Noflamen

Lejupielādēt zāļu aprakstu

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Noflamen 15 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 15 mg meloksikāma (Meloxicamum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra tablete satur 28,50 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete

Gaiši dzeltena, apaļa, plakana tablete ar noapaļotām malām, gandrīz bez smaržas, ar stilizētu E un kodu 362 vienā pusē un dalījuma līniju otrā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

- īslaicīga osteoartrīta paasinājuma simptomātiska terapija,

- ilgstoša reimatoīdā artrīta vai ankilozējošā spondilīta simptomātiska terapija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Periodiski jāizvērtē pacienta simptomātiskās terapijas nepieciešamība un atbildes reakcija uz ārstēšanu; it īpaši tas attiecināms uz pacientiem ar osteoartrītu.

Osteoartrīta paasinājums: 7,5 mg/dienā. Nepieciešamības gadījumā, ja nav novērojama uzlabošanās, devu var palielināt līdz 15 mg dienā.

Reimatoīdais artrīts:15 mg dienā. Atkarībā no terapeitiskās efektivitātes devu var samazināt līdz 7,5 mg dienā.

Ankilozējošais spondilīts: 15 mg dienā. Atkarībā no terapeitiskās efektivitātes devu var samazināt līdz 7,5 mg dienā.

NEDRĪKST PĀRSNIEGT DEVU 15 MG DIENĀ.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki un pacienti ar paaugstinātu blakusparādību rašanās risku (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta ilgstošai terapijai gados vecākiem pacientiem ieteicamā deva ir 7,5 mg dienā. Pacientiem ar paaugstinātu blakusparādību rašanās risku terapiju jāsāk ar 7,5 mg dienā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze smagas nieru mazspējas dēļ, deva nedrīkst pārsniegt 7,5 mg dienā.

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas samazināšana nav nepieciešama (t.i., pacientiem ar kreatinīna klīrensu vairāk par 25 ml/min). (Par pacientiem ar nedializētu, smagu nieru mazspēju, skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas samazināšana nav nepieciešama (par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Noflamen nedrīkst lietot bērni līdz 16 gadu vecumam (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Maksimālā ieteicamā deva pusaudžiem ir 0,25 mg/kg ķermeņa masas.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Kopējā dienas deva jālieto vienreizējas devas veidā kopā ar ūdeni vai citu šķidrumu, ēdienreizes laikā.

4.3. Kontrindikācijas

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,

paaugstināta jutība pret kādu no vielām ar līdzīgu iedarbību, piemēram, NPL (nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem), acetilsalicilskābi. Iespējama krustotā alerģija pret acetilsalicilskābi un citiem NPL.Meloksikāmu nedrīkst ordinēt pacientiem, kam pēc acetilsalicilskābes vai citu NPL lietošanas parādījušies astmas simptomi, angioedēma, nātrene vai deguna polipi,

- smaga sirds mazspēja,

- aktīva gastrointestināla čūla vai atkārtota peptiska čūla/ hemorāģija anamnēzē (divas vai vairāk skaidri pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes),

- gastrointestināla asiņošana vai perforācija anamnēzē, kas saistīta ar NPL terapiju,

- smaga aknu mazspēja,

- smaga, nedializēta nieru mazspēja,

- bērni un pusaudži līdz 16 gadu vecumam,

- grūtniecības trešais trimestris (skatīt 4.6. apakšpunktu),

- gastrointestināla, cerebrovaskulāra asiņošana vai citi ar asiņošanu saistīti traucējumi.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.2. apakšpunktu un kuņģa-zarnu trakta un sirds-asinsvadu sistēmas traucējumu risks).

Devas nedrīkst paaugstināt virs rekomendētām maksimālām dienas devām, pat, ja terapeitiskais efekts nav pietiekams. Nedrīkst ordinēt papildus NPL, jo var paaugstināties toksicitāte, bet labvēlīgs terapeitiskais efekts nav pierādīts.

Jāizvairās no meloksikāma vienlaicīgas lietošanas ar citiem NPL (ieskaitot ciklooksigenāzes-2 selektīvos inhibitorus).

Meloksikāms nav piemērots pacientu ārstēšanai, kad nepieciešama akūtu sāpju atvieglošana īsā laikā.

Ja pēc vairākām dienām nav vērojama uzlabošanās, atkārtoti jāizvērtē ārstēšanas klīniskais ieguvums.

