Velaxin

Ilgstošās darbības kapsula, cietā

Velaxin 37,5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Kartona kastīte, PVH/PVDH/Al blisteris, N28
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā lai pasargātu no mitruma.
Venlafaxinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

07-0276-01

Zāļu reģistrācijas numurs

07-0276

Ražotājs

Egis Pharmaceuticals PLC Site number 2, Hungary; Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

28-SEP-11

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

37,5 mg

Zāļu forma

Ilgstošās darbības kapsula, cietā

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Velaxin 37,5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Venlafaxinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Velaxin un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Velaxin lietošanas

3. Kā lietot Velaxin

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Velaxin

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Velaxin un kādam nolūkam to lieto

Velaxin satur aktīvo vielu venlafaksīnu.

Velaxin ir antidepresants, kas ietilpst zāļu grupā, ko sauc par serotonīna un norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SNAI). Šīs grupas zāles lieto depresijas un tādu stāvokļu kā nemiera traucējumi ārstēšanai. Tiek uzskatīts, ka depresijas māktiem vai nemiera pārņemtiem cilvēkiem smadzenēs ir pazemināts serotonīna un noradrenalīna līmenis. Antidepresantu darbība nav pilnīgi izzināta, bet tie palīdz paaugstināt serotonīna un noradrenalīna līmeni smadzenēs.

Velaxin lieto depresijas ārstēšanai pieaugušajiem. Velaxin lieto arī pieaugušajiem šāda veida trauksmes ārstēšanai: ģeneralizētas trauksmes, sociālas trauksmes (bailes vai izvairīšanās no sociāliem kontaktiem) un panikas traucējumu (panikas lēkmes) ārstēšanai. Pareizai depresijas vai nemiera stāvokļu ārstēšanai ir liela nozīme, lai Jums kļūtu labāk. Ja depresija netiek ārstēta, Jūsu stāvoklis var neizzust un var pasliktināties, un to būs grūtāk izārstēt.

2. Kas Jums jāzina pirms Velaxin lietošanas

Nelietojiet Velaxin šādos gadījumos:

• ja Jums ir alerģija pret venlafaxinum vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

• ja Jūs lietojat vai pēdējo 14 dienu laikā esat lietojis zāles, ko sauc par

neatgriezeniskiem monoaminooksidāzes inhibitoriem (MAOI), depresijas vai Parkinsona slimības ārstēšanai. Neatgriezeniskā MAOI lietošana kopā ar Velaxin var izraisīt smagas vai pat dzīvību apdraudošas blakusparādības; kā arī vismaz 7 dienas pirms jebkura MAOI lietošanas Velaxin lietošana jāpārtrauc (skatīt arī punktā „Citas zāles un Velaxin” un šajā punktā sniegto informāciju „Serotonīna sindroms”).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Velaxin lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu

• ja Jūs lietojat citas zāles, kuru lietošana kopā ar Velaxin var palielināt serotonīna sindroma attīstības risku vai ļaundabīgajam neiroleptiskajam sindromam raksturīgas reakcijas (skatīt punktā "Citas zāles un Velaxin");

• ja Jums ir problēmas ar acīm, piemēram, atsevišķu veidu glaukoma (palielināts acs iekšējais spiediens);

• ja Jums ir bijis paaugstināts asinsspiediens;

• ja Jums ir bijušas sirds problēmas;

ja Jums ir bijuši konstatēti sirdsdarbības traucējumi;

• ja Jums ir bijušas lēkmes (krampji);

• ja Jums ir bijusi pazemināta nātrija koncentrācija asinīs (hiponatrēmija);

• ja Jums ir nosliece uz zilumiem vai ātru asiņošanu (bijuši asiņošanas traucējumi), vai, ja Jūs lietojat citas zāles, kas var palielināt asiņošanas risku (piemēram, varfarīnu, ko lieto trombu novēršanai);

• ja Jums paaugstinās holesterīna līmenis;

• ja Jums vai kādam no Jūsu ģimenes ir bijusi mānija vai bipolārs traucējums (pārmērīga uzbudinājuma vai eiforijas sajūta);

• ja Jums ir bijusi agresīva uzvedība;

• ja Jums ir cukura diabēts.

Velaxin var radīt nemiera sajūtu vai nespēju mierīgi nosēdēt vai nostāvēt pirmo ārstēšanas nedēļu laikā. Ja Jums attīstās šādi simptomi, izstāstiet to ārstam.

Domas par pašnāvību un depresijas vai trauksmes pastiprināšanās

Ja Jums ir depresija un/vai trauksme, dažkārt Jums var rasties domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Šīs domas var pastiprināties, ja antidepresantus Jūs sākat lietot pirmoreiz, jo nepieciešams laiks, parasti apmēram divas nedēļas, bet dažreiz vairāk, līdz zāles sāk iedarboties. Šādas domas biežāk var rasties:

• Ja jau iepriekš Jums ir bijušas domas par paškaitējumu vai pašnāvību;

• Ja Jūs esat gados jauns cilvēks. Klīniski pētījumi sniedz informāciju, ka palielināts

pašnāvnieciskas uzvedības risks ir gados jauniem cilvēkiem (jaunākiem par 25 gadiem), kuri psihisku traucējumu ārstēšanai lieto antidepresantus.

Ja Jums ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību, jebkurā diennakts laikā nekavējoties sazinieties ar ārstu vai dodieties uz slimnīcu.

Jums var palīdzēt tas, ka savam radiniekam vai tuvam draugam izstāstāt par depresiju vai trauksmi un lūdzat izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jums vajadzētu viņiem lūgt, lai viņi pasaka Jums, ja viņiem šķiet, ka Jūsu depresīvie traucējumi vai trauksme pastiprinās, vai arī, ja viņiem rodas bažas par pārmaiņām Jūsu uzvedībā.

Sausums mutē

Ziņots, ka 10% pacientu, kas lieto venlafaxinum, jūt sausumu mutē. Šī iemesla dēļ var palielināties zobu bojāšanās (kariesa) iespēja. Tādēļ Jums īpaši jārūpējas par zobu higiēnu.

Cukura diabēts

Velaxin lietošana var ietekmēt Jūsu glikozes līmeni asinīs, tādēļ var būt nepieciešama Jūsu pretdiabēta zāļu devas pielāgošana

Bērni un pusaudži

Velaxin parasti nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem. Bez tam Jums ir jāzina, ka pacienti, kas ir jaunāki par 18 gadiem, lietojot šīs klases zāles, biežāk cieš no blakusparādībām, piemēram, pašnāvības mēģinājumiem, domām par pašnāvību un naidīguma (galvenokārt agresivitātes, opozicionāras uzvedības un dusmām). Tomēr ārsts var izrakstīt Velaxin pacientiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja domā, ka tas ir viņu interesēs. Ja ārsts ir izrakstījis Velaxin pacientam, kas ir jaunāks par 18 gadiem, un Jūs vēlaties to apspriest, vērsieties pie ārsta. Ja kāds no iepriekš minētajiem simptomiem parādās vai pasliktinās par 18 gadiem jaunākam Velaxin lietojošam pacientam, izstāstiet to ārstam. Turklāt vēl nav pierādīts Velaxin ilgstošās darbības cietās kapsulas ilgstošas lietošanas drošums attiecībā uz augšanu, nobriešanu, kognitīvo un uzvedības attīstību šīs vecuma grupas pacientiem.

Citas zāles un Velaxin

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Ārsts izlems, vai varat lietot Velaxin ilgstošās darbības cietās kapsulas kopā ar citām zālēm.

Nesāciet lietot citas zāles vai nepārtrauciet to lietošanu, arī to zāļu, ko izsniedz bez receptes, dabisko un ārstniecības augu preparātu lietošanu, pirms neesat konsultējies ar ārstu vai farmaceitu.

• Monoaminooksidāzes inhibitorus, ko lieto depresijas vai Parkinsona slimības ārstēšanai, nedrīkst lietot kopā ar Velaxin. Pastāstiet ārstam, ja esat lietojis šīs zāles pēdējo 14 dienu laikā. (MAOI: skatīt punktu „Kas Jums jāzina pirms Velaxin lietošanas”).

• Serotonīna sindroms:

Lietojot venlafaksīnu, īpaši kopā ar citām zālēm, var attīstīties serotonīna sindroms, dzīvībai potenciāli bīstams stāvoklis vai ļaundabīgajam neiroleptiskajam sindromam (ĻNS) raksturīgas reakcijas (skatīt punktā „Iespējamās blakusparādības”).

Šādu zāļu piemēri:

• Triptāni (lieto migrēnas ārstēšanai)

• Citas zāles depresijas ārstēšanai, piemēram, SNAI, SSAI, tricikliskie antidepresanti vai zāles, kas satur litiju

• Zāles, kas satur amfetamīna atvasinājumus (ko lieto uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma [UDHS], narkolepsijas un aptaukošanās ārstēšanai)

• Zāles, kas satur antibiotiku linezolīdu (lieto infekciju ārstēšanai)

• Zāles, kas satur MAOI moklobemīdu (lieto depresijas ārstēšanai)

• Zāles, kas satur sibutramīnu (lieto svara samazināšanai)

• Zāles, kas satur tramadolu, fentanilu, tapentadolu, petidīnu vai pentazocīnu (lieto stipru sāpju remdēšanai)

Zāles, kas satur dekstrometorfānu (lieto klepus ārstēšanai)

Zāles, kas satur metadonu (lieto, lai ārstētu atkarību no opioīdus saturošiem medikamentiem vai stipras sāpes)

Zāles, kas satur metilēnzilo (lieto, lai ārstētu augstu methemoglobīna līmeni asinīs)

• Zāles, kas satur asinszāli (sauktu arī par “Hypericum perforatum” – dabisku

ārstniecības augu līdzekli vieglas depresijas ārstēšanai)

• Zāles, kas satur triptofānu (izmanto miega traucējumu un depresijas ārstēšanai)

Antipsihotiskie līdzekļi (lieto slimības ārstēšanai, kurai raksturīgi tādi simptomi kā: izmainīta realitātes uztveršana – dzird, redz, un sajūt lietas, kas neeksistē; maldīgi uzskatii; neparasts aizdomīgums; neskaidra domāšana; atsvešinātība).

Serotonīna sindroma pazīmes un simptomi var ietvert šādas kombinācijas:

nemiers, halucinācijas, koordinācijas zudums, paātrināta sirdsdarbība, paaugstināta ķermeņa temperatūra, strauji mainīgs asinsspiediens, pārāk izteikti refleksi, caureja, koma, nelabums, vemšana.

Serotonīna sindroma smagākā forma var atgādināt ļaundabīgo neiroleptisko sindromu (ĻNS). ĻNS pazīmes un simptomi var ietvert drudža, paātrinātas sirdsdarbības, svīšanas, izteikta muskuļu stīvuma, apjukuma un palielināta muskuļu enzīmu daudzuma (nosaka asins analīzē) kombināciju.

Ja Jums attīstās serotonīna sindroms, nekavējoties pastāstiet to ārstam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.

Jums ir jāpastāsta ārstam, ja Jūs lietojat zāles, kas var ietekmēt Jūsu sirdsdarbību.

