Pulmicort Turbuhaler

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Pulmicort Turbuhaler 100 mikrogrami/devā inhalācijas pulveris

Pulmicort Turbuhaler 200 mikrogrami/devā inhalācijas pulveris

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Vienā devā ir 100 mikrogrami vai 200 mikrogrami budezonīda (budesonidum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Inhalācijas pulveris.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

Terapeitiskās indikācijas

Pulmicort Turbuhaler indicēts pacientiem ar bronhiālo astmu, kuriem nepieciešama uzturoša terapija ar glikokortikosteroīdiem elpceļu iekaisuma kontrolei.

Simptomātiskai terapijai pacientiem ar smagu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), kuriem FEV₁<50% no paredzētās normas un anamnēzē ir atkārtoti paasinājumi, kuriem saglabājas nozīmīgi simptomi, neskatoties uz regulāru terapiju ar ilgstošas darbības bronhodilatatoriem. Izvērtēt terapijas efektivitāti ne ātrāk kā pēc 3 – 6 mēnešiem.

Devas un lietošanas veids

Bronhiālā astma

Pulmicort Turbuhaler deva ir individuāla. Ieteicamā Pulmicort Turbuhaler ieteicamā sākumdeva un augstākā ieteicamā deva atkarībā no iepriekšējās astmas terapijas norādīta šajā tabulā.

1. tabula Ieteicamā sākumdeva un augstākā ieteicamā deva

Iepriekšējā terapija

Ieteicamā sākumdeva

Augstākā ieteicamā deva

Pieaugušie un gados vecāki cilvēki

Nesteroīdu terapija

200 - 400 mikrogrami vienu reizi dienā

vai

pa 100 - 400  mikrogramiem divas reizes dienā

pa 800 mikrogramiem divas reizes dienā

Inhalējamie glikokortikosteroīdi

200 - 400 mikrogrami vienu reizi dienā

vai

pa 100 - 400  mikrogramiem divas reizes dienā

pa 800 mikrogramiem divas reizes dienā

Perorālie glikokortikosteroīdi

pa 400 - 800 mikrogramiem divas reizes dienā

pa 800 mikrogramiem divas reizes dienā

6 gadus veci un vecāki bērni

Nesteroīdu terapija

200 - 400 mikrogrami vienu reizi dienā

vai

pa 100 - 200  mikrogramiem divas reizes dienā

pa 400 mikrogramiem divas reizes dienā

Inhalējamie glikokortikosteroīdi

200 - 400 mikrogrami vienu reizi dienā

vai

pa 100 - 200  mikrogramiem divas reizes dienā

pa 400 mikrogramiem divas reizes dienā

Perorālie glikokortikosteroīdi

pa 200 - 400 mikrogramiem divas reizes dienā

pa 400 mikrogramiem divas reizes dienā

Smagas bronhiālās astmas vai paasinājumu ārstēšanai dažiem pacientiem var būt nepieciešama dienas devas dalīšana 3 – 4 lietošanas reizēs.

Balstterapija:

Panākot astmas kontroli, visiem pacientiem ieteicams titrēt mazāko efektīvo devu.

Devu intervāls balstdevai:

Pieaugušie un gados vecāki cilvēki: 100 ‑ 1600 mikrogrami dienā

6 gadus veci un vecāki bērni: 100 ‑ 800 mikrogrami dienā.

Zāļu ievadīšana vienu reizi dienā

Dienas deva parasti tiek dalīta 1 ‑ 2 ievadīšanas reizēs. Zāļu lietošanu vienu reizi dienā var apsvērt gan pieaugušiem, gan bērniem no 6 gadu vecuma, kuriem nepieciešama balstdeva

100 - 400 mikrogramu budezonīda dienā. Sākt lietot devu vienu reizi dienā var gan pacienti, kuri nav saņēmuši glikokortikosteroīdus, gan pacienti, kuru stāvoklis ir labi kontrolēts ar inhalējamiem glikokortikosteroīdiem. Devu var ievadīt no rīta vai vakarā. Ja astma paasinās, deva jāpalielina un pēc vajadzības jādala vairākās devās dienas laikā.

