Avelox 400 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma
Moxifloxacinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
26.28 €
04-0394-01
04-0394
Bayer AG, Germany; Bayer HealthCare Manufacturing S.r.l., Italy
30-APR-10
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
400 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Bayer AG, Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Avelox 400 mg apvalkotās tabletes
Lietošanai pieaugušajiem.
Moxifloxacinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Avelox un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Avelox lietošanas
3. Kā lietot Avelox
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Avelox
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Avelox un kādam nolūkam tās lieto
Avelox satur aktīvo vielu moksifloksacīnu, kas pieder antibiotiku grupai, ko sauc par fluorhinoloniem. Avelox iznīcina baktērijas, kas izraisa infekcijas. Avelox lieto infekciju ārstēšanai.
Avelox tiek lietots 18 gadus veciem un vecākiem pacientiem šādu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai, kad moksifloksacīns ir aktīvs pret baktēriju:
- akūta blakusdobumu infekcija, ilgstoša elpceļu iekaisuma vai plaušu infekcijas (pneimonijas), kas radusies ārpus stacionāra (izņemot smagas formas) pēkšņa pasliktināšanās.
- vieglas vai vidēji smagas sieviešu augšējā ģenitālā trakta infekcijas (iegurņa iekaisuma slimība), tai skaitā olvadu un dzemdes gļotādas infekcijas.
Avelox tabletes, kā vienīgās zāles, nav pietiekamas šāda veida infekciju terapijai, un tāpēc papildus Avelox tabletēm Jūsu ārstam ir jānozīmē citas antibiotikas sievietes augšējā ģenitālā trakta infekciju ārstēšanai (skatīt 2. punktā Kas jāzina pirms Avelox lietošanas, Brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Pastāstiet savam ārstam pirms Avelox lietošanas).
Ja sekojošu bakteriālo infekciju gadījumā bija novērojama uzlabošanās, lietojot sākotnējā terapijā Avelox šķīdumu infūzijām, Jūsu ārsts var nozīmēt Jums Avelox tabletes terapijas kursa pabeigšanai:
ārpus stacionāra radusies plaušu infekcija (pneimonija), ādas un mīksto audu infekcijas.
Avelox tabletes nedrīkst lietot jebkādu ādas un mīksto audu infekciju sākotnējai terapijai vai smagas plaušu infekcijas gadījumos.
2. Kas Jums jāzina pirms Avelox lietošanas
Sazinieties ar ārstu, ja neesat pārliecināts, vai piederat kādai no tālāk aprakstītajām pacientu grupām.
Nelietojiet Avelox šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret aktīvo vielu moksifloksacīnu, vai jebkurām citām hinolonu grupas antibiotikām, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
- ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti,
- ja esat jaunāks par 18 gadiem,
- ja Jums iepriekš ir bijusi cīpslu slimība vai bojājumi, kas saistāmi ar ārstēšanu ar hinolonu grupas antibiotikām (skatīt punktā Brīdinājumi un piesardzība lietošanā, un 4.Iespējamās blakusparādības),
- ja Jums ir iedzimts vai konstatēts iegūts stāvoklis, kas saistīts ar patoloģisku sirdsdarbību (noteikts EKG, sirdsdarbības elektriskā pierakstā), asinīs ir nelīdzsvarots sāļu saturs (īpaši, ja asinīs ir zems kālija vai magnija līmenis), ja ir ļoti lēna sirdsdarbība (saukta par bradikardiju), ja ir vāja sirds (sirds mazspēja), ja iepriekš bijuši sirds ritma traucējumi vai ja Jūs lietojat citas zāles, kas izraisa patoloģiskas EKG pārmaiņas (skatīt punktā Citu zāļu lietošana un Avelox).
Tas ir tādēļ, ka Avelox var izraisīt tādas EKG pārmaiņas kā QT intervāla pagarināšanos jeb palēninātu elektrisko signālu vadīšanu.
- Ja Jums ir smaga aknu slimība vai vairāk nekā 5 reizes paaugstināts aknu enzīmu (transamināžu) līmenis, salīdzinot ar augšējo normas robežu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pastāstiet savam ārstam pirms Avelox lietošanas
Avelox var izmainīt Jūsu sirds EKG, īpaši, ja esat sieviete vai gados vecāks cilvēks. Ja Jūs pašlaik lietojat jebkādas zāles, kas samazina Jūsu kālija līmeni asinīs, konsultējieties ar ārstu pirms Avelox lietošanas (skatīt arī punktā Nelietojiet Avelox un Citas zāles un Avelox).
Ja Jūs ciešat no epilepsijas vai slimības, kas var izraisīt krampjus, konsultējieties ar ārstu pirms Avelox lietošanas.
Ja Jums šobrīd ir vai iepriekš bijušas garīgās veselības problēmas, konsultējieties ar ārstu pirms Avelox lietošanas.
Ja Jūs ciešat no Myasthenia gravis, Avelox lietošana var pasliktināt Jūsu slimības simptomus. Ja Jūs domājat, ka Jūs tas ir skāris, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu.
Ja Jums ir diagnosticēts paplašinājums vai “izspiedums” lielajā asinsvadā (aortas aneirisma vai lielo asinsvadu perifērā aneirisma).
Ja Jums iepriekš ir bijusi aortas disekcijas epizode (aortas sieniņas plīsums).
Ja kādam Jūsu ģimenes loceklim ir bijusi aortas aneirisma vai aortas disekcija, citi riska faktori vai noslieci veicinoši stāvokļi (piemēram, tādas saistaudu slimības kā Marfāna sindroms, asinsvadu Ēlersa-Danlo sindroms vai asinsvadu slimības, piemēram, Takajasu arterīts, milzšūnu arterīts, Behčeta slimība, paaugstināts asinsspiediens vai apstiprināta ateroskleroze).
Ja Jums vai jebkuram Jūsu ģimenes loceklim ir glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes trūkums (reta iedzimta slimība), informējiet par to savu ārstu, kurš Jums ieteiks, vai Avelox Jums ir piemērots.
Ja Jums ir komplicēta sievietes augšējā ģenitālā trakta infekcija (piemēram, saistīta ar olvadu un iegurņa vai olnīcu abscesu), kuras ārstēšanai ārsts apsver intravenozas terapijas nepieciešamību, Avelox tablešu lietošana nav piemērota.
Vieglu vai vidēji smagu sievietes augšējā ģenitālā trakta infekciju ārstēšanai Jūsu ārstam jānozīmē citas antibiotikas papildus Avelox. Ja simptomi neuzlabojas pēc 3 ārstēšanas dienām, lūdzu, konsultējaties ar ārstu.
Lietojot Avelox
Ja Jums rodas paātrināta sirdsdarbība vai neregulāri sirdspuksti ārstēšanas perioda laikā, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu. Viņš/viņa, iespējams, veiks EKG, lai noteiktu Jūsu sirds ritmu.
Palielinoties devai var palielināties sirds traucējumu risks. Tādēļ stingri jāievēro ieteiktās devas.
Ir neliela iespēja, ka Jums radīsies pēkšņa, smaga alerģiska reakcija (anafilaktiskā reakcija/šoks) jau ar pirmo devu, ar šādiem simptomiem: saspridzinājumu krūtīs, reiboni, sliktu pašsajūtu vai ģībšanas sajūtu, reibšanas sajūtu stāvot. Ja tā notiek, nekavējoties pārtrauciet Avelox lietošanu un meklējiet medicīnisku palīdzību.
Avelox var izraisīt strauju un smagu aknu iekaisumu, kas var radīt dzīvību apdraudošu aknu mazspēju (ieskaitot letālus gadījumus, skatīt 4. punktā Iespējamās blakusparādības). Lūdzu, konsultējieties ar ārstu, pirms turpināt ārstēšanos gadījumā, ja Jums parādās tādi simptomi kā pēkšņa slikta pašsajūta un/vai vemšana vienlaicīgi ar acu baltumu dzelti, tumšu urīnu, ādas niezi, noslieci uz asiņošanu vai ar aknu izraisītu smadzeņu slimību (samazinātas aknu funkcijas vai strauja un smaga aknu iekaisuma simptomi).
Ja Jums attīstās ādas reakcija vai ādas čulgu veidošanās vai lobīšanās un/vai gļotādas reakcijas (skatīt 4. punktā Iespējamās blakusparādības), nekavējoties sazinieties ar savu ārstu pirms terapijas turpināšanas.
Hinolonu grupas antibiotikas, tai skaitā Avelox, var izsaukt krampjus. Ja tas notiek, pārtrauciet Avelox lietošanu un nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Jums var būt nervu bojājumu simptomi (neiropātija), piemēram, sāpes, dedzinoša sajūta, tirpšana, nejutīgums un/vai vājums, it īpaši pēdās un kājās vai plaukstās un rokās. Ja tā notiek, nekavējoties informējiet savu ārstu pirms turpiniet ārstēšanu ar Avelox.
Hinolonu grupas antibiotiku, tai skaitā Avelox lietošanas laikā Jums pirmo reizi var parādīties garīgās veselības problēmas. Ļoti retos gadījumos depresija vai garīgās veselības problēmas ir novedušas līdz domām par pašnāvību un sev kaitīgas rīcības, piemēram, pašnāvības mēģinājuma (skatīt 4. punktā Iespējamās blakusparādības). Ja Jums parādās šādas reakcijas, pārtrauciet Avelox lietošanu un nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
- Pēc antibiotiku, tai skaitā Avelox lietošanas vai tās laikā Jums var rasties caureja. Ja tā kļūst lielāka vai ilgstoša, vai ja ievērojat, ka Jūsu izkārnījumi satur asinis vai gļotas, Jums nekavējoties jāpārtrauc Avelox lietošana un jākonsultējas ar ārstu. Šādā gadījumā Jūs nedrīkstat lietot zāles, kas aptur vai palēnina zarnu kustības.
- Avelox var izraisīt cīpslu sāpes vai iekaisumu pat 48 stundu laikā pēc terapijas sākuma, un par to rašanos ziņots vairākus mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas. Cīpslu iekaisuma un plīsuma risks ir paaugstināts, ja esat gados vecāks cilvēks vai ja pašlaik tiekat ārstēts ar kortikosteroīdiem. Pēc pirmo sāpju un iekaisuma pazīmju parādīšanās Jums nekavējoties jāpārtrauc Avelox lietošana, jāatpūtina skartais(-ie) loceklis(-ļi) un jākonsultējas ar ārstu. Izvairieties no jebkādām neierastām fiziskām aktivitātēm, jo tās var palielināt cīpslu plīsuma risku (skatīt punktā Nelietojiet Avelox un 4. punktu Iespējamās blakusparādības).
