, ievērojams neizskaidrojams ķermeņa masas zudums, atkārtota vemšana, disfāgija, hematemēze vai melēna) un ir aizdomas par kuņģa čūlu, jāizslēdz ļaundabīga procesa iespējamība, jo terapija var mazināt simptomus un novēlot diagnozes noteikšanu.

Nav ieteicama vienlaicīga atazanavīra lietošanas ar protonu sūkņa inhibitoriem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja nav iespējams izvairīties no atazanavīra lietošanas kombinācijā ar protonu sūkņa inhibitoru, ieteicams veikt rūpīgu klīnisku uzraudzību (piemēram, nosakot vīrusa slodzi) apvienojumā ar atazanavīra devas palielināšanu līdz 400 mg kopā ar 100 mg ritonavīra: omeprazola deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.

Omeprazols, kā visas skābi nomācošas zāles, var samazināt vitamīna B₁₂ (ciānkobalamīna) uzsūkšanos hipo- vai ahlorhidrijas rezultātā. Ilgstošas lietošanas laikā tas jāņem vērā pacientiem ar samazinātu ķermeņa masu vai riska faktoriem, kas nosaka samazinātu vitamīna B₁₂ uzsūkšanos.

Omeprazols ir CYP2C19 inhibitors. Uzsākot vai pārtraucot ārstēšanu ar omeprazolu, jāapsver iespējamā mijiedarbība ar zālēm, kas metabolizējas caur CYP2C19. Mijiedarbība ir novērota starp klopidogrelu un omeprazolu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme ir neskaidra. Piesardzības dēļ iesaka izvairīties no vienlaicīgas omeprazola un klopidogrela lietošanas.

Protonu sūkņa inhibitori, īpaši, ja tie tiek lietoti lielās devās un ilglaicīgi (>1 gadu), var nedaudz paaugstināt iegurņa kaula, plaukstas un mugurkaula lūzumu risku pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī pastāvot citiem zināmiem riska faktoriem. Novērojuma pētījumi parāda, ka protonu sūkņa inhibitori paaugstina lūzumu kopējo risku par 10 – 40%. Daļēji šis risks var būt saistīts ar citiem faktoriem. Pacientiem, kuriem ir osteoporozes risks, būtu jāsaņem šābrīža vadlīnijām atbilstoša aprūpe, kā arī būtu jāuzņem pietiekams D vitamīna un kalcija daudzums.

Hipomagnēmija

Tiek ziņots par smagiem hipomagnēmijas gadījumiem pacientiem, kuri lietojuši PSI, piemēram, omeprazolu, vairāk kā trīs mēnešus, vairums gadījumos vairāk kā gadu. Var parādīties tādas smagas hipomagnēmijas pazīmes kā vājums, krampji, delīrijs, konvulsijas, reiboņa sajūta un sirds kambaru aritmija, taču šie simptomi var sākties nemanāmi un var tikt palaisti garām. Pacientiem ar smagām izpausmēm, hipomagnēmija uzlabojās pēc magnija aizvietojošās terapijas un PSI pārtraukšanas.

Pacientiem, kuriem plānota ilgstoša ārstēšanās ar PSI vai arī kuri lieto PSI kopā ar digoksīnu vai zālēm, kas var izraisīt hipomagnēmiju (piem., diurētiķiem), mediķi var apsvērt magnija līmeņa noteikšanu pirms terapijas uzsākšanas ar PSI, kā arī periodiski terapijas laikā.

Dažkārt bērniem ar hroniskām saslimšanām var būt nepieciešama ilgstoša ārstēšana, lai gan tā nav ieteicama.

Kapsulas satur saharozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharāzes – izomaltāzes nepietiekamību.

Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem var nedaudz paaugstināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piem., Salmonella un Campylobacter risku un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile infekcijas risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ilgstošas lietošanas gadījumā, īpaši, ja ārstēšanas ilgums pārsniedz 1 gadu, pacients regulāri jānovēro.

Ietekme uz laboratoriskiem izmeklējumiem

Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Omeprazole-ratiopharm lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms HgA mērījumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja pēc sākotnējā mērījuma HgA un gastrīna līmenis nav atgriezies atsauces diapazona robežās, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protonu sūkņa inhibitora lietošanas pārtraukšanas.

