Meloxicam-ratiopharm

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Meloxicam-ratiopharm 15 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 15 mg meloksikāma (Meloxicamum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra tablete satur 86,0 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Apaļas, gaiši dzeltenas tabletes, kam vienā pusē pa vidu ir dalījuma līnija, bet otra puse ir gluda.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

- Osteoartrīta paasinājumu īstermiņa simptomātiskai ārstēšanai.

- Reimatoīdā artrīta vai ankilozējošā spondilīta ilgstošai simptomātiskai ārstēšanai.

Meloxicam-ratiopharm ir indicēts pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

- Osteoartrozes paasinājumi: 7,5  mg dienā (1/2 no 15 mg tabletes). Nepieciešamības gadījumā, ja uzlabojums nav vērojams, devu var palielināt līdz 15 mg dienā (viena 15 mg tablete).

- Reimatoīdais artrīts, ankilozējošais spondilīts: 15 mg dienā (viena 15 mg tablete) (skatīt arī sadaļu “Īpašas pacientu grupas”). Atkarībā no terapeitiskās atbildes reakcijas devu var samazināt līdz 7,5 mg dienā (1/2 no 15 mg tabletes).

NEDRĪKST PĀRSNIEGT DEVU 15 mg DIENĀ.

Nevēlamās blakusparādības var samazināt, lietojot mazāko efektīvo devu visīsāko laiku, kāds nepieciešams simptomu novēršanai (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Periodiski jāizvērtē pacienta simptomātiskās terapijas nepieciešamība un atbildes reakcija uz ārstēšanu; it īpaši tas attiecināms uz pacientiem ar osteoartrītu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti un pacienti ar paaugstinātu nevēlamo blakusparādību risku (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta ilgstošai ārstēšanai ieteicamā deva gados vecākiem pacientiem ir 7,5 mg dienā. Pacientiem, kuriem ir palielināts nevēlamo blakusparādību risks, ārstēšana jāsāk ar 7,5 mg dienā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar smagu nieru mazspēju, kuriem tiek veikta dialīze, deva nedrīkst pārsniegt 7,5 mg dienā. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas samazināšana nav nepieciešama (t.i., pacienti ar kreatinīna klīrensu virs 25 ml/min) (par pacientiem ar smagu nieru mazspēju, kuriem netiek veikta dialīze, skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas samazināšana nav nepieciešama (par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Meloksikāms ir kontrindicēts bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Dienas deva jālieto vienā reizē, ēšanas laikā, uzdzerot ūdeni vai citu šķidrumu.

4.3. Kontrindikācijas

Šīs zāles ir kontrindicētas šādās situācijās:

- grūtniecības trešais trimestris (skatīt 4.6. apakšpunktu);

- bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam;

- paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai pret kādu no vielām ar līdzīgu iedarbību, piemēram, NPL (nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem), acetilsalicilskābi. Meloksikāmu nedrīkst lietot pacienti, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai citu NPL lietošanas ir radušies astmas, deguna polipu, angioedēmas vai nātrenes simptomi;

- ar iepriekšēju NPL terapiju saistīta asiņošana vai perforācija gremošanas traktā anamnēzē;

- aktīva, atkārtota peptiska čūla vai asiņošana (divas vai vairākas atsevišķas epizodes, kad pierādīta čūla vai asiņošana) vai šāds traucējums anamnēzē;

- smagi aknu darbības traucējumi;

- smaga nieru mazspēja, kad netiek veikta hemodialīze;

- kuņģa un zarnu trakta asiņošana, cerebrovaskulāra asiņošana vai citi ar asiņošanu

saistīti traucējumi anamnēzē;

- smaga sirds mazspēja.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nevēlamās blakusparādības var samazināt, lietojot mazāko efektīvo devu visīsāko laiku, kāds nepieciešams simptomu novēršanai (skatīt 4.2. apakšpunktu un tālāk sniegto informāciju par risku, kas saistīts ar gremošanas traktu un sirds un asinsvadu sistēmu).

Nepietiekama terapeitiskā efekta gadījumā nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas devu, kā arī nedrīkst terapijai pievienot papildus citu NPL, jo tas var paaugstināt toksicitāti, turklāt terapeitiskais ieguvums nav pierādīts. Jāizvairās no vienlaicīgas meloksikāma un NPL, ieskaitot ciklooksigenāzes-2 selektīvos inhibitorus, lietošanas.