Ja Jūs sajūtat pēkšņas spēcīgas sāpes vēderā, krūškurvī vai mugurā, nekavējoties vērsieties neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.
- Ja esat gados vecāks cilvēks ar esošām nieru slimībām, uzmaniet, lai Jūsu šķidruma uzņemšana ir pietiekoša, jo dehidratācija var palielināt nieru mazspējas risku.
- Ja Jums ir redzes traucējumi vai Jums šķiet, ka Jūsu acis var tikt ietekmētas citādi, nekavējoties konsultējieties ar acu speciālistu (skatīt punktā Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana un 4. punktu Iespējamās blakusparādības).
Hinolonu grupas antibiotikas var izraisīt cukura līmeņa izmaiņas asinīs, tai skaitā cukura līmeņa pazemināšanos asinīs zem normas robežām (hipoglikēmija) un cukura līmeņa paaugstināšanos virs normas robežām (hiperglikēmija) (skatīt 4. punktā Iespējamās blakusparādības). Pacientiem, kuri tika ārstēti vienlaicīgi ar Avelox un iekšķīgi lietojamām cukura līmeni pazeminošām zālēm (piemēram, sulfonilurīnvielas grupa) vai insulīnu, cukura līmeņa izmaiņas, galvenokārt, novēroja gados vecākiem pacientiem ar cukura diabētu. Ziņots par samaņas zuduma gadījumiem ievērojamas cukura līmeņa pazemināšanās asinīs dēļ (hipoglikēmiskā koma). Ja Jums ir cukura diabēts, Jums ir rūpīgi jākontrolē cukura līmenis asinīs.
Hinolonu grupas antibiotikas var padarīt Jūsu ādu jutīgāku pret saules gaismu vai UV starojumu. Jums jāizvairās no ilgstošas uzturēšanās saules gaismā vai spēcīgā saules gaismā, un Jūs nedrīkstat izmantot solāriju vai jebkādu citu UV staru lampu Avelox lietošanas laikā.
Intravenozi lietota moksifloksacīna efektivitāte smagu apdeguma infekciju, dziļo audu infekciju un diabētiskās pēdas infekcijas ar osteomielītu (kaulu smadzeņu infekciju) gadījumā nav pierādīta.
Bērni un pusaudži
Nelietot zāles bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, jo to efektivitāte un drošums šajā vecuma grupā nav pierādīts (skatīt punktā Nelietot Avelox).
Citas zāles un Avelox
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm bez Avelox, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Lietojot Avelox, uzmanieties šādos gadījumos:
- ja lietojat Avelox un citas zāles, kas ietekmē Jūsu sirdi, pastāv lielāks sirdsdarbības pārmaiņu risks. Tāpēc nelietojiet Avelox kopā ar šādām zālēm: zālēm, kas pieder zāļu grupai, ko dēvē par antiaritmiskiem līdzekļiem (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds), antipsihotiskiem līdzekļiem (piemēram, fenotiazīns, pimozīds, sertindols, haloperidols, sultoprīds), tricikliskajiem antidepresantiem, dažiem pretmikrobu līdzekļiem (piemēram, sahinavīrs, sparfloksacīns, intravenozi ievadīts eritromicīns, pentamīds, līdzekļi pret malāriju, īpaši, halofantrīns), dažiem antihistamīna līdzekļiem (piemēram, terfenadīns, astemizols, mizolastīns) un citām zālēm (piemēram, cisaprīds, intravenozi ievadīts vinkamīns, bepridils un difemanīls),
- izstāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat citas zāles, kas var pazemināt kālija līmeni asinīs (piemēram daži diurētiski līdzekļi, daži vēdera izeju veicinoši vai pastiprinoši līdzekļi [lielas devas] vai kortikosteroīdi [pretiekaisuma zāles], amfotericīns B) vai izraisīt lēnu sirds ritmu, tāpēc šo zāļu vienlaicīga lietošana ar Avelox paaugstina smagu sirds ritma traucējumu risku,
- visas zāles, kas satur magniju vai alumīniju, piemēram, antacīdi gremošanas traucējumu ārstēšanai vai visas zāles, kas satur dzelzi vai cinku, didanozīnu saturošas zāles vai zāles, kas satur sukralfātu, lai ārstētu kuņģa-zarnu trakta traucējumus, var samazināt Avelox tablešu iedarbību. Tāpēc lietojiet Avelox tableti 6 stundas pirms vai pēc citu zāļu lietošanas,
- iekšķīga medicīniskās ogles lietošana vienlaicīgi ar Avelox tabletēm samazina Avelox iedarbību. Tāpēc ieteicams šīs divas zāles nelietot kopā,
- ja pašlaik lietojat perorālus antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), Jūsu ārstam var būt nepieciešams novērot Jūsu asins sarecēšanas laiku.
Avelox kopā ar uzturu un dzērienu
Avelox iedarbību neietekmē uzturs, tai skaitā arī piena produkti.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Nelietojiet Avelox, ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti.
Ja Jums iestājusies grūtniecība, vai barojat bērnu ar grūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies
grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pētījumi dzīvniekiem neparāda, ka šo zāļu lietošana varētu ietekmēt Jūsu fertilitāti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Avelox var izraisīt reiboni vai vājumu, Jums var parādīties pēkšņs pārejošs redzes zudums, vai Jūs uz brīdi varat noģībt. Ja Jums rodas šādas izpausmes, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.
Avelox satur laktozi un nātriju
Ja ārsts Jums ir teicis, ka nepanesat noteikta veida cukurus, pirms Avelox lietošanas sazinieties ar savu ārstu.
Šīs zāles satur mazāk kā 1 milimolu nātrija (23 miligramus) katrā apvalkotajā tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Avelox
Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta vai farmaceita norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva pieaugušajiem ir viena 400 mg apvalkotā tablete vienreiz dienā.
Avelox tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai. Norijiet tableti nesasmalcinātā veidā (lai nejustu rūgto garšu), uzdzerot lielu daudzumu šķidruma. Jūs varat lietot Avelox ar uzturu vai atsevišķi. Ieteicams tableti lietot katru dienu apmēram vienā laikā.
Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar mazu ķermeņa masu vai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.
Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no infekcijas tipa. Ja ārsts nav noteicis savādāk, tad ieteicamie Avelox tablešu terapiju ilgumi ir:
pēkšņa hroniska bronhīta saasināšanās (hroniska bronhīta akūts paasinājums)
5-10 dienas
ārpus stacionāra iegūta plaušu infekcija (pneimonija), izņemot smagas formas
10 dienas
akūta blakusdobumu infekcija (akūts bakteriāls sinusīts)
7 dienas
vieglas vai vidēji smagas sieviešu augšējā ģenitālā trakta infekcijas (iegurņa iekaisuma slimība), tai skaitā olvadu un dzemdes gļotādas infekcijas
14 dienas
Kad Avelox apvalkotās tabletes ir lietotas, lai pabeigtu ārstēšanas kursu, kas sākts ar Avelox šķīdumu injekcijām infūzijām, ieteicamais lietošanas ilgums ir:
ārpus stacionāra iegūta plaušu infekcija (pneimonija)
7-14 dienas.
Vairumā gadījumu pacientiem ar pneimoniju ārstēšana tika mainīta uz Avelox apvalkotām tabletēm pēc 4 dienām.
ādas un mīksto audu infekcijas
7-21 dienas
Vairumā gadījumu pacientiem ar ādas un mīksto audu infekciju ārstēšana tika mainīta uz Avelox apvalkotām tabletēm pēc 6 dienām.
Ir svarīgi pabeigt ārstēšanas kursu, pat ja Jūs jūtaties labāk jau pēc dažām dienām. Ja Jūs pārtrauksiet zāļu lietošanu pārāk ātri, infekcija var nebūt pilnīgi izārstēta, tā var atjaunoties, vai Jūsu stāvoklis var pasliktināties, kā arī Jūs varat izraisīt bakteriālo rezistenci pret antibiotikām.
Ieteicamo devu un ārstēšanas ilgumu nedrīkst pārsniegt (skatīt 2. punktā Kas jāzina pirms Avelox lietošanas, Brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Ja esat lietojis Avelox vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis vairāk nekā vienu izrakstīto tableti dienā, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību un, ja iespējams, paņemiet līdzi atlikušās tabletes, iepakojumu vai šo lietošanas instrukciju, lai parādītu ārstam vai farmaceitam, ko esat lietojis.
Ja esat aizmirsis lietot Avelox
Ja esat aizmirsis lietot tableti, Jums tā jāieņem, cik ātri vien iespējams tajā pašā dienā, kad esat atcerējies. Ja esat aizmirsis par tablešu lietošanu vienu dienu, lietojiet parasto devu (vienu tableti) nākamajā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja neesat pārliecināts par to, kā vajadzētu rīkoties, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Avelox
Ja Jūs pārtrauksiet zāļu lietošanu pārāk ātri, infekcija var nebūt pilnīgi izārstēta. Konsultējieties ar savu ārstu, ja vēlaties pārtraukt tablešu lietošanu pirms ārstēšanas kursa beigām.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Visbūtiskākās novērotās blakusparādības Avelox terapijas laikā ir uzskaitītas zemāk:
Ja pamanāt
paātrinātu sirdsdarbību (reta blakusparādība),
ka Jums rodas slikta pašsajūta vai pamanāt dzeltenus acs baltumus, tumšu urīnu, ādas niezi, nosliece uz asiņošanu, vai domāšanas vai uztveres traucējumiem (šīs pazīmes un simptomi varētu liecināt par strauji progresējoša (zibensveida) aknu iekaisuma attīstību, kas var izraisīt potenciāli dzīvībai bīstamu aknu mazspēju (ļoti reta blakusparādība, ir novēroti letāli gadījumi)),
izmaiņas ādā un gļotādā, piemēram, sāpīgas čūlas mutē/degunā vai uz dzimumlocekļa/makstī (Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermālā nekrolīze) (ļoti retas blakusparādības, potenciāli dzīvību apdraudoši bojājumi),
smagu, pēkšņu ģeneralizētu alerģisku reakciju, tai skaitā ļoti reti arī dzīvībai bīstamu šoku (piemēram, apgrūtināta elpošana, asinsspiediena samazināšanās, paātrināts pulss) (reta blakusparādība),
tūsku, tai skaitā elpceļu tūsku (reta blakusparādība, potenciāli dzīvību apdraudoša),
krampjus (reta blakusparādība),
nervu sistēmas traucējumus ekstremitātēs, piemēram, sāpes, dedzināšana, tirpšana, nejutīgums un/vai vājums (reta blakusparādība),
depresiju (ļoti retos gadījumos, izraisot sev kaitīgas uzvedības, piemēram, suicidālas tieksmes/domas, vai suicidālas darbības) (reta blakusparādība),
vājprātību (potenciālu tieksmi uz pašnāvību, piemēram, suicidālas tieksmes/domas, vai suicidālas darbības) (reta blakusparādība),
smagu caureju ar asins un/vai gļotu piejaukumu (antibiotiku izraisīts kolīts, piemēram, pseidomembranozs kolīts), kas ļoti retos gadījumos var radīt potenciāli dzīvību apdraudošas komplikācijas (reta blakusparādība),
cīpslu sāpes un tūsku (tendinīts) (reta blakusparādība) vai cīpslu plīsumu (ļoti reta blakusparādība),
ādas un gļotādas bojājumi, piemēram, sāpīgi pūslīši mutē/degunā vai uz dzimumlocekļa/makstī (Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermas nekrolīze) (ļoti retas blakusparādības, potenciāli dzīvībai bīstamas),
asinsvadu iekaisums (pazīmes varētu būt sarkani plankumi uz ādas, parasti uz apakšstilbiem vai sāpes locītavās) (ļoti reta blakusparādība)
pārtrauciet Avelox lietošanu un nekavējoties ziņojiet ārstam, ka Jums ir nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība.
