Recoxa

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Recoxa 15 mg tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 15 mg meloksikāma (Meloxicamum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Katra Recoxa 15 mg tablete satur 119,7 mg laktozes monohidrāta un 7,04 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Gaiši dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar konusveida malām, ar marķējumu „B” un „19” abpus dalījuma līnijai un gludas otrā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

- Osteoartrozes paasinājuma īslaicīga simptomātiska ārstēšana.

- Reimatoīdā artrīta vai ankilozējošā spondilīta ilgstoša simptomātiska ārstēšana.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Kopējā dienas deva jālieto vienu reizi dienā vienas devas veidā.

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Periodiski jānovērtē pacienta nepieciešamība pēc simptomātiskas sāpju atvieglošanas un terapijas efektivitāte, īpaši pacientiem ar osteoartrozi.

Osteoartrozes paasinājums

7,5 mg dienā. Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 15 mg dienā.

Reimatoīdais artrīts, ankilozējošs spondilīts

15 mg dienā (skatīt arī apakšpunktu „Īpašas pacientu grupas” tālāk tekstā). Atkarībā no terapeitiskās atbildes reakcijas devu var samazināt līdz 7,5 mg dienā.

NEPĀRSNIEGT MAKSIMĀLO DEVU 15 MG DIENĀ.

Īpašas pacientu grupas:

Gados vecāki pacienti un pacienti ar paaugstinātu nevēlamo blakusparādību rašanās risku (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Ieteicamā dienas deva ilgstošai reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta terapijai gados vecākiem pacientiem ir 7,5 mg. Pacientiem ar paaugstinātu nevēlamo blakusparādību risku ārstēšana jāsāk ar dienas devu 7,5 mg (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar smagu nieru mazspēju, kam tiek veikta dialīze, dienas deva nedrīkst pārsniegt 7,5 mg.

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (piemēram, pacientiem, kam kreatinīna klīrenss pārsniedz 25 ml/min) deva nav jāsamazina. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju, kam netiek veikta dialīze, skatīt 4.3. apakšpunktu.

Aknu darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāsamazina. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktu.

Pediatriskā populācija

Meloksikāms ir kontrindicēts bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 16 gadiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Tabletes jālieto ēdienreižu laikā, uzdzerot ūdeni vai citu šķidrumu.

4.3. Kontrindikācijas

Šīs zāles ir kontrindicētas šādos gadījumos:

- ja ir paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

- ja ir paaugstināta jutība pret vielām ar līdzīgu darbību, piemēram, nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), acetilsalicilskābi (aspirīnu);

- meloksikāmu nedrīkst lietot pacienti, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai citu NPL lietošanas novēroti astmas simptomi, deguna polipi, angioedēma vai nātrene;

- ja anamnēzē ir kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošana vai perforācija, kas saistīta ar NPL terapiju;

ja ir aktīva vai anamnēzē ir atkārtota peptiska čūla / asiņošana (divas vai vairākas pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes);

ja ir KZT, cerebrovaskulāra asiņošana vai cita veida asiņošana;

ja ir smaga aknu mazspēja;

ja ir smaga nieru mazspēja, kad netiek veikta dialīze;

bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 16 gadiem;

grūtniecības trešajā trimestrī;

ja ir smaga sirds mazspēja.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.2. apakšpunktu un “kuņģa-zarnu trakta (KZT) un sirds asinsvadu sistēmas traucējumu risks”).

Ja terapeitiskais efekts nav pietiekams, ieteikto dienas devu nedrīkst pārsniegt, kā arī terapijai nedrīkst papildus pievienot NPL, jo toksicitāte var palielināties, bet terapeitiskais ieguvums nav apstiprināts. Jāizvairās meloksikāmu lietot kopā ar citiem NPL, tostarp selektīvajiem ciklooksigenāzes-2 inhibitoriem.

Meloksikāms nav piemērots pacientiem akūtu sāpju mazināšanai.

Ja pacienta stāvoklis neuzlabojas vairāku dienu laikā, ārstēšanas klīniskais ieguvums jāizvērtē atkārtoti.

Jānoskaidro, vai iepriekš nav bijis ezofagīts, gastrīts un/vai peptiska čūla, lai pārliecinātos, ka tie ir pilnībā izārstēti pirms meloksikāma terapijas. Regulāri jāseko, vai pacientiem, kuri lieto meloksikāmu un kuriem anamnēzē ir šīs slimības, nerodas recidīvs.