Meloksikāms nav piemērots lietošanai pacientiem, kuriem ir nepieciešams mazināt akūtas sāpes.

Ja pēc dažām dienām netiek novērota uzlabošanās, jāizvērtē terapijas klīniskais ieguvums.

Pirms sākt ārstēšanu ar meloksikāmu, jānoskaidro, vai pacienta anamnēzē nav ezofagīta, gastrīta un/vai peptiskas čūlas, lai pārliecinātos, ka šīs slimības ir pilnīgi izārstētas. Regulāri jāpievērš uzmanība iespējamam slimības recidīvam pacientiem, kuri tiek ārstēti ar meloksikāmu un kuriem iepriekš ir bijušas šāda veida slimības.

Ietekme uz gremošanas traktu

Par kuņģa un zarnu trakta (KZT) asiņošanu, čūlu veidošanos vai perforāciju, kas var būt ar letālu iznākumu, ir ziņots saistībā ar visiem NPL jebkurā ārstēšanas brīdī; ir bijuši gadījumi gan ar, gan bez brīdinošiem simptomiem vai nopietniem KZT gadījumiem anamnēzē.

Lielāks KZT asiņošanas, čūlu veidošanās un perforācijas risks ir ar lielākām NPL devām, pacientiem, kuriem anamnēzē ir čūla, jo īpaši, ja ir komplikācijas ar asiņošanu vai perforāciju (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem cilvēkiem. Šie pacienti jāsāk ārstēt ar mazāko pieejamo devu. Šādiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem vienlaikus nepieciešams lietot acetilsalicilskābi nelielās devās vai citas zāles, kas varētu palielināt gastrointestinālo risku, jāapsver kombinēta terapija ar aizsarglīdzekļiem (piem., mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem) (skatīt tālāk un 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir gastrointestināla toksicitāte, jo īpaši gados vecākiem pacientiem, jāziņo par jebkādiem neparastiem abdomināliem simptomiem (it īpaši par KZT asiņošanu), jo īpaši ārstēšanas sākumposmā.

Piesardzība jāievēro attiecībā uz pacientiem, kuri vienlaikus lieto zāles, kas varētu palielināt čūlu veidošanās vai asiņošanas risku, piemēram, iekšķīgi lietojamos kortikosteroīdus, heparīnu kā terapijas līdzekli vai to lietojot geriatriskiem pacientiem, antikoagulantus, piemēram, varfarīnu vai citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, ieskaitot acetilsalicilskābi, lietotu pretiekaisuma devās (≥1 g kā vienreizēja deva vai ≥3 g dienā), selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus vai antiagregantus, piemēram, acetilsalicilskābi (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Ja pacientiem, kuri lieto meloksikāmu, sākas KZT asiņošana vai rodas čūla, ārstēšana ar šīm zālēm jāpārtrauc.

Pacientiem, kuriem anamnēzē diagnosticēta KZT slimība (čūlainais kolīts, Krona slimība), NPL jālieto piesardzīgi, jo iespējams slimības paasinājums (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu un smadzeņu asinsriti

Tā kā saistībā ar NPL terapiju ir ziņots par šķidruma aizturi un tūsku, pacientiem, kuriem anamnēzē ir hipertensija un/vai viegla līdz vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša novērošana un konsultācijas.

Klīniska asinsspiediena kontrole riska grupas pacientiem ieteicama no sākuma un, īpaši, uzsākot terapiju ar meloksikāmu.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL, tai skaitā meloksikāma, lietošana (it īpaši lielās devās un ilgstošas terapijas veidā) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes gadījumu (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nav pietiekamu datu, lai meloksikāmam šādu risku izslēgtu.

Pacientus ar nekontrolētu hipertensiju, sastrēguma sirds mazspēju, apstiprinātu sirds išēmisko slimību, perifēro artēriju slimību un/vai smadzeņu asinsvadu slimību ārstēt ar meloksikāmu drīkst vienīgi pēc rūpīgas izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana jāveic, pirms sākt ilgstošu terapiju pacientiem ar sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem (piem., hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana).

