Torvacard

Apvalkotā tablete

Torvacard 10 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, Al/Al blisteris, N90
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Atorvastatinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

12.64 €

Zāļu produkta identifikators

05-0329-03

Zāļu reģistrācijas numurs

05-0329

Ražotājs

UAB "Oriola Vilnius", Lithuania; Zentiva a.s., Slovakia; Zentiva, k.s., Czech Republic

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

23-MAR-10

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

10 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Zentiva, k.s., Czech Republic

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

TORVACARD 10 mg apvalkotās tabletes

TORVACARD 20 mg apvalkotās tabletes

TORVACARD 40 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir TORVACARD un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms TORVACARD lietošanas

3. Kā lietot TORVACARD

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt TORVACARD

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir TORVACARD un kādam nolūkam tās lieto

TORVACARD pieder pie zāļu grupas, ko sauc par statīniem, kas ir lipīdu (tauku) līmeni regulējoši līdzekļi.

TORVACARD lieto, lai pazeminātu lipīdu, proti, holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs, ja tas nav izdevies ar pazemināta tauku satura diētu un dzīvesveida maiņu. Ja Jums ir paaugstināts sirds slimības risks, TORVACARD var izmantot šī riska mazināšanai arī tad, ja holesterīna līmenis ir normāls. Ārstēšanās laikā Jums jāturpina holesterīnu pazeminošā diēta.

2. Kas Jums jāzina pirms TORVACARD lietošanas

Nelietojiet TORVACARD šādos gadījumos:

− ja Jums ir alerģija pret atorvastatīnu vai pret kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

− ja Jums ir vai kādreiz ir bijusi aknu slimība;

− ja Jums kādreiz ir bijušas izmainītas un grūti izskaidrojamas ar aknu funkcijām saistītas asins analīzes;

− ja Jūs lietojat glekaprevīra/ pibrentasvīra kombināciju C hepatīta ārstēšanai;

− ja Jūs esat sieviete dzemdētspējīgā vecumā un nelietojat drošu kontracepcijas metodi;

− ja Jūs esat grūtniece vai ja Jūs vēlaties palikt stāvoklī;

− ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms TORVACARD lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

TORVACARD var nebūt Jums piemērots šādos gadījumos:

ja Jums ir smagi elpošanas traucējumi;

ja Jūs lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat lietojis zāles ar nosaukumu fuzidīnskābe (zāles, ko lieto pret bakteriālu infekciju) iekšķīgi vai injekciju veidā. Fuzidīnskābes un TORVACARD kombinācija var izraisīt nopietnus muskuļu bojājumus (rabdomiolīzi);

ja Jums agrāk ir bijis insults ar asinsizplūdumu smadzenēs, vai, ja Jums ir saglabājušies nelieli norobežoti šķidruma daudzumi smadzenēs no agrākiem insultiem;

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir nepietiekami aktīvs vairogdziedzeris (hipotireoze);

ja Jums ir atkārtotas vai neizskaidrojamas sāpes vai smeldze muskuļos, vai arī, ja Jums vai Jūsu ģimenē ir bijušas problēmas ar muskuļiem;

ja Jums ir bijušas problēmas ar muskuļiem, lietojot citas lipīdus pazeminošas zāles (piemēram, citu statīnu, vai fibrātu);

ja Jūs regulāri lielā daudzumā lietojat alkoholu;

ja Jums agrāk ir bijusi aknu slimība;

ja Jūs esat vecāks par 70 gadiem.

Ja kāds no šiem punktiem attiecas uz Jums, ārstam vajadzēs veikt asins analīzi pirms ārstēšanās ar TORVACARD un varbūt arī tās laikā, lai laikus pamanītu ar muskuļiem saistītu blakusparādību risku. Zināms, ka palielināts ar muskuļiem saistītu blakusparādību risks ir gadījumos, kad noteiktas zāles tiek lietotas vienlaikus (skatīt 2. punktu „Citas zāles un TORVACARD”).

Tāpat pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir pastāvīgs muskuļu vājums. Var būt nepieciešami papildus testi un zāles, lai uzstādītu diagnozi un ārstētu šo problēmu.

Ja Jums ir cukura diabēts vai Jums ir diabēta rašanās risks, ārsts Jūs rūpīgi novēros šo zāļu lietošanas laikā. Jums iespējams diabēta rašanās risks, ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, ja Jums ir palielināta ķermeņa masa vai Jums ir augsts asinsspiediens.

Citas zāles un TORVACARD

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Dažas zāles var izmainīt TORVACARD iedarbību vai otrādi- to iedarbību var izmainīt TORVACARD. Šis mijiedarbības veids var padarīt vienu vai abas zāles mazāk efektīvas. Tāpat tās var palielināt blakusparādību attīstīšanās risku vai to smaguma pakāpi, ieskaitot nopietnu, ar muskuļu masas zudumu saistītu stāvokli, kas zināma kā rabdomiolīze un kas aprakstīta 4. sadaļā:

zāles, kas maina imūnsistēmas darbību, piemēram, ciklosporīns,

dažas antibiotikas un pretsēnīšu preparāti, piemēram, eritromicīns, klaritromicīns, telitromicīns, ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols, flukonazols, posakonazols, rifampicīns, fuzidīnskābe,

citi lipīdu līmeni pazeminoši līdzekļi, piemēram, gemfibrozils, citi fibrāti, holestipols,

daži kalcija kanālu blokatori, ko lieto stenokardijas vai paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, piemēram, amlodipīns, diltiazēms, zāles sirds aritmijas ārstēšanai, piemēram, digoksīns, verapamils, amiodarons,

zāles, ko lieto HIV ārstēšanai, piemēram, ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs, tipranavīra/ ritonavīra kombinācija u.c.,

dažas zāles, ko lieto C hepatīta ārstēšanai, piemēram, telaprevīrs, boceprevīrs un elbasvīra/ grazoprevīra kombinācija,

citas zāles, kuras mijiedarbojas ar TORVACARD, tai skaitā ezetimibs (pazemina holesterīna līmeni), varfarīns (kavē asins sarecēšanu), perorālie kontraceptīvie līdzekļi, stiripentols (pretkrampju līdzeklis epilepsijas ārstēšanai), cimetidīns (grēmu un peptisku čūlu ārstēšanai), fenazons (pretsāpju līdzeklis), kolhicīns (podagras ārstēšanai) un antacīdie līdzekļi (alumīniju un magniju saturošie līdzekļi gremošanas traucējumu novēršanai),

bezrecepšu zāles: asinszāles preparāti,

ja Jums ir iekšķīgi jālieto fuzidīnskābe, lai ārstētu bakteriālu infekciju, Jums būs uz laiku jāpārtrauc lietot šīs zāles. Ārsts Jums pateiks, kad ir droši atsākt lietot TORVACARD. TORVACARD lietošana kopā ar fuzidīnskābi retos gadījumos var izraisīt muskuļu vājumu, jutīgumu un sāpes (rabdomiolīzi). Vairāk informācijas par rabdomiolīzi skatiet 4. punktā.

TORVACARD kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Norādījumus par TORVACARD lietošanu skatīt 3. punktā. Lūdzu, ievērojiet sekojošo:

Greipfrūtu sula

Nedzeriet vairāk par vienu vai divām nelielām glāzēm greipfrūtu sulas dienā, jo liels daudzums greipfrūtu sulas var mainīt TORVACARD iedarbību.

Alkohols

Nelietojiet pārāk daudz alkohola, ārstējoties ar šīm zālēm. Sīkāku informāciju skatīt 2. sadaļā “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Nelietojiet TORVACARD grūtniecības laikā vai tad, ja Jūs cenšaties palikt stāvoklī.

Nelietojiet TORVACARD, ja esat sieviete dzemdētspējīgā vecumā, ja vien nelietojiet piemērotu kontracepcijas metodi.

Nelietojiet TORVACARD, barojot bērnu ar krūti.

TORVACARD drošums grūtniecības laikā un, barojot bērnu ar krūti, vēl nav pierādīts.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Parasti šīs zāles neietekmē Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Tomēr, ja zāles pavājina Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli, nedariet to. Nelietojiet darbarīkus vai iekārtas, ja zāļu ietekmē ir apgrūtināta rīkošanās ar tām.

TORVACARD satur laktozes monohidrātu un nātriju

Šīs zāles satur laktozes monohidrātu. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kādu cukuru nepanesība, konsultējieties ar ārstu pirms šo zāļu lietošanas.

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija katrā apvalkotājā tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

3. Kā lietot TORVACARD

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Pirms terapijas uzsākšanas ārsts Jums nozīmēs diētu ar zemu holesterīna saturu, kura Jums jāievēro visu TORVACARD lietošanas laiku.

Parastā TORVACARD sākuma deva pieaugušiem un bērniem no 10 gadu vecuma ir 10 mg vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, Jūsu ārsts to var palielināt līdz tiek sasniegta Jums piemērotā deva. Devu pielāgošanu ārsts veiks ar 4 nedēļu vai garākiem intervāliem. Maksimālā TORVACARD deva ir 80 mg vienu reizi dienā.

TORVACARD tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tās var ieņemt jebkurā laikā neatkarīgi no ēdienreizes. Tomēr mēģiniet lietot tableti katru dienu vienā un tai pašā laikā.

TORVACARD lietošanas ilgumu noteiks Jūsu ārsts.

Ja Jums liekas, ka TORVACARD iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar savu ārstu.

Ja esat lietojis TORVACARD vairāk nekā noteikts

Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz TORVACARD tabletes (vairāk nekā Jums noteiktā dienas deva), konsultējieties ar savu ārstu vai tuvākajā slimnīcā.

