Diprivan

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Diprivan 10 mg/ml emulsija injekcijām vai infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml satur 10 mg propofola (Propofolum).

20 ml satur 200 mg propofola.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

1 ml emulsijas injekcijām vai infūzijām satur 100 mg sojas eļļas un aptuveni 0,0018 mmol (0,055 mg) nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Emulsija injekcijām vai infūzijām.

Balta, izotoniska ūdens emulsija eļļa – ūdenī.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

DIPRIVAN ir īslaicīgas darbības intravenozs anestēzijas līdzeklis

ievadnarkozei un narkozes uzturēšanai pieaugušajiem un bērniem, kuri vecāki par 1 mēnesi,

sedācijai diagnostisku un ķirurģisku manipulāciju gadījumā, lietojot vienu vai kombinācijā ar vietējo vai reģionālo anestēziju pieaugušajiem un bērniem, kuri vecāki par 1 mēnesi,

sedācijai mākslīgi elpinātiem pacientiem, kuri vecāki par 16 gadiem atrodoties intensīvā aprūpē.

4.2. Devas un lietošanas veids

DIPRIVAN parasti lieto ar papildus analgētiskiem līdzekļiem.

DIPRIVAN ir lietots spinālai un epidurālai anestēzijai, kā arī kopā ar parasti lietojamajiem premedikācijas līdzekļiem, neiromuskulāras blokādes līdzekļiem, inhalējamajiem preparātiem un pretsāpju līdzekļiem un farmakoloģiska nesaderība nav konstatēta. Gadījumos, kad papildus reģionālai anestēzijai izmanto vispārējo anestēziju, var būt nepieciešamas mazākas DIPRIVAN devas.

Specifiskus norādījumus par DIPRIVAN lietošanu ar infūzijas mērķkontroles ierīci, kas ietver Diprifusor infūzijas mērķkontroles sistēmu (TCI), skatīt E sadaļu.

Šāda veida lietošana ir atļauta tikai ievadnarkozei un anestēzijas uzturēšanai, lai nodrošinātu sedāciju, pacientam ķirurģisko un diagnostisko procedūru laikā esot pie samaņas, kā arī lai nodrošinātu sedāciju ventilējamiem pieaugušiem pacientiem, kuri saņem intensīvu terapiju. Izmantot Diprifusor TCI sistēmu bērniem nav ieteicams.

A Pieaugušajiem

Ievadnarkoze vispārējai anestēzijai

Ievadot lēnas bolus injekcijas vai infūzijas veidā, DIPRIVAN var izmantot ievadnarkozei.

Gan pacientiem, kas saņēmuši iepriekšēju medikamentozu terapiju, gan tādiem, kas to nav saņēmuši, DIPRIVAN ieteicams titrēt (apmēram 40 mg ik pēc 10 sekundēm veselam vidusmēra pieaugušajam bolus injekcijas vai infūzijas veidā), ņemot vērā pacienta atbildreakciju, līdz vērojamas narkozes iestāšanās klīniskās pazīmes.

Vairumam pacientu, kas jaunāki par 55 gadiem, nepieciešams 1,5 – 2,5 mg/kg DIPRIVAN. Kopējo nepieciešamo devu var samazināt, zāles ievadot lēnāk (20 – 50 mg/min). Vecākiem pacientiem deva parasti ir mazāka. Pacientiem ar 3. un 4. riska pakāpi, pēc ASA skalas, zāles jāievada lēnāk (aptuveni 20 mg ik pēc 10 sekundēm).

Vispārējās narkozes uzturēšana

Lai uzturētu nepieciešamo anestēzijas dziļumu, DIPRIVAN var ievadīt vai nu nepārtrauktas infūzijas, vai atkārtotu bolus injekciju veidā.

Nepārtraukta infūzija

Dažādiem pacientiem nepieciešamā deva var ievērojami atšķirties, bet parasti pietiekamu narkozi var uzturēt ar 4 – 12 mg/kg/h.

Atkārtotas bolus injekcijas

Tiek rekomendēts lietot tikai DIPRIVAN 10 mg/ml (1%). Lietojot atkārtotas bolus injekcijas, deva ir 25–50 mg atkarībā no klīniskās nepieciešamības.

Sedācija intensīvās terapijas laikā

Lietojot sedācijai mākslīgi elpinātiem pacientiem, kas atrodas intensīvā aprūpē, Diprivan ieteicams ievadīt pastāvīgas infūzijas veidā. Infūzijas ātrums jāpiemēro nepieciešamās sedācijas dziļumam. Pietiekamu sedāciju parasti var sasniegt ar 0,3–4,0 mg/kg/h.