Pie šāda tipa zālēm pieder:

Antiaritmiskie līdzekļi, tādi kā hinidīns, amiodarons, sotalols vai dofetilīds (tiek lietoti, lai ārstētu sirdsdarbības traucējumus);

Antipsihotiskie līdzekļi, tādi kā tioridazīns (skatīt iepriekš „Serotonīna sindroms”);

Antibiotiskie līdzekļi, tādi kā eritromicīns vai moksifloksacīns (tiek lietoti bakteriālu infekciju ārstēšanai);

Prethistamīni (tiek lietoti alerģijas ārstēšanai).

Ar Velaxin var mijiedarboties arī šādas zāles, tāpēc tās jālieto uzmanīgi. Īpaši svarīgi pastāstīt ārstam vai farmaceitam, ka lietojat zāles, kas satur:

• Ketokonazolu (pretsēnīšu līdzeklis);

• Haloperidolu vai risperidonu (psihisku stāvokļu ārstēšanai);

• Metoprololu (bēta blokators augsta asinsspiediena un sirds problēmu ārstēšanai).

Velaxin kopā ar uzturu un alkoholu

Velaxin jālieto kopā ar uzturu (skatīt 3.punktu „ Kā lietot Velaxin”);

Velaxin lietošanas laikā nevajadzētu dzert alkoholu.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Velaxin ilgstošās darbības cietās kapsulas būtu jālieto vienīgi pēc tam, kad esat ar ārstu pārrunājusi potenciālos ieguvumus un riskus vēl nedzimušajam bērnam.

Pārliecinieties, ka vecmāte un/vai ārsts zina, ka lietojat Velaxin. Lietojot grūtniecības laikā, līdzīgas šīs grupas zāles (SSAI) var paaugstināt tāda smaga stāvokļa risku zīdaiņiem, ko sauc par jaundzimušo persistējošo pulmonāro hipertensiju (PPHN); tādējādi var paātrināties zīdaiņa elpošana un āda var kļūt zilgana. Šādus simptomus parasti var novērot pirmo 24 stundu laikā pēc bērna piedzimšanas. Ja tas notiek ar Jūsu bērnu, nekavējoties sazinieties ar vecmāti un/vai ārstu.

Ja lietojat šīs zāles grūtniecības laikā, bērnam piedzimstot, papildus elpošanas traucējumiem var izpausties cits simptoms – nepietiekama ēdiena uzņemšana. Ja Jūsu bērnam piedzimstot attīstās šie simptomi un Jūs tas uztrauc, konsultējieties ar ārstu vai vecmāti, kas Jums palīdzēs.

Velaxin izdalās mātes pienā. Pastāv ietekmes risks uz bērnu. Tie var būt raudāšana, uzbudināmība un miega traucējumi. Ir ziņots par ar venlafaksīna lietošanas pātraukšanu saistītiem simptomiem, pārtraucot barošanu ar krūti. Tādēļ Jums šie jautājumi jāpārrunā ar ārstu. Ārsts izlems, vai Jums jāpārtrauc bērna barošana ar krūti vai Velaxin lietošana.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet nekādas ierīces vai mehānismus, kamēr neesat noskaidrojis, kādā veidā Velaxin Jūs ietekmē.

Šīs zāles satur nātriju

Velaxin 37,5 mg un 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā , - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas satur 36 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā kapsulā. Tas ir līdzvērtīgi 1,8 % ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.

3. Kā lietot Velaxin

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Parasti ieteicamā sākuma deva depresijas, ģeneralizētas trauksmes un sociālās trauksmes ārstēšanai ir 75 mg dienā. Jūsu ārsts var devu pakāpeniski palielināt – depresijas gadījumā, ja nepieciešams, pat līdz maksimālai devai – 375 mg dienā. Ja Jums tiek ārstēti panikas traucējumi, ārsts sāks ārstēšanu ar mazāko devu (37,5 mg) un pēc tam to pakāpeniski palielinās. Maksimālā deva ģeneralizētas trauksmes, sociālas trauksmes un panikas traucējumu ārstēšanai ir 225 mg/dienā.

Lietojiet Velaxin katru dienu aptuveni vienā laikā no rīta vai vakarā. Kapsulas jānorij veselas, uzdzerot šķidrumu. Tās nedrīkst atvērt, sasmalcināt, sakošļāt vai izšķīdināt.

Velaxin jālieto ēšanas laikā.

Ja Jums ir aknu vai nieru funkcijas traucējumi, pastāstiet to ārstam, jo Jums var būt nepieciešama cita Velaxin deva.

Nepārtrauciet lietošanu bez ārsta piekrišanas (skatīt punktā „Ja pārtraucat lietot Velaxin”).

Ja esat lietojis Velaxin vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk Velaxin nekā ārsts norādījis, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai farmaceitu.

Iespējamās pārdozēšanas simptomi var būt paātrināta sirdsdarbība, modrības līmeņa izmaiņas (sākot no miegainības līdz komai), neskaidra redze, lēkmes vai krampji, vemšana.

Ja esat aizmirsis lietot Velaxin

Ja esat izlaidis kārtējo devu, iedzeriet to, tiklīdz to atceraties. Bet, ja ir pienācis laiks nākamajai devai, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet tikai vienu kārtējo devu kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirtos devu. Nelietojiet lielāku Velaxin dienas devu, nekā Jums noteikts.

Ja pārtraucat lietot Velaxin

Bez ārsta piekrišanas nepārtrauciet zāļu lietošanu un nesamaziniet devu pat, ja jūtaties labāk. Ja ārsts domā, ka Jums vairs nevajag lietot Velaxin, viņš Jums ieteiks lietošanas devu vispirms pamazām samazināt un tikai pēc tam pilnīgi pārtraukt lietošanu. Ir zināmas blakusparādības, ja pacients pārtrauc Velaxin lietošanu, īpaši, ja pārtraukšana ir pēkšņa vai deva tiek samazināta pārāk strauji. Dažiem pacientiem izpaužas tādi simptomi kā nogurums, skurbums, reibonis, galvassāpes, bezmiegs, nakts murgi, sausa mute, ēstgribas zudums, nelabums, caureja, nervozitāte, uzbudinājums, apjukums, zvanīšana ausīs, reibonis, kņudināšana vai reti elektriska trieciena sajūta, vārgums, svīšana, krampji vai gripai līdzīgi simptomi.

Ārsts ieteiks, kā pakāpeniski pārtraukt Velaxin lietošanu. Ja izjūtat kādu no šiem vai citiem traucējošiem simptomiem, jautājiet ārstam sīkāku informāciju.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja pēc Velaxin lietošanas redzat izkārnījumos mazas baltas granulas, neuztraucieties. Velaxin ilgstošās darbības cietās kapsulās ir sferoīdi jeb mazas baltas lodītes, kas satur aktīvo vielu venlafaksīnu. Šie sferoīdi izdalās no kapsulas Jūsu gremošanas traktā. Kamēr sferoīdi pārvietojas pa Jūsu gremošanas traktu, lēni tiek izdalīts venlafaksīns. Sferoīdu „čaulas” paliek neizšķīdušas un tiek izvadītas ar izkārnījumiem. Tādēļ, kaut arī Jūs varat izkārnījumos redzēt sferoīdus, venlafaksīna deva tiek uzsūkta zarnās.

Ja rodas kāda no šādām parādībām, pārtrauciet Velaxin ilgstošās darbības cietās kapsulas lietošanu. Nekavējoties pastāstiet to ārstam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.

Retāk (var ietekmēt 1 no 100 cilvēkiem)

Sejas, mutes, mēles, rīkles, roku vai pēdu uztūkums un/vai niezoši ādas izsitumi (nātrene), apgrūtināta rīšana vai elpošana.

Reti (var ietekmēt 1 no 1 000 cilvēkiem)

Žņaudzoša sajūta krūtīs, gārgšana, grūtības norīt vai elpot;

Smagi ādas izsitumi, nieze vai nātrene (sarkanas vai bālas ādas paaugstināti plankumi, kas bieži niez);

Serotonīna sindroma pazīmes un simptomi, tajā skaitā: nemiers, halucinācijas, koordinācijas zudums, paātrināta sirdsdarbība, paaugstināta ķermeņa temperatūra, strauji mainīgs asinsspiediens, pārāk izteikti refleksi, caureja, koma, nelabums, vemšana. Serotonīna sindroma smagākā forma var atgādināt ļaundabīgo neiroleptisko sindromu (ĻNS). ĻNS pazīmes un simptomi var ietvert drudža, paātrinātas sirdsdarbības, svīšanas, izteikta muskuļu stīvuma, apjukuma un palielināta muskuļu enzīmu daudzuma (nosaka asins analīzē) kombināciju;

Infekcijas pazīmes, piemēram, augsta temperatūra, drebuļi, trīcēšana, galvassāpes, svīšana, gripai līdzīgi simptomi. Tas var būt asins slimības rezultāts, kas izraisa palielinātu infekcijas risku;

Stipri izsitumi, kas var pārveidoties par nopietnām čulgām un ādas lobīšanos;

Neizskaidrojamas muskuļu sāpes, muskuļu jutīgums vai vājums. Tās var būt rabdomiolīzes pazīmes.

Citas blakusparādības, par kurām Jums jāpastāsta ārstam (šo blakusparādību biežums ir iekļauts zemāk norādītajā sarakstā "Citas iespējamās blakusparādības"):

Klepus, sēkšana un elpas trūkums, kas var būt ar paaugstinātu temperatūru;

Melni (darvai līdzīgi) izkārnījumi vai asinis izkārnījumos;

Nieze, ādas vai acu baltumu dzeltena nokrāsa, vai tumšs urīns, kas var būt aknu iekaisuma (hepatīta) simptomi;

Sirds problēmas, piemēram, ātra vai neregulāra sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens;

Acu problēmas, piemēram, neskaidra redze, paplašinātas zīlītes;

Nervu problēmas: piemēram, reibonis, durstīšanas sajūta, kustību traucējumi (muskuļu spazmas vai stīvums), lēkmes vai krampji;

Psihiskas problēmas, piemēram, hiperaktivitāte un neparasta uzbudinājuma sajūta;

Atcelšanas pazīmes (skatīt punktā Kā lietot Velaxin, “Ja pārtraucat lietot Velaxin”);

Ieilgusi asiņošana – ja Jūs sev iegriežat vai sevi savainojat, asiņošanas apstāšanās var aizņemt mazliet ilgāk laika, nekā parasti.