Ādas reakcijas

Saistībā ar meloksikāma lietošanu saņemti ziņojumi par tādām dzīvībai bīstamām ādas reakcijām kā Stīvensa-Džonsona sindroms (SJS), eksfoliatīvs dermatīts un toksiska epidermas nekrolīze (TEN). Pacienti ir jāinformē par pazīmēm un simptomiem un rūpīgi jāuzrauga, vai nerodas ādas reakcijas. Augstākais SJS vai TEN attīstības risks ir ārstēšanas pirmā mēneša laikā. Ja parādās SJS, eksfoliatīva dermatīta vai TEN pazīmes un simptomi (piemēram, progresējoši izsitumi, bieži ar pūšļiem vai gļotādas bojājumu), vai arī jebkādas citas paaugstinātas jutības pazīmes, terapija ar meloksikāmu jāpārtrauc. Agrīna diagnozes noteikšana un tūlītēja aizdomās turamo zāļu lietošanas pārtraukšana nodrošina labākus SJS, eksfoliatīva dermatīta un TEN ārstēšanas rezultātus. Agrīna lietošanas pārtraukšana saistīta ar labāku prognozi. Ja pacientam SJS, eksfoliatīvs dermatīts vai TEN ir radies saistībā ar meloksikāma lietošanu, šim pacientam vairs nekad nedrīkst atkārtoti nozīmēt meloksikāmu.

Tiklīdz rodas ādas nieze, gļotādas bojājumi vai jebkādas citas paaugstinātas jutības reakcijas, meloksikāma lietošana jāpārtrauc.

Nieru un aknu darbības rādītāji

Tāpat kā ar vairumu NPL, dažkārt ir ziņots par paaugstinātu transamināžu, bilirubīna vai citu aknu funkcionālo rādītāju līmeni serumā, kā arī par paaugstinātu kreatinīna līmeni serumā un urīnvielas slāpekļa līmeni asinīs un citām laboratorisko parametru novirzēm. Vairumā gadījumu šīs novirzes bija pārejošas un nelielas. Ja kāda šāda veida novirze ir nozīmīga vai ilgstoša, meloksikāma lietošana jāpārtrauc un jāveic atbilstoši izmeklējumi.

Funkcionāla nieru mazspēja

NPL, inhibējot nieru prostaglandīnu vazodilatējošo darbību, var inducēt funkcionālu nieru mazspēju, samazinot glomerulāro filtrāciju. Šī nevēlamā ietekme ir atkarīga no devas. Ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas ieteicama rūpīga diurēzes un nieru darbības novērošana pacientiem ar šādiem riska faktoriem:

gados vecāki pacienti;

vienlaicīga ārstēšana, piemēram, ar AKE inhibitoriem, angiotensīna-II antagonistiem, sartāniem, diurētiskajiem līdzekļiem (skatīt 4.5. apakšpunktu);

hipovolēmija (neatkarīgi no cēloņa);

sastrēguma sirds mazspēja;

nieru mazspēja;

nefrotiskais sindroms;

Lupus nefropātija;

smaga aknu disfunkcija (albumīnu koncentrācija serumā <25 g/l vai Child-Pugh rādītājs ≥10).

Retos gadījumos NPL var izraisīt intersticiālu nefrītu, glomerulonefrītu, renālu medulāru nekrozi vai nefrotisko sindromu.

Meloksikāma devas pacientiem ar terminālu nieru mazspēju, kas tiek ārstēta ar hemodialīzi, nedrīkst pārsniegt 7,5 mg. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir lielāks par 25 ml/min) deva nav jāsamazina.

Nātrijs, kālijs un ūdens aizture

NPL lietošanas laikā mēdz būt nātrija, kālija un ūdens aizture organismā, kā arī vērojama to ietekme uz diurētisko līdzekļu nātrijurētisko darbību. Turklāt var mazināties antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošā darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tā rezultātā jutīgiem pacientiem var manifestēties tūska, sirds mazspēja vai hipertensija. Riska grupas pacientiem ieteicama klīniska uzraudzība (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Hiperkaliēmiju var veicināt diabēts vai vienlaicīga ārstēšana ar zālēm, kas paaugstina kālija koncentrāciju asinīs (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šādos gadījumos regulāri jānosaka kālija koncentrācija.