Apziņas nomākšana ķirurģisku un diagnostisku manipulāciju gadījumā

Lai nodrošinātu sedāciju ķirurģisku un diagnostisku manipulāciju gadījumā, ievadīšanas ātrumam jābūt individuālam un tas jātitrē, ņemot vērā klīnisko atbildreakciju.

Lai iestātos sedācija, vairumam pacientu būs nepieciešami 0,5–1 mg/kg 1–5 min laikā.

Sedāciju var nodrošināt, titrējot DIPRIVAN infūziju līdz vēlamam sedācijas līmenim – vairumam pacientu būs nepieciešami 1,5–4,5 mg/kg/h. Papildu infūzijai var izmantot 10–20 mg bolus ievadīšanu, ja strauji jāpadziļina sedācija. Pacientiem ar 3. un 4. riska pakāpi (pēc ASA skalas) var būt jāsamazina ievadīšanas ātrums un deva.

B Gados vecākiem pacientiem

Gados vecākiem pacientiem anestēzijai nepieciešams ievadīt mazāku DIPRIVAN devu. Samazinot devu, jāņem vērā pacienta vecums un fiziskais stāvoklis. Samazinātā deva jāievada lēnāk un jātitrē atbilstoši pacienta atbildreakcijai.

Lietojot DIPRIVAN narkozes uzturēšanai, infūzijas ātrums jeb “mērķa koncentrācija” arī būtu jāsamazina. Pacientiem ar 3. un 4. pakāpes risku pēc ASA skalas deva un ievadīšanas ātrums jāsamazina vēl vairāk. Gados veciem pacientiem nevajadzētu izmantot ātras bolus injekcijas (vienreizējas vai atkārtotas), jo tas var izraisīt kardiorespiratoru depresiju.

C Bērniem

Vispārējā anestēzija bērniem, kuri vecāki par 1 mēnesi

Ievadnarkoze vispārējai anestēzijai

Lietojot ievadnarkozei bērniem, DIPRIVAN ieteicams ievadīt lēnām, līdz vērojamas narkozes iestāšanās klīniskās pazīmes. Deva jāpielāgo, ņemot vērā pacienta vecumu un/vai ķermeņa masu. Vairumam pacientu, kuri vecāki par 8 gadiem, ievadnarkozei nepieciešams aptuveni 2,5 mg/kg ķermeņa masas DIPRIVAN. Jaunākiem bērniem, īpaši vecumā no 1 mēneša līdz 3 gadiem, nepieciešamā deva var būt lielāka (2,5–4 mg/kg ķermeņa masas).

Narkozes uzturēšana

Narkozi var uzturēt, ievadot DIPRIVAN nepārtrauktas infūzijas veidā vai atkārtoti injicējot bolus devas, lai saglabātu nepieciešamo narkozes dziļumu. Dažādiem pacientiem nepieciešamā deva var ievērojami atšķirties, bet parasti pietiekamu narkozi var uzturēt ar 9–15 mg/kg/h. Jaunākiem bērniem, īpaši vecumā no 1 mēneša līdz 3 gadiem, nepieciešamā deva var būt lielāka.

Pacientiem ar III un IV riska pakāpi pēc ASA skalas ieteicams lietot mazākas devas (skatīt arī apakšpunktu 4.4).

Sedācija ķirurģisku un diagnostisku procedūru laikā bērniem, kuri vecāki par 1 mēnesi

Deva un lietošanas biežums jāpielāgo atbilstoši vēlamajam sedācijas dziļumam un pacienta atbildreakcijai. Vairumam pediatrisko pacientu anestēzijas indukcijai nepieciešams aptuveni 1–2 mg/kg ķermeņa masas DIPRIVAN.

Sedāciju var nodrošināt, titrējot DIPRIVAN infūziju līdz vēlamajam sedācijas līmenim. Vairumam pacientu būs nepieciešami 1,5–9 mg/kg/h DIPRIVAN. Ja strauji jāpadziļina sedācija, papildu infūzijai var izmantot bolus devas ievadīšanu līdz 1 mg/kg ķermeņa masas.

Pacientiem ar III un IV riska pakāpi pēc ASA skalas ieteicams lietot mazākas devas.

Visām indikācijām

DIPRIVAN lietošana jebkurai indikācijai, izmantojot Diprifusor TCI sistēmu, bērniem nav ieteicama.

Sedācija intensīvās terapijas laikā

DIPRIVAN nav indicēts sedācijai intensīvās terapijas laikā bērniem līdz 16 gadu vecumam.

D Lietošana

DIPRIVAN infūzijas veidā var ievadīt neatšķaidītu no plastmasas šļircēm, stikla flakoniem.