Turklāt, ja pamanāt
pārejošu redzes zudumu (ļoti reta blakusparādība),
diskomfortu vai sāpes acīs, īpaši, kad tās pakļautas gaismas iedarbībai (ļoti reta līdz reta blakusparādība),
nekavējoties sazinieties ar acu speciālistu.
Ja Jums ir novērota potenciāli dzīvību apdraudoša neregulāra sirdsdarbība (Torsade de pointes) vai sirdsdarbības apstāšanās Avelox lietošanas laikā (ļoti reta blakusparādība), nekavējoties pastāstiet ārstējošajam ārstam par Avelox lietošanu un neturpiniet ārstēšanu.
Myastenia gravis simptomu pasliktināšanās tika novērota ļoti retos gadījumos. Ja tā notiek, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Ja Jums ir cukura diabēts un Jūs pamanāt cukura līmeņa paaugstināšanos vai pazemināšanos asinīs (reta vai ļoti reta blakusparādība), nekavējoties ziņojiet ārstam.
Ja Jūs esat gados vecāks pacients ar esošu nieru slimību un Jūs pamanāt samazinātu urīna izvadi, kāju, potīšu vai pēdu pietūkumu, nogurumu, sliktu dūšu, miegainību, elpas trūkumu vai apjukumu (šīs pazīmes un simptomi varētu liecināt par nieru mazspēju, retu blakusparādību), nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Citas blakusparādības, kas tika novērotas Avelox lietošanas laikā, ir uzskaitītas zemāk atbilstoši to biežumam:
Bieži (sastop 1 no 10 cilvēkiem)
slikta dūša
caureja
reibonis
kuņģa un vēdera sāpes
vemšana
galvassāpes
īpašu aknu enzīmu līmeņa pieaugums asinīs (transamināzes)
infekcijas, ko izraisa rezistentas baktērijas vai sēnītes, piemēram, mutes dobuma un maksts infekcijas, ko izraisa Candida
sirds ritma izmaiņas (EKG) pacientiem ar zemu kālija līmeni asinīs
Retāk (sastop 1 no 100 cilvēkiem)
izsitumi
kuņģa darbības traucējumi (gremošanas traucējumi, grēmas)
garšas izmaiņas (ļoti retos gadījumos apetītes trūkums)
miega traucējumi (galvenokārt, bezmiegs)
īpašu aknu enzīmu līmeņa pieaugums asinīs (gamma-glutamiltransferāze un/vai sārmainā fosfatāze)
mazs īpašu balto asins šūnu skaits (leikocīti, neitrofili)
aizcietējums
nieze
reibonis (griešanās sajūta)
miegainība
aizdusa
sirds ritma izmaiņas (EKG)
pavājināta aknu darbība (tai skaitā īpaša aknu enzīma (LDH) līmeņa pieaugums asinīs)
samazināta ēstgriba un uztura uzņemšana
mazs balto asins šūnu skaits
sāpes, piemēram, muguras, krūšu, iegurņa un ekstremitāšu sāpes
īpašu asins šūnu skaita pieaugums, kas nepieciešamas asins sarecēšanai
svīšana
īpašu balto asins šūnu (eozinofilu) skaita pieaugums
nemiers
slikta pašsajūta (galvenokārt, vājums vai nogurums)
drebuļi
kaulu sāpes
sirdsklauves
neregulāra un ātra sirdsdarbība
apgrūtināta elpošana, tai skaitā astmatisks stāvoklis
īpaša gremošanas enzīma (amilāzes) līmeņa pieaugums asinīs
nemiers/uzbudinājums
tirpšanas sajūta (durstīšanas) un/vai nejutīgums
ādas nātrene
asinsvadu paplašināšanās
apjukums un dezorientācija
īpašu asins šūnu, kas nepieciešamas asins recēšanai, skaita samazināšanās
redzes traucējumi, tai skaitā dubultošanās un neskaidra redze
samazināta asins recēšana
palielināts lipīdu (tauku) līmenis asinīs
mazs sarkano asins šūnu skaits
muskuļu sāpes
alerģiskas reakcijas
bilirubīna daudzuma pieaugums asinīs
kuņģa iekaisums
dehidratācija
smagi sirds ritma traucējumi
sausa āda
stenokardija
Reti (sastop 1 no 1000 cilvēkiem)
muskuļu spazmas
muskuļu krampji
halucinācijas
paaugstināts asinsspiediens
pietūkums (roku, kāju, potīšu, lūpu, mutes, rīkles)
pazemināts asinsspiediens
nieru darbības traucējumi (tai skaitā īpašu nieru laboratorijas pārbaužu rezultātos palielināts, piemēram, urīnvielas un kreatinīna daudzums)
aknu iekaisums
mutes dobuma iekaisums
zvanīšana/trokšņi ausīs
dzelte (ādas vai acu baltumu iekrāsošanās dzeltenā krāsā)
ādas jutības traucējumi
slikti sapņi
traucēta koncentrēšanās spēja
apgrūtināta rīšana
smaržas sajūtas pārmaiņas, tai skaitā smaržas zudums
līdzsvara traucējumi un slikta koordinācija (sakarā ar reiboni)
daļējs vai pilnīgs atmiņas zudums
dzirdes traucējumi, tai skaitā kurlums (parasti atgriezenisks)
urīnskābes līmeņa pieaugums asinīs
emocionāla nestabilitāte
izmainīta runa
ģībonis
muskuļu vājums
Ļoti reti (sastop 1 no 10000 cilvēkiem)
locītavu iekaisums
neregulāra sirdsdarbība
samazināta ādas jutība
atšķirtības sajūta no sevis (sajūta, ka neesat pats)
palielināta asins recēšana
muskuļu stīvums
nozīmīga īpašu balto asins šūnu skaita samazināšanās (agranulocitoze)
Bez tam ļoti retos gadījumos ziņots par šādām blakusparādībām, kas sekojušas pēc ārstēšanas ar citām hinolonu grupas antibiotikām, kas, iespējams, varētu rasties arī Avelox terapijas laikā: palielināts spiediens galvaskausā (simptomi ietver galvassāpes, redzes problēmas, tai skaitā neskaidru redzi, “aklos” plankumus, redzes dubultošanos, redzes zudumu), palielināts nātrija līmenis asinīs, palielināts kalcija līmenis asinīs, īpaša veida sarkano asins šūnu skaita samazināšanās (hemolītiskā anēmija), muskuļu reakcijas ar muskuļu šūnu bojājumu, palielināta ādas jutība pret saules gaismu vai UV starojumu.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Avelox
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Avelox satur
Aktīvā viela ir moksifloksacīns. Viena apvalkotā tablete satur 400 miligramus moksifloksacīna (hidrohlorīda veidā).
Citas sastāvdaļas ir:
Tabletes kodols: mikrokristāliska celuloze, kroskarmelozes nātrija sāls, laktozes monohidrāts (skatīt punktā Avelox satur laktozi) un magnija stearāts
Tabletes apvalks: hipromeloze, makrogols 4000, dzelzs oksīds (E172) un titāna dioksīds (E171).
Avelox ārējais izskats un iepakojums
Katra blāvi sarkanā, apvalkotā tablete ir iegarena, izliekta ar šķautni un 17 x 7 milimetrus liela, ir apzīmēta ar „M400” vienā pusē un „BAYER” otrā pusē.
Avelox ir iepakotas kartona kastītēs, kas satur bezkrāsainus caurspīdīgus vai necaurspīdīgus baltus polipropilēna/alumīnija blisterus vai bezkrāsainus caurspīdīgus polivinilhlorīda/polivinilidēnhlorīda/ alumīnija blisterus.
Avelox ir pieejams komerciālajos iepakojumos, kas satur 5, 7 un 10 apvalkotās tabletes un slimnīcu iepakojumos, kas satur 25, 50 vai 70 apvalkotās tabletes un slimnīcu iepakojumi multipakas, kas satur 5 kartona kastes, katrā 16 apvalkotās tabletes, vai 10 kartona kastes, katrā 10 apvalkotās tabletes.
Avelox ir arī pieejams parauga iepakojums kartona kārbā, kas satur alumīnija/ alumīnija blisteri ar 1 apvalkoto tableti.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Bayer AG
Kaiser-Wilhelm-Allee 1
51373 Leverkusen
Vācija
Ražotājs
Ražotāju var identificēt pēc sērijas numura, kas iespiests uz kastītes sānu atloka un uz katra blistera:
Ja pirmā un otrā rakstzīme ir BX, ražotājs ir
Bayer AG
Kaiser-Wilhelm-Allee
51368, Leverkusen
Vācija
Ja pirmā un otrā rakstzīme ir IT, ražotājs ir
Bayer HealthCare Manufacturing Srl.
