Pulmicort

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Pulmicort 0,5 mg/ml suspensija izsmidzināšanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml suspensijas satur 0,5 mg budezonīda.

Vienas devas iepakojumā ir 1 mg budezonīda (budesonidum) 2 mililitros suspensijas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija izsmidzināšanai.

Balta vai gandrīz balta suspensija plastmasas vienas devas iepakojumos.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pulmicort suspensija izsmidzināšanai indicēta pacientiem ar bronhiālo astmu, kuriem ar astmu saistītā elpceļu iekaisuma kontrolēšanai nepieciešama balstterapija ar glikokortikosteroīdiem kā arī pacientiem, kuri nevar lietot nomērītās devas inhalatoru vai pulverinhalatoru.

Ļoti nopietns pseidokrups (laryngitis subglottica), kura dēļ nepieciešama stacionēšana.

4.2. Devas un lietošanas veids

Pulmicort suspensijas izsmidzināšanai deva ir individuāla, un, tiklīdz panākta astmas kontrole, tā jātitrē līdz zemākai efektīvai balstdevai.

Zāles var ievadīt vienu vai divas reizes dienā. Vienu reizi dienā ievada, ja dienas deva ir 0,25 ‑ 1 mg.

Ieteicamā sākumdeva:

Pieaugušiem un gados vecākiem pacientiem: kopējā dienas deva – 1 ‑ 2 mg.

6 mēnešus un vecākiem bērniem: kopējā dienas deva – 0,25 ‑ 0,5 mg. Pacientiem, kuri atkarīgi no perorāliem glikokortikosteroīdiem, var apsvērt lielāku sākumdevu, piemēram, kopējo dienas devu 1 mg.

Balstdeva

Pēc astmas kontroles panākšanas visiem pacientiem ieteicams devu titrēt līdz zemākai efektīvai balstdevai.

Devu intervāls balstdevai

Pieaugušiem un gados vecāki pacienti: kopējā dienas deva – 0,5 ‑ 4 mg. Ļoti smagos

gadījumos devu var palielināt vēl vairāk.

6 mēnešus un vecākiem bērniem: kopējā dienas deva – 0,25 ‑ 2 mg.

Bērniem augstākā deva (2 mg dienā) jāpiemēro tikai ļoti smagos gadījumos noteiktus laika periodus.

Zāļu ievadīšana vienu reizi dienā

Iespēju zāles lietot vienu reizi dienā var apsvērt gan pieaugušiem, gan bērniem, kuriem nepieciešamā balstdeva ir 0,25 - 1 mg budezonīda dienā. Sākt lietot zāles vienu reizi dienā var gan pacienti, kuri nav saņēmuši kortikosteroīdus, gan pacienti, kuru stāvoklis ir labi kontrolēts ar inhalējamiem glikokortikosteroīdiem. Devu var ievadīt no rīta vai vakarā. Ja astma paasinās, deva jāpalielina un pēc vajadzības jādala vairākās devās dienas laikā.

Darbības sākums

Ievadot Pulmicort suspensiju izsmidzināšanai inhalācijā, astmas kontrole var uzlaboties 3 dienu laikā pēc terapijas sākšanas, lai gan maksimālā darbība novērojama tikai pēc 2 - 4 nedēļām.

Astma

Pacienti, kuri saņēmuši balstterapiju ar perorāliem glikokortikosteroīdiem

Pulmicort var ļaut aizstāt perorālo glikokortikosteroīdu lietošanu vai pieļaut nozīmīgu to devas mazināšanu, saglabājot astmas kontroli.

Uzsākot Pulmicort lietošanu pēc perorālo glikokortikosteroīdu saņemšanas, pacienta stāvoklim jābūt relatīvi stabilam. Aptuveni 10 dienas Pulmicort lielā devā jālieto kombinācijā ar pacienta iepriekš lietoto perorālo glikokortikosteroīdu devu. Pēc tam perorālā steroīdu deva pakāpeniski jāmazina (piemēram, katru mēnesi par 2,5 mg prednizolona vai ekvivalenta) līdz mazākai iespējamai devai. Daudzos gadījumos perorālo glikokortikosteroīdu lietošanu iespējams pilnīgi aizstāt ar Pulmicort. Vairāk informācijas par kortikosteroīdu atcelšanu skatīt apakšpunktā 4.4.

