Ciprinol 500 mg apvalkotās tabletes
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
6.81 €
00-0164-01
00-0164
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
23-MAR-10
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
500 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Ciprinol 250 mg apvalkotās tabletes
Ciprinol 500 mg apvalkotās tabletes
Ciprofloxacinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Ciprinol un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Ciprinol lietošanas
3. Kā lietot Ciprinol
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Ciprinol
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Ciprinol un kādam nolūkam to lieto
Ciprinol ir antibiotika, kas pieder pie fluorhinolonu grupas. Aktīvā viela ir ciprofloksacīns. Ciprofloksacīns darbojas, iznīcinot baktērijas, kas izraisa infekcijas. Tas iedarbojas tikai pret noteikta veida baktērijām.
Pieaugušie
Ciprinol lieto pieaugušajiem, lai ārstētu šādas bakteriālas infekcijas:
elpceļu infekcijas,
ilgstošas vai recidivējošas ausu vai deguna blakusdobumu infekcijas,
sēklinieku infekcijas,
dzimumorgānu infekcijas vīriešiem un sievietēm,
kuņģa-zarnu trakta infekcijas un vēdera dobuma infekcijas,
ādas un mīksto audu infekcijas,
kaulu un locītavu infekcijas,
lai novērstu tādu infekciju attīstību, ko izraisa baktērija Neisseria meningitidis,
kontakts (ieelpošana) ar Sibīrijas mēra izraisītāju.
Ciprofloksacīnu var lietot pacientiem ar samazinātu balto asins šūnu skaitu (neitropēniju) drudža gadījumā, ko izraisījusi iespējama bakteriāla infekcija.
Ja Jums ir smaga infekcija vai infekciju izraisījis vairāk nekā viens baktērijas veids, papildus ārstēšanai ar Ciprinol Jums var parakstīt citas antibiotikas.
Bērni un pusaudži
Ciprinol lieto bērniem un pusaudžiem medicīniskā personāla uzraudzībā šādu bakteriālo infekciju ārstēšanai:
plaušu un bronhu infekcijas bērniem un pusaudžiem, kuri slimo ar cistisko fibrozi,
komplicētas urīnceļu infekcijas, arī infekcijas, kas skar nieres (pielonefrīts),
kontakts (ieelpošana) ar Sibīrijas mēra izraisītāju.
Ciprinol drīkst lietot arī citu noteiktu smagu infekciju ārstēšanai bērniem un pusaudžiem, ja ārsts izlems, ka tas ir nepieciešams.
2. Kas Jums jāzina pirms Ciprinol lietošanas
Nelietojiet Ciprinol šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret ciprofloksacīnu vai citām hinolonu grupas zālēm, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja lietojat tizanidīnu (skatīt 2. punktā: Citas zāles un Ciprinol).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Ciprinol lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pirms Ciprinol lietošanas
Izstāstiet ārstam, ja:
Jums kādreiz bijuši nieru darbības traucējumi, jo ārstēšana varētu būt jāpielāgo,
slimojat ar epilepsiju vai citām neiroloģiskām slimībām,
iepriekš ārstēšanā saņemot antibiotikas, kas līdzīgas Ciprinol, Jums bijušas problēmas ar cīpslām,
ja Jums ir diagnosticēts paplašinājums vai “izspiedums” lielajā asinsvadā (aortas aneirisma vai lielo asinsvadu perifērā aneirisma),
ja Jums iepriekš ir bijusi aortas disekcijas epizode (aortas sieniņas plīsums),
ja kādam Jūsu ģimenes loceklim ir bijusi aortas aneirisma vai aortas disekcija, citi riska faktori vai noslieci veicinoši stāvokļi (piemēram, tādas saistaudu slimības kā Marfāna sindroms, asinsvadu Ēlersa-Danlo sindroms vai asinsvadu slimības, piemēram, Takajasu arterīts, milzšūnu arterīts, Behčeta slimība, paaugstināts asinsspiediens vai apstiprināta ateroskleroze),
Jums ir cukura diabēts, jo Jums lietojot ciprofloksacīnu var rasties hipoglikēmijas risks,
slimojat ar myasthenia gravis (muskuļu vājuma paveids),
Jums ir sirds ritma traucējumi. Lietojot ciprofloksacīnu, jāievēro piesardzība, ja Jums ir iedzimts vai ģimenes anamnēzē ir zināms pagarināts QT intervāls (redzams EKG, elektriskā sirdsdarbības pierakstā), asinīs ir izjaukts sāļu līdzsvars (īpaši, ja ir zems kālija vai magnija līmenis asinīs), ļoti lēna sirdsdarbība (tā sauktā "bradikardija”), vāja sirds (sirds mazspēja), ir bijusi sirdslēkme (miokarda infarkts), Jūs esat sieviete vai gados vecāks cilvēks, vai Jūs lietojat citas zāles, kas rada pārmaiņas EKG (skatīt 2. punktā: Citas zāles un Ciprinol).
Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem ir zināma glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes (G6PD) nepietiekamība, jo, lietojot ciprofloksacīnu, iespējama anēmija.
Jūs nedrīkstat lietot fluorhinolonus/hinolonus saturošus antibakteriālos līdzekļus, tai skaitā Ciprinol, ja Jums kādreiz pēc hinolonu vai fluorhinolonu lietošanas ir bijusi kāda nopietna nevēlama blakusparādība. Šajā gadījumā Jums pēc iespējas ātrāk jāinformē ārsts.
Dažu dzimumceļu infekciju ārstēšanai ārsts papildus Ciprinol var ieteikt citas antibiotikas. Ja nenovērojat uzlabošanos 3 dienu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas, lūdzu, konsultējieties ar ārstu.
Ciprinol lietošanas laikā
Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Ciprinol lietošanas laikā novērojat kaut ko no turpmāk minētā. Ārsts izlems, vai ārstēšana ar Ciprinol jāpārtrauc.
Smaga, pēkšņa alerģiska reakcija (anafilaktiska reakcija/šoks, angioneirotiskā tūska). Pat lietojot pirmo devu, pastāv neliela iespējamība, ka Jums var izveidoties smaga alerģiska reakcija ar šādiem simptomiem: spīlēšanas sajūta krūtīs, reibonis, slikta dūša vai ģībonis, vai reibonis pieceļoties. Ja tā notiek, pārtrauciet Ciprinol lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Retos gadījumos var parādīties sāpes un pietūkums locītavās vai cīpslas iekaisums vai plīsums. Jums ir palielināts risks, ja esat gados vecāks (vecāks par 60 gadiem), Jums ir veikta orgāna transplantācija, ir nieru darbības traucējumi vai Jūs ārstēšanā lietojat kortikosteroīdus. Cīpslu iekaisums un plīsumi var parādīties pirmo 48 ārstēšanas stundu laikā un arī vairākus mēnešus pēc Ciprinol lietošanas pārtraukšanas. Tiklīdz Jums parādās cīpslas sāpes vai pirmās iekaisuma pazīmes (piemēram, potītes, plaukstas, elkoņa, pleca vai ceļa locītavā), pārtrauciet Ciprinol lietošanu, sazinieties ar ārstu un atpūtiniet sāpošo vietu. Izvairieties no nevajadzīgas slodzes, jo tā var palielināt cīpslas plīsuma risku.
Ja Jūs sajūtat pēkšņas spēcīgas sāpes vēderā, krūškurvī vai mugurā, nekavējoties vērsieties neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.
Ja slimojat ar epilepsiju vai citām neiroloģiskām slimībām, piemēram, galvas smadzeņu išēmiju (nepietiekamu galvas smadzeņu asinsapgādi) vai insultu, Jums iespējamas blakusparādības, kas saistītas ar centrālo nervu sistēmu. Ja tā notiek, pārtrauciet Ciprinol lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Pirmo reizi lietojot Ciprinol, Jums iespējamas psihiskas reakcijas. Ja slimojat ar depresiju vai psihozi, to simptomi var pastiprināties, ārstēšanā lietojot Ciprinol. Ja tā notiek, pārtrauciet Ciprinol lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Retos gadījumos Jums var parādīties nerva bojājuma (neiropātija) simptomi, piemēram, sāpes, dedzinoša sajūta, tirpšana, nejutīgums un/vai vājums, it īpaši pēdās un kājās vai plaukstās un rokās. Šādā gadījumā pārtrauciet Ciprinol lietošanu un nekavējoties informējiet ārstu, lai novērstu neatgriezeniska stāvokļa attīstību.
Ir ziņots par hipoglikēmiju, biežāk pacientiem ar diabētu, galvenokārt gados vecākiem pacientiem. Ja rodas hipoglikēmija, nekavējoši konsultējieties ar ārstu.
Antibiotiku, arī Ciprinol, lietošanas laikā vai pat vairākas nedēļas pēc to lietošanas pārtraukšanas var sākties caureja. Ja tā ir smaga vai nepāriet, vai ievērojat, ka izkārnījumiem ir asiņu vai gļotu piejaukums, nekavējoties pārtrauciet Ciprinol lietošanu, jo tas var būt bīstami dzīvībai. Nelietojiet zāles, kas apstādina vai kavē zarnu kustības, un sazinieties ar savu ārstu.
- Ja Jums parādās redzes traucējumi vai jebkāda ietekme uz acīm, nekavējoties konsultējieties ar acu ārstu.
Ja Jums jānodod asins vai urīna paraugs, izstāstiet ārstam vai laboratorijas personālam, ka lietojat Ciprinol.
Ciprinol var izraisīt aknu bojājumu. Ja ievērojat kādu no šādiem simptomiem: ēstgribas zudums, dzelte (dzeltena ādas nokrāsa), tumšs urīns, nieze vai sāpes vēderā, pārtrauciet Ciprinol lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
- Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, izstāstiet to ārstam, jo var būt nepieciešams pielāgot zāļu devu.
Ciprinol var samazināt balto asins šūnu skaitu un spēju pretoties infekcijām. Ja Jums attīstās infekcija ar šādiem simptomiem: drudzis un nopietna vispārējā stāvokļa pasliktināšanās vai drudzis un lokāli infekcijas simptomi, piemēram, sāpes rīklē/rīkles galā/mutē vai urinācijas traucējumi, Jums nekavējoties jāapmeklē ārsts. Tiks veiktas asins analīzes, lai pārbaudītu, vai nav samazinājies balto asins šūnu skaits (agranulocitoze). Svarīgi ir izstāstīt ārstam, ka lietojat šīs zāles.
Lietojot Ciprinol, āda kļūst jutīgāka pret saules gaismu vai ultravioleto (UV) gaismu. Izvairieties atrasties spēcīgā saules gaismā vai mākslīgā UV gaismā, piemēram, solārijos.