Via delle Groane, 126
20024 Garbagnate Milanese
Itālija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija, Beļģija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Slovākija, Slovēnija, Zviedrija, Lielbritānija: Avelox
Francija: Izilox
Vācija, Itālija: Avalox
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Avelox 400 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena apvalkotā tablete satur 400 mg moksifloksacīna (hidrohlorīda veidā).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: apvalkotā tablete satur 68 mg laktozes monohidrātu (= 66,56 mg laktoze) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete
Sarkanīgas apvalkotās tabletes, iegarenas, izliektu šķautni, lielumā 17x7 mm un ar atzīmi “M400” uz vienas puses un “BAYER’’ uz otras.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Avelox 400 mg apvalkotās tabletes indicētas sekojošu pret moksifloksacīnu jutīgu mikroorganismu izraisītu bakteriālu infekciju ārstēšanai 18 gadus veciem vai vecākiem pacientiem (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu). Moksifloksacīnu vajadzētu lietot tikai tad, ja plaši rekomendētie antibakteriālie līdzekļi sākotnējai terapijai šo infekciju ārstēšanā tiek uzskatīti par neatbilstošiem vai infekcijas ārstēšana bijusi nesekmīga:
- akūts bakteriāls sinusīts (ABS) (adekvāti diagnosticēts)
- hroniska bronhīta akūts paasinājums (HBAP) (adekvāti diagnosticēts)
- ārpus stacionāra iegūta pneimonija, izņemot smagus gadījumus
- viegla vai vidēji smaga iegurņa iekaisuma slimība (piemēram, sievietes augšējā ģenitālā trakta infekcijas, tai skaitā salpingīts un endometrīts), bez saistīta olvadu-olnīcu vai iegurņa abscesa.
Nav ieteicams lietot Avelox 400 mg apvalkotās tabletes vieglu vai vidēji smagu iegurņa iekaisuma slimību monoterapijai, tās jālieto kombinācijā ar citu piemērotu antibakteriālu līdzekli (piemēram, cefalosporīnu), jo iespējama moksifloksacīna paaugstināta rezistence pret Neisseria gonorrhoeae, ja vien pret moksifloksacīnu rezistenta Neisseria gonorrhoeae infekcija nav izslēgta (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Avelox 400 mg apvalkotās tabletes var lietot, lai pabeigtu terapijas kursu pacientiem, kuriem tika novērots uzlabojums sākotnējās terapijas ar intravenozi lietojamo moksifloksacīnu laikā sekojošu indikāciju gadījumā:
ārpus stacionāra iegūta pneimonija
komplicētas ādas un ādas struktūras infekcijas.
Avelox 400 mg apvalkotās tabletes nevajadzētu lietot jebkādu ādas un ādas struktūras infekciju vai smagas ārpus stacionāra iegūtas pneimonijas sākotnējai terapijai.
Jāievēro oficiālās vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu atbilstošu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas (pieaugušajiem)
Ieteicamā deva ir viena 400 mg apvalkotā tablete vienu reizi dienā.
Nieru/aknu bojājums
Nav nepieciešama devas pielāgošana pacientiem ar viegliem līdz smagiem nieru darbības traucējumiem vai pacientiem ar hronisku dialīzi, t.i., hemodialīzi un pastāvīgu ambulatoru peritoneālo dialīzi (skatīt 5.2. apakšpunktā detalizētai informācijai).
Dati par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir nepietiekami (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Citas īpašas pacientu grupas
Gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar mazu ķermeņa masu devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija
Moksifloksacīns kontrindicēts bērniem un pusaudžiem (< par 18 gadiem). Moksifloksacīna efektivitāte un drošums bērniem un pusaudžiem nav pierādīts (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Apvalkotā tablete jānorij kopā ar pietiekamu šķidruma daudzumu, to var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Lietošanas ilgums
Avelox 400 mg apvalkoto tablešu ieteicamais lietošanas ilgums ir:
- Hroniska bronhīta akūts paasinājums 5 - 10 dienas
- Ārpus stacionāra iegūta pneimonija 10 dienas
- Akūts bakteriāls sinusīts 7 dienas
- Viegla vai vidēji smaga iegurņa iekaisuma slimība 14 dienas.
Avelox 400 mg apvalkotās tabletes izmēģinātas klīniskos pētījumos līdz pat 14 dienu ilgos ārstēšanas periodos.
Sekojošā terapija (intravenozai terapijai seko iekšķīga terapija)
Klīniskos pētījumos ar sekojošo terapiju lielākajai daļai pacientu intravenozā terapija tika mainīta ar iekšķīgo terapiju pēc 4 dienām (ārpus stacionāra iegūta pneimonija) vai 6 dienām ( komplicētas ādas vai ādas struktūras infekcijas). Ieteicamais pilns intravenozās un iekšķīgās lietošanas laiks ir 7-14 dienas ārpus stacionāra iegūtai pneimonijai un 7 -21 diena ādas un ādas struktūras infekcijām.
Nedrīkst pārsniegt ieteikto diennakts devu (400 mg vienreiz dienā) un indikācijai atbilstošo terapijas ilgumu.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret moksifloksacīnu, citiem hinoloniem vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Grūtniecība un krūts barošanas periods (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Pacienti, jaunāki par 18 gadiem.
Pacienti, kuriem anamnēzē ir cīpslas slimība vai bojājums, kas radies ārstēšanas laikā ar hinoloniem.
Gan preklīniskajos pētījumos, gan ārstējot cilvēkus, pēc moksifloksacīna lietošanas novērotas izmaiņas sirds elektrofizioloģiskajos rādītājos - QT prolongācija. Tādēļ zāļu drošuma apsvērumu dēļ moksifloksacīns ir kontrindicēts pacientiem ar:
- iedzimtu vai dokumentētu iegūtu QT intervāla pagarināšanos,
- elektrolītu aprites traucējumiem, īpaši neārstētas hipokaliēmijas gadījumā,
- klīniski nozīmīgu bradikardiju,
- klīniski nozīmīgu sirds mazspēju ar reducētu kreisā kambara izsviedes frakciju,
- simptomātisku aritmiju anamnēzē.
Moksifloksacīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar zālēm, kas pagarina QT intervālu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Ierobežotu klīnisko datu dēļ moksifloksacīns ir kontrindicēts arī pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (Child Pugh C) un pacientiem, kam transamināžu līmenis asinīs vairāk kā 5 reizes pārsniedz normas augstāko līmeni (ULN).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ieguvums no moksifloksacīna terapijas, it īpaši ja infekcija nav smaga, jāizvērtē, ņemot vērā informāciju, kas minēta apakšpunktā par brīdinājumiem un piesardzību lietošanā.
QTc intervāla pagarināšanās un potenciāli ar QTc pagarināšanos saistīti stāvokļi
Dažiem pacientiem moksifloksacīns pagarināja QTc intervālu elektrokardiogrammā. Klīniskā pētījuma programmā iegūto EKG analīze parādīja, ka QTc prolongācija moksifloksacīna lietošanas gadījumā bija 6 msek ±26 msek, par 1,4% atšķiroties no sākotnējā lieluma. Tā kā sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, mēdz būt garāks bāzlīnijas QTc intervāls, viņas var būt jutīgākas pret zālēm, kas pagarina QTc. Arī gados vecāki pacienti mēdz būt daudz jutīgāki pret ar zālēm saistītiem efektiem uz QT intervālu.
Zāles, kas samazina kālija līmeni, jālieto piesardzīgi pacientiem, kas lieto moksifloksacīnu (skatīt arī 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Moksifloksacīns jālieto piesardzīgi pacientiem ar proaritmisku stāvokli (īpaši sievietēm un gados vecākiem pacientiem), piemēram, akūtu miokarda išēmiju vai pagarinātu QT intervālu, jo tas var palielināt kambaru aritmijas (arī Torsade de pointes) un sirds apstāšanās (skatīt arī apakšpunktu 4.3.) risku. QT prolongācijas apjoms var palielināties, palielinoties medikamenta koncentrācijai. Tādēļ nedrīkst pārsniegt ieteikto devu.
Ja ārstēšanas ar moksifloksacīnu laikā novērojamas sirds aritmijas pazīmes, ārstēšana jāpārtrauc un jāveic EKG.
Hipersensitivitāte/alerģiskas reakcijas
Ziņots par paaugstinātu jutību un alerģiskām reakcijām pēc fluorhinolonu, tai skaitā moksifloksacīna, pirmās lietošanas reizes. Anafilaktiskās reakcijas var progresēt līdz dzīvību apdraudošam šokam, pat pēc pirmās lietošanas reizes. Smagu paaugstinātas jutības reakciju klīnisko izpausmju gadījumos jāpārtrauc moksifloksacīna lietošana un jāuzsāk piemērota ārstēšana (piemēram, šoka ārstēšana).
Nopietni aknu bojājumi
Ziņots par zibensformas hepatīta gadījumiem, kas saistīti ar moksifloksacīna lietošanu un var izraisīt dzīvību apdraudošu aknu mazspēju (ieskaitot fatālus gadījumus) (skatīt apakšpunktu 4.8.). Jāiesaka pacientiem konsultēties ar ārstu pirms terapijas turpināšanas, ja parādās zibensformas aknu slimības simptomi, piemēram, strauji progresējoša astēnija ar dzelti, tumšs urīns, nosliece uz asiņošanu vai aknu encefalopātija. Ja ir aknu darbības traucējumu pazīmes, jāveic aknu funkciju testi/izmeklēšanas.
Nopietnas bullozas ādas reakcijas
Lietojot moksifloksacīnu, ir aprakstītas bullozas ādas reakcijas, piemēram, Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermas nekrolīze (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja rodas ādas un/vai gļotādu reakcija, pacientiem jāiesaka nekavējoties sazināties ar savu ārstu, pirms turpināt terapiju.
Pacienti ar krampju predispozīciju
Zināms, ka hinoloni var izraisīt krampjus. Tādēļ piesardzība nepieciešama pacientiem ar CNS darbības traucējumiem vai citiem riska faktoriem, kam var būt krampju predispozīcija vai pazemināts krampju rašanās slieksnis. Krampju gadījumā moksifloksacīna lietošana jāpārtrauc un jāuzsāk piemērota ārstēšana.