Ja esat aizmirsis lietot TORVACARD

Ja esat aizmirsis lietot paredzēto devu, nākamo devu lietojiet parastajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot TORVACARD

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, arī šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jūs novērojat kādu no tālāk minētajām nopietnajām blakusparādībām, pārtrauciet zāļu lietošanu un nekavējoties pastāstiet savam ārstam vai griezieties pēc palīdzības tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Reti: var rasties līdz 1 no 1000 lietotāju:

nopietna alerģiska reakcija, kas izraisa sejas, mēles un kakla pietūkumu un kas var apgrūtināt elpošanu;

nopietna saslimšana ar smagu ādas pietūkumu un lobīšanos, čūlām uz ādas, mutē, acīs, dzimumorgānos un drudzi. Izsitumi uz ādas ar rozīgi- sarkanām pūtītēm, it īpaši uz plaukstām un pēdām, kas var pārklāties ar čulgām;

muskuļu vājums, jutīgums, sāpīgums vai plīsums, it īpaši tad, ja vienlaikus ir sagurums vai paaugstināta temperatūra, to var izraisīt muskuļu šūnu sabrukums (rabdomiolīze). Patoloģisks muskuļu šūnu sabrukums ne vienmēr izzūd, pārtraucot atorvastatīna lietošanu, un var būt dzīvībai bīstams un izraisīt nieru problēmas.

Ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10000 lietotāju:

sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (tostarp izsitumi, locītavu bojājums un asins šūnu izmaiņas);

ja Jums bez iemesla rodas asiņošana vai parādās zilumi, tas var liecināt par aknu bojājumu. Jums pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar savu ārstu.

Citas iespējamās TORVACARD blakusparādības:

Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 lietotāju) ir:

deguna eju gļotādas iekaisums (iesnas), sāpes kaklā, deguna asiņošana,

alerģiskas reakcijas,

cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi sekot cukura līmenim asinīs), kreatīnkināzes līmeņa paaugstināšanās asinīs,

galvassāpes,

slikta dūša, aizcietējums, vēdera pūšanās, gremošanas traucējumi, caureja,

sāpes locītavās, locītavu pietūkums, muskuļu sāpes, muskuļi spazmas, sāpes rokās un kājās un sāpes mugurā,

asins analīžu rezultāti, kas uzrāda, ka Jūsu aknu darbība ir traucēta.

Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 lietotāju) ir:

anoreksija (apetītes zudums), svara pieaugums, cukura līmeņa pazemināšanās asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi sekot cukura līmenim asinīs),

murgi, bezmiegs,

reibonis, nejutīguma vai tirpšanas sajūta roku vai kāju pirkstos, samazināta sāpju vai pieskāriena sajūta, atmiņas zudums,

neskaidra redze,

zvanīšana ausīs un/vai galvā,

vemšana, atraugas, sāpes vēdera augšējā un apakšējā daļā, pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas izraisa sāpes kuņģī),

hepatīts (aknu iekaisums),

izsitumi, izsitumi uz ādas un nieze, nātrene, matu izkrišana,

sāpes skaustā, muskuļu vājums,

nogurums, sajūta, ka nav vesels, nespēks, sāpes krūtīs, pietūkums, it īpaši potītēs (tūska), paaugstināta temperatūra,

pozitīvs leikocītu tests urīna analīžu rezultātos.

Retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1000 lietotāju) ir:

redzes traucējumi,

asiņošana vai zilumi bez iemesla,

holestāze (āda un acu baltumi kļūst dzelteni),

cīpslas pārrāvums.

Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotāju) ir:

alerģiska reakcija – simptomi var ietvert pēkšņu sēkšanu un sāpes krūtīs vai sasprindzinājumu, plakstiņu, sejas, lūpu, mutes, mēles vai kakla pietūkumu, apgrūtinātu elpošanu, ģīboni,

dzirdes zudums,

ginekomastija (krūšu palielināšanās vīriešiem).

Nav zināmi (nevar noteikt no pieejamiem datiem):

pastāvīgs muskuļu vājums.

Iespējamas blakusparādības, kas ziņotas dažiem statīniem (tāda paša tipa zālēm):

seksuāla disfunkcija,

depresija,

elpošanas traucējumi, ieskaitot pastāvīgu klepu un/vai aizdusu vai drudzi,

diabēts. Tas ir vairāk iespējams, ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, ja Jums ir palielināta ķermeņa masa vai, ja Jums ir augsts asinsspiediens. Ārsts regulāri sekos Jūsu veselības stāvoklim šo zāļu lietošanas laikā.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt TORVACARD

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz ārējā iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt redzamas bojājuma pazīmes.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko TORVACARD satur

Aktīvā viela ir atorvastatīns.

Viena apvalkotā tablete satur 10 mg, 20 mg vai 40 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Citas sastāvdaļas ir: mikrokristāliskā celuloze (E460), smagais magnija oksīds, laktozes monohidrāts, nātrija kroskarmeloze, mazaizvietota hidroksipropilceluloze, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, magnija stearāts, hipromeloze (E464), makrogols 6000, titāna dioksīds (E171), talks.

TORVACARD ārējais izskats un iepakojums

TORVACARD 10 mg apvalkotās tabletes ir baltas līdz bālganas, abpusēji izliektas ovālas formas apvalkotās tabletes apmēram 9,0 x 4,5 mm.

TORVACARD 20 mg apvalkotās tabletes ir baltas līdz bālganas, abpusēji izliektas ovālas formas apvalkotās tabletes apmēram 12,0 x 6,0 mm.

TORVACARD 40 mg apvalkotās tabletes ir baltas līdz bālganas, abpusēji izliektas ovālas formas apvalkotās tabletes apmēram 13,9 x 6,9 mm.

Iepakojuma lielums: 30 un 90 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Zentiva k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10, Čehija

Ražotājs

Zentiva k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10, Čehija

Saneca Pharmaceuticals a.s., Nitrianska 100, 920 27, Hlohovec, Slovākija

UAB “Oriola Vilnius”, Laisvės pr. 75, Vilnius LT-06144, Lietuva

Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Čehijā

TORVACARD

Igaunijā

TORVACARD 10/20 MG

Ungārijā

TORVACARD 10/20/40 MG FILMTABLETTA

Lietuvā

TORVACARD 10/20 mg plėvele dengtos tabletės

Latvijā

TORVACARD 10/20/40 mg apvalkotās tabletes

Polijā

TORVACARD 10/20/40

Slovākijā

TORVACARD 10/20/40

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019.

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

CZ/H/0108/001-003/IB/044

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

TORVACARD 10 mg apvalkotās tabletes

TORVACARD 20 mg apvalkotās tabletes

TORVACARD 40 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

TORVACARD 10 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 26,30 mg laktozes monohidrāta un 0,20 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

TORVACARD 20 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 52,60 mg laktozes monohidrāta un 0,41 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

TORVACARD 40 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 40 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 105,20 mg laktozes monohidrāta un 0,81 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

TORVACARD 10 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz bālganas, abpusēji izliektas ovālas formas apvalkotās tabletes apmēram 9,0 x 4,5 mm.

TORVACARD 20 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz bālganas, abpusēji izliektas ovālas formas apvalkotās tabletes apmēram 12,0 x 6,0 mm.

TORVACARD 40 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz bālganas, abpusēji izliektas ovālas formas apvalkotās tabletes apmēram 13,9 x 6,9 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hiperholesterinēmija

TORVACARD indicēts kā piedeva diētai, lai pazeminātu pārāk augstu kopējā holesterīna (kopējā H), ZBL holesterīna (ZBL H), apolipoproteīna B un triglicerīdu līmeni plazmā pieaugušiem, pusaudžiem un bērniem no 10 gadu vecuma ar primāro hiperholesterinēmiju, tostarp pārmantoto hiperholesterinēmiju (heterozigoto formu) un kombinēto (jaukto) hiperlipidēmiju (atbilst IIa vai IIb tipam pēc Fredriksona klasifikācijas) tad, ja diēta un citi nemedikamentozās ārstēšanas pasākumi nav pietiekami iedarbīgi.

TORVACARD indicēts kopējā holesterīna un ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanai pieaugušiem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigoto formu vai nu kā papildu līdzeklis citai lipīdus pazeminošai terapijai (piem., ZBL aferēzei) vai arī tad, ja šāda veida ārstēšanas metodes nav pieejamas.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Kardiovaskulāru notikumu profilaksei pieaugušiem pacientiem ar augstu pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma risku (skatīt 5.1. apakšpunktu) papildus pārējo riska faktoru korekcijai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

TORVACARD paraksta pacientiem, kuri jau ievēro standarta diētu holesterīna pazemināšanai, un viņiem šī diēta jāturpina arī visu TORVACARD lietošanas laiku.

Devu izvēlas individuāli atkarībā no ZBL holesterīna sākumskaitļa, terapijas mērķa un pacienta reakcijas uz terapiju.

Parastā sākumdeva ir 10 mg reizi dienā. Devu pielāgošanu veic ar 4 nedēļu vai vēl garākiem intervāliem. Maksimālā deva ir 80 mg reizi dienā.

Lietošana vienlaicīgi ar citām zālēm

Pacientiem, kuri pretvīrusa līdzekļus C hepatīta ārstēšanai elbasvīru/grazoprevīru lieto vienlaicīgi ar atorvastatīnu, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg/dienā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Primārā hiperholesterinēmija un kombinētā (jauktā) hiperlipidēmija

Lielākai daļai pacientu lipīdu kontrolei ir pietiekama atorvastatīna 10 mg deva reizi dienā. Ārstnieciskā iedarbība izpaužas 2 nedēļu laikā, un maksimālais terapeitiskais efekts parasti tiek sasniegts 4 nedēļās. Ilgstošas terapijas laikā iedarbība saglabājas.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma

Terapija jāsāk ar 10 mg atorvastatīna reizi dienā. Devu pielāgo individuāli ik pēc 4 nedēļām līdz dienas devai 40 mg. Pēc tam vai nu devu palielina – maksimāli līdz 80 mg dienā, vai arī 40 mg atorvastatīna devu kombinē ar žultsskābes saistītājiem sveķiem.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Pieejami ierobežoti dati (skatīt apakšpunktu 5.1).

Atorvastatīna deva homozigotās pārmantotās hiperholesterinēmijas pacientiem ir no 10 līdz 80 mg dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šiem pacientiem atorvastatīnu ordinē kā papildu līdzekli līdztekus citai lipīdus pazeminošai terapijai (piem., ZBL aferēzei) vai tad, ja šāda terapija nav pieejama.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Sākotnējos profilakses pētījumos tika izmantota deva 10 mg dienā. Lai panāktu pašreizējām vadlīnijām atbilstošu ZBL holesterīna līmeni, var būt nepieciešamas lielākas devas.

