Propofol-Lipuro

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) emulsija injekcijām vai infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml emulsijas injekcijām vai infūzijām satur:

Propofolu

20

mg

Viena 50 ml pudelīte satur

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

1 ml emulsijas injekcijām vai infūzijām satur

Attīrītu sojas pupiņu eļļu 50 mg

Nātriju 0,03 mg

1000

mg propofola

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Emulsija injekcijām vai infūzijām

Balta, pienaina, eļļa-ūdenī emulsija

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) ir īslaicīgas darbības, intravenozi ievadāms, vispārējās anestēzijas līdzeklis

vispārējās anestēzijas indukcijai un uzturēšanai pieaugušiem un bērniem, kuri vecāki par 3 gadiem;

mākslīgi elpināmo pacientu, kas vecāki par 16 gadiem, sedācijai intensīvās terapijas nodaļā;

pieaugušo un bērnu, kas vecāki par 3 gadiem, sedācijai diagnostisku un ķirurģisku procedūru laikā, vienu vai kombinējot ar vietējo vai reģionālo anestēziju.

4.2 Devas un lietošanas veids

Vispārēji norādījumi

Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) pacientiem drīkst ievadīt ārsts ar pieredzi anestezioloģijā vai intensīvajā terapijā slimnīcās ar adekvāti aprīkotām dienas terapijas nodaļām. Pastāvīgi jākontrolē cirkulatorās un respiratorās funkcijas ( piem., EKG, pulsa oksimetrs) un nepārtraukti jābūt pieejamai aparatūrai, kas nodrošina pacienta elpceļu caurejamību, plaušu ventilāciju, kā arī citai reanimācijas aparatūrai. Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml) sedācijas nodrošināšanai nedrīkst ievadīt tā pati persona, kura veic diagnostiskās vai ķirurģiskās procedūras.

Parasti papildus Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) jāievada arī pretsāpju zāles.

Devas

Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) ievada intravenozi. Devas jāpielāgo individuāli atbilstoši pacienta reakcijai.

Vispārējā anestēzija pieaugušajiem

Anestēzijas indukcija:

Anestēzijas indukcijai Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) jātitrē (ievadot 20 – 40 mg propofola katras 10 sekundes), kamēr pacienta reakcija liecina par anestēzijas stāvokļa iestāšanos. Lielākajai daļai pacientu, kas jaunāki par 55 gadiem, parasti nepieciešams ievadīt 1,5 līdz 2,5 mg/kg ķermeņa masas.

Pacientiem, kas vecāki par 55 gadiem, un pacientiem ar AAA (Amerikas Anesteziologu Apvienības) klasifikācijas III vai IV pakāpi, īpaši, ja tiem traucēta sirds funkcija, nepieciešama mazāka deva, un kopējo Propofol-Lipuro 2% (20 mg/ ml) devu var samazināt līdz 1mg/ kg ķermeņa masas. Šiem pacientiem izmantojamā deva jāievada lēnāk (apmēram 1ml, atbilstoši 20mg katras 10 sekundes).

Uzturošā anestēzija:

Anestēziju uztur, ievadot Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) nepārtrauktas infūzijas veidā. Nepieciešamā deva parasti ir no 4 – 12 mg/ kg ķermeņa masas/h.

Vecāka gadagājuma pacientiem, pacientiem ar nestabilu vispārējo stāvokli, pacientiem ar AAA III un IV pakāpi vai hipovolēmiskiem pacientiem devu var samazināt atkarībā no pacienta stāvokļa un izmantotās anestēzijas tehnikas.

Vispārējā anestēzija bērniem, kuri vecāki par 3 gadiem

Anestēzijas indukcija:

Izmantojot anestēzijai Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) nepieciešama lēna titrēšana, kamēr klīniskās pazīmes norāda uz anestēzijas stāvokļa iestāšanos. Deva jāpielāgo atbilstoši vecumam un/vai ķermeņa masai.

Lielākai daļai pacientu, kas vecāki par 8 gadiem, anestēzijas indukcijai piemērota deva ir apmēram 2,5 mg propofola uz kg ķermeņa masas. Jaunāka vecuma bērniem, īpaši vecumā no 1 mēneša līdz 3 gadiem, var būt nepieciešama lielāka deva (2,5 – 4 mg/kg ķermeņa masas).