Iedarbības sākums

Astmas kontroles uzlabošanos pēc Pulmicort Turbuhaler inhalēšanas var novērot 24 stundu laikā pēc ārstēšanas sākuma, tomēr maksimāla terapeitiskā iedarbība netiek sasniegta ātrāk kā vienas, divu vai vairāk nedēļu laikā no terapijas sākuma.

Instrukcija pareizai Turbuhaler lietošanai

Turbuhaler ir ar ieelpu darbināms inhalators, proti, pacientam ieelpojot caur iemutni, aktīvā viela ar ieelpoto gaisu nonāk elpceļos.

PIEZĪME Ir svarīgi instruēt pacientu:

uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu zāļu lietošanas instrukcijā, kas atrodas iepakojumā kopā ar inhalatoru

caur iemutni ieelpot spēcīgi un dziļi, lai nodrošinātu optimālas devas nonākšanu plaušās

caur iemutni nekad neizelpot

pēc noteiktās devas saņemšanas izskalot muti ar ūdeni, lai samazinātu mutes un rīkles sēnīšu infekcijas risku

Iespējams, ka Pulmicort Turbuhaler lietošanas laikā pacients nesagaršos vai nejutīs nekādas zāles – tas ir tāpēc, ka tiek ievadīts tik maz vielas.

Pacienti, kuri nesaņem glikokortikosteroīdus

Pacientiem, kuriem nepieciešama astmas uzturošā terapija, var palīdzēt Pulmicort Turbuhaler ieteiktajās devās, kas norādītas tabulā augstāk. Pacientiem, kuriem sākuma deva nav pietiekoša var būt nepieciešama augstāka deva astmas kontrolei.

Pacienti, kuri saņēmuši balstterapiju ar inhalējamiem glikokortikosteroīdiem

Klīniskos pētījumos, kuros piedalījušies cilvēki, pierādīts, ka vienāds daudzums budezonīda ar Turbuhaler tiek ievadīts efektīvāk nekā ar aerosolu zem spiediena (AIZS). Tādēļ, ja pacientiem, kuri lietojuši Pulmicort AIZS, ārstēšana tiek aizstāta ar Pulmicort Turbuhaler un astmas kontrole ir laba, iespējams devu mazināt pat par pusi AIZS devas. Arī pacientiem, kuri inhalējamo glikokortikosteroīdu terapiju aizstājuši ar Pulmicort Turbuhaler, var apsvērt devas mazināšanu pēc tam, kad pacients sākotnēji saņēmis devu, kas līdzīga pirms aizstāšanas saņemtai.

Pacienti, kuri saņēmuši balstterapiju ar perorāliem glikokortikosteroīdiem

Pulmicort Turbuhaler var ļaut aizstāt perorālo glikokortikosteroīdu lietošanu vai pieļaut to devas ievērojamu mazināšanu, saglabājot astmas kontroli. Uzsākot Pulmicort lietošanu pēc perorālo glikokortikosteroīdu saņemšanas, pacienta stāvoklim jābūt relatīvi stabilam. Aptuveni 10 dienas Pulmicort lielā devā jālieto kombinācijā ar pacienta iepriekš lietoto perorālo glikokortikosteroīdu devu. Pēc tam perorālā glikokortikosteroīdu deva pakāpeniski jāmazina (piemēram, katru mēnesi par 2,5 mg prednizolona vai ekvivalenta) līdz mazākai iespējamai devai. Daudzos gadījumos perorālo glikokortikosteroīdu lietošanu iespējams pilnīgi aizstāt ar Pulmicort. Vairāk informācijas par kortikosteroīdu atcelšanu skatīt 4.4. apakšpunktā.