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (Subacute cutaneous lypus erythematosus - SCLE)

Protonu sūkņa inhibitoru lietošana tiek saistīta ar ļoti reti sastopamiem SCLE gadījumiem. Ja rodas bojājumi, īpaši ādas reģionos, kas pakļauti saules iedarbībai, un ja tos pavada artralģija, pacientam nekavējoties jāiesaka konsultēties ar ārstu un veselības aprūpes speciālistam jāapsver Omeprazole-ratiopharm lietošanas pārtraukšana. Ja iepriekšējā ārstēšanas reizē ar protonu sūkņa inhibitoru radusies SCLE, var būt palielināts SCLE rašanās risks, lietojot citus protonu sūkņa inhibitorus.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Omeprazola ietekme uz citu aktīvo vielu farmakokinētiku

Aktīvās vielas, kuru uzsūkšanās atkarīga no pH līmeņa

Samazināts skābes daudzums kuņģī ārstēšanās laikā ar omeprazolu, var pastiprināt vai samazināt aktīvo vielu uzsūkšanos, kas atkarīga no pH līmeņa.

Nelfinavīrs, atazanavīrs

Nelfinavīra un atazanavīra līmenis plazmā samazinās, lietojot vienlaicīgi ar omeprazolu. Vienlaicīga omeprazola un nelfinavīra lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Vienlaicīgas lietošanas ar omeprazolu (40 mg vienreiz dienā) rezultātā samazinājās nelfinavīra vidējais AUC, Cmax un Cmin par 40% un farmakoloģiski aktīvā metabolīta M8 vidējais AUC, Cmax un Cmin par 75-90%. Šī mijiedarbība var būt saistīta ar CYP2C19 inhibēšanu.

Vienlaicīga omeprazola un atazanavīra lietošana nav ieteicama(skatīt 4.4. apakšpunktu). Vienlaicīgas omeprazola (40 mg vienreiz dienā) un 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra lietošanas laikā veseliem brīvprātīgiem par 75% samazinājās atazanavīra iedarbība. Vienlaicīgi lietojot omeprazolu (20 mg vienreiz dienā) un 400 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra, veseliem brīvprātīgiem atazanavīra iedarbība samazinājās aptuveni par 30%, salīdzinot ar atazanavīra 300 mg un ritonavīra 100 mg vienu reizi dienā lietošanu.

Digoksīns

Veseliem brīvprātīgiem lietojot vienlaicīgi omeprazolu (20 mg dienā) un digoksīnu, tā biopieejamība palielinājās par 10%. Par digoksīna toksisko ietekmi ziņots reti. Taču gados vecākiem cilvēkiem lietojot omeprazolu lielās devās, jāievēro piesardzība un pastiprināti jāveic terapeitiska digoksīna lietošanas uzraudzība.

Klopidogrels

Krustotā klīniskā pētījumā 5 dienas lietoja klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva, tad 75 mg/dienā) vienu pašu un klopidogrelu kopā ar omeprazolu (80 mg). Klopidogrela aktīvo metabolītu iedarbība samazinājās par 46% (1.diena) un 42% (5.diena), kad klopidogrelu lietoja kopā ar omeprazolu. Vidējā trombocītu agregācijas inhibīcija samazinājās par 47% (24 stundās) un 30% (5.diena), lietojot klopidogrelu un omeprazolu vienlaicīgi. Citā pētījumā tika pierādīts, ka, lietojot klopidogrelu un omeprazolu atšķirīgos laikos, tas neietekmē to mijiedarbību, kas var būt saistīta ar omeprazola inhibējošo darbību uz CYP 2C19. Novērojumu un klīnisko pētījumu laikā iegūti pretrunīgi šīs klīniskās mijiedarbības (farmakokinētiskās/farmakodinamiskās mijiedarbības) dati attiecībā uz smagiem kardiovaskulāro gadījumu ziņojumiem.

Citas aktīvās vielas

Pozakonazola, erlotiniba, ketokonazola un itrakonazola uzsūkšanās ievērojami samazinās un līdz ar to var mazināties to klīniskā iedarbība. Jāizvairās no pozakonazola un erlotiniba vienlaicīgas lietošanas.

