Velaxin 25 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Venlafaxinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
05-0555-01
05-0555
Egis Pharmaceuticals PLC Site number 2, Hungary
13-FEB-13
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
25 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Velaxin 25 mg tabletes
Velaxin 37,5 mg tabletes
Velaxin 50 mg tabletes
Velaxin 75 mg tabletes
(Venlafaxinum)
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem.. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Velaxin un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzin pirms Velaxin lietošanas
3. Kā lietot Velaxin
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Velaxin
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Velaxin un kādam nolūkam tās lieto
Velaxin satur aktīvo vielu venlafaksīnu.
Velaxin ir antidepresants, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par serotonīna un norepinefrīna atpakaļsaistīšanās inhibitoriem (SNAI). Šīs grupas zāles lieto depresijas un citu stāvokļu, piemēram, trauksmes, ārstēšanai. Tiek uzskatīts, ka pacientiem ar depresiju un/vai trauksmi ir samazināts serotonīna un noradrenalīna līmenis smadzenēs. Antidepresantu darbība nav izpētīta pilnībā, bet tie var palīdzēt paaugstināt serotonīna un noradrenalīna līmeni smadzenēs.
Velaxin lieto depresijas ārstēšanai pieaugušajiem. Pareizai depresijas ārstēšanai ir liela nozīme, lai Jūs justos labāk. Ja tas netiek ārstēts, Jūsu stāvoklis var neizzust un var pasliktināties, un to būs grūtāk izārstēt.
2. Kas Jums jāzin pirms Velaxin lietošanas
Nelietojiet Velaxin šādos gadījumos:
• ja Jums ir alerģija pret venlafaksīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
• Ja Jūs lietojat vai pēdējo 14 dienu laikā esat lietojis zāles, ko sauc par
neatgriezeniskajiem monoaminooksidāzes inhibitoriem (MAOI), depresijas vai
Parkinsona slimības ārstēšanai. Neatgriezeniskā MAOI lietošana kopā ar Velaxin, var izraisīt nopietnas vai pat dzīvību apdraudošas blakusparādības, Bez tam, Velaxin lietošana jāpārtrauc vismaz 7 dienas pirms jebkura MAOI lietošanas (skatīt arī punktā „Citas zāles un Velaxin” un šajā punktā sniegto informāciju „Serotonīna sindroms”).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Velaxin lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
• ja Jūs lietojat citas zāles, kuru lietošana kopā ar Velaxin var
palielināt serotonīna sindroma attīstības risku vai ļaundabīgajam neiroleptiskajam sindromam (LŅS) raksturīgas reakcijas (skatīt punktā "Citas zāles un Velaxin");
• ja Jums ir problēmas ar acīm, piemēram, noteikta veida glaukoma (palielināts acs
iekšējais spiediens);
• ja Jums iepriekš ir bijis paaugstināts asinsspiediens;
• ja Jums iepriekš ir bijušas sirds problēmas;
ja Jums ir bijuši konstatēti sirdsdarbības traucējumi;
• ja Jums iepriekš ir bijušas lēkmes (krampji);
• ja Jums iepriekš ir bijis pazemināts nātrija līmenis asinīs (hiponatriēmija);
• ja Jums ir nosliece uz zilumiem vai ātru asiņošanu (iepriekš bijuši asiņošanas
traucējumi), vai, ja Jūs lietojat citas zāles, kas var palielināt asiņošanas risku (piemēram, varfarīnu, ko lieto trombu novēršanai);
• ja Jums paaugstinās holesterīna līmenis;
• ja Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem iepriekš ir bijusi mānija vai bipolārs
traucējums (pārmērīga uzbudinājuma vai eiforijas sajūta);
• ja Jums iepriekš ir bijusi agresīva uzvedība;
• ja Jums ir cukura diabēts.
Velaxin var radīt nemiera sajūtu vai nespēju mierīgi nosēdēt vai nostāvēt pirmo ārstēšanas nedēļu laikā. Ja Jums attīstās šādi simptomi, pastāstiet par to savam ārstam.
Domas par pašnāvību un depresijas vai trauksmes pastiprināšanās
Ja Jums ir depresija un/vai trauksme, dažkārt Jums var rasties domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Šīs domas var pastiprināties, ja antidepresantus Jūs sākat lietot pirmoreiz, jo nepieciešams laiks, parasti apmēram divas nedēļas, bet dažreiz vairāk, līdz zāles sāk iedarboties.
Šādas domas biežāk var rasties:
- ja jau iepriekš Jums bijušas domas par paškaitējumu vai pašnāvību;
- ja Jūs esat gados jauns cilvēks. Klīniski pētījumi sniedz informāciju, ka palielināts pašnāvnieciskas uzvedības risks ir gados jauniem cilvēkiem (jaunākiem par 25 gadiem), kuri psihisku traucējumu ārstēšanai lieto antidepresantus.
Ja Jums ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību, jebkurā diennakts laikā nekavējoties sazinieties ar ārstu vai dodieties uz slimnīcu.
Jums var palīdzēt tas, ka savam radiniekam vai tuvam draugam izstāstāt par depresiju vai trauksmi un lūdzat izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jums vajadzētu viņiem lūgt, lai viņi Jums pasaka, ja viņiem šķiet, ka jūsu depresīvie traucējumi vai trauksme pastiprinās, vai arī ja viņiem rodas bažas par pārmaiņām Jūsu uzvedībā.
Sausums mutē
10 % pacientu, kuri lietojuši venlafaksīnu ziņots par sausuma sajūtu mutē. Tas var palielināt zobu bojāšanās (kariesa) risku. Tādēļ Jums īpaši jārūpējas par zobu higiēnu.
Cukura diabēts
Velaxin lietošana var ietekmēt Jūsu glikozes līmeni asinīs, tādēļ var būt nepieciešama Jūsu pretdiabēta zāļu devas pielāgošana
Bērni un pusaudži
Velaxin parasti nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Bez tam Jums ir jāzina, ka pacienti, kas ir jaunāki par 18 gadiem, lietojot šīs klases zāles biežāk cieš no blakusparādībām, piemēram, pašnāvības mēģinājumiem, domām par pašnāvību un naidīguma (galvenokārt agresivitātes, opozicionāras uzvedības un dusmām). Neskatoties uz to, ārsts var parakstīt Velaxin pacientiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, jo domā, ka tas ir viņu interesēs. Ja ārsts ir parakstījis Velaxin pacientam, kas ir jaunāks par 18 gadiem, un Jūs vēlaties to apspriest, vērsieties pie ārsta. Ja kāda no iepriekš uzskaitītajām pazīmēm pastiprinās vai tā kļūst izteiktāka, kamēr pacienti, kas ir jaunāki par 18 gadiem, lieto Velaxin, informējiet ārstu. Bez tam šobrīd nav pierādīts tas, cik nekaitīgs ir Velaxin ilgstošā laikā šajā pacientu grupā attiecībā uz ietekmi uz augšanu, nobriešanu, kognitīvo un uzvedības attīstību.
Citas zāles un Velaxin
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Ārsts izlems, vai Jūs drīkstat lietot Velaxin kopā ar citām zālēm.
Nesāciet lietot citas zāles vai nepārtrauciet to lietošanu, arī to zāļu, ko izsniedz bez receptes, dabīgo un ārstniecības augu līdzekļu lietošanu, pirms neesat konsultējies ar ārstu vai farmaceitu.
• Monoaminooksidāzes inhibitorus, ko lieto depresijas vai Parkinsona slimības ārstēšanai, nedrīkst lietot kopā ar Velaxin. Pastāstiet ārstam, ja esat lietojis šīs zāles pēdējo 14 dienu laikā. (MAOI: skatīt punktā „Kas Jums jāzina pirms Velaxin lietošanas”).
• Serotonīna sindroms:
Lietojot venlafaksīnu, it īpaši vienlaicīgi ar citām zālēm, var attīstīties potenciāli bīstams stāvoklis dzīvībai vai ļaundabīgajam neiroleptiskajam sindromam (ĻNS) raksturīgas reakcijas (skatīt punktā „Iespējamās blakusparādības”).
Šādu zāļu piemēri:
- Triptāni (lieto migrēnas ārstēšanai);
- Citas zāles depresijas ārstēšanai, piemēram, SNAI, SSAI, tricikliskie antidepresanti
vai zāles, kas satur litiju;
- Zāles, kas satur amfetamīna atvasinājumus (ko lieto uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma [UDHS], narkolepsijas un aptaukošanās ārstēšanai);
- Zāles, kas satur antibiotiku linezolīdu (lieto infekciju ārstēšanai);
- Zāles, kas satur MAOI moklobemīdu (lieto depresijas ārstēšanai);
- Zāles, kas satur sibutramīnu (lieto ķermeņa masas samazināšanai);
- Zāles, kas satur tramadolu, fentanilu, tapentadolu, petidīnu vai pentazocīnu (lieto stipru sāpju ārstēšanai);
Zāles, kas satur dekstrometorfānu (lieto klepus ārstēšanai);
Zāles, kas satur metadonu (lieto, lai ārstētu atkarību no opioīdus saturošiem medikamentiem vai stipras sāpes);
Zāles, kas satur metilēnzilo (lieto, lai ārstētu augstu methemoglobīna līmeni asinīs);
- Zāles, kas satur asinszāli (sauktu arī par “Hypericum perforatum” – dabīgu
ārstniecības augu līdzekli depresijas simptomu mazināšanai);
- Zāles, kas satur triptofānu (lieto miega traucējumu un depresijas ārstēšanai);
- Antipsihotiskie līdzekļi (lieto slimības ārstēšanai, kurai raksturīgi tādi simptomi kā: izmainīta realitātes uztveršana – dzird, redz, un sajūt lietas, kas neeksistē; maldīgi uzskati; neparasts aizdomīgums; neskaidra domāšana; atsvešinātība).
Serotonīna sindroma pazīmes un simptomi var ietvert šādas kombinācijas: nemiers,
halucinācijas, koordinācijas zudums, paātrināta sirdsdarbība, paaugstināta ķermeņa
temperatūra, strauji mainīgs asinsspiediens, pārāk izteikti refleksi, caureja, koma, slikta dūša, vemšana.