Kuņģa-zarnu trakta (KZT) traucējumi

KZT asiņošanu, čūlu vai perforāciju, kas var beigties letāli, var radīt visi NPL jebkurā ārstēšanas brīdī ar vai bez brīdinājuma simptomiem vai iepriekšējiem nopietniem KZT notikumiem.

KZT asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir augstāks, lietojot augstākas NPL devas, pacientiem, kam anamnēzē ir čūla, īpaši, ja tā komplicējusies ar asiņošanu vai perforāciju (skatīt 4.3. apakšpunktu), un gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk ar pēc iespējas mazāku devu.

Šiem pacientiem, kā arī pacientiem, kam vienlaicīgi nepieciešams lietot mazas acetilsalicilskābes (aspirīna) devas, vai citas zāles, kas varētu palielināt KZT komplikāciju risku (skatīt tālāk tekstā un 4.5. apakšpunktu), jāapsver kombinētā terapija ar aizsargājošiem līdzekļiem (piem., misoprostolu vai protona sūkņu inhibitoriem).

Pacientiem, īpaši vecāka gadagājuma, ar KZT toksicitāti anamnēzē jāziņo par jebkuru neparastu abdominālu simptomu (īpaši KZT asiņošanu), īpaši ārstēšanas sākumā.

Pacientiem, kuri vienlaikus saņem līdzekļus, kas var palielināt čūlas vai asiņošanas risku, piemēram, heparīnu, ko lieto ārstēšanai vai iesaka vecākiem cilvēkiem, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus vai acetilsalicilskābi, ko lieto devās (≥ 500 mg kā vienreizēju devu vai ≥ 3g kā maksimālo dienas devu), kombinācija ar meloksikāmu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja pacientiem, kuri lieto Recoxa, rodas KZT asiņošana vai čūla, ārstēšana jāpārtrauc.

NPL uzmanīgi jālieto pacientiem, kuriem anamnēzē ir KZT slimības (čūlainais kolīts, Krona slimība), jo tās var paasināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Sirds-asinsvadu sistēmas un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi

Ziņojumi liecina par NPL lietošanas saistību ar šķidruma aizturi organismā un tūsku. Tāpēc pacientiem, kam diagnosticēta hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija.

Riska grupas pacientiem ieteicama klīniska asinsspiediena kontrole uzsākot terapiju un, it īpaši, meloksikāma terapijas sākumā.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielā devā un ilgstoši) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nav pietiekamu datu, lai izslēgtu šādu risku, lietojot arī meloksikāmu.

Nekontrolētas hipertensijas, sastrēguma sirds mazspējas, diagnosticētas sirds išēmiskās slimības, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību gadījumā meloksikāmu drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientam, kam ir sirds un asinsvadu slimību riska faktori (piemēram, hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju.

Ādas reakcijas

Saistībā ar meloksikāma lietošanu saņemti ziņojumi par tādām dzīvībai bīstamām ādas reakcijām kā Stīvensa-Džonsona sindroms (SJS) un toksiskā epidermas nekrolīze (TEN).

Pacienti jāinformē par simptomiem un rūpīgi jāuzrauga, vai viņiem neparādās ādas reakcijas. Augstākais SJS un TEN attīstības risks ir pirmo ārstēšanas nedēļu laikā.

Ja parādās SJS vai TEN simptomi (piemēram, progresējoši ādas izsitumi, bieži ar pūšļiem vai gļotādas bojājumiem), meloksikāma lietošana jāpārtrauc.

Agrīna diagnozes noteikšana un tūlītēja aizdomās turamo zāļu lietošanas pārtraukšana nodrošina labākus SJS un TEN ārstēšanas rezultātus. Agrīna zāļu lietošanas pārtraukšana ir saistīta ar labāku prognozi. Ja pacientam, lietojot meloksikāmu, ir attīstījies SJS vai TEN, pacients vairs nedrīkst atsākt meloksikāma lietošanu.

Aknu rādītāji un nieru funkcija

Tāpat kā citu NPL lietošanas laikā, retos gadījumos novērota seruma transamināžu un bilirubīna līmeņa paaugstināšanās vai citu aknu funkcionālo parametru pārmaiņas. Tāpat arī ziņots par seruma kreatinīna un urīnvielas līmeņa paaugstināšanos un citu laboratorijas izmeklējumu izmaiņām. Vairumā gadījumu šīs pārmaiņas ir pārejošas un tikai nedaudz pārsniedz normas robežas. Ja patoloģiskā atrade ir nozīmīga vai persistējoša, tad ārstēšana ar meloksikāmu jāpārtrauc un jāatkārto izmeklējumi.

