Miflonide Breezhaler

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Miflonide Breezhaler 200 mikrogrami inhalācijas pulveris cietās kapsulās

Miflonide Breezhaler 400 mikrogrami inhalācijas pulveris cietās kapsulās

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra 200 mikrogrami kapsula satur 230 mikrogramus budezonīda (budesonidum) un caur inhalatora iemutni uzņemtā deva, lietojot kopā ar inhalatora ierīci, ko sauc par Miflonide Breezhaler inhalatoru, atbilst 200 mikrogramiem budezonīda.

Katra 400 mikrogrami kapsula satur 460 mikrogramus budezonīda (budesonidum) un caur inhalatora iemutni uzņemtā deva, lietojot kopā ar inhalatora ierīci, ko sauc par Miflonide Breezhaler inhalatoru, atbilst 400 mikrogramiem budezonīda.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: laktoze

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Inhalācijas pulveris cietā kapsulā.

Miflonide Breezhaler 200 mikrogrami: balts pulveris cietā kapsulā ar bezkrāsainu, caurspīdīgu korpusu un gaiši rozā, matētu vāciņu uz kura ir melnas tintes uzdruka BUDE 200.

Miflonide Breezhaler 400 mikrogrami: balts pulveris cietā kapsulā ar bezkrāsainu, caurspīdīgu korpusu un rozā, matētu vāciņu uz kura ir melnas tintes uzdruka BUDE 400.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Bronhiālā astma

Miflonide Breezhaler ir indicēts astmas slimniekiem:

ilgstošai pretiekaisuma persistējošas bronhiālās astmas kontrolei, ieskaitot bronhiālās astmas paasinājuma gadījumu profilaksi.

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS)

Miflonide Breezhaler ir indicēts simptomātiskai terapijai pacientiem ar smagu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), kuriem FEV₁ <50% no paredzētās normas un anamnēzē ir atkārtoti paasinājumi, kuriem saglabājas nozīmīgi simptomi, neskatoties uz regulāru terapiju ar ilgstošas darbības bronhodilatatoriem. Izvērtēt terapijas efektivitāti ne ātrāk kā pēc 3 līdz 6 mēnešiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Devu nepieciešams pielāgot individuāli, lietojot mazāko devu, kas nepieciešama uzturošai terapijai. Budezonīds jālieto regulāri katru dienu. Nepieciešama atkārtota individuāla devas titrēšana, nomainot pacienta inhalatora ierīci ar citu.

Vismazākā deva vienā kapsulā ir 200 mikrogrami. Šīs zāles nevar lietot, ja nepieciešamā vienreizējā deva ir mazāka par 200 mikrogramiem.

Bronhiālā astma

Pieaugušie pacienti

Pieaugušo ārstēšanu ar vieglu astmu var iesākt ar minimālo efektīvo devu 200 mikrogrami vienu reizi dienā. Parastā uzturošā deva ir 200 līdz 400 mikrogrami divas reizes dienā (atbilst 400 līdz 800 mikrogramiem dienā).

Astmas paasinājuma gadījumā devu var palielināt līdz 1 600 mikrogramiem dienā, ievadot 2 līdz 4  devās, kad iekšķīgi lietojamo kortikosteroīdu terapiju nomaina ar budezonīda inhalācijas terapiju, uzsākot pacienta ārstēšanu, vai kad iekšķīgi lietojamo kortikosteroīdu devas tiek samazinātas.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Nav veikti klīniskie pētījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Balstoties uz farmakokinētiskiem datiem par perorāli lietotu budezonīdu, ir maz iespējams, ka sistēmiska iedarbība mainīsies līdz klīniski nozīmīgam līmenim šādiem pacientiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Nav veikti klīniskie pētījumi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Tomēr, tā kā budezonīds pārsvarā tiek izvadīts ar aknu metabolisma palīdzību, jāievēro piesardzība, lietojot Miflonide Breezhaler pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Balstoties uz farmakokinētiskiem datiem par perorāli lietotu budezonīdu, tas ir maz iespējams, ka sistēmiska zāļu iedarbība mainīsies līdz klīniski nozīmīgam līmenim pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskie pacienti (bērni vecāki par 6 gadiem)

Tā kā trūkst klīniskās pieredzes par lietošanu bērniem jaunākiem par 6 gadiem, Miflonide Breezhaler nevajadzētu lietot šajā pacientu grupā.

Bērnu vecumā no 6 gadiem, kuriem ir viegla astma, ārstēšanu var iesākt ar 200 mikrogramu devu vienu reizi dienā. Parastā uzturošā deva ir 200 mikrogrami divas reizes dienā (atbilst 400 mikrogramiem dienā). Maksimālā kopējā dienas deva ir 800 mikrogrami. Miflonide Breezhaler jālieto pieaugušo uzraudzībā. Miflonide Breezhaler atbilstoša lietošana atkarīga no bērna spējas lietot inhalatoru pareizi.