Citi brīdinājumi un piesardzība

Gados vecāki, vārgi vai novājināti pacienti nereti daudz sliktāk panes ārstēšanas blakusefektus, tāpēc šajos gadījumos nepieciešama rūpīga uzraudzība. Tāpat kā citu NPL lietošanas laikā, īpaša piesardzība nepieciešama gados vecākiem pacientiem, jo tiem daudz biežāk mēdz būt nieru, aknu vai sirds funkcijas traucējumi.

Gados vecākiem pacientiem biežāk rodas nevēlamās blakusparādības saistībā ar NPL lietošanu, īpaši KZT asiņošana un perforācija, kam var būt letāls iznākums (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Meloksikāms, tāpat jebkurš cits NPL, var maskēt vienlaikus noritošas infekcijas slimības simptomus.

Meloksikāma lietošana, tāpat kā jebkuru citu zāļu, kas inhibē ciklooksigenāzes/prostaglandīnu sintēzi, var samazināt fertilitāti un nav ieteicama sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Meloksikāma lietošanas pārtraukšana jāapsver sievietēm, kurām ir problēmas ar grūtniecības iestāšanos vai kuras tiek izmeklētas saistībā ar neauglību.

Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai pieaugušajiem.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) un acetilsalicilskābe ≥3g dienā.

Kombinācijas (skatīt 4.4. apakšpunktu) ar citiem NPL, ieskaitot acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās (≥1g kā vienreizēja deva vai ≥3g kā dienas deva) nav ieteicamas, jo sinerģiskas darbības dēļ var palielināt gastrointestinālu čūlu un asiņošanas risku.

Kortikosteroīdi (piem., glikokortikosteroīdi)

Vienlaicīgi lietojot ar kortikosteroīdiem, nepieciešams ievērot piesardzību paaugstinātā KZT asiņošanas un čūlu veidošanās riska dēļ.

Antikoagulanti vai heparīns geriatriskiem pacientiem vai lietots ārstnieciskās devās

Ievērojami paaugstinās asiņošanas risks inhibētās trombocītu funkcijas un kuņģa- divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājuma dēļ. NPL var pastiprināt antikoagulantu, piemēram, varfarīna darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Vienlaicīga NPL un iekšķīgi lietojamo antikoagulantu vai heparīna lietošana geriatriskiem pacientiem vai ārstnieciskās devās nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citos heparīna lietošanas gadījumos ir nepieciešams ievērot piesardzību paaugstinātā asiņošanas riska dēļ.

Ja no šādas kombinācijas nav iespējams izvairīties, nepieciešams rūpīgi kontrolēt INR.

Trombolītiskie līdzekļi un antiagreganti

Paaugstinās asiņošanas risks inhibētās trombocītu funkcijas un kuņģa-divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājuma dēļ.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI)

Paaugstināts KZT asiņošanas risks.

Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori un angiotensīna-II antagonisti

NPL var pavājināt diurētisko līdzekļu un citu antihipertensīvu zāļu darbību. Dažiem pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (piem., pacientiem ar dehidratāciju vai gados vecākiem pacientiem ar pavājinātu nieru darbību) AKE inhibitora vai angiotensīna-II antagonistu un zāļu, kas inhibē ciklooksigenāzi, vienlaicīga lietošana var vēl vairāk pasliktināt nieru darbību, tostarp izraisīt iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, jo īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma, un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski pēc tam (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Citas antihipertensīvas zāles (piem., bēta adrenoreceptoru blokatori)

Iespējama bēta adrenoreceptoru blokatoru antihipertensīvās darbības pavājināšanās (inhibējot prostaglandīnus, kam piemīt vazodilatējoša darbība).

Kalcineirīna inhibitori (piem. ciklosporīns, takrolims)

NPL var pastiprināt kalcineirīna inhibitoru nefrotoksicitāti saistībā ar nieru prostaglandīnu mediētu iedarbību. Kombinētas ārstēšanas laikā jānovērtē nieru darbība. Ieteicams rūpīgi kontrolēt nieru darbību, jo īpaši gados vecākiem pacientiem.

Intrauterīnie kontracepcijas līdzekļi

Ir ziņots, ka NPL samazina intrauterīno kontracepcijas līdzekļu efektivitāti, bet ir nepieciešami tālāki apstiprinājumi.