Serotonīna sindroma smagākā forma var atgādināt ļaundabīgo neiroleptisko sindromu (ĻNS). ĻNS pazīmes un simptomi var ietvert drudža, paātrinātas sirdsdarbības, svīšanas, izteikta muskuļu stīvuma, apjukuma un palielināta muskuļu enzīmu daudzuma (nosaka asins analīzē) kombināciju.
Ja Jums attīstās serotonīna sindroms, nekavējoties pastāstiet to ārstam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Jums ir jāpastāsta ārstam, ja Jūs lietojat zāles, kas var ietekmēt Jūsu sirdsdarbību.
Pie šāda tipa zālēm pieder:
Antiaritmiskie līdzekļi, tādi kā hinidīns, amiodarons, sotalols vai dofetilīds (tiek lietoti, lai ārstētu sirdsdarbības traucējumus);
Antipsihotiskie līdzekļi, tādi kā tioridazīns (skatīt iepriekš „Serotonīna sindroms”);
Antibiotiskie līdzekļi, tādi kā eritromicīns vai moksifloksacīns (tiek lietoti bakteriālu infekciju ārstēšanai);
Prethistamīni (tiek lietoti alerģijas ārstēšanai).
Ar Velaxin var mijiedarboties arī šādas zāles, tāpēc tās jālieto piesardzīgi. Īpaši svarīgi pastāstīt ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat zāles, kas satur:
• Ketokonazolu (pretsēnīšu līdzeklis);
• Haloperidolu vai risperidonu (lieto psihisku stāvokļu ārstēšanai);
• Metoprololu (bēta blokators augsta asinsspiediena un sirdsdarbības traucējumu
ārstēšanai).
Velaxin kopā ar uzturu un alkoholu
Velaxin jālieto ēdienreižu laikā (skatīt 3. punktu „Kā lietot Velaxin”).
Velaxin lietošanas laikā Jums jāizvairās no alkohola lietošanas.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Velaxin būtu jālieto vienīgi pēc tam, kad esat ar ārstu pārrunājusi iespējamo ieguvumu un risku vēl nedzimušajam bērnam.
Pārliecinieties, ka vecmāte un/vai ārsts zina, ka lietojat Velaxin. Lietojot grūtniecības laikā, līdzīgas šīs grupas zāles (SSAI) var paaugstināt tāda smaga stāvokļa risku zīdaiņiem, ko sauc par jaundzimušo persistējošo pulmonāro hipertensiju (JPPH); tādējādi var paātrināties zīdaiņa elpošana un āda var kļūt zilgana. Šādus simptomus parasti var novērot pirmo 24 stundu laikā pēc bērna piedzimšanas. Ja tas notiek ar Jūsu bērnu, nekavējoties sazinieties ar vecmāti un/vai ārstu.
Ja lietojat šīs zāles grūtniecības laikā, bērnam piedzimstot, papildus elpošanas traucējumiem var izpausties cits simptoms – nepietiekama ēdiena uzņemšana. Ja Jūsu bērnam piedzimstot attīstās šie simptomi un Jūs tas uztrauc, konsultējieties ar ārstu vai vecmāti, kas Jums palīdzēs.
Velaxin izdalās mātes pienā. Pastāv ietekmes risks uz bērnu. Tie var būt raudāšana, uzbudināmība un miega traucējumi. Ir ziņots par ar venlafaksīna lietošanas pātraukšanu saistītiem simptomiem, pārtraucot barošanu ar krūti. Tādēļ Jums šie jautājumi jāpārrunā ar ārstu. Ārsts izlems, vai Jums jāpārtrauc bērna barošana ar krūti vai arī jāpārtrauc Velaxin lietošana.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet nekādas ierīces vai mehānismus, līdz Jūs neesat noskaidrojis, kādā veidā Velaxin Jūs ietekmē.
Velaxin satur laktozi un nātriju.
Katra Velaxin 25 mg tablete satur 56,62 mg laktozes monohidrāta, katra Velaxin 37,5 mg tablete satur 84,93 mg laktozes monohidrāta, katra Velaxin 50 mg tablete satur 113,24 mg laktozes monohidrāta un katra Velaxin 75 mg tablete satur 169,86 mg laktozes monohidrāta.
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Katra stipruma Velaxin tablete satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā , - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Velaxin
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā sākuma deva ir 75 mg dienā, ko lieto divās vai trīs dalītās devās. Jūsu ārsts var devu pakāpeniski palielināt – depresijas gadījumā, ja nepieciešams, pat līdz maksimālai devai – 375 mg dienā
Lietojiet Velaxin katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā no rīta un vakarā.
Velaxin jālieto ēdienreižu laikā.
Ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi, pastāstiet to ārstam, jo Jums var būt nepieciešama cita Velaxin deva.
Nepārtrauciet Velaxin lietošanu bez ārsta ziņas (skatīt punktā „Ja pārtraucat lietot Velaxin”).
Ja esat lietojis Velaxin vairāk nekā noteikts
Ja Jūs esat lietojis vairāk Velaxin nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai farmaceitu.
Iespējamās pārdozēšanas simptomi var būt paātrināta sirdsdarbība, modrības izmaiņas (no miegainības līdz komai), neskaidra redze, lēkmes vai krampji un vemšana.
Ja esat aizmirsis lietot Velaxin
Ja esat izlaidis devu, lietojiet to, tiklīdz to atceraties. Tomēr, ja ir pienācis laiks nākamajai devai, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet tikai vienu kārtējo devu kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirtos devu.Vienas dienas laikā nelietojiet lielāku Velaxin dienas devu, nekā Jums noteikts.
Ja pārtraucat lietot Velaxin
Nepārtrauciet zāļu lietošanu un nesamaziniet devu bez ārsta ziņas pat, ja Jūs jūtaties labāk. Ja ārsts uzskatīs, ka Jums vairs nav nepieciešams lietot Velaxin, viņš Jums ieteiks devu vispirms pamazām samazināt un tikai pēc tam pilnīgi pārtraukt lietošanu. Zināms, ka pacientiem, kuri pārtrauc Velaxin lietošanu novērojamas blakusparādības, it īpaši, ja Velaxin lietošana tiek pārtraukta pēkšņi vai deva tiek samazināta pārāk strauji. Dažiem pacientiem iespējami tādi simptomi kā nogurums, reibonis, apdullums, galvassāpes, bezmiegs, nakts murgi, sausuma sajūta mutē, ēstgribas zudums, slikta dūša, caureja, nervozitāte, uzbudinājums, apjukums, zvanīšana ausīs, reibonis, tirpas vai retos gadījumos elektriska šoka sajūta, nespēks, svīšana, krampji vai gripai līdzīgi simptomi.
Ārsts ieteiks, kā pakāpeniski pārtraukt Velaxin lietošanu. Ja Jūs novērojat kādu no šiem vai citus traucējošus simptomus, jautājiet padomu ārstam.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums novērojama kāda no šādām parādībām, pārtrauciet Velaxin lietošanu.
Nekavējoties pastāstiet to ārstam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu:
Retāk (var ietekmēt 1 no 100 cilvēkiem)
Sejas, mutes, mēles, rīkles, roku vai pēdu uztūkums un/vai niezoši ādas izsitumi (nātrene), apgrūtināta rīšana vai elpošana.
Reti (var ietekmēt 1 no 1 000 cilvēkiem)
Žņaudzoša sajūta krūtīs, sēkšana, grūtības norīt vai elpot;
Smagi ādas izsitumi, nieze vai nātrene (sarkani vai bāli paaugstināti ādas plankumi, kas bieži vien niez);
Serotonīna sindroma pazīmes un simptomi, tajā skaitā: nemiers, halucinācijas, koordinācijas zudums, paātrināta sirdsdarbība, paaugstināta ķermeņa temperatūra, strauji mainīgs asinsspiediens, pārāk izteikti refleksi, caureja, koma, nelabums, vemšana. Serotonīna sindroma smagākā forma var atgādināt ļaundabīgo neiroleptisko sindromu (ĻNS). ĻNS pazīmes un simptomi var ietvert drudža, paātrinātas sirdsdarbības, svīšanas, izteikta muskuļu stīvuma, apjukuma un palielināta muskuļu enzīmu daudzuma (nosaka asins analīzē) kombināciju;
Infekcijas pazīmes, piemēram, augsta temperatūra, drebuļi, trīcēšana, galvassāpes, svīšana, gripai līdzīgi simptomi. Tas var būt asins slimības rezultāts, kas izraisa palielinātu infekcijas risku;
Stipri izsitumi, kas var pārveidoties par nopietnām čulgām un ādas lobīšanos;
Neizskaidrojamas muskuļu sāpes, muskuļu jutīgums vai vājums. Tās var būt rabdomiolīzes pazīmes.
Citas blakusparādības, par kurām Jums jāpastāsta ārstam (šo blakusparādību biežums ir iekļauts zemāk norādītajā sarakstā "Citas iespējamās blakusparādības"):
Klepus, sēkšana un elpas trūkums, kas var būt ar paaugstinātu temperatūru;
Melni (darvai līdzīgi) izkārnījumi vai asinis izkārnījumos;
Nieze, ādas vai acu baltumu dzeltena nokrāsa, vai tumšs urīns, kas var būt aknu iekaisuma (hepatīta) simptomi;
Sirdsdarbības traucējumi, piemēram, paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība,
paaugstināts asinsspiediens;
Acu problēmas, piemēram, neskaidra redze, paplašinātas zīlītes;
Nervu problēmas: piemēram, reibonis, tirpas, kustību traucējumi (muskuļu spazmas vai stīvums), lēkmes vai krampji;
Psihiskas problēmas, piemēram, hiperaktivitāte un neparasta uzbudinājuma sajūta;
Zāļu atcelšanas pazīmes (skatīt punktā „Kā lietot Velaxin,” Ja pārtraucat lietot Velaxin”);
Ieilgusi asiņošana – ja Jūs sev iegriežat vai sevi savainojat, asiņošanas apstāšanās var aizņemt mazliet ilgāk laika, nekā parasti.