Balstdeva jātitrē līdz mazākai devai, lietojot kuru tiek sasniegta maksimāla astmas kontrole.

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci un vecāki)

Nav veikti klīniskie pētījumi pacientiem vecākiem par 65 gadiem.

Lietošanas veids

Miflonide Breezhaler atļauts lietot tikai kopā ar Miflonide Breezhaler inhalatoru, un tas ir domāts tikai inhalācijām.

Lai nodrošinātu zāļu pareizu lietošanu, ārstam vai citam veselības aprūpes speciālistam:

- jāapmāca pacients pareizi lietot Miflonide Breezhaler inhalatoru saskaņā ar lietošanas instrukciju, lai zāles noteikti sasniegtu plaušu mērķzonas;

- pacients jāinformē par to, ka šīs kapsulas ir domātas inhalācijām ar Miflonide Breezhaler inhalatoru un ka tās nedrīkst norīt (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Detalizēta informācija par kapsulu lietošanu ir lietošanas instrukcijā.

Pacientiem, kuriem nav novērota elpošanas funkciju uzlabošanās, jāpavaicā, vai viņi norij zāles, nevis inhalē tās.

Lai samazinātu Candida infekcijas risku, pēc katras ievadīšanas tiek rekomendēts rūpīgi izskalot muti ar ūdeni un skalojamo ūdeni izspļaut (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Mutes skalošana arī palīdz samazināt rīkles kairinājuma un sistēmisko blakusparādību risku.

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS)

Pieaugušie

Ieteicamā deva ir 200 līdz 400 mikrogrami divas reizes dienā.

4.3. Kontrindikācijas

- Paaugstināta jutība pret budezonīdu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

- Aktīva plaušu tuberkuloze.

- Bērni jaunāki par 6 gadiem.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Terapijas profilaktiskais raksturs

Pacienti jāinformē par inhalējamā budezonīda terapijas profilaktisko raksturu, un, ka zāles jālieto regulāri pat tad, ja slimības gaita ir asimptomātiska. Inhalējamais budezonīds nesamazina akūtas bronhospazmas, kā arī tas nav piemērots status asthmaticus primārai terapijai vai citu akūtu astmas epizožu ārstēšanai.

Blakusslimības

Īpaša uzraudzība nepieciešama pacientiem ar tādām blakusslimībām kā latenta plaušu tuberkuloze, kā arī elpceļu sēnīšu un vīrusu infekcijas.

Piesardzība nepieciešama, ārstējot pacientus ar plaušu blakusslimībām, piemēram, bronhektāzēm un pneimokoniozi sakarā ar sēnīšu infekciju iespējamību.

Pneimonija HOPS slimniekiem

Inhalējamos kortikosteroīdus lietojošiem HOPS slimniekiem novērots palielināts pneimonijas, arī tādas pneimonijas, kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija, biežums. Ir daži pierādījumi par pneimonijas riska pieaugumu līdz ar steroīdu devas palielināšanos, taču tas nav viennozīmīgi pierādīts visos pētījumos.

Pārliecinošu klīnisko pierādījumu pneimonijas riska apmēra atšķirībām starp dažādiem vienas grupas inhalējamiem kortikosteroīdiem nav.

Ārstiem jāsaglabā modrība attiecībā uz pneimonijas iespējamo rašanos HOPS slimniekiem, jo šādu infekciju klīniskās pazīmes pārklājas ar HOPS paasinājumu simptomiem.

Pneimonijas riska faktori HOPS slimniekiem ir smēķēšana, lielāks vecums, zems ķermeņa masas indekss (ĶMI) un smaga HOPS.

Astmas paasinājuma gadījumi

Akūta astmas paasinājuma gadījumā var būt nepieciešama budezonīda devas palielināšana vai papildus terapija ar iekšķīgi lietojamo kortikosteroīdu īsu kursu un/vai ar antibiotikām infekcijas gadījumā.

Pacientam vienmēr jābūt pieejamam ātras iedarbības inhalējamam bronhodilatatoram kā rezerves zālēm, lai kupētu akūtas astmas simptomus.

Pacientiem jāiesaka astmas pastiprināšanās (biežākas īslaicīgas darbības bronhus paplašinošo līdzekļu lietošanas vai nepārejošu, ar elpceļiem saistītu simptomu) gadījumā sazināties ar savu ārstu. Pacients vēlreiz jāizmeklē, kā arī jāapsver nepieciešamība pastiprināt pretiekaisuma terapiju vai palielināt inhalējamo vai iekšķīgi lietojamo kortikosteroīdu devas.