Perifērā neiropātija
Ir saņemti ziņojumi par sensorās vai sensorimotorās polineiropātijas gadījumiem, kas izpaužas kā parestēzija, hipoestēzija, dizestēzija vai vājums pacientiem, kuri saņem hinolonu grupas zāles, tai skaitā moksifloksacīnu. Lai novērstu neatgriezeniska stāvokļa attīstību, pirms ārstēšanas turpināšanas pacientiem, kuri saņem moksifloksacīna terapiju, jāiesaka informēt ārstu, ja ārstēšanas laikā parādās neiropātijas simptomi, piemēram, sāpes, dedzinoša sajūta, tirpšana, nejutīgums vai nogurums (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
Psihiskie traucējumi
Psihiski traucējumi var rasties jau pēc pirmās hinolonu, tai skaitā moksifloksacīna, lietošanas reizes. Ļoti retos gadījumos depresija vai psihiski traucējumi var progresēt līdz pat suicidālām domām un sev kaitīgas uzvedības, piemēram, pašnāvības mēģinājuma (skatīt 4.8. apakšpunktu). Gadījumā, ja pacientam parādās šādas reakcijas, jāpārtrauc moksifloksacīna lietošana un jāuzsāk piemērota ārstēšana. Jāievēro piesardzība, ja moksifloksacīnu plānots lietot pacientam ar psihiskiem traucējumiem vai psihisku slimību anamnēzē.
Ar antibiotiku lietošanu saistīta caureja, tai skaitā kolīts
Lietojot plaša spektra antibakteriālos līdzekļus, ieskaitot moksifloksacīnu, ir ziņots par ar antibiotiku lietošanu saistītu caureju (AAD - Antibiotic Associated Diarrhoea) un ar antibiotiku lietošanu saistītu kolītu (AAC - Antibiotic Associated Colitis), tai skaitā pseidomembranozo kolītu un Clostridium difficile saistītu caureju (CDSD), kam var būt dažādas smaguma pakāpes, sākot no viegli izteiktas caurejas līdz letālam kolītam. Tāpēc ir svarīgi apsvērt šīs diagnozes iespēju pacientiem, kuriem moksifloksacīna terapijas laikā vai pēc tās attīstās smaga caureja. CDSD jāapsver visiem pacientiem ar caureju pēc antibiotiku lietošanas. Ja ir aizdomas par AAD vai AAC vai tā ir pierādīta, jāpārtrauc pašreizējo terapiju ar antibakteriālajiem līdzekļiem, tai skaitā moksifloksacīnu, un nekavējoties jāuzsāk adekvāta ārstēšana. Turklāt ir jāizmanto adekvāti infekcijas kontroles līdzekļi, lai samazinātu transmisijas risku. Zāles, kas inhibē peristaltiku, ir kontrindicētas pacientiem, kuriem attīstās smaga caureja.
Pacienti ar Myastenia gravis
Moksifloksacīnu uzmanīgi jālieto pacientiem ar Myasthenia gravis, jo var paasināties simptomi.
Cīpslas iekaisums, cīpslas plīsums
Ja notiek ārstēšana ar hinoloniem, tostarp moksifloksacīnu, cīpslas iekaisums un plīsums (it īpaši Ahileja cīpslas), dažreiz bilaterāls, var rasties pat 48 stundu laikā pēc terapijas sākuma, un par to rašanos ziņots vairākus mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas. Tendinīta un cīpslas plīsuma risks ir paaugstināts gados veciem pacientiem vai pacientiem, kas vienlaicīgi tiek ārstēti ar kortikosteroīdiem. Ja rodas pirmās sāpju vai iekaisuma pazīmes, pacientam ārstēšana ar moksifloksacīnu jāpārtrauc, jānovieto ietekmētā ekstremitāte (-es) miera stāvoklī un nekavējoties jākonsultējas ar ārstu, lai uzsāktu skartās cīpslas atbilstošu ārstēšanu (piemēram, imobilizāciju) (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu).
Aortas aneirisma un disekcija
Epidemioloģiskajos pētījumos ir ziņots par paaugstinātu aortas aneirismas un disekcijas risku pēc fluorhinolonu lietošanas, īpaši gados vecākiem pacientiem.
Tāpēc pacientiem ar aneirismu ģimenes anamnēzē vai pacientiem, kuriem jau iepriekš diagnosticēta aortas aneirisma un/vai aortas disekcija vai kuriem ir citi riska faktori vai stāvokļi, kas rada noslieci uz aortas aneirismu un disekciju (piemēram, Marfāna (Marfan) sindroms, asinsvadu Ēlersa-Danlosa (Ehlers-Danlos) sindroms, Takajasu (Takayasu) arterīts, milzšūnu arterīts, Behčeta (Behcet’s) slimība, hipertensija, apstiprināta ateroskleroze), fluorhinoloni jālieto tikai pēc rūpīgas ieguvuma un riska izvērtēšanas un citu ārstēšanas iespēju apsvēršanas.
Gadījumā, ja pēkšņi rodas sāpes vēderā, krūškurvī vai mugurā, pacientiem jāiesaka nekavējoties vērsties pie ārsta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Gados veciem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem moksifloksacīnu jālieto piesardzīgi, ja viņi nespēj uzņemt atbilstošu šķidruma daudzumu, jo dehidratācija var palielināt nieru mazspējas risku.
Redzes traucējumi
Ja redze pasliktinās vai arī rodas jebkāda ietekme uz acīm, nekavējoties jākonsultējas ar acu ārstu (skatīt 4.7. un 4.8. apakšpunktu).
Disglikēmija
Tāpat kā citu fluorhinolonu, arī moksifloksacīna lietošanas laikā tika ziņots par glikozes līmeņa izmaiņām asinīs, tai skaitā hipoglikēmiju un hiperglikēmiju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacienti, kuri ārstēšanā saņēma moksifloksacīnu vienlaicīgi ar perorāliem hipoglikēmiskiem līdzekļiem (piemēram, sulfonilurīnvielas grupa) vai insulīnu, disglikēmiju novēroja galvenokārt gados vecākiem pacientiem ar cukura diabētu. Ir ziņots par hipoglikēmiskās komas gadījumiem. Pacientiem ar cukura diabētu tiek rekomendēta rūpīga glikozes līmeņa kontrole asinīs.
Fotosensitizācijas reakciju profilakse
Hinoloni ir izraisījuši pacientiem fotosensitizācijas reakcijas. Tomēr pētījumi liecina, ka moksifloksacīnam ir mazāks fotosensitizācijas izraisīšanas risks. Tomēr pacientiem jāiesaka izvairīties no UV starojuma vai plaša un/vai spēcīga saules starojuma ietekmes ārstēšanās laikā ar moksifloksacīnu.
Pacienti ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu
Pacienti, kam ģimenes anamnēzē vai pašiem ir glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes trūkums, ir predisponēti hemolītiskām reakcijām hinolonu terapijas laikā. Tādēļ šiem pacientiem moksifloksacīns jālieto piesardzīgi.
Pacienti ar iegurņa iekaisuma slimību
Pacientiem ar komplicētu iegurņa iekaisuma slimību (piemēram, saistītu ar olvadu-olnīcu vai iegurņa abscesu), kuriem jāapsver intravenozās terapijas nepieciešamība, ārstēšana ar Avelox 400 mg apvalkotajām tabletēm nav ieteicama.
Iegurņa iekaisuma slimību var izraisīt pret fluorhinoloniem rezistentā Neisseria gonorrhoeae. Tādēļ šādos empīriskos gadījumos moksifloksacīns jāievada vienlaicīgi ar citu piemērotu antibiotiku (piemēram, cefalosporīnu), ja vien pret moksifloksacīnu rezistenta Neisseria gonorrhoeae nav izslēgta. Ja klīniskais uzlabojums nav novērojams pēc 3 ārstēšanas dienām, jāapsver citas ārstēšanas iespējas.
Pacienti ar komplicētu ādas un mīksto audu infekciju (cSSSI – complicated Skin and Skin Structure Infections)
Intravenozi lietota moksifloksacīna klīniskā efektivitāte smagu apdeguma infekciju, fascīta un diabētiskās pēdas infekcijas gadījumā nav pierādīta.
Mijiedarbība ar bioloģiskajiem testiem
Lietojot moksifloksacīnu tas var mijiedarboties ar Mycobacterium spp. kultūru testu, nomācot mikobaktēriju augšanu un radot viltus negatīvus rezultātus asins paraugos, kas ņemti pacientiem, kuri šobrīd saņem moksifloksacīnu.
Pacienti ar MRSA infekciju
Moksifloksacīnu nerekomendē pret meticilīnu rezistentā Staphylococcus aureus (MRSA – Methicillin Resistant Staphylococcus Aureus) infekcijas ārstēšanai. Gadījumā, ja ir aizdomas par MRSA infekciju vai tā ir apstiprināta, ir jāuzsāk atbilstoša antibakteriāla terapija (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Tā kā pusaudžu vecuma dzīvniekiem tika novērotas skrimšļu blakusparādības (skatīt 5.3. apakšpunktu) moksifloksacīna lietošana bērniem un pusaudžiem, jaunākiem par 18 gadiem, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Informācija par palīgvielām
Pacienti ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šīs zāles.
Šīs zāles satur mazāk kā 1 mmol nātrija (23 mg) katrā apvalkotajā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbība ar zālēm
Nav izslēgta moksifloksacīna papildiedarbība uz QT intervāla pagarināšanos un uz citām zālēm, kas var pagarināt QTc intervālu. Šī iedarbība var palielināt ventrikulārās aritmijas risku, tai skaitā Torsade de pointes. Tāpēc vienlaicīga moksifloksacīna lietošana ir kontrindicēta pacientiem, kas lieto šādas zāles (skatīt 4.3. apakšpunktu):
IA klases antiaritmiskās zāles (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds),
III klases antiaritmiskās zāles (piemēram, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds),
antipsihotiskās zāles (piemēram, fenotiazīni, pimozīds, sertindols, haloperidols, sultoprīds),
tricikliskie antidepresanti,
daži antibakteriālie līdzekļi (sakhinavīrs, sparfloksacīns, eritromicīns i.v., pentamidīns, pretmalārijas līdzekļi, īpaši halofantrīns),
daži prethistamīna līdzekļi (terfenadīns, astemizols, mizolastīns),
citas zāles (cisaprīds, vinkamīns i.v., bepridils, difemanils).
Moksifloksacīns piesardzīgi jālieto pacientiem, kas lieto kālija līmeni pazeminošas zāles (piemēram, cilpas un tiazīdu grupas diurētiskus līdzekļus, caurejas līdzekļus vai vēdera izejas pastiprinošus līdzekļus [lielas devas], kortikosteroīdus, amfotericīnu B) vai zāles, kas saistītas ar klīniski nozīmīgu bradikardiju.