Pirms sākt ārstēšanu ar meloksikāmu, jānoskaidro, vai pacienta anamnēzē nav ezofagīta, gastrīta un/vai peptiskas čūlas, lai pārliecinātos, ka šīs slimības ir pilnīgi izārstētas. Regulāri jāpievērš uzmanība iespējamam slimības recidīvam pacientiem, kuri tiek ārstēti ar meloksikāmu un kuriem iepriekš ir bijušas šāda veida slimības.

Iedarbība uz kuņģa – zarnu traktu

Ir ziņojumi, ka meloksikāms, tāpat kā citi NPL jebkurā brīdī ārstēšanas laikā var izraisīt kuņģa - zarnu trakta asiņošanu, čūlas vai perforāciju, kas retos gadījumos var būt arī letāla, neatkarīgi no tā, vai ir bijuši brīdinoši simptomi vai iepriekš anamnēzē nopietnas kuņģa-zarnu trakta slimības.

Lielāks gastrointestinālas asiņošanas, čūlu veidošanās un perforācijas risks ir lietojot lielākas NPL devas, pacientiem, kuriem anamnēzē ir čūla, jo īpaši, ja kā komplikācijas ir asiņošana vai perforācija (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem cilvēkiem. Šos pacientus jāsāk ārstēt ar mazāko pieejamo devu. Šādiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem vienlaikus nepieciešams lietot acetilsalicilskābi nelielās devās vai citas zāles, kas varētu palielināt gastrointestinālo risku, jāapsver kombinēta terapija ar aizsarglīdzekļiem (piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem) (skatīt tālāk un 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir gastrointestināli traucējumi, jo īpaši gados vecākiem pacientiem, jāziņo par jebkādiem neparastiem simptomiem vēdera dobumā (it īpaši par gastrointestinālu asiņošanu), jo īpaši ārstēšanas sākumposmā.

Pacientiem, kas vienlaikus saņem līdzekļus, kuri var palielināt čūlas vai asiņošanas risku: piemēram, heparīnu terapeitiskās devās vai lietojot geriatrijā, antikoagulantus, piemēram, varfarīnu, citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, vai acetilsalicilskābi, ko lieto devās (≥500 mg ieņemot vienā reizē vai ≥3 g kā kopējo dienas devu), kombinācija ar meloksikāmu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja pacientiem, kuri saņem meloksikāmu, sākas gastrointestināla asiņošana vai rodas čūla, ārstēšana ar šīm zālēm jāpārtrauc.

Pacientiem, kam anamnēzē diagnosticēta gastrointestināla slimība (čūlainais kolīts, Krona slimība), NPL jālieto piesardzīgi, jo iespējams slimības paasinājums (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Kardiovaskulāri un cerebrovaskulāri efekti

Ziņojumi liecina par NPL lietošanas saistību ar šķidruma aizturi organismā un tūsku. Tāpēc pacientiem, kam diagnosticēta arteriāla hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija.

Asinsspiediena klīniskā monitorēšana riska grupas pacientiem ieteicama pirms terapijas un, jo īpaši, uzsākot terapiju ar meloksikāmu.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana, tai skaitā arī meloksikama (īpaši lielā devā un ilgstoši) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālās trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nav pietiekamu datu, lai izslēgtu šādu risku, lietojot arī meloksikāmu.

Pacientiem, kam ir nekontrolēta arteriāla hipertensija, sastrēguma sirds mazspēja, diagnosticēta sirds išēmiskā slimība, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāra slimība, meloksikāmu drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientam, kam ir sirds un asinsvadu slimības riska faktori (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju.

Ādas reakcijas

• Saistībā ar meloksikāma lietošanu saņemti ziņojumi par tādām dzīvībai bīstamām ādas reakcijām kā Stīvensa-Džonsona sindroms (SJS) un toksiska epidermas nekrolīze (TEN).

• Pacienti jāinformē par simptomiem un rūpīgi jāuzrauga, vai viņiem neparādās ādas reakcijas. Augstākais SJS un TEN attīstības risks ir pirmo ārstēšanas nedēļu laikā.

• Ja parādās SJS vai TEN simptomi (piemēram, progresējoši ādas izsitumi, bieži ar pūšļiem vai gļotādas bojājumiem), meloksikāma lietošana jāpārtrauc.

• Agrīna diagnozes noteikšana un tūlītēja aizdomās turamo zāļu lietošanas pārtraukšana nodrošina labākus SJS un TEN ārstēšanas rezultātus. Agrīna zāļu lietošanas pārtraukšana ir saistīta ar labāku prognozi.

• Ja pacientam, lietojot meloksikāmu ir attīstījies SJS vai TEN, pacients vairs nedrīkst atsākt meloksikāma lietošanu.