Citas iespējamās blakusparādības
Ļoti bieži (var ietekmē vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)
Reibonis, galvassāpes, miegainība
Bezmiegs
Nelabums, sausums mutē, aizcietējumi
Svīšana (ieskaitot svīšanu naktī)
Bieži (var ietekmēt līdz 1 no10 cilvēkiem)
Ēstgribas pasliktināšanās
Apjukums, sajūta, ka esat nošķirts (vai atdalījies) no sevis, orgasma trūkums, samazināta dzimumtieksme, uzbudinājums, nervozitāte, neparasti sapņi
Trīce, nemiera sajūta vai nespēja nosēdēt vai nostāvēt mierīgi, notirpums, izmainīta garšas sajūta, palielināts muskuļu tonuss
Redzes traucējumi, ieskaitot neskaidru redzi, paplašinātas zīlītes, acu nespēja mainīt fokusu automātiski no tāliem uz tuviem objektiem
Zvanīšana ausīs (tinnīts)
Paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves
Paaugstināts asinsspiediens, piesārtums
Elpas trūkums, žāvāšanās
Vemšana, caureja
Viegli izsitumi, nieze
Biežāka urinēšana, nespēja urinēt, urinācijas grūtības
Menstruāciju traucējumi, piemēram, pastiprināta asiņošana vai pastiprināta neregulāra asiņošana, ejakulācijas anomālijas, erektilā disfunkcija (impotence)
Vājums (astēnija), nogurums, drebuļi
Ķermeņa masas pieaugums, ķermeņa masa zudums
Paaugstināts holesterīna līmenis
Retāk (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Pārmērīga aktivitāte, traukšanās sajūta, samazināta vajadzība pēc miega (mānija)
Halucinācijas; sajūta, ka esat atšķirts (vai atdalījies) no realitātes, orgasma izmaiņas, jūtu vai emociju trūkums, izteikta uzbudinājuma sajūta; zobu griešana
Ģībonis; patvaļīgas muskuļu kustības, koordinācijas un līdzsvara traucējumi
Noreibuma sajūta (īpaši pārāk strauji pieceļoties), asinsspiediena pazemināšanās
Vemšana ar asinīm, melni, darvai līdzīgi izkārnījumi vai asinis izkārnījumos, kas var liecināt par iekšēju asiņošanu
Jutīgums pret saules gaismu, zilumi, patoloģiska matu izkrišana
Nespēja kontrolēt urināciju
Muskuļu stīvums, spazmas un patvaļīgas kustības
Nelielas izmaiņas aknu enzīmu līmeņos asinīs.
Reti (var ietekmēt 1 no 1 000 cilvēkiem)
Krampji vai lēkmes
Klepus, sēkšana un elpas trūkums, kas var būt ar paaugstinātu temperatūru
Dezorientācija un apjukums, ko bieži pavada halucinācijas (delīrijs)
Pārmērīgs ūdens patēriņš (saukts ADHNS)
Samazināts nātrija līmenis asinīs
Stipras sāpes acīs un pavājināta vai neskaidra redze
Patoloģiska, ātra vai neregulāra sirdsdarbība, kas var izraisīt samaņas zudumu
Stipras sāpes vēderā vai mugurā (tas var liecināt par nopietniem zarnu, aknu vai aizkuņģa dziedzera darbības traucējumiem)
Nieze, ādas vai acu baltumu dzeltena nokrāsa, tumšs urīns vai gripai līdzīgi simptomi – tie ir aknu iekaisuma (hepatīta) simptomi
Ļoti reti (var ietekmēt 1 no 10 000 cilvēkiem)
Ilgstoša asiņošana, kas var liecināt par trombocītu skaita samazināšanos asinīs, kā rezultātā palielinās zilumu veidošanās vai asiņošanas risks
Patoloģiska piena izdalīšanās no krūts dziedzeriem
Negaidīta asiņošana, piemēram, smaganu asiņošana, asinis urīnā vai atvemtajās masās, negaidīta zilumu parādīšanās vai asinsvadu plīsumi (vēnu plīsumi)
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Domas par pašnāvību vai pašnāvnieciska uzvedība; ir ziņots par pašnāvības domām vai pašnāvniecisku uzvedību venlafaksīna terapijas laikā vai īsi pēc terapijas pārtraukšanas (skatīt 2. punktu „Kas Jums jāzina pirms Velaxin lietošanas”)
Agresija
Vestibulārais reibonis (vertigo)
Velaxin dažkārt izraisa nevēlamas blakusparādības, par kurām Jūs varat nezināt, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai sirdsdarbības traucējumi; nelielas izmaiņas aknu enzīmu, nātrija vai holesterīna līmeņos asinīs. Daudz retāk Velaxin var pavājināt trombocītu funkciju asinīs, kas izraisa pastiprinātu zilumu veidošanos un asiņošanu. Tādēļ ārsts var reizēm nozīmēt Jums veikt asins analīzes, it īpaši, ja Jūs esat lietojis Velaxin ilgu laiku.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Velaxin
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no
mitruma.
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt redzamas bojājuma pazīmes (piemēram, krāsas maiņu).
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Velaxin satur
Aktīvā viela ir venlafaksīns. Katrā tablete satur 25 mg vai 37,5 mg vai 50 mg vai 75 mg venlafaksīna (hidrohlorīda veidā).
Citas sastāvdaļas ir:
koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts, cietes nātrija glikolāts (A tipa), mikrokritāliskā celuloze, laktozes monohidrāts.
Velaxin ārējais izskats un iepakojums
Tablešu apraksts:
Baltas vai pelēkbaltas, apaļas formas, plakanas, ar nošķeltām malām, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E 744” (25 mg), “E 741” (37,5 mg), “E 742” (50 mg), “E 743” (75 mg).
Iepakojuma veids un saturs:
30 vai 60 tabletes (25 mg un 50 mg); 28 vai 56 tabletes (37,5 mg un 75 mg) blisteros, kuri ievietoti kartona kastītē kopā ar lietošanas instrukciju.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Egis Pharmaceuticals PLC
1106 Budapest, Keresztúri út 30-38
Ungārija
Ražotājs
Egis Pharmaceuticals PLC
1165 Budapest Bökényföldi út. 118-120.
Ungārija
Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Čehijas Republika: Velaxin
Ungārija: Velaxin 25 mg tabletta, Velaxin 37,5 mg tabletta, Velaxin 50 mg tabletta, Velaxin 75 mg tabletta
Latvija: Velaxin 25 mg tabletes, Velaxin 37,5 mg tabletes, Velaxin 50 mg tabletes,Velaxin 75 mg tabletes
Slovākija: Velaxin 25 mg tablety, Velaxin 37,5 mg tablety, Velaxin 50 mg tablety,
Velaxin 75 mg tablety
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 11/2018
SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019
PAGE
PAGE 1
HU/H/0102/001-004/IB/035
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Velaxin 25 mg tabletes
Velaxin 37,5 mg tabletes
Velaxin 50 mg tabletes
Velaxin 75 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Velaxin 25 mg tabletes
Katrā tabletē ir 25 mg venlafaksīna (kas atbilst 28,28 mg venlafaksīna hidrohlorīda). (Venlafaxinum)
Velaxin 37,5 mg tabletes
Katrā tabletē ir 37,5 mg venlafaksīna (kas atbilst 42,42 mg venlafaksīna hidrohlorīda). (Venlafaxinum)
Velaxin 50 mg tabletes
Katrā tabletē ir 50 mg venlafaksīna (kas atbilst 56,56 mg venlafaksīna hidrohlorīda). (Venlafaxinum)
Velaxin 75 mg tabletes
Katrā tabletē ir 75 mg venlafaksīna (kas atbilst 84,84 mg venlafaksīna hidrohlorīda). (Venlafaxinum)
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
Katra Velaxin 25 mg tablete satur 56,62 mg laktozes monohidrāta.
Katra Velaxin 37,5 mg tablete satur 84,93 mg laktozes monohidrāta.
Katra Velaxin 50 mg tablete satur 113,24 mg laktozes monohidrāta.
Katra Velaxin 75 mg tablete satur 169,86 mg laktozes monohidrāta.
Katrs šo zāļu stiprums satur nātriju, nātrija cietes glikolāta veidā (skatīt 4.4. apakšpunktā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete
Velaxin 25 mg tabletes
Baltas vai pelēkbaltas, apaļas formas, plakanas, ar nošķeltām malām, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E 744”. Tabletes diametrs ir aptuveni 7 mm un augstums ir aptuveni 2,6 mm.
Velaxin 37,5 mg tabletes
Baltas vai pelēkbaltas, apaļas formas, plakanas, ar nošķeltām malām, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E 741”. Tabletes diametrs ir aptuveni 8 mm un augstums ir aptuveni 3,1 mm.
Velaxin 50 mg tabletes
Baltas vai pelēkbaltas, apaļas formas, plakanas, ar nošķeltām malām, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E 742”. Tabletes diametrs ir aptuveni 9 mm un augstums ir aptuveni 3,3 mm.
Velaxin 75 mg tabletes
Baltas vai pelēkbaltas, apaļas formas, plakanas, ar nošķeltām malām, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E 743”. Tabletes diametrs ir aptuveni 10 mm un augstums ir aptuveni 3,9 mm.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Depresijas epizožu ārstēšana.
Depresijas epizožu recidīvu profilakse.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Depresijas epizodes
Ieteicamā tūlītējas darbības venlafaksīna sākuma deva ir 75 mg dienā divās vai trīs dalītās devās, ko lieto ēdienreižu laikā. Pacientiem, kuriem nenovēro atbildes reakciju uz sākotnējo dienas devu 75 mg/dienā, venlafaksīna devu var palielināt līdz maksimālajai devai – 375 mg/dienā. Devu var palielināt ik pa 2 nedēļām vai retāk. Ja klīniski attaisnojams simptomu smaguma dēļ, devu var palielināt biežāk, bet ne biežāk kā ik pēc 4 dienām.
Tā kā pastāv no devas lieluma atkarīgs nevēlamu blakusparādību risks, devu drīkst palielināt tikai pēc klīniskas izvērtēšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Jālieto mazākā efektīvā deva.