Pārtraucot lietot perorālos glikokortikosteroīdus, dažiem pacientiem var rasties kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšanas vispārējie simptomi, piemēram, locītavu un/vai muskuļu sāpes, nogurums un depresija, neraugoties uz plaušu funkciju saglabāšanos vai pat uzlabošanos. Šādi pacienti jāiedrošina turpināt lietot Pulmicort Turbuhaler, taču jākontrolē virsnieru mazspējas objektīvās pazīmes. Ja rodas virsnieru mazspējas izpausmes, sistēmisko kortikosteroīdu deva uz laiku jāpalielina, bet pēc tam tā jāmazina daudz lēnāk. Stresa vai smagu astmas lēkmju laikā pacientiem, kuru zāles tiek aizstātas, var būt nepieciešama papildterapija ar sistēmiskiem kortikosteroīdiem.

HOPS

Ieteicamā Pulmicort Turbuhaler deva ir 400 mikrogrami, kas tiek ievadīti divas reizes dienā.

Pacientiem ar HOPS, kuri lieto perorālus glikokortikosteroīdus un kuriem parakstīts Pulmicort Turbuhaler, mazinot perorālo devu, jāieteic tādi paši padomi, kādi norādīti apakšpunktā "Devas un lietošanas veids; Bronhiālā astma".

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret budezonīdu.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Budezonīds nav paredzēts akūtu astmas lēkmju terapijai, kad nepieciešams ātras darbības bronhodilatators.

Pacientiem, kuriem bija nepieciešama neatliekama terapija ar lielām kortikosteroīdu devām vai ilgstoša ārstēšana ar lielāko ieteicamo inhalējamo kortikosteroīdu devu, var būt arī virsnieru dziedzeru darbības traucējumu risks. Liela stresa apstākļos šiem pacientiem var rasties virsnieru mazspējas pazīmes un simptomi. Stresa vai plānveida operācijas gadījumā jāapsver papildu sistēmisku kortikosteroīdu lietošana.

Lietojot jebkurus inhalējamus kortikosteroīdus, īpaši - lielā devā un ilglaicīgi, var rasties sistēmiskas blakusparādības. Inhalējamiem kortikosteroīdiem šo blakusparādību iespējamība ir daudz mazāka nekā iekšķīgi lietojamiem.

Iespējamās sistēmiskās blakusparādības ir Kušinga sindroms, kušingoīdas pazīmes, virsnieru dziedzeru darbības nomākums, aizkavēta augšana bērniem un pusaudžiem, samazināts kaulu mineralizācijas blīvums, katarakta, glaukoma un vēl retāk – virkne psihisku vai uzvedības traucējumu, to vidū psihomotora hiperaktivitāte, miega traucējumi, nemiers, depresija vai agresivitāte (īpaši bērniem).

Tāpēc svarīgi titrēt inhalējamo kortikosteroīdu devu, lai noskaidrotu mazāko devu, ar kuru tiek saglabāta efektīva astmas kontrole.

Pavājināta aknu darbība ietekmē kortikosteroīdu izvadīšanu no organisma, samazinot eliminācijas ātrumu un palielinot sistēmisko iedarbību. Jāņem vērā sistēmisko blakusparādību iespējamība.

Jāizvairās no lietošanas vienlaikus ar ketokonazolu, HIV proteāzes inhibitoriem vai citiem spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem. Ja tas nav iespējams, starplaikam starp zāļu lietošanu jābūt pēc iespējas ilgākam (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

Īpaša piesardzība nepieciešama pacientiem ar aktīvu vai latentu plaušu tuberkulozi, kā arī pacientiem ar elpceļu sēnīšu infekcijām vai vīrusu infekcijām.

Ārstēšanas laikā ar inhalējamiem kortikosteroīdiem var rasties mutes dobuma kandidoze. Šīs infekcijas gadījumā var būt jāveic ārstēšana ar piemērotu pretsēnīšu terapiju, un dažiem pacientiem var būt jāpārtrauc ārstēšana (skatīt arī 4.2. apakšpunktu).