Gadījumā, kad narkozes uzturēšanai DIPRIVAN izmanto neatšķaidītu, ieteicams lietot ievadīšanas ātrumu kontrolējošas ierīces, piemēram, šļirces sūkni vai volumetrisko infūzijas sūkni.

DIPRIVAN var lietot tikai pēc atšķaidīšanas ar 5% glikozes šķīdumu no PVH infūzijas maisiņiem vai stikla infūzijas pudelēm. Atšķaidījums nedrīkst būt lielāks par 1 : 5 (2 mg propofola/ml). Tas jāsagatavo aseptiskos apstākļos tieši pirms ievadīšanas un jāizlieto 6 h laikā pēc sagatavošanas.

Šķīdumu var ievadīt ar dažādām infūzijas kontroles ierīcēm, bet infūzijas sistēma viena pati nenovērsīs iespējamību nejauši ievadīt nekontrolējami lielu DIPRIVAN šķīduma daudzumu. Infūzijas līnijā jābūt biretei, pilienu skaitītājam vai volumetriskam sūknim. Izvēloties maksimālo DIPRIVAN daudzumu biretē, jāņem vērā nekontrolētas infūzijas risks.

DIPRIVAN var ievadīt caur Y veida savienotāju tuvu injekcijas vietai ar

5% glikozes šķīdumu intravenozām infūzijām ,

0,9% nātrija hlorīda šķīdumu intravenozām infūzijām,

vai 4% glikozes un 0,18% nātrija hlorīda šķīdumu intravenozām infūzijām

DIPRIVAN var iepriekš samaisīt ar alfentanila šķīdumu injekcijām, kas satur 500 mikrogramus/ml alfentanila 20:1–50 1 tilp.% attiecībā. Maisījums jāpagatavo sterilos apstākļos un jāizlieto 6 h laikā.

Lai mazinātu pirmās injekcijas sāpīgumu, DIPRIVAN tieši pirms lietošanas var sajaukt ar lidokaīna injekciju šķīdumu plastmasas šļircēs – 20 daļas DIPRIVAN sajaucot ar ne vairāk kā 1 daļu 0,5% vai 1% lidokaīna šķīduma

1. tabula Diprivan atšķaidīšana un vienlaicīga lietošana kopā ar citām zālēm un infūziju šķīdumiem

(Skatīt arī apakšpunktu 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā.)

Vienlaicīgas lietošanas veids

Šķīdinātājs vai piedeva

Sagatavošana

Norādījumi

Iepriekšēja sajaukšana

5% glikozes šķīdums intravenozām infūzijām

1 daļu DIPRIVAN sajaukt ar ne vairāk kā 4 daļām

5% glikozes šķīduma intravenozām infūzijām vai nu PVH infūzijas maisiņā, vai stikla infūzijas pudelē. Atšķaidot PVH maisiņā, ietiecams, lai maisiņš būtu pilns un atšķaidīšana tiktu veikta,

daļu oriģinālā šķīduma

aizvietojot ar līdzvērtīgu

daudzumu DIPRIVAN.

Jāsagatavo aseptiski tieši pirms lietošanas.

Šķīdums ir

stabils ne ilgāk

par 6 h.

Lidokaīna

hidrohlorīda

šķīdums

injekcijām

(0,5% vai 1%

bez

konservantiem)

20 daļas DIPRIVAN sajaukt ar ne vairāk kā

1 daļu 0,5% vai 1%

lidokaīna hidrohlorīda

šķīduma injekcijām.

Jāsagatavo aseptiski tieši

pirms

lietošanas.

Izmanto tikai

ievadnarkozei.

Alfentanils injekcijām (500 mikrogrami/ml)

Samaisīt DIPRIVAN ar alfentanilu injekcijām 20:1 līdz 50:1 tilpumu attiecībās.

Jāsagatavo aseptiski; izlietot 6 stundās.

Vienlaicīga ievadīšana

caur Y veida

savienotāju.

5% glikozes šķīdums intravenozām

injekcijām

Vienlaicīga ievadīšana izmantojot Y veida savienotāju.

Y veida savienotājs jānovieto tuvu injekcijas vietai.

0,9% nātrija

hlorīda šķīdums intravenozām

infūzijām

Tāpat.

Tāpat.

4% glikozes

šķīdums

ar 0,18%

nātrija hlorīda šķīdumu intravenozām infūzijām

Tāpat.

Tāpat.