Vispārējā uzturošā anestēzija:

Anestēziju var uzturēt, ievadot Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) infūzijas veidā lai uzturētu nepieciešamās anestēzijas dziļumu. Nepieciešamais ievadīšanas ātrums ir ievērojami atšķirīgs pacientiem, bet parasti, lai sasniegtu apmierinošu anestēziju ievadīšanas ātrums ir robežās no 9 līdz 15 mg/kg/h. Jaunāka vecuma bērniem, īpaši vecumā no 1 mēneša līdz 3 gadiem, var būt nepieciešama lielāka deva.

Pacientiem ar AAA III un IV pakāpi) rekomendē zemākas devas (skatīt arī 4.4. apakšpunktu)

Mākslīgi elpināmo pacientu sedācija intensīvās terapijas nodaļā

Nomierināšanai intensīvās terapijas laikā ieteicams ievadīt Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) nepārtrauktas infūzijas veidā. Infūzijas ātrums jāpielāgo atbilstoši nepieciešamajam sedācijas dziļumam. Vairumam pacientu pietiekamu nomierinošo efektu var panākt ar devām 0,3 – 4,0 mg propofola uz kg ķermeņa masas/h (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Propofols nav indicēts 16 gadu vecu un jaunāku pacientu nomierināšanai intensīvajā terapijā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Intensīvās terapijas nodaļā nav ieteicama propofola ievadīšana ar diprifuzoru, izmantojot mērķtiecīgi kontrolētu sistēmu (MKS).

Pieaugušo pacientu sedācija diagnostisku un ķirurģisku procedūru laikā

Lai nodrošinātu sedāciju ķirurģisku un diagnostisku procedūru laikā, preparāta devas un ievadīšanas ātrums jānosaka, vadoties no pacienta klīniskās reakcijas. Lielākajai daļai pacientu nepieciešams ievadīt 0,5 -1 mg/kg ķermeņa masas vairāk nekā 1-5 minūtes līdz sedācijas sākumam. Uzturošā sedācija var tikt sasniegta, titrējot Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml) infūziju līdz vēlamajam sedācijas līmenim. Lielākajai daļai pacientu nepieciešams ievadīt 1,5 - 4,5 mg/kg ķermeņa masas/h.

Pacientiem, kas vecāki par 55 gadiem, un pacientiem ar AAA III un IV pakāpi var būt nepieciešamas zemākas Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) devas un mazāks ievadīšanas ātrums.

Atbilstoši nepieciešamajai devai alternatīvi var lietot Propofol 1%.

• Bērnu, kas vecāki par 3 gadiem, sedācija diagnostisku un ķirurģisku procedūru laikā

Devas un ievadīšanas ātrums jāpielāgo atbilstoši sedācijas dziļumam un klīniskajam stāvoklim. Lielākajai daļai bērnu pacientu sedācijas sākumam nepieciešams 1-2 mg propofola /kg ķermeņa masas. Sedācijas uzturēšanu var veikt, titrējot propofola infūziju līdz vēlamajam sedācijas līmenim. Lielākajai daļai pacientu nepieciešams 1,5-9 mg propofola/kg/h.

Pacientiem ar AAA III un IV pakāpi var būt nepieciešamas zemākas devas.

Lietošanas veids un ilgums

Lietošanas veids

Intravenozai lietošanai

Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) ievada neatšķaidītu, intravenozi. Pirms lietošanas zāļu iepakojums jāsakrata.

Pirms lietošanas gumijas aizbāžņa virsma jānotīra ar medicīnisko spirtu (apsmidzinot vai ar tamponu). Pēc lietošanas aiztaisītu konteineru (flakonu) iznīcina.

Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) nesatur pretmikrobu konservantus, un tas var veicināt mikroorganismu augšanu. Tādēļ Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) aseptiski jāievelk sterilā šļircē vai infūzijas ierīcē uzreiz pēc pudeles aizbāžņa pārklājuma noņemšanas. Preparāts jāievada nekavējoties. Visā infūzijas laikā gan Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml), gan infūzijas sistēmai jānodrošina aseptiski apstākļi.

Citu zāļu vai šķidrumu pievienošana Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml) infūzijas sistēmai jāveic tieši pie kanulas vietas. Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml) nedrīkst ievadīt ar infūzijas sistēmām, kurām ir mikrobioloģiskie filtri.

Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) vienas pudeles saturs un jebkura Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml) saturoša šļirce paredzēta tikai vienreizējai lietošanai un tikai vienam pacientam. Jebkāds preparāta daudzums, kas palicis pāri pēc lietošanas, jāiznīcina.