Aktīvās vielas, kuras metabolizē CYP 2C19

Omeprazols ir vidējs CYP 2C19, galvenā omeprazolu metabolizējošā enzīma, inhibitors. Omeprazolu kombinējot ar aktīvajām vielām, ko metabolizē CYP 2C19, to metabolisms var samazināties un sistēmiskā iedarbība palielināties. Piemēram, tādas zāles ir R-varfarīns un citi K vitamīna antagonisti, cilostazols, diazepāms un fenitoīns.

Cilostazols

Krustotā pētījumā veseliem brīvprātīgajiem pēc 40 mg omeprazola ievadīšanas, palielinājās cilostazola Cmax un AUC par attiecīgi 18% un 26%, un vienam tā aktīvajam metabolītam attiecīgi par 29% un 69%.

Fenitoīns

Pirmo divu nedēļu laikā pēc omeprazola terapijas uzsākšanas ieteicams kontrolēt fenitoīna koncentrāciju plazmā. Ja fenitoīna deva ir piemērota, kontroli un tālāku devas piemērošanu veic pēc omeprazola terapijas.

Nezināms mehānisms

Sahinavīrs

Lietojot vienlaicīgi omeprazolu un sahinavīru/ritonavīru, sahinavīra līmenis plazmā paaugstinājās par aptuveni 70%, kas liecina par labu panesamību HIV inficētiem pacientiem.

Takrolims

Ziņots, ka vienlaicīga lietošana ar omeprazolu, paaugstina takrolima līmeni serumā. Nepieciešama pastiprināta takrolima koncentrācijas, kā arī nieru darbības (kreatinīna klīrenss) uzraudzība, un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.

Metotreksāts

Ziņots, ka dažiem pacientiem vienlaicīga lietošana ar protonu sūkņa inhibitoriem, paaugstina metotreksāta līmeni. Lietojot lielas metotreksāta devas, varētu būt jāapsver omeprazola lietošanas pārtraukšana uz laiku.

Citu aktīvo vielu ietekme uz omeprazola farmakokinētiku

CYP 2C19 un/vai CYP3A4 inhibitori

Omeprazolu metabolizē CYP 2C19 un CYP3A4. Aktīvās vielas, kas inhibē CYP 2C19 un CYP3A4 (kā klaritromicīns un vorikonazols), nomācot omeprazola metabolisma ātrumu, var paaugstināt tā līmeni serumā. Vienlaicīga vorikonazola lietošana var palielināt omeprazola iedarbību vairāk kā divas reizes. Tā kā omeprazola augstu devu panesamība ir laba, omeprazola devas pielāgošana kopumā nav nepieciešama. Devas pielāgošana jāapsver pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem vai ilgstošas lietošanas laikā.

CYP 2C19 un/vai CYP3A4 inducētāji

Aktīvās vielas, kas inducē vienu no CYP 2C19 vai CYP3A4, vai arī abus (piem., kā rifampicīns un divšķautņu asinszāles preparāti) var samazināt omeprazola līmeni serumā paātrinātās metabolisma reakcijas rezultātā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Trīs prospektīvi epidemioloģiski pētījumi (izskatīti vairāk kā 1000 gadījumi) liecina, ka omeprazolam nav nelabvēlīgas ietekmes uz grūtniecību vai augļa/jaundzimušā veselību.

Omeprazolu var lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Omeprazols izdalās mātes pienā, bet, lietojot terapeitiskās devās, tā ietekme uz bērnu ir maz ticama.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Maz ticams, ka Omeprazole-ratiopharm ietekmētu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Taču var rasties tādas blakusparādības kā reibonis, redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja tas notiek, pacientam nevajadzētu vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības (1-10% no pacientiem) ir galvassāpes, sāpes vēderā, caureja, meteorisms un slikta dūša/vemšana.

Klīnisko pētījumu laikā un pēcreģistrācijas periodā tika konstatētas tālāk uzskaitītās

blakusparādības vai par tām bija aizdomas. Blakusparādības netika saistītas ar devu.