Pārtraucot perorālo glikokortikosteroīdu lietošanu, dažiem pacientiem var rasties vispārēji kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšanas simptomi, piemēram, locītavu un/vai muskuļu sāpes, nogurums un depresija, neraugoties uz plaušu funkciju saglabāšanos vai pat uzlabošanos. Šādi pacienti jāiedrošina turpināt lietot Pulmicort suspensiju izsmidzināšanai, taču viņiem jākontrolē virsnieru mazspējas objektīvās pazīmes. Ja rodas pierādījumi par virsnieru mazspēju, sistēmisko kortikosteroīdu deva uz laiku jāpalielina, bet pēc tam tā jāmazina daudz lēnāk. Stresa vai smagu astmas lēkmju laikā pacientiem, kuru zāles tiek aizstātas, var būt nepieciešama papildterapija ar sistēmiskiem kortikosteroīdiem.

Pseidokrups

Zīdaiņiem un bērniem, kuriem ir pseidokrups, parasti lietojamā deva ir 2 mg izsmidzināta budezonīda, Šī deva jāievada vienā reizē vai kā divas 1 mg devas ar 30 minūtes ilgu starplaiku. Lietošanu var atkārtot ik pēc 12 stundām, bet ne ilgāk par 36 stundām vai līdz klīniskam uzlabojumam.

Devas dalīšana un sajaucamība

Pulmicort suspensiju izsmidzināšanai var jaukt ar 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu un terbutalīna, salbutamola, fenoterola, acetilcisteīna, nātrija kromoglikāta vai ipratropija šķīdumu izsmidzināšanai. Maisījums jāizmanto 30 minūšu laikā.

Devas iepakojumu var dalīt, lai pielāgotu devu. Uz vienas devas iepakojuma ir iezīmēta līnija. Šī līnija norāda uz 1 ml tilpumu, ja iepakojums novietots ar augšpusi uz leju. Ja jāizlieto tikai 1 ml, iztukšojiet saturu, līdz šķidruma virsma sasniedz indikatora līniju. Atvērtu devas iepakojumu uzglabājiet apvalkā, pasargātu no gaismas. Atvērtu devas iepakojumu jāizlieto 12 stundu laikā.

1. tabula. Devu tabula

Deva mg

Pulmicort suspensijas izsmidzināšanai tilpums

0,5 mg/ml

1

2 ml

1,5

3 ml

2

4 ml

Instrukcija pareizai Pulmicort izsmidzinātāja lietošanai

Pulmicort suspensija izsmidzināšanai jāievada ar sprauslas izsmidzinātāju, kam ir iemutis vai piemērota sejas maska. Izsmidzinātājs jāsavieno ar gaisa kompresoru, kurā ir adekvāta gaisa plūsma (5 ‑ 8 l/min), un pildījuma tilpumam jābūt 2 ‑ 4 ml.

PIEZĪME Ir svarīgi instruēt pacientu:

- rūpīgi izlasīt lietošanas pamācību zāļu lietošanas instrukcijā, kas pievienota katram izsmidzinātājam;

- ka ultraskaņas izsmidzinātāji nav piemēroti, lai ievadītu Pulmicort suspensiju izsmidzināšanai, tādēļ to lietošana nav ieteicama;

- ka Pulmicort suspensiju izsmidzināšanai var jaukt ar 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu un terbutalīna, salbutamola, fenoterola, acetilcisteīna, nātrija kromoglikāta un ipratropija šķīdumu izsmidzināšanai. Maisījums jāizlieto 30 minūšu laikā;

- pēc parakstītās devas inhalēšanas izskalot muti ar ūdeni, lai mazinātu orofaringeālas kandidozes risku;

- pēc sejas maskas lietošanas nomazgāt sejas ādu ar ūdeni, lai novērstu tās kairinājumu;

- adekvāti tīrīt un kopt izsmidzinātāju atbilstoši ražotāja instrukcijām.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret budezonīdu vai pret jebkuru no palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Budezonīds nav paredzēts akūtu astmas lēkmju terapijai, kad nepieciešams ātras darbības bronhodilatators.