Citas iespējamās blakusparādības

Ļoti bieži (var ietekmē vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)

Reibonis, galvassāpes, miegainība

Bezmiegs

Nelabums; sausums mutē, aizcietējumi

Svīšana (ieskaitot svīšanu naktī)

Bieži (var ietekmēt līdz 1 no10 cilvēkiem)

Ēstgribas pasliktināšanās

Apjukums, sajūta, ka esat nošķirts (vai atdalījies) no sevis, orgasma trūkums, samazināta dzimumtieksme, uzbudinājums, nervozitāte, neparasti sapņi

Trīce, nemiera sajūta vai nespēja nosēdēt vai nostāvēt mierīgi, notirpums, izmainīta garšas sajūta, palielināts muskuļu tonuss

Redzes traucējumi, ieskaitot neskaidru redzi, paplašinātas zīlītes, acu nespēja mainīt fokusu automātiski no tāliem uz tuviem objektiem

Zvanīšana ausīs (tinnīts)

Paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves

Paaugstināts asinsspiediens, piesārtums

Elpas trūkums, žāvāšanās

Vemšana, caureja

Viegli izsitumi, nieze

Biežāka urinēšana, nespēja urinēt, urinācijas grūtības

Menstruāciju traucējumi, piemēram, pastiprināta asiņošana vai pastiprināta neregulāra asiņošana; ejakulācijas anomālijas, erektilā disfunkcija (impotence)

Vājums (astēnija), nogurums, drebuļi

Ķermeņa masas pieaugums, ķermeņa masa zudums

Paaugstināts holesterīna līmenis

Retāk (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem )

Pārmērīga aktivitāte, traukšanās sajūta, samazināta vajadzība pēc miega (mānija)

Halucinācijas, sajūta, ka esat atšķirts (vai atdalījies) no realitātes, orgasma anomālijas, jūtu vai emociju trūkums, izteikta uzbudinājuma sajūta, zobu griešana

Ģībonis, patvaļīgas muskuļu kustības, koordinācijas un līdzsvara traucējumi

Noreibuma sajūta (īpaši, pārāk strauji pieceļoties), asinsspiediena pazemināšanās

Vemšana ar asinīm, melni, darvai līdzīgi izkārnījumi vai asinis izkārnījumos, kas var liecināt par iekšēju asiņošanu

Jutīgums pret saules gaismu, zilumu rašanās, patoloģiska matu izkrišana

Nespēja kontrolēt urināciju

Muskuļu stīvums, spazmas un patvaļīgas kustības

Nelielas izmaiņas aknu enzīmu līmeņos asinīs

Reti (var ietekmēt 1 no 1000 cilvēkiem)

Krampji vai lēkmes

Klepus, sēkšana un elpas trūkums, kas var būt ar paaugstinātu temperatūru

Dezorientācija un apjukums, ko bieži pavada halucinācijas (delīrijs)

Pārmērīgs ūdens patēriņš (saukts NADHS)

Samazināts nātrija līmenis asinīs

Stipras sāpes acīs un pavājināta vai neskaidra redze

Patoloģiska, ātra vai neregulāra sirdsdarbība, kas var izraisīt samaņas zudumu

Stipras sāpes vēderā vai mugurā (tas var liecināt par nopietniem zarnu, aknu vai aizkuņģa dziedzera darbības traucējumiem)

Nieze, ādas vai acu baltumu dzeltena nokrāsa, tumšs urīns vai gripai līdzīgi simptomi – tie ir aknu iekaisuma (hepatīta) simptomi

Ļoti reti (var ietekmēt 1 no 10000 cilvēkiem)

Ilgstoša asiņošana, kas var liecināt par trombocītu skaita samazināšanos asinīs, kā rezultātā palielinās zilumu veidošanās vai asiņošanas risks

Patoloģiska piena izdalīšanās no krūts dziedzeriem

Negaidīta asiņošana, piemēram, smaganu asiņošana, asinis urīnā vai atvemtajās masās, negaidīta zilumu parādīšanās vai asinsvadu plīsumi (vēnu plīsumi)

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Domas par pašnāvību vai pašnāvnieciska uzvedība; ir ziņots par pašnāvības domām vai pašnāvniecisku uzvedību venlafaksīna terapijas laikā vai īsi pēc terapijas pārtraukšanas (skatīt 2. punktu „Kas Jums jāzina pirms Velaxin lietošanas”)

Agresija

Vestibulārais reibonis (vertigo)

Velaxin dažkārt izraisa nevēlamas sekas, par kurām Jūs varat nezināt, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai sirdsdarbības traucējumi; nelielas izmaiņas aknu enzīmu, nātrija vai holesterīna līmeņos asinīs. Daudz retāk Velaxin spēj pavājināt trombocītu funkciju asinīs, kas var izraisīt pastiprinātu zilumu veidošanos un asiņošanu. Tādēļ ārsts var reizēm nozīmēt Jums veikt asins analīzes, īpaši, ja esat lietojis Velaxin ilgu laiku.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Velaxin

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kartona kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt redzamas bojājuma pazīmes (piemēram, krāsas izmaiņas).

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Velaxin satur

Aktīvā viela ir: venlafaksīns (venlafaksīna hidrohlorīda veidā)

Velaxin 37,5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Katra ilgstošās darbības cietā kapsula satur 37,5 mg venlafaksīna (atbilst 42,42 mg venlafaksīna hidrohlorīda)

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Katra ilgstošās darbības cietā kapsula satur 75 mg venlafaksīna (atbilst 84.84 mg venlafaksīna hidrohlorīda)

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Katra ilgstošās darbības cietā kapsula satur 150 mg venlafaksīna (atbilst 169,68 mg venlafaksīna hidrohlorīda)

Citas sastāvdaļas ir:

Velaxin 37,5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Mikrokristāliskā celuloze, nātrija hlorīds, etilceluloze, mikronizēts talks, dimetikons, kālija hlorīds, kopovidons, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, ksantāna sveķi, dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Kapsulas apvalks: CONI-SNAP-3 cietā želatīna kapsula

Želatīns, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), eritrozīns (E127), indigokarmīns (E132), titāna dioksīds (E 171)

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Mikrokristāliskā celuloze, nātrija hlorīds, etilceluloze, mikronizēts talks, dimetikons, kālija hlorīds, kopovidons, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, ksantāna sveķi, dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Kapsulas apvalks: CONI-SNAP-2 cietā želatīna kapsula

Želatīns, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E 171)

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Mikrokristāliskā celuloze, nātrija hlorīds, etilceluloze, mikronizēts talks, dimetikons, kālija hlorīds, kopovidons, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, ksantāna sveķi, dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Kapsulas apvalks: CONI-SNAP-0EL cietā želatīna kapsula

Želatīns, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E 171)

Velaxin ārējais izskats un iepakojums

Ārējais izskats:

Velaxin 37,5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Cietas želatīna kapsulas ar necaurspīdīgu oranžu vāciņu un caurspīdīgu, bezkrāsainu korpusu, kas satur oranži dzeltenas apvalkotas un baltas neapvalkotas pelletes.

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Cietas želatīna kapsulas ar necaurspīdīgu sarkanu vāciņu un caurspīdīgu, bezkrāsainu korpusu, kas satur oranži dzeltenas apvalkotas un baltas neapvalkotas pelletes.

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Cietas želatīna kapsulas ar necaurspīdīgu sarkanu vāciņu un caurspīdīgu, bezkrāsainu korpusu, kas satur oranži dzeltenas apvalkotas un baltas neapvalkotas pelletes.

Iepakojumi:

28;30 vai 56 kapsulas PVH/PVdH//Al blisteros, kas ievietoti salocītā kartona kastītē.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Egis Pharmaceuticals PLC
1106 Budapest, Keresztúri út 30-38.
Ungārija

Ražotājs

Egis Pharmaceuticals PLC

1165 Budapest, XVI., Bökényföldi út 116-120

Ungārija

un

Egis Pharmaceuticals PLC

9900 Körmend,Mátyás király u. 65.,

Ungārija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Bulgārija: Велаксин 37,5 mg капсули с удължено освобождаване, твърди

Велаксин 75 mg капсули с удължено освобождаване, твърди

Велаксин 150 mg капсули с удължено освобождаване, твърди

Čehijas Republika: Velaxin 

Ungārija: Velaxin 37,5 mg retard kemény kapszula

Velaxin 75 mg retard kemény kapszula

Velaxin 150 mg retard kemény kapszula

Latvija: Velaxin 37,5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Rumānija: VELAXIN 37,5 mg capsule cu eliberare prelungită

VELAXIN 75 mg capsule cu eliberare prelungită

VELAXIN 150 mg capsule cu eliberare prelungită

Slovākija: Velaxin 37,5 mg tvrdé kapsuly s predĺženým uvoľňovaním

Velaxin 75 mg tvrdé kapsuly s predĺženým uvoľňovaním

Velaxin 150 mg tvrdé kapsuly s predĺženým uvoľňovaním

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 11/2018

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

PAGE

PAGE 1

HU/H/0128/IB/028

Lejupielādēt zāļu aprakstu

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Velaxin 37,5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Velaxin 37,5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Katra ilgstošās darbības cietā kapsula satur 37,5 mg venlafaksīna( Venlafaxinum), (atbilst 42,42 mg venlafaksīna hidrohlorīda)

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Katra ilgstošās darbības cietā kapsula satur 75 mg venlafaksīna (atbilst 84.84 mg venlafaksīna hidrohlorīda)

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

Katra ilgstošās darbības cietā kapsula satur 150 mg venlafaksīna (atbilst 169,68 mg venlafaksīna hidrohlorīda)

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Šīs zāles satur nātriju, nātrija hlorīda veidā (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā

3. ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības cietā kapsula

Velaxin 37,5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

3. izmēra cietas želatīna kapsulas ar necaurspīdīgu oranžu vāciņu un caurspīdīgu, bezkrāsainu korpusu, kas satur 109,55 mg oranži dzeltenas apvalkotas un baltas neapvalkotas pelletes.

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

2. izmēra cietas želatīna kapsulas ar necaurspīdīgu sarkanu vāciņu un caurspīdīgu, bezkrāsainu korpusu, kas satur 219,08 mg oranži dzeltenas apvalkotas un baltas neapvalkotas pelletes.

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

0. izmēra cietas želatīna kapsulas ar necaurspīdīgu sarkanu vāciņu un caurspīdīgu, bezkrāsainu korpusu, kas satur 438,15 mg oranži dzeltenas apvalkotas un baltas neapvalkotas pelletes.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Depresijas epizožu ārstēšanai.

Depresijas epizožu recidīvu profilaksei.

Ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai.

Sociālas trauksmes ārstēšanai.

Panikas traucējumu ārstēšanai, kurus pavada agorafobija, vai bez tās.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Depresijas epizodes

Ieteicamā ilgstošās darbības venlafaksīna sākuma deva ir 75 mg/dienā, kas lietojama vienu reizi dienā. Pacientiem, kas nereaģē uz sākotnējo dienas devu 75 mg/dienā, venlafaksīna devu var palielināt līdz maksimālai devai – 375 mg/dienā. Deva jāpalielina ik pa 2 nedēļām vai retāk. Ja klīniski attaisnojams simptomu smaguma dēļ, devu var palielināt biežāk, bet ne biežāk kā ik pēc 4 dienām.

Tā kā pastāv no devas lieluma atkarīgs nevēlamu blakusparādību risks, deva jāpalielina tikai pēc klīniskas izvērtēšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Jālieto mazākā efektīvā deva.

Pacienti jāārstē pietiekami ilgu laiku, parasti vairākus mēnešus vai ilgāk. Ārstēšanas rezultāti katram slimniekam regulāri jāizvērtē. Depresijas epizožu recidīva profilaksei var būt nepieciešama ilgāka ārstēšana. Vairumā gadījumu ieteicamā deva depresijas epizožu (MDE) recidīva profilaksei ir tāda pati, kāda tika lietota epizodes laikā.

Antidepresants jālieto vismaz sešus mēnešus pēc remisijas iestāšanās.