Jāparedz apmēram 6 stundu intervāls starp tādu līdzekļu lietošanu, kas satur divvērtīgos vai trīsvērtīgos katjonus (piemēram, antacīdi, kas satur magniju vai alumīniju, didanozīna tabletes, sukralfāts un preparāti, kas satur dzelzi vai cinku) un moksifloksacīna lietošanu.
Vienlaicīgi nozīmējot aktivēto ogli ar 400 mg moksifloksacīna perorāli, novēro spilgti izteiktu medikamenta uzsūkšanās aizkavēšanos un sistēmiskā pieejamība samazinās vairāk kā par 80%. Tādēļ šo divu medikamentu vienlaicīga lietošana nav ieteicama (izņemot pārdozēšanas gadījumos, skatīt arī 4.9. apakšpunktu).
Pēc vairākkārtējām moksifloksacīna devām veseliem brīvprātīgajiem moksifloksacīns palielināja digoksīna Cmax apmēram par 30%, neietekmējot AUC vai minimālo līmeni. Nav nepieciešama īpaša piesardzība, lietojot ar digoksīnu.
Pētījumos ar brīvprātīgu cukura diabēta slimnieku piedalīšanos vienlaicīga iekšķīga moksifloksacīna un glibenklamīda lietošana apmēram par 21% samazināja glibenklamīda maksimālo koncentrāciju plazmā. Teorētiski glibenklamīda un moksifloksacīna kombinēšana var radīt vieglu un pārejošu hiperglikēmiju. Tomēr novērotās izmaiņas glibenklamīda farmakokinētikā neradīja izmaiņas farmakodinamiskajos parametros (glikozes līmenis asinīs, insulīns). Tādējādi starp glibenklamīdu un moksifloksacīnu netika atklāta klīniski nozīmīga mijiedarbība.
INR izmaiņas
Ziņots par daudziem gadījumiem, kad pacientiem, kuri lieto antibakteriālus līdzekļus, īpaši fluorhinolonus, makrolīdus, tetraciklīnus, kotrimoksazolu un dažus cefalosporīnus, paaugstinājusies perorāli lietojamo antikoagulantu aktivitāte. Par riska faktoriem izrādījušies infekcijas un iekaisuma procesi, pacienta vecums un vispārējais stāvoklis. Šādos apstākļos ir sarežģīti novērtēt, vai INR (International Normalised Ratio - Starptautiskais standartizācijas koeficients) izmaiņas ietekmējusi slimība vai terapija. Piesardzības pasākums šajā gadījumā būtu biežāka INR kontrolēšana. Ja nepieciešams, perorālā antikoagulanta devas jāpielāgo atbilstoši apstākļiem.
Klīniskos pētījumos pierādīts, ka nepastāv mijiedarbība, vienlaicīgi lietojot moksifloksacīnu ar ranitidīnu, probenecīdu, perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem, kalciju saturošiem uztura bagātinātājiem, parenterāli lietojamu morfīnu, teofilīnu, ciklosporīnu vai itrakonazolu.
In vitro pētījumi ar cilvēka citohroma P-450 sistēmas enzīmiem iegūtos datus apstiprināja. Ņemot vērā šos rezultātus, ir maz ticama metaboliskā mijiedarbība caur citohroma P-450 enzīmu sistēmu.
Mijiedarbība ar pārtiku
Moksifloksacīnam nav klīniski nozīmīgas mijiedarbības ar pārtiku, tajā skaitā piena produktiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav pārbaudīta moksifloksacīna drošums cilvēka grūtniecības laikā. Pētījumos ar dzīvniekiem novērota reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Tā kā eksperimentos ir novērots, ka fluorhinolonu lietošanas sekas nenobriedušiem dzīvniekiem ir skrimšļaudu bojājumi svaru nesošajās locītavās un ir aprakstīti atgriezeniski locītavu bojājumi bērniem, moksifloksacīnu grūtniecības laikā lietot nedrīkst (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Nav pieejami dati par lietošanu sievietēm krūts barošanas laikā. Preklīniskie dati norāda, ka neliels daudzums moksifloksacīna tiek izdalīts ar pienu. Tā kā datu par cilvēkiem trūkst un eksperimentos ir novērots, ka fluorhinolonu lietošanas sekas nenobriedušiem dzīvniekiem ir skrimšļaudu bojājumi svaru nesošajās locītavās, moksifloksacīnu krūts barošanas laikā lietot nedrīkst (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Fertilitāte
Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda fertilitātes pasliktināšanās (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par moksifloksacīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr fluorhinoloni, arī moksifloksacīns, var negatīvi ietekmēt pacienta spējas vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus CNS reakcijas dēļ (piemēram, reibonis, akūts pārejošs redzes zudums, skatīt 4.8. apakšpunktu) vai akūtas un īslaicīgas samaņas zaudēšanas dēļ (sinkope, skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem jāiesaka pirms transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas novērtēt, kāda ir moksifloksacīna ietekme uz viņiem.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Blakusparādības, kas ir novērotas klīniskajos pētījumos un iegūtas no pēcreģistrācijas uzraudzības ziņojumiem, lietojot 400 mg moksifloksacīna dienā (secīga iekšķīga lietošana), sakārtotas atbilstoši biežumam un minētas turpmāk.
Izņemot sliktu dūšu un caureju, visas pārējās blakusparādības radušās mazāk nekā 3% gadījumu.
Blakusparādības ir sagrupētas pēc to sastopamības biežuma un nopietnības pakāpes. Sastopamība ir klasificēta kā :
bieži ( ≥ 1/100 līdz < 1/10)
retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100)
reti (≥ 1/10000 līdz < 1/1000)
ļoti reti (< 1/10000)
| Orgānu sistēmu klasifikācija (MedDRA) | Bieži | Retāk | Reti | Ļoti reti |
| Infekcijas un infestācijas | Rezistentu baktēriju vai sēnīšu izraisīta superinfekcija (piemēram, mutes dobuma un maksts kandidoze) | |||
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Anēmija Leikopēnija(s) Neitropēnija Trombocitopēnija Trombocitēmija Asins eozinofīlija Pagarināts protrombīna laiks/ palielināts INR |
Palielināts protrombīna līmenis/ samazināts INR Agranulocitoze |
||
| Imūnās sistēmas traucējumi | Alerģiska reakcija (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
Anafilakse, tai skaitā ļoti reti dzīvību apdraudošs šoks (skatīt 4.4. apakšpunktu) Alerģiska tūska/ angioedēma (tai skaitā potenciāli dzīvību apdraudoša balsenes tūska, skatīt 4.4. apakšpunktu) |
||
| Vielmaiņas un uztures traucējumi | Hiperlipidēmija | Hiperglikēmija Hiperurikēmija |
Hipoglikēmija | |
| Psihiskie traucējumi | Trauksmes reakcijas Psihomotora hiperaktivitāte/ uzbudinājums |
Emocionāla nenoturība Depresija (ļoti retos gadījumos var pāriet sev kaitīgā uzvedībā, piemēram, suicidālas idejas/domas, pašnāvības mēģinājumi, skatīt 4.4. apakšpunktu) Halucinācijas |
Depersonalizācija Psihotiska reakcija (var pāriet sev kaitīgā uzvedībā, piemēram, suicidālas idejas/domas, pašnāvības mēģinājumi, skatīt 4.4. apakšpunktu ) |
|
| Nervu sistēmas traucējumi | Galvassāpes Reibonis |
Par- / dizestēzija Garšas sajūtas traucējumi (arī garšas sajūtas zudums ļoti retos gadījumos) Apjukums un dezorientācija Miega traucējumi (galvenokārt bezmiegs) Trīce Vertigo Miegainība |
Hipoestēzija Ožas sajūtas traucējumi (arī ožas zudums) Patoloģiski sapņi Koordinācijas traucējumi (arī gaitas traucējumi, īpaši reiboņa vai vertigo dēļ) Lēkmes, tai skaitā Grand mal krampji (skatīt 4.4. apakšpunktu) Uzmanības traucējumi Runas traucējumi Amnēzija Perifēra neiropātija un polineiropātija |
Hiperestēzija |
| Acu bojājumi | Redzes traucējumi, arī diplopija un redzes miglošanās (īpaši CNS reakciju laikā, skatīt 4.4. apakšpunktu) | Fotofobija | Pārejošs redzes zudums (īpaši CNS reakciju laikā, skatīt 4.4. un 4.7. apakšpunktu) Uveīts un bilaterāla akūta varavīksnenes transiluminācija (skatīt 4.4 apakšpunktu) |
|
| Ausu un labirinta bojājumi | Troksnis ausīs Dzirdes traucējumi, tai skaitā kurlums (parasti atgriezenisks) |
|||
| Sirds funkcijas traucējumi | QT intervāla pagarināšanās pacientiem ar hipokaliēmiju (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu) | QT intervāla pagarināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu) Sirdsklauves Tahikardija Priekškambaru mirdzaritmija Stenokardija |
Kambaru tahiaritmija Sinkope (piemēram, akūta un īslaicīga samaņas zaudēšana) |
Nespecifiska aritmija Torsade de pointes (skatīt 4.4. apakšpunktu) Sirds apstāšanās (skatīt 4.4 apakšpunktu ) |
| Asinsvadu sistēmas traucējumi | Vazodilatācija | Hipertensija, hipotensija | ||
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Aizdusa (tai skaitā astmatiski stāvokļi) | |||
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Slikta dūša Vemšana Sāpes gastrointestinālā traktā un vēdera sāpes Caureja |
Samazināta apetīte un barības uzņemšana Aizcietējums Dispepsija Meteorisms Gastrīts Palielināts amilāzes līmenis |
Disfāgija Stomatīts Ar antibiotiku lietošanu saistīts kolīts (tai skaitā pseidomembranozais kolīts, ļoti retos gadījumos saistīts ar dzīvību apdraudošām komplikācijām, skatīt 4.4. apakšpunktu) |
|
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Palielināts transamināžu līmenis | Aknu bojājums (arī LDH līmeņa palielināšanās) Bilirubīna līmeņa palielināšanās Gamma-glutamil-transferāzes līmeņa palielināšanās Sārmainās fosfatāzes līmeņa palielināšanās asinīs |
Dzelte Hepatīts (galvenokārt holestātisks) |
Zibensformas hepatīts, kas var izraisīt dzīvību apdraudošu aknu mazspēju (ieskaitot letālus gadījumus), skatīt 4.4. apakšpunktu) |
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Nieze Izsitumi Nātrene Sausa āda |
Bullozas ādas reakcijas, tādas kā Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiskā epidermas nekrolīze (iespējams, dzīvību apdraudoša, skatīt 4.4. apakšpunktu) | ||
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Artralģija Mialģija |
Tendinīts (skatīt 4.4. apakšpunktu ) Muskuļu krampji Muskuļu raustīšanās Muskuļu vājums |
Cīpslas plīsums (skatīt 4.4. apakšpunktu) Artrīts Muskuļu stīvums Myasthenia gravis simptomu paasināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
|
| Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Dehidratācija | Nieru bojājums (arī palielināts atlieku slāpekļa un kreatinīna līmenis asinīs) Nieru mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu) |
||
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Slikta pašsajūta (pārsvarā astēnija vai nogurums) Sāpes (arī muguras, krūšu, iegurņa un ekstremitāšu sāpes) Svīšana |
Tūska | ||
| Vaskulāri traucējumi | Vaskulīts |
Citu fluorhinolonu lietošanas laikā ir konstatēti ļoti reti gadījumi, kad radušās tālāk uzskaitītās blakusparādības, kas varētu būt iespējamas arī ārstēšanās laikā ar moksifloksacīnu: palielināts intrakraniālais spiediens (tai skatā smadzeņu pseidoaudzējs – pseudotumor cerberi), hipernatriēmija, hiperkalciēmija, hemolītiskā anēmija, rabdomiolīze, fotosensitivitātes reakcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu Valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav specifisku pasākumu, kas būtu ieteicami gadījumos, kad notikusi nejauša pārdozēšana. Pārdozēšanas gadījumā jāveic simptomātiska ārstēšana. Jāveic EKG novērošana, jo iespējama QT intervāla pagarināšanās. Ja vienlaicīgi ar moksifloksacīna 400 mg perorālo devu tiek ieņemta aktīvā ogle, medikamenta sistēmiskā pieejamība samazinās par vairāk nekā 80%. Ja agrīnā absorbcijas stadijā tiek lietota aktīvā ogle, tas var būt noderīgi, lai novērstu pārmērīgu moksifloksacīna nokļūšanu organismā perorālas pārdozēšanas gadījumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: hinolonu grupas antibakteriāli līdzekļi, fluorhinoloni.