Pacientiem, kuriem bija nepieciešama neatliekama terapija ar lielām kortikosteroīdu devām vai ilgstoša ārstēšana ar lielāko ieteicamo inhalējamo kortikosteroīdu devu, var būt arī virsnieru darbības traucējumu risks. Liela stresa apstākļos šiem pacientiem var rasties virsnieru mazspējas pazīmes un simptomi. Stresa vai plānveida operācijas gadījumā jāapsver papildu sistēmisku kortikosteroīdu lietošana.

Lietojot jebkurus inhalējamus kortikosteroīdus, īpaši - lielā devā un ilglaicīgi, var rasties sistēmiskas blakusparādības. Inhalējamiem kortikosteroīdiem šo blakņu iespējamība ir daudz mazāka nekā iekšķīgi lietojamiem.

Iespējamās sistēmiskās blakusparādības ir Kušinga sindroms, kušingoīdas pazīmes, virsnieru darbības nomākums, aizkavēta augšana bērniem un pusaudžiem, samazināts kaulu mineralizācijas blīvums, katarakta, glaukoma un vēl retāk – virkne psihisku vai uzvedības traucējumu, to vidū psihomotora hiperaktivitāte, miega traucējumi, nemiers, depresija vai agresivitāte (īpaši bērniem).

Tāpēc svarīgi titrēt inhalējamo kortikosteroīdu devu, lai noskaidrotu mazāko devu, ar kuru tiek saglabāta efektīva astmas kontrole.

Pavājināta aknu darbība ietekmē kortikosteroīdu izvadīšanu no organisma, samazinot eliminācijas ātrumu un palielinot sistēmisko iedarbību. Jāņem vērā sistēmisko blakusparādību iespējamība.

Jāizvairās no lietošanas vienlaikus ar ketokonazolu, HIV proteāzes inhibitoriem vai citiem spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem. Ja tas nav iespējams, starplaikam starp zāļu lietošanu jābūt pēc iespējas ilgākam (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

Īpaša piesardzība nepieciešama pacientiem ar aktīvu vai latentu plaušu tuberkulozi, kā arī pacientiem ar elpceļu sēnīšinfekcijām vai vīrusinfekcijām.

Ārstēšanas laikā ar inhalējamiem kortikosteroīdiem var rasties mutes dobuma kandidoze. Šīs infekcijas gadījumā var būt jāveic ārstēšana ar piemērotu pretsēnīšu terapiju, un dažiem pacientiem var būt jāpārtrauc ārstēšana (skatīt arī 4.2. apakšpunktu).

Tāpat kā lietojot citus inhalāciju līdzekļus, var rasties paradoksālas bronhu spazmas ar pēkšņu sēkšanas pastiprināšanos pēc zāļu devas lietošanas. Ja tā notiek, ārstēšana ar budezonīdu inhalāciju veidā nekavējoties jāpārtrauc, pacienta stāvoklis jānovērtē un nepieciešamības gadījumā jāveic alternatīva terapija.

Redzes traucējumi

Saistībā ar sistēmisku un lokālu kortikosteroīdu lietošanu var tikt ziņots par redzes traucējumiem. Ja pacientam ir tādi simptomi kā neskaidra redze vai citi redzes traucējumi, jāapsver pacienta norīkošana pie oftalmologa, lai novērtētu to iespējamos cēloņus, kas var būt, piemēram, katarakta, glaukoma vai tādas retas slimības kā centrāla seroza horioretinopātija (CSHR), par ko ir ziņots pēc kortikosteroīdu sistēmiskas un lokālas lietošanas.