Nieru mazspēja

Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

TORVACARD jālieto piesardzīgi pacientiem ar aknu mazspēju (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). TORVACARD ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Ieteicamo devu iedarbīgums un lietošanas drošums pacientiem, vecākiem par 70 gadiem, ir tāds pats kā kopējā populācijā.

Pediatriskā populācija

Hiperholesterinēmija

Bērnu ārstēšanu drīkst veikt tikai speciālists, kuram ir pieredze bērnu hiperlipidēmijas ārstēšanā, un pacientiem regulāri jānovērtē stāvokļa uzlabošanās.

Pacientiem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā virs 10 gadiem ieteicamā sākuma deva ir 10 mg dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Devu var palielināt līdz 80 mg dienā atbilstoši atbildes reakcijai un panesamībai. Devas ir individuāli jāpielāgo atbilstoši rekomendētajam terapijas mērķim. Devas izmaiņas jāveic ne ātrāk kā pēc 4 nedēļu intervāla. Devas titrēšanu līdz 80 mg dienā atbalsta dati no pētījumiem ar pieaugušajiem un ierobežoti klīniskie dati no pētījumiem ar bērniem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pieejamie drošuma un efektivitātes dati, kas iegūti atklātos pētījumos ar bērniem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā no 6 līdz 10 gadiem ir ierobežoti. Atorvastatīns nav paredzēts lietošanai bērniem līdz 10 gadu vecumam. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Šai populācijai piemērotākas var būt citas zāļu formas/stiprumi.

Lietošanas veids

TORVACARD ir paredzēts iekšķīgai lietošanai. Visa atorvastatīna dienas deva tiek lietota vienā reizē. To var lietot jebkurā laikā, gan kopā ar ēdienu, gan starp ēdienreizēm.

4.3. Kontrindikācijas

TORVACARD kontrindicēts pacientiem:

ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

ar aktīvu aknu slimību vai nenoskaidrota iemesla dēļ pastāvīgi paaugstinātu seruma transamināžu līmeni, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

ar miopātiju;

grūtniecības laikā, krūts barošanas periodā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto piemērotu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu);

kas lieto pretvīrusu līdzekļus C hepatīta ārstēšanai glekaprevīru/pibrentasvīru.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz aknām

Pirms ārstēšanas sākuma un regulāri tās laikā jāpārbauda aknu funkcionālie testi.

Pacientiem, kam ārstēšanās gaitā parādās aknu bojājuma pazīmes vai simptomi, jāveic aknu funkcionālie testi. Pacienti, kam paaugstinājies transamināžu līmenis, jānovēro līdz šī parādība izzūd. Gadījumos, kad ilgstoši pieturas transamināžu līmenis, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu (NAR), ieteicams samazināt TORVACARD devu vai pārtraukt zāļu lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Piesardzīgi TORVACARD ordinējams pacientiem, kuri ievērojamā daudzumā lieto alkoholu un/vai kam anamnēzē ir aknu slimība.

Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu (SPARCL ─ Stroke Prevention by Aggressive Reduction in Cholesterol Levels)

Post hoc analizējot insulta apakštipus pacientiem bez koronāras sirds slimības (KSS), kuri nesen pārcietuši insultu vai tranzitoru išēmisku lēkmi (TIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta ārstēšana ar 80 mg atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo pacientu grupā. Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu un lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri agrāk pārcietuši hemorāģisku insultu, riska un ieguvuma attiecību, ārstējot viņus ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams droši izsvērt, un, iekams sākt šādu pacientu ārstēšanu, rūpīgi jānovērtē hemorāģiska insulta potenciālais risks (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz skeleta muskulatūru

Atorvastatīns tāpat kā visi HMG-CoA reduktāzes inhibitori retos gadījumos var skart skeleta muskuļus un izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas var progresēt līdz rabdomiolīzei - iespējami dzīvību apdraudošam stāvoklim, kas raksturīgs ar ievērojamu KFK līmeņa pieaugumu (> 10 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu (NAR)), mioglobinēmiju un mioglobinūriju, kura var radīt nieru mazspēju.

Ļoti reti dažu statīnu terapijas laikā vai pēc to terapijas ziņots par imūnmediētas nekrotizējošas miopātijas (IMNM) gadījumiem. IMNM izpaužas kā pastāvīgs proksimālo muskuļu vājums un paaugstināts kreatīnkināzes līmenis serumā, kas saglabājas arī pēc statīnu terapijas pārtraukšanas.

Pirms lietošanas

Atorvastatīns piesardzīgi ordinējams pacientiem ar rabdomiolīzi predisponējošiem faktoriem. Sekojošos gadījumos pirms statīnu terapijas vajadzētu noteikt kreatīna fosfokināzes (KFK) līmeni:

nieru bojājums;

hipotireoze;

iedzimtas muskuļu slimības personīgi vai ģimenē;

anamnēzē muskuļu toksicitāte, lietojot statīnus vai fibrātus;

anamnēzē aknu slimība un/vai pārmērīga alkohola lietošana;

gados vecākiem cilvēkiem (vecumā > 70 gadiem), šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta atbilstoši citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamībai;

situācijās, kad iespējama zāļu līmeņa plazmā palielināšanās, piemēram, zāļu mijiedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu), un īpašās populācijās, ieskaitot ģenētiskas subpopulācijas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Šajos gadījumos ārstēšanas risks būtu jāapsver attiecībā pret iespējamo ieguvumu un ieteicama klīniskā novērošana.

Ja KFK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (> 5 reizes pārsniedzot NAR), terapiju nevajadzētu uzsākt.

Kreatīna fosfokināzes mērījums

Kreatīna fosfokināzi (KFK) nevajadzētu noteikt pēc smagas nodarbes vai jebkura ticama alternatīva KFK palielinājuma iemesla esamības, kas padara šo mērījumu interpretāciju sarežģītu. Ja KFK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (> 5 reizes pārsniedzot NAR), mērījums būtu jāatkārto pēc 5-7 dienām, apstiprinot rezultātus.

Terapijas laikā

- Pacienti jālūdz nekavējoties ziņot, ja viņiem rastos muskuļu sāpes, krampji vai vājums, īpaši tad, ja tas saistās ar savārgumu vai drudzi.

- Ja šādi simptomi parādās pacientam lietojot atorvastatīna terapiju, būtu jānosaka KFK līmeni. Ja tas ir būtiski palielināts (> 5 reizes pārsniedzot NAR), terapija būtu jāpārtrauc.

- Ja muskuļu simptomātika ir izteikta un rada diskomfortu ikdienā, pat ja KFK līmenis ir palielināts ≤ 5 reizēm pārsniedzot NAR, terapijas pārtraukšana būtu apsverama.

- Ja simptomi pāriet un KFK līmenis normalizējas, varētu apsvērt atkārtotu atorvastatīna vai kāda cita statīna terapiju zemākās devās, pacientam nodrošinot novērošanu.

- Atorvastatīna lietošana jāpārtrauc, ja rodas klīniski nozīmīgs KFK līmeņa paaugstināšanās (> 10 reizes pārsniedz NAR) vai pastāv aizdomas par rabdomiolīzi vai tā tiek diagnosticēta.

Vienlaikus terapija ar citām zālēm

Rabdomiolīzes risks pieaug, ja atorvastatīnu lieto kopā ar zālēm, kas var palielināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā, tādām kā spēcīgi CYP3A4 inhibitori vai transporta proteīni (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols un HIV proteāzes inhibitori, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru, tipranavīru/ritonavīru u.c.). Miopātijas risku var paaugstināt arī gemfibrozila un citu fibrīnskābes atvasinājumu, pretvīrusu līdzekļu C hepatīta (HCV) ārstēšanai (boceprevīra, telaprevīra, elbasvīra/grazoprevīra), eritromicīna, nikotīnskābes vai ezetimiba līdztekus lietošana. Ja iespējams, šo zāļu vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana līdztekus atorvastatīnam, rūpīgi jāapsver ieguvums no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks. Pacientiem, kuri lieto zāles, kas paaugstina atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ieteicams lietot mazāko atorvastatīna maksimālo devu. Bez tam, ja pacients lieto spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, ieteicams parakstīt mazāku atorvastatīna sākumdevu un šādi pacienti rūpīgi jānovēro klīniski (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Atorvastatīnu nedrīkst lietot kopā ar sistēmiski lietotu fuzidīnskābi vai 7 dienu laikā kopš fuzidīnskābes lietošanas pārtraukšanas. Pacientiem, kuriem sistēmiski lietota fuzidīnskābe tiek uzskatīta par neaizstājamu, statīna terapija ir jāpārtrauc visa fuzidīnskābes lietošanas perioda laikā. Ir ziņots par rabdomiolīzes gadījumiem (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kuri saņēma fuzidīnskābes un statīna kombināciju (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacients ir jābrīdina nekavējoties griezties pie ārsta, ja viņš izjūt jebkādus muskuļu vājuma, sāpju vai jutīguma simptomus.

Statīna terapiju var atsākt septiņas dienas pēc pēdējās fuzidīnskābes devas.

Ārkārtas gadījumos, kad ir nepieciešama ilgstoša fuzidīnskābes lietošana, piemēram, smagu infekciju ārstēšanai, vajadzība pēc vienlaicīgas TORVACARD un fuzidīnskābes lietošanas ir jāapsver katrā gadījumā individuāli, un tā jāveic ciešā medicīniskā uzraudzībā.

Pediatriskā populācija

3 gadu ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo nobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un veica auguma un svara mērījumus, netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un dzimumnobriešanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Ir ziņots par atsevišķiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem dažu statīnu lietošanas laikā, īpaši, ja terapija bija ilgstoša (skatīt 4.8. apakšpunktu). iespējamās pazīmes var būt dispnoja, neproduktīvs klepus un vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas zudums un drudzis). Ja rodas aizdomas, ka pacientam attīstās intersticiāla plaušu slimība, terapija ar statīniem jāpārtrauc.

Cukura diabēts

Ir dati, kas liecina, ka statīnu grupas preparāti paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem pacientiem, kuriem ir augsts risks nākotnē attīstīties cukura diabētam, var radīt tādu hiperglikēmijas līmeni, kad neieciešama diabēta terapija. Tomēr šo risku atsver statīnu lietošanas noteiktā vaskulārā riska samazināšanās un tāpēc tas nevarētu būt iemesls statīnu terapijas pārtraukšanai. Riska pacientiem (glikozes līmenis tukšā dūšā 5,6 – 6,9 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija) jāveic gan klīniskā, gan bioķīmiskā novērošana atbilstoši nacionālajām vadlīnijām.