ATĶ kods: J01 MA14.
Darbības mehānisms
Moksifloksacīnam in vitro piemīt aktivitāte pret plašu grampozitīvo un gramnegatīvo patogēnu spektru.
In vitro moksifloksacīna baktericīdās iedarbības pamatā ir abu II tipa topoizomerāžu (DNS girāzes un topoizomerāzes IV), kas nepieciešamas baktēriju DNS replikācijā, transkripcijā un reparācijā, nomākšana. C8-metoksi daļa veicina aktivitātes palielināšanos un rezistentu grampozitīvo baktēriju mutantu selekcijas samazināšanos, salīdzinot ar C8-H daļu. Liela bicikloamīna aizstājēja klātbūtne C-7 pozīcijā novērš aktīvo izplūšanu, kas saistīta ar nor A vai pmr A gēniem, kas konstatēti atsevišķām grampozitīvām baktērijām.
Farmakodinamiskie pētījumi parāda, ka ātrums, ar kādu moksifloksacīns nogalina baktērijas, ir atkarīgs no koncentrācijas. Minimālā baktericīdā koncentrācija (MBK) bija minimālās inhibitorās koncentrācijas (MIK) līmenī.
Iedarbība uz cilvēka zarnu mikrofloru
Pēc moksifloksacīna perorālas lietošanas brīvprātīgajiem tika novērotas šādas izmaiņas zarnu mikroflorā: samazinājās Escherichia coli, Bacillus sugu., Enterococcus sugu un Klebsiella sugu skaits, tāpat arī anaerobo mikroorganismu Bacteroides vulgatus, Bifidobacterium sugu, Eubacterium sugu un Peptostreptococcus sugu skaits. Bacteroides fragilis skaits palielinājās. Šīs izmaiņas normalizējās divu nedēļu laikā.
Rezistences mehānisms
Rezistences mehānisms, kas inaktivē penicilīnus, cefalosporīnus, aminoglikozīdus, makrolīdus un tetraciklīnus, neietekmē moksifloksacīna antibakteriālo darbību. Citi rezistences mehānismi, piemēram, caurlaidības barjeras (bieži Pseudomonas aeruginosa gadījumā) un noplūdes mehānismi arī var ietekmēt jutību pret moksifloksacīnu.
In vitro rezistence pret moksifloksacīnu rodas pakāpeniskā procesā, mērķa vietās notiekot mutācijām abās II tipa topoizomerāzēs - DNS girāzē un topoizomerāzē IV. Moksifloksacīns ir vājš substrāts aktīviem izplūdes mehānismiem grampozitīvos mikroorganismos.
Ir novērota krusteniska rezistence ar citiem fluorhinoloniem. Tomēr, tā kā moksifloksacīns ar vienādu spēku inhibē gan topoizomerāzi II, gan IV dažās grampozitīvās baktērijās, šīs baktērijas var būt rezistentas pret citiem hinoloniem, bet jutīgas pret moksifloksacīnu.
Kontrolpunkti
EUCAST klīniskie MIK un diska izplatīšanās kontrolpunkti moksifloksacīnam (01.01.2012):
| Mikroorganisms | Jutīgs | Rezistents |
| Staphylococcus sugas | ≤ 0,5 mg/l ≥24 mm |
> 1 mg/l < 21 mm |
| S. pneumoniae | ≤ 0,5 mg/l ≥22 mm |
> 0,5 mg/l < 22 mm |
| Streptococcus A, B, C, G grupas | ≤ 0,5 mg/l ≥ 18 mm |
> 1 mg/l < 15 mm |
| H. influenzae | < 0.5 mg/l
|
>0.5 mg/l
|
| M. catarrhalis | ≤ 0,5 mg/l > 23 mm |
> 0,5 mg/l < 23 mm |
| Enterobacteriaceae | ≤ 0,5 mg/l > 20 mm |
> 1 mg/l < 17 mm |
| Ar sugām nesaistīti kontrolpunkti* | ≤ 0,5 mg/l | > 1 mg/l |
| * Ar sugām nesaistīti kontrolpunkti noteikti galvenokārt, pamatojoties uz farmakokinētikas/farmakodinamikas datiem, un ir neatkarīgi no MIK izkliedes starp specifiskām sugām. Tie paredzēti izmantošanai tikai sugām, kurām nav noteikts sugai specifisks kontrolpunkts un nav paredzēti lietošanai sugām, kurām vēl jānosaka interpretatīvie kritēriji (gramnegatīvi anaerobie mikroorganismi). |
Mikrobioloģiskā uzņēmība
Iegūtās rezistences prevalence konkrētai sugai var variēt ģeogrāfiski un laikā izvēlētām sugām un ir vēlama lokāla informācija par rezistenci, īpaši, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Nepieciešamības gadījumā jāmeklē eksperta padoms, ja lokāla rezistences prevalence ir tāda, ka līdzekļa lietderība pret vismaz dažiem infekcijas veidiem ir apšaubāma.
| Parasti jutīgas sugas |
Aerobi grampozitīvi mikroorganismi Gardnerella vaginalis Staphylococcus aureus* (jutīgi pret meticilīnu) Streptococcus agalactiae (B grupa) Streptococcus milleri grupa* (S. anginosus, S. constellatus un S. intermedius) Streptococcus pneumoniae* Streptococcus pyogenes* (A grupa) Streptococcus viridans grupa (S. viridans, S. mutants, S. mittis, S. sanguinis, S. salivarius, S. thermofilus) |
Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi Acinetobacter baumanii Haemophilus influenzae* Haemophilus parainfluenzae* Legionella pneumophila Moraxella (Branhamella) catarrhalis* |
Anaerobi mikroorganismi Fusobacterium sugas Prevotella sugas |
“Citi” mikroorganismi Chlamydophila (Chlamydia) pneumoniae* Chlamydia trachomatis* Coxiella burnetii Mycoplasma genitalium Mycoplasma hominis Mycoplasma pneumoniae* |
| Sugas, kuru iegūta rezistence var radīt problēmas |
Aerobi grampozitīvi mikroorganismi Enterococcus faecalis* Enterococcus faecium* Staphylococcus aureus (rezistents pret meticilīnu)+ |
Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi Enterobacter cloacae* Escherichia coli* Klebsiella pneumoniae Klebsiella oxytoca Neisseria gonorrhoeae*+ Proteus mirabilis* |
Aerobi mikroorganismi Bacteroides fragilis* Peptostreptococcus spp.* |
| Mikroorganismi ar iedzimtu rezistenci |
Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi Pseudomonas aeruginosa |
* Aktivitāte apmierinoši pierādīta klīniskos pētījumos jutīgām mikroorganismu sugām apstiprinātajām klīniskajām indikācijām. .#ESBL sintezējoši celmi bieži ir rezistenti pret fluorhinoloniem +Rezistences pakāpe > 50% vienā vai vairākās valstīs |
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās un biopieejamība
Pēc perorālas lietošanas moksifloksacīns tiek ātri un gandrīz pilnīgi absorbēts. Absolūtā biopieejamība ir apmēram 91%.
Farmakokinētika ir lineāra pēc vienreizējas devas 50 - 800 mg un līdz 600 mg reizi dienā līdz 10 dienām. Pēc 400 mg perorālas devas maksimālā koncentrācija 3,1 mg/l tiek sasniegta 0,5 - 4 stundas pēc lietošanas. Maksimālā un minimālā plazmas koncentrācija līdzsvara stāvoklī (400 mg reizi dienā) bija 3,2 un 0,6 ml/l attiecīgi. Līdzsvara stāvoklī koncentrācija intervālos starp devām ir aptuveni par 30% augstāka nekā pēc pirmās devas.
Izkliede
Moksifloksacīns ātri izplatās ārpus asinsvadiem; pēc 400 mg devas novērots AUC (Area under the Curve) 35 mg h/l. Līdzsvara stāvokļa izkliedes tilpums (Vss) ir aptuveni 2 l/kg. In vitro un ex vivo eksperimenti parādīja, ka saistīšanās ar proteīniem ir apmēram 40-42% neatkarīgi no medikamenta koncentrācijas. Moksifloksacīns galvenokārt saistās ar seruma albumīnu.
