Avelox 400 mg/250 ml šķīdums infūzijām
Uzglabāt temperatūrā, kas nav zemāka par 15°C.
Moxifloxacinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
04-0395-03
04-0395
Bayer AG, Germany
27-JAN-15
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
400 mg/250 ml
Šķīdums infūzijām
Ir apstiprināta
Bayer AG, Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija zāļu lietotājam
Avelox 400 mg/250 ml šķīdums infūzijām
Lietošanai pieaugušajiem.
Moxifloxacinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4.punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Avelox, un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Avelox lietošanas
3. Kā lietot Avelox
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Avelox
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Avelox un kādam nolūkam to lieto
Avelox satur aktīvo vielu moksifloksacīnu, kas pieder antibiotiku grupai, ko sauc par fluorhinoloniem. Avelox lieto infekciju ārstēšanai, ja tās izraisījušas baktērijas, kas ir jutīgas pret aktīvo vielu – moksifloksacīnu.
Avelox lieto pieaugušajiem šādu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai:
ārpus stacionāra radusies plaušu infekcija (pneimonija),
ādas un mīksto audu infekcijas.
2. Kas Jums jāzina pirms Avelox lietošanas
Sazinieties ar ārstu, ja neesat pārliecināts, vai piederat kādai no tālāk aprakstītajām pacientu grupām.
Nelietojiet Avelox šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret aktīvo vielu moksifloksacīnu vai jebkurām citām hinolonu grupas antibiotikām vai kādu citu (6.punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti,
ja esat jaunāks par 18 gadiem,
ja Jums iepriekš ir bijusi cīpslu slimība vai bojājumi, kas saistāmi ar ārstēšanu ar hinolonu grupas antibiotikām (skatīt apakšpunktu Brīdinājumi un piesardzība lietošanā un 4. punktu Iespējamās blakusparādības),
ja Jums ir iedzimts vai konstatēts iegūts stāvoklis, kas saistīts ar patoloģisku sirdsdarbību (noteikts EKG, sirdsdarbības elektriskā pierakstā), asinīs ir nelīdzsvarots sāļu saturs (īpaši, ja asinīs ir zems kālija vai magnija līmenis), ja ir ļoti lēna sirdsdarbība (saukta par bradikardiju), ja ir vāja sirds (sirds mazspēja), ja iepriekš bijuši sirds ritma traucējumi vai ja Jūs lietojat citas zāles, kas izraisa patoloģiskas EKG pārmaiņas (skatīt apakšpunktu Citas zāles un Avelox).
Tas ir tādēļ, ka Avelox var izraisīt tādas pārmaiņas EKG kā QT intervāla pagarināšanos jeb palēninātu elektrisko signālu vadīšanu.
ja Jums ir smaga aknu slimība vai vairāk nekā 5 reizes paaugstināts aknu enzīmu (transamināžu) līmenis, salīdzinot ar augšējo normas robežu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms šo zāļu lietošanas
Jūs nedrīkstat lietot fluorhinolonus/hinolonus saturošus antibakteriālos līdzekļus, tai skaitā Avelox, ja Jums kādreiz pēc hinolonu vai fluorhinolonu lietošanas ir bijusi kāda nopietna nevēlama blakusparādība. Šajā gadījumā Jums pēc iespējas ātrāk jāinformē ārsts.
Pirms Avelox lietošanas pirmās reizes konsultējieties ar ārstu.
Avelox var izmainīt Jūsu sirds EKG, īpaši, ja esat sieviete vai ja esat gados vecāks cilvēks. Ja Jūs pašlaik lietojat jebkādas zāles, kas samazina Jūsu kālija līmeni asinīs, konsultējieties ar ārstu pirms Avelox lietošanas (skatīt arī apakšpunktus Nelietojiet Avelox un Citas zāles un Avelox).
Ja Jūs ciešat no epilepsijas vai slimības, kas var izraisīt krampjus, konsultējieties ar ārstu pirms Avelox lietošanas.
Ja Jums ir vai jebkad agrāk ir bijušas garīgās veselības problēmas, konsultējieties ar ārstu
pirms Avelox lietošanas.
Ja Jūs ciešat no Myasthenia gravis, Avelox lietošana var pasliktināt Jūsu slimības simptomus. Ja Jūs domājat, ka Jūs tas ir skāris, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu.
Ja Jums ir diagnosticēts paplašinājums vai “izspiedums” lielajā asinsvadā (aortas aneirisma vai lielo asinsvadu perifērā aneirisma).
Ja Jums iepriekš ir bijusi aortas disekcijas epizode (aortas sieniņas plīsums).
Ja kādam Jūsu ģimenes loceklim ir bijusi aortas aneirisma vai aortas disekcija, citi riska faktori vai noslieci veicinoši stāvokļi (piemēram, tādas saistaudu slimības kā Marfāna sindroms, asinsvadu Ēlersa-Danlo sindroms vai asinsvadu slimības, piemēram, Takajasu arterīts, milzšūnu arterīts, Behčeta slimība, paaugstināts asinsspiediens vai apstiprināta ateroskleroze).
Ja Jums vai jebkuram Jūsu ģimenes loceklim ir glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes trūkums (reta iedzimta slimība), informējiet par to savu ārstu, kurš Jums ieteiks, vai Avelox Jums ir piemērots.
Avelox jāievada tikai intravenozi (vēnā), un to nedrīkst ievadīt artērijā.
Avelox lietošanas laikā
Ja Jums Avelox terapijas laikā rodas sirdsklauves vai neregulārs sirds ritms, nekavējoties pārtrauciet Avelox lietošanu un konsultējieties ar ārstu.
Palielinoties devai un perfūzijas ievadīšanas ātrumam var palielināties sirds traucējumu risks.
Pastāv neliela iespēja, ka Jums radīsies smaga, pēkšņa alerģiska reakcija (anafilaktiskā reakcija/šoks) jau lietojot pirmo devu, ar šādiem simptomiem: saspridzinājumu krūtīs, reiboni, sliktu pašsajūtu vai ģībšanas sajūtu, reibšanas sajūtu stāvot. Ja tā notiek, Avelox šķīduma infūzijām lietošana nekavējoties jāpārtrauc.
Avelox var izraisīt strauju un smagu aknu iekaisumu, kas var radīt dzīvību apdraudošu aknu mazspēju (tai skaitā letālus gadījumus, skatīt 4.punktu Iespējamās blakusparādības). Lūdzu, konsultējaties ar ārstu, pirms turpināt ārstēšanos gadījumā, ja Jums parādās tādi simptomi kā pēkšņa slikta pašsajūta, acu baltumu dzelte, tumšs urīns, ādas nieze, nosliece uz asiņošanu, domāšanas traucējumi vai bezmiegs.
Ja Jums attīstās ādas reakcija vai ādas čulgu veidošanās vai lobīšanās un/vai gļotādas reakcijas (skatīt 4.punktu Iespējamās blakusparādības), nekavējoties sazinieties ar savu ārstu pirms terapijas turpināšanas.
Hinolonu antibiotikas, tai skaitā Avelox, var izraisīt krampjus. Ja tā notiek, Avelox terapija jāpārtrauc.
Ilgstošas, invaliditāti izraisošas un iespējami neatgriezeniskas nopietnas nevēlamas blakusparādības.
Fluorhinolonu/hinolonu grupas antibakteriālo līdzekļu, tai skaitā Avelox, lietošana ir saistīta ar ļoti retām, bet nopietnām blakusparādībām, no kurām dažas ir ilgstošas (vairākus mēnešus vai gadus ilgas), invaliditāti izraisošas vai iespējami neatgriezeniskas. Pie šīm blakusparādībām pieder cīpslu, muskuļu un locītavu sāpes augšējās un apakšējās ekstremitātēs, iešanas grūtības, izmainīta jušana, piemēram, notirpums, durstīšana, kņudēšana, nejutīgums vai dedzināšanas sajūta (parestēzija), maņu orgānu traucējumi, tai skaitā redzes, garšas, smaržas un dzirdes traucējumi, depresija, atmiņas traucējumi, izteikts nogurums un izteikti miega traucējumi.
Ja pēc Avelox lietošanas Jums parādās kāda no šīm blakusparādībām, pirms zāļu lietošanas turpināšanas nekavējoties sazinieties ar ārstu. Jūs kopā ar ārstu izlemsiet, vai turpināt ārstēšanu, apsverot arī citas grupas antibakteriālo līdzekļu lietošanu.
Retos gadījumos Jums var parādīties nerva bojājuma (neiropātija) simptomi, piemēram, sāpes, dedzinoša sajūta, tirpšana, nejutīgums un/vai vājums, it īpaši pēdās un kājās vai plaukstās un rokās. Šādā gadījumā pārtrauciet Avelox lietošanu un nekavējoties informējiet savu ārstu, lai novērstu neatgriezeniska stāvokļa attīstību.
Jums var būt garīgās veselības problēmas, pat ja hinolonu antibiotikas, tai skaitā Avelox, lietojat pirmo reizi. Ļoti retos gadījumos depresija vai garīgās veselības problēmas noved pie suicidālām domām un sev kaitīgas uzvedības, piemēram, pašnāvības mēģinājuma (skatīt 4.punktu Iespējamās blakusparādības). Ja Jums parādās šādas reakcijas, Avelox terapija jāpārtrauc.
Pēc antibiotiku, tai skaitā Avelox, lietošanas vai tās laikā Jums var rasties caureja. Ja tā kļūst lielāka vai ilgstoša, vai ja ievērojat, ka Jūsu izkārnījumi satur asinis vai gļotas, Jums nekavējoties jāpārtrauc Avelox lietošana un jākonsultējas ar ārstu. Šādā gadījumā Jūs nedrīkstat lietot zāles, kas aptur vai palēnina zarnu kustības.