Funkcionāla nieru mazspēja

Nomācot nieru prostaglandīnu asinsvadu paplašinošo efektu, NPL var samazināt glomerulāro filtrāciju un izraisīt funkcionālu nieru nepietiekamību. Šī nevēlamā blakusparādība ir devu atkarīga. Uzsākot terapiju vai palielinot devu, ir ieteicams rūpīgi monitorēt diurēzi un nieru funkciju pacientiem ar šādiem riska faktoriem:

vecāka gadagājuma pacienti,

vienlaicīgi lietojot ar AKE inhibitoriem, angiotensīna II receptoru antagonistiem, sartāniem, diurētiskiem līdzekļiem (skatīt 4.5 apakšpunktu),

hipovolēmiju (visu cēloņu),

sastrēguma sirds mazspēju,

nieru mazspēju,

nefrotisko sindromu,

lupus nefropātiju,

smagiem aknu darbības traucējumiem (seruma albumīns <25 g/l vai Child-Pugh punkti ≥10).

Retos gadījumos NPL var izraisīt intersticiālu nefrītu, glomerulonefrītu, nieru medulāro nekrozi vai nefrotisko sindromu.

Recoxa devas pacientiem, kuriem termināla nieru mazspēja tiek ārstēta ar hemodialīzi, nedrīkst pārsniegt 7,5 mg. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir lielāks par 25 ml/min) deva nav jāsamazina.

Nātrija, kālija un ūdens aizture

NPL lietošanas laikā mēdz būt nātrija, kālija un ūdens aizture organismā, kā arī vērojama to ietekme uz diurētisko līdzekļu nātrijurētisko darbību. Tā rezultātā var samazināties antihipertensīvo zāļu asinsspiedienu pazeminošais efekts (skatīt 4.5. apakšpunktu). Attiecīgi, tūska, sirds mazspēja vai hipertensija pacientiem var manifestēties vai dekompensēties. Riska pacientiem ieteicama klīniska uzraudzība (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Diabēts vai vienlaicīgi lietotas zāles, kuras paaugstina kālija daudzumu asinīs (skatīt 4.5. apakšpunktu) var pastiprināt hiperkaliēmiju. Šādos gadījumos regulāri jāpārbauda kālija saturs asinīs.

Kombinācija ar pemetreksedu

Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru nepietiekamību, kuri saņem pemetreksedu, meloksikāma lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms uzsākšanas, lietošanas pārtraukšanas dienā un vismaz 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Citi brīdinājumi un piesardzība

Gados vecākiem, slimīgiem vai novājinātiem pacientiem bieži blakusparādību panesamība ir sliktāka, tāpēc nepieciešama rūpīga novērošana.

Tāpat kā ar citu NPL lietošanas laikā, īpaša vērība veltāma vecākiem pacientiem, jo viņiem daudz biežāk mēdz būt nieru, aknu vai sirds funkcijas traucējumi. Vecākiem pacientiem biežāk novērojamas NPL izraisītas blakusparādības, īpaši kuņģa – zarnu trakta asiņošana un perforācija, kas var būt letālas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Meloksikāms, tāpat kā citi NPL, var maskēt citas infekcijas slimības izpausmes.

Nelabvēlīga ietekme uz auglību sievietēm

Meloksikāma lietošana, līdzīgi kā lietojot jebkuras citas zāles, kas inhibē ciklooksigenāzes/ prostaglandīnu sintēzi, sievietēm var nelabvēlīgi ietekmēt auglību, un to neiesaka lietot sievietēm, kas cenšas panākt grūtniecības iestāšanos. Sievietēm, kurām ir apgrūtināta grūtniecības iestāšanās vai kurām tiek veikta izmeklēšana saistībā ar neauglību, jāapsver meloksikāma lietošanas pārtraukšana.

Recoxa satur laktozes monohidrātu un nātriju

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) vienā tabletē – būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Riski saistībā ar hiperkaliēmiju

Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: kālija sāļi, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, angiotensīna-konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, (zemmolekulārais vai nefrakcionētais) heparīns, ciklosporīns, takrolims un trimetoprims.

Hiperkaliēmijas rašanos var ietekmēt saistīto faktoru esamība.