Paradoksālas bronhu spazmas

Retos gadījumos Miflonide Breezhaler inhalācija var izraisīt bronhu spazmas. Ja rodas paradoksālas bronhu spazmas, Miflonide Breezhaler inhalēšana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jānozīmē alternatīva ārstēšana. Paradoksālas bronhospazmas gadījumā konstatēta atbildes reakcija uz ātras darbības inhalējamu bronhodilatatoru.

Redzes traucējumi

Var būt ziņojumi par redzes traucējumiem, lietojot kortikosteroīdus sistēmiski un ārīgi. Ja pacients sūdzas par tādiem simptomiem kā miglaina redze vai citi redzes traucējumi, jāapsver oftalmologa konsultācija, lai izvērtētu iespējamos cēloņus, kas var ietvert kataraktu, glaukomu vai retas slimības, piemēram, centrālu serozu horioretinopātiju, par ko ziņots pēc sistēmiskas un ārīgas kortikosteroīdu lietošanas.

Sistēmiskas blakusparādības

Lietojot inhalējamus kortikosteroīdus, īpaši – lielā devā un ilglaicīgi, var rasties sistēmiskas blakusparādības. Inhalējamiem kortikosteroīdiem šo blakusparādību iespējamība ir daudz mazāka nekā iekšķīgi lietojamiem. Iespējamās sistēmiskās blakusparādības ietver: hiperadrenokorticisms /Kušinga sindroms, kušingoīdas pazīmes, virsnieru dziedzeru darbības nomākums, augšanas ātruma samazināšanās bērniem un pusaudžiem, samazināts kaulu mineralizācijas blīvums, katarakta un glaukoma, paaugstinātas jūtības reakcijas, un vēl retāk – virkne psihisku un uzvedības traucējumu, to vidū psihomotora hiperaktivitāte, miega traucējumi, nemiers, depresija un agresivitāte (īpaši bērniem). Tāpēc svarīgi titrēt inhalējamo kortikosteroīdu devu, lai noskaidrotu mazāko efektīvo devu, ar kuru tiek saglabāta astmas kontrole (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pavājinātas aknu funkcijas ietekmē kortikosteroīdu elimināciju, izraisot samazinātu eliminācijas ātrumu un lielāku sistēmisku iedarbību. Jāņem vērā iespējamās sistēmiskās blakusparādības.

Ietekme uz augšanu

Ilgstošas ārstēšanas laikā ar inhalējamajiem kortikosteroīdiem ieteicams regulāri pārbaudīt bērna augumu. Ja konstatē augšanas ātruma samazināšanos, ir jāizvērtē terapija ar mērķi, ja tas iespējams, samazināt inhalējamā kortikosteroīda devu līdz mazākajai efektīvajai devai, kura nodrošina astmas simptomu kontroli. Rūpīgi jāapsver kortikosteroīdu terapijas ieguvumi un iespējamie augšanas aizkavēšanās riski. Bez tam, jāapsver iespēja nosūtīt pacientu pie pediatra-plaušu speciālista. Ilgstošas ārstēšanas ietekme uz šo augšanas aizkavēšanos, tai skaitā uz galīgu pieauguša cilvēka augumu, ko izraisa inhalējamie kortikosteroīdi, nav zināma. Pēc ārstēšanas ar perorāli inhalējamiem kortikosteroīdiem pārtraukšanas, iespējamais augšanas atgūšanas efekts nav pilnībā izpētīts.

Vienlaicīgi lietojamas zāles

Ilgstoši lietojot Miflonide Breezhaler kopā ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, itrakonazolu, ketokonazolu, ritonavīru, nelfinavīru, amiodaronu, klaritromicīnu), jāievēro piesardzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacienti, kuri sāk ārstēšanu ar steroīdiem

Terapeitiskais efekts parasti tiek sasniegts 10 dienu laikā. Pacientiem ar pārmērīgu gļotu sekrēciju bronhos sākotnēji papildus jāordinē īss (apmēram 2 nedēļas) iekšķīgi lietojamo kortikosteroīdu kurss.

Steroīdatkarīgi pacienti

Lietojot Miflonide Breezhaler ir atļauts aizstāt vai būtiski samazināt iekšķīgi lietojamu kortikosteroīdu devu, vienlaikus nodrošinot astmas kontroli. Kad tiek uzsākta iekšķīgi lietojamo steroīdu terapijas nomaiņa ar inhalējamo budezonīdu, pacienta slimības fāzei jābūt relatīvi stabilai. Liela budezonīda deva jāordinē kombinācijā ar iepriekš lietotiem iekšķīgajiem steroīdiem apmēram 10 dienas. Pēc tam iekšķīgi lietojamā steroīda deva pakāpeniski jāsamazina (piemēram, prednizolonu vai tā aizvietotāju – par 2,5 mg katru mēnesi) līdz zemākajai efektīvai devai. Daudzos gadījumos ir iespējams pilnīgi aizstāt iekšķīgi lietojamus kortikosteroīdus ar Miflonide Breezhaler. Papildus terapiju ar sistēmiskiem kortikosteroīdiem vai Miflonide Breezhaler nedrīkst pārtraukt pēkšņi, bet tas jāveic pakāpeniski.