Retos gadījumos var parādīties sāpes un pietūkums locītavās vai cīpslas iekaisums vai plīsums. Jums ir palielināts, ja esat gados vecāks (vecāks par 60 gadiem), Jums ir veikta orgāna transplantācija, ir nieru darbības traucējumi vai Jūs ārstēšanā lietojat kortikosteroīdus. Cīpslu iekaisums un plīsumi var parādīties pirmo 48 ārstēšanas stundu laikā un arī vairākus mēnešus pēc Avelox lietošanas pārtraukšanas. Tiklīdz Jums parādās cīpslas sāpes vai pirmās iekaisuma pazīmes (piemēram, potītes, plaukstas, elkoņa, pleca vai ceļa locītavā), pārtrauciet Avelox lietošanu, sazinieties ar ārstu un atpūtiniet sāpošo vietu. Izvairieties no nevajadzīgas slodzes, jo tā var palielināt cīpslas plīšanas risku.
Ja Jūs sajūtat pēkšņas spēcīgas sāpes vēderā, krūškurvī vai mugurā, nekavējoties vērsieties neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.
Ja esat gados vecāks cilvēks ar esošām nieru slimībām, uzmaniet, lai Jūsu šķidruma uzņemšana ir pietiekoša, jo dehidratācija var palielināt nieru mazspējas risku.
Ja Jums ir redzes traucējumi vai Jums šķiet, ka Jūsu acis var tikt ietekmētas citādi, nekavējoties konsultējieties ar acu speciālistu (skatīt punktu Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana un 4.punktu Iespējamās blakusparādības).
Hinolonu grupas antibiotikas var izraisīt cukura līmeņa izmaiņas asinīs, tai skaitā cukura līmeņa pazemināšanos asinīs zem normas robežām (hipoglikēmija) un cukura līmeņa paaugstināšanos virs normas robežām (hiperglikēmija) (skatīt 4. punktu Iespējamās blakusparādības). Pacientiem, kuri tika ārstēti vienlaicīgi ar Avelox un iekšķīgi lietojamām cukura līmeni pazeminošām zālēm (piemēram, sulfonilurīnvielas grupa) vai insulīnu, cukura līmeņa izmaiņas galvenokārt novēroja gados vecākiem pacientiem ar cukura diabētu. Ziņots par samaņas zuduma gadījumiem ievērojamas cukura līmeņa pazemināšanās asinīs dēļ (hipoglikēmiskā koma). Ja Jums ir cukura diabēts, Jums ir rūpīgi jākontrolē cukura līmenis asinīs.
Hinolonu grupas antibiotikas var padarīt Jūsu ādu jutīgāku pret saules gaismu vai UV starojumu. Jums jāizvairās no ilgstošas uzturēšanās saules gaismā vai spēcīgā saules gaismā, un Jūs nedrīkstat izmantot solāriju vai jebkādu citu UV staru lampu Avelox lietošanas laikā.
Pieredze ar secīgu intravenozu/iekšķīgu Avelox lietošanu ārpus stacionāra radušās plaušu infekcijas (pneimonijas) ārstēšanai ir ierobežota.
Avelox iedarbība, ārstējot smagus apdegumus, dziļo audu infekcijas un diabētiskas pēdas infekcijas ar osteomielītu (kaulu smadzeņu infekciju), nav pierādīta.
Bērni un pusaudži
Šīs zāles nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, jo to efektivitāte un drošums šajā vecuma grupā nav noskaidrots (skatīt apakšpunktu Nelietojiet Avelox).
Citas zāles un Avelox
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm bez Avelox, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Lietojot Avelox, uzmanieties šādos gadījumos:
- ja lietojat Avelox un citas zāles, kas ietekmē Jūsu sirdi, pastāv lielāks sirdsdarbības pārmaiņu risks. Tāpēc nelietojiet Avelox vienlaicīgi ar šādām zālēm: zāles, kas pieder zāļu grupai, ko dēvē par antiaritmiskiem līdzekļiem (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds), antipsihotiskus līdzekļus (piemēram, fenotiazīns, pimozīds, sertindols, haloperidols, sultoprīds), tricikliskos antidepresantus, dažus pretmikrobu līdzekļus (piemēram, sakvinavīrs, sparfloksacīns, intravenozi ievadīts eritromicīns, pentamīds, līdzekļi pret malāriju, īpaši, halofantrīns), dažus antihistamīna līdzekļus (piemēram, terfenadīns, astemizols, mizolastīns) un citas zāles (piemēram, cisaprīds, intravenozi ievadīts vinkamīns, bepridils un difemanīls),
- izstāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat citas zāles, kas var pazemināt kālija līmeni asinīs (piemēram, daži diurētiski līdzekļi, daži vēdera izeju veicinoši vai pastiprinoši līdzekļi [lielas devas] vai kortikosteroīdi (pretiekaisuma zāles), amfotericīns B) vai izraisīt lēnu sirds ritmu, tāpēc šo zāļu vienlaicīga lietošana ar Avelox paaugstina smagu sirds ritma traucējumu risku,
- ja pašlaik lietojat perorālus antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), Jūsu ārstam var būt nepieciešams novērot Jūsu asins recēšanas laiku.
Avelox kopā ar uzturu un dzērienu
Avelox iedarbību neietekmē uzturs, tai skaitā arī piena produkti.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Nelietojiet Avelox, ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti.
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies
grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pētījumos ar dzīvniekiem nav norādīts, ka Jūsu fertilitāte būtu pasliktinājusies, lietojot šīs zāles.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Avelox var izraisīt reiboni vai vājumu, Jums var parādīties pēkšņs pārejošs redzes zudums, vai Jūs uz brīdi varat noģībt. Ja Jums rodas šādas izpausmes, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.
Avelox satur nātriju
Šīs zāles satur 787 miligramus (apmēram 34 milimolus) nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā 250 mililitru pudelē ar šķīdumu injekcijām. Tas ir līdzvērtīgi 39,35 % ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.
3. Kā lietot Avelox
Avelox 400 mg/250 ml šķīdumu infūzijām Jums vienmēr ievadīs ārsts vai veselības aprūpes speciālists.
Ieteicamā deva pieaugušajiem ir viena pudele vai elastīgais maiss (flexibag) vienreiz dienā.
Avelox šķīdums infūzijām ir paredzēts intravenozai lietošanai. Jūsu ārstam jānodrošina, ka infūzija tiek ievadīta vienmērīgā plūsmā 60 minūšu laikā.
Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar mazu ķermeņa masu vai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.
Jūsu ārsts noteiks terapijas ilgumu ar Avelox šķīdumu infūzijām. Dažos gadījumos ārsts var uzsākt ārstēšanu ar Avelox šķīdumu infūzijām un to turpināt ar Avelox tabletēm.
Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no infekcijas tipa un tā, cik labi Jūsu organisma reaģē uz ārstēšanu, bet ieteicamais Avelox terapijas ilgums ir:
-ārpus stacionāra iegūta plaušu infekcija (pneimonija) 7 – 14 dienas
Lielākajai daļai pacientu ar pneimoniju terapija tika mainīta uz ārstēšanu ar iekšķīgi lietojamu Avelox 4 dienu laikā.
-ādas un ādas struktūru infekcijas ar komplikācijām 7 – 21 diena
Pacientiem ar ādas un mīksto audu infekcijām ar komplikācijām vidējais intravenozas terapijas laiks bija apmēram 6 dienas, un vidējais kopējais terapijas laiks (kad infūzijas tika nomainītas pret tabletēm) bija 13 dienas.
Ir svarīgi pabeigt ārstēšanas kursu, pat ja Jūs jūtaties labāk jau pēc dažām dienām. Ja Jūs pārtrauksiet zāļu lietošanu pārāk ātri, infekcija var nebūt pilnīgi izārstēta, tā var atjaunoties, vai Jūsu stāvoklis var pasliktināties, kā arī Jūs varat izraisīt bakteriālo rezistenci pret antibiotikām.
Ieteicamo devu un ārstēšanas ilgumu nedrīkst pārsniegt (skatīt 2. punktu Kas Jums jāzina pirms Avelox lietošanas, Brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Ja esat saņēmis Avelox 400 mg/250 ml šķīdumu infūzijām vairāk nekā noteikts
Ja uztraucaties, ka Jūs varētu būt saņēmis pārāk daudz Avelox, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Ja neesat saņēmis Avelox 400 mg/250 ml šķīduma infūzijām devu
Ja uztraucaties, ka Jūs varētu nebūt saņēmis Avelox devu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Avelox 400 mg/250 ml šķīdumu infūzijām
Ja Jūs pārtrauksiet zāļu lietošanu pārāk ātri, infekcija var nebūt pilnīgi izārstēta. Konsultējieties ar savu ārstu, ja vēlaties pārtraukt ārstēšanu ar Avelox šķīdumu infūzijām vai Avelox tabletēm pirms ārstēšanas kursa beigām.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Visbūtiskākās novērotās blakusparādības Avelox terapijas laikā ir uzskaitītas zemāk:
Ja pamanāt
paātrinātu sirdsdarbību (reta blakusparādība),
ka Jums rodas slikta pašsajūta vai pamanāt dzeltenus acs baltumus, tumšu urīnu, ādas niezi, nosliece uz asiņošanu vai domāšanas vai uztveres traucējumiem (šīs pazīmes un simptomi varētu liecināt par strauji progresējoša aknu iekaisuma attīstību, kas var izraisīt potenciāli dzīvībai bīstamu aknu mazspēju (ļoti reta blakusparādība, ir novēroti letāli gadījumi)),
izmaiņas ādā un gļotādā, piemēram, sāpīgas čūlas mutē/degunā vai uz dzimumlocekļa/makstī (Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermālā nekrolīze) (ļoti retas blakusparādības, potenciāli dzīvībai bīstami bojājumi),
smagu, pēkšņu ģeneralizētu alerģisku reakciju, tai skaitā ļoti reti arī dzīvībai bīstamu šoku (piemēram, apgrūtināta elpošana, asinsspiediena samazināšanās, paātrināts pulss) (reta blakusparādība),
tūsku, tai skaitā elpceļu tūsku (reta blakusparādība, potenciāli dzīvību apdraudoša)
krampjus (reta blakusparādība),
nervu sistēmas traucējumus ekstremitātēs, piemēram, sāpes, dedzināšana, tirpšana, nejutīgums un/vai vājums (reta blakusparādība),
depresiju (ļoti retos gadījumos, izraisot sev kaitīgas uzvedības, piemēram, suicidālas tieksmes/domas, vai suicidālas darbības) (reta blakusparādība),
vājprātību (potenciālu tieksmi uz pašnāvību, piemēram, suicidālas tieksmes/domas, vai suicidālas darbības) (reta blakusparādība),
smagu caureju ar asins un/vai gļotu piejaukumu (antibiotiku izraisīts kolīts, piemēram, pseidomembranozs kolīts), kas ļoti retos gadījumos var radīt potenciāli dzīvību apdraudošas komplikācijas (reta blakusparādība),
cīpslu sāpes un tūsku (tendinīts) (reta blakusparādība) vai cīpslu plīsumu (ļoti reta blakusparādība),
ādas un gļotādas bojājumi, piemēram, sāpīgi pūslīši mutē/degunā vai uz dzimumlocekļa/makstī (Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermālā nekrolīze) (ļoti retas blakusparādības, potenciāli dzīvībai bīstamas),
asinsvadu iekaisums (pazīmes varētu būt sarkani plankumi uz ādas, parasti uz apakšstilbiem vai sāpes locītavās) (ļoti reta blakusparādība),
pārtrauciet Avelox lietošanu un nekavējoties ziņojiet ārstam, ka Jums ir nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība.