E Infūzijas mērķkontrole – DIPRIVAN ievadīšana ar Diprifusor infūzijas mērķkontroles sistēmu pieaugušajiem

DIPRIVAN var ievadīt ar infūzijas mērķkontroles sistēmu, izmantojot Diprifusor infūzijas mērķkontroles sistēmu. Šādas sistēmas atpazīs tikai elektroniski iezīmētas pilnšļirces ar DIPRIVAN 1% vai 2% injekciju šķīdumu. Diprifusor infūzijas mērķkontroles sistēma automātiski pielāgos infūzijas ātrumu, lai tiktu sasniegta operatora izvēlētā DIPRIVAN koncentrācija. Lietotājiem jāiepazīstas ar infūzijas sūkņa lietotāja rokasgrāmatu, DIPRIVAN ievadīšanu ar infūzijas mērķkontroles sistēmas palīdzību un pareizu šļirces identifikācijas sistēmas izmantošanu.

Diprifusor infūzijas mērķkontroles sistēma nodrošina divus infūzijas mērķkontroles režīmus – aktīvās vielas mērķkoncentrācijas nodrošināšanu asinīs un aktīvās vielas mērķkoncentrācijas nodrošināšanu iedarbības vietā (galvas smadzenēs). Vecākie modeļi nodrošināja tikai vienu režīmu – aktīvās vielas mērķkoncentrācijas nodrošināšanu asinīs.

DIPRIVAN ievadīšana ar Diprifusor infūzijas mērķkontroles sistēmu izmantojama tikai ievadnarkozei un vispārējas narkozes uzturēšanai pieaugušiem, lai nodrošinātu sedāciju, pacientam ķirurģisko un diagnostisko procedūru laikā esot pie samaņas, kā arī lai nodrošinātu sedāciju ventilējamiem pieaugušiem pacientiem, kuri saņem intensīvu terapiju. To nav ieteicams izmantot bērniem.

Šāda sistēma ļauj kontrolēt vēlamo ievadnarkozes, narkozes un sedācijas dziļumu, izvēloties un pielāgojot propofola mērķkoncentrāciju (paredzamo koncentrāciju) asinīs vai iedarbības vietā. Režīms, ar kura palīdzību mērķkoncentrācija tiek sasniegta iedarbības vietā, sedāciju vai narkozi ļauj izraisīt ātrāk nekā režīms, kas izmanto mērķkoncentrāciju asinīs.

Diprifusor infūzijas mērķkontroles sistēma pieņem, ka sākotnējā koncentrācija plazmā ir nulle. Tādēļ lietojot Diprifusor infūzijas mērķkontroles sistēmu pacientiem, kas pirms tam nesen ir saņēmuši propofolu, sākumā jāizvēlas zemāka mērķkoncentrācija. Līdzīgi nav ieteicams uzreiz atsākt Diprifusor infūzijas mērķkontroles sistēmas lietošanu, ja sūknis ir bijis izslēgts.

Ja Diprifusor infūzijas mērķkontroles sistēma tiek izmantota narkozei, to var turpināt izmantot arī pēcoperācijas periodā sedācijas nodrošināšanai intensīvās terapijas laikā, izvēloties atbilstošu aktīvās vielas mērķkoncentrāciju.

Norādījumi par propofola mērķkoncentrāciju doti tālāk. Tā kā pacientu vidū iespējamas būtiskas propofola farmakokinētikas un farmakodinamikas atšķirības, lai sasniegtu nepieciešamo narkozes dziļumu, gan pacientiem, kas iepriekš saņēmuši zāles, gan tiem, kas nav saņēmuši medikamentozu terapiju, propofola mērķkoncentrācija jātitrē, ņemot vērā pacienta atbildreakciju.

Vispārējās anestēzijas ievadīšana un uzturēšana

Pieaugušiem pacientiem, kas jaunāki par 55 gadiem, narkozi parasti var nodrošināt ar 4- 8 mikrogrami/ml propofola mērķkoncentrāciju asinīs vai 2,5 - 4 mikrogrami/ml mērķkoncentrāciju iedarbības vietā. Pacientiem, kas saņēmuši premedikāciju, sākotnējā ieteicamā mērķkoncentrācija asinīs un iedarbības vietā ir attiecīgi 4 un 2,5 mikrogrami/ml, bet pacientiem, kas nav saņēmuši premedikāciju, sākotnējā ieteicamā mērķkoncentrācija asinīs un iedarbības vietā ir attiecīgi 6 un 4 mikrogrami/ml. Lietojot šīs mērķkoncentrācijas asinīs, narkoze sākas 60–120 s laikā. Lietojot lielākas mērķkoncentrācijas asinīs, narkoze sāksies ātrāk, bet tās var izraisīt izteiktāku hemodinamikas un elpošanas nomākumu. Izmantojot mērķkoncentrāciju iedarbības vietā, tās palielināšana ātrākai narkozes izraisīšanai nav nepieciešama, turklāt nav ieteicama.