Aknu un nieru funkciju parametri

Tāpat kā ar vairumu NPL, dažkārt ir ziņots par paaugstinātu transamināžu, bilirubīna vai citu aknu funkcionālo rādītāju līmeni serumā, kā arī par paaugstinātu kreatinīna līmeni serumā un urīnvielas slāpekļa līmeni asinīs un citām laboratorisko vērtību novirzēm. Vairums šādu gadījumu ietvēra pārejošas un nelielas novirzes. Ja kāda šāda veida novirze ir nozīmīga vai ilgstoša, meloksikāma lietošana jāpārtrauc un jāveic atbilstoši izmeklējumi.

Funkcionāla nieru mazspēja

NPL, inhibējot nieru prostaglandīnu vazodilatējošo darbību, var inducēt funkcionālu nieru mazspēju,

samazinot glomerulāro filtrāciju. Šī nevēlamā ietekme ir atkarīga no devas. Ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas ieteicama rūpīga diurēzes un nieru funkcijas novērošana pacientiem ar šādiem riska faktoriem:

• gados vecākiem cilvēkiem;

• vienlaicīgu ārstēšanu, piemēram, ar AKE inhibitoriem, angiotensīna-II antagonistiem, sartāniem,

diurētiskajiem līdzekļiem (skatīt 4.5. apakšpunktu);

• hipovolēmiju (neatkarīgi no cēloņa);

• sastrēguma sirds mazspēju;

• nieru mazspēju;

• nefrotisko sindromu;

• Lupus nefropātiju;

• smagu aknu disfunkciju (albumīnu koncentrācija serumā < 25 g/l vai Child-Pugh rādītājs ≥ 10).

Retos gadījumos NPL var izraisīt intersticiālu nefrītu, glomerulonefrītu, nieru medulāro nekrozi vai nefrotisko sindromu.

Meloksikāma deva pacientiem, kam termināla nieru mazspēja tiek ārstēta ar hemodialīzi, nedrīkst pārsniegt 7,5 mg. Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 25 ml/min) deva nav jāsamazina.

Nātrija, kālija un ūdens aizture

Lietojot NPL, iespējama nātrija, kālija un ūdens aiztures indukcija, kā arī mijiedarbība ar diurētisko līdzekļu natriurētisko iedarbību. Turklāt iespējama antihipertensīvo zāļu antihipertensīvās darbības pavājināšanās (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tā rezultātā jutīgiem pacientiem var pastiprināties tūska, sirds mazspēja vai hipertensija. Tādēļ riska grupas pacientiem nepieciešama novērošana (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Hiperkaliēmiju var veicināt diabēts vai vienlaicīga ārstēšana ar zālēm, kas paaugstina kālija koncentrāciju asinīs (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šādos gadījumos regulāri jānosaka kālija koncentrācija.

Kombinācija ar pemetreksedu

Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru mazspēju, kuri saņem pemetreksedu, meloksikāma lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms uzsākšanas, lietošanas pārtraukšanas dienā un vismaz 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Citi piesardzības pasākumi un brīdinājumi

Gados vecākiem pacientiem, trausliem vai novājinātiem pacientiem biežāk parādās blakusparādības, tāpēc ārstēšanas laikā viņiem nepieciešama rūpīga novērošana. Tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumā, ārstējot gados vecākus pacientus, jāievēro īpaša piesardzība, jo viņiem biežāk novēro sirds, aknu un nieru darbības traucējumus. Gados vecākiem cilvēkiem ir biežāk sastopamas NPL izraisītās blakusparādības, īpaši gastrointestināla asiņošana un perforācija, kas var būt letāla (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Meloksikāms, tāpat kā citi NPL, var maskēt vienlaicīgi noritošas infekcijas slimības simptomus.

Meloksikāma lietošana var iespaidot sievietes fertilitāti un nav ieteicama sievietēm, kas gatavojas grūtniecībai. Tādēļ, sievietēm, kam ir apgrūtināta grūtniecības iestāšanās, vai, kurām tiek veikti neauglības izmeklējumi, būtu jāapsver meloksikāma lietošanas pārtraukšana (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Katra Noflamen 15 mg tablete satur 28,50 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā). Pacientiem ar retu pārmantotu galaktozes intoleranci, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju šīs zāles nevajadzētu lietot.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Riski saistībā ar hiperkaliēmiju:

Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: kālija sāļi, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, angiotensīna-konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, (zemmolekulārais vai nefrakcionētais) heparīns, ciklosporīns, takrolims un trimetoprims.

Hiperkaliēmijas rašanos var ietekmēt saistīto faktoru esamība.