Īpaša uzmanība jāpievērš pirmajos mēnešos pēc pārejas no sistēmiskiem kortikosteroīdiem uz inhalējamo budezonīdu, lai garantētu, ka pacienta virsnieru dziedzeru funkcija ir pietiekama, lai nodrošinātu atbildes reakciju specifiskās krīzes situācijās, piemēram, traumas, operācijas vai smagu infekciju gadījumos. Regulāri jāveic hipotalāma-hipofīzes-virsnieru (hypothalamic-pituitary-adrenal - HPA) funkciju uzraudzība. Minētajos apstākļos dažiem pacientiem nepieciešama papildus kortikosteroīdu ievadīšana; viņi jāinformē, ka jānēsā sev līdz kartīte ar rakstītu informāciju par viņu potenciāli bīstamo stāvokli. Sistēmisko kortikosteroīdu substitūcija ar inhalējamo budezonīdu var atklāt alerģiskas izpausmes, kas iepriekš mazinātas ar sistēmiskiem kortikosteroīdiem, piemēram, alerģisku rinītu vai ekzēmu, un pacienti var ciest no letarģijas, muskuļu un locītavu sāpēm un reizēm no sliktas dūšas un vemšanas. Šādas alerģijas atbilstoši jāārstē ar lokāli lietojamiem antihistamīniem vai kortikosteroīdiem.

Papildus piesardzība

Lai novērstu mutes kandidozes attīstību, pacientam jāiesaka pēc katras devas inhalēšanas izskalot muti ar ūdeni. Tomēr, ja šis stāvoklis attīstās, lielākajā daļā gadījumu tā pakļaujas lokālai pretsēnīšu terapijai un Miflonide Breezhaler lietošana nav jāpārtrauc (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientam var attīstīties disfonija, taču tā ātri izzūd pēc ārstēšanas pārtraukšanas, devas samazināšanas un/vai balss atpūtināšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Šīs kapsulas satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Nepareizs ievadīšanas veids

Ir aprakstīts, ka pacienti kļūdas dēļ Miflonide Breezhaler kapsulas ir norijuši, nevis likuši tās inhalācijas ierīcē. Vairumā gadījumu šāda norīšana nav bijusi saistīta ar blakusparādībām. Veselības aprūpes speciālistiem jāapmāca pacienti pareizi lietot Miflonide Breezhaler (skatīt 4.2. apakšpunktu, “Lietošanas veids”). Ja pacientam, kam nozīmēts Miflonide Breezhaler, neuzlabojas elpošana, veselības aprūpes speciālistam jāpainteresējas, kā pacients lieto Miflonide Breezhaler.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

CYP3A4 inhibitori

Budezonīda metabolisms galvenokārt notiek, izmantojot citohroma P450 (CYP) izoenzīmu 3A4 (CYP3A4). Ir zināms, ka lietošana vienlaikus ar zināmajiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, itrakonazolu, atazanavīru, ketokonazolu, ritonavīru, nelfinavīru, kobicistatu saturošām zālēm, amiodaronu vai klaritromicīnu) inhibē budezonīda metabolismu un tādējādi palielina sistēmisko blakusparādību risku. Būtu jāizvairās no šo zāļu kombinētas lietošanas, ja vien ieguvums neatsver paaugstinātu sistēmisko kortikosteroīdu blakusparādību risku, un šādā gadījumā pacientiem ir jāuzrauga sistemātiskas kortikosteroīdu blakusparādības. Ja šīs zāles lieto kopā, jāveic virsnieru garozas funkcijas novērošana un budezonīda devas korekcija, vadoties no atbildes reakcijas (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Ierobežoti dati par šo mijiedarbību, ja budezonīds tiek lietots lielās devās, liecina, ka izteikti var paaugstināties budezonīda līmenis plazmā (vidēji 4 reizēs), ja itrakonazols 200 mg vienu reizi dienā lietos kopā ar inhalējamo budezonīdu (viena deva 1 000 µg).