Ja Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml) ievada nepārtrauktas infūzijas veidā, vēlams, lai iekārta, piemēram, biretes, pilienu skaitītājs, šļirces sūkņi vai volumetriskie infūzijas sūkņi, vienmēr tiktu lietoti tā, lai būtu iespējams kontrolēt infūzijas ātrumu. Kā parasti ievadot visu veidu tauku emulsijas, Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml) nepārtrauktas infūzijas ilgums caur vienu infūzijas sistēmu nedrīkst pārsniegt 12 stundas. Ne vēlāk kā pēc 12 stundām infūzijas sistēma un Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml) rezervuārs jāizmet vai jāaizvieto ar jaunu. Pēc infūzijas beigām vai pēc aizvietošanas ar jaunu sistēmu jebkura Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml) pārpalikusī porcija ir jāizmet.

Šīs zāles nedrīkst maisīt ar citām zālēm, izņemot tās, kas minētas 6.6.apakšpunktā.

Lai mazinātu pirmās Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) injekcijas radītās sāpes, uzsākot vispārējās anestēzijas indukciju, tieši pirms Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) injekcijas var injicēt lidokaīnu.

Ievadot muskuļu relaksantus, atrakūriju vai mivakūriju caur to pašu infūzijas sistēmu pēc

Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml), ieteicams šo sistēmu izskalot.

Propofolu var lietot, izmantojot kontrolētu mērķa infūziju. Tā kā tirgū ir pieejami dažādi algoritmi, devu rekomendācijas lūdzu skatīt medicīniskās ierīces ražotāja sniegtajā lietošanas pamācībā.

Lietošanas ilgums

Maksimālais Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) lietošanas periods ir 7 dienas.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Propofol-Lipuro 2% (20 mg/ml) satur sojas pupiņu eļļu un to nedrīkst lietot pacientiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret zemesriekstiem vai soju.

Propofol-Lipuro 2% (20 mg/ml) nedrīkst lietot 16 gadus vecu vai jaunāku pacientu sedācijai intensīvās terapijas laikā. Šīs vecuma grupas pacientiem drošums un efektivitāte nav pētīta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Propofola ievade jāveic speciālistiem, kuri apmācīti anestēzijas veikšanā (attiecīgi arī ārstiem, kuri apmācīti pacientu aprūpei intensīvās terapijas nodaļās).

Pacients nepārtraukti jānovēro un vienmēr jābūt pieejamām ierīcēm elpceļu caurlaidības nodrošināšanai, mākslīgai plaušu ventilācijai un gaisa bagātināšanai ar skābekli, kā arī citām iekārtām dzīvības glābšanai. Propofolu nedrīkst ievadīt persona, kas veic diagnostisko vai ķirurģisko procedūru.

Ziņots par propofola ļaunprātīgas lietošanas gadījumiem un atkarības no tā, pārsvarā veselības aprūpes profesionāļu vidū. Tāpat kā citu vispārējās anestēzijas līdzekļu gadījumā, propofola lietošana bez elpceļu aprūpes var izraisīt elpošanas komplikācijas un pat letālu iznākumu.

Lietojot propofolu sedācijai, pacientam paliekot pie samaņas vai arī ķirurģisku un diagnostisku procedūru laikā, pacients nepārtraukti jānovēro, vai nerodas agrīnas hipotensijas, elpceļu nosprostojuma un skābekļa piesātinājuma samazināšanās pazīmes.

Tāpat kā citu sedatīvo līdzekļu lietošanas gadījumā, ķirurģisku procedūru laikā sedācijai izmantojot propofolu, iespējamas spontānas pacienta kustības. Veicot procedūras, kuru laikā ir nepieciešams nekustīgums, šādas kustības var apdraudēt operācijas vietu.

Pirms pacienta izrakstīšanas nepieciešams adekvāts novērošanas periods, lai pārliecinātos par pilnīgu atgūšanos pēc propofola lietošanas. Ļoti retos gadījumos propofola lietošana var izsaukt bezsamaņu pēcoperācijas periodā ar iespējamu muskuļu tonusa paaugstināšanos. Pirms bezsamaņas var būt nomoda periods, bet tas var arī nebūt. Kaut arī atveseļošanās notiek spontāni, bezsamaņā esošajam pacientam jāsniedz atbilstoša aprūpe.