Ģeneralizēta trauksme

Ieteicamā ilgstošās darbības venlafaksīna sākuma deva ir vienreizēja 75 mg dienas deva. Pacientiem, kas nereaģē uz sākotnējo dienas devu 75 mg, var devu palielināt līdz maksimālai devai – 225 mg/dienā. Devas palielināšana jāveic ik pēc 2 nedēļām vai retāk.

Tā kā pastāv no devas lieluma atkarīgs nevēlamu blakusparādību risks, deva jāpalielina tikai pēc klīniskas izvērtēšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Jālieto mazākā efektīvā deva.

Pacienti jāārstē pietiekami ilgu laiku, parasti vairākus mēnešus vai ilgāk. Katrs ārstēšanas gadījums regulāri jāizvērtē.

Sociālā trauksme

Ieteicamā ilgstošās darbības venlafaksīna deva ir 75 mg vienu reizi dienā. Nav pierādījumu, ka lielāka deva dotu papildu labumu.

Tomēr dažiem pacientiem, kas nereaģē uz sākotnējo dienas devu 75 mg/dienā, var devu palielināt līdz maksimālai devai – 225 mg/dienā. Devas palielināšana jāveic ik pēc 2 nedēļām vai retāk. Tā kā pastāv no devas lieluma atkarīgs nevēlamu blakusparādību risks, deva jāpalielina tikai pēc klīniskas izvērtēšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Jālieto mazākā efektīvā deva. Pacienti jāārstē pietiekami ilgu laiku, parasti vairākus mēnešus vai ilgāk. Katrs ārstēšanas gadījums regulāri jāizvērtē.

Panikas traucējumi

Ieteicams lietot ilgstošās darbības venlafaksīna 7 dienas devā 37,5 mg/dienā. Pēc tam devu var palielināt līdz 75 mg/dienā. Pacientiem, kas nereaģē uz devu 75 mg/dienā, var palielināt devu maksimāli līdz 225 mg/dienā. Devas palielināšana jāveic ik pēc 2 nedēļām vai retāk.

Tā kā pastāv no devas lieluma atkarīgs nevēlamu blakusparādību risks, deva jāpalielina tikai pēc klīniskas izvērtēšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Jālieto mazākā efektīvā deva.

Pacienti jāārstē pietiekami ilgu laiku, parasti vairākus mēnešus vai ilgāk. Katrs ārstēšanas gadījums regulāri jāizvērtē.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama īpaša devas pielāgošana tikai vecuma dēļ. Tomēr gados vecāku pacientu ārstēšana jāveic uzmanīgi (piem., varbūtēju nieru funkcijas traucējumu dēļ iespējamas vecuma radītas neiromediatoru jutības un afinitātes izmaiņas). Vienmēr jālieto mazākā efektīvā deva, un pacienti rūpīgi jānovēro, ja nepieciešama devas palielināšana.

Aizstāšana

Pacientiem, kas ir lietojuši ātras darbības venlafaksīna tabletes, var ieteikt lietot ilgstošās darbības venlafaksīna kapsulas vislīdzīgākajā dienas devā. Piemēram, venlafaksīna ātras darbības 37,5 mg tabletes divas reizes dienā var aizstāt ar ilgstošās darbības venlafaksīna 75 mg kapsulām vienu reizi dienā. Var būt nepieciešama individuāla devas pielāgošana.

Pediatriskā populācija

Venlafaksīna nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem.

Kontrolētos klīniskos pētījumos bērniem un pusaudžiem, kuriem bija depresīvi traucējumi, netika pierādīta zāļu efektivitāte, tādēļ nav atbalstāma venlafaksīna lietošana šiem pacientiem (skatīt arī 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Venlafaksīna efektivitāte un drošums citu indikāciju gadījumā bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta.

Aknu darbības traucējumi

Kopumā pacientiem ar viegliem un mēreniem aknu darbības traucējumiem var apsvērt devas

samazināšanu par 50%. Tomēr, ņemot vērā klīrensa interindividuālo mainību, var būt nepieciešama individuāla devu koriģēšana.

Nav pietiekamu datu par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Ieteicams ievērot piesardzību un apsvērt devas samazināšanu par vairāk nekā 50%. Ārstējot pacientus ar smagiem aknu darbības traucējumiem, jāvērtē iespējamā ieguvuma un riska attiecība.

Nieru darbības traucējumi

Kaut gan pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuriem glomerulārās filtrācijas ātrums (GFR) ir no 30 līdz 70 ml/min, nav nepieciešams mainīt devas, ieteicams ievērot piesardzību. Pacientiem ar smagu nieru darbības traucējumu (GFR < 30 ml/min) un pacientiem, kuriem nepieciešama hemodialīze, deva jāsamazina par 50%. Pacientu interindividuālās klīrensa mainības dēļ var būt nepieciešams individuāli koriģēt devas.

Atcelšanas simptomi, pārtraucot venlafaksīna lietošanu

Ārstēšanu nevajadzētu pārtraukt pēkšņi. Pārtraucot ārstēšanu ar venlafaksīnu, deva jāsamazina pakāpeniski vismaz vienas vai divu nedēļu laikā, lai mazinātu atcelšanas reakciju attīstības risku (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktus). Ja pēc devas samazināšanas vai ārstēšanas pārtraukšanas attīstās ļoti traucējoši simptomi, jāapsver iepriekšējās devas lietošanas atsākšana. Pēc tam ārsts var turpināt devas samazināšanu, bet tā jāveic lēnāk.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Ieteicams lietot ilgstošās darbības venlafaksīna kapsulas kopā ar ēdienu, katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Kapsulas jānorij veselas, uzdzerot šķidrumu, nesadalot, nesasmalcinot, nesakošļājot un neizšķīdinot.

Ilgstošās darbības venlafaksīna kapsulas satur sferoīdus, kas aktīvo vielu lēni izdala gremošanas traktā. Šo sferoīdu nešķīstošās daļas tiek izvadītas, un tās var redzēt fēcēs.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Vienlaicīga lietošana ar neatgriezeniskiem monoaminooksidāzes inhibitoriem (MAOI) ir

kontrindicēta, jo pastāv serotonīna sindroma rašanās risks ar tādiem simptomiem kā uzbudināmība, trīce un hipertermija.

Venlafaksīna lietošanu nedrīkst sākt agrāk par 14 dienām pēc neatgriezeniskā MAOI lietošanas pārtraukšanas.

Venlafaksīna lietošana jāpārtrauc vismaz 7 dienas pirms neatgriezeniskā MAOI lietošanas sākšanas (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktus).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pašnāvība/pašnāvības domas vai slimības gaitas klīniska pasliktināšanās

Depresija ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvības domu, paškaitējuma un pašnāvības (pašnāvniecisku notikumu) risku. Šis risks pastāv, iekams nav sasniegta nozīmīga remisija. Uzlabošanās var neiestāties dažu pirmo nedēļu vai pat ilgākā laikā pēc ārstēšanas sākšanas, tāpēc pacienti līdz nozīmīgas remisijas sasniegšanai rūpīgi jāuzrauga. Vispārējā klīniskā pieredze liecina, ka agrīnā atveseļošanās posmā pašnāvības risks var palielināties.

Arī citi psihiski traucējumi, kuru ārstēšanai ordinē venlafaksīnu, var būt saistīti ar paaugstinātu pašnāvniecisku notikumu risku. Turklāt šie traucējumi var kombinēties ar depresiju, noritot līdztekus depresijai kā blakusslimība. Tāpēc, ārstējot pacientiem citus psihiskus traucējumus, jāievēro tāda pati piesardzība, kā ārstējot depresiju.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir pašnāvnieciski notikumi vai pirms terapijas sākšanas bijušas izteiktas pašnāvības domas, ir lielāks pašnāvības domu vai pašnāvības mēģinājuma risks, un tāpēc ārstēšanas laikā viņi rūpīgi jāuzrauga. Placebo kontrolētos klīniskos pētījumos tika pētīta antidepresantu lietošana psihisku traucējumu ārstēšanai pieaugušiem pacientiem. Šo pētījumu metaanalīze uzrādīja paaugstinātu pašnāvnieciskas uzvedības risku pacientiem, kas bija jaunāki par 25 gadiem un lietoja antidepresantus, salīdzinot ar placebo lietotājiem.

Zāļu lietošanas laikā, īpaši terapijas sākumā un pēc devas maiņas, pacienti (īpaši augstas riska grupas pacienti) rūpīgi jāuzrauga. Pacienti un viņu aprūpētāji jābrīdina par nepieciešamību uzraudzīt, vai nenotiek klīniska pasliktināšanās, nerodas pašnāvnieciska uzvedība vai pašnāvības domas un neparastas uzvedības pārmaiņas. Viņi arī jābrīdina, ka minēto simptomu rašanās gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Pediatriskā populācija

Velaxin ilgstošās darbības kapsulas nevajadzētu lietot, ārstējot bērnus un pusaudžus, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Uzvedības pazīmes, kas liecina par tieksmi uz pašnāvību (pašnāvības mēģinājumiem un domām par pašnāvību), kā arī naidīgumu (galvenokārt agresivitāti, opozicionāru uzvedību un dusmas) biežāk novēroja klīniskajos pētījumos, kuros bija iesaistīti bērni un pusaudži, kas tika ārstēti ar antidepresantiem, salīdzinot ar tiem, kurus ārstēja, izmantojot placebo metodi. Ja, ņemot vērā klīnisko nepieciešamību, tiek pieņemts lēmums uzsākt šo ārstēšanu, pacients ir rūpīgi jāuzrauga, lai savlaicīgi konstatētu uzvedības pazīmes, kas liecina par tieksmi uz pašnāvību. Bez tam trūkst datu par nekaitīgumu bērniem un pusaudžiem ilgstošā laikā, tostarp ietekmi uz augšanu, nobriešanu, kognitīvo un uzvedības attīstību.

Serotonīna sindroms

Tāpat kā gadījumos, kad lieto citus serotonīnerģiskos līdzekļus, serotonīna sindroms – potenciāli dzīvību apdraudošs stāvoklis vai ļaundabīgajam neiroleptiskajam sindromam (ĻNS) raksturīgas reakcijas var rasties arī ārstējot ar venlafaksīnu, īpaši, ja to lieto vienlaicīgi ar citiem serotonīnerģiskiem līdzekļiem, (ieskaitot triptānus,amfetamīnus, litiju, sibutramīnu, asinszāli [Hypericum perforatum] saturošus līdzekļus, fentanilu un tā analogus, tramadolu, dekstrometorfānu, tapentadolu, petidīnu, metadonu un pentazocīnu), selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus (SSAI), serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitorus (SNAI), ar medicīniskiem līdzekļiem, kas samazina serotonīna metabolismu, (piemēram, MAO inhibitoriem piem., metilēnzilo), lietojot vienlaicīgi ar serotonīna prekursoriem (piemēram, triptofānu saturošiem uztura bagātinātājiem)

vai ar antipsihotiskiem līdzekļiem, vai citiem dopamīna antagonistiem (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Serotonīna sindroma simptomi var ietvert psihiskā stāvokļa pārmaiņas (piem., uzbudinājumu,

halucinācijas, komu), autonomās nervu sistēmas nestabilitāti (piem., tahikardiju, labilu asinsspiedienu, hipertermiju), neiromuskulāras darbības novirzes (piem., refleksu pastiprināšanos, diskoordināciju) un/vai gremošanas sistēmas simptomus (piem., sliktu dūšu, vemšanu, caureju). Serotonīna sindroma smagākā forma var atgādināt ĻNS, kas ietver hipertermiju, muskuļu stīvumu, autonomās nervu sistēmas nestabilitāti ar iespējamām dzīvībai svarīgo rādītāju straujām pārmaiņām un psihiska stāvokļa pārmaiņām.