Sekojošas maksimālās koncentrācijas (ģeometriskais vidējais) tika novērotas pēc vienreizējas perorālas 400 mg moksifloksacīna devas.
| Audi | Koncentrācija | Audu: plazmas proporcija | |
|---|---|---|---|
| plazma | 3,1 | mg/l | -- |
| siekalas | 3,6 | mg/l | 0,75 - 1,3 |
| čulgas šķidrums | 1,61 | mg/l | 1,71 |
| bronhu gļotāda | 5,4 | mg/kg | 1,7 - 2,1 |
| alveolu makrofāgi | 56,7 | mg/kg | 18,6 - 70,0 |
| epitēliju iekļaujošais šķidrums | 20,7 | mg/l | 5 - 7 |
| maksillārais sinuss | 7,5 | mg/kg | 2,0 |
| etmoidālais sinuss | 8,2 | mg/kg | 2,1 |
| deguna polipi | 9,1 | mg/kg | 2,6 |
| intersticiālais šķidrums | 1,02 | mg/l | 0,8 - 1,42,3 |
| sievietes ģenitālais trakts* | 10,24 | mg/kg | 1,724 |
| *ievadot intravenozi vienreizējo devu 400 mg | |||
| 110 stundas pēc lietošanas | |||
| 2 nesaistītā koncentrācija | |||
| 3 3 līdz 36 stundas pēc devas | |||
| 4 infūzijas beigās |
Biotransformācija
Moksifloksacīns tiek pakļauts II fāzes biotransformācijai un tiek izvadīts caur nierēm un aknu/žults ceļiem gan kā neizmainīts medikaments, gan ar sēru saistītā veidā (M1) un kā glikuronīds (M2). M1 un M2 ir vienīgie metabolīti cilvēkam, abi mikrobioloģiski neaktīvi.
Klīniskajos I fāzes un in vitro pētījumos netika konstatēta metaboliska farmakokinētiska mijiedarbība ar citiem medikamentiem, kas tiek pakļautas I fāzes biotransformācijai, iesaistoties citohroma P450 enzīmiem. Nav pierādīts oksidatīvais metabolisms.
Eliminācija
Moksifloksacīna vidējais terminālais plazmas izvadīšanas pusperiods ir apmēram 12 stundas. Vidējais visa organisma klīrenss pēc 400 mg devas ir no 179 līdz 246 ml/min. Renālais klīrenss ir 24 - 53 ml/min robežās, ņemot vērā daļējo reabsorbciju kanāliņos. Pēc 400 mg devas urīnā (aptuveni 19% neizmainīta medikamenta veidā, aptuveni 2,5% M1, aptuveni 14% M2) un izkārnījumos (aptuveni 25% neizmainīta medikamenta veidā, aptuveni 36% M1, nemaz M2) tika konstatēts kopā aptuveni 96%.
Moksifloksacīna vienlaicīga lietošana ar ranitidīnu vai probenecīdu neietekmēja tā renālo klīrensu.
Veciem cilvēkiem un pacientiem ar zemu ķermeņa masu
Augstāks līmenis plazmā tika konstatēts veselajiem brīvprātīgajiem ar zemu ķermeņa masu (sievietēm) un vecāka gadagājuma brīvprātīgajiem.
Nieru darbības traucējumi
Moksifloksacīna farmakokinētiskās īpašības pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav nozīmīgi atšķirīgas (ieskaitot kreatinīna klīrensu > 20 ml/min/1,73 m2). Ja nieru darbība pasliktinās, M2 metabolīta (glikuronīda) koncentrācija palielinās līdz 2,5 reizēm (ar kreatinīna klīrensu < 30 ml/min/1,73 m2).
Aknu darbības traucējumi
Pamatojoties uz līdz šim veiktiem farmakokinētiskiem pētījumiem pacientiem ar aknu mazspēju (Child Pugh A, B), nav iespējams noteikt, vai ir kādas atšķirības, salīdzinot ar veselo brīvprātīgo rezultātiem. Aknu darbības traucējumi tika saistīti ar lielāku M1 koncentrāciju plazmā, kamēr paša medikamenta koncentrācija bija līdzīga koncentrācijai veseliem brīvprātīgajiem. Klīniskā pieredze par moksifloksacīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir nepietiekama.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Žurkām un pērtiķiem tika konstatēta ietekme uz hematopoētisko sistēmu (neliels eritrocītu un trombocītu skaita samazinājums). Tāpat kā ar citiem hinoloniem, hepatotoksicitāte (aknu enzīmu koncentrācijas palielināšanās un vakuolāra deģenerācija) tika konstatēta žurkām, pērtiķiem un suņiem. Pērtiķiem parādījās toksiska iedarbība uz CNS (konvulsijas). Šie efekti parādījās tikai lielu moksifloksacīna devu gadījumā vai pēc ilgstošas ārstēšanas.
Tāpat kā citi hinoloni, moksifloksacīns in vitro testos, izmantojot baktērijas un zīdītāju šūnas, ir parādījis genotoksicitāti. Tā kā šos efektus var izskaidrot ar iedarbību uz girāzi baktērijās un - augstākās koncentrācijās - iedarbību uz topoizomerāzi II zīdītāju šūnās, var tikt noteikts sliekšņa līmenis koncentrācijai, kas izraisa genotoksiskumu. In vivo testos netika konstatēti nekādi pierādījumi genotoksicitātei, lai gan moksifloksacīns tika lietots ļoti augstās devās. Tādējādi var apgalvot, ka terapeitiskā deva cilvēkam ir pietiekami droša. Moksifloksacīns nebija kancerogēns iniciēšanas un veicināšanas pētījumā žurkām.
Daudzi hinoloni ir fotoreaktīvi un var inducēt fototoksiskus, fotomutagēnus un fotokancerogēnus efektus. Pretēji tam ir pierādīts, ka moksifloksacīnam nav fototoksisku vai fotogenotoksisku īpašību, pārbaudot to plašā in vitro un in vivo pētījumu programmā. Tādos pašos apstākļos citi hinoloni radīja augšminētās iedarbības.
Augstā koncentrācijā moksifloksacīns inhibē potenciālatkarīgo kālija jonu plūsmas ātro komponenti sirdī un tādējādi var radīt QT intervāla pagarinājumu. Toksiskuma pētījums ar suņiem, izmantojot perorālas devas ≥ 90 mg/kg, pēc kurām plazmas koncentrācija sasniedza ≥ 16 mg/l, izraisīja QT intervāla prolongāciju, bet ne aritmiju. Tikai pēc ļoti lielas devas kumulatīvās intravenozās lietošanas, kas vairāk nekā 50 reizes pārsniedza devu cilvēkam ( > 300 mg/kg), pēc kurām plazmas koncentrācija sasniedza ≥ 200 mg/l (pārsniedz terapeitisko līmeni vairāk nekā 40 reizes), tika novērota atgriezeniska, ne letāla ventrikulāra aritmija.
Ir zināms, ka hinoloni rada bojājumus daudzkustīgo locītavu skrimšļaudos nepieaugušiem dzīvniekiem. Zemākā perorālā moksifloksacīna deva, kas bija kaitīga locītavām kucēniem, četras reizes pārsniedza maksimālo ieteicamo terapeitisko devu 400 mg (rēķinot uz 50 kg ķermeņa svara), aprēķinot mg/kg, savukārt koncentrācija plazmā divas vai trīs reizes pārsniedza atbilstošo koncentrāciju maksimālās terapeitiskās devas gadījumā.
Toksicitātes pārbaude, izmantojot žurkas un pērtiķus (atkārtotas devas līdz pat sešiem mēnešiem), neuzrādīja nekādu ietekmi uz redzi. Suņiem augstas perorālas devas (≥ 60 mg/kg), pēc kurām plazmas koncentrācija sasniedza ≥ 20 mg/l, izraisīja izmaiņas elektroretinogrammā un atsevišķos gadījumos tīklenes atrofiju.
Reprodukcijas pētījumi žurkām, trušiem un pērtiķiem parādīja, ka notiek moksifloksacīna izkļūšana cauri placentai. Pētījumi ar žurkām (perorāli un intravenozi) un pērtiķiem (perorāli) nepierādīja teratogenitāti vai auglības samazināšanos pēc moksifloksacīna lietošanas. Trušu augļu gadījumā tika konstatēta neliela mugurkaula un ribu deformāciju skaita palielināšanās, bet tikai devās (20 mg/kg intravenozi), kas izraisīja smagu mātes saindēšanos. Pērtiķiem un trušiem palielinājās abortu biežums, kad moksifloksacīna koncentrācija plazmā bija analoga terapeitiskajai devai cilvēkam. Žurkām pēc devām, kas 63 reizes pārsniedza maksimālo ieteicamo devu, rēķinot mg/kg, ar plazmas koncentrāciju, atbilstošu cilvēka terapeitiskajai devai, samazinājās augļa svars, palielinājās prenatālā mirstība, mazliet palielinājās grūtniecības ilgums un palielinājās dažu sieviešu un vīriešu dzimuma mazuļu spontānā aktivitāte.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols: Mikrokristāliskā celuloze, kroskarmelozes nātrija sāls, laktozes monohidrāts, magnija stearāts
Apvalks: hipromeloze, makrogols 4000, dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Polipropilēna/alumīnija un polivinilhlorīda/polivinilidēnhlorīda/alumīnija blisteriem
Uzglabāt temperatūrā līdz 25ºC.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Alumīnija/alumīnija blisteriem
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Kartona iepakojums ar bezkrāsainiem caurspīdīgiem vai baltiem matētiem polipropilēna/alumīnija blisteriem vai bezkrāsainiem caurspīdīgiem polivinilhlorīda/polivinilidēnhlorīda/alumīnija blisteriem: apvalkotās tabletes pieejamas iepakojumos pa 5, 7 vai 10 tabletēm.
Iepakojumi slimnīcām satur 25 (5 x 5), 50 (5 x 10), 70 (7 x 10) apvalkotās tabletes vai multipaku iepakojumi satur 80 (5 pakas pa 16) vai 100 (10 pakas pa 10) apvalkotās tabletes.
Alumīnija/alumīnija blisteriem - iepakojuma lielums ir viena tablete iepakojumā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par rīkošanos.
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Bayer AG
Kaiser-Wilhelm-Alle 1
51373 Leverkusen
Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
04-0394
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2004. gada 2. novembris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 30. aprīlis
10. teksta pārskatīšanas datums
05/2019