Risks palielinās, ja augstāk minētās zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar meloksikāmu.

Farmakodinamiskā mijiedarbība:

Citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ( NPL) un salicilāti, ieskaitot acetilsalicilskābi:

Vienlaicīga lietošana ar citiem NPL (skatīt 4.4. apakšpunktu), ieskaitot acetilsalicilskābi devās (≥500 mg ieņemot vienā reizē vai ≥3 g kā kopējo dienas devu), nav ieteicama.

Kortikosteroīdi (piemēram glikokortikoīdi):

Vienlaicīgi lietojot nepieciešama piesardzība, jo ir palielināts kuņģa zarnu trakta čūlu veidošanās un asiņošanas risks.

Antikoagulanti vai heparīna lietošana vai ordinēšana geriatrijā vai terapeitiskās devās:

NPL var pastiprināt antikoagulantu, piemēram, varfarīna darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Inhibējot trombocītu funkciju un bojājot kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādu, pastāv palielināts asiņošanas risks. NPL un antikoagulantu vai heparīna vienlaicīga lietošana geriatrijā vai terapeitiskās devās nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pārējos gadījumos (piem., profilaktiskās devās), lietojot heparīnu, arī ir nepieciešama piesardzība, jo palielinās asiņošanas risks.

Ja no šādas kombinācijas nav iespējams izvairīties, nepieciešams rūpīgi kontrolēt INR.

Antiagreganti un trombolītiskie līdzekļi:

Inhibējot trombocītu funkciju un bojājot kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādu, pastāv palielināts asiņošanas risks.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI):

palielināts kuņģa zarnu trakta asiņošanas risks.

Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori un angiotensīna-II antagonisti:

NPL var pavājināt diurētisko līdzekļu un citu antihipertensīvu līdzekļu darbību. Dažiem pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (piemēram, pacientiem ar dehidratāciju vai gados vecākiem pacientiem ar pavājinātu nieru darbību) AKE inhibitora vai angiotensīna-II antagonistu un zāļu, kas inhibē ciklooksigenāzi, vienlaicīga lietošana var vēl vairāk pasliktināt nieru darbību, tostarp izraisīt iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, jo īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma, un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski pēc tam (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Citi antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, bēta adrenoreceptoru blokatori):

Iespējama bēta adrenoreceptoru blokatoru antihipertensīvās darbības pavājināšanās (inhibējot prostaglandīnus, kam piemīt vazodilatējoša darbība).

Kalcineirīna inhibitori(piemēram, ciklosporīns, takrolims):

NPL var pastiprināt kalcineirīna inhibitoru nefrotoksicitāti saistībā ar nieru prostaglandīnu mediētu iedarbību. Kombinētas ārstēšanas laikā jānovērtē nieru darbība. Ieteicams rūpīgi kontrolēt nieru darbību, jo īpaši gados vecākiem pacientiem.

Deferazirokss:

Vienlaicīga meloksikāma un deferaziroksa lietošana var palielināt kuņģa-zarnu trakta blakusparādību risku. Jāievēro piesardzība nozīmējot šīs zāles vienlaicīgi.

Farmakokinētiska mijiedarbība: meloksikāma ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Litijs:

Ir ziņots, ka NPL paaugstina litija koncentrāciju asinīs (samazinot litija izdalīšanos caur nierēm), kas var sasniegt toksiskas vērtības. Litija un NPL vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, uzsākot, pielāgojot un pārtraucot ārstēšanu ar meloksikāmu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija plazmā.

Metotreksāts:

NPL var samazināt metotreksāta tubulāro sekrēciju, tādējādi paaugstinot metotreksāta koncentrāciju plazmā. Šī iemesla dēļ pacientiem, kuri saņem metotreksātu lielās devās (vairāk par 15 mg nedēļā), NPL vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

NPL un metotreksāta mijiedarbības risks jāņem vērā arī pacientiem, kuri saņem metotreksātu nelielās devās, jo īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Ja nepieciešama kombinēta ārstēšana, jākontrolē asins šūnu skaits un nieru darbības rādītāji. Piesardzība jāievēro, ja gan NPL, gan metotreksātu lieto 3 dienu laikā, jo tādā gadījumā var pieaugt metotreksāta koncentrācija plazmā un rasties pastiprināta toksicitāte.