Ja venlafaksīna lietošana vienlaikus ar citiem līdzekļiem, kas var ietekmēt serotonīnerģisko un/vai dopamīnerģisko neirotransmisijas sistēmu, ir klīniski pamatota, ieteicams pacientus rūpīgi novērot, īpaši ārstēšanas sākumā un palielinot devu.

Venlafaksīna lietošana vienlaikus ar serotonīna prekursoriem (piem., triptofānu saturošiem uztura bagātinātājiem) nav ieteicama.

Slēgtā leņķa glaukoma

Saistībā ar venlafaksīn lietošanu var rasties midriāze. Ieteicams rūpīgi uzraudzīt pacientus, kuriem ir paaugstināts acs iekšējais spiediens, un pacientus ar akūtas šaura leņķa glaukomas(slēgta kakta glaukomas) attīstības risku.

Asinsspiediens

Saistībā ar venlafaksīna lietošanu bieži ziņots par no devas atkarīgu asinsspiediena paaugstināšanos. Pieredze, kas gūta pēc zāļu palaišanas tirgū, liecina par ļoti augsta asinsspiediena gadījumiem, kad ir nepieciešama tūlītēja ārstēšana. Visiem pacientiem jāmēra asinsspiediens, un ja pacientam iepriekš ir bijusi hipertensija, tā jākontrolē pirms ārstēšanas sākšanas. Asinsspiediens pēc ārstēšanas sākšanas periodiski jāpārbauda, tas jāpārbauda arī pēc devas palielināšanas. Uzmanīgi jāārstē pacienti, kuriem asinsspiediena paaugstināšanās var pasliktināt fona veselības problēmas, piemēram, tādas kā pavājināta sirds funkcija.

Sirdsdarbības ātrums

Sirdsdarbība var paātrināties, īpaši, ja palielina devas. Uzmanīgi jāārstē pacienti, kuriem sirdsdarbības paātrināšanās var pasliktināt fona veselības problēmas.

Sirds slimības un aritmijas risks

Venlafaksīns nav pārbaudīts pacientiem, kuriem nesenā slimības vēsturē ir bijis miokarda infarkts vai nestabila stenokardija. Tādēļ šādiem pacientiem zāles jālieto uzmanīgi.

Pieredze, kas gūta pēc zāļu laišanas tirgū, liecina par QTc intervāla pagarināšanās, Torsade de Pointes aritmijas, ventrikulāras tahikardijas un letāliem sirds aritmijas gadījumiem venlafaksīna lietošanas dēļ, īpaši, ja notikusi pārdozēšana vai pacientiem ar citiem OTc/TdP intervāla pagarināšanās riska faktoriem. Pirms venlafaksīna lietošanas pacientiem ar nopietnu sirds aritmijas vai QTc intervāla pagarināšanās risku jāapsver visi ieguvumi un riski. (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Krampji

Lietojot venlafaksīnu, var rasties krampji. Pacientiem, kuriem slimības vēsturē ir bijuši krampji,venlafaksīna, tāpat kā citu antidepresantu, lietošana jāsāk uzmanīgi, un šie pacienti rūpīgi jānovēro. Ja pacientam sākas krampji, ārstēšana jāpārtrauc.

Hiponatrēmija

Lietojot venlafaksīnu, var attīstīties hiponatriēmija vai neatbilstošas antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms (SIADH). Par to visbiežāk ziņots attiecībā uz pacientiem, kuriem ir dehidratācija. Gados vecākiem pacientiem, pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, un pacientiem, kuriem citu iemeslu dēļ ir izveidojusies dehidratācija, pastāv lielāks šīs blakusparādības risks.

Patoloģiska asiņošana

Zāles, kas nomāc serotonīna atpakaļsaisti, var izraisīt trombocītu funkcijas pavājināšanos. Asiņošanas gadījumi, kas saistīti ar selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) un serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoru (SNAI) lietošanu, var izpausties kā ehimozes, hematomas, asiņošanas no deguna, petēhijas kuņģa-zarnu traktā un dzīvībai bīstamas asiņošanas. Pacientiem, kas lieto venlafaksīnu, palielinās asiņošanas risks.Venlafaksīns, tāpat kā citi serotonīna atpakaļsaistes inhibitori, pacientiem ar noslieci uz asiņošanu, tai skaitā pacientiem, kas lieto antikoagulantus vai trombocītu agregācijas inhibitorus, jālieto uzmanīgi.

Holesterīns serumā

Placebo kontrolētā klīniskā pētījumā vismaz 3 mēnešus ar venlafaksīnu ārstētiem pacientiem klīniski nozīmīgs holesterīna palielinājums serumā reģistrēts 5,3% gadījumu, un 0,0% pacientu, kas saņēmuši placebo. Ilgtermiņa terapijas gadījumā jāapsver holesterīna mērīšana serumā.

Vienlaicīga lietošana ar svara samazināšanas līdzekļiem

Venlafaksīna un svara samazināšanas līdzekļu, ietverot fentermīnu, vienlaicīgas lietošanas drošums un efektivitāte nav pētīta. Nav ieteicams vienlaicīgi lietot venlafaksīnu un svara samazināšanas līdzekļus. Venlafaksīns viens pats vai kombinācijā ar citiem līdzekļiem nav indicēts svara zaudēšanai.

Mānija/hipomānija

Nelielai pacientu daļai ar garastāvokļa traucējumiem, kas lietojuši antidepresantus, ietverot

venlafaksīnu, var rasties mānija/hipomānija. Pacientiem, kuriem anamnēzē vai ģimenē bijuši bipolāri traucējumi, venlafaksīns, tāpat kā citi antidepresanti, jālieto uzmanīgi.

Agresija

Nelielam skaitam pacientu, kas lietojuši antidepresantus, tai skaitā venlafaksīnu, var parādīties agresija. Par agresijas parādīšanos ziņots, uzsākot ārstēšanu, mainot devu un pārtraucot ārstēšanu.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijusi agresija, venlafaksīns, tāpat kā citi antidepresanti, jālieto uzmanīgi.

Ārstēšanas pārtraukšana

Pārtraucot ārstēšanu, bieži tiek novēroti atcelšanas simptomi, īpaši, ja ārstēšana tiek pārtraukta pēkšņi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos, pārtraucot ārstēšanu (devas samazināšanas laikā un pēc tās), nevēlamie notikumi tika novēroti aptuveni 31% pacientu, kas saņēma venlafaksīnu, un 17% pacientu, kas saņēma placebo.

Atcelšanas simptomu risku ietekmē vairāki faktori, tai skaitā ārstēšanas ilgums un lietotā deva, kā arī devas mazināšanas ātrums. Visbiežāk ziņots par šādām reakcijām: reiboni, jušanas traucējumiem (tai skaitā parestēzijām), miega traucējumiem (tai skaitā bezmiegu un spilgtiem sapņiem), uzbudinājumu vai trauksmi, sliktu dūšu un/vai vemšanu, trīci un galvassāpēm. Pārsvarā šie simptomi ir viegli vai vidēji izteikti, tomēr dažiem pacientiem tie var būt arī spēcīgi izteikti. Parasti tie parādās pirmajās ārstēšanas pārtraukšanas dienās, bet ir saņemti arī ļoti reti ziņojumi par šādu simptomu attīstību pacientiem, kas nejauši aizmirsuši ieņemt zāļu devu. Pārsvarā šie simptomi izzūd paši 2 nedēļu laikā, kaut gan dažiem pacientiem tie var pastāvēt ilgstoši (2–3 mēnešus vai ilgāk). Tādēļ, pārtraucot ārstēšanu, venlafaksīna devu ieteicams samazināt pakāpeniski vairāku nedēļu vai mēnešu laikā, atbilstoši pacienta vajadzībām (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Akatīzija/psihomotoriskais nemiers

Venlafaksīna lietošana ir saistīta ar akatīzijas attīstību, kurai raksturīgs subjektīvi nepatīkams vai traucējošs nemiers un nepieciešamība bieži kustēties, ko pavada nespēja mierīgi nosēdēt vai nostāvēt. Šie simptomi visbiežāk attīstās pirmajās ārstēšanas nedēļās. Pacientiem, kam attīstās šie simptomi, devas palielināšana var būt kaitīga.

Sausa mute

Ziņots par sausumu mutē 10% pacientu, kas lieto venlafaksīnu. Šī iemesla dēļ var pastiprināti bojāties zobi, tādēļ pacientiem jāiesaka rūpīgi ievērot zobu higiēnu.

Cukura diabēts

Pacientiem ar cukura diabētu terapija ar SSAI vai venlafaksīnu var ietekmēt glikēmijas kontroli. Var būt nepieciešama insulīna un/ vai iekšķīgi lietojamo pretdiabēta līdzekļu devas pielāgošana.

Zāļu-laboratorijas analīžu mijiedarbība

Ziņots, ka pacientiem, kas saņem venlafaksīnu, noteikta viltus pozitīva fenciklidīna un amfetamīna klātbūtne urīnā, skrīninga analīžu specifiskuma trūkuma dēļ. Viltus pozitīvu analīžu rezultāti gaidāmi vairākas dienas pēc terapijas ar venlafaksīnu pārtraukšanas. Venlafaksīnu no fenciklidīna un amfetamīna var atšķirt ar apstiprinošiem izmeklējumiem kā gāzes hromatogrāfija/ masas spektrometrija.

Nātrijs

Velaxin 37,5 mg un 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā , - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas satur 36 mg nātrija , kas ir līdzvērtīgi 1,8 % no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Monoaminooksidāzes inhibitori (MAOI)

Neatgriezeniskie neselektīvie MAOI

Venlafaksīnu nedrīkst lietot kopā ar neatgriezeniskajiem, neselektīvajiem MAOI.

Venlafaksīna lietošanu nedrīkst sākt agrāk par 14 dienām pēc neatgriezeniskā neselektīvā MAOI lietošanas pārtraukšanas. Venlafaksīna lietošana jāpārtrauc vismaz 7 dienas pirms neatgriezeniskā neselektīvā MAOI lietošanas sākšanas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Atgriezeniskais selektīvais MAO-A inhibitors (moklobemīds)

Serotonīna sindroma riska dēļ venlafaksīna kombinēšana ar atgriezeniskiem un selektīviem MAOI, piemēram, moklobemīdu, nav ieteicama. Pēc ārstēšanas ar atgriezenisko MAO inhibitoru un pirms venlafaksīna lietošanas sākšanas var ievērot par 14 dienām īsāku atcelšanas periodu. Ieteicams pārtraukt venlafaksīna lietošanu vismaz 7 dienas pirms ārstēšanas sākšanas ar atgriezenisko MAOI (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Atgriezeniskais neselektīvais MAOI (linezolīds)

Antibakteriālais līdzeklis linezolīds ir vājš atgriezeniskais un neselektīvais MAOI un to nevajadzētu ordinēt pacientiem, kas ārstēšanā saņem venlafaksīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ir ziņots par smagām blakusparādībām pacientiem, kas neilgi pirms venlafaksīna lietošanas sākšanas bija pārtraukuši lietot MAOI, vai neilgi pirms MAOI lietošanas sākšanas bija pārtraukuši lietot venlafaksīnu. Šīs parādības ietvēra trīci, mioklonusu, diaforēzi, nelabumu, vemšanu, piesarkumu, reiboni un hipertermiju ar pazīmēm, kas atgādina ļaundabīgo neiroleptisko sindromu, lēkmes un nāvi.