Pacienti jāārstē pietiekami ilgu laiku, parasti vairākus mēnešus vai ilgāk. Terapija regulāri jāpārvērtē katram pacientam individuāli. Depresijas epizožu (DE) recidīva profilaksei var būt nepieciešama ilgāka ārstēšana. Vairumā gadījumu ieteicamā deva DE recidīva profilaksei ir tāda pati, kāda tika lietota epizodes laikā.
Antidepresanti jāturpina lietot vismaz sešus mēnešus pēc remisijas iestāšanās.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama īpaša venlafaksīna devas pielāgošana tikai vecuma dēļ. Tomēr, ārstējot gados vecākus pacientus, jāievēro piesardzība (piemēram, varbūtēju nieru darbības traucējumu dēļ iespējamas vecuma izraisītas neiromediatoru jutības un afinitātes izmaiņas). Vienmēr jālieto mazākā efektīvā deva, un pacienti rūpīgi jānovēro, ja nepieciešama devas palielināšana.
Pediatriskā populācija
Venlafaksīnu nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem.
Kontrolētos klīniskajos pētījumos bērniem un pusaudžiem, kuriem bija depresīvi traucējumi, netika pierādīta zāļu efektivitāte, tādēļ venlafaksīna lietošana šiem pacientiem nav piemērojama (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Venlafaksīna efektivitāte un drošums citu indikāciju gadījumā bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, nav pierādīta.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem var apsvērt devas samazināšanu – parasti par 50 %. Tomēr, ņemot vērā klīrensa interindividuālo mainību, var būt nepieciešama individuāla devu pielāgošana.
Attiecībā uz pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem informācija ir ierobežota.
Ieteicams ievērot piesardzību un apsvērt devas samazināšanu par vairāk nekā 50 %. Ārstējot pacientus ar smagiem aknu darbības traucējumiem, jāizvērtē iespējamā ieguvuma un riska attiecība.
Nieru darbības traucējumi
Kaut gan pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuriem glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) ir no 30 līdz 70 ml/min, nav nepieciešams mainīt devas, ieteicams ievērot piesardzību.
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 30 ml/min) un pacientiem, kuriem nepieciešama hemodialīze, deva jāsamazina par 50 %. Ņemot vērā klīrensa interindividuālo mainību, var būt nepieciešama individuāla devu pielāgošana.
Atcelšanas simptomi, pārtraucot venlafaksīna lietošanu
Ārstēšanu nevajadzētu pārtraukt pēkšņi. Pārtraucot venlafaksīna lietošanu, deva jāsamazina pakāpeniski vismaz vienas vai divu nedēļu laikā, lai mazinātu atcelšanas reakciju risku (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Ja pēc devas samazināšanas vai ārstēšanas pārtraukšanas attīstās traucējoši simptomi, jāapsver iepriekšējās devas lietošanas atsākšana. Pēc tam ārsts var turpināt devas samazināšanu, bet tā jāveic lēnāk.
Nomaiņa
Pacientiem, kuri ir lietojuši tūlītējās iedarbības venlafaksīna tabletes, terapiju var mainīt uz venlafaksīna ilgstošās darbības kapsulām, nozīmējot vistuvāko ekvivalento devu. Piemēram, terapiju ar tūlītējas iedarbības venlafaksīna 37,5 mg tabletēm divas reizes dienā var aizstāt ar 75 mg venlafaksīna ilgstošās darbības kapsulām vienu reizi dienā. Var būt nepieciešama individuāla devas pielāgošana.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Venlafaksīna tūlītējās darbības tabletes ieteicams lietot ēdienreižu laikā, katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktu uzskaitītajām palīgvielām.
Vienlaicīga lietošana ar neatgriezeniskajiem monoaminooksidāzes inhibitoriem (MAOI) ir kontrindicēta, jo pastāv serotonīna sindroma risks ar tādiem simptomiem kā uzbudinājums, trīce un hipertermija. Venlafaksīna lietošanu nedrīkst uzsākt agrāk par 14 dienām pēc neatgriezeniskā MAOI lietošanas pārtraukšanas.
Venlafaksīna lietošana jāpārtrauc vismaz 7 dienas pirms neatgriezeniskā MAOI lietošanas sākšanas (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pašnāvība/pašnāvības domas vai slimības gaitas klīniska pasliktināšanās:
Depresija ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvības domu, paškaitējuma un pašnāvības (pašnāvniecisku notikumu) risku. Šis risks pastāv, iekams nav sasniegta nozīmīga remisija. Uzlabošanās var neiestāties dažu pirmo nedēļu vai pat ilgākā laikā pēc ārstēšanas sākšanas, tāpēc pacienti līdz nozīmīgas remisijas sasniegšanai rūpīgi jāuzrauga. Vispārējā klīniskā pieredze liecina, ka agrīnā atveseļošanās posmā pašnāvības risks var palielināties.
Arī citi psihiski traucējumi, kuru ārstēšanai ordinē venlafaksīnu, var būt saistīti ar paaugstinātu pašnāvniecisku notikumu risku. Turklāt šie traucējumi var kombinēties ar depresiju, noritot līdztekus depresijai kā blakusslimība. Tāpēc, ārstējot pacientiem citus psihiskus traucējumus, jāievēro tāda pati piesardzība, kā ārstējot depresiju.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir pašnāvnieciski notikumi vai pirms terapijas sākšanas bijušas izteiktas pašnāvības domas, ir lielāks pašnāvības domu vai pašnāvības mēģinājuma risks, un tāpēc ārstēšanas laikā viņi rūpīgi jāuzrauga. Placebo kontrolētos klīniskos pētījumos tika pētīta antidepresantu lietošana psihisku traucējumu ārstēšanai pieaugušiem pacientiem. Šo pētījumu metaanalīze uzrādīja paaugstinātu pašnāvnieciskas uzvedības risku pacientiem, kas bija jaunāki par 25 gadiem un lietoja antidepresantus, salīdzinot ar placebo lietotājiem.
Zāļu lietošanas laikā, īpaši terapijas sākumā un pēc devas maiņas, pacienti (īpaši augstas riska grupas pacienti) rūpīgi jāuzrauga. Pacienti un viņu aprūpētāji jābrīdina par nepieciešamību uzraudzīt, vai nenotiek klīniska pasliktināšanās, nerodas pašnāvnieciska uzvedība vai pašnāvības domas un neparastas uzvedības pārmaiņas. Viņi arī jābrīdina, ka minēto simptomu rašanās gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Pediatriskā populācija
Velaxin nevajadzētu lietot ārstējot bērnus un pusaudžus, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Uzvedības pazīmes, kas liecina par tieksmi uz pašnāvību (pašnāvības mēģinājumiem un domām par pašnāvību), kā arī naidīgumu (galvenokārt agresivitāti, opozicionāru uzvedību un dusmas) biežāk novēroja klīniskajās izpētēs ar bērniem un pusaudžiem, kas tika ārstēti ar antidepresantiem, salīdzinot ar tiem, kurus ārstēja, izmantojot placebo metodi. Ja, ņemot vērā klīnisko nepieciešamību, tiek pieņemts lēmums uzsākt šo ārstēšanu, pacients ir rūpīgi jāuzrauga, lai savlaicīgi konstatētu uzvedības pazīmes, kas liecina par tieksmi uz pašnāvību. Bez tam trūkst datu par nekaitīgumu bērniem un pusaudžiem ilgstošā laikā, tostarp ietekmi uz augšanu, nobriešanu, kognitīvo un uzvedības attīstību.
Serotonīna sindroms
Līdzīgi citiem serotonīnerģiskajiem līdzekļiem, serotonīna sindroms – potenciāli dzīvību apdraudošs stāvoklis vai ļaundabīgajam neiroleptiskajam sindromam (ĻNS) raksturīgas reakcijas var rasties arī lietojot venlafaksīnu, it īpaši, ja to lieto vienlaicīgi ar citiem serotonīnerģiskiem līdzekļiem, (ieskaitot triptānus, SSAI, SNAI, amfetamīnus, litiju, sibutramīnu, asinszāli [Hypericum perforatum] saturošus līdzekļus, fentanilu un tā analogus, tramadolu, dekstrometorfānu, tapentadolu, petidīnu, metadonu un pentazocīnu), ar līdzekļiem, kas ietekmē serotonīna metabolismu, ( piemēram, MAO inhibitoriem, piem., metilēnzilo), lietojot vienlaicīgi ar serotonīna prekursoriem (piemēram, triptofānu saturošiem uztura bagātinātājiem) vai ar antipsihotiskiem līdzekļiem, vai citiem dopamīna antagonistiem (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Serotonīna sindroma simptomi var ietvert psihiskā stāvokļa pārmaiņas (piemēram,
uzbudinājumu, halucinācijas, komu), autonomās nervu sistēmas nestabilitāti (piemēram, tahikardiju, labilu asinsspiedienu, hipertermiju), neiromuskulāras darbības novirzes (piemēram, refleksu pastiprināšanos, diskoordināciju) un/vai kuņģa – zarnu trakta simptomus (piemēram, sliktu dūšu, vemšanu, caureju). Serotonīna sindroma smagākā forma var atgādināt ĻNS, kas ietver hipertermiju, muskuļu stīvumu, autonomās nervu sistēmas nestabilitāti ar iespējamām dzīvībai svarīgo rādītāju straujām pārmaiņām un psihiska stāvokļa pārmaiņām.
Ja venlafaksīna lietošana vienlaikus ar citiem līdzekļiem, kas var ietekmēt serotonīnerģisko un/vai dopamīnerģisko neirotransmisijas sistēmu, ir klīniski pamatota, ieteicams pacientus rūpīgi novērot, īpaši ārstēšanas sākumā un palielinot devu.
Venlafaksīna lietošana vienlaikus ar serotonīna prekursoriem (piem., triptofānu saturošiem uztura bagātinātājiem) nav ieteicama.