Fluorhinolonu/hinolonu grupas antibakteriālo līdzekļu, tai skaitā Ciprinol, lietošana ir saistīta ar ļoti retām, bet nopietnām blakusparādībām, no kurām dažas ir ilgstošas (vairākus mēnešus vai gadus ilgas), invaliditāti izraisošas vai iespējami neatgriezeniskas. Pie šīm blakusparādībām pieder cīpslu, muskuļu un locītavu sāpes augšējās un apakšējās ekstremitātēs, iešanas grūtības, izmainīta jušana, piemēram, notirpums, durstīšana, kņudēšana, nejutīgums vai dedzināšanas sajūta (parestēzija), maņu orgānu traucējumi, tai skaitā redzes, garšas, smaržas un dzirdes traucējumi, depresija, atmiņas traucējumi, izteikts nogurums un izteikti miega traucējumi.
Ja pēc Ciprinol lietošanas Jums parādās kāda no šīm blakusparādībām, pirms zāļu lietošanas turpināšanas nekavējoties sazinieties ar ārstu. Jūs kopā ar ārstu izlemsiet, vai turpināt ārstēšanu, apsverot arī citas grupas antibakteriālo līdzekļu lietošanu.
Citas zāles un Ciprinol
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Nelietojiet Ciprinol kopā ar tizanidīnu, jo tas var izraisīt tādas blakusparādības kā, piemēram, zemu asinsspiedienu un miegainību (skatīt 2. punktā: “Nelietojiet Ciprinol šādos gadījumos”).
Zināms, ka turpmāk minētās zāles organismā mijiedarbojas ar Ciprinol. Ciprinol lietošana kopā ar šīm zālēm var ietekmēt šo zāļu terapeitisko iedarbību. Tas var palielināt arī blakusparādību rašanās iespējamību.
Izstāstiet ārstam, ja lietojat:
vitamīna K antagonisti (piemēram, varfarīnu, acenokumarolu, fenprokumonu vai fluindionu) vai citus iekšķīgi lietojamos antikoagulantus (asiņu šķidrināšanai),
probenecīdu (podagras ārstēšanai),
metotreksātu (atsevišķu vēža veidu, psoriāzes, reimatoīdā artrīta ārstēšanai),
teofilīnu (elpošanas traucējumu ārstēšanai),
tizanidīnu (muskuļu spasticitātes mazināšanai multiplās sklerozes gadījumā),
klozapīnu, olanzapīnu (antipsihotiski līdzekļi),
ropinirolu (Pārkinsona slimības ārstēšanai),
fenitoīnu (epilepsijas ārstēšanai),
ciklosporīnu (lai novērstu orgāna atgrūšanu pēc transplantācijas),
citas zāles, kas var izmainīt Jūsu sirds ritmu: zāles, kas pieder grupai, ko dēvē par antiaritmiskiem līdzekļiem (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds), tricikliskos antidepresantus, dažus pretmikrobu līdzekļus (kas pieder makrolīdu grupai), dažus antipsihotiskos līdzekļus.
Ciprinol var palielināt šādu zāļu koncentrāciju asinīs:
pentoksifilīns (asinsrites traucējumu ārstēšanai),
kofeīns,
duloksetīna (depresijas ārstēšanai),
lidokaīna (pretsāpju līdzeklis),
sildenafila (erekcijas veicināšanai),
agomelatīns,
zolpidems.
Dažas zāles samazina Ciprinol iedarbību. Izstāstiet ārstam, ja lietojat vai vēlaties lietot:
antacīdus,
omeprazols (čūlu ārstēšanai)
uztura bagātinātājus, kas satur minerālvielas,
sukralfātu,
fosfātus saistošu polimēru līdzekli (piemēram, sevelamēru),
zāles vai uztura bagātinātājus, kas satur kalciju, magniju, alumīniju vai dzelzi.
Ja šo zāļu lietošana ir ļoti svarīga, ieņemiet Ciprinol aptuveni divas stundas pirms to lietošanas vai arī ne ātrāk kā četras stundas pēc to lietošanas.
Ciprinol kopā ar pārtiku un dzērienu
Lai arī Ciprinol var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm, tablešu lietošanas laikā neēdiet vai nedzeriet piena produktus (piemēram, pienu vai jogurtu) vai dzērienus ar kalcija piedevām, jo tie var samazināt aktīvās vielas uzsūkšanos.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecības laikā ieteicams izvairīties no Ciprinol lietošanas. Izstāstiet savam ārstam, ja plānojat grūtniecību.
Nelietojiet Ciprinol barošanas ar krūti laikā, jo ciprofloksacīns izdalās mātes pienā un var kaitēt bērnam.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana:
Ciprinol var samazināt modrību. Var rasties neiroloģiskas blakusparādības. Tādēļ pirms transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas pārliecinieties, kā Jūs ietekmē Ciprinol. Šaubu gadījumā konsultējieties ar savu ārstu.
Ciprinol satur nātriju
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
3. Kā lietot Ciprinol
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ārsts Jums paskaidros, precīzi cik daudz Jums jālieto Ciprinol, kā arī, cik bieži un cik ilgi tas jādara. Tas ir atkarīgs no infekcijas veida un smaguma.
Izstāstiet ārstam, ja slimojat ar nieru slimībām, jo, iespējams, devu vajadzēs pielāgot.
Ārstēšanas ilgums parasti ir no 5 līdz 21 dienai, bet smagu infekciju gadījumā var būt ilgāks. Vienmēr lietojiet tabletes tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Jautājiet ārstam vai farmaceitam, ja neesat pārliecināts, cik daudz tablešu lietot un kā lietot Ciprinol.
Norijiet tabletes, uzdzerot lielu šķidruma daudzumu. Nekošļājiet tabletes, jo tām nav patīkama garša.
Mēģiniet tabletes ieņemt katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā.
Tabletes var ieņemt ēdienreizes laikā vai starp tām. Kalcijs, ko uzņemat ar uzturu ēdienreizes laikā, būtiski neietekmēs zāļu uzsūkšanos. Tomēr nelietojiet Ciprinol tabletes tikai ar piena produktiem, piemēram, pienu vai jogurtu, vai augļu sulām ar piedevām (piemēram, apelsīnu sulu ar kalcija piedevu).
Atcerieties, ka Ciprinol lietošanas laikā jādzer daudz šķidruma.
Ja esat lietojis Ciprinol vairāk nekā noteikts
Ja esat ieņēmis lielāku devu nekā noteikts, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību. Ja iespējams, paņemiet līdzi tabletes vai kastīti, lai parādītu to ārstam.
Ja esat aizmirsis lietot Ciprinol
Ieņemiet parasto devu pēc iespējas ātrāk un pēc tam turpiniet lietot, kā norādīts. Tomēr, ja jau gandrīz ir pienācis laiks ieņemt nākamo devu, nelietojiet izlaisto devu un turpiniet zāles lietot kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Noteikti pabeidziet ārstēšanas kursu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Ciprinol
Svarīgi ir pabeigt ārstēšanas kursu pat tad, ja pēc pāris dienām jūtaties labāk. Ja pārtrauksiet lietot šīs zāles pārāk ātri, infekcija var netikt pilnībā izārstēta un tās simptomi var parādīties atkal vai pastiprināties. Jums var attīstīties arī rezistence pret šo antibiotiku.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem
slikta dūša, caureja;
locītavu sāpes bērniem.
Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem
sēnīšu superinfekcijas;
liela eozinofīlo leikocītu – balto asins šūnu veida – koncentrācija;
ēstgribas zudums (anoreksija);
hiperaktivitāte vai uzbudinājums;
galvassāpes, reibonis, miega traucējumi vai garšas sajūtas traucējumi;
vemšana, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, piemēram, kairināts kuņģis (dedzināšana pakrūtē/grēmas), vai gāzu uzkrāšanās zarnās;
noteiktu vielu (transamināžu un/vai bilirubīna) koncentrācijas palielināšanās asinīs;
izsitumi, nieze vai nātrene;
sāpes locītavās pieaugušajiem;
vāja nieru darbība;
muskuļu un kaulu sāpes, slikta pašsajūta (astēnija) vai drudzis;
sārmainās fosfatāzes (vielas, kas atrodas asinīs) koncentrācijas palielināšanās asinīs.
Reti: var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem
resnās zarnas iekaisums (kolīts), kas saistīts ar antibiotiku lietošanu (ļoti retos gadījumos var būt letāls) (skatīt 2. punktā: Brīdinājumi un piesardzība lietošanā);
asins šūnu skaita pārmaiņas (leikopēnija, leikocitoze, neitropēnija, anēmija), palielināts vai samazināts asins recēšanas faktors (trombocītu skaits);
alerģiska reakcija, pietūkums (tūska) vai pēkšņs ādas un gļotādu pietūkums (angioneirotiskā tūska);
glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs (hiperglikēmija);
samazināts cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija) (skatīt 2. punktu: Brīdinājumi un piesardzība lietošanā)
apjukums, dezorientācija, trauksme, dīvaini sapņi, depresija vai halucinācijas;
kņudēšanas un durstīšanas sajūta, neparasts jutīgums pret maņu kairinājumiem, samazināta ādas jutība, trīce, lēkmes (skatīt 2. punktā: Brīdinājumi un piesardzība lietošanā) vai reibonis;
redzes traucējumi (diplopija);
troksnis ausīs, dzirdes zudums, dzirdes traucējumi;
ātra sirdsdarbība (tahikardija);
asinsvadu paplašināšanās (vazodilatācija), zems asinsspiediens vai ģībonis;
elpas trūkums, arī astmas simptomi;
aknu darbības traucējumi, dzelte (holestātiska dzelte) vai hepatīts;
palielināta jutība pret gaismu (skatīt 2. punktā: Brīdinājumi un piesardzība lietošanā);
sāpes muskuļos, locītavu iekaisums, muskuļu tonusa palielināšanās vai krampji;
nieru mazspēja, asins vai kristālu piejaukums urīnam (skatīt 2. punktā: Brīdinājumi un piesardzība lietošanā), urīnceļu iekaisums;
šķidruma aizture vai izteikta svīšana;
paaugstināta enzīma amilāzes koncentrācija.