Risks palielinās, ja iepriekšminētās zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar meloksikāmu.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Citi NPL un acetilsalicilskābe

Vienlaicīga meloksikāma un citu NPL lietošana, acetilsalicilskābi devās (≥ 500 mg kā vienreizēju devu vai ≥ 3g kā maksimālo dienas devu) nav ieteicama(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kortikosteroīdi (piem.: glikokortikoīdi)

Vienlaicīgi lietojot ar kortikosteroīdiem, jābūt piesardzīgiem sakarā ar palielinātu KZT asiņošanas vai čūlas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Antikoagulanti vai heparīns

Ievērojami palielināts KZT asiņošanas risks, nomāktas trombocītu funkcijas un kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājuma dēļ. NPL var pastiprināt antikoagulantu iedarbību, piemēram, varfarīna (skatīt 4.4. apakšpunktu). NPL un perorālo antikoagulantu vai heparīna vienlaicīga lietošana vecākiem cilvēkiem vai ārstnieciskās devās nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pārējos gadījumos (piem., profilaktiskās devās) heparīns jālieto piesardzīgi, paaugstināta asiņošanas riska dēļ.

Ja nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas šo zāļu lietošanas, nepieciešams rūpīgi kontrolēt INR.

Trombolītiskie un antitrombotiskie līdzekļi

Trombocītu funkcijas inhibīcijas un kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājuma rezultātā palielinās asiņošanas risks.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori (SASI)

Palielinās KZT asiņošanas risks.

Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori un angiotensīna II receptoru antagonisti

NPL var samazināt diurētisko un citu antihipertensīvo līdzekļu iedarbību. Dažiem pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju (piemēram, dehidratētiem vai gados vecākiem pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju) vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II antagonistu vai ciklooksigenāzes inhibitoru lietošana var vēl vairāk pavājināt nieru funkciju, pat līdz akūtai nieru mazspējai, kas parasti ir atgriezeniska. Tāpēc šī kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina atbilstoša hidratācija, un jāapsver nieru funkcijas novērtēšana, uzsākot terapiju un periodiski terapijas laikā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Citi antihipertensīvie līdzekļi (piem., bēta adrenoreceptoru blokatori)

Attiecībā uz pēdējo var samazināties bēta adrenoreceptoru blokatoru antihipertensīvais efekts (sakarā ar inhibējošo ietekmi uz prostaglandīniem, kam piemīt asinsvadus paplašinošs efekts).

Kalcineirīna inhibitori (piemēram, ciklosporīni, takrolims):

NPL, iedarbojoties uz prostaglandīnu sintēzi nierēs, var paaugstināt ciklosporīna nefrotoksicitāti Kombinētās terapijas laikā jākontrolē nieru funkcija. Ieteicams rūpīgi sekot nieru funkcijai, īpaši gados vecākiem pacientiem.

Deferazirokss

Vienlaicīga meloksikāma un deferaziroksa lietošana var palielināt kuņģa-zarnu trakta blakusparādību risku. Jāievēro piesardzība nozīmējot šīs zāles vienlaicīgi.

Farmakokinētiskā mijiedarbība (meloksikāma iedarbība uz citu zāļu farmakokinētiku)

Litijs

Ziņots, ka NPL paaugstina litija līmeni asinīs (samazinātas litija izdalīšanās caur nierēm dēļ), kas var sasniegt pat toksisku koncentrāciju. Nav ieteicama vienlaicīga litija un NPL lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tomēr, ja šī kombinācija nepieciešama, rūpīgi kontrolē litija koncentrācija plazmā, uzsākot terapiju, pielāgojot devas un pārtraucot meloksikāma lietošanu.

Metotreksāts

NPL var samazināt metotreksāta tubulāro sekrēciju, tādejādi palielinot metotreksāta

koncentrāciju plazmā. Šī iemesla dēļ pacientiem, kuri saņem lielas (vairāk kā 15 mg nedēļā) metotreksāta devas vienlaicīga NPL lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Metotreksāta un NPL mijiedarbības risks jāņem vērā arī pacientiem, kuri lieto nelielas metotreksāta devas, it īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Gadījumā, ja nepieciešama kombinētā terapija, jākontrolē asinsaina un nieru darbība. Piesardzība ir jāievēro arī tad, ja NPL un metotreksāta kombinācija tiek lietota 3 dienu robežās, jo šajā gadījumā var palielināties metotreksāta koncentrācija plazmā un paaugstināties tā toksicitāte.