Tāpat kā lietojot citus inhalāciju līdzekļus, var rasties paradoksālas bronhu spazmas ar pēkšņu sēkšanas pastiprināšanos pēc zāļu devas lietošanas. Ja tā notiek, ārstēšana ar budezonīdu inhalāciju veidā nekavējoties jāpārtrauc, pacienta stāvoklis jānovērtē un nepieciešamības gadījumā jāveic alternatīva terapija.

Redzes traucējumi

Saistībā ar sistēmisku un lokālu kortikosteroīdu lietošanu var tikt ziņots par redzes traucējumiem. Ja pacientam ir tādi simptomi kā neskaidra redze vai citi redzes traucējumi, jāapsver pacienta norīkošana pie oftalmologa, lai novērtētu to iespējamos cēloņus, kas var būt, piemēram, katarakta, glaukoma vai tādas retas slimības kā centrāla seroza horioretinopātija (CSHR), par ko ir ziņots pēc kortikosteroīdu sistēmiskas un lokālas lietošanas.

Pneimonija HOPS slimniekiem

Inhalējamos kortikosteroīdus lietojošiem HOPS slimniekiem novērots palielināts pneimonijas, arī tādas pneimonijas, kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija, biežums. Ir daži pierādījumi par pneimonijas riska pieaugumu līdz ar steroīdu devas palielināšanos, taču tas nav viennozīmīgi pierādīts visos pētījumos.

Pārliecinošu klīnisko pierādījumu pneimonijas riska apmēra atšķirībām starp dažādiem vienas grupas inhalējamiem kortikosteroīdiem nav.

Ārstiem jāsaglabā modrība attiecībā uz pneimonijas iespējamo rašanos HOPS slimniekiem, jo šādu infekciju klīniskās pazīmes pārklājas ar HOPS paasinājumu simptomiem.

Pneimonijas riska faktori HOPS slimniekiem ir smēķēšana, lielāks vecums, zems ķermeņa masas indekss (ĶMI) un smaga HOPS.

Ietekme uz augšanu

Ieteicams regulāri kontrolēt bērna, kurš tiek ilgstoši ārstēts ar inhalējamajiem kortikosteroīdiem, auguma garumu. Ja augšana ir palēnināta, ārstēšana jāpārvērtē ar mērķi samazināt inhalējamā kortikosteroīda devu. Rūpīgi jāapsver kortikosteroīdu lietošanas radītā ieguvuma un iespējamā augšanas nomākuma riska attiecība. Turklāt jāapsver nepieciešamība nosūtīt pacientu pie bērnu pulmonologa.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Budezonīda primārais metabolisma mediators ir CYP3A4. Šī enzīma inhibitori, piem., ketokonazols un itrakonazols. var vairākas reizes palielināt budezonīda sistēmisko iedarbību, skatīt arī 4.4. apakšpunktu. Tā kā nav datu, uz kuriem balstīt ieteikumus par devām, no šādas kombinācijas lietošanas ir jāizvairās. Ja tas nav iespējams, starplaikam starp zāļu lietošanu jābūt pēc iespējas lielākam, un var apsvērt budezonīda devas samazināšanu.

Ierobežots datu apjoms par šo mijiedarbību ar lielām inhalāciju veidā lietota budezonīda devām liecina, ka iespējama izteikta koncentrācijas palielināšanās plazmā (vidēji četras reizes), ja itrakonazolu pa 200 mg vienreiz dienā lieto vienlaikus ar inhalāciju veidā lietotu budezonīdu (vienreizējas devas veidā pa 1000 mikrogramiem).

Sievietēm, kuras ārstētas arī ar estrogēniem un kontraceptīviem steroīdiem, ir novērota palielināta kortikosteroīdu koncentrācija plazmā un pastiprināta to iedarbība, bet, lietojot budezonīdu vienlaikus ar mazas devas kombinētiem perorālās kontracepcijas līdzekļiem, ietekmi nenovēroja.