Lai gan vienlaicīga ārstēšana ar meloksikāmu būtiski neietekmēja metotreksāta (15 mg nedēļā) farmakokinētiku, jāņem vērā, ka ārstēšana ar NPL (skatīt iepriekš) var pastiprināt metotreksāta hematoloģisko toksicitāti (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pemetrekseds:

Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru nepietiekamību (kreatinīna klīrenss no 45 līdz 79 ml/min), kuri saņem pemetreksedu, meloksikāma lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms uzsākšanas, lietošanas pārtraukšanas dienā un vismaz 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas. Ja meloksikāma un pemetrekseda kombinācija ir nepieciešama, pacients rūpīgi jāuzrauga, īpaši sekojot mielosupresijai un kunģa-zarnu trakta blakusparādībām. Pacientiem ar smagu nieru nepietiekamību (kreatinīna klīrenss zem 45 ml/min), meloksikāma un pemetrekseda kombinācija nav rekomendējama. Pacientiem ar normālu nieru funkciju (kreatinīna klīrenss ≥ 80 ml/min), 15 mg meloksikāma deva var pazemināt pemetrekseda izvadīšanu un attiecīgi paaugstināt pemetrekseda izraisīto blakusparādību rašanos. Tādēļ, nozīmējot 15 mg meloksikāma pacientiem ar normālu nieru funkciju (kreatinīna klīrenss ≥ 80 ml/min) vienlaicīgi ar pemetreksedu, jāievēro piesardzība.

Farmakokinētiska mijiedarbība: citu zāļu ietekme uz meloksikāma farmakokinētiku

Holestiramīns:

Holestiramīns paātrina meloksikāma elimināciju, pārtraucot enterohepātisko cirkulāciju tā, ka meloksikāma klīrenss pieaug par 50% un eliminācijas pusperiods saīsinās līdz 13± 3 stundas. Šī mijiedarbība ir klīniski nozīmīga.

Attiecībā uz antacīdu, cimetidīna un digoksīna vienlaicīgu lietošanu klīniski nozīmīga farmakokinētiskā mijiedarbība starp zālēm nav konstatēta.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes nomākšana var nelabvēlīgi iespaidot grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati uzrāda paaugstinātu spontāno abortu un kardiālu malformāciju un gastrochisis risku pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas grūtniecības sākumā. Absolūtais kardiovaskulāro malformāciju risks paaugstinājās no mazāk par 1% līdz aptuveni 1,5%. Jādomā, ka riska paaugstināšanās ir saistīta ar terapijas devu un ilgumu. Prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas rezultātā dzīvniekiem parādījās olšūnas pirms un pēc implantēšanās zuduma un embriju-augļa letalitātes pieaugums. Pie tam, dodot prostaglandīnu sintēzes inhibitorus dzīvniekiem organoģenēzes periodā, palielinājās dažādu malformāciju gadījumi, ieskaitot kardiovaskulāros. Pirmā un otrā grūtniecības trimestra laikā meloksikāmu nedrīkst lietot, ja vien nav īpašas nepieciešamības. Ja meloksikāmu lieto sieviete, kura vēlas grūtniecības iestāšanos vai sieviete grūtniecības pirmajā vai otrajā trimestrī, devai jābūt pēc iespējas zemākai un ārstēšanas ilgumam jābūt pēc iespējas īsākam.

Trešā grūtniecības trimestra laikā visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori var radīt auglim:

kardiopulmonāru toksicitāti (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un pulmonālu hipertensiju),

nieru disfunkciju, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligo-hidroamniozi,

mātei grūtniecības beigās un jaundzimušajam:

iespējama asiņošanas laika pagarināšanās, anti-agregācijas efekts, kas var attīstīties pat pie ļoti mazām devām,

dzemdes kontrakciju nomākšanu, kā rezultātā aizkavējas un ieilgst dzemdības.

Tādēļ meloksikāms ir kontrindicēts grūtniecības trešajā trimestrī.

Barošana ar krūti

Kaut arī nav specifiska pieredze ar meloksikāmu, zināms, ka NPL izdalās mātes pienā. Tāpēc meloksikāma lietošana mātēm, kas baro bērnu ar krūti, nav ieteicama.

Fertilitāte

Meloksikāma tāpat kā jebkuru citu ciklooksigenāzes/prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana var iespaidot sievietes fertilitāti un nav ieteicama sievietēm, kuras gatavojas grūtniecībai. Meloksikāms var kavēt ovulāciju. Tādēļ, sievietēm, kurām ir apaugļošanās problēmas vai, kurām tiek veikti neauglības izmeklējumi, būtu jāapsver meloksikāma pārtraukšana.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti īpaši pētījumi, lai novērtētu meloksikāma ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, pamatojoties uz farmakodinamisko profilu un ziņotajām nevēlamajām blakusparādībām, meloksikāmam piemīt tikai niecīga vai vispār nepiemīt ietekme uz šīm spējām. Tomēr, ja rodas redzes traucējumi vai miegainība, vertigo vai citi centrālās nervu sistēmas traucējumi, ieteicams atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

a) Vispārīgs apraksts

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstoši) var tikt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar NPL lietošanu, saņemti ziņojumi par tūsku, arteriālu hipertensiju un sirds mazspēju.