CYP3A4 induktori

Vienlaicīga spēcīgu CYP3A4 induktoru (piemēram, rifampicīna) lietošana var pastiprināt budezonīda metabolismu un tādējādi vājināt sistēmisko iedarbību (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Sievietēm, ārstētām ar estrogēniem un kontraceptīviem steroīdiem, tika novērota kortikosteroīdu paaugstināta koncentrācija plazmā un palielināta to iedarbība, bet netika novērots, ka būtu ietekmēta budezonīda iedarbība, lietojot to vienlaikus ar mazu devu perorāliem kontracepcijas līdzekļiem.

Tā kā virsnieru darbība var būt nomākta, AKTH stimulācijas testam hipofīzes mazspējas diagnosticēšanai var būt nepareizi rezultāti (pazeminātas vērtības).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes un vīrieši fertilā vecumā

Nav īpašu ieteikumu sievietēm reproduktīvā vecumā.

Neauglība

Nav pieejami dati par budezonīda lietošanu un tā ietekmi uz cilvēka fertilitāti. Žurkām, lietojot budezonīdu zem ādas, nebija ietekmes uz fertilitāti.

Grūtniecība

Par Miflonide Breezhaler lietošanu grūtniecības laikā piemērotu un labi kontrolētu pētījumu nav. Izmantojot lielāko daļu rezultātu, kas iegūti prospektīvos epidemioloģiskajos pētījumos, un pēcreģistrācijas datus no visas pasaules, nav iespējams konstatēt palielinātu negatīvas ietekmes risku uz augli un jaundzimušo, ko būtu radījusi inhalējamā budezonīda lietošana grūtniecības laikā. Gan auglim, gan mātei ir svarīgi, lai grūtniecības laikā tiktu turpināta atbilstoša astmas ārstēšana. Tāpat kā ar jebkurām grūtniecības laikā lietotām zālēm, budezonīda radītais ieguvums mātei jāvērtē salīdzinājumā ar risku auglim.

Dati par dzīvniekiem

Žurkām, lietojot 0,25 mikrogramus/kg inhalējamo budezonīdu, nebija teratogēna efekta. Zem ādas lietots budezonīds uzrādīja teratogēnu efektu, to lietojot devās, kas vienādas vai lielākas par 100 µg/kg/dienā žurkām un 5 µg/kg/dienā trušiem, un ar devām mātītei, kas 2,4 un 0,24 reizes pārsniedz maksimālo inhalējamo 400 mikrogrami/dienā devu cilvēkiem. Aprēķini veikti, ņemot vērā ķermeņa virsmas laukumu. Žurkām, lietojot budezonīdu zem ādas pre- un postnatālā attīstības pētījumā, nebija ietekmes uz grūsnām žurkām vai to pirmdzimtajiem. Līdzīgi kā citi glikokortikoīdi, subkutāni ievadīts budezonīds ir uzrādījis teratogēnu un fetotoksisku ietekmi (samazināta mazuļu izdzīvošana) žurkām. Trušiem novērota arī fetotoksicitāte (augšanas ātruma samazināšanās un novērota augļa nāve, lietojot mātītei toksiskas devas).

Barošana ar krūti

Inhalējams budezonīds izdalās mātes pienā. Plazmas koncentrācijas, kuras būtu sagaidāmas zīdaiņiem, sasniegtu apmērām 1/600 no koncentrācijas māšu plazmā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Lai gan šāds zems budezonīda līmenis paredz, ka Miflonide var būt izmantotas barošanas ar krūti periodā, klīniska ietekme uz zīdaiņiem ilgstošas ārstēšanas gadījumā nav zināma.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav pieejami dati par zāļu ietekmi uz transportlīdzekļu vadīšanu un darbu ar mehānismiem, bet šī ietekme ir maz ticama.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības 1. tabulā ir norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu grupām. Katrā orgānu sistēmas grupā blakusparādības ir sakārtotas pēc sastopamības biežuma, un biežākās reakcijas norādītas kā pirmās. Katrā sastopamības biežuma grupā zāļu blakusparādības ir norādītas nopietnības samazinājuma secībā. Turklāt katrai blakusparādībai ir norādīta arī atbilstošā biežuma kategorija, izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000).

1. tabula Nevēlamās blakusparādības, lietojot budezonīdu

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Mutes dobuma un rīkles kandidoze, pneimonija (HOPS slimniekiem)

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti

Kortikosteroīdu sistēmiskas iedarbības pazīmes un simptomi, tai skaitā virsnieru darbības nomākums, Kušinga sindroms, hipoadrenokorticisms, hiperadrenokorticisms, augšanas ātruma samazināšanās bērniem* un pusaudžiem.