Turklāt, ja pamanāt
pārejošu redzes zudumu (ļoti reta blakusparādība),
diskomfortu vai sāpes acīs, īpaši, kad pakļautas gaismas iedarbībai (ļoti reta līdz reta blakusparādība)
nekavējoties sazinieties ar acu speciālistu.
Ja Jums ir novērota potenciāli dzīvību apdraudoša neregulāra sirdsdarbība (Torsade de Pointes) vai sirdsdarbības apstāšanās Avelox lietošanas laikā (ļoti reta blakusparādība), nekavējoties pastāstiet ārstējošajam ārstam par Avelox lietošanu un neturpiniet ārstēšanu.
Myastenia gravis simptomu pasliktināšanās tika novērota ļoti retos gadījumos. Ja tā notiek, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Ja Jums ir cukura diabēts un Jūs pamanāt cukura līmeņa paaugstināšanos vai pazemināšanos asinīs (reta vai ļoti reta blakusparādība), nekavējoties ziņojiet ārstam.
Ja Jūs esat gados vecāks pacients ar esošu nieru slimību un Jūs pamanāt samazinātu urīna izvadi, kāju, potīšu vai pēdu pietūkumu, nogurumu, sliktu dūšu, miegainību, elpas trūkumu vai apjukumu (šīs pazīmes un simptomi varētu liecināt par nieru mazspēju, retu blakusparādību), nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Citas blakusparādības, kas tika novērotas Avelox lietošanas laikā, ir uzskaitītas zemāk atbilstoši to biežumam:
Bieži (sastop 1 no 10 cilvēkiem)
slikta dūša
caureja
reibonis
kuņģa un vēdera sāpes
vemšana
galvassāpes
īpašu aknu enzīmu līmeņa pieaugums asinīs (transamināzes)
infekcijas, ko izraisa rezistentas baktērijas vai sēnītes, piemēram, mutes dobuma un maksts infekcijas, ko izraisa Candida
sāpes vai iekaisums injekcijas vietā
sirds ritma izmaiņas (EKG) pacientiem ar zemu kālija līmeni asinīs
Retāk (sastop 1 no 100 cilvēkiem)
izsitumi
kuņģa darbības traucējumi (gremošanas traucējumi/ grēmas)
garšas izmaiņas (ļoti retos gadījumos apetītes trūkums)
miega traucējumi (galvenokārt bezmiegs)
īpašu aknu enzīmu līmeņa pieaugums asinīs (gamma-glutamiltransferāze un/vai sārmainā fosfatāze)
mazs īpašu balto asins šūnu skaits (leikocīti, neitrofili)
aizcietējums
nieze
reibonis (griešanās vai apgāšanās sajūta)
miegainība
aizdusa
sirds ritma izmaiņas (EKG)
pavājināta aknu darbība (tai skaitā īpaša aknu enzīma (LDH) līmeņa pieaugums asinīs)
samazināta ēstgriba un uztura uzņemšana
mazs balto asins šūnu skaits
sāpes, piemēram, muguras, krūšu, iegurņa un ekstremitāšu sāpes
īpašu asins šūnu skaita pieaugums, kas nepieciešamas asins sarecēšanai
svīšana
īpašu balto asins šūnu (eozinofilu) skaita pieaugums
nemiers
slikta pašsajūta (galvenokārt vājums vai nogurums)
drebuļi
kaulu sāpes
sirdsklauves
neregulāra un ātra sirdsdarbība
apgrūtināta elpošana, tai skaitā astmatisks stāvoklis
īpaša gremošanas enzīma (amilāzes) līmeņa pieaugums asinīs
nemiers/uzbudinājums
tirpšanas sajūta (durstīšanas) un/vai nejutīgums
ādas nātrene
asinsvadu paplašināšanās
apjukums un dezorientācija
īpašu asins šūnu, kas nepieciešamas asins recēšanai, skaita samazināšanās
redzes traucējumi, tai skaitā dubultošanās un neskaidra redze
samazināta asins recēšana
palielināts lipīdu (tauku) līmenis asinīs
mazs sarkano asins šūnu skaits
muskuļu sāpes
alerģiskas reakcijas
bilirubīna daudzuma pieaugums asinīs
vēnu iekaisums
kuņģa iekaisums
dehidratācija
smagi sirds ritma traucējumi
sausa āda
stenokardija
Reti (sastop 1 no 1000 cilvēkiem)
muskuļu spazmas
muskuļu krampji
halucinācijas
paaugstināts asinsspiediens
pietūkums (roku, kāju, potīšu, lūpu, mutes, rīkles)
pazemināts asinsspiediens
nieru darbības traucējumi (tai skaitā īpašu nieru laboratorijas pārbaužu rezultātos palielināts, piemēram, urīnvielas un kreatinīna daudzums)
aknu iekaisums
mutes dobuma iekaisums
zvanīšana/trokšņi ausīs
dzelte (ādas vai acu baltumu iekrāsošanās dzeltenā krāsā)
ādas jutības traucējumi
slikti sapņi
traucēta koncentrēšanās spēja
apgrūtināta rīšana
smaržas sajūtas pārmaiņas, tai skaitā smaržas zudums
līdzsvara traucējumi un slikta koordinācija (sakarā ar reiboni)
daļējs vai pilnīgs atmiņas zudums
dzirdes traucējumi, tai skaitā kurlums (parasti atgriezenisks)
urīnskābes līmeņa pieaugums asinīs
emocionāla nestabilitāte
izmainīta runa
ģībonis
muskuļu vājums
Ļoti reti (sastop 1 no 10000 cilvēkiem)
locītavu iekaisums
neregulāra sirdsdarbība
samazināta ādas jutība
atšķirtības sajūta no sevis (sajūta, ka neesat pats)
palielināta asins recēšana
muskuļu stīvums
nozīmīga īpašu balto asins šūnu skaita samazināšanās (agranulocitoze)
Ļoti retos gadījumos hinolonu vai fluorhinolonu grupas antibakteriālo līdzekļu lietošana ir saistīta ar ilgstošām (vairākus mēnešus vai gadus ilgām) vai neatgriezeniskām nevēlamām zāļu izraisītām blakusparādībām, piemēram, cīpslu iekaisumiem, cīpslas plīsumu, locītavu sāpēm, ekstremitāšu sāpēm, iešanas grūtībām, izmainītu jušanu, piemēram, notirpumu, durstīšanu, kņudēšanu, dedzināšanu, nejutīgumu vai sāpēm (neiropātija), depresiju, nogurumu, miega traucējumiem, atmiņas traucējumiem, kā arī dzirdes, redzes, garšas un ožas traucējumiem, dažos gadījumos neatkarīgi no pirms ārstēšanas esošiem riska faktoriem.
Sekojošus simptomus var novērot biežāk pacientiem, kuri tiek ārstēti intravenozi:
Bieži (sastop 1 no 10 cilvēkiem)
speciāla aknu enzīma (gammaglutamiltransferāzes) līmeņa paaugstināšanās asinīs
Retāk (sastop 1 no 100 cilvēkiem)
smaga caureja, kas satur asins un/vai gļotu piemaisījumus (ar antibiotiku lietošanu saistīts kolīts), kas ļoti reti var izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas
paātrināts sirds ritms
halucinācijas
zems asinsspiediens
nieru bojājums (tai skaitā paaugstināti speciālie nieru laboratorijas pārbaužu rezultāti, piemēram, urea un kreatinīns)
nieru mazspēja
pietūkums (roku, kāju, potīšu, lūpu, mutes, rīkles)
krampji.
Turklāt ļoti retos gadījumos ziņots par šādām blakusparādībām, kas sekojušas pēc ārstēšanas ar citām hinolonu grupas antibiotikām, kas, iespējams, varētu rasties arī Avelox terapijas laikā: palielināts spiediens galvaskausā (simptomi ietver galvassāpes, redzes problēmas, tai skaitā neskaidru redzi, “aklos” plankumus, redzes dubultošanos, redzes zudumu), palielināts nātrija līmenis asinīs, palielināts kalcija līmenis asinīs, īpaša veida sarkano asins šūnu skaita samazināšanās (hemolītiskā anēmija), muskuļu reakcijas ar muskuļu šūnu bojājumu, palielināta ādas jutība pret saules gaismu vai UV starojumu.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
Kā uzglabāt Avelox
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz pudeles, maisa un kastītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā, kas nav zemāka par 15°C.
Lietot nekavējoties pēc pirmās atvēršanas un/vai atšķaidīšanas.
Šīs zāles ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
Uzglabājot vēsā temperatūrā, var rasties nogulsnes, kas istabas temperatūrā atkal izšķīst.
Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt jebkādas redzamas daļiņas vai ja šķīdums ir duļķains.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Avelox satur
Aktīvā viela ir moksifloksacīns. Katra pudele vai maiss satur 400 miligramus moksifloksacīna (hidrohlorīda veidā). 1 mililitrs satur 1,6 miligramus moksifloksacīna (hidrohlorīda veidā).
Citas sastāvdaļas ir nātrija hlorīds, sālsskābe 1 N (pH koriģēšanai), nātrija hidroksīda šķīdums 2 N (pH koriģēšanai) un ūdens injekcijām (skatīt punktu Avelox satur nātriju).
Avelox ārējais izskats un iepakojums
Avelox ir dzidrs, dzeltens šķīdums infūzijām.
Avelox ir iepakots kartona kastītēs, kurās ir 250 mililitru stikla pudele ar hlorbutila vai brombutila gumijas aizbāzni. Avelox ir pieejams iepakojumos pa 1 stikla pudelei un vairāku kastīšu iepakojumos, kas satur 5 kastītes pa 1 pudelei.
Avelox ir iepakots kartona kastītēs, kurās ir 250 mililitru poliolefīna maisi ar polipropilēna atveri, pārklāti ar alumīnija foliju. Ir pieejami iepakojumi ar 5 un 12 maisiem.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Bayer AG
Kaiser-Wilhelm-Alle 1
51373 Leverkusen
Vācija
Ražotājs
Bayer AG
Kaiser-Wilhelm-Allee
51368, Leverkusen
Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija, Beļģija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Slovākija, Slovēnija, Zviedrija, Lielbritānija: Avelox
Francija: Izilox
Vācija, Itālija: Avalox
Spānija: Actira
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2019
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:
Avelox šķīdumu infūzijām var ievadīt caur T katetru kopā ar šādiem šķīdumiem:
ūdeni injekcijām, 0,9% nātrija hlorīdu, 1 molāru nātrija hlorīdu, 5%/10%/40% glikozi, 20%ksilītu, Ringera šķīdumu, komplekso nātrija laktāta šķīdumu (Hartmana šķīdumu, Ringera-laktāta šķīdumu).
Avelox šķīdumu infūzijām nedrīkst ievadīt vienlaicīgi ar citām zālēm.
Šādi šķīdumi ir nesaderīgi ar Avelox šķīdumu infūzijām:
Nātrija hlorīda 10% un 20% šķīdumi,
Nātrija hidrogēnkarbonāta 4,2% un 8,4% šķīdumi.
SASKAŅOTS ZVA 17-07-2019
PAGE
PAGE 1
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Avelox 400 mg/250 ml šķīdums infūzijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena 250 ml pudele vai maiss satur 400 mg moksifloksacīna (moxifloxacinum) (hidrohlorīda veidā).
1 ml satur 1,6 mg moksifloksacīna (hidrohlorīda veidā).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: 250 ml šķīdums infūzijām satur 787 mg (34 mmol) nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums infūzijām
Dzidrs, dzeltens šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Avelox 400 mg šķīdums infūzijām indicēts:
• ārpus stacionāra iegūtas pneimonijas,
• komplicētu ādas un ādas struktūras infekciju ārstēšanai.
Moksifloksacīnu vajadzētu lietot tikai tad, ja plaši rekomendētie antibakteriālie līdzekļi sākotnējai terapijai šīs infekcijas ārstēšanā tiek uzskatīti par neatbilstošiem.
Jāievēro oficiālās vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu atbilstošu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ieteicamā deva ir 400 mg moksifloksacīna infūzijas veidā vienreiz dienā.
Pēc sākotnējas intravenozas terapijas var sekot iekšķīga moksifloksacīna 400 mg tablešu lietošana, ja tas ir klīniski indicēts.
Klīniskajos pētījumos lielākajai daļai pacientu pāreja uz iekšķīgu terapiju notika 4 dienu (ārpus stacionāra iegūtas pneimonijas gadījumā) vai 6 dienu (komplicētu ādas un ādas struktūras infekciju gadījumā) laikā. Rekomendētais kopīgais intravenozās un iekšķīgās terapijas ilgums pacientiem ar ārpus stacionāra iegūtu pneimoniju ir 7-14 dienas, komplicētu ādas un ādas struktūras infekciju gadījumā – 7-21 diena.
Nieru/aknu bojājums
Nav nepieciešana devas pielāgošana pacientiem ar viegliem līdz smagiem nieru darbības traucējumiem, pacientiem ar hronisku dialīzi, t.i., hemodialīzi un pastāvīgu ambulatoru peritoneālo dialīzi (skatīt papildinformāciju 5.2. apakšpunktā).
Dati par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir nepietiekami (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Citas īpašas pacientu grupas
Nav nepieciešama devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem un mazas ķermeņa masas gadījumā.
Pediatriskā populācija
Moksifloksacīns ir kontrindicēts bērniem un augošiem pusaudžiem. Moksifloksacīna lietošanas efektivitāte un nekaitīgums bērniem un pusaudžiem nav noteikts (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Lietošanas metodes
Intravenozai ievadīšanai: nepārtraukta infūzija vairāk kā 60 minūtes (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Ja tas medicīniski indicēts, šķīdumu infūzijām var lietot caur T-cauruli kopā ar piemērotiem infūziju šķīdumiem (skatīt 6.6. apakšpunktu).
4.3. Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret moksifloksacīnu, citiem hinoloniem vai pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
- Grūtniecība un krūts barošanas periods (skatīt 4.6. apakšpunktu).
- Pacienti, jaunāki par 18 gadiem.
- Pacientiem, kuriem anamnēzē ir cīpslu slimība vai bojājums, kas radies ārstēšanas laikā ar hinoloniem.
Gan pirmsklīniskajos pētījumos, gan ārstējot cilvēkus, pēc moksifloksacīna lietošanas novērotas izmaiņas sirds elektrofizioloģiskajos rādītājos QT intervāla pagarināšanās veidā. Tāpēc zāļu drošuma apsvērumu dēļ moksifloksacīns ir kontrindicēts pacientiem ar:
- iedzimtu vai dokumentētu iegūtu QT intervāla pagarināšanos,
- elektrolītu līdzsvara traucējumiem, īpaši nekoriģētas hipokaliēmijas gadījumā,
- klīniski nozīmīgu bradikardiju,
- klīniski nozīmīgu sirds mazspēju ar reducētu kreisā kambara izsviedes frakciju,
- simptomātisku aritmiju anamnēzē.
Moksifloksacīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar zālēm, kas pagarina QT intervālu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Ierobežotu klīnisko datu dēļ moksifloksacīns ir kontrindicēts arī pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (Child Pugh C) un pacientiem, kam transamināžu līmenis vairāk kā 5 reizes pārsniedz normas augstāko līmeni (ULN).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
No moksifloksacīna lietošanas jāizvairās pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijušas nopietnas nevēlamas blakusparādības pēc hinolonu vai fluorhinolonu saturošu zāļu lietošanas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šo pacientu ārstēšana ar moksifloksacīnu jāuzsāk tikai tad, ja nav alternatīvu ārstēšanas iespēju un pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas (skatīt arī 4.3. apakšpunktu).
Ieguvums no moksifloksacīna terapijas, it īpaši ja infekcija nav smaga, jāizvērtē, ņemot vērā informāciju, kas minēta apakšpunktā par brīdinājumiem un piesardzību lietošanā.
QTc intervāla pagarināšanās un potenciāli ar QTc pagarināšanos saistīti stāvokļi
Dažiem pacientiem moksifloksacīns pagarināja QTc intervālu elektrokardiogrammā. QT prolongācijas apjoms var palielināties, palielinoties infūzijas ātrumam un zāļu koncentrācijai plazmā. Tāpēc nedrīkst saīsināt ieteikto infūzijas ilgumu (60 minūtes) un nedrīkst pārsniegt ieteikto devu - 400 mg vienu reizi dienā. Sīkāku informāciju skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktā.
Ja moksifloksacīna terapijas laikā novēro pazīmes vai simptomus, ar vai bez EKG atrades, kas var liecināt par sirds aritmiju, ārstēšana ir jāpārtrauc.
Moksifloksacīns jālieto piesardzīgi pacientiem ar proaritmisku stāvokli, piemēram, akūtu miokarda išēmiju vai pagarinātu QT intervālu, jo tas var palielināt kambaru aritmijas (arī Torsade de pointes) un sirds apstāšanās risku. Skatīt arī 4.3. un 4.5. apakšpunktu.
Moksifloksacīns jālieto piesardzīgi pacientiem, kas saņem zāles, kas samazina kālija līmeni. Skatīt arī 4.3. un 4.5. apakšpunktu.
Moksifloksacīns jālieto piesardzīgi pacientiem, kas saņem zāles klīniski nozīmīgas bradikardijas ārstēšanai. Skatīt arī 4.3. apakšpunktu.
Sievietes un gados vecāki pacienti var būt pastiprināti jutīgi pret tādām zālēm, kas izraisa QTc intervāla pagarināšanos, piemēram, moksifloksacīnu, tāpēc šādiem pacientiem jāievēro īpaša piesardzība.
Hipersensitivitāte/alerģiskas reakcijas
Ziņots par paaugstinātu jutību un alerģiskām reakcijām pēc fluorhinolonu, tai skaitā moksifloksacīna, pirmās lietošanas reizes. Smagu paaugstinātas jutības reakciju klīnisko izpausmju gadījumos jāpārtrauc moksifloksacīna lietošana un jāuzsāk piemērota ārstēšana (piemēram, šoka ārstēšana).
Nopietni aknu bojājumi
Ziņots par zibensformas hepatīta gadījumiem, kas saistīti ar moksifloksacīna lietošanu un var izraisīt dzīvību apdraudošu aknu mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāiesaka pacientiem konsultēties ar savu ārstu pirms terapijas turpināšanas, ja parādās zibensformas aknu slimības simptomi, piemēram, strauji progresējoša astēnija ar dzelti, tumšs urīns, nosliece uz asiņošanu vai aknu encefalopātija. Ja ir aknu darbības traucējumu pazīmes, jāveic aknu funkciju testi/izmeklēšanas.