Parasti propofola iedarbība neturpinās ilgāk par 12 stundām. Jāņem vērā propofola iedarbība, procedūra, vienlaicīgi lietotās zāles, pacienta vecums un veselības stāvoklis, sniedzot padomus par:

procedūras vietas atstāšanu kopā ar pavadoni;

sarežģītu vai potenciāli bīstamu nodarbju atsākšanu, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanu;

citu sedatīvo līdzekļu lietošanu (piemēram, benzodiazepīni, opiāti, alkohols).

Tāpat kā citi intravenozi lietojamie antestēzijas līdzekļi, arī šis līdzeklis ir uzmanīgi jālieto pacientiem ar sirds, elpošanas, nieru un aknu mazspēju vai hipovolēmiskiem un novājinātiem pacientiem.

Propofola klīrenss ir asins plūsmas atkarīgs, tāpēc vienlaikus zāļu lietošana, kas samazina sirds izsviedi, var arī samazināt propofola klīrensu.

Propofolam nepiemīt vagolītiska aktivitāte, un tā lietošana ir saistīta ar ziņojumiem par bradikardiju (dažkārt izteiktu) un arī asistoli. Pirms anestēzijas indukcijas vai tās uzturēšanas laikā jāapsver kāda antiholīnerģiska līdzekļa intravenozas ievadīšanas nepieciešamība, īpaši situācijās, kad prevalē vagotonija vai propofols tiek lietots kopā ar citiem bradikardiju izraisošiem līdzekļiem.

Propofolu ievadot pacientam ar epilepsiju, pastāv krampju risks.

Atbilstoša uzraudzība jānodrošina pacientiem ar tauku vielmaiņas traucējumiem, kā arī citos gadījumos, kad lipīdu emulsijas jālieto ar piesardzību.

Pediatriskā populācija

Propofols nav ieteicams jaundzimušajiem, jo šī pacientu grupa nav vēl pilnīgi izpētīta. Farmakokinētikas dati (skatīt 5.2. apakšpunktu) norāda, ka klīrenss uzskatāmi samazinās jaundzimušajiem, tas ir ar ļoti augstu individuālu mainīgumu. Relatīva pārdozēšana ir iespējama, ja ievada devas, kas rekomendētas vecākiem bērniem un kā rezultātā iestājas smaga kardiovaskulāra depresija.

Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) nav ieteicams lietot bērniem jaunākiem par 3 gadiem sakarā ar ārkārtīgi mazo titrēšanas tilpumu.

Propofolu nedrīkst lietot 16 gadus vecu vai jaunāku pacientu sedācijai intensīvās terapijas laikā. Šīs vecuma grupas pacientiem drošums un efektivitāte nav pētīta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ieteikumi attiecībā uz aprūpi intensīvās terapijas nodaļā

Propofola lietošana sedācijai intensīvās terapijas nodaļā asociējas ar metaboliskiem traucējumiem un orgānu sistēmas traucējumiem, kā rezultātā iestājas nāve. Ziņots par šādām blakusparādību kombinācijām: metabolisko acidozi, rabdomiolīzi, hiperkaliēmiju hepatomegāliju, nieru mazspēju, hiperlipidēmiju, sirds aritmiju, Brugada sindromu EKG (ST-segmenta pacēlums un T-viļņa padziļināšanās) un ātri progresējošu sirds mazspēju pieaugušajiem, kas parasti nereaģē uz uzturošu inotropu terapiju.. Šīs kombinācijas apzīmētas kā propofola infūzijas sindroms. Šīs reakcijas galvenokārt tika novērotas pacientiem ar smagām galvas traumām un bērniem ar elpceļu infekcijām, kuri saņēma devas, kas pārsniedz pieaugušajiem sedācijai ieteiktās devas intensīvās aprūpes nodaļā.

Nozīmīgi riska faktori iepriekšminēto blakusparādību attīstībai: samazināta audu apgāde ar skābekli; nopietns neiroloģisks bojājums un/vai sepse; šāda vienu vai vairāku zāļu lietošana lielās devās – vazokonstriktori, steroīdi, inotropi līdzekļi un/vai propofols (parasti devā virs 4mg/kg/h ilgāk kā 48 stundas).

Ārstam jābūt uzmanīgam un nekavējoties jāpārtrauc propofola lietošana pacientiem ar augstāk minētajiem riska faktoriem, ja parādās kāda no minētajām pazīmēm. Visus sedatīvos un terapeitiskos līdzekļus, kas izmantoti intensīvās terapijas nodaļā (ITN), nepieciešams titrēt, lai uzturētu optimālu skābekļa piegādi un hemodinamiskos parametrus. Pacientiem ar paaugstinātu intrakraniālo spiedienu (IKS) jānodrošina atbilstoša terapija, lai šādas modificētas ārstēšanas laikā uzturētu nepieciešamo smadzeņu perfūzijas spiedienu. Ārstējošiem ārstiem jāatgādina, ja ir iespējams, nepārsniegt devu 4 mg/kg ķermeņa masas/h.