Visbiežāk novērotas blakusparādības, kas skar gremošanas traktu. Var rasties peptiska čūla, perforācija vai gastrointestināla asiņošana, kas dažkārt ir bijusi letāla, pārsvarā gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ir ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera uzpūšanos, aizcietējumu, dispepsiju, vēdersāpēm, asinīm izkārnījumos, vemšanu ar asins piejaukumu, čūlainu stomatītu, kolīta paasinājumu un Krona slimību (skatīt 4.4. apakšpunktu) pēc šo zāļu lietošanas. Retāk ir novērots gastrīts.

Smagas zāļu izraisītas ādas blakusparādības: saņemti ziņojumi par Stīvensa-Džonsona sindromu (SJS) un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tālāk minēto nevēlamo blakusparādību biežuma novērtējuma pamatā ir klīniskajos pētījumos ziņoto attiecīgo blakusparādību biežums. Šīs informācijas pamatā ir 27 klīniskie pētījumi, kuros piedalījušies 15197 pacienti, vismaz 14 dienas viena gada laikā tika ārstēti ar iekšķīgi lietojamām meloksikāma tabletēm vai kapsulām 7,5 vai 15 mg dienā. Tajā ietvertas nevēlamās blakusparādības, kas ir kļuvušas zināmas no saņemtajiem ziņojumiem par tirdzniecībā laisto zāļu lietošanu.

Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pēc biežuma, izmantojot šādu klasifikāciju:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

b) Nevēlamo blakusparādību tabula

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:

retāk: anēmija,

reti: asinsainas izmaiņas (tostarp leikocītu skaita izmaiņas), leikocitopēnija, trombocitopēnija.

ļoti retos gadījumos ziņots par agranulocitozi (skatīt c sadaļu).

Imūnās sistēmas traucējumi

retāk: alerģiskas reakcijas ne tādas kā anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas,

nav zināmi: anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas.

Psihiskie traucējumi:

reti: garastāvokļa pārmaiņas, nakts murgi,

nav zināmi: apmulsums, dezorientācija.

Nervu sistēmas traucējumi:

bieži: galvassāpes,

retāk: reibonis, miegainība.

Acu bojājumi:

reti: redzes traucējumi, tostarp redzes miglošanās; konjunktivīts.

Ausu un labirinta bojājumi:

retāk: vertigo,

reti: tinnīts.

Sirds funkcijas traucējumi:

retāk: sirdsklauves.

Saistībā ar NPL terapiju ir ziņots par sirds mazspēju.

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

retāk: asinsspiediena paaugstināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu), karstuma viļņi.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

reti: astmas lēkmju sākšanās noteiktiem indivīdiem, kuriem ir alerģija pret acetilsalicilskābi vai citiem NPL.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

ļoti bieži: kuņģa-zarnu trakta traucējumi, piemēram, dispepsija, slikta dūša, vemšana, vēdersāpes, aizcietējums, vēdera uzpūšanās, caureja,

retāk: slēpta vai makroskopiski redzama gremošanas trakta asiņošana, stomatīts, gastrīts, atraugas

reti: kolīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, ezofagīts,

ļoti reti: gastrointestināla perforācija,

nav zināmi: pankreatīts.

Peptiskā čūla, perforācija vai gastrointestināla asiņošana dažkārt var būt smaga un potenciāli letāla, īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

retāk: aknu darbības traucējumi (piemēram, paaugstināts transamināžu vai bilirubīna līmenis),

ļoti reti: hepatīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi:

retāk: angioedēma, nieze, izsitumi,

reti: nātrene un smagas zāļu izraisītas blakusparādības uz ādas: saņemti ziņojumi par Stīvensa-

Džonsona sindromu (SJS) un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) (sk. 4.4.apakšpunktu),

ļoti reti: bullozas ādas reakcijas, daudzformu eritēma,

nav zināmi: fotosensitivitātes reakcijas.