Tālāk minētās blakusparādības ir sakārtotas atbilstoši MedDRA datubāzes sastopamības biežuma un orgānu sistēmu klasifikācijai: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000) vai ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klasifikācija/ Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti:

leikopēnija, trombocitopēnija

Ļoti reti:

agranulocitoze, pancitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, drudzis, angioedēma, anafilaktiska reakcija/šoks

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Reti:

hiponatriēmija

Nav zināms:

hipomagnēmija (skatīt sadaļu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”), smaga hipomagnēmija var izraisīt hipokalcēmiju

Psihiskie traucējumi

Retāk:

bezmiegs

Reti:

uzbudinājums, apjukums, depresija

Ļoti reti:

agresija, halucinācijas

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:

galvassāpes

Retāk:

reibonis, parestēzija, miegainība

Reti:

garšas traucējumi

Acu bojājumi

Reti:

neskaidra redze

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk:

vertigo

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti:

bronhospazmas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži:

Sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, vēdera uzpūšanās, slikta dūša/vemšana, kuņģa fundālās daļas dziedzeru polipi (labdabīgi)

Reti:

sausa mute, stomatīts, kuņģa un zarnu trakta kandidoze, mikroskopiskais kolīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk:

palielināts aknu enzīmu līmenis

Reti:

hepatīts ar vai bez dzeltes

Ļoti reti:

aknu mazspēja, encefalopātija pacientiem ar esošu aknu saslimšanu

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk:

dermatīts, nieze, izsitumi, nātrene

Reti:

alopēcija, fotosensitivitāte

Ļoti reti:

multiformā eritēma, Stīvena-Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīze (TEN)

Nav zināms:

subakūta ādas sarkanā vilkēde (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk:

gūžas kaula, delnas vai mugurkaula lūzumi (skatīt sadaļu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”)

Reti:

artralģija, mialģija

Ļoti reti:

muskuļu vājums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Reti:

intersticiālais nefrīts

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti:

ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

vārgums, perifēra tūska

Reti:

pastiprināta svīšana

Bērniem

Omeprazola drošums novērtēts kopumā 310 bērniem vecumā no 0-16 gadiem, kuriem ir ar skābi saistīta slimība. Klīnisko pētījumu laikā iegūti ierobežoti ilgtermiņa lietošanas drošuma dati no 46 bērniem ar smagu erozīvu ezofagītu, kuri kā uzturošo terapiju saņēma omeprazolu 749 dienas. Novērotās blakusparādības bija tādas pašas kā pieaugušiem īslaicīgas vai ilgstošas terapijas laikā. Ilgtermiņa datu par omeprazola ietekmi uz pubertāti un augšanu nav.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Informācija, kas saistīta ar omeprazola pārdozēšanu, ir ierobežota. Literatūrā aprakstīta devas palielināšana līdz 560 mg un saņemti atsevišķi ziņojumi par pārdozēšanu, kad perorāli tika lietots 2400 mg omeprazola (120 reizes pārsniedz ieteicamo klīnisko devu). Pārdozēšanas simptomi - slikta dūša, vemšana, reibonis, sāpes vēderā, caureja un galvassāpes. Kā arī atsevišķos gadījumos - apātija, depresija un apmulsums.

Aprakstītie simptomi bija pārejoši un ziņojumi par smagiem gadījumiem nav saņemti. Palielinot devu, izvadīšanas ātrums paliek nemainīgs (pirmās kārtas kinētika). Ārstēšana, ja nepieciešama, ir simptomātiska.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: protonu sūkņa inhibitors.

ATĶ kods: A02BC01.

Darbības mehānisms

Omeprazols, kas ir racēmiska 2 aktīvu enantiomēru kombinācija, samazina kuņģa skābes sekrēciju ar izteikti selektīvu darbības mehānismu. Tas ir specifisks skābes sūkņa inhibitors parietālā šūnā. Tas ātri iedarbojas un, lietojot reizi dienā, nodrošina atgriezenisku kuņģa skābes sekrēcijas kontroli.

Omeprazols ir viegli sārmains; tas tiek koncentrēts un pārveidots aktīvā formā parietālo šūnu intracelulāros kanāliņos, kur tas inhibē enzīmu H+, K+-ATF-āzi – skābes sūkni. Šī, uz skābes veidošanās procesa pēdējo posmu vērstā, iedarbība ir atkarīga no devas lieluma un ļoti efektīvi nodrošina gan bazālās skābes sekrēcijas samazināšanos, gan stimulētās skābes sekrēcijas samazināšanos, neatkarīgi no kairinātājiem.