Serotonīna sindroms

Tāpat kā citu serotonīnerģisko līdzekļu gadījumā, lietojot venlafaksīnu, var rasties serotonīna

sindroms– potenciāli dzīvību apdraudošs stāvoklis, īpaši, ja to lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas var ietekmēt serotonīnerģisko neirotransmisijas sistēmu (ietverot triptānus, SSAI, SNAI, amfetamīnus, litiju, sibutramīnu, divšķautņu asinszāles [Hypericum perforatum] preparātus, fentanilu un tā analogus, tramadolu, dekstrometorfānu, tapentadolu ,petidīnu, metadonu un pentazocīnu), ar zālēm, kas samazina serotonīna metabolismu (piem., tādiem MAOI, kā metilēnzilo), vai serotonīna prekursoriem (piemēram, triptofānu saturošus uztura bagātinātājiem), ar antipsihotiskiem līdzekļiem vai citiem dopamīna antagonistiem (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Ja venlafaksīna un SSAI, SNAI vai serotonīna receptoru agonista (triptāna) vienlaicīga lietošana ir klīniski pamatota, ieteicams pacientus rūpīgi novērot, īpaši ārstēšanas sākumā un palielinot devu. Nav ieteicama venlafaksīna un serotonīna prekursoru (piemēram, triptofāna uztura bagātinātāju) vienlaicīga lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

CNS ietekmējošas vielas

Risks, vienlaicīgi lietojot venlafaksīnu un citas CNS ietekmējošas vielas, nav sistemātiski vērtēts. Tādēļ jāievēro piesardzība, lietojot venlafaksīnu vienlaikus ar citām CNS ietekmējošām vielām.

Etilspirts

Psihisko un motorisko prasmju pasliktināšanos, ko izraisa etilspirta lietošana, venlafaksīns

nepastiprina. Tomēr, tāpat kā lietojot citas CNS ietekmējošas vielas, pacientiem nav ieteicams lietot alkoholu venlafaksīna lietošanas laikā.

Zāles, kas pagarina QT intervālu

Lietojot venlafaksīnu kopā ar citām zālēm, kas pagarina QTc intervālu, pieaug QTc intervāla pagarināšanās un/vai ventrikulārās aritmijas (piemēram, Torsades de Pointes) risks. Ir jāizvairās no šādu zāļu vienlaicīgas lietošanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pie šāda tipa zālēm pieder:

Ia un III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, amiodarons, sotalols, dofetilidīns);

daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns);

daži makrolīdu grupas antibiotiskie līdzekļi (piemēram, eritromicīns);

daži prethistamīni;

daži hinolonu grupas antibiotiskie līdzekļi (piemēram, moksifloksacīns)

Augstāk esošais saraksts nav pilnīgs un jāizvairās arī no citu medikamentu lietošanas, kas pagarina QT intervālu.

Citu zāļu ietekme uz venlafaksīnu

Ketokonazols (CYP3A4 inhibitors)

Farmakokinētiskajā pētījumā ar ketokonazolu CYP2D6 spēcīgiem (EM) un vājiem (PM)

metabolizētājiem venlafaksīna AUC (attiecīgi 70% un 21% CYP2D6 PM un EM pacientiem) un O-desmetilvenlafaksīna AUC (attiecīgi 33% un 23% CYP2D6 PM un EM pacientiem) palielinājās pēc ketokonazola lietošanas. Vienlaicīga CYP3A4 inhibitoru (piem., atazanavīra, klaritromicīna, indinavīra, itrakonazola, vorikonazola, posakonazola, ketokonazola, nelfinavīra, ritonavīra, sakvinavīra, telitromicīna) un venlafaksīna lietošana var palielināt venlafaksīna un O-desmetilvenlafaksīna koncentrāciju. Tādēļ uzmanīgi jāordinē ārstēšana, kas ietver vienlaicīgu CYP3A4 inhibitora un venlafaksīna lietošanu.

Venlafaksīna ietekme uz citām zālēm

Litijs

Serotonīna sindroms var attīstīties, ja venlafaksīnu lieto vienlaicīgi ar litiju (skatīt Serotonīna

sindroms).

Diazepāms

Venlafaksīnam nav ietekmes uz diazepāma, tā aktīvo metabolītu un desmetildiazepāma

farmakokinētiku un farmakodinamiku. Šķiet, ka arī diazepāms neietekmē venlafaksīna un

O-desmetilvenlafaksīna farmakokinētiku. Nav zināms, vai pastāv farmakokinētiska un/vai

farmakodinamiska mijiedarbība ar citiem benzodiazepīniem.

Imipramīns

Venlafaksīns neietekmēja imipramīna un 2-OH-imipramīna farmakokinētiku. Tika novērota no devas atkarīga 2-OH-dezipramīna AUC palielināšanās no 2,5 līdz 4,5 reizēm, ja lietoja venlafaksīnu devā no 75 mg līdz 150 mg dienā. Imipramīns neietekmē venlafaksīna un O-desmetilvenlafaksīna farmakokinētiku. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav zināma. Tādēļ jābūt piesardzīgiem, ja pacienti vienlaicīgi lieto imipramīnu un venlafaksīnu.

Haloperidols

Farmakokinētiskais pētījums ar haloperidolu uzrādīja, ka kopējais perorālais haloperidola klīrenss samazinājās par 42%, AUC palielinājās par 70%, Cmax palielinājās par 88%, bet pussabrukšanas periods nemainījās. Tas jāņem vērā, ja pacienti vienlaicīgi lieto haloperidolu un venlafaksīnu. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav zināma.

Risperidons

Venlafaksīns palielināja risperidona AUC par 50%, bet ievērojami nemainīja kopējā aktīvā atlikuma (risperidons plus 9-hidroksirisperidons) farmakokinētisko profilu. Šīs mijiedarbības klīniskais nozīmīgums nav zināms.

Metoprolols

Abu zāļu farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā, veseliem brīvprātīgajiem lietojot venlafaksīnu vienlaikus ar metoprololu, metoprolola koncentrācija plazmā palielinājās par aptuveni 30-40%, tā aktīvā metabolīta alfa-hidroksimetoprolola koncentrācijai paliekot nemainīgai. Šīs sakarības klīniskā nozīme hipertensijas pacientiem nav zināma. Metoprolols nemainīja venlafaksīna vai tā aktīvā metabolīta O-desmetilvenlafaksīna farmakokinētisko profilu. Venlafaksīns vienlaikus ar metoprololu jālieto uzmanīgi.

Indinavīrs

Indinavīra farmakokinētiskais pētījums parādīja, ka tā AUC pazeminājās par 28%, bet Cmax

pazeminājās par 36%. Indinavīrs neietekmē venlafaksīna un O-desmetilvenlafaksīna

farmakokinētiku. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav zināma.

Ar citohroma P450 izoenzīmu metabolizētās zāles

In vivo pētījumi rāda, ka venlafaksīns ir relatīvi vājš CYP2D6 inhibitors.

Venlafaksīns neinhibē CYP3A4 (alprazolāmu un karbamazepīnu), CYP1A2 (kofeīnu), un CYP2C9 (tolbutamīdu) vai CYP2C19 (diazepāmu) in vivo.

Iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi

Pēcreģistrācijas pieredzē ir ziņots par nevēlamo grūtniecību cilvēkiem, kas lietoja iekšķīgi lietojamos kontraceptīvos līdzekļus venlafaksīna lietošanas laikā. Nav pamatotu pierādījumu, kas apstiprina, ka grūtniecība iestājās šo zāļu un venlafaksīna mijiedarbības rezultātā. Nav veikti mijiedarbības pētījumi ar hormonālās kontracepcijas līdzekļiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par venlafaksīna lietošanu grūtniecēm.

Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. Grūtnieces venlafaksīnu drīkst lietot vienīgi tad, ja paredzamie ieguvumi pārsniedz iespējamos riskus.

Tāpat kā gadījumos ar citiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI/SNAI), lietošanas

pārtraukšanas simptomi var izpausties jaundzimušajiem, ja venlafaksīns tika lietots neilgi pirms dzemdībām. Dažiem jaundzimušajiem, kas tikuši pakļauti venlafaksīna ietekmei grūtniecības trešajā trimestrī, attīstījās komplikācijas, kuru ārstēšanai bija nepieciešama barošana caur zondi, mākslīgā elpināšana un ilgstoša hospitalizācija. Šādas komplikācijas var rasties uzreiz pēc dzemdībām.

Epidemioloģiskie dati liecina, ka SSAI lietošana grūtniecības laikā, it īpaši grūtniecības beigu posmā, var paaugstināt jaundzimušo persistējošas pulmonārās hipertensijas risku (PPHN). Lai gan nav veikti klīniskie pētījumi attiecībā uz PPHN saistību ar SNAI terapiju, venlafaksīna lietošanas laikā, ņemot vērā radniecīgo darbības mehānismu (serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibīciju), nevar izslēgt šo potenciālo risku.

Ja māte ir lietojusi SSAI/SNAI vēlīnā grūtniecības stadijā, jaundzimušajiem var novērot šādus

simptomus: uzbudināmību, trīci, hipotoniju, nepārtrauktu raudāšanu, zīšanas un miega traucējumus. Šo simptomu cēlonis var būt serotonīnerģiskā darbība vai tie var būt ietekmes simptomi. Vairumā gadījumu šīs komplikācijas tiek novērotas uzreiz pēc piedzimšanas vai tās attīstās 24 stundu laikā.

Barošana ar krūti

Venlafaksīns un tā aktīvais metabolīts – O-desmetilvenlafaksīns izdalās mātes pienā. Pēcreģistrācijas periodā ir bijuši ziņojumi par ar krūti barotiem bērniem, kam novērota raudāšana, uzbudināmība un miega traucējumi . Ir ziņots par ar venlafaksīna lietošanas pātraukšanu saistītiem simptomiem, pārtraucot barošanu ar krūti. Nevar izslēgt risku zīdainim. Tādēļ lēmumu par barošanas ar krūti vai Velaxin ilgstošās darbības cieto kapsulu terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, izsverot ieguvumus bērnam no barošanas ar krūti un ieguvumus sievietei no Velaxin ilgstošās darbības cieto kapsulu terapijas.