Farmakokinētiska mijiedarbība (meloksikāma ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku)

Litijs

Ir ziņots, ka NPL paaugstina litija koncentrāciju asinīs (samazinot litija izdalīšanos caur nierēm), kas var sasniegt toksiskas vērtības. Litija un NPL vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, uzsākot, pielāgojot un pārtraucot ārstēšanu ar meloksikāmu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija plazmā.

Metotreksāts

NPL var samazināt metotreksāta tubulāro sekrēciju, tādējādi paaugstinot metotreksāta koncentrāciju plazmā. Šī iemesla dēļ pacientiem, kuri saņem metotreksātu lielās devās (vairāk par 15 mg nedēļā), NPL vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

NPL un metotreksāta mijiedarbības risks jāņem vērā arī pacientiem, kuri saņem metotreksātu nelielās devās, jo īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Ja nepieciešama kombinēta ārstēšana, jākontrolē asins šūnu skaits un nieru darbības rādītāji. Piesardzība jāievēro, ja gan NPL, gan metotreksātu lieto 3 dienu laikā, jo tādā gadījumā var pieaugt metotreksāta koncentrācija plazmā un rasties pastiprināta toksicitāte.

Lai gan vienlaicīga ārstēšana ar meloksikāmu būtiski neietekmēja metotreksāta (15 mg nedēļā) farmakokinētiku, jāņem vērā, ka ārstēšana ar NPL (sk. iepriekš) var pastiprināt metotreksāta hematoloģisko toksicitāti (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Farmakokinētiska mijiedarbība (citu zāļu ietekme uz meloksikāma farmakokinētiku)

Holestiramīns

Holestiramīns paātrina meloksikāma elimināciju, pārtraucot enterohepātisko cirkulāciju tā, ka meloksikāma klīrenss pieaug par 50% un eliminācijas pusperiods saīsinās līdz 13±3 h. Šī mijiedarbība ir klīniski nozīmīga.

Attiecībā par antacīdu, cimetidīna un digoksīna vienlaicīgu lietošanu, klīniski nozīmīga farmakokinētiskā mijiedarbība starp zālēm nav konstatēta.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var negatīvi ietekmēt grūtniecības norisi un/vai embrija vai augļa attīstību. Dati, kas iegūti epidemioloģiskajos pētījumos, liecina par palielinātu spontānā aborta, iedzimtu sirds patoloģiju un gastrošīzes risku pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas agrīnā grūtniecības fāzē. Iedzimtu sirds patoloģiju absolūtais risks no mazāk nekā 1% pieauga līdz aptuveni 1,5%. Uzskata, ka šis risks palielinās līdz ar devu un terapijas ilgumu. Dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitora lietošana izraisīja abortu pirms vai pēc ieligzdošanās un embriju vai augļu bojāeju. Turklāt ir ziņots par dažādu kroplību, tostarp kardiovaskulāru anomāliju, palielinātu biežumu, ko novēroja dzīvniekiem, kuri saņēma prostaglandīnu sintēzes inhibitorus organoģenēzes laikā.

Grūtniecības pirmā un otrā trimestra laikā meloksikāmu nevajadzētu lietot, ja vien tas nav skaidri nepieciešams. Ja meloksikāmu lieto sieviete, kura plāno grūtniecību vai grūtniecības pirmā un otrā trimestra laikā, devai jābūt pēc iespējas zemākai un ārstēšanas laikam pēc iespējas īsākam.

Trešā grūtniecības trimestra laikā visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori var pakļaut augli šādam riskam:

- kardiopulmonāla toksicitāte (ar ductus arteriosus priekšlaicīgu noslēgšanos un pulmonālu hipertensiju);

- nieru disfunkcija, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidramniju.

Māte un jaundzimušais grūtniecības beigās var tikt pakļauti šādam riskam:

- iespējama paildzināta asiņošana, antiagreganta efekts, kas var izpausties pat ļoti nelielā devā;

- dzemdes kontrakciju nomākums, kā rezultātā tiek kavētas vai paildzinātas dzemdības.

Tādēļ meloksikāms ir kontrindicēts grūtniecības trešā trimestra laikā.