Palīgvielas

TORVACARD satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju. TORVACARD satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija katrā apvalkotājā tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4) un tas ir aknu transportvielu substrāts, organisko anjonu transporta polipeptīdu 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportviela. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Ir noteikts, ka atorvastatīns ir arī multizāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un žults klīrensu (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādu zāļu, kas ir CYP1A4 inhibitori vai transporta proteīni vienlaikus lietošana var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna līmeni plazmā un paaugstinātu miopātijas risku. Paaugstināts risks var būt arī ar citu zāļu vienlaikus lietošanu, kas var izraisīt miopātiju, tādām kā fibrīnskābes atvasinājumi un ezetimibs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

CYP3A4 inhibitori

Pierādīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var izraisīt ievērojami paaugstinātu atorvastatīna koncentrāciju (skatīt 1. tabulu un specifisku informāciju zemāk). Ja iepējams, jāizvairās no spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (piemēram, ciklosporīna, telitromicīna, klaritromicīna, delavirdīna, stiripentola, ketokonazola, vorikonazola, itrakonazola, posakonazola, dažu pretvīrusu līdzekļu, ko lieto HCV ārstēšanā (piem., elbasvīra/grazoprevīra), un HIV proteāzes inhibitoru, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru u.c) līdztekus lietošanas. Gadījumos, kad no šo zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, jāapsver zemākas atorvastatīna sākuma devas un zemākas maksimālās devas izvēle, un tiek ieteikta atbilstoša pacientu novērošana (skatīt 1. tabulu).

Mērenas darbības CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns diltiazems, verapamils un flukonazols) var paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā (skatīt 1. tabulu). Lietojot eritromicīnu kombinācijā ar statīniem, novērots paaugstināts miopātijas attīstīšanās risks. Mijiedarbības pētījumi, kas izvērtētu amiodarona vai verapamila ietekmi uz atorvastatīnu, nav veikti. Ir zināms, ka gan amiodarons, gan verapamils inhibē CYP3A4 aktivitāti un vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna iedarbību. Tādēļ, lietojot vienlaikus mērenas darbības CYP3A4 inhibitorus, jāizvēlas zemākā maksimālā atorvastatīna deva un tiek ieteikta atbilstoša pacientu klīniskā novērošana. Atbilstoša klīniskā novērošana tiek rekomendēta pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas inhibitora devas pielāgošanas.

CYP3A4 inducētāji

Atorvastatīna un citohroma P450 3A inducētāju (piemēram, efavirenza, rifampicīna, asinszāles preparātu) vienlaikus lietošana var izraisīt mainīgu atorvastatīna koncentrācijas plazmā samazinājumu. Rifampicīna dubultā mijiedarbības mehānisma dēļ (citohroma P450 3A inducēšana un hepatocītu saistīšanas trasportiera OATP1B1 inhibīcija), atorvastatīna un rifampicīna vienlaicīga lietošana tiek rekomendēta, jo novēlota atorvastatīna lietošana pēc rifampicīna lietošanas tika saistīta ar ievērojamu atorvastatīna koncentrācijas plazmā samazināšanos. Lai gan rifampicīna ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma, pacientiem rūpīgi jānovēro zāļu efektivitāte, ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties.

Transporta inhibitori

Transporta proteīnu inhbitori (piem, ciklosporīns) var paaugstināt sistēmiskā atorvastatīna iedarbību (skatīt 1. tabulu). Aknu saistīšanas transportieru inhibīcijas ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma. Ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, tiek rekomendēta devas samazināšana un efektivitātes klīniskā novērošana (skatīt 1. tabulu).

Gemfibrozils /fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana pati par sevi ir saistīta ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot fibrīnskābes atvasinājumus vienlaikus ar atorvastatīnu. Ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, jālieto zemākā atorvastatīna deva, kas sasniedz terapeitisko mērķi un pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana pati par sevi ir saistīta ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Tādēļ šo blakusparādību rašanās risks var būt lielāks, lietojot ezetimibu un atorvastatīnu vienlaikus. Šiem pacientiem tiek rekomendēta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Holestipols

Vienlaikus lietojot holestipolu un atorvastatīnu, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā bija zemāks (atorvastatīna koncentrācijas attiecība: 0,74). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošais efekts, kombinējot atorvastatīnu ar holestipolu, bija lielāks nekā tad, ja šīs zāles lietoja monoterapijas veidā.

Fuzidīnskābe

Miopātijas, ieskaitot rabdomiolīzi, risks var pieaugt, ar statīniem vienlaikus lietojot sistēmisku fuzidīnskābi. Šīs mijiedarbības mehānisms (farmakodinamiskais, famarkokinētiskais vai abi kopā) pašreiz nav zināms. Ir ziņots par rabdomiolīzes gadījumiem (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kuri saņēma šo zāļu kombināciju.

Ja ir nepieciešama ārstēšana ar sistēmisku fuzidīnskābi, atorvastatīna lietošana ir jāpārtrauc visa fuzidīnskābes ārstēšanas perioda laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kolhicīns

Lai gan mijiedarbības pētījumi ar atorvastatīnu un kolhicīnu nav veikti, ir ziņots par miopātijas gadījumiem, lietojot atorvastatīnu un kolhicīnu vienlaikus, un, parakstot atorvastatīnu un kolhicīnu vienlaikus, jāievēro piesardzība.

Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietotām zālēm

Digoksīns

Kad vienlaikus tika lietotas vairākas digoksīna devas un 10 mg atorvastatīna, digoksīna līmenis vienmērīgas koncentrācijas apstākļos plazmā nedaudz palielinājās. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, atbilstoši jānovēro.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

Atorvastatīna vienlaikus lietošana ar perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem paaugstina noretindrona un etinilestradiola līmeni plazmā.

Varfarīns

Klīniskā pētījumā pacientiem, kuri saņēma ilgstošu varfarīna terapiju, 80 mg atorvastatīna dienā lietošana vienlaikus ar varfarīnu izraisīja nelielu protrombīna laika samazināšanos par apmēram 1,7 sekundēm pirmo četru dienu laikā, kas atgriezās normas robežās pēc 15 atorvastatīna lietošanas dienām. Lai gan tikai ļoti retos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgu antikoagulantu mijiedarbību, protrombīna laiks jānosaka pirms atorvastatīna lietošanas uzsākšanas pacientiem, kuri saņem kumarīnu grupas antikoagulantus, kā arī pietiekami bieži terapijas laikā, lai pārliecinātos, ka nenotiek nozīmīgas protrombīna laika izmaiņas. Tiklīdz ir apstiprinājies stabils protrombīna laiks, tas var tikt uzraudzīts tādos intervālos, kādi parasti tiek rekomendēti kumarīnu grupas antikoagulantu pacientiem. Šī procedūra ir jāatkārto, ja atorvastatīna deva tiek mainīta vai tā lietošana tiek pārtraukta. Atorvastatīna lietošana netiek saistīta ar asiņošanu vai izmaiņām protrombīna laikā pacientiem, kuri nelieto antikoagulantus.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušiem. Mijiedarbību apjoms pediatriskā populācijā nav zināms. Iepriekš minētā zāļu mijiedarbība pieaugušiem un 4.4. apakšpunktā minētie brīdinājumi jāņem vērā arī pediatriskai populācijai.

Zāļu mijiedarbība

1. tabula: Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīna farmakokinētiku

Vienlaikus lietotās zāles un dozēšana

Atorvastatīns

Deva (mg)

AUC& attiecība

Klīniskie ieteikumi#

Glekaprevīrs 400 mg OD/ Pibrentasvīrs 120 mg OD, 7 dienas

10 mg OD 7 dienas

8,3

Vienlaikus lietošana ar glekaprevīru vai pibrentasvīru saturošiem preparātiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apkšpunktu).

Tipranavīrs 500 mg BID/ Ritonavīrs 200 mg BID, 8 dienas (14. līdz 21.diena)

40 mg 1. dienā, 10 mg 20.dienā

9,4

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu, nepārsniegt atorvastatīna devu 10 mg dienā. Šiem pacientiem tiek ieteikta klīniskā uzraudzība.

Telaprevīrs 750 mg ik pēc 8 h, 10 dienas

20 mg SD

7,9

Ciklosporīns 5.2 mg/kg/dienā, stabila deva

10 mg OD 28 dienas

8,7

Lopinavīrs 400 mg BID/ Ritonavīrs 100 mg BID, 14 dienas

20 mg OD 4 dienas

5,9

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu, tiek rekomendēta zemāka atorvastatīna uzturošā deva. Ja atorvastatīna deva pārsniedz 20 mg, tiek ieteikta šo pacientu klīniskā uzraudzība.

Klaritromicīns 500 mg BID, 9 dienas

80 mg OD 8 dienas

4,5

Sahinavīrs 400 mg BID/ Ritonavīrs (300 mg BID no 5. līdz 7.dienai, paaugstināta līdz 400 mg BID 8.dienā), 4.-18. dienai, 30 minūtes pēc atorvastatīna lietošanas

40 mg OD 4 dienas

3,9

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu, tiek rekomendēta zemāka atorvastatīna uzturošā deva. Ja atorvastatīna deva pārsniedz 40 mg, tiek ieteikta šo pacientu klīniskā uzraudzība.

Darunavīrs 300 mg BID/

Ritonavīrs 100 mg BID, 9 dienas

10 mg OD 4 dienas

3,4

Itrakonazols 200 mg OD, 4 dienas

40 mg SD

3,3

Fosamprenavīrs 700 mg BID/ Ritonavīrs 100 mg BID, 14 dienas

10 mg OD 4 dienas

2,5

Fosamprenavīrs 1400 mg BID, 14 dienas

10 mg OD 4 dienas

2,3

Elbasvīrs 50 mg OD/ Grazoprevīrs 200 mg OD, 13 dienas

10 mg SD

1,95

Gadījumā, kad vienlaikus tiek lietoti elbasvīru vai grazoprevīru saturoši preparāti, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt dienas devu 20 mg.