Tā kā var būt nomākta virsnieru darbība, AKTH stimulācijas testā hipofīzes nepietiekamības diagnosticēšanai var iegūt kļūdainus rezultātus (zemas vērtības).

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Izmantojot lielāko daļu rezultātu, kas iegūti prospektīvos epidemioloģiskajos pētījumos, un pēcreģistrācijas datus no visas pasaules, nav iespējams konstatēt palielinātu negatīvas ietekmes risku uz augli un jaundzimušo, ko būtu radījusi inhalējamā budezonīda lietošana grūtniecības laikā. Gan auglim, gan mātei ir svarīgi, lai grūtniecības laikā tiktu turpināta atbilstoša astmas ārstēšana. Tāpat kā ar jebkurām grūtniecības laikā lietotām zālēm, budezonīda radītais ieguvums mātei jāvērtē salīdzinājumā ar risku auglim.

Budezonīds tiek izvadīts ar mātes pienu. Taču nav sagaidāms, ka budezonīda lietošana terapeitiskā devā varētu ietekmēt zīdaini. Budezonīdu var lietot barošanas ar krūti periodā.

Balstterapija ar inhalējamu budezonīdu (200 vai 400 mikrogrami divreiz dienā) astmas slimniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, izraisa nenozīmīgu budezonīda sistēmisko iedarbību ar krūti barotam zīdainim.

Farmakokinētikas pētījumā aprēķinātā zīdaiņa saņemtā dienas deva bija 0,3% no mātes saņemtās dienas devas abiem devu līmeņiem, un aprēķināts, ka vidējā koncentrācija plazmā zīdaiņiem ir 1/600 no mātes plazmā novērotās koncentrācijas, pieņemot, ka perorālā biopieejamība zīdainiem ir pilnīga. Budezonīda koncentrācija zīdaiņa plazmas paraugos bija mazāka par kvantitatīvas noteikšanas robežu.

Pamatojoties uz datiem, kas iegūti ar inhalējamu budezonīdu, un faktu, ka budezonīdam piemīt lineāras FK īpašības terapeitisko devu robežās pēc lietošanas degunā, inhalāciju veidā, iekšķīgi vai rektāli, paredzams, ka, lietojot budezonīda terapeitiskās devas, ietekme uz zīdaini būs neliela.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Budezonīds neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Nevēlamo blakusparādību biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

2. tabula Nevēlamās blakusparādības pēc orgānu sistēmu grupas un sastopamības biežuma

Orgānu sistēmu grupa

Biežums

Blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Mutes dobuma un rīkles kandidoze

Pneimonija (HOPS slimniekiem)

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Agrīnas vai vēlīnas paaugstinātas jutības reakcijas, ieskaitot izsitumus, kontaktdermatītu, nātreni, angioedēmu un anafilaktisku reakciju

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti

Sistēmiskas kortikosteroīdu ietekmes pazīmes un simptomi, tostarp virsnieru nomākums un augšanas aizture**

Acu bojājumi

Retāk

Reti

Nav zināmi

Katarakta

Neskaidra redze (skatīt arī 4.4. apakšpunktu)

Glaukoma

Psihiskie traucējumi

Retāk

Reti

Nav zināmi

Nemiers

Depresija

Nervozitāte

Uzvedības pārmaiņas (galvenokārt bērniem)

Miega traucējumi

Trauksme

Psihomotora hiperaktivitāte

Agresivitāte

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Reti

Klepus

Aizsmakums

Rīkles kairinājums

Bronhu spazmas

Disfonija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Reti

Muskuļu spazmas

Muskuļu krampji***

Asinsizplūdums

** skatīt informāciju par pediatrisko populāciju tālāk

*** biežums ziņots klīniskajos pētījumos

Placebo kontrolētos pētījumos kataraktu retāk novēroja arī placebo grupā.