Nopietnas bullozas ādas reakcijas
Lietojot moksifloksacīnu, ir aprakstītas bullozas ādas reakcijas, piemēram, Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermālā nekrolīze (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja rodas ādas un/vai gļotādu reakcija, pacientiem jāiesaka nekavējoties sazināties ar savu ārstu, pirms turpināt terapiju.
Pacienti ar krampju predispozīciju
Zināms, ka hinoloni var izraisīt krampjus. Tādēļ piesardzība nepieciešama pacientiem ar CNS darbības traucējumiem, kam var būt krampju predispozīcija vai pazemināts krampju rašanās slieksnis.
Ilgstošas, invaliditāti izraisošas un iespējami neatgriezeniskas nopietnas nevēlamas zāļu izraisītas blakusparādības
Ļoti retos gadījumos ziņots par ilgstošām (vairākus mēnešus vai gadus ilgām), invaliditāti izraisošām un iespējami neatgriezeniskām nopietnām nevēlamām zāļu izraisītām blakusparādībām, kas reizēm skar vairākas organisma sistēmas (skeleta-muskuļu, nervu, psihisko un sensoro), pacientiem, kuri lietojuši hinolonus vai fluorhinolonus, neatkarīgi no viņu vecuma un pirms ārstēšanas esošiem riska faktoriem. Moksifloksacīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc, ja parādās pirmie jebkādas nopietnas nevēlamas blakusparādības simptomi, un pacientiem jāiesaka sazināties ar zāļu izrakstītāju, lai saņemtu konsultāciju.
Perifērā neiropātija
Ir saņemti ziņojumi par sensorās vai sensorimotorās polineiropātijas gadījumiem, kas izpaužas kā parestēzija, hipoestēzija, dizestēzija vai vājums pacientiem, kuri saņem hinolonu un fluorhinolonu grupas zāles. Lai novērstu neatgriezeniska stāvokļa attīstību, pirms ārstēšanas turpināšanas pacientiem, kuri saņem moksifloksacīna terapiju, jāiesaka informēt ārstu, ja ārstēšanas laikā parādās neiropātijas simptomi, piemēram, sāpes, dedzinoša sajūta, tirpšana, nejutīgums vai nogurums (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
Psihiskie traucējumi
Psihiski traucējumi var rasties jau pēc pirmās hinolonu, tai skaitā moksifloksacīna, lietošanas reizes. Ļoti retos gadījumos depresija vai psihiski traucējumi var progresēt līdz pat suicidālām domām un sev kaitīgas uzvedības, piemēram, pašnāvības mēģinājuma (skatīt 4.8. apakšpunktu). Gadījumā, ja pacientam parādās šādas reakcijas, jāpārtrauc moksifloksacīna lietošana un jāuzsāk piemērota ārstēšana. Jāievēro piesardzība, ja moksifloksacīnu plānots lietot pacientam ar psihiskiem traucējumiem vai psihisku slimību anamnēzē.
Ar antibiotiku lietošanu saistīta caureja, tai skaitā kolīts
Lietojot plaša spektra antibakteriālos līdzekļus, ieskaitot moksifloksacīnu, ir ziņots par ar antibiotiku lietošanu saistītu caureju (AAD - Antibiotic Associated Diarrhoea) un ar antibiotiku lietošanu saistītu kolītu (AAC – Antibiotic Associated Colitis), tai skaitā pseidomembranozo kolītu un Clostridium difficile saistītu caureju (CDSD), kam var būt dažādas smaguma pakāpes, sākot no viegli izteiktas caurejas līdz letālam kolītam. Tāpēc ir svarīgi apsvērt šīs diagnozes iespēju pacientiem, kuriem moksifloksacīna terapijas laikā vai pēc tās attīstās smaga caureja. CDSD jāapsver visiem pacientiem ar caureju pēc antibiotiku lietošanas. Ja ir aizdomas par AAD vai AAC vai tā ir pierādīta, jāpārtrauc pašreizējo terapiju ar antibakteriālajiem līdzekļiem, tai skaitā moksifloksacīnu, un nekavējoties jāuzsāk adekvāta ārstēšana. Turklāt ir jāizmanto adekvāti infekcijas kontroles līdzekļi, lai samazinātu transmisijas risku. Zāles, kas inhibē peristaltiku, ir kontrindicētas pacientiem, kuriem attīstās smaga caureja.
Pacienti ar Myastenia gravis
Moksifloksacīnu uzmanīgi jālieto pacientiem ar myasthenia gravis, jo var paasināties simptomi.
Tendinīts un cīpslas plīsums
Tendinīts un cīpslas plīsums (it īpaši Ahilleja cīpslas, bet ne tikai), reizēm bilaterāls var parādīties jau 48 stundu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas ar hinoloniem vai fluorhinoloniem, un par to ziņots pat vairākus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Tendinīta un cīpslas plīsuma risks ir lielāks gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, pacientiem ar parenhimatozo orgānu transplantātiem un pacientiem, kuru ārstēšanā vienlaicīgi lieto kortikosteroīdus. Tāpēc jāizvairās no vienlaicīgas kortikosteroīdu lietošanas.
Parādoties pirmajām tendinīta pazīmēm (piem., sāpīgs pietūkums, iekaisums), ārstēšana ar moksifloksacīnu jāpārtrauc un jāapsver alternatīva ārstēšana. Skartā(-s) ekstremitāte(-es) atbilstoši jāārstē (piem., imobilizācija). Ja parādās tendinopātijas pazīmes, kortikosteroīdus lietot nedrīkst.
Aortas aneirisma un disekcija
Epidemioloģiskajos pētījumos ir ziņots par paaugstinātu aortas aneirismas un disekcijas risku pēc fluorhinolonu lietošanas, īpaši gados vecākiem pacientiem.
Tāpēc pacientiem ar aneirismu ģimenes anamnēzē vai pacientiem, kuriem jau iepriekš diagnosticēta aortas aneirisma un/vai aortas disekcija vai kuriem ir citi riska faktori vai stāvokļi, kas rada noslieci uz aortas aneirismu un disekciju (piemēram, Marfāna (Marfan) sindroms, asinsvadu Ēlersa-Danlosa (Ehlers-Danlos) sindroms, Takajasu (Takayasu) arterīts, milzšūnu arterīts, Behčeta (Behcet’s) slimība, hipertensija, apstiprināta ateroskleroze), fluorhinoloni jālieto tikai pēc rūpīgas ieguvuma un riska izvērtēšanas un citu ārstēšanas iespēju apsvēršanas.
Gadījumā, ja pēkšņi rodas sāpes vēderā, krūškurvī vai mugurā, pacientiem jāiesaka nekavējoties vērsties pie ārsta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem moksifloksacīnu jālieto piesardzīgi, ja viņi nespēj uzņemt atbilstošu šķidruma daudzumu, jo dehidratācija var palielināt nieru mazspējas risku.
Redzes traucējumi
Ja redze pasliktinās vai arī rodas jebkāda ietekme uz acīm, nekavējoties jākonsultējas ar acu ārstu
(skatīt 4.7. un 4.8. apakšpunktu).
Disglikēmija
Tāpat kā citu fluorhinolonu, arī moksifloksacīna lietošanas laikā tika ziņots par glikozes līmeņa izmaiņām asinīs, tai skaitā hipoglikēmiju un hiperglikēmiju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacienti, kuri ārstēšanā saņēma moksifloksacīnu vienlaicīgi ar perorāliem hipoglikēmiskiem līdzekļiem (piemēram, sulfonilurīnvielas grupa) vai insulīnu, disglikēmiju novēroja galvenokārt, gados vecākiem pacientiem ar cukura diabētu. Ir ziņots par hipoglikēmiskās komas gadījumiem. Pacientiem ar cukura diabētu tiek rekomendēta rūpīga glikozes līmeņa kontrole asinīs.
Fotosensitizācijas reakciju profilakse
Hinoloni ir izraisījuši pacientiem fotosensitizācijas reakcijas. Tomēr pētījumi liecina, ka moksifloksacīnam ir mazāks fotosensitizācijas izraisīšanas risks. Tomēr pacientiem jāiesaka izvairīties no UV starojuma vai plaša un/vai spēcīga saules starojuma ietekmes ārstēšanās laikā ar moksifloksacīnu.
Pacienti ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu
Pacienti, kam ģimenes anamnēzē vai pašiem ir glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes trūkums, ir predisponēti hemolītiskām reakcijām hinolonu terapijas laikā. Tādēļ šiem pacientiem moksifloksacīns jālieto piesardzīgi.
Periarteriālo audu iekaisums
Moksifloksacīna šķīdums infūzijām paredzēts tikai intravenozai ievadīšanai. Nedrīkst ievadīt intraarteriāli, jo preklīniskos pētījumos novērots periarteriālo audu iekaisums pēc šāda veida infūzijas.
Pacienti ar komplicētu ādas un mīksto audu infekciju (cSSSI – complicated Skin and Skin Structure Infections)
Moksifloksacīna klīniska efektivitāte smagu apdegumu infekciju, fascīta, un diabētiskās pēdas infekciju ar osteomielītu ārstēšanā nav pierādīta.
Mijiedarbība ar bioloģiskajiem testiem
Moksifloksacīna terapija var traucēt Mycobacterium spp. kultūras testu, ietekmējot mikobaktērijas augšanu un iegūstot viltus negatīvus rezultātus paraugos, kas ņemti pacientiem, kuri šobrīd saņem moksifloksacīnu.