Psihiskie traucējumi

Retāk

Trauksme, depresija

Acu bojājumi

Retāk

Katarakta, miglaina redze (skatīt arī 4.4. apakšpunktu)

Reti

Glaukoma

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Paaugstinātas jutības reakcijas, izsitumi, nātrene, angioedēma, nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk

Muskuļu spazmas, trīce

Reti

Samazināts kaulu blīvums

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Klepus, balss aizsmakums

Reti

Paradoksālas bronhospazmas, rīkles kairinājums

*attiecas uz zemāk aprakstītu pediatrisko populāciju

Dažkārt, lietojot inhalējamos glikokortikosteroīdus, var rasties sistēmiskas glikokortikosteroīdu terapijas blakusparādību pazīmes vai simptomi, kas iespējams, atkarīgi no devas, iedarbības ilguma, vienlaicīgas un iepriekšējas kortikosteroīdu lietošanas un individuālās jutības.

Apkopoti dati par klīniskajiem pētījumiem, kuros 13119 pacienti lietojuši inhalējamo budezonīdu, bet 7278 pacienti — placebo. Lietojot inhalējamo budezonīdu, trauksmes biežums bija 0,52 %, bet lietojot placebo — 0,63 %; depresijas biežums, lietojot inhalējamo budezonīdu, bija 0,67 %, bet, lietojot placebo — 1,15 %.

Pastāv palielināts pneimonijas risks pacientiem, kuriem nesen ir diagnosticēta HOPS un kuri iesākuši ārstēšanu ar inhalējamiem kortikosteroīdiem. Tomēr, apkopoti rezultāti no 8 klīniskiem pētījumiem ar 4 643 HOPS pacientiem, ārstētiem ar budezonīdu un ar 3 643 pacientiem, kuri tika randomizēti grupā ar ārstēšanu bez inhalējamiem kortikosteroīdiem neliecina par paaugstinātu pneimonijas risku. Rezultāti no pirmajiem 7 pētījumiem no 8 iepriekšminētiem tika publicēti kā metaanalīze.

Pediatriskā populācija

Pediatriskā populācijā jānovēro augšana tā, kā tas ir aprakstīts 4.4. apakšpunktā augšanas aiztures riska dēļ.

Nevēlamas blakusparādības, kas reģistrētas pēcreģistrācijas periodā (biežums nav zināms)

Par tālāk minētājām blakusparādībām ar budezonīdu tiek ziņots pēcreģistrācijas periodā. Tā kā par šīm blakusparādībām ziņots brīvprātīgi un no nenoteikta skaita pacientu grupas, nav iespējams vienmēr noteikt to biežumu, tāpēc tas klasificēts kā „nav zināmi”.

Psihiskie traucējumi: psihomotora hiperaktivitāte, miega traucējumi, agresivitāte, uzvedības izmaiņas (īpaši bērniem).

Imūnās sistēmas traucējumi: kontaktdermatīts (IV tipa (aizkavēta) paaugstinātas jūtības reakcija).

Publicētajos klīniskajos pētījumos HOPS slimniekiem ir aprakstītas šādas budezonīda zāļu formu izraisītas blakusparādības: zilumi uz ādas un pneimonija.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.

Tīmekļa vietne – HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Akūta pārdozēšana: budezonīda akūtā toksicitāte ir zema. Galvenais kaitīgais efekts, ko novēro pēc lielas zāļu devas inhalācijas īsā laika periodā, ir hipotalāma-hipofīzes-virsnieru (HPA) funkcijas supresija. Nav nepieciešami speciāli neatliekamās palīdzības pasākumi. Astmas vai HOPS kontrolei terapija ar Miflonide jāturpina rekomendētajās devās.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi inhalējamie līdzekļi obstruktīvu elpceļu slimību ārstēšanai.

Glikokortikosteroīdi.

ATĶ kods: R03BA02

Darbības mehānisms

Budezonīds ir kortikosteroīds ar izteiktu lokālu iedarbību, kam praktiski nepiemīt sistēmiska iedarbība uz cilvēka organismu. Kā citiem inhalējamiem glikokortikosteroīdiem, budezonīda farmakoloģiska iedarbība izpaužas kā mijiedarbība ar intracelulāriem glikokortikoīdu receptoriem. Tika inhibēta daudzu dažādu citokīnu, hemokīnu, enzīmu un šūnu adhēzijas molekulu izstrāde.

Lietojot inhalācijas pulvera veidā pacientiem, kam kortikosteroīdu terapija stāvokli uzlabo, astmas kontrole parasti tiek panākta 10 dienu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Budezonīda regulāra lietošana samazina astmas skartu plaušu hronisku iekaisumu. Tādējādi budezonīds uzlabo plaušu funkciju un samazina astmas simptomus, kā arī samazina bronhu hiperreaktivitāti un novērš astmas paasinājuma rašanos.