Nelfinavīrs 1250 mg BID, 14 dienas

10 mg OD 28 dienas

1,74

Nav īpašu ieteikumu.

Greipfrūtu sula, 240 mL OD *

40 mg, SD

1,37

Neiesaka vienlaikus lietot atorvastatīnu un lielu daudzumu greipfrūtu sulas.

Diltiazems 240 mg OD, 28 dienas

40 mg, SD

1,51

Pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas devas pielāgošanas, šiem pacientiem tiek ieteikta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Eritromicīns 500 mg QID, 7 dienas

10 mg, SD

1,33

Šiem pacientiem tiek ieteikta mazāka maksimālā deva un klīniskā uzraudzība.

Amlodipīns 10 mg, vienreizēja deva

80 mg, SD

1,18

Nav īpašu ieteikumu.

Cimetidīns 300 mg QID, 2 nedēļas

10 mg OD 2 nedēļas

1,00

Nav īpašu ieteikumu.

Holestipols 10 g BID, 8 nedēļas

40 mg OD 28 nedēļas

0,74**

Nav īpašu ieteikumu.

Magnija un alumīnija hidroksīdu antacīdā suspensija, 30 mL QID, 17 dienas

10 mg OD 15 dienas

0,66

Nav īpašu ieteikumu.

Efavirenzs 600 mg OD, 14 dienas

10 mg for 3 days

0,59

Nav īpašu ieteikumu.

Rifampicīns 600 mg OD, 7 dienas (vienlaikus lietošana)

40 mg SD

1,12

Ja no vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, atorvastatīna vienlaicīga lietošana ar rifampicīnu ir rekomendēta ar klīnisko uzraudzību.

Rifampicīns 600 mg OD, 5 dienas (dalītas devas)

40 mg SD

0,20

Gemfibrozils 600 mg BID, 7 dienas

40 mg SD

1,35

Šiem pacientiem tiek rekomendēta zemāka sākuma deva un klīniskā uzraudzība.

Fenofibrāts 160 mg OD, 7 dienas

40mg SD

1,03

Šiem pacientiem tiek rekomendēta zemāka sākuma deva un klīniskā uzraudzība.

Boceprevīrs 800 mg TID, 7 dienas

40 mg SD

2,3

Šiem pacientiem tiek rekomendēta zemāka sākuma deva un klīniskā uzraudzība. Atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā, lietojot kopā ar boceprevīru.

& Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atovastatīns salīdzinājumā ar atorvastatīnu vienu pašu).

# Klīniskam nozīmīgumam skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu.

* Satur vienu vai vairākus komponentus, kas inhibē CYP3A4 un var paaugstināt līmeni plazmā zālēm, kuras tiek metabolizētas ar CYP3A4. 240 ml glāzes greipfrūtu sulas lietošana arī izraisīja aktīvā ortohidroksi metabolīta AUC samazināšanos par 20,4%. Liela daudzuma greipfrūtu sulas lietošana (vairāk nekā 1,2 l dienā 5 dienas) paaugstināja atorvastatīna AUC 2,5 reizes un aktīvo (atorvastatīns un metabolīti) HMG-CoA reduktāzes inhibitoru AUC 1,3 reizes.

** Attiecība noteikta no viena parauga, kas paņemts 8–16 stundas pēc devas.

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva; BID = divreiz dienā; TID = trīsreiz dienā; QID = četras reizes dienā.

2. tabula: Atorvastatīna ietekme uz vienlaikus lietoto zāļu farmakokinētiku

Atorvastatīns un dozēšana

Vienlaikus lietotās zāles

Zāles/Deva (mg)

AUC& attiecība

Klīniskie ieteikumi

80 mg OD 10 dienas

Digoksīns 0,25 mg OD, 20 dienas

1,15

Pacienti, kuri lieto digoksīnu, rūpīgi jānovēro.

40 mg OD 22 dienas

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi OD, 2 mēneši

- noretindrons 1 mg

-etinilestradiols 35 μg

1,28

1,19

Nav specifisku rekomendāciju.

80 mg OD 15 dienas

* Fenazons, 600 mg SD

1,03

Nav specifisku rekomendāciju.

10 mg, SD

Tipranavīrs 500 mg BID/ritonavīrs 200 mg BID, 7 dienas

1,08

Nav specifisku rekomendāciju.

10 mg, OD 4 dienas

Fosamprenavīrs 1400 mg BID, 14 dienas

0,73

Nav specifisku rekomendāciju.

10 mg OD 4 dienas

Fosamprenavīrs 700 mg BID/ritonavīrs 100 mg BID, 14 dienas

0,99

Nav specifisku rekomendāciju.

& Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar atorvastatīnu vienu pašu).

* Atkārtota atorvastatīna un fenazona vienlaikus lietošana uzrādīja nelielu vai nenosakāmu ietekmi uz fenazona klīrensu.

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietēm reproduktīvā vecumā terapijas laikā jālieto atbilstoša kontracepcijas metode (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

TORVACARD ir kontrindicēts grūtniecēm (skatīt 4.3. apakšpunktu). Zāļu drošums grūtniecības laikā pagaidām nav pierādīts. Kontrolēti klīniskie pētījumi ar atorvastatīna lietošanu grūtniecēm nav veikti. Saņemti reti ziņojumi par iedzimtām anomālijām pēc HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietošanas. Pētījumi dzīvniekiem uzrāda zāļu toksisku iedarbību uz vairošanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Mātes ārstēšana ar atorvastataīnu var samazināt augļa mevalonāta līmeni, kas ir holesterīna sintēzes prekursors. Ateroskleroze ir hronisks process, un parasti lipīdu līmeni pazeminošo līdzekļu lietošanas pārtraukšanai grūtniecības laikā ir neliela riska ietekme ilgtermiņā, saistībā ar primāro hiperholesterinēmiju.

Tādēļ TORVACARD nevajadzētu lietot grūtniecēm, sievietēm, kuras cenšas palikt stāvoklī vai domā, ka varētu būt stāvoklī. Ārstēšana ar TORVACARD jāpārtrauc grūtniecības laikā vai līdz brīdim, kad tiek apstiprināts, ka sieviete nav stāvoklī (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai atorvastatīns vai tā metabolīti nonāk mātes pienā. Žurkām atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā ir līdzīgs to līmenim pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ņemot vērā nopietnu blakusparādību rašanās iespēju, sievietēm, kuras lieto TORVACARD nevajadzētu barot ar krūti savus bērnus (skatīt 4.3. apakšpunktu). Atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta krūts barošanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Pētījumos dzīvniekiem atorvastatīns neuzrādīja ietekmi uz vīrišķo vai sievišķo fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Atorvastatīns praktiski neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Pēc placebo kontrolēto klīnisko pētījumu datiem, no 16066 pacientiem (8755 atorvastatīna salīdzinot ar 7311 placebo), kuri lietoja atorvastatīnu vidēji 53 nedēļas, blakusparādību dēļ pētījumu pārtrauca 5,2% atorvastatīna grupas pacienti, salīdzinot ar 4,0% placebo grupas pacientu.

Pēc klīnisko pētījumu datiem un ilgstošu pēcreģistrācijas uzraudzības pieredzi tālāk uzrādīts atorvastatīna blakusparādību profils.

Konstatēto blakusparādību biežums sadalīts šādās gradācijās: bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000) un ļoti reti (≤1/10000), nav zināmi (nevar novērtēt no pieejamiem datiem).

Infekcijas un infestācijas:

Bieži: nazofaringīts.

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Reti: trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži: alerģiskas reakcijas.

Ļoti reti: anafilakse.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: hiperglikēmija.

Retāk: hipoglikēmija, svara pieaugums, anoreksija.

Psihiskie traucējumi

Retāk: murgi, bezmiegs.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvas sāpes.

Retāk: reibonis, parestēzija, hipoestēzija, disgeizija (garšas uztveres traucējumi), amnēzija.

Reti: perifēra neiropātija.

Acu slimības

Retāk: neskaidra redze.

Reti: redzes traucējumi.

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: tinnīts.

Ļoti reti: dzirdes zudums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: sāpes rīklē un kaklā, deguna asiņošana.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: aizcietējums, vēdera uzpūšanās, dispepsija, slikta dūša, caureja.

Retāk: vemšana, sāpes vēderā, atraugas, pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: hepatīts.

Reti: holestāze.

Ļoti reti: aknu mazspēja.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: nātrene, izsitumi uz ādas, nieze, alopēcija.

Reti: angioedēma, bullozs dermatīts, ieskaitot multiformo eritēmu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermālo nekrolīzi.

Skeleta - muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: mialģija, artralģija, sāpes ekstremitātēs, muskuļu spazmas, locītavu pietūkums, sāpes mugurā.

Retāk: sāpes skausta rajonā, muskuļu vājums.

Reti: miopātija, miozīts, rabdomiolīze, muskuļa plīsums, tendinopātija, kas dažreiz komplicējas ar cīpslas plīsumu.

Ļoti reti: sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms.

Nav zināmi: imunoloģiskas izcelsmes nekrotizējoša miopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti: ginekomastija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: savārgums, astēnija, sāpes krūtīs, perifēra tūska, nogurums, drudzis.

Izmeklējumi

Bieži: izmainīti aknu funkcionālie testi, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs.

Retāk: leikocīti urīnā.

Tāpat kā citu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietošanas laikā pacientiem, kuri ārstējas ar atorvastatīnu, novērota transamināžu līmeņa paaugstināšanās serumā. Šīs novirzes parasti bija nelielas un pārejošas, un to dēļ nebija jāpārtrauc ārstēšanās. Klīniski būtisks transamināžu līmeņa pieaugums serumā (vairāk nekā 3 reizes pārsniedza NAR) konstatēts 0,8% ar atorvastatīnu ārstēto pacientu. Šī paaugstināšanās bija atkarīga no devas un atgriezeniska visiem pacientiem.