Ietekme uz augšanu

Ieteicams regulāri kontrolēt bērna, kurš tiek ilgstoši ārstēts ar inhalējamajiem kortikosteroīdiem, auguma garumu. Ja augšana ir palēnināta, ārstēšana jāpārvērtē ar mērķi samazināt inhalējamā kortikosteroīda devu. Rūpīgi jāapsver kortikosteroīdu lietošanas radītā ieguvuma un iespējamā augšanas nomākuma riska attiecība. Turklāt jāapsver nepieciešamība nosūtīt pacientu pie bērnu pulmonologa.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Budezonīda primārais metabolisma mediators ir CYP3A4. Šī enzīma inhibitori, piem., ketokonazols un itrakonazols var vairākas reizes palielināt budezonīda sistēmisko iedarbību, skatīt arī 4.4. apakšpunktu. Tā kā nav datu, uz kuriem balstīt ieteikumus par devām, no šādas kombinācijas lietošanas ir jāizvairās. Ja tas nav iespējams, starplaikam starp zāļu lietošanu jābūt pēc iespējas lielākam, un var apsvērt budezonīda devas samazināšanu.

Ierobežots datu apjoms par šo mijiedarbību ar lielām inhalāciju veidā lietota budezonīda devām liecina, ka iespējama izteikta koncentrācijas palielināšanās plazmā (vidēji četras reizes), ja itrakonazolu pa 200 mg vienreiz dienā lieto vienlaikus ar inhalāciju veidā lietotu budezonīdu (vienreizējas devas veidā pa 1000 mikrogrami).

Sievietēm, kuras ārstētas arī ar estrogēniem un kontraceptīviem steroīdiem, ir novērota palielināta kortikosteroīdu koncentrācija plazmā un pastiprināta to iedarbība, bet, lietojot budezonīdu vienlaikus ar mazas devas kombinētiem perorālās kontracepcijas līdzekļiem, ietekmi nenovēroja.

Tā kā var būt nomākta virsnieru darbība, AKTH stimulācijas testā hipofīzes nepietiekamības diagnosticēšanai var iegūt kļūdainus rezultātus (zemas vērtības).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Izmantojot lielāko daļu rezultātu, kas iegūti prospektīvos epidemioloģiskajos pētījumos, un pēcreģistrācijas datus no visas pasaules, nav iespējams konstatēt palielinātu negatīvas ietekmes risku uz augli un jaundzimušo, ko būtu radījusi inhalējamā budezonīda lietošana grūtniecības laikā. Gan auglim, gan mātei ir svarīgi, lai grūtniecības laikā tiktu turpināta atbilstoša astmas ārstēšana. Tāpat kā ar jebkurām grūtniecības laikā lietotām zālēm, budezonīda radītais ieguvums mātei jāvērtē salīdzinājumā ar risku auglim.

Budezonīds tiek izvadīts ar mātes pienu. Taču nav sagaidāms, ka budezonīda lietošana terapeitiskā devā varētu ietekmēt zīdaini. Budezonīdu var lietot krūts barošanas periodā.

Balstterapija ar inhalējamu budezonīdu (200 vai 400 mikrogrami divreiz dienā) astmas slimniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, izraisa nenozīmīgu budezonīda sistēmisko iedarbību ar krūti barotam zīdainim.

Farmakokinētikas pētījumā aprēķinātā zīdaiņa saņemtā dienas deva bija 0,3% no mātes saņemtās dienas devas abiem devu līmeņiem, un aprēķināts, ka vidējā koncentrācija plazmā zīdaiņiem ir 1/600 no mātes plazmā novērotās koncentrācijas, pieņemot, ka perorālā biopieejamība zīdainiem ir pilnīga. Budezonīda koncentrācija zīdaiņa plazmas paraugos bija mazāka par kvantitatīvas noteikšanas robežu.