Šaura leņķa glaukoma
Saistībā ar venlafaksīna lietošanu iespējama midriāze. Ieteicams rūpīgi novērot pacientus, kuriem ir paaugstināts acs iekšējais spiediens, vai pacientus ar akūtas šaura leņķa glaukomas (slēgta kakta glaukomas) attīstības risku.
Asinsspiediens
Venlafaksīna lietošanas gadījumā bieži ziņots par no devas atkarīgu asinsspiediena
paaugstināšanos. Pieredze, kas gūta pēc zāļu nonākšanas tirgū, liecina par ļoti augsta
asinsspiediena gadījumiem, kad ir nepieciešama tūlītēja ārstēšana. Visi pacienti jānovēro attiecībā uz paaugstinātu asinsspiedienu un, ja pacientam iepriekš ir bijusi hipertensija, tā jākontrolē pirms ārstēšanas sākšanas. Asinsspiediens pēc ārstēšanas sākšanas periodiski jāpārbauda, tas jāpārbauda arī pēc devas palielināšanas. Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem asinsspiediena paaugstināšanās var pasliktināt fona veselības problēmas, piemēram, pacienti ar pavājinātu sirds funkciju.
Sirdsdarbības ātrums
Sirdsdarbība var paātrināties, it īpaši lietojot lielas devas. Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem sirdsdarbības paātrināšanās var pasliktināt fona veselības problēmas.
Sirds slimības un aritmijas risks
Venlafaksīns nav pētīts pacientiem, kuriem nesenā slimības vēsturē ir bijis miokarda infarkts vai nestabila sirds slimība. Tādēļ šādiem pacientiem šīs zāles jālieto piesardzīgi.
Pēcreģistrācijas pieredzē, venlafaksīna lietošanas gadījumā, ir ziņots par QTc intervāla pagarināšanās, Torsade de Pointes aritmijas, ventrikulāras tahikardijas un letāliem sirds aritmijas gadījumiem, it īpaši pārdozēšanas gadījumā vai pacientiem ar citiem OTc/TdP intervāla pagarināšanās riska faktoriem. Pacientiem ar nopietnu sirds aritmijas vai QTc intervāla pagarināšanās risku pirms venlafaksīna lietošanas jāapsver visi ieguvumi un riski (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Krampji
Venlafaksīna lietošanas gadījumā iespējami krampji. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir
krampji, venlafaksīna, tāpat kā citu antidepresantu, lietošana jāuzsāk piesardzīgi, un šie pacienti rūpīgi jānovēro. Ja pacientam novērojami krampji, ārstēšana jāpārtrauc.
Hiponatriēmija
Venlafaksīna lietošanas gadījumā iespējama hiponatriēmija vai neatbilstošas antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms (NAHSS). Par to visbiežāk ziņots pacientiem ar šķidruma deficītu un vai dehidratētiem pacientiem. Gados vecākiem pacientiem, pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus, un pacientiem, kuriem citu iemeslu dēļ ir šķidruma deficīts, pastāv lielāks šīs blakusparādības risks.
Patoloģiska asiņošana
Zāles, kas nomāc serotonīna saistīšanos, var izraisīt trombocītu funkcijas pavājināšanos. Asiņošanas gadījumi, kas saistīti ar selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) un serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoru (SNAI) lietošanu, var izpausties kā ehimozes, hematomas, asiņošanas no deguna, petēhijas kuņģa-zarnu traktā un dzīvībai bīstamas asiņošanas.
Pacientiem, kuri lieto venlafaksīnu var būt palielināts asiņošanas risks. Venlafaksīns, tāpat kā citi serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori, piesardzīgi jālieto pacientiem ar noslieci uz asiņošanu, tai skaitā pacientiem, kuri lieto antikoagulantus vai trombocītu agregācijas inhibitorus.
Holesterīna līmenis serumā
Placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos, kas ilga vismaz 3 mēnešus, pacientiem, kuri lietoja venlafaksīnu klīniski nozīmīgs holesterīna palielinājums serumā reģistrēts 5,3 % gadījumu, un 0,0% pacientu, kuri lietoja placebo. Ilgstošas terapijas gadījumā jāapsver holesterīna līmeņa noteikšana serumā.
Vienlaicīga lietošana ar ķermeņa masu samazinošiem līdzekļiem
Nav pierādīta venlafaksīna terapijas efektivitāte un drošums kombinācijā ar ķermeņa masu samazinošiem līdzekļiem, tai skaitā fentermīnu. Nav ieteicama venlafaksīna un ķermeņa masu samazinošu līdzekļu vienlaicīga lietošana. Venlafaksīna monoterapija vai kombinēta terapija ar citiem līdzekļiem nav indicēta ķermeņa masas samazināšanai.
Mānija/hipomānija
Nelielai pacientu daļai ar garastāvokļa traucējumiem, kuri lietojuši antidepresantus, tai skaitā venlafaksīnu, iespējama mānija/hipomānija. Pacientiem, kuriem anamnēzē vai ģimenes anamnēzē bijuši bipolāri traucējumi, venlafaksīns, tāpat kā citi antidepresanti, jālieto piesardzīgi.
Agresija
Nelielam skaitam pacientu, kuri lietojuši antidepresantus, tai skaitā venlafaksīnu, iespējama agresija. Par agresijas parādīšanos ziņots, uzsākot ārstēšanu, mainot devu un pārtraucot ārstēšanu. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir agresija, venlafaksīns, tāpat kā citi antidepresanti, jālieto piesardzīgi
Terapijas pārtraukšana
Pārtraucot ārstēšanu, bieži tiek novēroti atcelšanas simptomi, it īpaši, ja ārstēšana tiek
pārtraukta pēkšņi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos, pārtraucot ārstēšanu (devas samazināšanas laikā un pēc tam), nevēlamās blakusparādības tika novērotas aptuveni 31 % pacientu, kuri lietoja venlafaksīnu, un 17 % pacientu, kuri lietoja placebo.
Atcelšanas simptomu risku ietekmē vairāki faktori, tai skaitā terapijas ilgums un lietotā deva, kā arī devas samazināšanas ātrums. Visbiežāk ziņots par šādām reakcijām: reiboni, jušanas traucējumiem (tai skaitā parestēzijām), miega traucējumiem (tai skaitā bezmiegu un spilgtiem sapņiem), uzbudinājumu vai trauksmi, sliktu dūšu un/vai vemšanu, trīci un galvassāpēm. Pārsvarā šie simptomi ir viegli vai vidēji smagi, tomēr dažiem pacientiem tie var būt arī smagi. Parasti tie parādās pirmajās dienās pēc terapijas pārtraukšanas, bet ir saņemti arī ļoti reti ziņojumi par šādu simptomu attīstību pacientiem, kuri nejauši aizmirsuši lietot zāļu devu. Pārsvarā šie simptomi izzūd paši 2 nedēļu laikā, kaut gan dažiem pacientiem tie var pastāvēt ilgstoši (2–3 mēnešus vai ilgāk). Tādēļ, pārtraucot ārstēšanu, venlafaksīna devu ieteicams samazināt pakāpeniski vairāku nedēļu vai mēnešu laikā, atbilstoši pacienta vajadzībām (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Akatīzija/psihomotors nemiers
Venlafaksīna lietošana ir saistīta ar akatīzijas attīstību, kurai raksturīgs subjektīvi nepatīkams vai traucējošs nemiers un nepieciešamība bieži kustēties, ko pavada nespēja mierīgi nosēdēt vai nostāvēt. Šie simptomi visbiežāk attīstās pirmajās terapijas nedēļās. Pacientiem, kuriem attīstās šie simptomi, devas palielināšana var būt kaitīga.
Sausa mute
10 % pacientu, kuri lietoja venlafaksīnu, ir ziņots par sausuma sajūtu mutē. Tas var palielināt kariesa risku, tādēļ pacientiem jāiesaka rūpīgi ievērot zobu higiēnu.
Cukura diabēts
Pacientiem ar cukura diabētu terapija ar SSAI vai venlafaksīnu var ietekmēt glikēmijas kontroli. Var būt nepieciešama insulīna un/ vai perorālo pretdiabēta līdzekļu devas pielāgošana.
Zāļu-laboratorijas analīžu mijiedarbība
Ziņots, ka pacientiem, kas saņem venlafaksīnu, noteikta viltus pozitīva fenciklidīna un amfetamīna klātbūtne urīnā, skrīninga analīžu specifiskuma trūkuma dēļ. Viltus pozitīvu analīžu rezultāti gaidāmi vairākas dienas pēc terapijas ar venlafaksīnu pārtraukšanas. Venlafaksīnu no fenciklidīna un amfetamīna var atšķirt ar apstiprinošiem izmeklējumiem kā gāzes hromatogrāfija/ masas spektrometrija
Laktozes nepanesamība
Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Nātrijs
Katra stiprumaVelaxin tablete satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Monoaminooksidāzes inhibitori (MAOI)
Neatgriezeniskie neselektīvie MAOI
Venlafaksīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar neatgriezeniskajiem, neselektīvajiem MAOI. Venlafaksīna lietošanu nedrīkst uzsākt agrāk par 14 dienām pēc neatgriezeniskā neselektīvā MAOI lietošanas pārtraukšanas. Venlafaksīna lietošana jāpārtrauc vismaz 7 dienas pirms neatgriezeniskā neselektīvā MAOI lietošanas sākšanas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Atgriezeniskais selektīvais MAO-A inhibitors (moklobemīds)
Serotonīna sindroma riska dēļ venlafaksīna vienlaicīga lietošana ar atgriezeniskajiem un selektīvajiem MAOI, piemēram, moklobemīdu, nav ieteicama. Pēc terapijas ar atgriezenisko MAO inhibitoru un pirms venlafaksīna lietošanas sākšanas var ievērot par 14 dienām īsāku atcelšanas periodu. Venlafaksīna lietošanu ieteicams pārtraukt vismaz 7 dienas pirms terapijas sākšanas ar atgriezenisko MAOI (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Atgriezeniskais neselektīvais MAOI (linezolīds)
Antibiotiskais līdzeklis linezolīds ir vājš atgriezeniskais un neselektīvais MAOI un to
nevajadzētu lietot pacientiem, kuri lieto venlafaksīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ir ziņots par smagām blakusparādībām pacientiem, kuri neilgi pirms venlafaksīna lietošanas sākšanas bija pārtraukuši lietot MAOI, vai neilgi pirms MAOI lietošanas sākšanas bija pārtraukuši lietot venlafaksīnu. Šīs parādības ietvēra trīci, mioklonusu, diaforēzi, sliktu dūšu, vemšanu, pietvīkumu, reiboni un hipertermiju ar pazīmēm, kas atgādina ļaundabīgo neiroleptisko sindromu, lēkmes un nāvi.