Lai gan metotreksāta (15 mg nedēļā) farmakokinētika, lietojot to vienlaicīgi ar meloksikāmu, netika būtiski ietekmēta tomēr jāņem vērā, ka metotreksāta hematoloģiskā toksicitāte, vienlaicīgi lietojot NPL var pastiprināties (skatīt iepriekš). (Skatīt 4.8. apakšpunktu)

Pemetrekseds

Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru nepietiekamību (kreatinīna klīrenss no 45 līdz 79 ml/min), kuri saņem pemetreksedu, meloksikāma lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms uzsākšanas, lietošanas pārtraukšanas dienā un vismaz 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas. Ja meloksikāma un pemetrekseda kombinācija ir nepieciešama, pacients rūpīgi jāuzrauga, īpaši sekojot mielosupresijai un kunģa-zarnu trakta blakusparādībām. Pacientiem ar smagu nieru nepietiekamību (kreatinīna klīrenss zem 45 ml/min), meloksikāma un pemetrekseda kombinācija nav ieteicama. Pacientiem ar normālu nieru funkciju (kreatinīna klīrenss ≥ 80 ml/min), 15 mg meloksikāma deva var pazemināt pemetrekseda izvadīšanu un attiecīgi paaugstināt pemetrekseda izraisīto blakusparādību rašanos. Tādēļ, nozīmējot 15 mg meloksikāma pacientiem ar normālu nieru funkciju (kreatinīna klīrenss ≥ 80 ml/min) vienlaicīgi ar pemetreksedu, jāievēro piesardzība.

Farmakokinētiskā mijiedarbība (citu zāļu ietekme uz meloksikāma farmakokinētiku)

Holestiramīns

Holestiramīns paātrina meloksikāma elimināciju, ietekmējot tā enterohepātisko cirkulāciju, tādējādi meloksikāma klīrenss palielinās par 50 % un eliminācijas pusperiods samazinās līdz 13±3 stundām. Šī mijiedarbība ir klīniski nozīmīga.

Netika novērotas klīniski nozīmīgas farmakokinētiskās zāļu-zāļu mijiedarbības reakcijas attiecībā uz vienlaicīgu antacīdu, cimetidīna un digoksīna lietošanu.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes inhibēšana var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati liecina par palielinātu spontāna aborta un iedzimtu sirds patoloģiju risku, ja agrīnā grūtniecības periodā lietoti prostaglandīnu sintēzes inhibitori. Iedzimtu sirds patoloģiju absolūtais risks, kas bija mazāk kā 1%, palielinājās līdz apmēram 1,5%. Uzskata, ka risks palielinās līdz ar devu un terapijas ilgumu. Prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana dzīvniekiem palielināja pre- un postimplantācijas zudumu un embrionālo/augļa letalitāti. Bez tam ziņots, ka dzīvniekiem, kuri saņēmuši prostaglandīnu sintēzes inhibitorus organoģenēzes periodā, palielinājās dažādu iedzimtu patoloģiju, tostarp kardiovaskulāro patoloģiju, biežums.

Grūtniecības pirmajā un otrajā trimestrī Recoxa nedrīkst lietot, ja vien tas nav skaidri nepieciešams. Ja Recoxa lieto sieviete, kura vēlas grūtniecības iestāšanos, vai sieviete grūtniecības pirmajā vai otrajā trimestrī, devai jābūt pēc iespējas zemākai un ārstēšanas ilgumam jābūt pēc iespējas īsākam.

Grūtniecības trešajā trimestrī visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori auglim var radīt:

kardiopulmonālu toksicitāti (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un plaušu hipertensiju),

nieru disfunkciju, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidroamniozi,

bet mātei un jaundzimušajam grūtniecības beigās var:

pagarināt asiņošanas laiku, anti-agregācijas efekta parādīšanos pat pie mazām devām

kavēt dzemdes kontrakcijas, kā rezultātā aizkavējas vai paildzinās dzemdības.

Tātad meloksikāma lietošana grūtniecības trešā trimestra laikā ir kontrindicēta.

Barošana ar krūti

Kaut arī nav pieejama specifiska pieredze par meloksikāmu, zināms, ka NPL nokļūst mātes pienā. Tādēļ to lietošana barošanas ar krūti laikā nav rekomendējama.

Fertilitāte

Meloksikāma tāpat kā jebkuru citu ciklooksigenāzes/prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana var iespaidot sievietes auglību un nav ieteicama sievietēm, kuras gatavojas grūtniecībai. Meloksikāms var kavēt ovulāciju. Tādēļ, sievietēm, kurām ir apaugļošanās problēmas vai, kurām tiek veikti neauglības izmeklējumi, būtu jāapsver meloksikāma pārtraukšana.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti īpaši pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr, pamatojoties uz farmakodinamiskām īpašībām un blakusparādību ziņojumiem, meloksikāmam, iespējams, nav vai ir niecīga ietekme uz šīm spējām.