Barošana ar krūti

Īpašas pieredzes ar meloksikāmu nav, taču ir zināms, ka NPL nokļūst mātes pienā. Tādēļ lietošana ir kontrindicēta sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti īpaši pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, pamatojoties uz farmakodinamisko profilu un ziņotajām nevēlamajām blakusparādībām, meloksikāmam piemīt tikai niecīga vai vispār nepiemīt ietekme uz šīm spējām. Tomēr, ja rodas redzes traucējumi, miegainība, reibonis vai citi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi, ieteicams atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstoši) var tikt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar NPL lietošanu saņemti ziņojumi par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.

KZT traucējumi ir visbiežākās nevēlamās blakusparādības. Iespējama peptiska čūla, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Ziņots par šādām blakusparādībām: slikta dūša, vemšana, caureja, meteorisms, dispepsija, aizcietējums, sāpes vēderā, asinis izkārnījumos (melēna), vemšana ar asinīm (hematemēze), čūlains stomatīts, kolīta vai Krona slimības paasinājums (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retāk novērots gastrīts.

Tālāk minēto nevēlamo blakusparādību biežuma novērtējuma pamatā ir klīniskajos pētījumos ziņoto attiecīgo blakusparādību biežums. Šo informāciju pamato ir 27 klīniskie pētījumi ar ārstēšanas ilgumu vismaz 14 dienas. Informācija pamatojas uz klīniskajiem pētījumiem, kuros tika iesaistīti 15 197 pacienti, kuri tika ārstēti ar iekšķīgi lietojamām meloksikāma tabletēm vai kapsulām 7,5 vai 15 mg dienā līdz pat 1 gadam.

Ietvertas arī nevēlamās blakusparādības, kas ir kļuvušas zināmas no saņemtajiem ziņojumiem par tirdzniecībā laisto zāļu lietošanu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts

Nevēlamo blakusparādību biežums definēts šādi:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100; <1/10), retāk (≥1/1 000; <1/100); reti (≥1/10 000; <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk: anēmija.

Reti: asinsainas izmaiņas (ieskaitot leikocītu formulu), leikopēnija, trombocitopēnija.

Ir ziņojumi par ļoti retiem agranulocitozes gadījumiem (skatīt sadaļu Informācija, kas raksturo atsevišķas smagas un/vai bieži novērojamas blakusparādības).

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk: alerģiskas reakcijas, bet ne anafilaktiskas vai anafilaktoīdas reakcijas.

Nav zināmi: anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas.

Psihiskie traucējumi

Reti: garastāvokļa pārmaiņas, nakts murgi, bezmiegs.

Nav zināmi: apjukuma stāvoklis, dezorientācija.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes, apreibums.

Retāk: reibonis, miegainība.

Acu bojājumi

Reti: redzes traucējumi, tostarp redzes miglošanās, konjunktivīts.

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: vertigo.

Reti: džinkstēšana ausīs.

Sirds funkcijas traucējumi

Reti: sirdsklauves.

Saistībā ar NPL lietošanu ziņots par sirds mazspēju.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: paaugstināts asinsspiediens (skatīt 4.4. apakšpunktu), karstuma viļņi.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti: astma indivīdiem, kuriem ir alerģija pret acetilsalicilskābi vai citiem NPL.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: dispepsija, sliktas dūša, vemšana, sāpes vēderā, aizcietējums, vēdera uzpūšanās, caureja.

Retāk: slēpta vai makroskopiska KZT asiņošana, stomatīts, gastrīts, atraugas.

Reti: kolīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, ezofagīts.

Ļoti reti: KZT perforācija.

Nav zināms: pankreatīts.

KZT asiņošana, čūlu veidošanās un perforācija dažkārt var būt smaga un potenciāli letāla, īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: aknu darbības traucējumi (piemēram, paaugstināts transamināžu vai bilirubīna līmenis).

Ļoti reti: hepatīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: angioedēma, nieze, izsitumi.

Reti: smagas zāļu izraisītas blakusparādības uz ādas: ziņots par Stīvensa-Džonsona sindromu (SJS) un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) (skatīt 4.4. apakšpunktu), nātrene.

Ļoti reti: bullozs dermatīts, daudzformu eritēma.

Nav zināms: fotosensitivitātes reakcijas.

Nieru un urīnizvades sistēmu traucējumi

Retāk: nātrija un ūdens aizture, hiperkaliēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu), nieru funkcionālo testu izmaiņas (paaugstināts kreatinīna un/vai urīnvielas līmenis serumā).