Serotonīna sindroms
Līdzīgi citiem serotonīnerģiskajiem līdzekļiem, lietojot venlafaksīnu, var rasties serotonīna sindroms, potenciāli dzīvību apdraudošs stāvoklis, it īpaši vienlaicīgas citu līdzekļu, kas var ietekmēt serotonīnerģisko neirotransmisijas sistēmu (tai skaitā, triptāni, SSAI, SNAI, amfetamīnus, litijs, sibutramīns, asinszāli [Hypericum perforatum] saturoši līdzekļi, fentanils un tā analogi, tramadols, dekstrometorfāns, tapentadols, petidīns, metadons un pentazocīns), zāļu, kas samazina serotonīna metabolismu (tai skaitā MAOI, piemēram, metilēnzilo), serotonīna prekursoru (piemēram, triptofānu saturošus uztura bagātinātāju) lietošanas gadījumā, ar antipsihotiskiem līdzekļiem vai citiem dopamīna antagonistiem (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ja vienlaicīga venlafaksīna un SSAI, SNAI vai serotonīna receptoru agonista (triptāna) lietošana ir klīniski pamatota, ieteicams pacientus rūpīgi novērot, it īpaši terapijas sākumā un palielinot devu. Nav ieteicama vienlaicīga venlafaksīna un serotonīna prekursoru (piemēram, triptofāna uztura bagātinātāju) lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
CNS ietekmējošas vielas
Risks, vienlaicīgi lietojot venlafaksīnu un citas CNS ietekmējošas vielas, nav sistemātiski vērtēts. Tādēļ jāievēro piesardzība, lietojot venlafaksīnu vienlaicīgi ar citām CNS ietekmējošām vielām.
Etanols
Pierādīts, ka venlafaksīns nepastiprina alkohola izraisītos garīgos un motoros traucējumus. Tomēr, līdzīgi citām CNS ietekmējošām vielām, pacientiem jāiesaka izvairīties no alkohola lietošanas.
Zāles, kas pagarina QT intervālu
Lietojot venlafaksīnu kopā ar citām zālēm, kas pagarina QTc intervālu, pieaug QTc intervāla pagarināšanās un/vai ventrikulārās aritmijas (piemēram, Torsades de Pointes) risks. Ir jāizvairās no šādu zāļu vienlaicīgas lietošanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pie šāda tipa zālēm pieder:
Ia un III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, amiodarons, sotalols, dofetilidīns);
daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns);
daži makrolīdu grupas antibiotiskie līdzekļi (piemēram, eritromicīns);
daži prethistamīni;
daži hinolonu grupas antibiotiskie līdzekļi (piemēram, moksifloksacīns).
Augstāk esošais saraksts nav pilnīgs un jāizvairās arī no citu medikamentu lietošanas, kas pagarina QT intervālu.
Citu zāļu ietekme uz venlafaksīnu
Ketokonazols (CYP3A4 inhibitors)
Farmakokinētiskajā pētījumā ar ketokonazolu CYP2D6 spēcīgiem (SM) un vājiem (VM) metabolizētājiem pēc ketokonazola lietošanas palielinājās venlafaksīna AUC (attiecīgi par 70 % un 21 % CYP2D6 VM un SM pacientiem) un O-desmetilvenlafaksīna AUC (attiecīgi par 33 % un 23 % CYP2D6 VM un SM pacientiem). Vienlaicīga CYP3A4 inhibitoru (piemēram, atazanavīra, klaritromicīna, indinavīra, itrakonazola, vorikonazola, posakonazola , ketokonazola, nelfinavīra, ritonavīra, sakvinavīra, telitromicīna) un venlafaksīna lietošana var palielināt venlafaksīna un O-desmetilvenlafaksīna koncentrāciju. Tādēļ jāievēro piesardzība, ja pacienta terapija ietver vienlaicīgu CYP3A4 inhibitora un venlafaksīna lietošanu.
Venlafaksīna ietekme uz citām zālēm
Litijs
Lietojot venlafaksīnu vienlaicīgi ar litiju iespējams serotonīna sindroms (skatīt Serotonīna sindroms).
Diazepāms
Venlafaksīns neietekmē diazepāma, tā aktīvo metabolītu un desmetildiazepāma
farmakokinētiku un farmakodinamiku. Šķiet, ka arī diazepāms neietekmē venlafaksīna un O-desmetilvenlafaksīna farmakokinētiku. Nav zināms, vai pastāv farmakokinētiska un/vai farmakodinamiska mijiedarbība ar citiem benzodiazepīniem.
Imipramīns
Venlafaksīns neietekmēja imipramīna un 2-OH-imipramīna farmakokinētiku. Tika novērota no devas atkarīga 2-OH-dezipramīna AUC palielināšanās par 2,5 līdz 4,5 reizēm, ja lietotā venlafaksīna deva bija 75 mg līdz 150 mg dienā. Imipramīns neietekmē venlafaksīna un O-desmetilvenlafaksīna farmakokinētiku. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav zināma. Lietojot venlafaksīnu vienlaicīgi ar imipramīnu, jāievēro piesardzība.
Haloperidols
Farmakokinētiskais pētījums ar haloperidolu liecina, ka kopējais perorālais haloperidola klīrenss samazinājās par 42 %, AUC palielinājās par 70 %, Cmax palielinājās par 88 %, bet eliminācijas pusperiods nemainījās. Tas jāņem vērā, ja pacienti vienlaicīgi lieto haloperidolu un venlafaksīnu. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav zināma.
Risperidons
Venlafaksīns palielināja risperidona AUC par 50 %, bet ievērojami nemainīja kopējās aktīvās frakcijas (risperidons plus 9-hidroksirisperidons) farmakokinētisko profilu. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav zināma.
Metoprolols
Abu zāļu farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā, veseliem brīvprātīgajiem lietojot
venlafaksīnu vienlaicīgi ar metoprololu, metoprolola koncentrācija plazmā palielinājās par aptuveni 30 – 40 %, tā aktīvā metabolīta alfa-hidroksimetoprolola koncentrācija palika nemainīga. Šīs sakarības klīniskā nozīme hipertensijas pacientiem nav zināma. Metoprolols nemainīja venlafaksīna vai tā aktīvā metabolīta O-desmetilvenlafaksīna farmakokinētisko profilu. Lietojot venlafaksīnu vienlaicīgi ar metoprololu, jāievēro piesardzība.
Indinavīrs
Indinavīra farmakokinētiskais pētījums liecina, ka tā AUC samazinājās par 28 %, bet Cmax samazinājās par 36 %. Indinavīrs neietekmē venlafaksīna un O-desmetilvenlafaksīna farmakokinētiku. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav zināma.
Ar citohroma P450 izoenzīmu metabolizētās zāles
In vivo pētījumi rāda,ka venlafaksīns ir relatīvi vājš CYP2D6 inhibitors.
Venlafaksīns neinhibē CYP3A4 (alprazolāmu un karbamazepīnu), CYP1A2 (kofeīnu), un CYP2C9 (tolbutamīdu) vai CYP2C19 (diazepāmu) in vivo.
Iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi
Pēcreģistrācijas pieredzē ir ziņots par nevēlamo grūtniecību cilvēkiem, kas lietoja iekšķīgi lietojamos kontraceptīvos līdzekļus venlafaksīna lietošanas laikā. Nav pamatotu pierādījumu, kas apstiprina, ka grūtniecība iestājās šo zāļu un venlafaksīna mijiedarbības rezultātā. Nav veikti mijiedarbības pētījumi ar hormonālās kontracepcijas līdzekļiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav pietiekamu datu par venlafaksīna lietošanu grūtniecēm.
Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Grūtnieces venlafaksīnu drīkst lietot vienīgi tad, ja iespējamais ieguvums pārsniedz iespējamos risku.
Līdzīgi citiem serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoriem (SSAI/SNAI), jaundzimušajiem iespējami zāļu atcelšanas simptomi, ja venlafaksīns ir lietots līdz dzemdībām vai neilgi pirms dzemdībām. Dažiem jaundzimušajiem, kuri tikuši pakļauti venlafaksīna iedarbībai grūtniecības trešajā trimestrī, attīstījās komplikācijas, kuru ārstēšanai bija nepieciešama barošana caur zondi, elpošanas uzturēšana vai ilgstoša hospitalizācija. Šādas komplikācijas var rasties uzreiz pēc dzemdībām.
Epidemioloģiskie dati liecina, ka SSAI lietošana grūtniecības laikā, it īpaši grūtniecības beigu posmā, var paaugstināt jaundzimušo persistējošas pulmonārās hipertensijas risku (PPHN). Lai gan nav veikti klīniskie pētījumi attiecībā uz PPHN saistību ar SNAI terapiju, venlafaksīna lietošanas laikā, ņemot vērā radniecīgo darbības mehānismu (serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibīciju), nevar izslēgt šo potenciālo risku.
Ja māte ir lietojusi SSAI/SNAI vēlīnā grūtniecības stadijā, jaundzimušajiem iespējami šādi simptomi: uzbudinājums, trīce, hipotonija, nepārtraukta raudāšana, zīšanas vai miega traucējumi. Šo simptomu cēlonis var būt serotonīnerģiskā darbība vai zāļu iedarbības simptomi. Vairumā gadījumu šīs komplikācijas tiek novērotas uzreiz pēc piedzimšanas vai arī tās attīstās 24 stundu laikā.