Visi novērotie farmakodinamiskie efekti izskaidrojami ar omeprazola ietekmi uz skābes sekrēciju.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ietekme uz skābes sekrēciju

Omeprazols lietots perorāli reizi dienā, nodrošina ātru un efektīvu kuņģa skābes sekrēcijas nomākšanu dienā un naktī, sasniedzot maksimālo efektu 4 dienu laikā. Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas pacientiem omeprazols 20 mg vidēji par vismaz 80% samazina diennakts intragastrālo aciditāti un pēc pentagastrīna stimulācijas maksimālā skābes sekrēcija tiek samazināta par 70% 24 stundas pēc zāļu lietošanas.

Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimniekiem perorāli lietots omeprazols 20 mg nodrošina kuņģa pH līmeni ≥ 3 vidēji 17 stundas diennaktī.

Slimniekiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību skābes sekrēcijas nomākšanas un kuņģa skābuma samazināšanas rezultātā omeprazols atkarībā no devas samazina/normalizē skābes iedarbību uz barības vadu.

Skābes sekrēcijas nomākšana atkarīga no omeprazola laukuma zem plazmas koncentrācijas- laika līknes (AUC), bet nevis no konkrētā brīdī pastāvošās koncentrācijas plazmā.

Omeprazola terapijas laikā netika novērota tahifilakse.

Ietekme uz H. pylori

H. pylori tiek saistīta ar peptiskās čūlas slimību, ieskaitot gan divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gan kuņģa čūlu. H. pylori ir galvenais gastrītu izraisošais faktors. H. pylori kopā ar kuņģa skābi ir galvenie peptisku čūlu izraisošie faktori. H. pylori ir galvenais faktors atrofiska gastrīta attīstībā, ko saista ar paaugstināto kuņģa vēža rašanās risku.

H. pylori izskaušana ar omeprazolu un antibakteriāliem līdzekļiem nodrošina ātru simptomu izzušanu, labu gļotādas sadzīšanu un ilgstošu peptiskās čūlas remisiju.

Divkāršo terapiju pārbaudes rezultātos tika konstatēts, ka tās ir mazāk efektīvas nekā trīskāršās terapijas. Tomēr šo terapiju izmantošanu var apsvērt gadījumos, kad zināmas paaugstinātas jutības dēļ nevar izmantot trīskāršo kombināciju.

Cita ar skābes nomākšanu saistīta iedarbība

Ilgstošas terapijas laikā nedaudz biežāk izveidojas kuņģa dziedzeru cistas. Tās uzskatāmas par fizioloģiskām izteiktas skābes sekrēcijas nomākšanas sekām. Cistas ir labdabīgas un tās izzūd.

Jebkuru līdzekļu, tostarp arī protonu sūkņu inhibitoru, izraisītā kuņģa vides skābuma samazināšanās, palielina kuņģa-zarnu traktā parasti atrodošos baktēriju skaitu kuņģī.

Ārstēšana ar protona sūkņu inhibitoriem var nedaudz paaugstināt gastrointestinālo infekciju risku, tādu kā Salmonella, Campylobacter un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile infekcijas risku.

Ārstēšanas laikā ar pretsekretorām zālēm serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz samazinātu skābes sekrēciju. Samazināts kuņģa skābums izraisa arī HgA līmeņa paaugstināšanos. Paaugstināts HgA līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā.

Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protonu sūkņa inhibitoru lietošanu vajadzētu pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA noteikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI lietošanas varētu būt viltus paaugstināts, būs atgriezies atsauces diapazona robežās.

Bērniem

Nekontrolētā pētījumā bērniem (vecumā no 1 – 16 gadiem) ar smagu atviļņa ezofagītu, omeprazols devā no 0,7 – 1,4 mg/kg nodrošina uzlabošanos 90% gadījumos un ievērojami samazina refluksa simptomus. Vienkāršā aklā pētījumā bērni (vecumā no 0-24 mēnešiem) ar klīniski diagnosticētu gastroezofageālu atviļņa slimību, bija ārstēti ar 0,5; 1,0 vai 1,5 mg/kg omeprazola. Sliktas dūšas/atvemšanas biežums samazinājās par 50% pēc 8 nedēļu ilgas ārstēšanas, neatkarīgi no devas.