Nieru un urīnizvades sistēmu traucējumi:

retāk: nātrija un ūdens aizture, hiperkaliēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu), novirzes nieru funkcionālajos testos (piemēram, paaugstināts kreatinīna un/vai urīnvielas līmenis),

ļoti reti: akūta funkcionāla nieru mazspēja galvenokārt pacientiem ar riska faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

retāk: tūska, tostarp tūska apakšējās ekstremitātēs.

c) Informācija par atsevišķām nopietnām un/vai bieži sastopamām nevēlamajām blakusparādībām

Ļoti reti, lietojot meloksikāmu un citas iespējami mielotoksiskas zāles, pacientiem novērota agranulocitoze (skatīt 4.5. apakšpunktu).

d) Nevēlamās blakusparādības, kas līdz šim nav novērotas saistībā ar šo zāļu lietošanu, bet kas ir vispāratzīti saistītas ar citām šīs grupas zālēm

Organisks nieru bojājums, kā rezultātā iespējama akūta nieru mazspēja: ir ziņots par atsevišķiem intersticiāla nefrīta, akūtas tubulāras nekrozes, nefrotiskā sindroma un papilāras nekrozes gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/risku attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003.Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi pēc akūtas NPL pārdozēšanas ir: letarģija, miegainība, slikta dūša, vemšana, sāpes epigastrijā, kas parasti izzūd, veicot uzturošo terapiju. Iespējama kuņģa-zarnu trakta asiņošana. Smaga saindēšanās var izraisīt hipertensiju, akūtu nieru mazspēju, aknu darbības traucējumus, elpošanas nomākumu, komu, krampjus, kardiovaskulāru kolapsu un sirdsdarbības apstāšanos. Terapeitiskas NPL lietošanas laikā ziņots par anafilaktoīdām reakcijām, tās var rasties arī pēc pārdozēšanas.

Pēc nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu pārdozēšanas pacientiem jānodrošina simptomātiska un uzturoša ārstēšana. Klīniskajā pētījumā tika pierādīta meloksikāma paātrināta izvadīšana no organisma, iekšķīgi lietojot holestiramīnu 4 g lielās devās 3 reizes dienā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, oksikāmi.

ATĶ kods: M01AC06

Meloksikāms ir nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis (NPL), kas pieder oksikāmu grupai un kam piemīt pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbība.

Meloksikāma pretiekaisuma darbība ir pierādīta klasiskajos iekaisuma modeļos. Tāpat kā citiem NPL, precīzs tā darbības mehānisms līdz šim nav noskaidrots. Tomēr visiem NPL (tostarp meloksikāmam) ir vismaz viens kopējs darbības mehānisms: iekaisuma mediatoru prostaglandīnu biosintēzes inhibīcija.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Meloksikāms labi uzsūcas no gremošanas trakta, par ko liecina augstā absolūtā biopieejamība par 90 % pēc iekšķīgas lietošanas (kapsulām). Ir pierādīts, ka tabletes, iekšķīgi lietojamā suspensija un kapsulas ir bioloģiski ekvivalentas.

Pēc vienreizējas meloksikāma devas lietošanas mediānā maksimālā koncentrācija plazmā suspensijas gadījumā tiek sasniegta 2 stundu laikā un cietu iekšķīgi lietojamu zāļu formu (kapsulu un tablešu) gadījumā— 5–6 stundu laikā.

Lietojot vairākkārtējas devas, līdzsvara stāvoklis tika sasniegta 3–5 dienās. Lietojos šīs zāles vienreiz dienā, tiek panāktas relatīvi nelielas vidējās koncentrācijas plazmā svārstības, proti, attiecīgi 0,4–1,0 μg/ml robežās 7,5 mg devai un 0,8–2,0 μg/ml robežās 15 mg devai (C_min un C_max līdzsvara stāvoklī). Vidējā meloksikāma maksimālā koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī attiecīgi tabletēm, kapsulām un iekšķīgi lietojamajai suspensijai tiek sasniegta piecu līdz sešu stundu laikā. Meloksikāma uzsūkšanās apjomu pēc iekšķīgas lietošanas nemaina vienlaicīga pārtikas vai antacīdu lietošana.

Izkliede

Meloksikāms ļoti izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām, jo īpaši albumīniem (99 %). Meloksikāms iekļūst sinoviālajā šķidrumā, sasniedzot koncentrāciju, kas ir aptuveni puse no koncentrācijas plazmā. Sadales tilpums ir neliels, t.i. apmēram 11 l, pēc i/m vai i/v ievadīšanas. Individuālā mainība ir 30–40% robežās. Izkliedes tilpums pēc atkārtoto perorālu devu lietošanas (7,5 mg līdz 15 mg) ir aptuveni 16 l ar svārstību koeficientu no 11 līdz 32%.