Pediatriskā populācija

Ņemot vērā, ka nav pieejami specifiski dati par Miflonide Breezhaler, pašlaik pieejamie dati par budezonīdu, kas inhalēts, izmantojot cita veida inhalatoru, bērniem vecumā no 5 līdz 16 gadiem, liecina, ka tas nevar tikt saistīts ar palielinātu aizmugurējas subkapsulāras kataraktas attīstības risku.

Ietekme uz kortizola koncentrāciju plazmā

Pētījumi veseliem brīvprātīgiem, kuri lietoja budezonīdu, parādīja no devas atkarīgu ietekmi uz kortizola līmeni plazmā un urīnā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Ievadītais budezonīda daudzums, kas nonāk plaušās, ātri un pilnīgi absorbējas. Koncentrācijas maksimums plazmā tiek sasniegts tūlīt pēc zāļu ievadīšanas. Pēc korekcijas devai, kas paliek mutes dobumā, absolūtā biopieejamība ir 73%. Saistībā ar zāļu straujo pre-sistēmisko metabolismu aknās inhalētās budezonīda devas daļas, kas nonāk kuņģa-zarnu traktā, biopieejamība ir tikai 10 līdz 13%. Kā novērots, lietojot citus budezonīda sausā pulvera inhalatorus, ir paredzams, ka budezonīda sistēmiskā iedarbība ieteikto Miflonide devu diapazonā būs proporcionāla devas lielumam.

Izkliede

Koncentrācijā no 1 līdz 100 nmol budezonīda saistīšanās ar plazmas proteīniem ir 85 līdz 90%. Budezonīds plaši izplatās audos, un tā izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 183 līdz 301 l. Budezonīds izdalās arī mātes pienā, ar koncentrācijas proporcijas radītāju no piena uz asins plazmu apmērām 0,46. Aprēķinātā zīdaiņa dienas deva ir 0,3 % no mātes devas, un paredzamā vidējā zīdaiņa plazmas koncentrācija tiek aprēķināta kā 1/600 daļa no plazmas koncentrācijas, kura tika novērota mātes plazmā pat tad, ja tiek pieņemts, ka zīdainim ir pilnīga (tas ir 100 %) perorāla biopieejamība.

Pētījumos ar dzīvniekiem augsta budezonīda koncentrācija tika konstatēta liesā un limfmezglos, tīmusā, virsnieru garozā, dzimumorgānos un bronhos. Budezonīds šķērso placentāro barjeru pelēm.

Biotransformācija

Budezonīds plaušās netiek metabolizēts. Pēc absorbcijas budezonīds metabolizējas aknās par daudziem neaktīviem metabolītiem, tai skaitā 6-bēta-hidroksibudezonīdu un 16-alfa-hidroksiprednizolonu.

Budezonīda metabolisms galvenokārt notiek, izmantojot CYP3A4, un to var ietekmēt daži šī enzīma inhibitori vai induktori (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Eliminācija

Pētījumos ar brīvprātīgajiem, kuri inhalēja radioaktīvi iezīmētu budezonīdu (izmantojot graduētu inhalatoru), aptuveni 32% absorbētās devas izdalījās ar urīnu un 15% izdalījās ar fēcēm. Pēc inhalācijas urīnā tika konstatēts 16-alfa-hidroksiprednizolons, bet ne budezonīds.

Pēc intravenozas budezonīda devas ievadīšanas novēroja augstu plazmas klīrensu (84 l/h). Eliminācijas pusperiods bija aptuveni 2,8 līdz 5 h.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)

Budezonīda, kas lietots kā Miflonide Breezhaler, farmakokinētika netika pētīta gados vecākiem pacientiem. Tomēr, balstoties uz ierobežotiem datiem par pacientiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, var secināt, ka nepastāv nozīmīga starpība, salīdzinot gados vecāku un jaunāku pieaugušu pacientu farmakokinētiku pēc perorālas vai intravenozas budezonīda lietošanas.

Pediatriskā populācija

Budezonīda, kas lietots kā Miflonide Breezhaler, farmakokinētika netika pētīta pediatriskai populācijai. Tomēr, no datiem par citiem budezonīda inhalējamiem līdzekļiem var secināt, ka bērniem, vecākiem par 3 gadiem, ķermeņa masas normalizēšanas klīrenss ir par apmēram 50 % augstāks salīdzinājumā ar pieaugušajiem.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Inhalēta budezonīda farmakokinētika netika pētīta pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Tomēr, tika ziņots, ka budezonīda sistēmiska pieejamība pēc perorālas lietošanas bija 2,5 reizes augstāka pacientiem ar aknu cirozi salīdzinājumā ar veseliem pieaugušiem. Tika ziņots, ka vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir neliela ietekme uz perorāli lietota budezonīda sistēmisku iedarbību.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Budezonīda farmakokinētika netika pētīta pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, tomēr nozīmīga ietekme nav paredzama. Tomēr ņemot vērā to, ka budezonīda metabolīti ir izvadīti ar urīnu, tādēļ nevar izslēgt nevēlamo blakusparādību risku metabolītu akumulācijas dēļ pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Klīniskie pētījumi

Budezonīds ir labi pazīstamas zāles. Pēdējā laikā netika veikti klīniskie pētījumi par tā lietošanu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Atkārtotu devu toksicitāte

Preklīniskajos pētījumos iegūtie dati par budezonīda atkārtotu devu toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam, lietojot to terapeitiskajās devās.