Pamatojoties uz datiem, kas iegūti ar inhalējamu budezonīdu, un faktu, ka budezonīdam piemīt lineāras FK īpašības terapeitisko devu robežās pēc lietošanas degunā, inhalāciju veidā, iekšķīgi vai rektāli, paredzams, ka, lietojot budezonīda terapeitiskās devas, ietekme uz zīdaini būs neliela.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Budezonīds neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Nevēlamo blakusparādību biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

2. tabula Nevēlamās blakusparādības pēc orgānu sistēmu grupas un sastopamības biežuma

Orgānu sistēmu grupa

Biežums

Blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Mutes dobuma un rīkles kandidoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Agrīnas vai vēlīnas paaugstinātas jutības reakcijas*, ieskaitot izsitumus, kontaktdermatītu, nātreni, angioedēmu un anafilaktisku reakciju

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti

Sistēmiskas kortikosteroīdu ietekmes pazīmes un simptomi, tostarp virsnieru nomākums un augšanas aizture**

Acu bojājumi

Retāk

Katarakta

Retāk

Neskaidra redze (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Nav zināmi

Glaukoma

Psihiskie traucējumi

Retāk

Nemiers

Depresija

Trauksme

Reti

Nervozitāte

Uzvedības pārmaiņas (galvenokārt bērniem)

Nav zināmi

Miega traucējumi

Trauksme

Psihomotora hiperaktivitāte

Agresija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Klepus

Aizsmakums

Rīkles kairinājums

Reti

Bronhu spazmas

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Muskuļu spazmas

Muskuļu krampji***

Reti

Asinsizplūdums

* skatīt atsevišķu blakusparādību aprakstu tālāk – sejas ādas kairinājums

** skatīt informāciju par pediatrisko populāciju tālāk

***biežums ziņots klīniskajos pētījumos

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Dažos gadījumos, lietojot izsmidzinātāju ar sejas masku, kā paaugstinātas jutības reakcijas izpausme radies sejas ādas kairinājums. Lai novērstu kairinājumu, sejas āda pēc sejas maskas lietošanas jānomazgā ar ūdeni.

Placebo kontrolētos pētījumos kataraktu retāk novēroja arī placebo grupā.

Dažkārt, lietojot inhalējamos glikokortikosteroīdus, var rasties sistēmiskas glikokortikosteroīdu terapijas blakusparādību pazīmes vai simptomi, kas iespējams, atkarīgi no devas, iedarbības ilguma, vienlaicīgas un iepriekšējas kortikosteroīdu lietošanas un individuālās jutības.

Apkopoti dati par klīniskajiem pētījumiem, kuros 13119 pacienti lietojuši inhalējamo budezonīdu, bet 7278 pacienti — placebo. Lietojot inhalējamo budezonīdu, trauksmes biežums bija 0,52 %, bet lietojot placebo — 0,63 %; depresijas biežums, lietojot inhalējamo budezonīdu, bija 0,67 %, bet, lietojot placebo — 1,15 %.

Pacientiem ar pirmreizēji diagnosticētu HOPS, kuri sāk ārstēšanu ar inhalējamiem kortikosteroīdiem, ir palielināts pneimonijas risks. Tomēr, izsvērti novērtējot astoņus apvienotus klīniskos pētījumus, kuros piedalījušies 4643 ar budezonīdu ārstēti HOPS slimnieki un 3643 pacienti, kuri nejaušināti cita veida ārstēšanai, nevis terapijai ar IKS, nekonstatēja palielinātu pneimonijas risku. Rezultāti pirmajiem septiņiem pētījumiem no šiem astoņiem ir publicēti meta-analīzes veidā.

Pediatriskā populācija

Augšanas aiztures riska dēļ pediatriskā populācijā augšana jākontrolē, kā aprakstīts 4.4. apakšpunktā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV1003.Tālr.:+37167078400; Fakss:+37167078428.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pulmicort suspensijas izsmidzināšanai akūta pārdozēšana, pat stipri pārsniedzot devu, nevarētu izraisīt klīniskus sarežģījumus.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

ATĶ kods: R03B A02 glikokortikosteroīds. Budezonīds ir glikokortikosteroīds ar spēcīgu vietēju pretiekaisuma darbību.

Virsmas pretiekaisuma efekts

Precīzs glikokortikosteroīdu darbības mehānisms bronhiālās astmas ārstēšanā nav pilnībā izprasts. Domājams, ka nozīme ir pretiekaisuma iedarbībai, piemēram, iekaisuma mediatoru atbrīvošanās kavēšanai un citokīnu mediētās imunoloģiskās aizsardzības nomākumam. Budezonīda iedarbība, izteikta kā afinitāte pret glikokortikosteroīdu receptoriem, ir aptuveni 15 reizes lielāka nekā prednizolonam.