Atbilstoša piesardzība jāievēro pacientiem ar tauku metabolisma traucējumiem un citos gadījumos, kur tauku emulsijas jālieto piesardzīgi.

Lietojot propofolu pacientiem, kam iespējams īpaši liels tauku satura risks, ieteicams uzraudzīt lipīdu līmeni asinīs. Atbilstoši jāpielāgo propofola deva, ja pārbaudes liecina, ka tauki tiek nepietiekami izvadīti no organisma. Ja pacients vienlaikus intravenozi saņem citus lipīdu preparātus, jāsamazina ievadāmais lipīdu daudzums, lai kontrolētu ar propofola ievadīto lipīdu daudzumu; 1,0 ml Propofol – Lipuro 2% ( 20 mg/ml) satur 0,1 g tauku.

Papildus piesardzības pasākumi

Īpaša uzmanība jāpievērš pacientu ar mitohondrija slimību ārstēšanā. Šie pacienti var būt jutīgi pret slimības paasināšanos, veicot anestēziju, operāciju un intensīvo terapiju. Šiem pacientiem ir ieteicama normotermijas uzturēšanas, ogļhidrātu rezerves un labas hidratācijas nodrošināšana. Mitohondriju slimības saasinājuma sākuma izpausmes un ‘ propofola infūzijas sindroms ’ varētu būt līdzīgi.

Propofol-Lipuro 20 mg/ml nesatur pretmikrobu konservantus un veicina labu vairošanās vidi mikroorganismiem.

Kad propofols jāaspirē, tas aseptiski jāievelk sterilā šļircē vai arī jāievada sistēmā tūlīt pēc ampulas vai flakona atvēršanas. Ievadīšana jāsāk nekavējoties. Gan propofola, gan infūzijas iekārta jāuztur aseptiski visu infūzijas laiku. Visas zāles vai šķīdumi, ko pievieno propofola līnijai, jāievada tuvu kanulas vietai. Ja lieto infūzijas sistēmas ar filtriem, tiem jābūt lipīdus caurlaidīgiem.

Propofola, kā arī jebkura propofolu saturoša šļirce paredzēta vienreizējai lietošanai vienam pacientam. Saskaņā ar spēkā esošajām citu lipīdu emulsiju lietošanas vadlīnijām vienas propofola infūzijas ilgums nedrīkst pārsniegt 12 stundas. Procedūras beigās vai pēc 12 stundām (atkarīgi no tā, kas ir agrāk) gan propofola rezervuārs, gan infūzijas līnija piemērotā veidā jāiznīcina un jānomaina.

Šīs zāles satur nātriju mazāk par 1 mmol (23mg) 100 ml, t. i., zāles ir praktiski “bez nātrija”.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot propofolu kopā ar spinālās un epidurālās anestēzijas līdzekļiem un visbiežāk izmantotajiem premedikācijas līdzekļiem, neiromuskulāriem blokatoriem, inhalējamiem līdzekļiem un pretsāpju līdzekļiem, farmakoloģiska nesaderība nav novērota. Lietojot vispārējo anestēziju vai sedāciju papildus vietējās anestēzijas metodēm, var būt nepieciešamas mazākas propofola devas. Ir ziņots par dziļu hipotensiju pacientiem, kas ārstēti ar rifampicīnu, anestēzijas indukcijas ar propofolu laikā.

Novērots, ka pacientiem, kas lieto valproātu, nepieciešama mazāka propofola deva. Lietojot abas zāles vienlaicīgi, jāapsver propofola devas samazināšana.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pierādīts propofola drošums grūtniecības periodā.

Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Tādēļ propofolu nedrīkst lietot grūtniecēm, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Propofols šķērso placentas barjeru un var izraisīt nomācošu ietekmi uz augli. Propofolu var lietot inducēta aborta laikā.