Ļoti reti: var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem:
specifisks sarkano asins šūnu skaita samazināšanās veids (hemolītiskā anēmija); bīstams noteikta veida balto asins šūnu skaita samazinājums (agranulocitoze); sarkano un balto asins šūnu un trombocītu skaita samazinājums (pancitopēnija), kas var būt letāls; un kaulu smadzeņu nomākums, kas arī var būt letāls (skatīt 2. punktā: Brīdinājumi un piesardzība lietošanā);
smagas alerģiskas reakcijas (anafilaktiska reakcija vai anafilaktiskais šoks, kas var būt letāls, seruma slimība) (skatīt 2. punktā: Brīdinājumi un piesardzība lietošanā);
psihiskā stāvokļa traucējumi (psihotiskas reakcijas) (skatīt 2. punktā: Brīdinājumi un piesardzība lietošanā);
migrēna, koordinācijas traucējumi, nestabila gaita (gaitas traucējumi), ožas traucējumi, spiediens uz galvas smadzenēm (intrakraniālais spiediens);
mainīta krāsu uztvere;
asinsvadu sieniņu iekaisums (vaskulīts);
aizkuņģa dziedzera iekaisums;
aknu šūnu bojāeja (aknu nekroze), kas ļoti retos gadījumos izraisa dzīvībai bīstamu aknu mazspēju;
mazi, punktveida asinsizplūdumi zem ādas (petehijas); dažāda veida izsitumi uz ādas (piemēram, iespējami letāls Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermas nekrolīze);
muskuļu vājums, cīpslas iekaisums, cīpslas pārrāvums – īpaši lielās cīpslas, kas atrodas potītes aizmugurē (Ahileja cīpsla) (skatīt 2. punktā: Brīdinājumi un piesardzība lietošanā), myasthenia gravis simptomu pastiprināšanās (skatīt 2. punktā: Brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
ar nervu sistēmu saistīti traucējumi, piemēram, sāpes, dedzinoša sajūta, tirpšana, locekļu nejutīgums un/vai vājums;
pārmērīgi ātrs sirdsdarbības ritms, dzīvībai bīstams neregulārs sirdsdarbības ritms, sirdsdarbības ritma pārmaiņas (QT intervāla pagarināšanās elektrokardiogrammā jeb EKG- atspoguļo sirds elektrisko aktivitāti);
pustulāri izsitumi uz ādas;
palielināts asiņošanas risks (pacientiem, kas lieto līdzekļus asinsreces mazināšanai);
izteikta sajūsma (mānija) vai liels optimisms un pārmērīga aktivitāte (hipomānija), paaugstinātas jutības reakcija, ko dēvē par DRESS (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem);
sindroms, kas saistīts ar samazinātu ūdens izdalīšanos un zemu nātrija līmeni (SIADH).
Ļoti retos gadījumos hinolonu vai fluorhinolonu grupas antibakteriālo līdzekļu lietošana ir saistīta ar ilgstošām (vairākus mēnešus vai gadus ilgām) vai neatgriezeniskām nevēlamām zāļu izraisītām blakusparādībām, piemēram, cīpslu iekaisumiem, cīpslas plīsumu, locītavu sāpēm, ekstremitāšu sāpēm, iešanas grūtībām, izmainītu jušanu, piemēram, notirpumu, durstīšanu, kņudēšanu, dedzināšanu, nejutīgumu vai sāpēm (neiropātija), depresiju, nogurumu, miega traucējumiem, atmiņas traucējumiem, kā arī dzirdes, redzes, garšas un ožas traucējumiem, dažos gadījumos neatkarīgi no pirms ārstēšanas esošiem riska faktoriem.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Ciprinol
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko satur Ciprinol:
Aktīvā viela ir ciprofloksacīns.
Viena apvalkotā tablete satur 291 mg ciprofloksacīna hidrohlorīda monohidrāta, kas atbilst 250 mg ciprofloksacīna.
Viena apvalkotā tablete satur 582 mg ciprofloksacīna hidrohlorīda monohidrāta, kas atbilst 500 mg ciprofloksacīna.
Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliska celuloze, “A” tipa karboksimetilcietes nātrija sāls, povidons, kroskaramelozes nātrija sāls, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds un magnija stearāts tablešu kodolā, kā arī hidroksipropilmetilceluloze, talks, titāna dioksīds (E 171) un propilēnglikols tablešu apvalkā.
Ārējais izskats un iepakojums
250 mg apvalkotās tabletes ir baltas, apaļas un ar dalījuma līniju vienā pusē.
500 mg apvalkotās tabletes ir baltas, ovālas un ar dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt divās vienādās daļās.
Ir pieejamas kārbiņās ar blisteriem pa 10 apvalkotām tabletēm (1 blisterī 10 apvalkotās tabletes).
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
KRKA, d. d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019
SASKAŅOTS ZVA 18-04-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL128287_1
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 18.03.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 18.03.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 8
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Ciprinol 250 mg apvalkotās tabletes
Ciprinol 500 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 250 mg vai 500 mg ciprofloksacīna, kas atbilst 291 mg vai 582 mg ciprofloksacīna hidrohlorīda monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Ciprinol 250 mg apvalkotās tabletes: baltas, apaļas, ar dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt divās vienādās devās.
Ciprinol 500 mg apvalkotās tabletes: baltas, ovālas, ar dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt divās vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Ciprinol apvalkotās tabletes ir indicētas tālāk minēto infekciju ārstēšanai (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Pirms terapijas sākšanas īpaša uzmanība jāpievērš pieejamajai informācijai par rezistenci pret ciprofloksacīnu.
Jāievēro oficiālās vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu atbilstošu lietošanu.
Pieaugušie
Dziļo elpceļu infekcijas, ko izraisījušas Gram-negatīvas baktērijas:
hroniskas obstruktīvas plaušu slimības paasinājumi;
bronhopulmonālas infekcijas pacientiem ar cistisko fibrozi vai bronhektāzēm;
pneimonija.
Hronisks, strutains vidusauss iekaisums.
Akūts hroniska sinusīta paasinājums, īpaši, ja šīs infekcijas izraisījušas Gram-negatīvas baktērijas.
Urīnceļu infekcijas:
nekomplicēts akūts cistīts;
Nekomplicēta akūta cistīta gadījumā ciprofloksacīns jālieto tikai tad, ja šo infekciju ārstēšanai parasti ieteiktie citi antibakteriālie līdzekļi tiek uzskatīti par nepiemērotiem.
akūts pielonefrīts;
komplicētas urīnceļu infekcijas;
bakteriāls prostatīts.
Ģenitālās sistēmas infekcijas.
Gonokoku izraisīts uretrīts un cervicīts, ja izraisītājs ir jutīga Neisseria gonorrhoeae.
Epididimīts-orhīts, arī gadījumi, ja izraisītājs ir jutīga Neisseria gonorrhoeae.
Iegurņa iekaisuma slimība, arī gadījumi, ja izraisītājs ir jutīga Neisseria gonorrhoeae.
Kuņģa-zarnu trakta infekcijas (piemēram, ceļotāju caureja).
Infekcijas vēdera dobumā.
Ādas un mīksto audu infekcijas, ko izraisījušas Gram-negatīvas baktērijas.
Ļaundabīgs ārējās auss iekaisums.
Infekcijas kaulos un locītavās.
Invazīvu infekciju profilakse Neisseria meningitidis infekcijas gadījumā.
Sibīrijas mēra plaušu forma (profilakse pēc kontakta un ārstēšana).
Ciprofloksacīnu var izmantot neitropēnijas pacientiem ar drudzi, ja ir aizdomas par iespējamu bakteriālu infekciju.
Bērni un pusaudži
Bronhopulmonālas infekcijas, ko pacientiem ar cistisko fibrozi izraisījusi Pseudomonas aeruginosa.
Komplicētas urīnceļu infekcijas un akūts pielonefrīts.
Sibīrijas mēra plaušu forma (profilakse pēc kontakta un ārstēšana).
Ciprofloksacīnu var lietot smagu infekciju ārstēšanai bērniem un pusaudžiem, kad to uzskata par nepieciešamu.
Ārstēšanu drīkst sākt tikai ārsti, kuriem ir pieredze cistiskās fibrozes un/vai smagu infekciju ārstēšanā bērniem un pusaudžiem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Devu nosaka atbilstoši indikācijai, infekcijas smaguma pakāpei un lokalizācijai, izraisītāja organisma jutībai pret ciprofloksacīnu, pacienta nieru funkcijai un bērniem un pusaudžiem – pacienta ķermeņa masai.
Ārstēšanas ilgums atkarīgs no slimības smaguma pakāpes un tās klīniskās un bakterioloģiskās gaitas.
Dažu infekciju gadījumā (piemēram, Pseudomonas aeruginosa, Acinetobacter vai Staphylococci) var būt nepieciešama lielāka ciprofloksacīna deva un vienlaicīga citu atbilstošu antibakteriālu līdzekļu lietošana.
Dažu infekciju (piemēram, iegurņa iekaisuma slimības, infekcijas vēdera dobumā, infekcijas pacientiem ar neitropēniju un kaulu un locītavu infekcijas) ārstēšanā var būt nepieciešama vienlaicīga citu atbilstošu antibakteriālu līdzekļu lietošana, ņemot vērā slimībā iesaistītos patogēnos mikroorganismus.
Pieaugušie
Indikācijas
Dienas deva (mg)
Kopējais ārstēšanas ilgums (ietverot arī iespējamo parenterālo ciprofloksacīna ievadīšanu, sākot ārstēšanu)
Dziļo elpceļu infekcijas
500 mg divreiz dienā – 750 mg divreiz dienā
7 – 14 dienas
Augšējo elpceļu infekcijas
Akūts hroniska sinusīta paasinājums
500 mg divreiz dienā – 750 mg divreiz dienā
7 – 14 dienas
Hronisks strutains vidusauss iekaisums
500 mg divreiz dienā – 750 mg divreiz dienā
7 – 14 dienas
Ļaundabīgs ārējās auss iekaisums
750 mg divreiz dienā
28 dienas – 3 mēneši
Urīnceļu infekcijas
Nekomplicēts akūts cistīts
250 mg divreiz dienā – 500 mg divreiz dienā
3 dienas
Sievietēm pirmsmenopauzē var lietot vienu 500 mg devu
Komplicēts cistīts, akūts pielonefrīts
500 mg divreiz dienā
7 dienas
Komplicēts pielonefrīts
500 mg divreiz dienā – 750 mg divreiz dienā
vismaz 10 dienas, dažos īpašos gadījumos (piemēram, abscess) var turpināt ilgāk par 21 dienu
Prostatīts
500 mg divreiz dienā – 750 mg divreiz dienā
2 – 4 nedēļas (akūts) – 4 – 6 nedēļas (hronisks)
Ģenitālā trakta infekcijas
Gonokoku izraisīts uretrīts un cervicīts
500 mg vienā devā
1 diena (viena deva)
Epididimīts-orhīts un iegurņa orgānu slimības
500 mg divreiz dienā – 750 mg divreiz dienā
vismaz 14 dienas
Kuņģa-zarnu trakta infekcijas un intraabdominālas infekcijas
Patogēnu baktēriju, arī Shigella sugu, izņemot 1. tipa Shigella dysenteriae izraisīta caureja un empīriska smagas ceļotāju caurejas ārstēšana
500 mg divreiz dienā
1 diena
1. tipa Shigella dysenteriae izraisīta caureja
500 mg divreiz dienā
5 dienas
Vibrio cholerae izraisīta caureja
500 mg divreiz dienā
3 dienas
Vēdertīfs
500 mg divreiz dienā
7 dienas
Gram-negatīvu mikroorganismu izraisītas intraabdominālas infekcijas
500 mg divreiz dienā – 750 mg divreiz dienā
5 – 14 dienas
Ādas un mīksto audu infekcijas
500 mg divreiz dienā – 750 mg divreiz dienā
7 – 14 dienas
Infekcijas kaulos un locītavās
500 mg divreiz dienā – 750 mg divreiz dienā
ne vairāk par 3 mēnešiem
Neitropēnijas pacientiem ar drudzi, ja ir aizdomas par iespējamu bakteriālu infekciju.