Tomēr, ja rodas redzes traucējumi (ieskaitot aizmiglotu skatienu), miegainība, reibonis vai citi centrālās nervu sistēmas traucējumi, vajadzētu atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Vispārējs apraksts

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši, ja lieto lielas devas un ilgstoši) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar NPL lietošanu ir saņemti ziņojumi par tūsku, arteriālu hipertensiju un sirds mazspēju.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi ir visbiežākās nevēlamās blakusparādības. Iespējama peptiska čūla, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par šādām blakusparādībām: slikta dūša, vemšana, caureja, meteorisms, dispepsija, aizcietējums, sāpes vēderā, asinis izkārnījumos (melēna), vemšana ar asinīm (hematemēze), čūlains stomatīts, kolīta vai Krona slimības paasinājums (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retāk novērots gastrīts.

Smagas zāļu izraisītas ādas blakusparādības: saņemti ziņojumi par Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zemāk minēto blakusparādību biežums ir balstīts uz 27 klīnisko pētījumu (ārstēšanas ilgums vismaz 14 dienas) apkopoto blakusparādību biežumu. Šī informācija pamatojas uz 15197 pacientu klīnisko pētījumu datiem, kuri terapijā saņēma meloksikāma 7,5 vai 15 mg tabletes vai kapsulas dienā, līdz pat viena gada periodam.

Ir iekļauti arī ziņojumi par blakusparādībām, kuri saņemti no jau tirgū esošu zāļu lietošanas.

Nevēlamās blakusparādības apkopotas izmantojot šādu biežuma iedalījumu:

Ļoti bieži (>1/10); bieži (>1/100 līdz <1/10); retāk (>1/1 000 līdz <1/100); reti (>1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

b) Nevēlamās blakusparādības tabulas veidā

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk: anēmija

Reti: pārmaiņas asinsainā, ieskaitot leikocitārās formulas pārmaiņas leikopēniju un trombocitopēniju

Ļoti reti ziņots par agranulocitozes gadījumiem (skatīt c) sadaļu).

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk: akūtas alerģiskas reakcijas, kas nav anafilaktiskas vai anafilaktoīdas reakcijas

Nav zināmi: anafilaktiskas reakcijas, anafilaktoīdas reakcijas

Psihiskie traucējumi

Reti: garastāvokļa pārmaiņas, naktsmurgi

Nav zināmi: apmulsums un dezorientācija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes

Retāk: reibonis, miegainība

Acu bojājumi

Reti: redzes traucējumi t.s. aizmiglots skatiens, konjunktivīts

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: vertigo

Reti: troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Reti: sirdsklauves

Saistībā ar NPL lietošanu, saņemti ziņojumi par sirds mazspēju.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: asinsspiediena paaugstināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu), karstuma viļņi

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti: astma pacientiem, kuri alerģiski pret acetilsalicilskābi vai citiem NPL

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: kuņģa-zarnu trakta traucējumi (ieskaitot dispepsiju, sliktu dūšu, vemšanu, sāpes vēderā, aizcietējumu, vēdera uzpūšanos, caureju)

Retāk: slēpta vai makroskopiski redzama gremošanas trakta asiņošana, stomatīts, gastrīts, atraugas

Reti: kolīts, gastroduodenāla čūla, ezofagīts

Ļoti reti: gremošanas trakta perforācija

Nav zināmi: pankreatīts

Gastrointestinālā trakta asiņošana, čūlas vai perforācija var izrādīties smagas un potenciāli letālas, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: aknu funkcionālo testu izmaiņas (piem., transamināžu vai bilirubīna līmeņa paaugstināšanās)

Ļoti reti: hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: angioedēma, nieze, izsitumi

Reti: Stīvensa- Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, nātrene

Ļoti reti: bullozas ādas reakcijas, erythema multiforme

Nav zināmi: fotosensivitāte

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: nātrija un ūdens aizture, hiperkaliēmija (skatīt 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā un 4.5. apakšpunktu), nieru funkcionālo parametru pārmaiņas (kreatinīna un/vai urīnvielas līmeņa paaugstināšanās serumā)

Ļoti reti: akūta nieru mazspēja pacientiem ar riska faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: tūska, ieskaitot apakšējo ekstremitāšu tūsku

c) Informācija par atsevišķām nopietnām un/vai biežām nevēlamām blakusparādībām

Ļoti reti ziņots par agranulocitozes gadījumiem pacientiem, kuri ārstēti ar meloksikāmu vai citām potenciāli mielotoksiskām zālēm (skatīt 4.5. apakšpunktu).

d) Blakusparādības, par kurām vēl nav ziņots šo zāļu sakarībā, bet kuras var rasties, jo attiecas uz šo zāļu klasi.