Ļoti reti: akūta funkcionāla nieru mazspēja, galvenokārt pacientiem ar riska faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: tūska, tostarp tūska apakšējās ekstremitātēs.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Informācija par atsevišķām smagām un/vai bieži sastopamām nevēlamām blakusparādībām

Ļoti retos gadījumos, lietojot meloksikāmu un citas iespējami mielotoksiskas zāles, pacientiem novērota agranulocitoze (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nevēlamās blakusparādības, kas līdz šim nav novērotas saistībā ar šo zāļu lietošanu, bet kas ir vispāratzīti saistītas ar citām šīs grupas zālēm

Organisks nieru bojājums, kā rezultātā iespējama akūta nieru mazspēja: ir ziņots par ļoti retiem intersticiāla nefrīta, akūtas tubulāras nekrozes, nefrotiskā sindroma un papilāras nekrozes gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,

Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pēc akūtas nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu pārdozēšanas novērojamie simptomi parasti aprobežojas ar letarģiju, miegainību, vemšanu un sāpēm epigastrijā, kas, veicot uzturošu ārstēšanu, parasti ar atgriezeniskas. Var rasties KZT asiņošana. Stipras saindēšanās gadījumā var būt hipertensija, akūta nieru mazspēja, aknu disfunkcija, elpošanas nomākums, koma, krampji, kardiovaskulārs kolapss un sirdsdarbības apstāšanās. Terapeitiskas nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas gadījumā ir ziņots par anafilaktoīdām reakcijām, un tās var rasties arī pēc pārdozēšanas.

Pēc nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu pārdozēšanas pacientiem jānodrošina simptomātiska un uzturoša ārstēšana. Klīniskajā pētījumā tika pierādīta meloksikāma paātrināta izvadīšana no organisma, iekšķīgi lietojot holestiramīnu 4 g lielās devās.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, oksikāmi.

ATĶ kods: M01AC06.

Darbības mehānisms

Meloksikāms ir nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis (NPL), kas pieder oksikāmu grupai un kam piemīt pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbība.

Meloksikāma pretiekaisuma darbība ir pierādīta klasiskajos iekaisuma modeļos. Tāpat kā citiem NPL, precīzs tā darbības mehānisms līdz šim nav noskaidrots. Tomēr visiem NPL (tostarp meloksikāmam) ir vismaz viens kopējs darbības mehānisms: iekaisuma mediatoru prostaglandīnu biosintēzes inhibīcija.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Meloksikāms labi uzsūcas no gremošanas trakta, par ko liecina augstā absolūtā biopieejamība (89%) pēc iekšķīgas lietošanas (kapsulām). Ir pierādīts, ka tabletes, iekšķīgi lietojamā suspensija un kapsulas ir bioloģiski ekvivalentas. Pēc vienreizējas meloksikāma devas lietošanas vidējā maksimālā koncentrācija plazmā suspensijas gadījumā tiek sasniegta 2 stundu laikā un cietu iekšķīgi lietojamu zāļu formu (kapsulu un tablešu) gadījumā — 5–6 stundu laikā.

Lietojot vairākkārtējas devas, līdzsvara koncentrācija tika sasniegta 3–5 dienās. Lietojos šīs zāles vienu reizi dienā, tiek panāktas relatīvi nelielas koncentrācijas plazmā svārstības, proti, attiecīgi 0,4–1,0 μg/ml robežās 7,5 mg devai un 0,8–2,0 μg/ml robežās 15 mg devai (C_min un C_max līdzsvara fāzē). Meloksikāma maksimālā koncentrācija plazmā līdzsvara koncentrācijā attiecīgi tabletēm, kapsulām un iekšķīgi lietojamajai suspensijai tiek sasniegta piecu līdz sešu stundu laikā. Turpinot ārstēšanu ilgāk par vienu gadu, tiek panākta līdzīga zāļu koncentrācija kā pirmoreiz sasniedzot līdzsvara koncentrāciju. Meloksikāma uzsūkšanās apjomu pēc iekšķīgas lietošanas nemaina vienlaicīga pārtikas uzņemšana.