Barošana ar krūti

Pētījumi ar mātēm, kas baro bērnu ar krūti, liecina, ka propofols nelielos daudzumos izdalās cilvēka pienā. Tāpēc sievietēm bērna barošana ar krūti pēc propofola ievadīšanas jāpārtrauc uz 24 stundām. No piena, kas izveidojies šajā laikā, jāatbrīvojas.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacienti ir jābrīdina, ka komplicētāku uzdevumu veikšana, piemēram, transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana, kādu laiku pēc propofola lietošanas varētu būt apgrūtināta.

Pēc 12 stundām propofola izraisītie traucējumi parasti nav novērojami (skatīt 4.4 apakšpunktu).

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Anestēzijas indukcija un uzturēšana vai sedācija ar propofolu parasti norit mierīgi un ar minimālu uzbudinājumu. Visbiežāk ziņotās nelabvēlīgās reakcijas ir farmakoloģiski paredzamas anestezējošā/sedatīvā līdzekļa blakusparādības, piemēram, hipotensija. Nelabvēlīgo reakciju veids, smagums un biežums pēc propofola lietošanas var būt saistīti ar pacientu veselības stāvokli un veiktajām ķirurģiskajām vai terapeitiskajām procedūrām.

Nevēlamo blakusparādību tabula

Orgānu sistēma

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Imūnās sistēmas traucējumi:

Ļoti reti
(<1/10 000)

Anafilakse – var izpausties ar angioedēmu, bronhospazmu, eritēmu un hipotensiju

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

Nav zināmi (9)

Metaboliskā acidoze (5), hiperkaliēmija (5), hiperlipidēmija (5)

Psihiskie traucējumi:

Nav zināmi (9)

Eiforisks garastāvoklis, zāļu ļaunprātīga lietošana un atkarība no zālēm(8)

Nervu sistēmas traucējumi:

Bieži
(>1/100, <1/10)

Galvassāpes atgūšanās fāzes laikā

Reti
(>1/10 000, <1/1000)

Epilepsijai raksturīgas kustības, ieskaitot krampjus un opistotonusu, indukcijas, uzturēšanas un atgūšanās fāzes laikā

Ļoti reti
(<1/10 000)

Bezsamaņa pēcoperācijas periodā

Nav zināmi (9)

Patvaļīgas kustības

Sirds funkcijas traucējumi:

Bieži
(>1/100, <1/10)

Bradikardija (1)

Ļoti reti
(<1/10 000)

Plaušu tūska

Nav zināmi (9)

Sirds aritmija (5), sirds mazspēja (5), (7)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi :

Bieži
(>1/100, <1/10)

Hipotensija (2)

Retāk
(>1/1000, <1/100)

Tromboze un flebīts injekcijas vietā

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

Bieži
(>1/100, <1/10)

Pārejoša elpošanas apstāšanās indukcijas laikā

Nav zināmi (9)

Elpošanas nomākums (atkarīgs no devas)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

Bieži
(>1/100, <1/10)

Slikta dūša un vemšana atgūšanās fāzes laikā

Ļoti reti
(<1/10 000)

Pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

Nav zināmi (9)

Hepatomegālija (5)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

Nav zināmi (9)

Rabdomiolīze (3), (5)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:

Ļoti reti
(<1/10 000)

Urīna krāsas izmaiņas pēc ilgstošas lietošanas

Nav zināmi (9)

Nieru mazspēja (5)

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības:

Ļoti reti
(<1/10 000)

Seksuāla disinhibīcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Ļoti bieži
(>1/10)

Lokālas sāpes indukcijas fāzē (4)

Ļoti reti
(<1/10 000)

Audu nekroze (10), kas seko pēc nejaušas ekstravaskulāras ievadīšanas

Nav zināmi (9)

Lokālas sāpes, pietūkums, kas seko pēc nejaušas ekstravaskulāras ievadīšanas

Izmeklējumi:

Nav zināmi (9)

Brugada sindroms EKG (5), (6)

Traumas,saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas:

Ļoti reti
(<1/10 000)

Pēcoperācijas drudzis

⁽¹⁾ Nopietnas bradikardijas ir reti. Bijuši atsevišķi ziņojumi par asistolijas attīstību.

⁽²⁾ Dažkārt var būt nepieciešama intravenoza šķidrumu ievade un propofola ievades ātruma mazināšana hipotensijas gadījumā.

⁽³⁾ Saņemti ļoti reti ziņojumi par rabdomiolīzi, lietojot propofolu devā virs 4 mg/kg/h ITN sedācijai.

⁽⁴⁾ Var samazināt to biežumu, izmantojot lielākas vēnas apakšdelmā un fossa antecubitalis. Lietojot Propofol-Lipuro 20 mg/ml, lokālas sāpes var mazināt arī ar vienlaicīgu lidokaīna ievadi.