Pacienti ar MRSA infekciju
Moksifloksacīnu nerekomendē pret meticilīnu rezistentā Staphylococcus aureus (MRSA – Methicillin Resistant Staphylococcus Aureus) infekcijas ārstēšanai. Gadījumā, ja ir aizdomas par MRSA infekciju vai tā ir apstiprināta, ir jāuzsāk atbilstoša antibakteriāla terapija (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Tā kā pusaudžu vecuma dzīvniekiem tika novērotas skrimšļu blakusparādības (skatīt 5.3. apakšpunktu) moksifloksacīna lietošana bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Informācija par palīgvielām
Šīs zāles satur 787 mg (aptuveni 34 mmol) nātrija katrā 250 ml pudelē ar injekciju šķīdumu, kas ir līdzvērtīgi 39,35 % no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbība ar zālēm
Nav izslēgta moksifloksacīna papildiedarbība uz QTc intervāla pagarināšanos un uz citām zālēm, kas var pagarināt QTc intervālu. Šī iedarbība var palielināt ventrikulārās aritmijas risku, tai skaitā torsade de pointes. Tāpēc vienlaicīga moksifloksacīna lietošana ir kontrindicēta pacientiem, kas lieto šādas zāles (skatīt 4.3. apakšpunktu):
IA klases antiaritmiskās zāles (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds),
III klases antiaritmiskās zāles (piemēram, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds),
antipsihotiskās zāles (piemēram, fenotiazīni, pimozīds, sertindols, haloperidols, sultoprīds),
tricikliskie antidepresanti,
daži antibakteriālie līdzekļi (sahinavīrs, sparfloksacīns, eritromicīns, pentamidīns, pretmalārijas līdzekļi, īpaši halofantrīns),
daži prethistamīna līdzekļi (terfenadīns, astemizols, mizolastīns),
citas zāles (cisaprīds, vinkamīns i/v, bepridils, difemanils).
Moksifloksacīns piesardzīgi jālieto pacientiem, kas lieto kālija līmeni pazeminošas zāles (piemēram, cilpas un tiazīdu grupas diurētiskus līdzekļus, caurejas līdzekļus vai vēdera izeju pastiprinošus līdzekļus [lielas devas], kortikosteroīdus, amfotericīnu B) vai zāles, kas saistītas ar klīniski nozīmīgu bradikardiju.
Pēc vairākkārtējām moksifloksacīna devām veseliem brīvprātīgajiem, moksifloksacīns palielināja digoksīna maksimālo koncentrāciju (Cmax) apmēram par 30%, neietekmējot AUC vai minimālo līmeni. Nav nepieciešama īpaša piesardzība, moksifloksacīnu lietojot ar digoksīnu.
Pētījumos ar brīvprātīgu cukura diabēta slimnieku piedalīšanos, vienlaicīga iekšķīga moksifloksacīna un glibenklamīda lietošana samazināja glibenklamīda maksimālo koncentrāciju plazmā apmēram par 21%. Teorētiski glibenklamīda un moksifloksacīna kombinēšana var radīt vieglu un pārejošu hiperglikēmiju. Tomēr novērotās izmaiņas glibenklamīda farmakokinētikā neradīja izmaiņas farmakodinamiskajos parametros (glikozes līmenis asinīs, insulīns). Tādējādi starp glibenklamīdu un moksifloksacīnu netika atklāta klīniski nozīmīga mijiedarbība.
INR izmaiņas
Ziņots par daudziem gadījumiem, kad pacientiem, kuri lieto antibakteriālos līdzekļus, īpaši fluorhinolonus, makrolīdus, tetraciklīnus, kotrimoksazolu un dažus cefalosporīnus, paaugstinājusies iekšķīgi lietojamo antikoagulantu aktivitāte. Par riska faktoriem izrādījušies infekcijas un iekaisuma procesi, pacienta vecums un vispārējais stāvoklis. Šādos apstākļos ir sarežģīti novērtēt, vai INR (International Normalised Ratio - Starptautiskais standartizētais koeficients) izmaiņas ietekmējusi slimība vai terapija. Piesardzības pasākums šajā gadījumā būtu biežāka INR kontrolēšana. Ja nepieciešams, iekšķīgi lietojamā antikoagulanta devas jāpielāgo atbilstoši apstākļiem.
Klīniskos pētījumos pierādīts, ka nepastāv mijiedarbība, vienlaicīgi lietojot moksifloksacīnu ar ranitidīnu, probenecīdu, perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem, kalciju saturošiem uztura bagātinātājiem, parenterāli lietojamu morfīnu, teofilīnu, ciklosporīnu vai itrakonazolu.
In vitro pētījumi ar cilvēka citohroma P450 sistēmas enzīmiem šos datus apstiprināja. Ņemot vērā šos rezultātus, ir maz ticama metaboliskā mijiedarbība caur P450 enzīmu sistēmu.
Mijiedarbība ar pārtiku
Moksifloksacīnam nav klīniski nozīmīgas mijiedarbības ar pārtiku, tai skaitā piena produktiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav pārbaudīts moksifloksacīna drošums cilvēka grūtniecības laikā. Pētījumos ar dzīvniekiem novērota reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Tā kā eksperimentos ir novērots, ka fluorhinolonu lietošanas sekas nenobriedušiem dzīvniekiem ir skrimšļaudu bojājumi svaru nesošajās locītavās un ir aprakstīti atgriezeniski locītavu bojājumi bērniem, moksifloksacīnu grūtniecības laikā lietot nedrīkst (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Nav pieejamu datu par zāļu lietošanu sievietēm krūts barošanas laikā. Pirmsklīnisko pētījumu dati liecina, ka moksifloksacīns nonāk pienā. Tā kā datu par cilvēkiem trūkst un eksperimentos ir novērots, ka fluorhinolonu lietošanas sekas nenobriedušiem dzīvniekiem ir skrimšļaudu bojājumi svaru nesošajās locītavās, moksifloksacīnu krūts barošanas laikā lietot nedrīkst (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Fertilitāte
Pētījumi ar dzīvniekiem nenorāda ietekmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par moksifloksacīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr fluorhinoloni, arī moksifloksacīns, var negatīvi ietekmēt pacienta spējas vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus CNS reakcijas dēļ (piemēram, reibonis, akūts pārejošs redzes zudums, skatīt 4.8. apakšpunktu) vai akūtas un īslaicīgas samaņas zaudēšanas dēļ (sinkope, skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem jāiesaka pirms transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas novērtēt, kāda ir moksifloksacīna ietekme uz viņiem.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Blakusparādības, kas ir novērotas klīniskajos pētījumos un iegūtas no pēcreģistrācijas uzraudzības ziņojumiem, lietojot 400 mg moksifloksacīna dienā intravenozi vai iekšķīgi (tikai intravenoza, secīga (iv/iekšķīga) un iekšķīga lietošana), sakārtotas atbilstoši biežumam un minētas turpmāk.
Izņemot sliktu dūšu un caureju, visas pārējās blakusparādības radušās mazāk nekā 3% gadījumu.
Blakusparādības ir sagrupētas pēc to smaguma pakāpes.
Sastopamības biežums ir definēts kā:
bieži ≥ 1/100 līdz < 1/10)
retāk ≥ 1/1000 līdz < 1/100)
reti ≥ 1/10000 līdz < 1/1000)
ļoti reti (< 1/10000)
Orgānu sistēmu klasifikācija
(MedDRA)
Bieži
Retāk
Reti
Ļoti reti
Infekcijas un infestācijas
Rezistentu baktēriju vai sēnīšu izraisīta superinfekcija (piemēram, mutes dobuma un maksts kandidoze)
Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi
Anēmija
Leikopēnija(s)
Neitropēnija
Trombocitopēnija
Trombocitēmija
Asins eozinofīlija
Pagarināts protrombīna laiks/ palielināts INR
Palielināts protrombīna līmenis/ samazināts INR
Agranulocitoze
Imūnās sistēmas traucējumi
Alerģiska reakcija
(skatīt 4.4. apakšpunktu)
Anafilakse, tostarp ļoti reti dzīvību apdraudošs šoks (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Alerģiska tūska/ angioedēma (tai skaitā potenciāli dzīvību apdraudoša balsenes tūska, skatīt 4.4. apakšpunktu)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hiperlipidēmija
Hiperglikēmija
Hiperurikēmija
Hipoglikēmija
Psihiskie traucējumi*
Trauksmes reakcijas
Psihomotora hiperaktivitāte/ uzbudinājums
Emocionāla nenoturība
Depresija (ļoti retos gadījumos var pāriet sev kaitīgā uzvedībā, piemēram, suicidālas idejas/domas, pašnāvības mēģinājumi, skatīt 4.4. apakšpunktu)
Halucinācijas
Depersonalizācija
Psihotiska reakcija (var pāriet sev kaitīgā uzvedībā,piemēram, suicidālas idejas/domas, pašnāvības mēģinājumi, skatīt 4.4. apakšpunktu)
Nervu sistēmas traucējumi*
Galvassāpes
Reibonis
Par- / dizestēzija
Garšas sajūtas traucējumi (arī garšas sajūtas zudums ļoti retos gadījumos)
Apjukums un dezorientācija
Miega traucējumi (galvenokārt bezmiegs)
Trīce
Vertigo
Miegainība
Hipoestēzija
Ožas sajūtas traucējumi (arī ožas zudums)
Patoloģiski sapņi
Koordinācijas traucējumi (arī gaitas traucējumi, īpaši reiboņa vai vertigo dēļ)
Lēkmes, tostarp grand mal krampji (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Uzmanības traucējumi
Runas traucējumi
Amnēzija
Perifēra neiropātija un polineiropātija
Hiperestēzija
Acu bojājumi*
Redzes traucējumi, arī diplopija un redzes miglošanās (īpaši CNS reakciju laikā, skatīt 4.4. apakšpunktu)
Fotofobija
Pārejošs redzes zudums (īpaši CNS reakciju laikā, skatīt 4.4. un 4.7. apakšpunktu)
Uveīts un bilaterāla akūta varavīksnenes transiluminācija (skatīt 4.4 apakšpunktu)