Klīnisks pētījums astmas pacientiem, kur tika salīdzināts inhalējamais un perorālais budezonīds, uzrādīja statistiski nozīmīgus efektivitātes pierādījumus par inhalējamo, bet ne perorālo budezonīdu, salīdzinot ar placebo. Tādejādi tradicionālo inhalējamā budezonīda devu terapeitisko efektu galvenokārt var izskaidrot ar tā tiešo iedarbību uz elpceļiem.

Budezonīds uzrādījis anti-anafilaktisku un pretiekaisuma iedarbību provokāciju pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēkiem, kas izpaužas kā samazināta bronhu sašaurināšanās tūlītēju vai novēlotu alerģisku reakciju gadījumos.

Astmas paasinājumi

Pierādīts, ka, lietojot inhalējamo budezonīdu vienu vai divas reizes dienā, iespējams efektīvi izvairīties no astmas paasinājumiem gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Fiziskas slodzes ierosināta astma

Terapija ar inhalējamo budezonīdu, ievadot to vienu vai divas reizes dienā, bijusi efektīva fiziskas slodzes ierosinātas bronhu konstrikcijas profilaksē.

Elpceļu reaktivitāte

Budezonīds samazina arī elpceļu reaktivitāti hiperreaktīviem pacientiem.

Ietekme uz kortizola koncentrāciju plazmā

Pulmicort Turbuhaler pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem ir novērota ar devas lielumu saistīta ietekme uz kortizola koncentrāciju plazmā un urīnā. Kā novērots pēc AKTH testa, ieteicamo Pulmicort Turbuhaler devu lietošana virsnieru dziedzeru darbību ietekmē ievērojami vājāk nekā 10 mg lielu prednizona devu lietošana.

Augšana

Astma, kā arī inhalējamie glikokortikosteroīdi var ietekmēt augšanu.

Pulmicort suspensijas izsmidzināšanai ietekme uz augšanu pētīta 519 bērniem (8 mēnešu līdz 9 gadu vecumā) trīs prospektīvos nejaušinātos atklātos klīniskos pētījumos.

Kopumā bērnu, kuri saņēma Pulmicort suspensiju izsmidzināšanai, augšana nozīmīgi neatšķīrās no to bērnu augšanas, kuri saņēma astmas standartterapiju. Divos pētījumos (atbilstoši n = 239 un 72) pēc vienu gadu ilgas ārstēšanas ar Pulmicort suspensiju izsmidzināšanai tika konstatēta par 7 mm un 8 mm lielāka augšana nekā kontroles grupā, proti, grupā, kas saņēma astmas standartterapiju, arī inhalējamos glikokortikosteroīdus (nav statistiski nozīmīgas atšķirības), savukārt vienā pētījumā (n = 208) Pulmicort suspensijas izsmidzināšanai grupā viena gada laikā augšana bija par 8 mm mazāka nekā kontroles grupā, proti, grupā, kas saņēma parasto astmas terapiju, neizmantojot inhalējamos glikokortikosteroīdus (statistiski nozīmīga atšķirība).

Pediatriskā populācija

Klīniskā informācija

Astma

Pulmicort suspensijas izsmidzināšanai efektivitāte ir vērtēta daudzos pētījumos, un ir novērots, ka Pulmicort suspensija ir efektīva gan pieaugušajiem, gan bērniem, lai vienu vai divas reizes dienā lietotu profilaktiskai pastāvīgas astmas ārstēšanai. Turpmāk ir dažu reprezentatīvu pētījumu piemēri.

Krups

Daudzos pētījumos ir salīdzināta Pulmicort suspensijas un placebo lietošana bērniem ar krupu. Turpmāk ir dažu reprezentatīvu pētījumu piemēri, kad vērtēta Pulmicort suspensijas lietošana, ārstējot bērnus, kuriem ir krups.