⁽⁵⁾ Šo blakusparādību kombinācijas, ziņotas kā “propofola infūzijas sindroms”, var vērot smagi slimiem pacientiem, kuriem nereti ir multipli riska faktori šo blakusparādību attīstībai, skatīt 4.4 apakšpunktu.

⁽⁶⁾ Brugada sindroms EKG - ST-segmenta pacēlums un T-viļņa padziļināšanās EKG.

⁽⁷⁾ Ātri progresējoša sirds mazspēja pieaugušajiem (dažos gadījumos ar letālu iznākumu). Šādos gadījumos sirds mazspēja parasti nereaģē uz uzturošu inotropu terapiju.

⁽⁸⁾ Ļaunprātīga zāļu lietošana vai atkarība no propofola, pārsvarā veselības aprūpes profesionāļu vidū.

⁽⁹⁾ Nav zināms, jo to nevar noteikt pēc pieejamajiem klīnisko pētījumu datiem.

^{(10) Ir ziņojumi par nekrozi, kurā audu dzīvotspēja ir mazinājusies.}

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9 Pārdozēšana

Nejauša pārdozēšana var izraisīt sirds asinsvadu un respiratorās sistēmas nomākumu. Respiratorās sistēmas nomākums jāārstē ar mākslīgo elpināšanu, izmantojot skābekli. Sirds asinsvadu nomākuma gadījumā nepieciešams novietot zemāk pacienta galvu un smagās situācijās ievadīt plazmas tilpuma palielinātājus un asinsvadus sašaurinošus līdzekļus.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi vispārējās anestēzijas līdzekļi, ATĶ kods: N01AX10.

Darbības mehānisms, farmakodinamiskā iedarbība

Pēc intravenozas Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) injekcijas hipnotiskais efekts iestājas ātri. Atkarībā no injekcijas ievades ātruma laiks līdz anestēzijas indukcijai ir no 30 līdz 40 sekundēm. Darbības ilgums pēc vienreizējas bolus ievadīšanas ātrā metabolisma un ekskrēcijas dēļ ir īss (4 – 6 minūtes).

Ievērojot rekomendējamo dozēšanas režīmu, klīniski būtiska propofola akumulācija pēc atkārtotas bolus injekcijas vai infūzijas nav novērota.

Pacienti ātri atgūst samaņu.

Iespējams, ka vagolītiskās aktivitātes trūkuma dēļ anestēzijas indukcijas laikā reizēm var būt bradikardija un hipotensija. Sirds un asinsrites sistēmu darbība parasti normalizējas uzturošās anestēzijas laikā.

Pediatriskā populācija

Propofola ierosinātās anestēzijas ilguma ierobežotie pētījumi bērniem nosaka nemainīgu drošumu un efektivitāti 4 stundu garumā. Literatūras dati par lietošanu bērniem ilgstošās procedūrās uzrāda nemainīgu drošumu un efektivitāti.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Izkliede

Pēc intravenozas ievadīšanas apmēram 98% propofola saistās ar plazmas olbaltumvielām. Pēc bolus intravenozas ievadīšanas sākotnējais propofola līmenis asinīs strauji krītas, jo notiek ātra izplatīšanās dažādos organisma iekšējās vides nodalījumos (α- fāze). Sadales pusperiods ilgst apmēram 2 - 4 minūtes.

Eliminācijas laikā zāļu līmeņa pazemināšanās asinīs ir lēnāka. Eliminācijas pusperiods β-fāzes laikā ir robežās starp 30 un 60 minūtēm. Pēc tam parādās izteikta trešā fāze, kas raksturo propofola atbrīvošanos no vāji perfundētiem audiem.

Centrālais sadales tilpums svārstās robežās no 0,2 līdz 0,79 l/kg ķermeņa masas, stabilā līmeņa sadales tilpums – 1,8 – 5,3 l/kg ķermeņa masas.

Biotransformācija

Propofols galvenokārt tiek metabolizēts aknās, kur veidojas propofola glikuronīdi, kā arī tam atbilstošā hinola glikuronīdu un sulfātu konjugāti. Visi šie metabolīti ir neaktīvi.