Fertilitāte

Pētījumā ar žurku tēviņiem un mātītēm novēroja auglības samazināšanos, ja dzīvnieki tika pakļauti O-desmetilvenlafaksīna (ODV) darbībai. Šīs parādības klīniskā nozīme cilvēkiem nav zināma (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Visas psihoaktīvās zāles var pasliktināt spriešanu, domāšanu un motorās prasmes. Tādēļ pacienti, kuri lieto venlafaksīnu, jābrīdina būt piesardzīgiem attiecībā uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot bīstamus mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila apkopojums

Ļoti bieži (>1/10) sastopamās nevēlamās blakusparādības klīniskajos pētījumos bija nelabums, sausa mute, galvassāpes un svīšana (ieskaitot svīšanu naktī).

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Zāļu darbības nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas zemāk sakārtotas pēc orgānu sistēmas klasifikācijas, to sastopamības biežuma un katrā sastopamības biežuma kategorijā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

.

Biežums tiek definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/10 00 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēma

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Asinis un limfātiskās sistēmas traucējumi

Agranulocitoze *, aplastiskā nēmija*,, pancitopēnija*, neitropēnija*,

Trombocitopēnija*

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas reakcijas*

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms* (ADHNS)

Palielināts prolaktīna līmenis asinīs*

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Samazināta ēstgriba

Hiponatriēmija*

Psihiskie traucējumi

Miegainība

Apjukuma stāvoklis*, depersonalizācija*, neparasti sapņi, nervozitāte, samazināta dzimumtieksme, uzbudinājums*, anorgasmija

Mānija, hipomānija, halucinācijas, derealizācija, izmainīts orgasms, bruksisms*, apātija

Delīrijs*

Domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedībaa, delīrijs, agresijab

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes* c, reibonis,

sedācija

Akatīzija*

trīce, parestēzija, garšas pārmaiņas

Ģībonis, mioklonuss, līdzsvara traucējumi*, izmainīta koordinācija*, diskinēzija*

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms* (ĻNS), serotonīnerģiskais sindroms*, konvulsijas,

distonija*

Tarditīvā diskinēzija*

Acu bojājumi

Redzes traucējumi, akomodācijas traucējumi tai skaitā neskaidra redze, midriāze

Slēgtā kakta glaukoma*

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs*

Vertigo

Sirds funkciju traucējumi

Tahikardija,

sirdsklauves*

Torsade de pointes*,

kambaru tahikardija*, kambaru fibrilācija, pagarināts QT intervāls elektrokardio-grammā*

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija, pietvīkums

Ortostatiskā hipotensija, hipotensija*

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Aizdusa*,

žāvāšanās

Intersticiāla plaušu slimība*, Plaušu eozinofilija*

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Nelabums, sausums mutē, caureja

Caureja*, vemšana

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana*

Pankreatīts*

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Izmaiņas aknu funkciju rādītājos*

Hepatīts*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Pastiprināta svīšana* (ieskaitot svīšanu naktī) *

Izsitumi,

nieze*

Nātrene*,

alopēcija*, ekhimoze, angioedēma*, fotosensitivitātes reakcijas

Stīvensa – Džonsona sindroms*, toksiskā epidermālā nekrolīze*, daudzformu eritēma*,

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Hipertonija

Rabdomiolīze*

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nespēja urinēt, urīna aizture,

pollakiūrija*

Urīna nesaturē-šana

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Menorāģija*, metrorāģija*, erektilā disfunkcija,

ejakulācijas traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nogurums,

astēnija,

drebuļi*

Izmeklējumi

Samazināta ķermeņa masa, palielināta ķermeņa masa, palielināts holesterīna līmenis asinīs

Pagarināts asins teces laiks*

* Nevēlamās blakusparādības atklātas pēcreģistrācijas periodā

a Ir ziņojumi par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību venlafaksīna lietošanas laikā vai drīz pēc lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

b Skatīt 4.4. apakšpunktu.

c Apvienotos klīniskos pētījumos, lietojot venlafaksīnu, galvassāpju sastopamība ar venlafaksīnu un placebo bija vienāda.

Terapijas pārtraukšana

Ārstēšanas ar venlafaksīnu pārtraukšana (īpaši pēkšņa) bieži izraisa atcelšanas simptomus. Visbiežāk ziņots par šādām reakcijām: reiboni, jušanas traucējumiem (tai skaitā parestēzijām), miega traucējumiem (tai skaitā bezmiegu un spilgtiem sapņiem), uzbudinājumu vai trauksmi, sliktu dūšu un/vai vemšanu, trīci, reiboni, galvassāpēm un gripas sindromu. Pārsvarā šie simptomi ir viegli vai vidēji izteikti un izzūd paši, tomēr dažiem pacientiem tie var būt arī spēcīgi izteikti un/vai ilgstoši. Tādēļ, ja ārstēšana ar venlafaksīnu vairs nav nepieciešama, to ieteicams pārtraukt pakāpeniski – pakāpeniski mazinot devu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Kopumā venlafaksīna nelabvēlīgo reakciju profils (placebo kontrolētos klīniskos pētījumos) bērniem un pusaudžiem (vecumā no 6 līdz 17 gadiem) bija līdzīgs kā pieaugušajiem. Tāpat kā pieaugušajiem, samazinājās ēstgriba, novēroja svara samazināšanos, palielinājās asinsspiediens un holesterīna līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskajos klīniskajos pētījumos novērotas nelabvēlīgas reakcijas, kas saistītas ar suicidālām domām. Ir ziņots par palielinātu naidīgumu un, īpaši depresīvu traucējumu gadījumā, paškaitējumu. Pediatriskajiem pacientiem īpaši novēroja šādas nelabvēlīgas reakcijas: vēdersāpes, uztraukumu, dispepsiju, asins izplūdumus, asiņošanu no deguna un mialģiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pieredze, kas gūta pēc zāļu palaišanas tirgū, rāda, ka venlafaksīna pārdozēšana galvenokārt saistīta ar alkohola un/vai citu zāļu vienlaicīgu lietošanu. Pārdozēšanas biežākās parādības bija tahikardija, apziņas līmeņa pārmaiņas (no miegainības līdz komai), midriāze, krampji un vemšana. Citi ziņotie notikumi ietver pārmaiņas elektrokardiogrammā (piemēram, QT intervāla pagarināšanās, sirds elektrisko impulsu pārvades traucējumi, QRS intervāla pagarināšanās [skatīt 5. 1. apakšpunktu]), ventrikulāro tahikardiju, bradikardiju, hipotensiju, reiboni un nāvi.

Publicētajos retrospektīvajos pētījumos ziņots, ka venlafaksīna pārdozēšana var būt saistīta ar palielinātu letāla iznākuma risku, salīdzinot ar to, kas novērots pacientiem, kas lietoja SSAI

antidepresantus, bet zemāks nekā tiem, kas lietoja tricikliskos antidepresantus. Epidemioloģiskie pētījumi uzrādīja, ka venlafaksīnu lietojušiem pacientiem ir vairāk pašnāvību veicinošu riska faktoru nekā pacientiem, kas lietoja SSAI. Nav skaidrs, vai šie secinājumi par palielinātu letāla iznākuma risku ir saistāmi ar venlafaksīna toksicitāti pārdozējot, vai ar venlafaksīnu lietojušu pacientu atsevišķām īpašībām. Lai novērstu pārdozēšanas risku, venlafaksīns jāordinē nelielā daudzumā, atbilstoši labai pacientu ārstēšanas praksei.

Ieteicamā ārstēšana

Ieteicami vispārspēcinoši un simptomātiskās ārstēšanas pasākumi; jānovēro sirdsdarbības ritms un citi dzīvībai svarīgie rādītāji. Ja pastāv aspirācijas risks, nav ieteicams izraisīt vemšanu. Neilgi pēc zāļu ieņemšanas vai pacientiem ar attiecīgiem simptomiem var veikt kuņģa skalošanu. Aktīvās vielas uzsūkšanos var ierobežot arī aktivētās ogles lietošana. Maz ticams, ka labumu var dot piespiedu diurēze, dialīze, hemoperfūzija vai apmaiņas transfūzija. Nav zināmi specifiski venlafaksīna antidoti.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Psihoanaleptiskie līdzekļi, antidepresanti, citi antidepresanti, ATĶ kods: NO6A X16

Darbības mehānisms

Venlafaksīna depresiju mazinošās darbības mehānisms cilvēkiem tiek saistīts ar tā spēju potencēt neiromediatoru aktivitāti centrālajā nervu sistēmā. Preklīniskie pētījumi ir pierādījuši, ka venlafaksīns un tā galvenais metabolīts, O-desmetilvenlafaksīns (ODV), ir serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitori. Venlafaksīns ir arī vājš dopamīna atpakaļsaistes inhibitors. Venlafaksīns un tā aktīvais metabolīts pavājina β adrenerģiskās atbildes reakcijas gan pēc akūtas (vienreizēja deva), gan regulāras lietošanas. Venlafaksīna un ODV vispārējā ietekme uz neiromediatoru atpakaļsaistīšanos un piesaisti receptoriem ir ļoti līdzīga.

Venlafaksīnam faktiski nepiemīt afinitāte pret žurkas galvas smadzeņu muskarīna, holīnerģiskajiem, H1 histamīnerģiskajiem un α1 adrenerģiskajiem receptoriem in vitro. Farmakoloģiskā aktivitāte šajos receptoros var būt saistīta ar dažādām blakusparādībām, ko novēro, lietojot citus antidepresantus, piemēram, antiholīnerģiskām, sedatīvām un kardiovaskulārām blakusparādībām.

Venlafaksīnam nepiemīt monoaminooksidāzi (MAO) inhibējoša darbība.

In vitro pētījumos tika atklāts, ka venlafaksīnam faktiski nepiemīt afinitāte pret opiātu vai

benzodiazepīna receptoriem.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Depresijas epizodes

Ātras darbības venlafaksīna efektivitāte depresijas epizožu ārstēšanā tika pierādīta piecos

randomizētos, dubultaklos, placebo kontrolētos, īstermiņa – 4 līdz 6 nedēļas ilgos, klīniskajos

pētījumos, lietojot devas, kas nepārsniedza 375 mg/dienā. Ilgstošās darbības venlafaksīna efektivitāte depresijas epizožu ārstēšanā tika noteikta divos placebo kontrolētos, īstermiņa – 8 līdz 12 nedēļas, ilgos, pētījumos, lietojot devas diapazonā no 75 līdz 225 mg/dienā.

Vienā ilgstošākā pētījumā pieauguši ambulatorie pacienti, kam novēroja atbildes reakciju 8 nedēļu ilgā atklātā klīniskā pētījumā ar ilgstošās darbības venlafaksīnu (75, 150 vai 225 mg), tika randomizēti ārstēšanas turpināšanai ar to pašu ilgstošās darbības venlafaksīna devu vai placebo līdz 26 nedēļas ilgi, lai novērotu recidīvus.

Otrā ilgstošākā pētījumā – placebo kontrolētā, dubultaklā klīniskā pētījumā ambulatoriem pacientiem ar recidivējošām depresijas epizodēm, kam pēdējās depresijas epizodes laikā tika novērota laba atbildes reakcija uz ārstēšanu ar venlafaksīnu (100 līdz 200 mg/dienā, lietojot divas reizes dienā), tika konstatēta venlafaksīna efektivitāte depresijas epizožu recidīvu profilaksē 12 mēnešu laikā.