Ausu un labirinta bojājumi*
Tinnīts
Dzirdes traucējumi, tai skaitā kurlums (parasti atgriezenisks)
Sirds funkcijas traucējumi
QT intervāla pagarināšanās pacientiem ar hipokaliēmiju (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)
QT intervāla pagarināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Sirdsklauves
Tahikardija
Priekškambaru mirdzaritmija
Stenokardija
Kambaru tahiaritmija
Sinkope (piemēram, akūta un īslaicīga samaņas zaudēšana)
Nespecifiska aritmija
Torsade de pointes (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Sirds apstāšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Vazodilatācija
Hipertensija
Hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Aizdusa (tostarp astmatiski stāvokļi)
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša
Vemšana
Sāpes kuņģa un zarnu traktā un vēdera sāpes
Caureja
Samazināta apetīte un barības uzņemšana
Aizcietējums
Dispepsija
Meteorisms
Gastrīts
Palielināts amilāzes līmenis
Disfāgija
Stomatīts
Ar antibiotiku lietošanu saistīts kolīts (tai skaitā pseidomembra- nozais kolīts, ļoti retos gadījumos saistīts ar dzīvību apdraudošām komplikācijām, skatīt 4.4. apakšpunktu)
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Palielināts transamināžu līmenis
Aknu bojājums (arī LDH līmeņa palielināšanās)
Bilirubīna līmeņa palielināšanās
Gamma glutamil-transferāzes līmeņa palielināšanās
Sārmainās fosfatāzes līmeņa palielināšanās asinīs
Dzelte
Hepatīts (galvenokārt holestātisks)
Zibensformas hepatīts, kas var izraisīt dzīvību apdraudošu aknu mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nieze
Izsitumi
Nātrene
Sausa āda
Bullozas ādas reakcijas, tādas kā Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermas nekrolīze (iespējams, dzīvību apdraudoša, skatīt 4.4. apakšpunktu)
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi*
Artralģija
Mialģija
Tendinīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Muskuļu krampji
Muskuļu raustīšanās
Muskuļu vājums
Cīpslas plīsums
(skatīt 4.4. apakšpunktu) Artrīts
Muskuļu stīvums
Myasthenia gravis simptomu paasināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Dehidratācija
Nieru bojājums (arī palielināts atlieku slāpekļa un kreatinīna līmenis asinīs)
Nieru mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā*
Reakcijas injekcijas un infūzijas vietā
Slikta pašsajūta (pārsvarā astēnija vai nogurums)
Sāpes (arī muguras, krūšu, iegurņa un ekstremitāšu sāpes)
Svīšana
Tromboflebīts infūzijas vietā
Tūska
Vaskulāri traucējumi
Vaskulīts
* Ļoti retos gadījumos ziņots par ilgstošām (vairākus mēnešus vai gadus ilgām), invaliditāti izraisošām un iespējami neatgriezeniskām nopietnām nevēlamām zāļu izraisītām blakusparādībām, kas reizēm skar vairākas orgānu sistēmu grupas un maņu orgānus (tai skaitā tādām reakcijām kā tendinīts, cīpslas plīsums, artralģija, sāpes ekstremitātēs, gaitas traucējumi, neiropātijas, kas saistītas ar parestēziju, depresija, nogurums, atmiņas traucējumi, miega traucējumi, kā arī dzirdes, redzes, garšas un ožas sajūtas traucējumi), pacientiem, kuri lietojuši hinolonus vai fluorhinolonus, dažos gadījumos neatkarīgi no pirms ārstēšanas esošiem riska faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Sekojošām blakusparādībām ir augstāka biežuma kategorija pacientu apakšgrupā, kas ārstēti ar i.v. terapiju ar vai bez sekojošas perorālas terapijas:
Bieži: palielināts gamma glutamiltransferāzes līmenis
Retāk: kambaru tahiaritmijas, hipotensija, tūska, ar antibiotiku lietošanu saistīts kolīts (tai skaitā pseidomembranozais kolīts), ļoti retos gadījumos saistīts ar dzīvību apdraudošām komplikācijām, skatīt 4.4. apakšpunktu), lēkmes, tostarp Grand mal krampji (skatīt 4.4. apakšpunktu), halucinācijas, nieru darbības traucējumi (arī palielināts atlieku slāpekļa un kreatinīna līmenis asinīs), nieru mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Citu fluorhinolonu lietošanas laikā ir konstatēti ļoti reti gadījumi, kad radušās tālāk uzskaitītās blakusparādības, kas varētu būt iespējamas arī ārstēšanās laikā ar moksifloksacīnu: palielināts intrakraniālais spiediens (tai skaitā smadzeņu pseidoaudzējs – pseudotumor cerebri), hipernatriēmija, hiperkalciēmija, hemolītiskā anēmija, rabdomiolīze, fotosensitivitātes reakcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav specifisku pasākumu, kas būtu ieteicami gadījumos, kad notikusi nejauša pārdozēšana. Pārdozēšanas gadījumā jāveic simptomātiska ārstēšana. Jāveic EKG novērošana, jo iespējama QT intervāla pagarināšanās. Ja vienlaicīgi ar moksifloksacīna 400 mg perorālo vai intravenozo devu tiek lietota aktīvā ogle, zāļu sistēmiskā pieejamība samazinās atbilstoši par vairāk nekā 80% un 20%. Ja agrīnā absorbcijas stadijā tiek lietota aktīvā ogle, tas var būt noderīgi, lai novērstu pārmērīgu moksifloksacīna nokļūšanu organismā perorālas pārdozēšanas gadījumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: hinolonu grupas antibakteriāli līdzekļi, fluorhinoloni.
ATĶ kods: J01 MA 14.
Darbības mehānisms
Moksifloksacīns inhibē bakteriju II tipa topoizomerāzes (DNS girāzi un topoizomerāzi IV), kas nepieciešamas baktēriju DNS replikācijā, transkripcijā un reparācijā.
Farmakokinētika/farmakodinamika
Ātrums, ar kādu fluorhinoloni nogalina baktērijas, ir atkarīgs no koncentrācijas. Fluorhinolonu farmakodinamikas pētījumos ar dzīvnieku modeļiem un klīniskajos pētījumos cilvēkam ir pierādīts, ka primārais efektivitātes rādītājs ir AUC42 / MIC attiecība.
Rezistences mehānisms
Rezistence pret fluorhinoloniem rodas mērķa vietās notiekot mutācijām DNS girāzē un topoizomerāzē IV. Citi mehānismi ir izplūdes sūknis, necaurlaidība un DNS girāzes proteīnu mediatoru aizsardzība.
Starp moksifloksacīnu un citiem fluorhinoloniem iespējama krustotā rezistence. Moksifloksacīna aktivitāti neietekmē rezistences mehānismi, kas ir specifiski citām antibakteriālo līdzekļu klasēm.
Kontrolpunkti
EUCAST klīniskie MIK un diska izplatīšanās kontrolpunkti moksifloksacīnam (01.01.2012):
Mikroorganisms
Jutīgs
Rezistents
Staphylococcus sugas
≤ 0,5 mg/l
≥24 mm
> 1 mg/l
< 21 mm
S. pneumoniae
≤ 0,5 mg/l
≥22 mm
> 0,5 mg/l
< 22 mm
Streptococcus A, B, C, G grupas
≤ 0,5 mg/l
≥18 mm
> 1 mg/l
< 15 mm
H. influenzae
≤ 0,5 mg/l
≥25 mm
> 0,5 mg/l
< 24 mm
M. catarrhalis
≤ 0,5 mg/l
≥23 mm
> 0,5 mg/l
< 23 mm
Enterobacteriaceae
≤ 0,5 mg/l
≥ 20 mm
> 1 mg/l
< 17 mm
Ar sugām nesaistīti kontrolpunkti*
≤ 0,5 mg/l
> 1 mg/l
* Ar sugām nesaistīti kontrolpunkti noteikti galvenokārt, pamatojoties uz farmakokinētikas/farmakodinamikas datiem, un ir neatkarīgi no MIK izkliedes starp specifiskām sugām. Tie paredzēti izmantošanai tikai sugām, kurām nav noteikts sugai specifisks kontrolpunkts un nav paredzēti lietošanai sugām, kurām vēl jānosaka interpretatīvie kritēriji.
Mikrobioloģiskā jutība
Iegūtās rezistences prevalence konkrētai sugai var variēt ģeogrāfiski un laikā un ir vēlama lokāla informācija par rezistenci, īpaši, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Ja rezistences vietējā prevalence ir tāda, ka līdzekļa pielietojums vismaz dažu infekcijas veidu gadījumā ir diskutabls, nepieciešamības gadījumā jājautā eksperta padoms.
Parasti jutīgas sugas
Aerobi grampozitīvi mikroorganismi
Staphylococcus aureus*+
Streptococcus agalactiae (B grupa)
Streptococcus milleri grupa* (S. anginosus, S. constellatus un S. intermedius)
Streptococcus pneumoniae*
Streptococcus pyogenes* (A grupa)
Streptococcus viridans group (S. viridans, S. mutans, S. mitis, S. sanguinis, S. salivarius, S. thermophilus)
Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi
Acinetobacter baumanii
Haemophilus influenzae*
Legionella pneumophila
Moraxella (Branhamella) catarrhalis*
Anaerobi mikroorganismi
Prevotella sugas*
“Citi” mikroorganismi
Chlamydophila (Chlamydia) pneumoniae*
Coxiella burnetii
Mycoplasma pneumoniae*
Sugas, kuru iegūtā rezistence var radīt problēmu
Aerobi grampozitīvi mikroorganismi
Enterococcus faecalis٭
Enterococcus faecium*
Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi
Enterobacter cloacae
Escherichia coli*
Klebsiella oxytoca
Klebsiella pneumoniae*#
Proteus mirabilis*
Anaerobi mikroorganismi
Bacteroides fragilis*
Mikroorganismi ar iedzimtu rezistenci
Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi
Pseudomonas aeruginosa
*Aktivitāte apmierinoši pierādīta klīniskos pētījumos.
+Pastāv liela iespēja, ka meticilīnrezistentais S.aureus ir rezistents pret fluorhinoloniem. Vairāk nekā 50% gadījumu meticilīnrezistentais S.aureus ir rezistents pret moksifloksacīnu.