Barošana ar krūti
Venlafaksīns un tā aktīvais metabolīts – O-desmetilvenlafaksīns izdalās mātes pienā. Pēcreģistrācijas periodā ir bijuši ziņojumi par ar krūti barotiem bērniem, kam novērota raudāšana, uzbudinamība un miega traucējumi. Simptomi, kas novēroti pēc venlafaksīna lietošanas pārtraukšanas, novēroti arī pārtraucot barošanu ar krūti. Nevar izslēgt risku zīdainim. Tādēļ lēmumu par bērna barošanu ar krūti/Venlafaxina terapijas turpināšanu/pārtraukšanu jāpieņem, izvērtējot ieguvumu no barošanas ar krūti bērnam un ieguvumu no Venlafaxina terapijas mātei.
Fertilitāte
Pētījumā ar žurku tēviņiem un mātītēm novēroja auglības samazināšanos, ja dzīvnieki tika pakļauti O-desmetilvenlafaksīna (ODV) darbībai. Šīs parādības klīniskā nozīme cilvēkiem nav zināma (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Visas psihoaktīvās zāles var pasliktināt spriešanu, domāšanu un motorās prasmes. Tādēļ pacienti, kuri lieto venlafaksīnu, jābrīdina būt piesardzīgiem attiecībā uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot bīstamus mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila apkopojums
Ļoti bieži (>1/10) ziņotās nevēlamās blakusparādības klīniskajos pētījumos bija slikta dūša, sausuma sajūta mutē, galvassāpes un svīšana (tai skaitā svīšana naktī).
Blakusparādību apkopojums tabulas veidā
Nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas zemāk atbilstoši orgānu sistēmai, to sastopamības biežumam un katrā sastopamības biežuma kategorijā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Sastopamības biežums ir definēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Orgānu sistēma
Ļoti bieži
Bieži
Retāk
Reti
Ļoti reti
Nav zināmi
Asinis un limfātiskās sistēmas traucējumi
Agranulocitoze *, aplastiskā nēmija*,, pancitopēnija*, neitropēnija*
Trombocitopēnija*
Imūnās sistēmas traucējumi
Anafilaktiskas reakcijas*
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms* (ADHNS)
Palielināts prolaktīna līmenis asinīs*
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Samazināta ēstgriba
Hiponatriēmija*
Psihiskie traucējumi
Miegainība
Apjukuma stāvoklis*, depersonalizācija*,
neparasti sapņi, nervozitāte, samazināta dzimumtieksme, uzbudinājums*,
anorgasmija
Mānija, hipomānija, halucinācijas, derealizācija, izmainīts orgasms, bruksisms*, apātija.
Delīrijs*
Domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedībaa, agresijab
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes* c, , reibonis,
sedācija
Akatīzija* trīce, parestēzija, garšas pārmaiņas
Ģībonis, mioklonuss, līdzsvara traucējumi*, izmainīta koordinācija*, diskinēzija*
Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms* (ĻNS), serotonīnerģiskais sindroms*, konvulsijas,
distonija*
Tarditīvā diskinēzija*
Acu bojājumi
Redzes traucējumi, akomodācijas traucējumi tai skaitā neskaidra redze, midriāze
Slēgtā kakta glaukoma*
Ausu un labirinta bojājumi
Troksnis ausīs*
Vertigo
Sirds funkciju traucējumi
Tahikardija,
sirdsklauves*
Torsade de pointes*,
kambaru tahikardija*, kambaru fibrilācija, pagarināts QT intervāls elektrokardio-grammā*
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipertensija,
pietvīkums
Ortostatiskā hipotensija, hipotensija*
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Aizdusa*,
žāvāšanās
Intersticiāla plaušu slimība*, Plaušu eozinofilija*
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Nelabums, sausums mutē, caureja
Caureja*,
vemšana
Kuņģa-zarnu trakta asiņošana*
Pankreatīts*
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Izmaiņas aknu funkciju rādītājos*
Hepatīts*
Ādas un zemādas audu bojājumi
Pastiprināta svīšana* (ieskaitot svīšanu naktī) *
Izsitumi,
nieze*
Nātrene*,
alopēcija*, ekhimoze, angioedēma*, fotosensitivitātes reakcijas
Stīvensa – Džonsona sindroms*, toksiskā epidermālā nekrolīze*, daudzformu eritēma*
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Hipertonija
Rabdomiolīze*
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nespēja urinēt,
urīna aizture,
pollakiūrija*
Urīna nesaturē-šana
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Menorāģija*,
metrorāģija*,
erektilā disfunkcija,
ejakulācijas traucējumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Nogurums,
astēnija,
drebuļi*
Gļotādas asiņošana*
Izmeklējumi
Samazināta ķermeņa masa, palielināta ķermeņa masa, palielināts holesterīna līmenis asinīs
Pagarināts asins teces laiks*
* Nevēlamās blakusparādības atklātas pēcreģistrācijas periodā
a Ir ziņojumi par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību venlafaksīna lietošanas laikā vai drīz pēc tā lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
b Skatīt 4.4. apakšpunktu.
c Apvienotos klīniskajos pētījumos, lietojot venlafaksīnu, galvassāpju sastopamība ar venlafaksīnu un placebo bija vienāda.
Terapijas pārtraukšana
Venlafaksīna lietošanas pārtraukšana (īpaši pēkšņa) bieži izraisa atcelšanas simptomus. Visbiežāk ziņots par šādām reakcijām: reiboni, jušanas traucējumiem (tai skaitā parestēzijām), miega traucējumiem (tai skaitā bezmiegu un spilgtiem sapņiem), uzbudinājumu vai trauksmi, sliktu dūšu un/vai vemšanu, trīci, reiboni, galvassāpēm un gripas sindromu. Pārsvarā šie simptomi ir viegli vai vidēji smagi un izzūd paši no sevis, tomēr dažiem pacientiem tie var būt arī smagi un/vai ilgstoši. Tādēļ, ja venlafaksīna lietošana vairs nav nepieciešama, to ieteicams pārtraukt pakāpeniski – pakāpeniski samazinot devu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Venlafaksīna nevēlamo blakusparādību profils (placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos) bērniem un pusaudžiem (vecumā no 6 līdz 17 gadiem) kopumā bija līdzīgs kā pieaugušajiem. Tāpat kā pieaugušajiem, samazinājās apetīte, novēroja ķermeņa masas samazināšanos, asinsspiediena palielināšanos un holesterīna līmeņa palielināšanos serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Klīniskajos pētījumos ar bērniem novērotas nevēlamas blakusparādības, kas saistītas ar domām par pašnāvību. Ir ziņots par palielinātu naidīgumu un, it īpaši depresīvu traucējumu gadījumā, paškaitējumu.
Bērniem it īpaši novēroja šādas nevēlamās blakusparādības: sāpes vēderā, uztraukumu, dispepsiju, asinsizplūdumu, asiņošanu no deguna un mialģiju.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pēcreģistrācijas pieredzē venlafaksīna pārdozēšana galvenokārt ir saistīta ar vienlaicīgu alkohola un/vai citu zāļu lietošanu. Pārdozēšanas biežākās parādības bija tahikardija, apziņas līmeņa pārmaiņas (no miegainības līdz komai), midriāze, krampji un vemšana. Citi ziņotie notikumi ietver izmaiņas elektrokardiogrammā (piemēram, QT intervāla pagarināšanās, Hisa kūlīša zara blokāde, QRS intervāla pagarināšanās [skatīt 5. 1. apakšpunktu]), ventrikulāro tahikardiju, bradikardiju, hipotensiju, reiboni un nāvi.
Publicētajos retrospektīvajos pētījumos ziņots, ka venlafaksīna pārdozēšana var būt saistīta ar palielinātu letāla iznākuma risku, salīdzinot ar to, kas novērots pacientiem, kuri lietoja SSAI antidepresantus, bet mazāks nekā pacientiem, kuri lietoja tricikliskos antidepresantus.
Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka pacientiem, kuri lietojuši venlafaksīnu, ir vairāk
pašnāvību veicinošu riska faktoru nekā pacientiem, kuri lietoja SSAI. Nav skaidrs, vai šie secinājumi par palielinātu letāla iznākuma risku ir saistāmi ar venlafaksīna toksicitāti pārdozējot, vai ar venlafaksīnu lietojušu pacientu atsevišķām īpašībām. Lai novērstu pārdozēšanas risku, venlafaksīns pacientam jāizraksta nelielā daudzumā, atbilstoši labai pacientu ārstēšanas praksei.
Ieteicamā ārstēšana
Ieteicama atbalstoša un simptomātiska terapija; jānovēro sirdsdarbības ritms un citi dzīvībai svarīgie rādītāji. Ja pastāv aspirācijas risks, nav ieteicams izraisīt vemšanu. Neilgi pēc zāļu ieņemšanas vai simptomātiskiem pacientiem var veikt kuņģa skalošanu. Aktīvās vielas uzsūkšanos var ierobežot arī aktivētās ogles lietošana. Maz ticams, ka labumu var dot forsēta diurēze, dialīze, hemoperfūzija vai asins pārliešana. Nav zināmi specifiski venlafaksīna antidoti.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Psihoanaleptiskie līdzekļi, antidepresanti, citi antidepresanti, ATĶ kods: N06A X16
Darbības mehānisms
Venlafaksīna depresiju mazinošās darbības mehānisms cilvēkiem tiek saistīts ar tā spēju veicināt neiromediatoru aktivitāti centrālajā nervu sistēmā. Preklīniskie pētījumi liecina, ka venlafaksīns un tā galvenais metabolīts, O-desmetilvenlafaksīns (ODV), ir serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistīšanās inhibitori. Venlafaksīns ir arī vājš dopamīna atpakaļsaistīšanās inhibitors. Venlafaksīns un tā aktīvais metabolīts pavājina β adrenerģiskās atbildes reakcijas gan pēc akūtas (vienreizēja deva), gan regulāras lietošanas. Venlafaksīna un ODV vispārējā iedarbība uz neiromediatoru atpakaļsaistīšanos un piesaisti receptoriem ir ļoti līdzīga.
Venlafaksīnam faktiski nepiemīt afinitāte pret žurkas galvas smadzeņu muskarīna,
holīnerģiskajiem, H1 histamīnerģiskajiem un α1 adrenerģiskajiem receptoriem in vitro.