Dažkārt, lietojot inhalējamos glikokortikosteroīdus, var rasties sistēmiskas glikokortikosteroīdu terapijas blakusparādību pazīmes vai simptomi, kas iespējams, atkarīgi no devas, iedarbības ilguma, vienlaicīgas un iepriekšējas kortikosteroīdu lietošanas un individuālās jutības.

Apkopoti dati par klīniskajiem pētījumiem, kuros 13119 pacienti lietojuši inhalējamo budezonīdu, bet 7278 pacienti — placebo. Lietojot inhalējamo budezonīdu, trauksmes biežums bija 0,52 %, bet lietojot placebo — 0,63 %; depresijas biežums, lietojot inhalējamo budezonīdu, bija 0,67 %, bet, lietojot placebo — 1,15 %.

Pacientiem ar pirmreizēji diagnosticētu HOPS, kuri sāk ārstēšanu ar inhalējamiem kortikosteroīdiem, ir palielināts pneimonijas risks. Tomēr, izsvērti novērtējot astoņus apvienotus klīniskos pētījumus, kuros piedalījušies 4643 ar budezonīdu ārstēti HOPS slimnieki un 3643 pacienti, kuri nejaušināti cita veida ārstēšanai, nevis terapijai ar IKS, nekonstatēja palielinātu pneimonijas risku. Rezultāti pirmajiem septiņiem pētījumiem no šiem astoņiem ir publicēti meta-analīzes veidā.

Pediatriskā populācija

Augšanas aiztures riska dēļ pediatriskā populācijā augšana jākontrolē, kā aprakstīts 4.4. apakšpunktā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

Pārdozēšana

Akūta Pulmicort Turbuhaler pārdozēšana, pat stipri pārsniedzot devu, nevarētu izraisīt klīniskus sarežģījumus.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: glikokortikosteroīds. ATĶ kods: R03BA02.

Budezonīds ir glikokortikosteroīds ar spēcīgu vietēju pretiekaisuma darbību.

Virsmas pretiekaisuma efekts

Precīzs glikokortikosteroīdu darbības mehānisms bronhiālās astmas ārstēšanā nav pilnībā izprasts. Domājams, ka nozīme ir pretiekaisuma iedarbībai, piemēram, iekaisuma mediatoru atbrīvošanās kavēšanai un citokīnu mediētās imunoloģiskās aizsardzības nomākumam. Budezonīda iedarbība, izteikta kā afinitāte pret glikokortikosteroīdu receptoriem, ir aptuveni 15 reizes lielāka nekā prednizolonam.

Klīnisks pētījums astmas pacientiem, kur tika salīdzināts inhalējamais un perorālais budezonīds, uzrādīja statistiski nozīmīgus efektivitātes pierādījumus par inhalējamo, bet ne perorālo budezonīdu, salīdzinot ar placebo. Tādejādi tradicionālo inhalējamā budezonīda devu terapeitisko efektu galvenokārt var izskaidrot ar tā tiešo iedarbību uz elpceļiem.

Budezonīds uzrādījis anti-anafilaktisku un pretiekaisuma iedarbību provokāciju pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēkiem, kas izpaužas kā samazināta bronhu sašaurināšanās tūlītēju vai novēlotu alerģisku reakciju gadījumos.

Astmas paasinājumi

Pierādīts, ka lietojot inhalējamo budezonīdu vienu vai divas reizes dienā, iespējams efektīvi izvairīties no astmas paasinājumiem gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Fiziskas slodzes ierosināta astma

Terapija ar inhalējamo budezonīdu, ievadot to vienu vai divas reizes dienā, bijusi efektīva fiziskas slodzes ierosinātas bronhu konstrikcijas profilaksē.

Elpceļu reaktivitāte

Budezonīds samazina arī elpceļu reaktivitāti hiperreaktīviem pacientiem.

HOPS

Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu HOPS terapija ar Pulmicort Turbuhaler pa 400 mikrogramiem divas reizes dienā, salīdzinot ar placebo, pēc 3 ‑ 6 mēnešiem izraisīja FEV₁ uzlabošanos, kas saglabājās visu trīs gadus ilgās terapijas laiku.