#ESBL sintezējoši celmi bieži ir rezistenti pret fluorhinoloniem.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās un biopieejamība
Pēc vienas 400 mg intravenozas 1 stundu ilgas infūzijas maksimālā koncentrācija plazmā pēc infūzijas beigām bija aptuveni 4,1 mg/l, kas ir apmēram par 26% lielāka, salīdzinot ar to, kas novērota iekšķīgās lietošanas laikā (3,1 mg/l). AUC lielums pēc i/v lietošanas bija aptuveni 39 mg⋅h/l, kas ir tikai mazliet lielāks, nekā pēc iekšķīgas lietošanas (35 mg⋅h/l), saskaņā ar ko absolūtā biopieejamība ir apmēram 91%.
Nav nepieciešamības pielāgot intravenozā moksifloksacīna devu pacienta vecumam vai dzimumam.
Farmakokinētika ir lineāra pēc vienreizējas iekšķīgas devas 50 - 1200 mg robežās, līdz 600 mg vienreizējas intravenozas devas un līdz 600 mg reizi dienā vairāk kā 10 dienas.
Izkliede
Moksifloksacīns ātri izplatās ārpus asinsvadiem. Līdzsvara stāvokļa izkliedes tilpums (Vss) ir aptuveni 2 l/kg. In vitro un ex vivo eksperimenti parādīja, ka saistīšanās ar proteīniem ir apmēram 40 - 42% neatkarīgi no medikamenta koncentrācijas. Moksifloksacīns galvenokārt saistās ar seruma albumīnu.
Maksimālā koncentrācija 5,4 mg/kg un 20,7 mg/l (ģeometriskais vidējais) tika sasniegta attiecīgi bronhu gļotādā un epitēliju iekļaujošā šķidrumā 2,2 stundas pēc iekšķīgi lietotas devas. Atbilstoši maksimālā koncentrācija alveolu makrofāgos bija 56,7 mg/kg. Ādas čulgu šķidrumā 1,75 mg/l koncentrācija tika novērota 10 stundas pēc intravenozas ievadīšanas. Intersticiālajā šķidrumā nesaistītā koncentrācija bija līdzīga maksimālajai nesaistītajai koncentrācijai plazmā – 1,0 mg/l (ģeometriskais vidējais), kas tika sasniegta apmēram 1,8 stundas pēc intravenozas devas.
Biotransformācija
Moksifloksacīns tiek pakļauts II fāzes biotransformācijai un tiek izvadīts caur nierēm (apmēram 40%) un žults/fēču (apmēram 60%) ceļiem gan neizmainītā veidā, gan ar sēru saistītā veidā (M1) un kā glikuronīds (M2). M1 un M2 ir vienīgie metabolīti cilvēkam, abi mikrobioloģiski neaktīvi.
Klīniskajos I fāzes un in vitro pētījumos netika konstatēta metaboliska farmakokinētiska mijiedarbība ar citām zālēm, kas tiek pakļautas I fāzes biotransformācijai, iesaistoties citohroma P450 enzīmiem. Nav pierādīts oksidatīvais metabolisms.
Eliminācija
Moksifloksacīna vidējais terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 12 stundas. Vidējais visa organisma klīrenss pēc 400 mg devas ir 179 - 246 ml/min. Pēc 400 mg intravenozas infūzijas urīnā tika konstatētas neizmainītas zāles apmēram 22%, fēcēs apmēram 26%. Pēc intravenozas devas kopējā konstatētā daļa (neizmainītas zāles un metabolīti) bija apmēram 98%. Nieru klīrenss ir 24 - 53 ml/min robežās, liecinot par daļēju reabsorbciju kanāliņos. Moksifloksīna vienlaicīga lietošana ar ranitidīnu vai probenecīdu neietekmēja tā nieru klīrensu.
Nieru darbības traucējumi
Moksifloksacīna farmakokinētiskās īpašības pacientiem ar nieru darbības traucējumiem būtiski neatšķīrās (ieskaitot kreatinīna klīrensu > 20 ml/min/1,73 m2). Ja nieru darbība pasliktinās, M2 metabolīta (glikuronīda) koncentrācija palielinās līdz 2,5 reizēm (ar kreatinīna klīrensu < 30 ml/min/1,73 m2).
Aknu darbības traucējumi
Pamatojoties uz pašreiz pieejamajiem pētījumu datiem par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (Child Pugh A, B) nav iespējams noteikt, vai ir kādas atšķirības, salīdzinot ar veselu brīvprātīgo rezultātiem. Aknu darbības traucējumi ir saistīti ar lielāku M1 koncentrāciju plazmā, kamēr paša medikamenta koncentrācija ir samērojama ar koncentrāciju veseliem brīvprātīgajiem. Klīniskā pieredze par moksifloksacīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir nepietiekama.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Atkārotu devu pētījumos tika konstatēta toksiska moksifloksacīna ietekme uz hemopoētisko un aknu funkciju grauzējiem un negrauzējiem. Pērtiķiem novēroja toksisku iedarbību uz CNS. Šie efekti parādījās tikai lielu moksifloksacīna devu gadījumā vai pēc ilgstošas ārstēšanas.
Suņiem liela iekšķīgi lietota deva (≥ 60 mg/kg), pēc kuras koncentrācija plazmā sasniedza ≥ 20 mg/l, izraisīja izmaiņas elektroretinogrammā un atsevišķos gadījumos tīklenes atrofiju.
Pēc intravenozas ievadīšanas sistēmiskā toksicitāte tika konstatēta tikai, ja moksifloksacīns tika ievadīts bolus injekcijas veidā (45 mg/kg), bet netika novērota, ja moksifloksacīns (40 mg/kg) tika ievadīts lēnas infūzijas veidā ilgāk kā 50 minūtes.
Pēc intraarteriālas injekcijas tika konstatēti iekaisumi, kas ietvēra periarteriālos mīkstos audus, kas nozīmē, ka jāizvairās no moksifloksacīna ievadīšanas artērijās.
Moksifloksacīns in vitro testos, izmantojot baktērijas un zīdītāju šūnas, ir parādījis genotoksicitāti. In vivo testos netika konstatēti nekādi pierādījumi genotoksicitātei, lai gan moksifloksacīns tika lietots ļoti augstās devās. Moksifloksacīns nebija kancerogēns iniciēšanas un veicināšanas pētījumā žurkām.
In vitro augstā koncentrācijā moksifloksacīnam novēroja tādas sirds elektrofizioloģiskas īpašības, kas var radīt QT intervāla pagarinājumu.
Pēc moksifloksacīna intravenozas ievadīšanas suņiem (30 mg/kg infūzija ilgāk kā 15, 30, vai 60 minūtes) QT prolongēšanas pakāpe bija skaidri atkarīga no infūzijas ātruma, tas ir, jo īsāks infūzijas laiks, jo izteiktāka QT prolongācija. Netika novērota QT prolongācija, ja 30 mg/kg deva tika ievadīta infūzijas veidā ilgāk kā 60 minūtes.
Reproduktīvās funkcijas pētījumi žurkām, trušiem un pērtiķiem parādīja, ka notiek moksifloksacīna izkļūšana cauri placentai. Pētījumi ar žurkām (iekšķīgi un intravenozi) un pērtiķiem (iekšķīgi) nepierādīja teratogenitāti vai auglības samazināšanos pēc moksifloksacīna lietošanas. Trušu augļiem tika konstatēta neliela mugurkaula un ribu deformāciju skaita palielināšanās, bet tikai devās (20 mg/kg intravenozi), kas izraisīja smagu mātes saindēšanos. Pērtiķiem un trušiem palielinājās abortu biežums, kad moksifloksacīna koncentrācija plazmā bija analoga terapeitiskajai devai cilvēkam.
Ir zināms, ka fluorhinoloni, tai skaitā moksifloksacīns, rada bojājumus galveno daudzkustīgo locītavu skrimšļaudos nepieaugušiem dzīvniekiem.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hlorīds
Sālsskābe 1 N (pH koriģēšanai)
Nātrija hidroksīda šķīdums 2 N (pH koriģēšanai)
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Šādi šķīdumi ir nesaderīgi ar moksifloksacīna šķīdumu infūzijām:
Nātrija hlorīda 10% un 20% šķīdums
Nātrija hidrogēnkarbonāta 4,2% un 8,4% šķīdums
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Poliolefīna maiss: 3 gadi
Stikla pudele: 5 gadi
Pēc pirmās atvēršanas un/vai atšķaidīšanas izlietot nekavējoties.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā, kas nav zemāka par 15°C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Poliolefīna maisi ar polipropilēna atveri, pārklāti ar alumīnija foliju. 250 ml maisi ir pieejami kartona kastītēs pa 5 vai 12.
Bezkrāsaina stikla pudeles (2. klase) ar hlorbutila vai brombutila gumijas korķi. 250 ml pudele ir pieejama iepakojumos pa 1 pudelei un vairāku kastīšu iepakojumos pa 5 pudelēm (5 iepakojumi pa 1 pudelei).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Šīs zāles ir paredzētas vienreizējai lietošanai. Neizmantotais šķīdums ir jāiznīcina.
Tālāk uzskaitītie šķīdumi var tikt izmantoti vienā infūzijā ar moksifloksacīna 400 mg šķīdumu infūzijām:
ūdens injekcijām, nātrija hlorīds 0,9%, nātrija hlorīds 1M, glikoze 5%/10%/40%, ksilīts 20%, Ringera šķīdums, kompleksie nātrija laktāta šķīdumi (Hartmana šķīdums, Ringera-laktāta šķīdums).
Moksifloksacīna šķīdumu infūzijām nedrīkst jaukt kopā vienā infūzijā ar citām zālēm.
Nelietojiet šķīdumu, ja pamanāt jebkādas daļiņas tajā vai arī, ja šķīdums ir duļķains.
Uzglabājot vēsā vietā, var rasties nogulsnes, kas atkal izšķīdīs istabas temperatūrā. Tāpēc ieteicams glabāt šo infūziju šķīdumu temperatūrā, kas nav zemāka par 15°C.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Bayer AG
Kaiser-Wilhelm-Alle 1
51373 Leverkusen
Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
04-0395
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2004. gada 2. novembris.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 27. janvāris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
07/2019
SASKAŅOTS ZVA 17-07-2019
PAGE
PAGE 1