H. pylori izskaušana bērniem

Randomizētā, dubultaklā klīniskā pētījumā (Héliot pētījums) pierāda kombinētās omeprazola terapijas (kombinācijā ar divām antibiotikām – amoksicilīnu un klaritromicīnu) drošību un efektivitāti H. pylori infekcijas ārstēšanā bērniem ar gastrītu, vecumā no 4 gadiem.

H. pylori izskaušanas biežums: pozitīvu rezultātu sasniedz 74,2% (23/31 pacienti) ar omeprazola+amoksicilīna+klaritromicīna terapiju, salīdzinot ar 9,4% (3/32 pacientiem), saņemot amoksicilīna+klaritromicīna terapiju. Par citiem klīniskiem ieguvumiem, attiecībā uz dispepsijas simptomātiku, nebija pierādījumu. Šis pētījums nesniedz informāciju attiecībā par bērniem, kas jaunāki par 4 gadiem.

5.2. Farmakokinētikās īpašības

Uzsūkšanās

Omeprazols un omeprazola magnija sāls ir skābes nestabili, un tādēļ iekšķīgai lietošanai tos nozīmē kapsulu vai tablešu veidā, kurās ir granulas ar zarnās šķīstošu apvalku. Omeprazola uzsūkšanās notiek ātri, maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 1 -2 stundu laikā pēc devas saņemšanas. Omeprazola uzsūkšanās notiek tievajās zarnās apmēram 3 – 6 stundu laikā. Vienlaicīga uztura uzņemšana neietekmē biopieejamību. Sistēmiskā pieejamība (biopieejamība) pēc perorālas omeprazola devas ir aptuveni 40%. Pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā biopieejamība palielinās līdz 60%.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums veseliem cilvēkiem ir apmēram 0,3 l/kg. Omeprazola saistīšanās ar olbaltumvielām ir apmēram 95%.

Biotransformācija

Omeprazolu pilnībā metabolizē citohroma P450 sistēma (CYP). Metabolisms, galvenokārt, ir atkarīgs no polimorfiskās CYP 2C19, kas nosaka hidroksiomeprazola, galvenā metabolīta, veidošanās plazmā. Metabolisma otra daļa ir atkarīga no citas specifiskas izoformas, CYP3A4, kas ir atbildīga par omeprazola sulfona, galvenā plazmas metabolīta, veidošanu. Omeprazola un CYP2C19 afinitātes rezultātā, iespējama konkurējoša inhibīcija un metabolisms zāļu mijiedarbībā ar citām vielām. Zemās CYP3A4 afinitātes dēļ, omeprazols neinhibē citu CYP3A4 vielu metabolismu. Papildus omeprazolam nepiemīt arī inhibitorā iedarbība uz galvenajiem CYP enzīmiem.

Apmēram 3% baltās rases un 15-20% dzeltenās rases populācijas pārstāvjiem nav funkcionējoša CYP 2C19 enzīma un tos sauc par vājiem metabolizētājiem. Šiem cilvēkiem omeprazola metabolismu, iespējams, galvenokārt katalizē CYP3A4. Pēc atkārtotas 20 mg omeprazola lietošanas vienu reizi dienā vājiem metabolizētājiem vidējais laukums zem plazmas koncentrācijas – laika līknes (AUC) bija 5 – 10 reizes augstāks nekā cilvēkiem, kam ir funkcionējošs CYP 2C19 enzīms (izteiktajiem metabolizētājiem). Maksimālā koncentrācija plazmā arī vidēji bija augstāka (3-5 reizes). Šie rezultāti neietekmē omeprazola dozēšanu.

Eliminācija

Plazmas eliminācijas pusperiods parasti ir īsāks par stundu pēc vienreizējas vai atkārtotas perorālas devas ievadīšanas vienu reizi dienā. Omeprazols pilnībā eliminējas no plazmas, bez tendences uzkrāties, pēc vienreizējas devas ievadīšanas. Gandrīz 80% perorāli lietotas omeprazola devas izdalās metabolītu veidā ar urīnu, atlikusī daļa izdalās ar izkārnījumiem, galvenokārt, no žults sekrēcijas.