Kreatīnfosfokināzes (KFK) līmeņa pieaugums serumā, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedza NAR, klīniskajos pētījumos novērots 2,5% ar atorvastatīnu ārstēto pacientu - tāpat kā lietojot citus HMG-CoA reduktāzes inhibitorus. KFK līmenis, kas vairāk nekā 10 reizes pārsniedza NAR, novēroja 0,4% pacientu, kas lietoja atorvastatīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ar atorvastatīnu ārstētiem pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz 17 gadiem nevēlamo blakusparādību profils kopumā bija līdzīgs pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo, un visbiežākās nevēlamās blakusparādības abās grupās, neatkarīgi no cēlonības izvērtējuma, bija infekcijas. 3 gadu ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo nobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un veica auguma un svara mērījumus, netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un dzimumnobriešanu. Pediatriskiem pacientiem drošuma un panesamības profils bija līdzīgs zināmajam atorvastatīna drošuma profilam pieaugušajiem pacientiem.

Klīnisko pētījumu datubāze satur drošuma datus par 520 pediatriskiem pacientiem, kuri saņēma atorvastatīnu. Starp tiem 7 pacienti bija vecumā līdz 6 gadiem, 121 pacienti bija vecumā no 6 līdz 9 gadiem, un 392 pacienti bija vecumā no 10 līdz 17 gadiem.

Balstoties uz pieejamiem datiem, paredzamais blakusparādību biežums, veids un nopietnība bērniem ir tāds pats kā pieaugušiem.

Šādas blakusparādības ir ziņots saistībā ar dažu statīnu lietošanu:

Seksuāla disfunkcija,

Depresija,

Atsevišķi intersticiālas plaušu slimības gadījumi, īpaši ilgstošas terapijas laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Cukura diabēts: biežums atkarīgs, vai ir riska faktori (glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā ≥ 5,6 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija anamnēzē), vai to nav.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Atorvastatīna pārdozēšanas gadījumā specifiskas terapijas nav. Ja notikusi pārdozēšana, pacients jāārstē simptomātiski un, pēc nepieciešamības jāuzsāk uzturošie pasākumi. Jāveic aknu funkcionālie testi un jāseko KFK līmenim serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas proteīniem, nav sagaidāms, ka hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Lipīdus pārveidojošie līdzekļi, HMG-CoA reduktāzes inhibitori,

ATĶ kods: C10AA05

Atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG-CoA reduktāzes inhibitors. HMG-CoA reduktāze ir enzīms, no kura atkarīga 3-hidroksi-3-metil-glutaril-koenzīma A pārvēršanās mevalonātā - sterolu, tostarp holesterīna, priekštecī. Aknās triglicerīdi un holesterīns tiek iekļauti ļoti zema blīvuma lipoproteīnu (ĻZBL) struktūrā, kuri nonāk plazmā un tiek transportēti uz perifērajiem audiem. No ĻZBL veidojas zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), kas tiek katabolizēti galvenokārt ar receptoru starpniecību, kuriem piemīt augsta afinitāte pret ZBL (ZBL receptori).

Atorvastatīns pazemina holesterīna un lipoproteīnu līmeni serumā, inhibējot HMG-CoA reduktāzi un tādējādi kavējot holesterīna biosintēzi aknās, kā arī palielina ZBL receptoru skaitu uz hepatocītu virsmas, tādējādi paātrinot ZBL saistīšanos un katabolismu.

Atorvastatīns kavē ZBL veidošanos un reducē ZBL daļiņu skaitu. Atorvastatīns izteikti un ilglaicīgi paaugstina ZBL receptoru aktivitāti, vienlaikus radot labvēlīgas kvalitatīvas pārmaiņas cirkulējošo ZBL daļiņu struktūrā. Atorvastatīns samazina ZBL holesterīna daudzumu arī homozigotās pārmantotās hiperholesterinēmijas pacientiem, proti, ir efektīvs populācijā, kas līdz šim nav reaģējusi uz lipīdus samazinošiem medikamentiem.

Dažādu devu iedarbības pētījumos pierādīts, ka atorvastatīns samazina kopējā holesterīna (30%-46%), ZBL holesterīna (41%-61%), apolipoproteīna B (34%-50%) un triglicerīdu (14%-33%) koncentrāciju, vienlaikus vairāk vai mazāk paaugstinot ABL holesterīna un apolipoproteīna A1 līmeni. Šie rezultāti attiecas uz pacientiem ar pārmantotu heterozigotu hiperholesterinēmiju, nepārmantotām hiperholesterinēmijas formām un jaukto hiperlipidēmiju, tostarp pacientiem ar neinsulinējamo cukura diabētu.

Pierādīts, ka kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un apolipoproteīna B līmeņa krišanās samazina kardiovaskulāru epizožu un kardiovaskulārās mirstības risku.

Pārmantotas hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Daudzcentru 8 nedēļu atklātā līdzjūtīgas ārstēšanas pētījumā ar dažāda ilguma izvēles pagarinājuma fāzi, tika iesaistīti 335 pacienti, no kuriem 89 tika identificēti kā pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigtās formas pacienti. No šiem 89 pacientiem vidējais ZBL holesterīna samazinājums bija aptuveni 20%. Atorvastatīns tika lietots devās līdz 80mg/ dienā.

Ateroskleroze

Pētījumā par aterosklerozes reversibilitāti ar agresīvu lipīdus pazeminošu terapiju (Reversing Atherosclerosis with Aggressive Lipid-Lowering Study (REVERSAL)) pacientiem ar koronāro sirds slimību novērtēja intensīvas lipīdus pazeminošas terapijas efektu ar 80 mg atorvastatīna un standarta lipīdus pazeminošu terapiju ar 40 mg pravastatīna uz koronāro aterosklerozi, izvērtējot ar intravaskulāro ultrasonogrāfiju (IVUS) angiogrāfijas laikā. Šajā randomizētā, dubult-aklā, multicentru, kontrolētā klīniskā pētījumā 502 pacientiem IVUS tika veikta pētījumu uzsākot un pēc 18 mēnešiem. Atorvastatīna grupā (n=253) ateroskleroze nebija progresējusi.

Ateromas kopējā tilpuma vidējās izmaiņas procentuāli (primārais pētījuma kritērijs) salīdzinot ar pētījuma sākumu bija – 0,4% (p=0,98) atorvastatīna grupā un + 2,7% (p=0,001) pravastatīna grupā (n=249). Salīdzinot ar pravastatīnu, atorvastatīna efekts bija statistiski ticams (p=0,02). Šajā pētījumā netika novērtēta intensīvās lipīdus pazeminošās terapijas ietekme uz kardiovaskulāriem galarezultātiem (piemēram, revaskularizācijas nepieciešamība, nefatāls miokarda infarkts, koronāra nāve).

Atorvastatīna grupā ZBL holesterīna pazeminājums bija vidēji līdz 2,04 mmol/l ± 0,8 (78,9 mg/dl ± 30), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 28) un pravastatīna grupā ZBL holesterīns vidēji tika samazināts līdz 2,85 mmol/l ± 0,7 (110 mg/dl ± 26), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 26) (p=0,0001). Atorvastatīns arī būtiski samazināja kopējā holesterīna daudzumu par 34,1% (pravastatīns: - 18,4%, p<0,0001), vidējo triglicerīdu līmeni par 20% (pravastatīns: - 6,8%, p=0,0009) un vidējo apolipoproteīna B līmeni par 39,1% (pravastatīns: - 22,0%, p<0,0001). Atorvastatīns vidēji palielināja ABL holesterīnu par 2,9% (pravastatīns: + 5,6%, p=nav ticams). Atorvastatīna grupā CRO vidēji samazinājās par 36,4% salīdzinājumā ar 5,2% pravastatīna grupā (p<0,0001).

Pētījuma rezultāti tika iegūti, lietojot 80 mg lielu devu. Tādēļ tos nevar attiecināt uz zemākām zāļu devām.

Drošuma un panesamības profili abās terapijas grupās bija līdzīgi.

Šajā pētījumā netika izvērtēta intensīvas lipīdu līmeņa samazināšanas ietekme uz galvenajiem kardiovaskulārajiem galarezultātiem. Tādēļ šo rezultātu klīniskais nozīmīgums saistībā ar kardiovaskulāro notikumu primāro un sekundāro novēršanu nav zināma.

Akūts koronārs sindroms

MIRACL pētījumā novērtēta 80 mg liela atorvastatīna deva 3086 pacientiem (atorvastatīns n=1538; placebo n=1548) ar akūtu koronāro sindromu (MI bez Q zoba vai nestabilo stenokardiju). Terapija tika uzsākta akūtajā periodā uzreiz pēc stacionēšanas un turpinājās 16 nedēļas. Terapija ar atorvastatīnu 80 mg/dienā pagarināja laiku līdz kombinētajam primārajam galarezultātam, kurš definēts kā jebkura cēloņa izraisīta nāve, nefatāls MI, atdzīvināšana pēc sirds apstāšanās vai stenokardija ar miokarda išēmijas pazīmēm, kādēļ nepieciešama hospitalizācija, liecinot par riska samazinājumu par 16% (p=0,048). To veidoja galvenokārt atkārtotas hospitalizācijas gadījumu skaita samazināšanās par 26% stenokardijas un miokarda išēmijas dēļ (p=0,018). Atšķirības pēc citiem, sekundāriem galarezultātiem nebija statistiski nozīmīgas (kopumā: placebo − 22,2%, atorvastatīns − 22,4%).

Atorvastatīna drošuma profils MIRACL pētījumā neatšķīrās no 4.8. apakšpunktā aprakstītā.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu sirds koronāro slimību (KSS) vērtēta randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā − angļu-skandināvu kardiālo rezultātu pētījuma lipīdu līmeņa pazemināšanas atzarā (ASCOT-LLA − Anglo-Scandinavian Cardiac Outcomes Trial Lipid Lowering Arm). Pētījumā iekļautie pacienti bija hipertensīvi, 40−79 gadus veci, bez miokarda infarkta vai stenokardijas ārstēšanas anamnēzes, ar triglicerīdu līmeni TG ≤6.5 mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3 iepriekš definēti riska faktori: vīrieša dzimums, vecums ≥ 55 gadi, smēķēšana, cukura diabēts, KSS pirmās pakāpes radiniekam, TG:ABL holesterīns >6, perifēro asinsvadu slimība, kreisā ventrikula hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs notikums, specifiskas EKG pārmaiņas, proteinūrija/ albuminūrija. Ne visiem pacientiem bija augsts pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma risks.