Ciprofloksacīns jālieto vienlaicīgi ar atbilstošu antibakteriālo līdzekli(-iem), saskaņā ar oficiālajām vadlīnijām.
500 mg divreiz dienā – 750 mg divreiz dienā
Terapija jāturpina visu neitropēnijas periodu
Neisseria meningitides izraisītas invazīvas infekcijas profilakse
500 mg vienā devā
1 diena (viena deva)
Sibīrijas mēra plaušu forma – profilakse pēc kontakta un ārstēšana personām, kas spēj lietot zāles iekšķīgi, ja klīniski nepieciešams. Zāļu lietošana jāsāk pēc iespējas ātrāk pēc aizdomām par kontaktu vai kontakta apstiprinājuma.
500 mg divreiz dienā
60 dienas no Bacillus anthracis kontakta apstiprinājuma
Pediatriskā populācija
Indikācijas
Dienas deva (mg)
Kopējais ārstēšanas ilgums (ietverot arī iespējamo parenterālo ciprofloksacīna ievadīšanu, sākot ārstēšanu)
Cistiskā fibroze
20 mg/kg ķermeņa masas divreiz dienā, maksimāli 750 mg devā
10 – 14 dienas
Komplicētas urīnceļu infekcijas un akūts pielonefrīts
10 mg/kg ķermeņa masas divreiz dienā – 20 mg/kg ķermeņa masas divreiz dienā, maksimāli 750 mg devā
10 – 21 diena
Sibīrijas mēra plaušu forma – profilakse pēc kontakta un ārstēšana personām, kas spēj lietot zāles iekšķīgi, ja klīniski nepieciešams. Zāļu lietošana jāsāk pēc iespējas ātrāk pēc aizdomām par kontaktu vai kontakta apstiprinājuma.
10 mg/kg ķermeņa masas divreiz dienā – 15 mg/kg ķermeņa masas divreiz dienā, maksimāli 500 mg devā
60 dienas no Bacillus anthracis kontakta apstiprinājuma
Citas smagas infekcijas
20 mg/kg ķermeņa masas divreiz dienā, maksimāli 750 mg devā
Atbilstoši infekcijas tipam
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem jāsaņem deva, ņemot vērā infekcijas smaguma pakāpi un pacienta kreatinīna klīrensu.
Nieru un aknu darbības traucējumi
Ieteicamās sākuma un balstdevas pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem.
Kreatinīna klīrenss
[ml/min/1,73 m2]
Seruma kreatinīns
[µmol/l]
Perorālā deva
[mg]
>60
<124
Skatīt parasto dozēšanas shēmu
30–60
124–168
250–500 mg ik pēc 12 h
<30
>169
250–500 mg ik pēc 24 h
Pacienti, kuriem tiek veikta hemodialīze
>169
250–500 mg ik pēc 24 h (pēc dialīzes)
Pacienti, kuriem tiek veikta peritoneālā dialīze
>169
250–500 mg ik pēc 24 h
Pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem deva nav jāpielāgo.
Zāļu devas bērniem ar nieru un/vai aknu funkcijas traucējumiem nav pētītas.
Ievadīšanas veids
Tabletes jānorij nesakošļātas, uzdzerot šķidrumu. Tās var lietot neatkarīgi no ēdienreizes. Ja tās tiek lietotas tukšā dūšā, aktīvā viela uzsūcas ātrāk. Ciprofloksacīna tabletes nevajadzētu lietot ar piena produktiem (piemēram, pienu, jogurtu) vai augļu sulām, kam pievienotas minerālvielas (piemēram, apelsīnu sulu ar kalcija piedevu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Smagos gadījumos vai ja pacients nespēj iedzert tableti (piemēram, pacienti, kuri saņem enterālo barošanu), ārstēšanu ieteicams sākt ar intravenozo ciprofloksacīna zāļu formu, līdz būs iespējama pāreja uz iekšķīgi lietojamu zāļu formu.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem hinoloniem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
No ciprofloksacīna lietošanas jāizvairās pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijušas nopietnas nevēlamas blakusparādības pēc hinolonu vai fluorhinolonu saturošu zāļu lietošanas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šo pacientu ārstēšana ar ciprofloksacīnu jāuzsāk tikai tad, ja nav alternatīvu ārstēšanas iespēju un pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas (skatīt arī 4.3. apakšpunktu).
Smagas infekcijas un infekcijas, ko izraisījusi jaukta Gram-pozitīvo un anaerobo patogēnu mikroflora
Ciprofloksacīna monoterapija nav piemērota empīriskai smagu infekciju un jebkādu infekciju, ko varētu būt izraisījusi jaukta Gram-pozitīvo un anaerobo patogēnu mikroflora, ārstēšanai. Šādu infekciju gadījumā ciprofloksacīns jālieto vienlaicīgi ar citiem antibakteriāliem līdzekļiem.
Streptokoku (arī Streptococcus pneumoniae) izraisītas infekcijas
Nepietiekamas efektivitātes dēļ ciprofloksacīnu nav ieteicams izmantot streptokoku izraisītu infekciju ārstēšanai.
Ģenitālā trakta infekcijas
Gonokoku izraisītu uretrītu, cervicītu, epididimītu-orhītu un iegurņa iekaisuma slimības var izraisīt pret fluorhinoloniem rezistenta Neisseria gonorrhoeae.
Tādēļ gonokoku izraisīta uretrīta un cervicīta ārstēšanai ciprofloksacīns jālieto tikai tad ja izslēgta pret ciprofloksacīnu rezistentas Neisseria gonorrhoeae infekcija. Epididimīta-orhīta un iegurņa iekaisuma slimības gadījumā empīrisku ciprofloksacīna lietošanu var apsvērt tikai kombinācijā ar citu atbilstošu antibakteriālu līdzekli (piemēram, cefalosporīnu). Ja pēc 3 dienu ārstēšanas nenovēro klīnisku uzlabošanos, terapija jāpārskata.
Urīnceļu infekcijas
Escherichia coli (biežākā urīnceļu infekciju izraisītāja) rezistence pret fluorhinoloniem Eiropas Savienībā ir dažāda. Ordinējot zāles, ieteicams ņemt vērā Escherichia coli rezistences pret fluorhinoloniem vietējo izplatību.
Sagaidāms, ka ciprofloksacīna viena deva, ko var izmantot nekomplicēta cistīta terapijā sievietēm pirms menopauzes iestāšanās, ir mazāk efektīva nekā ilgāka zāļu lietošana. Tas vēl vairāk jāievēro, apsverot pieaugošo Escherichia coli rezistences pakāpi pret hinoloniem.
Vēdera dobuma infekcijas
Ir maz datu par ciprofloksacīna efektivitāti, ārstējot infekcijas, kas attīstījušās vēdera dobumā pēc operācijas.
Ceļotāja caureja
Izvēloties ciprofloksacīnu, jāņem vērā informācija par rezistenci pret ciprofloksacīnu valstīs, kas tiek apmeklētas.
Kaulu un locītavu infekcijas
Ciprofloksacīns jālieto kombinācijā ar citu pretmikrobu līdzekli atkarībā no mikrobioloģisko izmeklējumu rezultātiem.
Sibīrijas mēra plaušu forma
Lietošana cilvēkam pamatojas uz in vitro jutības datiem un dzīvnieku pētījumu datiem kopā ar nelielu datu apjomu par lietošanu cilvēkam. Ārstējošajam ārstam jāskatās nacionālie un/vai starptautiskie kopīgā viedokļa dokumenti par Sibīrijas mēra ārstēšanu.
Pediatriskā populācija
Lietojot ciprofloksacīnu bērniem un pusaudžiem, jāņem vērā oficiālās vadlīnijas. Ciprofloksacīna terapiju drīkst ordinēt tikai ārsts, kuram ir pieredze cistiskās fibrozes un/vai smagu infekciju ārstēšanā bērniem un pusaudžiem.
Pierādīts, ka ciprofloksacīns izraisa locītavu, uz kurām balstās ķermeņa svars, artropātiju nenobriedušiem dzīvniekiem. Analizējot randomizēta, dubultmaskēta pētījuma par ciprofloksacīna lietošanu bērniem drošības datus (ciprofloksacīns: n=335, vidējais vecums = 6,3 gadi; kontrolgrupa: n=349, vidējais vecums = 6,2 gadi; vecuma diapazons = 1 – 17 gadi), tika konstatēta ar zāļu lietošanu iespējami saistīta artropātija (atdalīta no klīniskajām, ar locītavām saistītajām pazīmēm un simptomiem) līdz +42. dienai – 7,2% un 4,6%. Attiecīgi, ar zāļu lietošanu saistītas artropātijas sastopamība, veicot novērošanu līdz 1 gadam, bija 9,0% un 5,7%. Artropātiju gadījumu, kas, iespējams, saistīti ar zāļu lietošanu, sastopamības biežuma pieaugums laika gaitā nebija statistiski nozīmīgs starp grupām. Ārstēšanu vajadzētu sākt tikai pēc rūpīgas guvuma/riska izvērtēšanas, jo iespējamas nevēlamas blakusparādības, saistītas ar locītavām un/vai apkārtējiem audiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Bronhopulmonālās infekcijas pacientiem ar cistisko fibrozi
Klīniskajos pētījumos tika iekļauti bērni un pusaudži vecumā no 5 līdz 17 gadiem. Mazāka pieredze ir iegūta, ārstējot bērnus vecumā no 1 līdz 5 gadiem.
Komplicētas urīnceļu infekcijas un pielonefrīts
Urīnceļu infekciju ārstēšanu ar ciprofloksacīnu jāapsver, ja nav iespējams izmantot citus ārstēšanas veidus, un šī ārstēšana jāpamato ar mikrobioloģisko izmeklējumu rezultātiem. Klīniskajos pētījumos tika iekļauti bērni un pusaudži vecumā no 1 līdz 17 gadiem.
Citas specifiskas smagas infekcijas
Citas smagas infekcijas, atbilstoši oficiālajām vadlīnijām vai pēc rūpīgas guvuma-riska izvērtēšanas, ja nav iespējams izmantot citus ārstēšanas veidus, vai pēc neveiksmīgas konvencionālās terapijas un ja mikrobioloģiskās izmeklēšanas rezultāti var pamatot ciprofloksacīna lietošanu.
Ciprofloksacīna lietošana specifisku smagu infekciju, izņemot to, kas norādītas iepriekš, gadījumā nav izvērtēta klīniskajos pētījumos, un klīniskā pieredze ir ierobežota. Tādēļ, ārstējot pacientus ar šādām infekcijām, ieteicams ievērot piesardzību.
Paaugstināta jutība
Pēc vienreizējas devas lietošanas var attīstīties paaugstināta jutība un alerģiskas reakcijas, tai skaitā anafilakse un anafilaksei līdzīgas reakcijas, kas var būt dzīvībai bīstamas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja tiek novērota šāda reakcija, ciprofloksacīna lietošana jāpārtrauc un jāsāk piemērota ārstēšana.