Atkārtoti lietojot omeprazolu, palielinās laukums zem plazmas koncentrācijas- laika līknes. Šī palielināšanās ir atkarīga no devas, un pēc atkārtotas lietošanas laukums zem līknes palielinās vairāk nekā proporcionāli devai. Šī laika un devas atkarība saistīta ar pirmā loka metabolisma un sistēmiskā klīrensa samazināšanos, kas, iespējams, saistīts ar to, ka omeprazols un/vai tā sulfona metabolīts nomāc CYP 2C19 enzīmu. Galvenie omeprazola metabolīti neietekmē kuņģa skābes sekrēciju.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi

Metabolisma ātrums ir samazināts pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kā rezultātā palielinās laukums zem plazmas koncentrācijas - laika līknes. Lietojot omeprazolu vienu reizi dienā, tam nav tendences uzkrāties.

Nieru darbības traucējumi

Omeprazola farmakokinētika, sistēmiskā biopieejamība un eliminācijas ātrums pacientiem ar samazinātu nieru darbību nav izmainīts.

Gados vecāki pacienti

Omeprazola metabolisma ātrums nedaudz samazinās gados vecākiem pacientiem (75-79 gadus veciem).

Pediatriskā populācija

Bērniem vecumā no 1 gada ārstēšanā lietojot ieteicamās devas, koncentrācija plazmā ir līdzīga kā pieaugušajiem. Bērniem, jaunākiem par 6 mēnešiem, omeprazola klīrenss ir pazemināts, samazinātās metabolisma kapacitātes dēļ.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ilgstošos pētījumos ar žurkām, lietojot omeprazolu, novēroja kuņģa enterohromofīno šūnu hiperplāziju un karcinoīdus. Šīs pārmaiņas kuņģī žurkām radušās ilgstošas, izteiktas hipergastrinēmijas, kas izveidojusies sekundāri samazinātai kuņģa skābes produkcijai, rezultātā. Līdzīgas izmaiņas novēro pēc ārstēšanas ar H2-receptoru antagonistiem, protonu sūkņa inhibitoriem un pēc daļējas kuņģa rezekcijas. Tādējādi, šīs izmaiņas nav tieši izraisītas no aktīvās vielas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs

Cukura lodītes (T16/18) (1000-1180) (saharoze + kukurūzas ciete)

Povidons (K-30)

Nātrija laurilsulfāts

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

Nātrija fosfāta dodekahidrāts

Hipromeloze (6 cP)

Trietilcitrāts

Metakrilskābes-etilakrilāta kopolimērs (1 : 1)

Nātrija hidroksīds

Titāna dioksīds (E 171)

Talks

Kapsulas korpuss

Hinolīna dzeltenais (E104)

Eritrozīns (E127)

Titāna dioksīds (E171)

Ūdens

Želatīns

Kapsulas vāciņš

Eritrozīns (E127)

Indigokarmīns (E132)

Titāna dioksīds (E171)

Ūdens

Želatīns

Drukas tinte

Baltā tinte TekPrint^TM SB-0007P (šellaka-NF, dehidratēts spirts, izopropilspirts, butilspirts, propilēnglokols, povidons, titāna dioksīds (E171))

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

ABPE pudeles

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt cieši noslēgtā pudelē, lai pasargātu no mitruma.

Derīguma termiņš pēc pirmās atvēršanas 30 dienas.

Al/PVH/PA/PVH/Al blisteri

Al/PVH/PA/PVDH/Al blisteri

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

ABPE pudele ar polipropilēna vāciņu, kurā ir nodalījums ar desikantu.

Al/PVH/PA/PVH/Al vai Al/PVH/PA/PVDH/Al blisteri.

Iepakojumā 15, 30, 56 vai 60 kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

ratiopharm GmbH

Graf-Arco Str. 3

89079 Ulm

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

00-0797

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 6. septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 16. jūlijs

9. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

SASKAŅOTS ZVA 23-05-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 2 Version: 2019-03-07_var031_4.1