Efektivitāte bērniem, kuriem ir viegls līdz vidēji smags krups

Lai noteiktu, vai Pulmicort suspensija uzlabo krupa vērtējuma rezultātus un saīsina stacionārā pavadīto laiku, ir veikts randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts pētījums, kurā piedalījās septiņus mēnešus līdz deviņus gadus veci bērni (n = 87), kuri stacionēti ar klīniski diagnosticētu krupu. Tika lietota 2 mg liela Pulmicort suspensijas sākumdeva vai placebo, kam ik pēc 12 stundām sekoja 1 mg lielas Pulmicort suspensijas devas vai placebo. Pacientiem, kuriem sākumā krupa simptomu vērtējums bija lielāks par trim punktiem, Pulmicort suspensija ievērojami uzlaboja krupa vērtējumu pēc 2, 12 un 24 stundām. Turklāt par 33% saīsinājās stacionārā pavadītais laiks.

Efektivitāte bērniem, kuriem ir vidēji smags vai smags krups

Randomizētā, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā tika salīdzināta Pulmicort suspensijas un placebo efektivitāte, ārstējot krupu sešus mēnešus līdz astoņus gadus veciem bērniem (n = 83), kuri stacionēti ar krupu. Pacienti ne ilgāk kā 36 stundas vai līdz izrakstīšanai no stacionāra ik pēc 12 stundām saņēma 2 mg lielas Pulmicort suspensijas devas vai placebo. Visi krupa simptomi tika vērtēti 0, 2, 6, 12, 24, 36 un 48 stundas pēc pirmās devas. Pēc divām stundām Pulmicort suspensijas un placebo grupā novērotais krupa simptomu vērtēšanas rezultātu uzlabojums bija līdzīgs, un statistiski nozīmīga grupu atšķirība netika novērota. Līdz 6. stundai krupa simptomu vērtējums Pulmicort suspensijas grupā bija uzlabojies statistiski nozīmīgi vairāk nekā placebo grupā, un šī uzlabošanās salīdzinājumā ar placebo bija tikpat redzama arī pēc 12 un 24 stundām.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Absorbcija

Pieaugušajiem sistēmiskā pieejamība pēc Pulmicort suspensijas inhalācijas ar Jet izsmidzinātāju ir apmēram 15% no sākuma devas un 40 - 70% no saņemtās devas. Neliela daļa no sistēmiski pieejamām zālēm nāk no norītā zāļu daudzuma. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc aptuveni 10-30 minūtēm no inhalācijas sākuma un ir apmēram 4 nmol/litrā pēc 2 mg devas.

Sadalījums

Budezonīda sadales tilpums ir aptuveni 3 litri/kg. Saistība ar plazmas olbaltumiem ir vidēji 85-90%.

Biotransformācija

Budezonīds pakļauts plašam (aptuveni 90%) pirmā loka metabolismam aknās līdz metabolītiem ar zemu glikokortikosteroīdu aktivitāti. Svarīgāko metabolītu – 6-beta-hidroksibudezonīda un 16-alfa-hidroksiprednizolona – glikokortikosteroīdu aktivitāte ir mazāka nekā 1% no budezonīda aktivitātes. Budezonīda metabolismu mediē galvenokārt CYP3A, citohroma p450 izoenzīms.

Eliminācija

Budezonīda metabolīti tiek izvadīti nemainītā veidā vai kā savienojumi galvenokārt caur nierēm. Urīnā nav atklāts neizmainīts budezonīds. Budezonīdam ir augsts sistēmiskais klīrenss (aptuveni 1,2 litri/min) veseliem pieaugušajiem, vidējais pusperiods plazmā pēc intravenozas ievadīšanas ir 2-3 stundas.

Linearitāte

Budezonīda farmakokinētika atbilstošo klīnisko devu robežās ir proporcionāla devai.