Skeleta-muskuļu sistēma
Ciprofloksacīnu kopumā nevajadzētu lietot pacientiem, kuriem anamnēzē ir cīpslu slimība/darbības traucējumi, kas saistīti ar hinolonu terapiju. Tomēr ļoti retos gadījumos, ja mikrobioloģiskajā izmeklēšanā konstatēts izraisītājs mikroorganisms un izvērtēta riska/guvuma attiecība, ciprofloksacīnu var izrakstīt šādiem pacientiem noteiktu, smagu infekciju ārstēšanai, īpaši, ja ir bijusi neveiksmīga standarta terapija vai novērota mikroorganismu rezistence, tad, ja mikrobioloģisko izmeklējumu dati var pamatot ciprofloksacīna lietošanu.
Tendinīts un cīpslas plīsums
Tendinīts un cīpslas plīsums (it īpaši Ahilleja cīpslas, bet ne tikai), reizēm bilaterāls var parādīties jau 48 stundu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas ar hinoloniem vai fluorhinoloniem, un par to ziņots pat vairākus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Tendinīta un cīpslas plīsuma risks ir lielāks gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, pacientiem ar parenhimatozo orgānu transplantātiem un pacientiem, kuru ārstēšanā vienlaicīgi lieto kortikosteroīdus. Tāpēc jāizvairās no vienlaicīgas kortikosteroīdu lietošanas.
Parādoties pirmajām tendinīta pazīmēm (piem., sāpīgs pietūkums, iekaisums), ārstēšana ar ciprofloksacīnu jāpārtrauc un jāapsver alternatīva ārstēšana. Skartā(s) ekstremitāte(s) atbilstoši jāārstē (piem., imobilizācija). Ja parādās tendinopātijas pazīmes, kortikosteroīdus lietot nedrīkst.
Ciprofloksacīnu jālieto piesardzīgi pacientiem ar myasthenia gravis, jo simptomi var saasināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Aortas aneirisma un disekcija
Epidemioloģiskajos pētījumos ir ziņots par paaugstinātu aortas aneirismas un disekcijas risku pēc fluorhinolonu lietošanas, īpaši gados vecākiem pacientiem.
Tāpēc pacientiem ar aneirismu ģimenes anamnēzē vai pacientiem, kuriem jau iepriekš diagnosticēta aortas aneirisma un/vai aortas disekcija vai kuriem ir citi riska faktori vai stāvokļi, kas rada noslieci uz aortas aneirismu un disekciju (piemēram, Marfāna (Marfan) sindroms, asinsvadu Ēlersa-Danlosa (Ehlers-Danlos) sindroms, Takajasu (Takayasu) arterīts, milzšūnu arterīts, Behčeta (Behcet’s) slimība, hipertensija, apstiprināta ateroskleroze), fluorhinoloni jālieto tikai pēc rūpīgas ieguvuma un riska izvērtēšanas un citu ārstēšanas iespēju apsvēršanas.
Gadījumā, ja pēkšņi rodas sāpes vēderā, krūškurvī vai mugurā, pacientiem jāiesaka nekavējoties vērsties pie ārsta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.
Fotosensitivitāte
Konstatēts, ka ciprofloksacīns izraisa fotosensitivitātes reakcijas. Pacientiem, kas ārstēšanā lieto ciprofloksacīnu, jāiesaka izvairīties no atrašanās tiešā, spilgtā saules gaismā vai UV starojumā (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Redzes traucējumi
Ja redze pasliktinās vai arī rodas jebkāda ietekme uz acīm, nekavējoties jākonsultējas ar acu ārstu.
Centrālā nervu sistēma
Ciprofloksacīns tāpat kā citi hinoloni ierosina lēkmju attīstību vai pazemina to ierosināšanas slieksni. Ziņots par status epilepticus gadījumiem. Ciprofloksacīns jālieto piesardzīgi pacientiem ar CNS traucējumiem, kuriem varētu būt predispozīcija uz lēkmēm. Ja attīstās lēkmes, ciprofloksacīna lietošana jāpārtrauc (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pēc pirmās ciprofloksacīna devas lietošanas var attīstīties psihiskas reakcijas. Retos gadījumos depresija vai psihoze var progresēt līdz pašnāvniecisku domu veidošanai/domām, un šīs norises kulminācija ir pašnāvības mēģinājums vai īstenota pašnāvība. Parādoties šādiem gadījumiem, ciprofloksacīna lietošana jāpārtrauc.
Ilgstošas, invaliditāti izraisošas un iespējami neatgriezeniskas nopietnas nevēlamas zāļu izraisītas blakusparādības
Ļoti retos gadījumos ziņots par ilgstošām (vairākus mēnešus vai gadus ilgām), invaliditāti izraisošām un iespējami neatgriezeniskām nopietnām nevēlamām zāļu izraisītām blakusparādībām, kas reizēm skar vairākas organisma sistēmas (skeleta-muskuļu, nervu, psihisko un sensoro), pacientiem, kuri lietojuši hinolonus vai fluorhinolonus, neatkarīgi no viņu vecuma un pirms ārstēšanas esošiem riska faktoriem. Ciprofloksacīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc, ja parādās pirmie jebkādas nopietnas nevēlamas blakusparādības simptomi, un pacientiem jāiesaka sazināties ar zāļu izrakstītāju, lai saņemtu konsultāciju.
Perifērā neiropātija
Ir saņemti ziņojumi par sensorās vai sensormotorās polineiropātijas gadījumiem, kas izpaužas kā parestēzija, hipoestēzija, dizestēzija vai vājums pacientiem, kuri saņem hinolonu un fluorhinolonu grupas zāles. Lai novērstu neatgriezeniska stāvokļa attīstību, pirms ārstēšanas turpināšanas pacientiem, kuri saņem ciprofloksacīna terapiju, jāiesaka informēt ārstu, ja ārstēšanas laikā parādās neiropātijas simptomi, piemēram, sāpes, dedzinoša sajūta, tirpšana, nejutīgums vai nogurums
(skatīt 4.8. apakšpunktu).
Kardiovaskulāri traucējumi
Jāievēro piesardzība, lietojot fluorhinolonus, to vidū ciprofloksacīnu, pacientiem ar zināmiem QT intervāla pagarināšanās riska faktoriem, piemēram:
iedzimts pagarināta QT intervāla sindroms,
vienlaicīga citu zāļu lietošana, kas pagarina QT intervālu (piemēram, IA un III grupas antiaritmiski līdzekļi, tricikliski antidepresanti, makrolīdi, antipsihotiski līdzekļi),
nekoriģēti elektrolītu līdzsvara traucējumi (piemēram, hipokaliēmija, hipomagnēmija)
sirds slimība (piemēram, sirds mazspēja, miokarda infarkts, bradikardija).
Gados vecāki pacienti un sievietes var būt daudz jutīgākas pret zālēm, kas pagarina QTc intervālu. Tāpēc jāievēro piesardzība lietojot fluorkvinolonus, tajā skaitā ciprofloksacīnu, šīm pacientu grupām. (skatīt 4.2. apakšpunktu – gados vecāki pacienti, 4.5., 4.8., 4.9. apakšpunktu).
Disglikēmija
Tāpat kā lietojot visus hinolonus, ziņots par glikozes līmeņa asinīs traucējumiem, tai skaitā gan par hipoglikēmiju, gan par hiperglikēmiju (skatīt 4.8. apakšpunktu), parasti diabēta pacientiem, kuri vienlaikus saņem iekšķīgi lietojamos hipoglikēmiskos līdzekļus (piemēram, glibenklamīdu) vai insulīnu. Ir ziņots par hipoglikēmiskās komas gadījumiem. Diabēta pacientiem ieteicams rūpīgi kontrolēt glikozes līmeni asinīs
Kuņģa-zarnu trakts
Ja ārstēšanas laikā vai pēc tās (arī vairākas nedēļas pēc ārstēšanas) attīstās smaga un ilgstoša caureja, tas var liecināt par ar antibiotiku lietošanu saistītu kolītu (dzīvībai bīstama, ar iespējami letālu iznākumu), kam nepieciešama steidzama ārstēšana (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šādos gadījumos ciprofloksacīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša ārstēšana. Šajā gadījumā ir kontrindicētas peristaltiku nomācošas zāles.
Nieres un urīnceļi
Ziņots par kristalūriju, kas saistīta ar ciprofloksacīna lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kuri saņem ciprofloksacīnu, jābūt labi hidratētiem un jāizvairās no uztura, kas rada izteikti sārmainu urīnu.
Nieru darbības traucējumi
Ciprofloksacīns lielākoties tiek izvadīts nemainītā formā caur nierēm, tādēļ, lai izvairītos no ciprofloksacīna akumulēšanās izraisītām nevēlamām blakusparādībām, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nepieciešama devas pielāgošana, kā aprakstīts 4.2. apakšpunktā.
Aknas un žultsceļi
Lietojot ciprofloksacīnu, ziņots par aknu nekrozes gadījumiem un dzīvībai bīstamu aknu mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja vērojamas jebkādas aknu slimības pazīmes vai simptomi (piemēram, ēstgribas zudums, dzelte, tumšs urīns, nieze vai sāpes vēderā), ārstēšana jāpārtrauc.
Glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīts
Pacientiem, kuri lieto ciprofloksacīnu un kuriem ir glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīts, ziņots par hemolītiskām reakcijām. Šiem pacientiem jāizvairās no ciprofloksacīna lietošanas, ja vien potenciālais guvums nepārsniedz iespējamo risku. Šādā gadījumā jākontrolē, vai nerodas hemolīze.
Rezistence
Ciprofloksacīna terapijas laikā vai pēc tās rezistentā baktērija ir jāizolē, neatkarīgi no tā, vai superinfekcija ir attīstījusies vai ne. Var būt palielināts rezistentu baktēriju celmu veidošanās risks, ja, zāles tiek lietotas ilgstoši un/vai ārstējot nozokomiālas infekcijas, īpaši, ja infekcijas izraisījušas Staphylococcus un Pseudomonas sugas.
Citohroms P450
Ciprofloksacīns inhibē CYP1A2 un tādēļ var izraisīt tādu vienlaicīgi lietoto zāļu (piemēram, teofilīna, klozapīna, olanzapīna, ropinirola, tizanidīna, duloksetīna, agomelatīna) koncentrācijas palielināšanos, kuras metabolizē šis enzīms. Vienlaicīga ciprofloksacīna un tizanidīna lietošana ir kontrindicēta. Tādēļ pacienti, kuri vienlaicīgi ar ciprofloksacīnu lieto šīs zāles, rūpīgi jāuzrauga, vai viņiem neveidojas pārdozēšanas klīniskās pazīmes, kā arī var būt nepieciešama zāļu koncentrācijas noteikšana serumā (piemēram, lietojot teofilīnu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Metotreksāts
Ciprofloksacīnu nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar metotreksātu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Mijiedarbība ar testiem
Ciprofloksacīna in vitro iedarbība uz Mycobacterium tuberculosis var izraisīt pseidonegatīvus bakterioloģisko analīžu rezultātus paraugos no pacientiem, kuri dotajā brīdī lieto ciprofloksacīnu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Citu zāļu ietekme uz ciprofloksacīnu
Zāles, kas pagarina QT intervālu
Ciprofloksacīns tāpat kā citi fluorhinoloni jālieto piesardzīgi pacientiem, kas saņem zāles, kuras pagarina QT intervālu (piemēram, IA un III grupas antiaritmiski līdzekļi, tricikliski antidepresanti, makrolīdi, antipsihotiski līdzekļi), skatīt 4.4. apakšpunktu.