Pacienti saņēma hipotensīvu terapiju (amlodipīnu vai atenololu) un, vai nu atorvastatīnu 10 mg dienā (n=5168), vai placebo (n=5137).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska

samazinājums (%)

Notikumu skaits (atorvastatīns vs placebo)

Absolūtā riska

samazinājums1 (%)

p

Fatāla KSS + nefatāls MI

36%

100 vs 154

1,1%

0,0005

Kardiovaskulāro notikumu un revaskularizācijas procedūru kopskaits

20%

389 vs 483

1,9%

0,0008

Koronāro notikumu kopskaits

29%

178 vs 247

1,4%

0,0006

1Pēc notikumu aptuvenā skaita starpības vidēji 3,3 gadus ilgā novērošanas periodā. KSS − sirds koronārā slimība, MI − miokarda infarkts.

Būtiski nesamazinājās kopējā un kardiovaskulārā mirstība (185 vs 212 atgadījumi, p=0,17 un 74 vs 82 atgadījumi, p=0,51). Apakšgrupu analīzē pēc dzimuma (81% vīriešu, 19% sieviešu) konstatēts labvēlīgs atorvastatīna efekts vīriešiem, bet ne sievietēm, iespējams, tādēļ, ka sieviešu apakšgrupā novērots neliels notikumu skaits. Vispārējā un kardiovaskulārā mirstība bija lielāka sievietēm (38 vs 30 un 17 vs 12), tomēr šī atrade nebija statistiski nozīmīga. Novērota būtiska sakarība ar hipotensīvo pamatterapiju. Atorvastatīns ievērojami samazināja primārā gala iznākuma (fatālas KSS + nefatāla MI) iestāšanos ar amlodipīnu ārstētiem pacientiem (HR 0,47 (0,32−0,69) p=0,00008), turpretim ar atenololu ārstēto pacientu grupā tas nenotika (HR 0,83 (0,59−1,17 ), p= 0,287).

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu kardiovaskulāro slimību vērtēta arī randomizētā, dubultmaskētā, multicentru, placebo kontrolētā pētījumā − Atorvastatīna kolaboratīvā pētījumā diabēta pacientiem (CARDS − Collaborative Atorvastatin Diabetes Study) − kurā bija ietverti pacienti ar 2.tipa cukura diabētu vecumā no 40−75 gadiem, bez kardiovaskulāras slimības anamnēzē, kam ZBL-H ≤4,14 mmol/l (160 mg/dl) un TG ≤6,78 mmol/l (600 mg/dl). Visiem pacientiem bija vismaz 1 no šādiem riska faktoriem: hipertensija, smēķēšanas turpināšana, retinopātija, mikroalbuminūrija vai makroalbuminūrija.

Pacienti vidēji 3,9 gadus lietoja vai nu atorvastatīnu pa 10 mg dienā (n=1428), vai placebo (n=1410).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska

samazinājums

(%)

Notikumu skaits (atorvastatīns vs placebo)

Absolūtā riska

samazinājums1 (%)

p

Nozīmīgi kardiovaskulārie notikumi (fatāli un nefatāli AMI, “mēmi” MI, akūta koronāra nāve, nestabilā stenokardija, koronāro artēriju šuntēšana, perkutānā transluminālā koronārā angioplastija, revaskularizācijas, insulti)

37%

83 vs 127

3,2%

0,0010

MI (fatāli un nefatāli, “mēmi” MI)

42%

38 vs 64

1,9%

0,0070

Insulti (fatāli un nefatāli)

48%

21 vs 39

1,3%

0,0163

1Pēc notikumu aptuvenā skaita starpības vidēji 3,9 gadus ilgā novērošanas periodā. AMI − akūts miokarda infarkts; MI − miokarda infarkts.

Terapijas efekta atkarība no pacienta dzimuma, vecuma vai sākotnējā ZBL holesterīna līmeņa netika konstatēta. Novērota pozitīva tendence mirstības ziņā (82 nāves gadījumi placebo grupā un 61 nāves gadījums atorvastatīna grupā; p=0,0592).

Atkārtots insults

Pētījumā “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) novērtēts 80 mg atorvastatīna vai placebo efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIL). 60% no viņiem bija vīrieši, pacienti bija vecumā no 21-92 gadiem (vidējais vecums – 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma sākumā vidēji bija 133 mg/dl (3,4 mmol/l). Vidējais ZBL-C, saņemot atorvastatīnu, bija 73 mg/dl (1,9 mmol/l), bet lietojot placebo – 129 mg/dl (3,3 mmol/l). Vidējais novērošanas laiks bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā galarezultāta – fatāla vai nefatāla insulta – risku par 15% (riska attiecība 0,85; 95% ticamības intervāls, 0,72-1,00; p=0,05 vai 0,84; 95% TI, 0,71-0,99; p=0,03 pēc pielāgošanas sākumstāvokļa faktoriem). Kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā – 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta biežumu (218/2365, 9,2% vs 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta biežumu (55/2365, 2,3% vs 33/2366, 1,4%; p=0,02).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši hemorāģisku insultu (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06; 95% TI, 0,84-19,57), bet išēmiskā insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 1,64; 95% TI, 0,27--9,82).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru infarktu (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99; 95% TI, 1,71-14,61), vienlaikus šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA 0,76; 95% TI, 0,57-1,02). Iespējams, ka lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kas ārstējas ar 80 mg atorvastatīna dienā, insulta neto risks ir paaugstināts.

Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 15,6% (7/45), bet placebo grupā – 10,4% (5/48). Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu lakunāru infarktu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9% (77/708), bet placebo grupā – 9,1% (64/701).

Pediatriskā populācija

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz

17 gadiem

Tika veikts 8 nedēļu atklāts pētījums bērniem un pusaudžiem ar ģenētiski apstiprinātu pārmantoto hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un izejas ZBL holesterīnu ≥4 mmol/L, lai izvērtētu atorvastatīna farmakokinētiku, farmakodinamiku, drošumu un panesamību. Kopumā pētījumā tika iesaistīti 39 bērni un pusaudži vecumā no 6 līdz 17 gadiem. A grupā bija iekļauti 15 bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem un I stadiju pēc Tannera klasifikācijas. B grupā bija iekļauti 24 bērni vecumā no 10 līdz 17 gadiem un ≥ II stadiju pēc Tannera klasifikācijas.

Atorvastatīna sākuma deva A grupā bija 5 mg košļājamā tablete dienā un B grupā 10 mg tablete dienā. Atorvastatīna devu tika atļauts dubultot, ja 4. nedēļā subjekts nesasniedza mērķa rezultātu ZBL holesterīns <3,35 mmol/l un ja atorvastatīna panesamība bija laba.

Pēc 2 nedēļām ZBL holesterīna, kopējā holesterīna, ļoti zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna un apolipoproteīna B vidējie rādītāji samazinājās visiem subjektiem. Subjektiem, kuri saņēma dubultu devu, papildus samazinājums tika novērots jau 2 nedēļas pēc devas palielinājuma, salīdzinot ar sākuma novērtējumu. Procentuāli vidējie lipīdu samazināšanās rādītāji bija līdzīgi abās grupās, neskatoties uz to, vai subjektiem tika saglabāta sākuma deva, vai arī tā tika dubultota. 8.nedēļā vidējās procentuālās izmaiņas, salīdzinot ar sākuma stāvokli ZBL holesterīnam un kopējam holesterīnam bija aptuveni 40% un 30%.

Otrā atklātā, vienas grupas pētījumā tikai iekļauts 271 vīriešu un sieviešu dzimuma bērns vecumā no 6 līdz 15 gadiem ar HeFH (Heterozygous Familial Hypercholesterolaemia, pārmantotā hiperholesterinēmijas heterozigotā forma), kuri periodā līdz trīs gadiem saņēma atorvastatīnu. Iekļaušanai pētījumā bija nepieciešama apstiprināta HeFH un ZBL holesterīna līmenis ≥ 4 mmol/l (aptuveni 152 mg/dl) sākumstāvoklī. Pētījumā tika iekļauti 139 bērni ar Tannera 1. attīstības stadiju (kas parasti aptver 6 līdz 10 gadu vecuma periodu). Atorvastatīna deva (reizi dienā) tika uzsākta ar 5 mg (košļājamā tablete) bērniem, kuri bija jaunāki par 10 gadiem. Bērniem vecumā no 10 gadiem tika uzsākta 10 mg atorvastatīna terapija (reizi dienā). Visiem bērniem deva varēja tikt titrēta uz augstāku devu, lai sasniegtu mērķi < 3,35 mmol/l ZBL holesterīna. Vidējā svērtā deva bērniem no 6 līdz 9 gadu vecumam bija 19,6 mg, un vidējā svērtā deva bērniem vecumā no 10 gadiem bija 23,9 mg.

Vidējā (+/- SN) sākumstāvokļa ZBL holesterīna vērtība bija 6,12 (1,26) mmol/l, kas ir aptuveni 233 (48) mg/dl. Galīgos rezultātus skatīt 4. tabulā.

Dati bija atbilstoši tam, ka zāles neuzrādīja ietekmi uz nevienu augšanas un attīstības parametru (tas ir, garumu, svaru, ĶMI, Tannera stadiju, pētnieka novērtējumu par vispārējo nobriešanu un attīstību) pediatriskajiem un pusaudžu pacientiem ar HeFH, kuri saņēma atorvastatīna terapiju 3 gadu ilgā pētījuma laikā. Pētnieka novērtētā zāļu ietekme uz garumu, svaru, ĶMI pēc vecuma un pēc dzimuma vizītēs netika reģistrēta.