Biotransformācija

Meloksikāms tiek pakļauts plašai biotransformācijai aknās. Urīnā tika konstatēti četri dažādi meloksikāma metabolīti, kas visi ir farmakodinamiski neaktīvi. Galvenais metabolīts 5'-karboksimeloksikāms (60 % no devas) veidojas, oksidējoties starpformas metabolītam 5'-hidroksimetilmeloksikāmam, kas arī izdalās, taču mazākā apjomā (9 % no devas).

Pētījumi in vitro ļauj domāt, ka svarīga loma šajā metabolisma ceļā ir CYP 2C9 un neliela loma arī CYP 3A4 izoenzīmam. Iespējams, pacienta peroksidāzes aktivitāte nosaka divus citus metabolītus, kas veido attiecīgi 16 % un 4 % no lietotās devas.

Eliminācija

Meloksikāms tiek izvadīts no organisma galvenokārt metabolītu formā, kas vienādā apjomā konstatējami gan urīnā, gan fēcēs. Ar fēcēm neizmainītā veidā izdalās mazāk nekā 5 % no dienas devas, savukārt ar urīnu izdalās vienīgi sākotnējās vielas paliekas.

Vidējais eliminācijas pusperiods pēc perorālas, i/m, i/v ievadīšanas svārstās no 13 līdz 25 stundām.. Kopējais plazmas klīrenss ir apmēram 7-12 ml/min. ,pēc vienreizēju perorālu, intravenozu vai rektālu devu lietošanas.

Linearitāte/nelinearitāte

Terapeitisko devu robežās no 7,5 līdz 15 mg pēc iekšķīgas vai intramuskulāras ievadīšanas meloksikāmam ir lineāra farmakokinētika.

Īpašas pacientu grupas

Aknu/nieru mazspēja

Ne aknu, ne viegli līdz vidēji smagi nieru darbības traucējumi būtiski neietekmē meloksikāma farmakokinētiku. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem pacientiem ir paaugstināts kopējais zāļu klīrenss. Ja ir nieru mazspēja pēdējā stadijā, sadales tilpuma pieaugums var būt par iemeslu augstākai brīvā meloksikāma koncentrācijai, un dienas deva nedrīkst būt lielāka par 7,5 mg (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Gados vecāki vīrieši uzrādīja līdzīgus vidējos farmakokinētiskos parametrus salīdzinot ar jauniem vīriešiem. Gados vecākas sievietes uzrādīja augstākas AUC vērtības un garākus eliminācijas pusperiodus, salīdzinot ar abu dzimumu jauniem cilvēkiem. Vidējais plazmas klīrenss līdzsvara fāzē gados vecākiem pacientiem bija nedaudz mazāks nekā jaunākiem indivīdiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos pētījumos konstatēts, ka meloksikāma toksikoloģiskais profils ir tāds pats kā NPL: tika novērotas kuņģa-zarnu trakta čūlas un erozijas, nieru papilārā nekroze, lietojot meloksikāmu ilgstoši, lielās devās divām dzīvnieku sugām.

Ar žurkām veicot pētījumus par reprodukciju zāļu iekšķīgas lietošanas gadījumā, ir konstatēts ovulācijas nomākums, embrija ieligzdošanas kavēšana un embriotoksiska iedarbība (rezorbcijas pastiprināšanās) mātītes organismam toksisku devu līmenī (1 mg/kg) un ar lielākām devām. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām un trušiem, iekšķīgi lietojot līdz 4 mg/kg lielas devas žurkām un līdz 80 mg/kg lielas devas trušiem, teratogenitāte netika konstatēta.

Minētās devas 5–10 reizes pārsniedza klīnisko devu (7,5–15 mg dienā), izsakot devu mg uz kg (75 kg smagam cilvēkam). Līdzīgi kā visiem prostaglandīnu sintēzes inhibitoriem, ir aprakstīta fetotoksiska iedarbība grūtniecības beigās.

Nav konstatēti pierādījumi mutagēnai iedarbībai— ne in vitro, ne in vivo.

Žurkām un pelēm, lietojot devas, kas ievērojami pārsniedz klīniski lietotās, kancerogēns risks netika konstatēts.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Magnija stearāts

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Povidonds K-25

Nātrija citrāta dihidrāts

B tipa krospovidons

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10 vai 20 tabletes blisterī (OPA/Al/PVH-Al), kas kopā ar lietošanas instrukciju ievietots kartona kastītē.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

EGIS Pharmaceuticals PLC

H-1106 Budapest Keresztúri út 30-38.

Ungārija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

08-0171

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. gada 20. jūnijs.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 16. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2017

SASKAŅOTS ZVA 24-08-2017

PAGE - 1 -