Organiski nieru bojājumi, kas var novest pie akūtas nieru mazspējas: ļoti reti ziņots par intersticiālu nefrītu, akūtu tubulāru nekrozi, nefrotisko sindromu, un papillāru nekrozi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Akūtas NPL pārdozēšanas simptomi parasti ir letarģija, miegainība, slikta dūša, vemšana un sāpes pakrūtē, kas parasti pāriet pēc neatliekamās palīdzības saņemšanas. Var rasties KZT asiņošana. Smaga saindēšanās var radīt paaugstinātu asinsspiedienu, akūtu nieru mazspēju, aknu darbības traucējumus, elpošanas nomākumu, komu, krampjus, kardiovaskulāru kolapsu un sirdsdarbības apstāšanos. Anafilaktoīdas reakcijas ir novērotas NPL lietošanas laikā un var rasties pie pārdozēšanas.

Ārstēšana

NPL pārdozēšanas gadījumā, atkarībā no simptomiem, slimniekam jāsniedz simptomātiska un neatliekama palīdzība. Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka holestiramīns 4 g trīs reizes dienā paātrina meloksikāma elimināciju.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, oksikāmi.

ATĶ kods: M01AC06.

Meloksikāms ir oksikāmu grupai piederošs nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis (NPL) ar pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža īpašībām.

Meloksikāma pretiekaisuma darbība pierādīta klasiskajos iekaisuma standartmodeļos. Tāpat kā citiem NPL, precīzs tā darbības mehānisms nav skaidrs. Tomēr ir vismaz viens kopējs darbības mehānisms visiem NPL (ieskaitot meloksikāmu): iekaisuma mediatoru, prostaglandīnu, biosintēzes inhibīcija.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Meloksikāms labi uzsūcas no KZT, ko atspoguļo augstā absolūtā biopieejamība (90%) pēc perorālas lietošanas (kapsulu). Pierādīts, ka tabletes, iekšķīgi lietojama suspensija un kapsulas ir bioekvivalentas.

Pēc vienreizējas meloksikāma devas vidējā maksimālā plazmas koncentrācija tiek sasniegta 2 stundu laikā, lietojot suspensiju, un 5-6 stundu laikā, iekšķīgi lietojot cietās zāļu formas (kapsulas un tabletes).

Lietojot vairākkārtējas devas, līdzsvara koncentrācija tika sasniegta 3 – 5 dienās. Lietojot visu dienas devu vienā reizē, zāļu koncentrācija plazmā tiek sasniegta ar relatīvi nelielām svārstībām starp minimālo un maksimālo koncentrāciju, robežās attiecīgi no 0,4 līdz 1,0 μg/ml 7,5 mg devai un 0,8 – 2,0 μg /ml 15 mg devai (attiecīgi C_min un C_max līdzsvara stāvoklī). Līdzsvara stāvoklī meloksikāma maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta piecu līdz sešu stundu laikā attiecīgi tabletēm, kapsulām un suspensijai iekšķīgai lietošanai.

Turpinot ārstēšanu ilgāk par 1 gadu, zāļu koncentrācija ir līdzīga tai, kādu novēroja, pirmo reizi sasniedzot līdzsvara koncentrāciju. Meloksikāma uzsūkšanās apjoms pēc iekšķīgas lietošanas nemainās, vienlaicīgi lietojot uzturu.

Izkliede

Meloksikāms ļoti stipri saistās ar plazmas proteīniem, galvenokārt ar albumīnu (99%). Meloksikāms iekļūst sinoviālajā šķidrumā un sasniedz koncentrāciju, kas ir apmēram puse no koncentrācijas plazmā. Izkliedes tilpums ir neliels, vidēji 11 l pēc i/m vai i/v ievadīšanas. Variācijas starp indivīdiem ir 7-20%. Izkliedes tilpums pēc atkārtoto perorālu devu lietošanas (7,5 mg līdz 15 mg) is aptuveni 16 l ar svārstību koeficientu no 11 līdz 32%.