Ģeneralizēta trauksme

Ilgstošās darbības venlafaksīna kapsulu efektivitāte, ārstējot ģeneralizētu trauksmi (ĢT), tika noteikta pieaugušiem ambulatoriem pacientiem divos 8 nedēļas ilgos, placebo kontrolētos, fiksētas devas pētījumos (75 līdz 225 mg/dienā), vienā 6 mēnešus ilgā, placebo kontrolētā, fiksētas devas pētījumā (75 līdz 225 mg/dienā) un vienā 6 mēnešus ilgā, placebo kontrolētā, mainīgas devas pētījumā (37,5, 75 un 150 mg/dienā).

Lai gan tika atklāti pierādījumi, ka 37,5 mg/dienā deva ir iedarbīgāka par placebo, šīs devas

efektivitāte nebija tik patstāvīga kā lielāko devu efektivitāte.

Sociālā trauksme

Ilgstošās darbības venlafaksīna kapsulu efektivitāte, ārstējot sociālo trauksmi, tika noteikta

pieaugušiem ambulatoriem pacientiem četros dubultaklos, paralēlu grupu, 12 nedēļu ilgos,

daudzcentru, placebo kontrolētos, mainīgas devas pētījumos un vienā dubultaklā, paralēlu grupu, 6 mēnešus ilgā, placebo kontrolētā, fiksētas/mainīgas devas pētījumā. Pacienti saņēma devas diapazonā no 75 līdz 225 mg/dienā. 6 mēnešus ilgajā pētījumā netika atklāti pierādījumi tam, ka grupā, kas saņēma devu no 150 līdz 225 mg/dienā, būtu lielāka efektivitāte nekā grupā, kas saņēma devu 75 mg/dienā.

Panikas traucējumi

Ilgstošās darbības venlafaksīna kapsulu efektivitāte, ārstējot panikas traucējumus, tika noteikta pieaugušiem ambulatoriem pacientiem ar panikas traucējumiem un agorafobiju vai bez tās divos dubultaklos, 12 nedēļu ilgos, daudzcentru, placebo kontrolētos pētījumos. Sākuma deva šajos pētījumos bija 37,5 mg/dienā 7 dienas. Pēc tam pacienti saņēma fiksētu devu – vienā pētījumā 75 vai 150 mg/dienā un otrā pētījumā – 75 vai 225 mg/dienā.

Efektivitāte tika noteikta arī vienā ilgstošā dubultaklā, placebo kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā, kurā tika novērtēta ilgstoša drošība, efektivitāte un recidīvu profilakse pieaugušiem ambulatoriem pacientiem, kas reaģēja uz ārstēšanu atvērtā klīniskā pētījuma fāzē. Pacienti turpināja saņemt to pašu ilgstošās darbības venlafaksīna devu, ko viņi bija lietojuši atvērtā klīniskā pētījuma fāzes beigās (75, 150 vai 225 mg).

Sirds elektrofizioloģiskie izmeklējumi

Īpašā pilnīgā QTc pētījumā veseliem indivīdiem venlafaksīns, lietojot supraterapeitiskā devā 450 mg/dienā (ordinējot 225 mg divas reizes dienā), nepagarināja QT intervālu klīniski nozīmīgā apjomā. Tomēr ziņots par pēcreģistrācijas perioda pieredzi, kas liecina par QTc intervāla pagarināšanās/torsade de pointes un ventrikulārās aritmijas gadījumiem, jo īpaši pārdozēšanas gadījumā vai pacientiem, kuriem konstatēti citi QTc intervāla pagarināšanās/torsade de pointes riska faktori (skatīt 4.4., 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Venlafaksīns tiek plaši metabolizēts, galvenokārt par aktīvo metabolītu O-desmetilvenlafaksīnu (ODV). Venlafaksīns un ODV vidējais ± SD pussabrukšanas periods plazmā ir attiecīgi 5±2 stundas un 11±2 stundas. Venlafaksīns un ODV stabilas koncentrācijas tiek sasniegtas 3 dienu laikā pēc perorālas daudzkārtēju devu lietošanas. Venlafaksīns un ODV ir lineāra kinētika devu diapazonā no 75 mg līdz 450 mg/dienā.

Uzsūkšanās

Vismaz 92% venlafaksīna tiek absorbēti pēc ātras darbības venlafaksīna vienreizējas perorālas devas lietošanas. Presistēmiskā metabolisma dēļ absolūtā bioloģiskā pieejamība ir no 40 līdz 45%. Pēc ātras darbības venlafaksīn lietošanas venlafaksīna un ODV koncentrācijas maksimums plazmā tiek sasniegts attiecīgi 2 un 3 stundu laikā. Pēc ilgstošās darbības venlafaksīna kapsulu lietošanas venlafaksīna un ODV maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi pēc 5,5 un 9 stundām.

Ja vienādas dienas devas venlafaksīns tiek lietots kā ātras darbības tabletes vai ilgstošās darbības kapsulas, pēdējās absorbējas lēnāk, bet absorbētais apjoms ir tāds pats, kā ātras darbības tabletēm.

Pārtika neietekmē venlafaksīna un ODV bioloģisko pieejamību.

Izkliede

Venlafaksīns un ODV terapeitiskās koncentrācijās minimāli saistās ar cilvēka plazmas proteīniem (attiecīgi 27 un 30%). Stabilā līdzsvara koncentrācijas stāvoklī, ievadot intravenozi, venlafaksīna sadalījums ir 4,4±1,6 l/kg.

Biotransformācija

Venlafaksīns tiek apjomīgi metabolizēts aknās. In vitro un in vivo pētījumi rāda, ka venlafaksīna bioloģisko transformāciju par galveno aktīvo metabolītu – ODV – veic CYP2D6. In vitro un in vivo pētījumi rāda, ka venlafaksīna pārvēršanos par nenozīmīgāku, mazāk aktīvu metabolītu – N-desmetilvenlafaksīnu veic CYP3A4. In vitro un in vivo pētījumos noskaidrots, ka venlafaksīns ir vājš CYP2D6 inhibitors. Venlafaksīns nenomāc CYP1A2, CYP2C9 un CYP3A4.

Eliminācija

Venlafaksīns un tā metabolīti galvenokārt tiek izvadīti caur nierēm. Aptuveni 87% venlafaksīna devas tiek izdalīti no urīna 48 stundu laikā kā nemainīts venlafaksīns (5%), nekonjugēts ODV (29%), konjugēts ODV (26%) vai nenozīmīgi, neaktīvi metabolīti (27%). Venlafaksīna un ODV vidējais ± SD stabilas koncentrācijas klīrenss plazmā ir attiecīgi 1,3±0,6 l/st./kg un 0,4±0,2 l/st./kg.

Īpašas pacientu grupas

Vecums un dzimums

Pacientu vecums un dzimums ievērojami neietekmē venlafaksīna un ODV farmakokinētiskās īpašības.

Spēcīgi/vāji CYP2D6 metabolizētāji

Venlafaksīna koncentrācija plazmā ir augstāka vājiem CYP2D6 metabolizētājiem nekā spēcīgiem metabolizētājiem. Tā kā kopējā venlafaksīna un ODV ietekme (AUC) vājiem un spēcīgiem metabolizētājiem ir līdzīga, nav nepieciešama dažāda venlafaksīna lietošanas režīma noteikšana šīm pacientu grupām.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem (Child-Pugh A) un vidējiem (Child-Pugh B) aknu darbības traucējumiem venlafaksīna un ODV eliminācijas pusperiods bija garāks, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem. Venlafaksīna un ODV perorālais klīrenss bija samazināts. Tika novērots liels mainīgums starp pacientiem. Nav pietiekami daudz datu par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt arī 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Dialīzes pacientiem venlafaksīna eliminācijas pusperiods bija par aptuveni 180% garāks, bet klīrenss samazināts par aptuveni 57% salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem, ODV eliminācijas pusperiods bija par aptuveni 142% garāks, bet klīrenss samazināts par aptuveni 56%. Pacientiem ar smagu nieru darbības traucējumu un hemodialīzes pacientiem nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos ar žurkām un pelēm venlafaksīns neuzrādīja kancerogēnas īpašības. In vitro un in vivo testos venlafaksīns plašā devu diapazonā nebija mutagēns.

Pētījumos ar dzīvniekiem par reproduktīvo toksicitāti tika konstatēts, ka žurkām samazinājās

pēcnācēju masa, palielinājās nedzīvi dzimušu mazuļu skaits un palielinājās mazuļu mirstība pirmo 5 zīdīšanas dienu laikā. Šo nāves gadījumu cēlonis nav zināms. Šo efektu novēroja, ja deva bija 30 mg/kg/dienā, kas pārsniedza cilvēkiem lietoto 375 mg venlafaksīna devu 4 reizes (kā pamatu izmantojot mērvienību mg/kg). Deva, pie kuras nenovēroja šo rādītāju efektu, bija 1,3 reizes lielāka nekā cilvēkiem lietotā deva. Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.

Pētījumā ar žurku tēviņiem un mātītēm novēroja fertilitātes samazināšanos, ja dzīvnieki tika pakļauti ODV darbībai. Šī darbība tika novērota, lietojot devas, kas aptuveni 1 līdz 2 reizes pārsniedza venlafaksīna devu cilvēkam 375 mg/dienā. Šīs parādības klīniskā nozīmība nav zināma.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Velaxin 37,5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

mikrokristāliskā celuloze

nātrija hlorīds

etilceluloze

mikronizēts talks

dimetikons

kālija hlorīds

kopovidons

koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

ksantāna sveķi

dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Kapsulas apvalks: CONI-SNAP-3 cieta želatīna kapsula

Želatīns, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), indigokarmīns (E132), eritrozīns (E127), titāna dioksīds (E171).

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

mikrokristāliskā celuloze

nātrija hlorīds

etilceluloze

mikronizēts talks

dimetikons

kālija hlorīds

kopovidons

koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

ksantāna sveķi

dzeltenais dzelzs oksīds (E172).

Kapsulas apvalks: CONI-SNAP-2 cieta želatīna kapsula

Želatīns, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171).

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

mikrokristāliskā celuloze

nātrija hlorīds

etilceluloze

mikronizēts talks

dimetikons

kālija hlorīds

kopovidons

koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

ksantāna sveķi

dzeltenais dzelzs oksīds (E172).

Kapsulas apvalks: CONI-SNAP-0EL cieta želatīna kapsula

Želatīns, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Velaxin 37.5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

28; 30 vai 56 kapsulas PVH/ PVdH//Al blisteros, kas ievietoti salocītā kartona kastītē

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

28; 30 vai 56 kapsulas PVH/ PVdH//Al blisteros, kas ievietoti salocītā kartona kastītē

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

28; 30 vai 56 kapsulas PVH/ PVdH//Al blisteros, kas ievietoti salocītā kartona kastītē

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos.

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Egis Pharmaceuticals PLC.
1106 Budapest, Keresztúri út 30-38.
Ungārija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

Velaxin 37.5 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas: 07-0276

Velaxin 75 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas: 07-0277

Velaxin 150 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas: 07-0278

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007.gada 25.septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011.gada 28. septembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2018

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

HU/H/0128/IB/028

EQ PAGE 1