Mutagenitāte un kancerogenitāte

Virknē in vivo un in vitro mutagenitātes pētījumu netika novērots, ka budezonīdam piemīt mutagēns potenciāls. Tika novērots, ka perorāli lietojams budezonīds palielināja aknu audzēju gadījumu biežumu žurku tēviņiem, sākot ar 25 mikrogrami/kg/dienā devu. Šādas blakusparādības arī tika novērotas novērojuma pētījumā, iekļaujot citus steroīdus (prednizolons un triamcinolona acetonīds), un tiek uzskatītas par klasei raksturīgajām blakusparādībām, kuras ir saistītas ar kortikosteroīdu lietošanu.

Reproduktīva toksicitāte

Žurkām, lietojot 0,25 mikrogramus/kg inhalējamo budezonīdu, nebija teratogēna efekta. Zem ādas lietots budezonīds uzrādīja teratogēnu efektu, to lietojot devās, kas vienādas vai lielākas par 100 µg/kg/dienā žurkām un 5 µg/kg/dienā trušiem, un ar devām mātītei, kas 2,4 un 0,24 reizes pārsniedz maksimālo inhalējamo 400 mikrogrami/dienā devu cilvēkiem. Aprēķini veikti, ņemot vērā ķermeņa virsmas laukumu. Žurkām, lietojot budezonīdu zem ādas pre- un postnatālā attīstības pētījumā, nebija ietekmes uz grūsnām žurkām vai to pirmdzimtajiem. Līdzīgi kā citi glikokortikoīdi, subkutāni ievadīts budezonīds ir uzrādījis teratogēnu un fetotoksisku ietekmi (samazināta mazuļu izdzīvošana) žurkām. Trušiem novērota arī fetotoksicitāte (augšanas ātruma samazināšanās un novērota augļa nāve, lietojot mātītei toksiskas devas).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas pildījums: laktozes monohidrāts (ko satur piena proteīni).

Kapsulas apvalks:

Miflonide Breezhaler 200 mikrogrami: želatīns, titāna dioksīds (E171), sarkanais dzelzs oksīds (E172).

Miflonide Breezhaler 400 mikrogrami: želatīns, titāna dioksīds (E171), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172), kumačs (E124).

Apdrukas tinte: šellaka (E904), bezūdens etilspirts, izopropilspirts, butilspirts, propilēnglikols (E1520), koncentrēts amonjaka šķīdums (E527), melnais dzelzs oksīds (E172), kālija hidroksīds (E525), attīrīts ūdens

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/Alumīnija blisteri ar 60 cietajām kapsulām kopā ar Miflonide Breezhaler inhalatoru.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Lai nodrošinātu pareizu zāļu lietošanu, ārstam vai veselības aprūpes speciālistam jāparāda Miflonide Breezhaler inhalatora lietošanas principi pacientam. Pilns Miflonide Breezhaler inhalatora lietošanas apraksts sniegts Lietošanas instrukcijā.

Pacientam ir svarīgi saprast, ka cietā želatīna kapsula dažreiz var salūzt un pēc inhalācijas mazas želatīna daļiņas nokļūt mutē vai rīklē. Pacients jānomierina, ka želatīns nav kaitīgs, tas mutē kļūst mīksts un to var norīt. Kapsulas salūšanas risks tiek samazināts līdz minimumam, cieto kapsulu pārdurot ne vairāk kā vienu reizi.

Cietās kapsulas jāizņem no iepakojuma tikai pirms lietošanas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Jālieto inhalators, kas tiek izsniegts kopā ar katru jauno recepti. Pēc iepakojuma izlietošanas, katrs inhalators jāiznīcina.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA “Novartis Baltics”

Gustava Zemgala gatve 76,

LV-1039, Rīga

Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Miflonide Breezhaler 200 mikrogrami: 02-0395

Miflonide Breezhaler 400 mikrogrami: 02-0396

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Miflonide Breezhaler 200 mikrogrami

Reģistrācijas datums: 2003. gada 15. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 12. maijs

Miflonide Breezhaler 400 mikrogrami

Reģistrācijas datums: 2003. gada 15. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 12. maijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2018

SASKAŅOTS ZVA 19-04-2018

MAT

EQ PAGE 1