Biotransformācija

Meloksikāms tiek pakļauts plašai biotransformācijai aknās. Urīnā identificēti četri dažādi meloksikāma metabolīti, kuri visi ir farmakodinamiski neaktīvi. Galvenais metabolīts, 5’- karboksimeloksikāms (60% no devas), veidojas, oksidējoties starpproduktam – metabolītam 5’-hidroksimetilmeloksikāmam, kurš arī tiek izdalīts mazākā apjomā (9% no devas). Pētījumi in vitro liecina, ka CYP2C9 ir galvenā loma šajā metabolismā, mazāku ieguldījumu dod CYP3A4 izoenzīms. Pacienta peroksidāzes aktivitāte, visticamāk, ir atbildīga par diviem citiem metabolītiem, kuri attiecīgi veido 16% un 4% no lietotās devas.

Eliminācija

Meloksikāms pārsvarā tiek izvadīts metabolītu veidā, vienādā apjomā gan urīnā, gan

fēcēs. Mazāk kā 5 % no dienas devas tiek izdalīti neizmainītā veidā ar fēcēm, kamēr tikai neliels daudzums no neizmainītā savienojuma izdalās urīnā.

Meloksikāma eliminācijas pusperiods pēc perorālas, i/m, i/v ievadīšanas svārstās no 13 līdz 25 stundām. Plazmas klīrenss ir apmēram 7-12 ml/min. pēc vienreizēju perorālu, intravenozu vai rektālu devu lietošanas.

Linearitāte/ nelinearitāte

Meloksikāmam piemīt lineāra farmakokinētika terapeitisko devu robežās no 7,5 mg līdz 15 mg, lietojot to perorāli vai intramuskulāri.

Īpašas pacientu grupas

Aknu/nieru darbības traucējumi

Ne aknu, ne arī vieglas līdz vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem nav būtiska ietekme uz meloksikāma farmakokinētiku. Nieru mazspējas terminālajā stadijā izkliedes tilpuma palielināšanās var izraisīt lielāku brīvā meloksikāma koncentrāciju un nedrīkst pārsniegt 7,5 mg lielu dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktu.)

Gados vecāki pacienti

Vecāka gadagājuma vīrieši uzrādīja līdzīgus vidējos farmakokinētiskos parametru salīdzinot ar jauniem vīriešiem. Vecāka gadagājuma sievietes uzrādīja augstākas AUC vērtības un garākus eliminācijas pusperiodus, salīdzinot ar abu dzimumu jauniem cilvēkiem.

Vidējais plazmas klīrenss līdzsvara stāvoklī gados vecākiem pacientiem bija nedaudz mazāks, kā ziņots jaunākiem pacientiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos pētījumos tika atklāts, ka meloksikāma toksikoloģiskais profils ir identisks NPL: KZT čūlas un erozijas, nieru papilārā nekroze novērota divām dzīvnieku sugām, ilgstoši lietojot augstas devas.

Perorāli lietotu zāļu reproduktivitātes pētījumi ar žurkām liecina par samazinātu ovulāciju un implantācijas inhibīciju, kā arī embriotoksisku (pastiprināta uzsūkšanās) iedarbību lietojot mātītei toksiskas devas – 1 mg/kg un lielākas. Toksicitātes un reproduktivitātes pētījumi žurkām un trušiem, lietojot iekšķīgi līdz pat 4 mg/kg lielas devas žurkām un 80 mg/kg lielas devas trušiem, neuzrādīja teratogēnu iedarbību.

Ietekmējošo devu līmeņi pārsniedza klīniskās devas (7,5 - 15 mg) 10 līdz 5 reizes, izsakot to kā mg/kg (75 kg smagam cilvēkam). Aprakstīta fetotoksiska ietekme gestācijas beigās, kas raksturīga visiem prostaglandīnu sintēzes inhibitoriem.

Ne in vitro, ne in vivo netika pierādīta mutagēna ietekme.

Žurkām un pelēm, lietojot devas, kas ievērojami pārsniedz klīniski lietotās, kancerogēns risks netika konstatēts.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Koloidālais silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Nātrija citrāta dihidrāts

Krospovidons (A tips).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Balts, necaurspīdīgs PVH/PVDH/Al blisteris, lietošanas instrukcija, salokāma kartona kārbiņa.

Iepakojuma lielums: 10, 20, 30, 60 un 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Zentiva k.s., U Kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37, Prāga, Čehija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

Reģ.nr. 05-0244

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2005. gada 20. jūlijs/ 2010. gada 23. februāris

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2018

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

EE/H/0179/002/II/045