Izkliede

Meloksikāms ļoti izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām, jo īpaši albumīniem (99%). Meloksikāms iekļūst sinoviālajā šķidrumā, sasniedzot koncentrāciju, kas ir aptuveni puse no koncentrācijas plazmā. Izkliedes tilpums ir neliels, vidēji 11 l. Individuālā mainība ir 30–40% robežās.

Biotransformācija

Meloksikāms tiek pakļauts apjomīgai biotransformācijai aknās. Urīnā tika konstatēti četri dažādi meloksikāma metabolīti, kas visi ir farmakodinamiski neaktīvi. Galvenais metabolīts 5'-karboksimeloksikāms (60% no devas) veidojas, oksidējoties starpformas metabolītam 5'-hidroksimetilmeloksikāmam, kas arī izdalās, taču mazākā apjomā (9 % no devas). Pētījumi in vitro ļauj domāt, ka svarīga loma šajā metabolisma ceļā ir CYP 2C9 un neliela loma arī CYP 3A4 izoenzīmam. Iespējams, pacienta peroksidāzes aktivitāte nosaka divus citus metabolītus, kas veido attiecīgi 16% un 4% no lietotās devas.

Eliminācija

Meloksikāms tiek izvadīts no organisma galvenokārt metabolītu formā, kas vienādā apjomā konstatējami gan urīnā, gan fēcēs. Ar fēcēm nemainītā veidā izdalās mazāk nekā 5% no dienas devas, savukārt ar urīnu izdalās vienīgi sākotnējās vielas paliekas. Vidējais eliminācijas pusperiods ir 20 stundas. Kopējais plazmas klīrenss ir vidēji 8 ml/min.

Linearitāte/nelinearitāte

Terapeitisko devu robežās no 7,5 līdz 15 mg pēc iekšķīgas vai intramuskulāras ievadīšanas meloksikāmam ir lineāra farmakokinētika.

Īpašas pacientu grupas

Aknu/nieru mazspēja

Ne aknu mazspēja, ne viegla vai vidēji mēreni izteikta nieru mazspēja būtiski neietekmē meloksikāma farmakokinētiku. Ja ir nieru mazspēja pēdējā stadijā, izkliedes tilpuma pieaugums var būt par iemeslu augstākai brīvā meloksikāma koncentrācijai, un dienas deva nedrīkst būt lielāka par 7,5 mg (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Vidējais plazmas klīrenss līdzsvara koncentrācijā gados vecākiem pacientiem bija nedaudz mazāks nekā jaunākiem indivīdiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos pētījumos ir konstatēts, ka meloksikāma toksikoloģiskais profils ir identisks kā pārējiem NPL: KZT čūlas un erozija, nieru papilārā nekroze, ilgstoši lietojot lielas devas divu sugu dzīvniekiem.

Ar žurkām veicot pētījumus par reprodukciju medikamenta iekšķīgas lietošanas gadījumā, ir konstatēts ovulācijas nomākums, embrija implementācijas kavēšana un embriotoksiska iedarbība (rezorbcijas pastiprināšanās) mātītes organismam toksisku devu līmenī (1 mg/kg) un ar lielākām devām. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām un trušiem, iekšķīgi lietojot līdz 4 mg/kg lielas devas žurkām un līdz 80 mg/kg lielas devas trušiem, teratogenitāte netika konstatēta.

Minētās devas 5–10 reizes pārsniedza klīnisko devu (7,5–15 mg), izsakot devu mg uz kg (75 kg smagam cilvēkam). Līdzīgi kā visiem prostaglandīnu sintēzes inhibitoriem, ir aprakstīta fetotoksiska iedarbība grūtniecības beigās. Nav konstatēti pierādījumi mutagēnai iedarbībai — ne in vitro, ne in vivo. Žurkām un pelēm lietojot devas, kas ievērojami pārsniedza klīniskajā praksē lietotās devas, kancerogenitātes risks netika konstatēts.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kukurūzas ciete

Preželatinēta kukurūzas ciete

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Laktozes monohidrāts

Nātrija citrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/alumīnija blisteris.

Iepakojumi pa 10, 20, 30, 50 vai 100 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

ratiopharm GmbH

Graf-Arco-Str. 3

89079 Ulm

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

09-0010

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2009. gada 02. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 10. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

09/2017

Version: 2017-09-27_var008_1.1

SASKAŅOTS ZVA 07-12-2017

PAGE \* MERGEFORMAT 1