4. tabula. Atorvastatīna lipīdu samazinošā ietekme pusaudžu zēniem un meitenēm ar pārmantoto hiperholesterinēmiju heterozigotā formā (mmol/l)

Laika punkts

N

TC (SN)

ZBL (SN)

ABL (SN)

TG (SN)

Apo B (SN)#

Sākumstāvoklis

271

7,86(1,30)

6,12(1,26)

1,314(0,2663)

0,93(0,47)

1,42(0,28)**

30. mēnesis

206

4,95(0,77)*

3,25(0,67)

1,327(0,2796)

0,79(0,38)*

0,90(0,17)*

36. mēnesis/terapijas beigas

240

5,12(0,86)

3,45(0,81)

1,308(0,2739)

0,78(0,41)

0,93(0,20)***

TC= kopējais holesterīns; ZBL = zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns; ABL = augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns; TG = triglicerīdi; Apo B = apolipoproteīns B; “36. mēnesis/terapijas beigas” iekļauj gala vizītes datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza dalību pirms plānotā 36. mēneša laika punkta, un pilnus 36 mēnešu datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza 36 mēnešu ilgo dalību; “*”= 30. mēnesī N šim parametram bija 207; “**”= Sākumstāvokļa N šim parametram bija 270; “***” = 36. mēnesī/terapijas beigās N šim parametram bija 243; “#”=Apo B norādītā mērvienība ir g/l.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz

17 gadiem

Pēc atklātā pētījuma tika veikts dubultmaskēts, placebo kontrolēts pētījums, kurā tika iekļauti 187 zēni un meitenes pēc menstruāciju sākšanās vecumā no 10 līdz 17 gadiem (vidējais vecums 14,1 gads) ar pārmantotu hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vai smagu hiperholesterinēmiju, un kuri uz 26 nedēļām tika randomizēti atorvastatīna grupā (n=140) vai placebo grupā (n=47), bet pēc tam 26 nedēļas visi saņēma atorvastatīnu. Atorvastatīna deva bija 10 mg vienu reizi dienā pirmajās 4 nedēļās un pēc tam tika palielināta līdz 20 mg, ja ZBL holesterīna līmenis bija >3,36 mmol/L. Atorvastatīns ievērojami samazināja kopējā holesterīna, ZBL holesterīna, triglicerīdu un apolipoproteīna B līmeni plazmā 26 nedēļu ilgās dubultmaskētās fāzes laikā. 26 nedēļu ilgās dubultmaskētās fāzes laikā vidējais sasniegtais ZBL holesterīna līmenis atorvastatīna grupā bija 3,38 mmol/l (amplitūda: 1,81- 6,26 mmol/l, salīdzinot ar 5,91 mmol/l (amplitūda: 3,93-9,96 mmol/l) placebo grupā.

Papildus pediatriskie pētījumi, salīdzinot atorvastatīna un kolestipola iedarbību 10 līdz 18 gadus veciem pacientiem ar hiperholesterinēmiju, parādīja, ka atorvastatīns (N=25) izraisīja ievērojamu ZBL holesterīna līmeņa samazināšanos 26. nedēļā (p<0,05), salīdzinājumā ar kolestipolu (N=31).

Individuālas ārstēšanas (Compassionate use) pētījumā pacientiem ar smagu hiperholesterinēmiju (tai skaitā hiperholesterinēmijas homozigoto formu) tika iekļauti 46 ar atorvastatīnu ārstēti pediatriskie pacienti, un devas tika titrētas atbilstoši atbildes reakcijai (daži subjekti saņēma 80 mg dienā). Pētījums ilga 3 gadus: ZBL holesterīna līmenis tika pazemināts par 36%.

Nav izvērtēta atorvastatīna lietošanas ilgtermiņa ietekme uz bērniem ar mērķi samazināt saslimstību un mirstību pieauguša cilvēka dzīves laikā.

Eiropas zāļu aģentūra neizvirza prasību iesniegt atorvastatīna pētījuma rezultātus bērniem vecumā no 0 līdz 6 gadiem ar hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem ar hiperholesterinēmijas homozigoto formu, kombinētu hiperholesterinēmiju, primāru hiperholesterinēmiju un kardiovaskulāro notikumu novēršanai (skatīt 4.2. apakšpunktu par lietošanu bērniem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas atorvastatīns strauji uzsūcas; maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta pēc 1-2 stundām. Absorbētais apjoms palielinās proporcionāli atorvastatīna devai. Atorvastatīna apvalkoto tablešu biopieejamība, salīdzinot ar perorālo šķīdumu, ir 95-99%. Atorvastatīna absolūtā biopieejamība ir ap 12%, un HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes sistēmiskā pieejamība - ap 30%. Zemās sistēmiskās pieejamības iemesls ir presistēmiskais klīrenss kuņģa-zarnu trakta gļotādā un/vai primārā metabolizācija aknās.

Izkliede

Atorvastatīna vidējais izplatīšanās tilpums ir aptuveni 38 litri. Vairāk nekā 98% atorvastatīna saistās ar plazmas proteīniem.

Biotransformācija

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 līdz ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem derivātiem, kā arī dažādiem beta oksidācijas produktiem. Atsevišķi no citiem ceļiem šie produkti tālāk metabolizējas caur glikuronidāciju. In vitro ortohidroksilēto un parahidroksilēto HMG-CoA reduktāzi inhibējošā aktivitāte ir ekvivalenta atorvastatīna aktivitātei. Ap 70% no cirkulējošās, HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes saista ar aktīvajiem metabolītiem.

Eliminācija

Atorvastatīns pēc hepatiskas un/vai ekstrahepatiskas metabolizēšanās izdalās galvenokārt ar žulti. Tomēr nozīmīga enterohepātiska recirkulācija, acīm redzot, nenotiek. Atorvastatīna vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas cilvēkam ir ap 14 stundām. HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pusperiods ir apmēram 20-30 stundas, jo tās realizācijā piedalās aktīvie metabolīti.

Atorvastatīns ir aknu transportvielu substrāts, organisko anjonu transporta polipeptīdu 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportviela. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Ir noteikts, ka atorvastatīns ir arī noplūdes tranportvielu multizāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un žults klīrensu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Veseliem, gados vecākiem cilvēkiem atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir augstāka nekā gados jauniem pieaugušiem; bet to efekts uz lipīdiem ir samērā līdzīgs tam, kādu novēro gados jaunāku pacientu populācijā.

Pediatriskā populācija

8 nedēļu atklātā pētījumā 6-17 gadus veci pediatriskie pacienti ar pārmantotu hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un izejas ZBL holesterīnu ≥4 mmol/L tika ārstēti ar atorvastatīna 5 mg vai 10 mg košļājamām tabletēm vai 10 mg vai 20 mg apvalkotām tabletēm vienu reizi dienā attiecīgi I stadijas (N=15) vai ≥II stadijas (N=24) grupā pēc Tannera klasifikācijas. Ķermeņa svars bija vienīgais nozīmīgais atorvastatīna populācijas farmakokinētikas izmaiņu veids. Novērotais atorvastatīna orālais klīrenss pediatriskiem pacientiem ir līdzīgs kā pieaugušiem, nosakot alometriski pēc ķermeņa svara. Tika novērots konsekvents ZBL holesterīna un kopējā holesterīna līmeņa samazinājums pēc atorvastatīna un o-hidroksiatorvastatīna ekspozīcijas.

Dzimums

Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija sievietēm atšķiras no koncentrācijas vīriešiem (sievietēm Cmax ir aptuveni par 20% augstāks, savukārt zemlīknes laukums (AUC) ir par 10% mazāks). Šai atšķirībai nebija klīniskas nozīmes, jo tā neradīja nekādas klīniski nozīmīgas lipīdu līmeņa atšķirības vīriešiem un sievietēm.

Nieru darbības traucējumi

Nieru slimība neietekmē atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrāciju plazmā vai iedarbību uz lipīdiem.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar alkohola izraisītu hronisku aknu slimību (Child-Pugh B) atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir izteikti paaugstināta (Cmax aptuveni 16 reizes un AUC aptuveni 11 reizes).

SLOC1B1 polimorfisms

Visu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, ieskaitot atorvastatīna, pārveidošanā aknās iesaistīts OATP1B1 transportieris. Pacientiem ar SLOC1B1 polimorfismu ir paaugstināts atorvastatīna iedarbības rsks, kas var izraisīt paaugstinātu rabdomiolīzes attīstīšanās risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Polimorfisms gēnu šifrējumā OATP1B1 (SLCO1B1 c.521CC) ir saistīts ar 2,4 reizes lielāku atorvastatīna iedarbību (AUC), nekā indivīdiem bez genotipa veida (c.521TT). Šiem pacientiem ir iespējama ģenētiski bojāta atorvastatīna pārveidošana aknās. Iespējamais iedarbības rezultāts nav zināms.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

4 in vitro pārbaudēs un 1 in vivo pārbaudē atorvastatīnam neizpaudās ne mutagēns, ne klastogēns potenciāls. Atorvastatīns nebija kancerogēns žurkām, bet lielas devas pelēm (izpaudās kā 6-11 reizes palielinājums, AUC0-24 stundas sasniedza cilvēkiem augstāko ieteicamo devu) izraisīja hepatocelulārās adenomas pieaugumu tēviņiem un hepatocelulārās karcinomas biežuma pieaugumu mātītēm. Pētījumos dzīvniekiem ir atrasti pierādījumi, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt embrija vai augļa attīstību. Žurkām, trušiem un suņiem atorvastatīns neietekmēja fertilitāti un tas nebija teratogēns, tomēr žurkām un trušiem pie mātei toksiskām devām tika novērota augļa toksicitāte. Žurku pēcnācēju attīstība bija kavēta un izdzīvošana pēcdzemdību laikā bija samazināta pēc mātes pakļaušanas lielu atorvastatīna devu iedarbībai. Pētījumos žurkām ir atrasti pierādījumi placentārai pārejai. Atorvastatīna koncentrācija plazmā žurkām ir līdzīga tā koncentrācijai pienā. Nav zināms, vai atorvastatīns un tā metabolīti izdalās mātes pienā cilvēkiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze (E460)

Smagais magnija oksīds

Laktozes monohidrāts

Nātrija kroskarmeloze

Mazaizvietota hidroksipropilceluloze

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Hipromeloze (E464)

Makrogols 6000

Titāna dioksīds (E171)

Talks.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Al/Al blisteriepakojums, salokāma papīra kārbiņa.

Iepakojuma lielums: 30 un 90 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu

Nav īpašu norādījumu.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Zentiva k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10, Čehija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

TORVACARD 10 mg apvalkotās tabletes: 05-0329

TORVACARD 20 mg apvalkotās tabletes: 05-0330

TORVACARD 40 mg apvalkotās tabletes: 05-0331

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 01.08.2005

Pāreģistrācijas datums: 23.03.2010

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2019.gada maijs

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

CZ/H/0108/001-003/IB/044