Pediatriskā populācija

Četrus līdz sešus gadus veciem bērniemar astmu, budezonīda sistēmiskais klīrenss ir aptuveni 0,5 l/min. Rēķinot uz kilogramu ķermeņa masas, bērniem klīrenss ir par aptuveni 50% ātrāks nekā pieaugušajiem. Bērniem ar astmu, inhalēta budezonīda eliminācijas terminālais pusperiods ir aptuveni 2,3 stundas. Tas ir aptuveni tāds pats kā veseliem pieaugušajiem. Četrus līdz sešus gadus veciem bērniem ar astmu budezonīda sistēmiskā pieejamība pēc Pulmicort suspensijas inhalācijas caur Jet izsmidzinātāju (Pari LC Jet Plus^® ar Pari Master^® kompresoru) ir aptuveni 6% no nominālās devas un 26% no devas, kas ievadīta pacientiem. Bērniem sistēmiskā pieejamība ir aptuveni puse no tās, kas novērota veseliem pieaugušajiem. Četrus līdz sešus gadus veciem bērniem ar astmu pēc 1 mg lielas devas maksimālā koncentrācija plazmā, kas tiek sasniegta aptuveni 20 minūtes pēc inhalācijas sākuma, ir aptuveni 2,4 nmol/l. Pēc 1 mg lielas devas inhalācijas budezonīda iedarbības intensitāte (C_max un AUC) četrus līdz sešus gadus veciem bērniem ir līdzīga tai, kas veseliem pieaugušajiem novērota pēc tādas pašas devas, kas ievadīta caur to pašu izsmidzināšanas sistēmu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūtas, subakūtas un hroniskas toksicitātes pētījumu rezultāti liecina, ka sistēmiskā budezonīda ietekme, piem., samazināts ķermeņa svars un limfoidālo audu un virsnieru garozas atrofija ir mazāk smaga vai līdzīga tam, ko novēro pēc citu glikokortikosteroīdu lietošanas.

Budezonīds, novērtējot to ar 6 dažādām testu sistēmām, neuzrāda mutagēnu vai klastogēnu ietekmi.

Palielināts smadzeņu gliomas biežums žurku tēviņiem kancerogenitātes pētījumos nav pierādījies atkārtotos pētījumos. Tajos gliomu biežums neatšķīrās ne starp vienu no aktīvās terapijas grupām (budezonīda, prednizolona, triamcinolona acetonīda) un kontroles grupām.

Izmaiņas aknās (primārās hepatocelulārās neoplazmas), kas novērotas žurku tēviņiem sākotnēkās kancerogenitātes pētījumos, tika novērotas atkārtotos pētījumos, kā arī saistībā ar glikokortikosteroīdiem. Šī ietekme visticamāk vairāk saistīta ar ietekmi uz receptoriem, kas raksturīga visai zāļu klasei.

Pieejamā klīniskā pieredze norāda, ka nav pierādījumu, ka budezonīds vai citi glikokortikosteroīdi izraisītu smadzeņu gliomas vai primāras hepatocelulāras neoplazmas cilvēkiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Dinātrija edetāts

Nātrija hlorīds

Polisorbāts 80

Bezūdens citronskābe

Nātrija citrāts

Attīrīts ūdens

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

Par pierādītām saderīgām zālēm skatīt 4.2. apakšpunktu.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi, uzglabājot temperatūrā līdz 30°C.

Vienas devas iepakojumi, kas tiek uzglabāti atvērtās folija aploksnēs, jāizlieto 3 mēnešu laikā. Atvērtas vienas devas iepakojuma saturs jāizlieto 12 stundās.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt stāvus, sargājot no gaismas.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Nesasaldēt.

Pēc folijas aploksnes atvēršanas vienas devas iepakojumi jāuzglabā aploksnē tā, lai pasargātu tos no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Vienas devas iepakojums - flakons, kas izgatavots no zema blīvuma polietilēna. Vienas devas iepakojumā ir 2 ml suspensijas. Vienas devas iepakojumi iepakoti pa pieciem alumīnija folijas aploksnē, kopā 20 vienā iepakojumā (kastē).

Uz vienas devas iepakojuma ir iezīmēta līnija. Šī līnija norāda 1 ml tilpumu, ja iepakojums novietots ar augšpusi uz leju.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AstraZeneca AB

SE-151 85 Södertälje,

Zviedrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

00-1115

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 15. novembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 26. novembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2017

SASKAŅOTS ZVA 15-06-2017

PAGE

PAGE 1