Helātu kompleksu veidošanās
Ciprofloksacīna uzsūkšanās mazinās, ja vienlaicīgi tiek lietots ciprofloksacīns (iekšķīgi) un multivalentas, katjonus saturošas zāles un minerālvielas (piemēram, kalciju, magniju, alumīniju, dzelzi) saturoši uztura bagātinātāji, fosfātus saistošie polimēru līdzekļi (piemēram, sevelamērs vai lantāna karbonāts), sukralfāts vai antacīdi un izteikti buferētas zāles (piemēram, didanozīna tabletes), kas satur magniju, alumīniju vai kalciju. Tādēļ ciprofloksacīns jālieto vai nu 1 – 2 stundas pirms šo zāļu lietošanas, vai vismaz 4 stundas pēc to lietošanas. Ierobežojums neattiecas uz antacīdiem, kas pieder pie H2 receptoru blokatoru grupas.
Uzturs un piena produkti
Kalcijs, kas ir parasta uztura sastāvā, būtiski neietekmē uzsūkšanos. Tomēr jāizvairās vienlaicīgi ar ciprofloksacīnu lietot tikai piena produktus vai dzērienus, kam pievienotas minerālvielas (piemēram, pienu, jogurtu, apelsīnu sulu ar kalcija piedevu), jo var samazināties ciprofloksacīna uzsūkšanās.
Probenecīds
Probenecīds traucē ciprofloksacīna renālo sekrēciju. Vienlaicīga probenecīda un ciprofloksacīna lietošana palielina ciprofloksacīna koncentrāciju serumā.
Metoklopramīds
Metoklopramīds paātrina (iekšķīgi lietota) ciprofloksacīna uzsūkšanos, tādēļ tā koncentrācija plazmā maksimumu sasniedz ātrāk. Nav bijis ietekmes uz ciprofloksacīna biopieejamību.
Omeprazols
Ciprofloksacīna lietošana vienlaikus ar omeprazolu saturošiem līdzekļiem izraisa nelielu ciprofloksacīna Cmax un AUC mazināšanos.
Ciprofloksacīna ietekme uz citām zālēm
Tizanidīns
Tizanidīnu nedrīkst lietot kopā ar ciprofloksacīnu (skatīt 4.3. apakšpunktu). Klīniskā pētījumā veselām pētāmajām personām, lietojot tizanidīnu kopā ar ciprofloksacīnu, palielinājās tizanidīna koncentrācija serumā (Cmax pieaugums: 7 reizes, diapazons: no 4 līdz 21 reizei; AUC pieaugums: 10 reižu, diapazons: no 6 līdz 24 reizēm). Tizanidīna seruma koncentrācijas palielināšanās saistīta ar hipotensīvās un sedatīvās iedarbības pastiprināšanos.
Metotreksāts
Vienlaicīgi lietojot ciprofloksacīnu un metotreksātu, var tikt inhibēts metotreksāta renālais tubulārais transports un tādējādi palielināties metotreksāta koncentrācija plazmā. Tas var palielināt ar metotreksāta lietošanu saistīto toksisko reakciju risku. Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Teofilīns
Vienlaicīga ciprofloksacīna un teofilīna lietošana var izraisīt nevēlamu teofilīna koncentrācijas palielināšanos serumā. Tas var radīt teofilīna blakusparādības, kas retos gadījumos var būt dzīvībai bīstamas vai letālas. Lietojot kombināciju, jāpārbauda teofilīna koncentrācija serumā un, ja nepieciešams, jāsamazina teofilīna deva (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Citi ksantīna atvasinājumi
Vienlaicīgi lietojot ciprofloksacīnu un kofeīnu vai pentoksifilīnu (okspentifilīnu), ziņots par šo ksantīna atvasinājumu koncentrācijas palielināšanos serumā.
Fenitoīns
Vienlaicīgi lietojot ciprofloksacīnu un fenitoīnu, var samazināties vai palielināties fenitoīna koncentrācija serumā, tādēļ ieteicama zāļu seruma koncentrāciju kontrole.
Ciklosporīns
Pēc ciprofloksacīnu un ciklosporīnu saturošu līdzekļu vienlaikus lietošanas novērota pārejoša kreatinīna koncentrācijas palielināšanās serumā. Tādēļ šādiem pacientiem bieži (divas reizes nedēļā) jākontrolē kreatinīna koncentrācija serumā.
K vitamīna antagonisti
Ciprofloksacīna lietošana vienlaikus ar K vitamīna antagonistu var pastiprināt tā antikoagulanta iedarbību. Risku var ietekmēt infekcijas veids, pacienta vecums un vispārējais stāvoklis, tādēļ grūti novērtēt ciprofloksacīna ietekmi uz INR (starptautiskās normalizētās attiecības) palielinājumu. Ciprofloksacīna un K vitamīna antagonista (piemēram, varfarīna, acenokumarola, fenprokumona vai fluindinona) vienlaikus lietošanas laikā un īsu laiku pēc tās bieži jākontrolē INR.
Duloksetīns
Klīniskos pētījumos pierādīts, ka duloksetīna lietošana vienlaikus ar spēcīgiem CYP450 1A2 izoenzīma inhibitoriem, piemēram, fluvoksamīnu, var izraisīt duloksetīna AUC un Cmax palielināšanos. Lai arī nav pieejami klīniski dati par iespējamu mijiedarbību ar ciprofloksacīnu, līdzīga ietekme var būt sagaidāma arī ciprofloksacīna un duloksetīna vienlaikus lietošanas laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ropinirols
Klīniskā pētījumā pierādīts, ka vienlaicīga ropinirola un ciprofloksacīna – vidēji spēcīga CYP450 1A2 izoenzīma inhibitora – lietošana izraisa ropinirola Cmax un AUC palielināšanos par attiecīgi 60% un 84%. Ar ropinirola terapiju saistītu blakusparādību uzraudzība un atbilstoša devas pielāgošana tiek rekomendēta vienlaicīgas terapijas laikā, kā arī pēc tās (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lidokaīns
Pierādīts, ka veseliem cilvēkiem lidokaīnu saturošu līdzekļu lietošana vienlaikus ar vidēji spēcīgu CYP450 1A2 izozīma inhibitoru ciprofloksacīnu mazina intravenozi ievadīta lidokaīna klīrensu par 22%. Lai arī lidokaīna terapijas panesamība bija laba, vienlaikus lietošanas gadījumā iespējama mijiedarbība ar ciprofloksacīnu un ar to saistītas blakusparādības.
Klozapīns
Pēc 7 dienu 250 mg ciprofloksacīna un klozapīna vienlaicīgas lietošanas klozapīna un N-dezmetilklozapīna koncentrācija serumā palielinājās par attiecīgi 29% un 31%. Laikā, kad ārstēšanā tiek izmantots ciprofloksacīns, kā arī neilgi pēc ārstēšanas pārtraukšanas ieteicams veikt klīnisko novērošanu un atbilstošu klozapīna devas pielāgošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Sildenafils
Veseliem cilvēkiem pēc 50 mg iekšķīgas sildenafila devas, kas lietota vienlaikus ar 500 mg ciprofloksacīna, sildenafila Cmax un AUC palielinājās aptuveni divas reizes. Tādēļ, parakstot ciprofloksacīnu vienlaikus ar sildenafilu, jāievēro piesardzība un jāapsver iespējamais risks un ieguvums.
Agomelatīns
Klīniskos pētījumos pierādīts, ka fluvoksamīns, spēcīgs CYP450 1A2 izoenzīma inhibitors, būtiski nomāc agomelatīna metabolismu, kā rezultātā agomelatīna iedarbība palielinās 60 reižu. Lai gan klīniskie dati par iespējamu mijiedarbību ar ciprofloksacīnu, vidēji spēcīgu CYP450 1A2 inhibitoru, nav pieejami, vienlaikus lietošanas gadījumā sagaidāma līdzīga ietekme (skat. „Citohroms P450” sadaļā „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Zolpidēms
Lietojot vienlaikus ar ciprofloksacīnu, var paaugstināties zolpidēma līmenis asinīs, tādēļ vienlaikus lietošana nav ieteicama.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Dati, kas pieejami par lietošanu grūtniecēm, norāda, ka ciprofloksacīnam nepiemīt malformatīva vai toksiska iedarbība uz augli/jaundzimušo. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu ietekmi saistībā ar reproduktīvo toksicitāti. Dzīvnieku mazuļiem un augļiem, kas pirms dzimšanas vai pēc tās bijuši pakļauti hinolonu iedarbībai, novērota ietekme uz nenobriedušiem skrimšļaudiem, tādējādi nevar izslēgt iespēju, ka zāles var radīt locītavu skrimšļa bojājumus nenobriedušam cilvēka organismam/auglim (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Drošības dēļ ciprofloksacīnu nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.
Barošana ar krūti
Ciprofloksacīns izdalās mātes pienā. Pastāv locītavu bojājuma risks, tāpēc ciprofloksacīnu barošanas ar krūti laikā nevajadzētu lietot.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ciprofloksacīnam piemīt neiroloģiska iedarbība, tāpēc tas var ietekmēt reakcijas ātrumu. Tādējādi var tikt traucēta spēja vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
- Ļoti bieži (≥ 1/10)
- Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)
- Retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)
- Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)
- Ļoti reti (< 1/10 000)
- Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
Slikta dūša un caureja ir nevēlamas zāļu blakusparādības, par kurām ziņots visbiežāk.
Turpmāk, atbilstoši sastopamības biežumam, uzskaitītas nevēlamās blakusparādības, kas, lietojot ciprofloksacīnu (iekšķīgi, intravenozi un nomainot vienu ievadīšanas veidu ar otru), novērotas klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā.
Analizējot sastopamības biežumu, tika ņemti vērā dati no abām grupām – gan par iekšķīgi, gan intravenozi lietoto ciprofloksacīnu.