Eliminācija

Propofols ātri tiek izvadīts no organisma (kopējais klīrenss 2 l/min). Klīrenss notiek metabolizējoties, galvenokārt aknās, kur tas ir atkarīgs no asins plūsmas. Bērniem klīrenss ir lielāks nekā pieaugušajiem. Ap 88% no ievadītās devas izdalās ar urīnu metabolītu veidā. Tikai 0,3 % parādās urīnā neizmainītā veidā.

Pediatriskā populācija

Pēc vienreizējas intravenozas devas 3mg/kg propofola klīrenss/kg ķermeņa masas palielinās līdz ar bērna vecumu sekojoši:

Vidējais klīrenss bija uzskatāmi zemāks jaundzimušajiem jaunākiem par 1 mēnesi (n=25) (20 ml/kg/min) salīdzinot ar vecākiem bērniem (n=36, vecuma robežas no 4 mēnešiem līdz 7 gadiem). Papildus individuāls mainīgums bija ievērojams jaundzimušajiem (robežās no 3,7-78ml/kg/min). Sakarā ar ierobežotiem pētījumu datiem, kas uzrāda lielu mainīgumu, nevar rekomendēt devas šai vecuma grupai.

Vidējais propofola klīrenss vecākiem bērniem pēc vienreizējas 3mg/kg bolus ievadīšanas bija 37,5 ml/min/kg (4-24 mēneši) (n=8), 38,7 ml/min/kg (11-43 mēneši) (n=6), 48 ml/min/kg (1-3 gadi) (n=12), 28,2 ml/min/kg (4-7 gadi)(n=10) salīdzinot ar 23,6ml/min/kg pieaugušajiem (n=6).

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie dati neatklāj īpašu risku cilvēkiem, kas būtu balstīts uz vispārpieņemtiem atkārtotas devas toksicitātes vai genotoksicitātes pētījumiem. Kancerogenitātes pētījumi nav veikti.

Publicētie pētījumi par dzīvniekiem (ieskaitot primātus), kuriem lietoja devas, kas izraisīja vieglu līdz mērenu anestēziju, liecina, ka anestēzijas līdzekļu lietošana straujas smadzeņu attīstības vai sinaptoģenēzes periodā izraisa šūnu, kuras attīstās, zudumu smadzenēs, kas var būt saistīts ar ilgstošiem kognitīviem traucējumiem. Šo klīnisko pētījumu klīniskā nozīme nav zināma.

Teratogēniski efekti nav novēroti.

Lokālās tolerances pētījumi uzrādījuši vienīgi intramuskulārās injekcijas rezultātā radušos audu bojājumus injekcijas vietā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Attīrīta sojas pupiņu eļļa,

vidēja ķēdes garuma triglicerīdi,

glicerīns,

olu lecitīns,

nātrija oleāts,

ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šo medikamentu nedrīkst maisīt ar citiem medikamentiem, izņemot tiem, kas minēti 6.6. apakšpunktā.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pēc pirmreizējas atvēršanas: izmantot nekavējoties.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

Nesasaldēt.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Stikla flakoni ir izgatavoti no

bezkrāsaina stikla (II tips, saskaņā ar Eiropas Farmakopeju) un noslēgti ar bromobutila gumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu. Flakoni satur 50 ml emulsijas un ir pieejami iepakojumos pa 1 x50ml, 10 x 50 ml.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Jebkuru neizlietoto saturu vai iepakojumu iznīcina, ievērojot vietējos noteikumus.

Iepakojums pirms lietošanas jāsakrata.

Tikai vienreizējai lietošanai. Jebkurš pēc lietošanas pārpalikušais daudzums jāiznīcina, skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu.

Ja pēc sakratīšanas šķidrumam redzami divi slāņi, zāles nedrīkst lietot.

Propofol-Lipuro 2 % (20 mg/ml) nedrīkst atšķaidīt ar citiem injekciju vai infūziju šķīdumiem. Tomēr vienlaicīga Propofol-Lipuro 2 % (20mg/ml) ievadīšana ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu vai 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdumu, vai 1.8 mg/ml (0,18 %) nātrija hlorīda šķīdumu un 40 mg/ml (4 %) glikozes šķīdumu ir iespējama caur Y-veida savienotāju tuvu injekcijas vietai.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

B. Braun Melsungen AG
Carl-Braun-Straße 1
34212 Melsungen, Vācija

Pasta adrese:

34209 Melsungen

Telefons: +49/5661/71-0

Fakss: +49/5661/71-4567

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

07-0006

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

24.01.2007./24.05.2011.

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2018

SASKAŅOTS ZVA 21-03-2019

PAGE 1