Farmakoloģiskā aktivitāte šajos receptoros var būt saistīta ar dažādām blakusparādībām, ko novēro, lietojot citus antidepresantus, piemēram, antiholīnerģiskām, sedatīvām un kardiovaskulārām blakusparādībām.
Venlafaksīnam nepiemīt monoaminooksidāzi (MAO) inhibējoša darbība.
In vitro pētījumi liecina, ka venlafaksīnam faktiski nepiemīt afinitāte pret opiātu vai
benzodiazepīnu jutīgajiem receptoriem.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Depresijas epizodes
Tūlītējas iedarbības venlafaksīna efektivitāte depresijas epizožu ārstēšanā tika pierādīta piecos randomizētos, dubultaklos, placebo kontrolētos, īstermiņa (4 līdz 6 nedēļas ilgos), klīniskajos pētījumos, lietojot devas, kas nepārsniedza 375 mg/dienā. Ilgstošās darbības venlafaksīna efektivitāte depresijas epizožu ārstēšanā tika noteikta divos placebo kontrolētos, īstermiņa (8 līdz 12 nedēļas ilgos), pētījumos, lietojot devas robežās no 75 līdz 225 mg/dienā. Vienā ilgstošākā pētījumā pieauguši ambulatorie pacienti, kuriem novēroja atbildes reakciju 8 nedēļu ilgā atklātā klīniskajā pētījumā ar ilgstošās darbības venlafaksīnu (75, 150 vai 225 mg), tika randomizēti ārstēšanas turpināšanai ar to pašu ilgstošās darbības venlafaksīna devu vai placebo līdz 26 nedēļas ilgi, lai novērotu recidīvus. Otrā ilgstošākā pētījumā – placebo kontrolētā, dubultaklā klīniskajā pētījumā ambulatoriem pacientiem ar recidivējošām depresijas epizodēm, kuriem pēdējās depresijas epizodes laikā tika novērota atbildes reakcija uz ārstēšanu ar venlafaksīnu (100 līdz 200 mg/dienā, lietojot divas reizes dienā), tika pierādīta venlafaksīna efektivitāte depresijas epizožu recidīvu profilaksē 12 mēnešu laikā.
Sirds elektrofizioloģiskie izmeklējumi
Īpašā pilnīgā QTc pētījumā veseliem indivīdiem venlafaksīns, lietojot supraterapeitiskā devā 450 mg/dienā (ordinējot 225 mg divas reizes dienā), nepagarināja QT intervālu klīniski nozīmīgā apjomā. Tomēr ziņots par pēcreģistrācijas perioda pieredzi, kas liecina par QTc intervāla pagarināšanās/torsade de pointes un ventrikulārās aritmijas gadījumiem, jo īpaši pārdozēšanas gadījumā vai pacientiem, kuriem konstatēti citi QTc intervāla pagarināšanās/torsade de pointes riska faktori (skatīt 4.4., 4.8. un 4.9. apakšpunktu).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Venlafaksīns tiek plaši metabolizēts, galvenokārt par aktīvo metabolītu O-desmetilvenlafaksīnu (ODV). Venlafaksīna un ODV vidējais ± SD plazmas eliminācijas pusperiods ir attiecīgi 5 ± 2 stundas un 11 ± 2 stundas. Venlafaksīna un ODV līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 3 dienu laikā pēc vairāku iekšķīgu devu lietošanas. Venlafaksīnam un ODV ir lineāra kinētika devu robežās no 75 mg līdz 450 mg/dienā.
Uzsūkšanās
Vismaz 92 % venlafaksīna uzsūcas pēc tūlītējas iedarbības venlafaksīna vienas devas
iekšķīgas lietošanas. Presistēmiskā metabolisma dēļ absolūtā biopieejamība ir 40 līdz 45 %. Pēc tūlītējas iedarbības venlafaksīna lietošanas venlafaksīna un ODV maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi 2 un 3 stundu laikā. Pēc ilgstošās darbības venlafaksīna kapsulu lietošanas venlafaksīna un ODV maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta attiecīgi pēc 5,5 un 9 stundām. Ja tiek lietotas vienādas venlafaksīna devas, vai kā tūlītējas iedarbības tabletes vai ilgstošās darbības kapsulas, ilgstošās darbības kapsulas uzsūcas lēnāk, bet absorbētais apjoms ir tāds pats, kā tūlītējas iedarbības s tabletēm. Pārtika neietekmē venlafaksīna un ODV biopieejamību.
Izkliede
Venlafaksīns un ODV terapeitiskās koncentrācijās minimāli saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām (attiecīgi 27 un 30 %). Līdzsvara koncentrācijas stāvoklī, ievadot intravenozi, venlafaksīna izplatības tilpums ir 4,4 ± 1,6 l/kg.
Biotransformācija
Venlafaksīns tiek plaši metabolizēts aknās. In vitro un in vivo pētījumi liecina, ka CYP2D6 biotransformē venlafaksīnu par galveno aktīvo metabolītu – ODV. In vitro un in vivo pētījumi liecina, ka CYP3A4 pārveido venlafaksīnu par nenozīmīgāku, mazāk aktīvu metabolītu – N-desmetilvenlafaksīnu. In vitro un in vivo pētījumos noskaidrots, ka venlafaksīns ir vājš CYP2D6 inhibitors. Venlafaksīns nenomāc CYP1A2, CYP2C9 vai CYP3A4.
Eliminācija
Venlafaksīns un tā metabolīti galvenokārt tiek izvadīti caur nierēm. Aptuveni 87 %
venlafaksīna devas ir konstatēts urīnā 48 stundu laikā kā neizmainīts venlafaksīns (5 %), nekonjugēts ODV (29 %), konjugēts ODV (26 %) vai citi nenozīmīgi, neaktīvi metabolīti (27 %). Venlafaksīna un ODV vidējais ± SD līdzsvara koncentrācijas klīrenss plazmā ir attiecīgi 1,3 ± 0,6 l/st./kg un 0,4 ± 0,2 l/st./kg.
Īpašas pacientu grupas
Vecums un dzimums
Pacientu vecums un dzimums ievērojami neietekmē venlafaksīna un ODV farmakokinētiskās īpašības.
Spēcīgi/vāji CYP2D6 metabolizētāji
Vājiem CYP2D6 metabolizētājiem venlafaksīna koncentrācija plazmā ir lielāka nekā
spēcīgiem metabolizētājiem. Tā kā kopējā venlafaksīna un ODV ietekme (AUC) vājiem un spēcīgiem metabolizētājiem ir līdzīga, nav nepieciešama dažāda venlafaksīna lietošanas režīma noteikšana šīm pacientu grupām.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem (Child-Pugh A) un vidēji smagiem (Child-Pugh B) aknu darbības traucējumiem venlafaksīna un ODV eliminācijas pusperiods bija garāks, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem. Venlafaksīna un ODV perorālais klīrenss bija samazināts. Tika novērots liels mainīgums starp pacientiem. Pieejams ierobežots daudzums datu par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Dialīzes pacientiem venlafaksīna eliminācijas pusperiods bija par aptuveni 180 % ilgāks, bet klīrenss samazināts par aptuveni 57 % salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem, turpretim ODV eliminācijas pusperiods bija par aptuveni 142 % ilgāks, bet klīrenss samazināts par aptuveni 56 %. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem un hemodialīzes pacientiem nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Pētījumos ar žurkām un pelēm venlafaksīns neuzrādīja kancerogēnas īpašības. Plašos in vitro un in vivo pētījumos venlafaksīns nebija mutagēns.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem tika konstatēts, ka žurkām samazinājās pēcnācēju masa, palielinājās nedzīvi dzimušu mazuļu skaits un palielinājās mazuļu mirstība pirmo 5 zīdīšanas dienu laikā. Šo nāves gadījumu cēlonis nav zināms. Šo efektu novēroja, ja deva bija 30 mg/kg/dienā, kas pārsniedz cilvēkiem lietojamo (375 mg) venlafaksīna devu 4 reizes (kā pamatu izmantojot mērvienību mg/kg). Deva, pie kuras nenovēroja šo efektu, bija 1,3 reizes lielāka nekā cilvēkiem lietotā deva. Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms.
Pētījumā ar žurku tēviņiem un mātītēm novēroja fertilitātes samazināšanos, ja dzīvnieki tika pakļauti ODV darbībai. Šī darbība tika novērota, lietojot devas, kas aptuveni 1 līdz 2 reizes pārsniedza venlafaksīna devu cilvēkam 375 mg/dienā. Šīs parādības klīniskā nozīme cilvēkiem nav zināma.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Cietes nātrija glikolāts
Mikrokristāliskā celuloze
Laktozes monohidrāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Velaxin 25 mg tabletes
3 x 10 vai 6 x 10 tabletes bezkrāsainos, caurspīdīgos PVH/PVDH//Al blisteros, kas ievietoti salocītā kartona kastītē.
Velaxin 37,5 mg tabletes
2 x 14 vai 4 x 14 tabletes bezkrāsainos, caurspīdīgos PVH/PVDH//Al blisteros, kas ievietoti salocītā kartona kastītē.
Velaxin 50 mg tabletes
3 x 10 vai 6 x 10 tabletes bezkrāsainos, caurspīdīgos PVH/PVDH//Al blisteros, kas ievietoti salocītā kartona kastītē.
Velaxin 75 mg tabletes
2 x 14 vai 4 x 14 tabletes bezkrāsainos, caurspīdīgos PVH/PVDH//Al blisteros, kas ievietoti salocītā kartona kastītē.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Egis Pharmaceuticals PLC
1106 Budapest, Keresztúri út 30-38
Ungārija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
Velaxin 25 mg tabletes: 05-0555
Velaxin 37,5 mg tabletes: 05-0556
Velaxin 50 mg tabletes: 05-0557
Velaxin 75 mg tabletes: 05-0558
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2005.gada 19. decembris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013.gada 13.februāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
11/2018
SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019
EQ HU/H/0102/001-004/IB/035
PAGE 1
SASKAŅOTS ZVA 23-07-2015
EQ PAGE 1