Hipotalama-hipofīzes-virsnieru (HHV) ass funkcija

Pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem, kuri lietoja Pulmicort Turbuhaler, novērota devas atkarīga ietekme uz plazmas un urīna kortizolu. Kā parādījuši ACTH testi, Pulmicort Turbuhaler ieteicamajās devās izraisa ievērojami mazāku ietekmi uz virsnieru funkciju nekā 10 mg prednizolons.

Augšana

Sākotnēji neliela, taču pārejoša augšanas samazināšanās (aptuveni 1 cm) tika novērota pirmā ārstēšanas gada laikā. Ilgtermiņa pētījumi klīniskās prakses vidē liecina, ka bērni un pusaudži, kuri ir ārstēti ar inhalējamo budezonīdu, sasniedz vidējo pieaugušo mērķa augstumu. Tomēr ilgtermiņa dubultmaskētajos pētījumos, kuros budezonīda deva netika titrēta zemākajā noteiktajā devā, bērni un pusaudži, ārstēti ar inhalējamo budezonīdu, vidēji palika 1.2 cm īsāki par tiem, kas randomizēti ārstēti ar placebo. Skatīt 4.4. apakšpunktu par zemākās efektīvās devas titrāciju un bērnu augšanas monitoringu.

Klīniskais drošums

Pediatriskā populācija

Ar spraugas lampas palīdzību ir izmeklēti 157 bērni vecumā no 5 līdz 16 gadiem, kuri trīs līdz sešus gadus ārstēti ar vidēji 504 μg lielām dienas devām. Atrades tika salīdzinātas ar tām, kas konstatētas 111 atbilstoša vecuma bērniem ar astmu. Inhalējamā budezonīda lietošana nebija saistīta ar lielāku mugurējas subkapsulāras kataraktas sastopamību.

Ietekme uz kortizola koncentrāciju plazmā

Pulmicort Turbuhaler pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem ir novērota ar devas lielumu saistīta ietekme uz kortizola koncentrāciju plazmā un urīnā. Kā novērots pēc AKTH testa, ieteicamo Pulmicort Turbuhaler devu lietošana virsnieru dziedzeru darbību ietekmē ievērojami vājāk nekā 10 mg lielu prednizona devu lietošana.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc 800 μg lielas Pulmicort Turbuhaler devas perorālas inhalācijas maksimālā budezonīda koncentrācija plazmā (4,0 nmol/l) iestājas 30 minūšu laikā. Maksimālā koncentrācija plazmā un laukums zem koncentrācijas plazmā/laika līknes palielinās lineāri proporcionāli devai, tomēr pēc atkārtotām devām (pēc trīs nedēļas ilgas ārstēšanas) tas ir nedaudz (par 20-30%) lielāks nekā pēc vienreizējas devas lietošanas. Aprēķināts, ka veseliem cilvēkiem plaušās nogulsnējas 34±10% devas (aritmētiski vidējais lielums ± SN), 22% paliek iemutnī, bet pārējais daudzums (aptuveni 45% devas) tiek norīts.

Izkliede

Budezonīda izkliedes tilpums ir aptuveni 3 litri/kg. Saistība ar plazmas olbaltumiem ir vidēji 85-90%.

Biotransformācija

Budezonīds pakļauts plašam (aptuveni 90%) pirmā loka metabolismam aknās līdz metabolītiem ar zemu glikokortikosteroīdu aktivitāti. Svarīgāko metabolītu – 6-bēta-hidroksibudezonīda un 16-alfa-hidroksiprednizolona – glikokortikosteroīdu aktivitāte ir mazāka nekā 1% no budezonīda aktivitātes. Budezonīda metabolismu mediē galvenokārt CYP3A, citohroma p450 izoenzīms.