Orgānu sistēmu grupa
Bieži
≥1/100 - <1/10
Retāk
≥1/1 000 - <1/100
Reti
≥1/10 000 - <1/1 000
Ļoti reti
<1/10 000
Sastopamība nav zināma (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
Infekcijas un infestācijas
Sēnīšu superinfekcijas
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Eozinofīlija
Leikopēnija, anēmija, neitropēnija, leikocitoze, trombocitopēnija, trombocitēmija
Hemolītiskā anēmija, agranulocitoze, pancitopēnija (dzīvībai bīstama), kaulu smadzeņu nomākums (dzīvībai bīstams)
Imūnās sistēmas traucējumi
Alerģiska reakcija, alerģiska tūska / angioedēma
Anafilaktiska reakcija, anafilaktiskais šoks (dzīvībai bīstams) (skatīt 4.4. apakšpunktu), seruma slimībai līdzīga reakcija
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (SIADH)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Anoreksija
Hiperglikēmija,
hipoglikēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Psihiskie traucējumi*
Psihomotora hiperaktivitāte / uzbudinājums
Apjukums un dezorientācija, trauksme, patoloģiski sapņi, depresija (kas savā kulminācijā var izpausties ar pašnāvniecisku domu veidošanu/domām vai ar pašnāvības mēģinājumiem un īstenotu pašnāvību) (skatīt 4.4. apakšpunktu), halucinācijas
Psihotiskas reakcijas (kas savā kulminācijā var izpausties ar pašnāvniecisku domu veidošanu/domām vai ar pašnāvības mēģinājumiem un īstenotu pašnāvību) (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Mānija, hipomānija
Nervu sistēmas traucējumi*
Galvassāpes, reibonis, miega traucējumi, garšas sajūtas traucējumi
Parestēzija un dizestēzija, hipestēzija, trīce, krampji (tai skaitā status epilepticus 4.4. apakšpunktu), vertigo
Migrēna, koordinācijas traucējumi, gaitas traucējumi, ožas nervu traucējumi, intrakraniāla hipertensija un galvas smadzeņu pseidoaudzējs
Perifēra neiropātija, polineiropātija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Acu bojājumi*
Redzes traucējumi (piemēram, diplopija)
Mainīta krāsu uztvere
Ausu un labirinta bojājumi*
Troksnis ausīs, dzirdes zudums / dzirdes traucējumi
Sirds funkcijas traucējumi
Tahikardija
Ventrikulāra aritmija un torsade de pointes (ziņots galvenokārt personām ar QT intervāla pagarināšanās riska faktoriem), EKG pagarināts QT intervāls (sk. 4.4. un 4.9. apakšpunktu).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Vazodilatācija, hipotensija, ģībonis
Vaskulīts
Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības
Elpas trūkums (arī astmatisks stāvoklis)
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša, caureja
Vemšana,
sāpes kuņģa-zarnu traktā un vēderā, dispepsija, meteorisms
Antibiotiku izraisīta caureja, ieskaitot pseidomembranozo kolītu (ar ļoti reti iespējamu letālu iznākumu) (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Pankreatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Transamināžu koncentrācijas palielināšanās, bilirubīna koncentrācijas palielināšanās
Aknu darbības traucējumi, holestātiska dzelte, hepatīts
Aknu nekroze (ļoti retos gadījumos progresējoša līdz dzīvībai bīstamai aknu mazspējai) (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi, nieze, nātrene
Fotosensitivitātes reakcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Petehijas, erythema multiforme, erythema nodosum,
Stīvensa-Džonsona sindroms (iespējams, dzīvībai bīstams), toksiskā epidermas nekrolīze (iespējams, dzīvībai bīstama)
Akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP),
zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi*
Kaulu-muskuļu sāpes (piemēram, sāpes ekstremitātē, muguras sāpes, sāpes krūtīs), artralģija
Mialģija, artrīts, palielināts muskuļu tonuss un krampji
Muskuļu vājums, tendinīts, cīpslas pārrāvums (galvenokārt Ahileja cīpslas) (skatīt 4.4. apakšpunktu), Myasthenia gravis simptomu saasināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nieru darbības traucējumi
Nieru mazspēja, hematūrija, kristalūrija (skatīt 4.4. apakšpunktu), tubulointerstici-āls nefrīts
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā*
Astēnija, drudzis
Tūska, svīšana (hiperhidroze)
Izmeklējumi
Sārmainās fosfatāzes koncentrācijas palielināšanās asinīs
Amilāzes koncentrācijas palielināšanās
Palielināta starptautiskā normalizētā attiecība (pacientiem, kas lieto K vitamīna antagonistus)
*Ļoti retos gadījumos ziņots par ilgstošām (vairākus mēnešus vai gadus ilgām), invaliditāti izraisošām un iespējami neatgriezeniskām nopietnām nevēlamām zāļu izraisītām blakusparādībām, kas reizēm skar vairākas orgānu sistēmu grupas un maņu orgānus (tai skaitā tādām reakcijām kā tendinīts, cīpslas plīsums, artralģija, sāpes ekstremitātēs, gaitas traucējumi, neiropātijas, kas saistītas ar parestēziju, depresija, nogurums, atmiņas traucējumi, miega traucējumi, kā arī dzirdes, redzes, garšas un ožas sajūtas traucējumi), pacientiem, kuri lietojuši hinolonus vai fluorhinolonus, dažos gadījumos neatkarīgi no pirms ārstēšanas esošiem riska faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskie pacienti
Iepriekš minētais artropātiju sastopamības biežums attiecas uz datiem, kas iegūti pētījumos ar pieaugušajiem. Bērniem par artropātiju ziņots bieži (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Ziņots, ka pārdozēšana, ieņemot 12 g devu, izraisījusi viegli izteiktus toksicitātes simptomus. Ziņots, ka pārdozēšana, ieņemot 16 g devu, izraisījusi akūtu nieru mazspēju.
Pārdozēšanas simptomi ir šādi: reibonis, trīce, galvassāpes, nogurums, lēkmes, halucinācijas, apjukums, diskomforts vēderā, nieru un aknu darbības traucējumi, kā arī kristalūrija un hematūrija. Ziņots par atgriezenisku toksisku iedarbību uz nierēm.
Rīcība pārdozēšanas gadījumā
Bez standarta neatliekamās palīdzības pasākumiem, piemēram, kuņģa satura evakuācijas, kam seko aktivizētās ogles ievadīšana, ieteicams kontrolēt nieru funkciju, tostarp urīna pH, un nepieciešamības gadījumā paskābināt urīnu, lai novērstu kristalūriju. Pacientiem jābūt labi hidratētiem. Teorētiski pārdozēšanas gadījumā ciprofloksacīna uzsūkšanos var mazināt kalciju un magniju saturoši antacīdi līdzekļi.
Veicot hemodialīzi vai peritoneālo dialīzi, tiek eliminēts tikai neliels ciprofloksacīna daudzums (<10%).
Pārdozēšanas gadījumā ārstēšana ir simptomātiska. Jānodrošina EKG kontrole, jo iespējama QT intervāla pagarināšanās.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Fluorhinoloni, ATĶ kods: J01MA02
Darbības mehānisms
Ciprofloksacīns ir fluorhinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, tāpēc tā baktericīdā iedarbība tiek nodrošināta, inhibējot gan II tipa topoizomerāzi (DNS girāzi), gan IV topoizomerāzi, kas nepieciešamas baktēriju DNS replikācijai, transkripcijai, labošanai un rekombinācijai.
FK/FD attiecība
Efektivitāte galvenokārt ir atkarīga no attiecības starp maksimālo koncentrāciju serumā (Cmax) un attiecīgo mikroorganismu minimālo inhibējošo ciprofloksacīna koncentrāciju (MIK), kā arī no attiecības starp laukumu zem līknes (AUC) un MIK.
Rezistences mehānisms
In vitro rezistence pret ciprofloksacīnu tiek iegūta pakāpeniski, notiekot mutācijām gan II topoizomerāzes (DNS girāze), gan IV topoizomerāzes mērķa rajonā. Ciprofloksacīna un citu fluorhinolonu krustotās rezistences pakāpes var būt dažādas. Izolētas mutācijas var neizraisīt klīnisku rezistenci, multiplas mutācijas parasti rada klīnisku rezistenci pret daudzām aktīvajām vielām grupā.
Necaurlaidībai un/vai aktīvās vielas izvadīšanas sūkņa mehānismiem, ko novēro rezistences gadījumā, var būt dažāda ietekme uz jutību pret fluorhinoloniem, kas ir atkarīga no dažādo grupā esošo aktīvo vielu fizikāli-ķīmiskajām īpašībām un transportsistēmas afinitātes pret katru aktīvo vielu. Klīniskajos izolātos bieži novēroti visi in vitro rezistences mehānismi. Jutību pret ciprofloksacīnu var ietekmēt rezistences mehānismi, kas inaktivē citas antibiotikas, piemēram, iesūkšanās barjeras (bieži novēro Pseudomonas aeruginosa gadījumā), un izvadīšanas mehānismi.
Ziņots par rezistenci, ko nodrošina plazmīdas un kas iekodēta qnr gēnos.
Antibakteriālās iedarbības spektrs
Kritiskās vērtības nodala jutīgos celmus no vidēji jutīgiem celmiem un vidēji jutīgos no rezistentiem celmiem:
EUCAST rekomendācijas
Mikroorganisms
Jutīgs
Rezistents
Enterobacteria
S ≤ 0,5 mg/l
R > 1 mg/l
Pseudomonas
S ≤ 0,5 mg/l
R > 1 mg/l
Acinetobacter
S ≤ 1 mg/l
R > 1 mg/l
Staphylococcus sugas1
S ≤ 1 mg/l
R > 1 mg/l
Haemophilus influenzae un
Moraxella catarrhalis
S ≤ 0,5 mg/l
R > 0,5 mg/l
Neisseria gonorrhoeae
S ≤ 0,03 mg/l
R > 0,06 mg/l
Neisseria meningitidis
S ≤ 0,03 mg/l
R > 0,06 mg/l
Ar sugām nesaistītas kritiskās vērtības*
S ≤ 0,5 mg/l
R > 1 mg/l
1 Staphylococcus sugas – ciprofloksacīna kritiskās vērtības attiecas uz terapiju, kurā tiek izmantotas lielas devas.
* Ar sugām nesaistītās kritiskās vērtības galvenokārt noteiktas, balstoties uz FK/FD datiem, un nav saistītas ar MIK sadalījumu specifiskās sugās. Tās paredzētas izmantošanai tikai tām sugām, kurām nav dota sugai specifiskā kritiskā vērtība, un nav paredzētas tām sugām, kam netiek ieteikta jutīguma pārbaude.
Iegūtās rezistences sastopamības biežums izvēlētajām sugām var atšķirties dažādos ģeogrāfiskajos rajonos un mainīties laika gaitā; vēlams izmantot vietējo informāciju par rezistenci, īpaši, ārstējot smagas infekcijas. Nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar ekspertu, ja vietējais rezistences sastopamības biežums ir tāds, ka vismaz dažu infekcijas veidu ārstēšanai līdzekļa izmantošanas lietderīgums ir apšaubāms.
Svarīgāko sugu grupas, atbilstoši jutīgumam pret ciprofloksacīnu (Streptococcus sugas – skatīt 4.4. apakšpunktu).