Eliminācija

Budezonīda metabolīti tiek izvadīti nemainītā veidā vai kā savienojumi galvenokārt caur nierēm. Urīnā nav atklāts neizmainīts budezonīds. Budezonīdam ir augsts sistēmiskais klīrenss (aptuveni 1,2 litri/min) no veselu pieaugušo organisma, un terminālais eliminācijas pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas ir vidēji 2-3 stundas.

Linearitāte

Budezonīda farmakokinētika atbilstošo klīnisko devu robežās ir proporcionāla devai.

Pediatriskā populācija

Četrus līdz sešus gadus veciem bērniem ar astmu, budezonīda sistēmiskais klīrenss ir aptuveni 0,5 l/min. Rēķinot uz kilogramu ķermeņa masas, bērniem klīrenss ir par aptuveni 50% ātrāks nekā pieaugušajiem. Bērniem ar astmu, inhalēta budezonīda eliminācijas terminālais pusperiods ir aptuveni 2,3 stundas. Tas ir aptuveni tāds pats kā veseliem pieaugušajiem. Bērniem ar astmu, kas tiek ārstēta ar 800 μg lielām Pulmicort Turbuhaler reizes devām, C_max (4,85 nmol/l) plazmā tiek sasniegta 13,8 minūtes pēc inhalācijas, un pēc tam koncentrācija strauji samazinās. AUC bija 10,3 nmol•h/l. Parasti AUC ir līdzīgs tam, kas pēc tādas pašas devas novērots pieaugušajiem, tomēr bērnu organismā ir novērota lielākas C_max tendence. Daudzums, kas nogulsnējas bērnu plaušās (31% nominālās devas) ir līdzīgs tam, kas konstatēts veseliem pieaugušajiem (34% nominālās devas).

Preklīniskie dati par drošumu

Akūtas, subakūtas un hroniskas toksicitātes pētījumu rezultāti liecina, ka sistēmiskā budezonīda ietekme, piem., samazināta ķermeņa masa un limfoidālo audu un virsnieru garozas atrofija ir mazāk smaga vai līdzīga tam, ko novēro pēc citu glikokortikosteroīdu lietošanas.

Budezonīds, novērtējot to ar 6 dažādām testu sistēmām, neuzrāda mutagēnu vai klastogēnu ietekmi.

Palielināts smadzeņu gliomas biežums žurku tēviņiem kancerogenitātes pētījumos nav pierādījies atkārtotos pētījumos. Tajos gliomu biežums neatšķīrās ne starp vienu no aktīvās terapijas grupām (budezonīda, prednizolona, triamcinolona acetonīda) un kontroles grupām.

Izmaiņas aknās (primārās hepatocelulārās neoplazmas), kas novērotas žurku tēviņiem sākotnēkās kancerogenitātes pētījumos, tika novērotas atkārtotos pētījumos, kā arī saistībā ar glikokortikosteroīdiem. Šī ietekme visticamāk vairāk saistīta ar ietekmi uz receptoriem, kas raksturīga visai zāļu klasei.

Pieejamā klīniskā pieredze norāda, ka nav pierādījumu, ka budezonīds vai citi glikokortikosteroīdi izraisītu smadzeņu gliomas vai primāras hepatocelulāras neoplazmas cilvēkiem.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Nav.

Nesaderība

Nav piemērojama.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30^oC. Uzglabāt ar uzliktu aizsargvāciņu.

Iepakojuma veids un saturs

Pulmicort Turbuhaler ir ar ieelpu darbināms daudzdevu pulvera plastmasas inhalators.

Vienā Pulmicort Turbuhaler 100 mikrogrami/devā inhalatorā ir 200 devas.

Vienā Pulmicort Turbuhaler 200 mikrogrami/devā inhalatorā ir 100 devas.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AstraZeneca AB

151 85 Södertälje

Zviedrija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Inhalācijas pulveris 100 mikrogrami/devā: 97-0645

Inhalācijas pulveris 200 mikrogrami/devā: 97-0646

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. gada 17. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 30. maijs

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2017

SASKAŅOTS ZVA 15-06-2017

PAGE

PAGE 1