PARASTI JUTĪGAS SUGAS
Aerobi Gram-pozitīvi mikroorganismi
Bacillus anthracis (1)
Aerobi Gram-negatīvi mikroorganismi
Aeromonas sugas
Brucella sugas
Citrobacter koseri
Francisella tularensis
Haemophilus ducreyi
Haemophilus influenzae*
Legionella sugas
Moraxella catarrhalis*
Neisseria meningitidis
Pasteurella sugas
Salmonella sugas*
Shigella sugas*
Vibrio sugas
Yersinia pestis
Anaerobi mikroorganismi
Mobiluncus
Citi mikroorganismi
Chlamydia trachomatis ($)
Chlamydia pneumoniae ($)
Mycoplasma hominis ($)
Mycoplasma pneumoniae ($)
SUGAS, KURĀM IEGŪTĀ REZISTENCE VARĒTU RADĪT SAREŽĢĪJUMUS
Aerobi Gram-pozitīvi mikroorganismi
Enterococcus faecalis ($)
Staphylococcus sugas* (2)
Aerobi Gram-negatīvi mikroorganismi
Acinetobacter baumannii+
Burkholderia cepacia+*
Campylobacter sugas+*
Citrobacter freundii*
Enterobacter aerogenes
Enterobacter cloacae*
Escherichia coli*
Klebsiella oxytoca
Klebsiella pneumoniae*
Morganella morganii*
Neisseria gonorrhoeae*
Proteus mirabilis*
Proteus vulgaris*
Providencia sugas
Pseudomonas aeruginosa*
Pseudomonas fluorescens
Serratia marcescens*
Anaerobi mikroorganismi
Peptostreptococcus sugas
Propionibacterium acnes
MIKROORGANISMI AR PĀRMANTOTU REZISTENCI
Aerobi Gram-pozitīvi mikroorganismi
Actinomyces
Enteroccus faecium
Listeria monocytogenes
Aerobi Gram-negatīvi mikroorganismi
Stenotrophomonas maltophilia
Anaerobi mikroorganismi
Izņemot iepriekš minētos
Citi mikroorganismi
Mycoplasma genitalium
Ureaplasma urealitycum
* Jutīgiem izolātiem ir pierādīta klīniskā efektivitāte apstiprinātu klīnisko indikāciju gadījumā
+ Rezistences rādītājs ≥ 50% vienā vai vairākās ES valstīs
($): Dabīga vidēji izteikta jutība bez iegūtiem rezistences mehānismiem
(1): Veikti pētījumi eksperimentālām dzīvnieku infekcijām, kas attīstījušās pēc Bacillus anthracis sporu ieelpošanas; šajos pētījumos tika konstatēts, ka antibiotiku lietošanas uzsākšana pēc kontakta novērš slimības attīstību, ja ārstēšana tiek turpināta līdz brīdim, kad sporu skaits organismā kļūst mazāks par inficējošo devu. Ieteicamā deva cilvēkiem galvenokārt balstīta uz jutīgumu in vitro un eksperimentāliem datiem ar dzīvniekiem kopā ar ierobežotiem datiem par cilvēkiem. Tiek uzskatīts, ka Sibīrijas mēra infekcijas profilaksei cilvēkiem efektīva ir divus mēnešu ilga ārstēšana pieaugušajiem ar iekšķīgi lietojamu ciprofloksacīnu šādā devā: 500 mg divas reizes dienā. Ārstējošajam ārstam jāievēro valsts un/vai starptautiskie harmonizētie dokumenti par Sibīrijas mēra ārstēšanu.
(2): Meticilīna rezistentajiem S.aureus ļoti bieži novēro krustoto rezistenci ar fluorhinoloniem. Rezistences rādītājs pret meticilīnu ir aptuveni 20% - 50% visām stafilokoku sugām un parasti ir augstāks nozokomiālos izolātos.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas vienreizējas 250 mg, 500 mg un 750 mg devas lietošanas ciprofloksacīna tablešu veidā ciprofloksacīns ātri un izteikti absorbējas, galvenokārt no tievajām zarnām, sasniedzot maksimālo koncentrāciju serumā pēc 1 – 2 stundām.
Lietojot vienreizējas devas diapazonā no 100 līdz 750 mg, tika sasniegta no devas atkarīga maksimālā koncentrācija serumā (Cmax) diapazonā no 0,56 mg/l līdz 3,7 mg/l. Koncentrācija serumā palielinās proporcionāli devai līdz 1000 mg.
Absolūtā biopieejamība ir aptuveni 70 – 80%.
500 mg devas iekšķīga lietošana reizi 12 stundās veido laukumu zem seruma koncentrācijas-laika līknes (AUC), kas atbilst AUC, kas veidojas pēc intravenozas 60 minūšu 400 mg ciprofloksacīna ievadīšanas reizi 12 stundās.
Izkliede
Ciprofloksacīns vāji saistās ar olbaltumvielām (20 – 30%). Ciprofloksacīns plazmā atrodas galvenokārt nejonizētā veidā, un līdzsvara koncentrācijā tai ir liels sadalījuma tilpums – 2 – 3 l/ķermeņa svara kg. Ciprofloksacīns dažādos audos sasniedz lielu koncentrāciju, piemēram, plaušās (epitēlija sekrētos, alveolārajos makrofāgos, biopsijas audos), deguna blakusdobumos un iekaisušos bojājumos (Cantharides pūšļu šķidrumā), un uroģenitālajā traktā (urīnā, prostatā, endometrijā), kur kopējā koncentrācija pārsniedz koncentrāciju plazmā.
Biotransformācija
Ziņots par četriem metabolītiem zemā koncentrācijā, to nosaukumi ir šādi: dezetilēnciprofloksacīns (M1), sulfociprofloksacīns (M2), oksociprofloksacīns (M3) un formilciprofloksacīns (M4). In vitro metabolītiem piemīt antibakteriāla iedarbība, bet tā ir vājāka nekā sākotnējam savienojumam.
Ciprofloksacīns ir vidēji spēcīgs CYP 450 1A2 izoenzīmu inhibitors.
Eliminācija
Ciprofloksacīns galvenokārt tiek izdalīts nemainītā veidā – gan caur nierēm, gan mazākā daudzumā
izkārnījumos. Seruma eliminācijas pusperiods pacientiem ar normālu nieru funkciju ir aptuveni 4 – 7 stundas.
Ciprofloksacīna izvadīšana (% no devas)
Iekšķīga lietošana
Urīns
Izkārnījumi
ciprofloksacīns
44,7
25,0
Metabolīti (M1–M4)
11,3
7,5
Renālais klīrenss ir diapazonā no 180 līdz 300 ml/kg/h un kopējais klīrenss ir diapazonā no 480 līdz 600 ml/kg/h. Ciprofloksacīns gan filtrējas caur glomeruļiem, gan tiek sekretēts nieru kanāliņos. Smagu nieru funkcijas traucējumu gadījumā ciprofloksacīna eliminācijas pusperiods pagarinās līdz 12 h.
Ekstrarenālo ciprofloksacīna klīrensu galvenokārt nodrošina aktīva transintestinālā sekrēcija un metabolisms. 1% devas tiek izdalīts caur žultsceļiem. Žultī ir augsta ciprofloksacīna koncentrācija.
Pediatriskā populācija
Farmakokinētiskie dati pacientiem pediatrijā ir ierobežoti.
Pētījumā bērniem Cmax un AUC nebija atkarīgi no vecuma (vecākiem par vienu gadu). Ievadot devu vairākas reizes (10 mg/kg trīs reizes dienā), netika novērots būtisks Cmax un AUC pieaugums.
10 bērniem ar smagu sepsi pēc 1 stundu ilgas intravenozas infūzijas, kurā tika ievadīta 10 mg/kg deva, Cmax bija 6,1 mg/l (diapazons 4,6 – 8,3 mg/l) bērniem, kas bija jaunāki par 1 gadu, salīdzinot ar 7,2 mg/l (diapazons 4,7 – 11,8 mg/l) bērniem vecumā no 1 līdz 5 gadiem.
AUC vērtības attiecīgajās vecuma grupās bija 17,4 mg*h/l (diapazons 11,8 – 32,0 mg*h/l) un 16,5 mg*h/l (diapazons 11,0 – 23,8 mg*h/l).
Šīs vērtības ietilpst diapazonā, par kuru ziņots pieaugušajiem, lietojot terapeitiskas devas. Balstoties uz populācijas farmakokinētikas analīzi pediatrijas pacientiem ar dažādām infekcijām, paredzamais vidējais eliminācijas pusperiods bērniem ir aptuveni 4 – 5 stundas un iekšķīgi lietojamas suspensijas biopieejamība ir diapazonā no 50% līdz 80%.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par vienreizējas devas toksicitāti, atkārtotu devu toksicitāti, iespējamu kancerogenitāti vai toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Līdzīgi kā daudzi citi hinoloni, ciprofloksacīns ir fototoksisks dzīvniekiem devās, kas atbilst klīnikā lietotajām. In vitro un eksperimentos ar dzīvniekiem iegūtie dati par fotomutagenitāti / fotokancerogenitāti liecina par vāju fotomutagēnu vai fototumorogēnu ciprofloksacīna iedarbību. Šī iedarbība ir salīdzināma ar citu girāzes inhibitoru iedarbību.
Ietekme uz locītavām
Līdzīgi kā ziņots par citiem girāzes inhibitoriem, ciprofloksacīns izraisa lielo locītavu, uz kurām balstās ķermeņa svars, bojājumu nenobriedušiem dzīvniekiem. Skrimšļa bojājuma apjoms variē atkarībā no vecuma, sugas un devas; bojājumu var samazināt, atslogojot locītavas. Pētījumos nobriedušiem dzīvniekiem (žurkām, suņiem) netika iegūti pierādījumi par skrimšļa bojājumiem. Pētījumā, kurā jauniem dzinējsuņiem divas nedēļas tika lietots ciprofloksacīns terapeitiskās devās, suņiem attīstījās smagas izmaiņas locītavās, kuras joprojām nebija izzudušas pēc 5 mēnešiem.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Mikrokristāliskā celuloze (E460)
“A” tipa karboksimetilcietes nātrija sāls
Povidons
Kroskramelozes nātrija sāls (E468)
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Tabletes apvalks
Hipromeloze (E464)
Talks (E553b)
Titāna dioksīds (E 171)
Propilēnglikols (E1520)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Al folijas, PVH/PVDH plēves blisteris: kārbiņā 10 apvalkotās tabletes pa 250 mg (1 blisteris ar 10 tabletēm).
Al folijas, PVH/PVDH plēves blisteris: kārbiņā 10 apvalkotās tabletes pa 500 mg (1 blisteris ar 10 tabletēm).
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d. d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
250 mg: 95-0057
500 mg: 00-0164
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums:
250 mg: 1995. gada 23. marts
500 mg: 2000. gada 16. februāris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 23. marts
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
03/2019
SASKAŅOTS ZVA 18-04-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL128286_1
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 18.03.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 18.03.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 22