Mazāka sākotnējā mērķkoncentrācija jālieto pacientiem, kas vecāki par 55 gadiem, un pacientiem ar 3. un 4. pakāpes risku pēc ASA skalas (pacientiem ar 4. pakāpes risku pēc ASA skalas izmantot mērķkoncentrāciju iedarbības vietā nav ieteicams). Ja tiek izmantota mērķkoncentrācija iedarbības vietā, tai sākumā jābūt 0,5  ̶ 1,0 mikrogrami/ml. Lai nodrošinātu pakāpenisku narkozes sākumu, abas mērķkoncentrācijas var palielināt pa 0,5–1,0 mikrogramiem/ml ik pēc 1 minūtes.

Parasti būs nepieciešama papildus pretsāpju līdzekļu lietošana, un pakāpi, līdz kādai narkozes uzturēšanas mērķkoncentrāciju var mazināt, ietekmēs vienlaikus lietoto pretsāpju līdzekļu deva. 3–6 mikrogrami/ml propofola mērķkoncentrācija asinīs un mērķkoncentrācija no 2,5 līdz 4 mikrogrami/ml iedarbības vietā parasti nodrošina pietiekamu narkozi. Ja netiek lietoti papildu analgētiskie līdzekļi, lai atvieglotu laringoskopiju un nomāktu atbildreakciju uz sāpēm, mērķkoncentrācija iedarbības vietā var būt jāpalielina līdz 5–6 miligramiem/ml.

Abu mērķkoncentrāciju gadījumā (asinīs vai iedarbības vietā) propofola paredzamā koncentrācija pamostoties parasti ir 1,0–2,0 mikrogrami/ml, un to ietekmē narkozes uzturēšanas laikā doto pretsāpju līdzekļu daudzums. Kad jāpazemina mērķkoncentrācija, DIPRIFUSOR ierīce uz laiku pārtrauc infūziju, lai aktīvās vielas koncentrācija ātrāk pazeminātos un sasniegtu jauno mērķkoncentrāciju.

Sedācija, pacientam ķirurģisko un diagnostisko procedūru laikā esot pie samaņas

Lai sasniegtu nepieciešamo pie samaņas esoša pacienta sedācijas dziļumu, vielas mērķkoncentrācija jāpielāgo atbilstoši pacienta reakcijai.

Parasti nepieciešamā propofola sākotnējā mērķkoncentrācija asinīs ir robežās no 0,5 līdz 2,5 mikrogrami/ml. Ja sākotnējā mērķa koncentrācija asinīs ir tuvāk ieteicamo robežu lielāko devu zonai, sedāciju, pacientam esot pie samaņas, iespējams izraisīt ātrāk. Gados vecākiem pacientiem, kā arī pacientiem ar 3. un 4. pakāpes risku (pēc ASA skalas) ir jāizmanto sākotnējās mērķkoncentrācijas, kas ir tuvāk minēto robežu mazāko devu zonai.

Gados jauniem veseliem pacientiem mērķkoncentrācija no 1,5 līdz 2,0  mikrogramiem/ml iedarbības vietā parasti ļauj sasniegt apmierinošu sedāciju, un tā tiek sasniegta ātrāk, nekā izmantojot mērķkoncentrāciju asinīs. Izmantojot mērķkoncentrāciju iedarbības vietā, tās palielināšana ātrākai sedācijas izraisīšanai nav nepieciešama, turklāt nav ieteicama. Nav pietiekami datu, lai gados vecākiem pacientiem un pacientiem, kam ir 3. vai 4. pakāpes risks pēc ASA skalas, ieteiktu izmantot mērķkoncentrāciju iedarbības vietā, ja nepieciešama sedācija, pacientam esot pie samaņas.

Sedācija intensīvās terapijas laikā

Parasti nepieciešamais propofola sākotnējās mērķkoncentrācijas līmenis asinīs ir no 0,2 līdz 2,0 mikrogrami/ml. Lietošanu var uzsākt ar zemu mērķkoncentrāciju, ko titrē atbilstoši pacienta atbildreakcijai, lai sasniegtu vēlamo sedācijas dziļumu. Datu par mērķkoncentrācijas iedarbības vietā izmantošanu, ITN nodrošinot sedāciju ventilējamiem pacientiem, nav. Tādēļ šī režīma izmantošana nav ieteicama.

4.3. Kontrindikācijas

Propofols ir kontrindicēts pacientiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Propofols satur sojas eļļu, kontrindicēts pacientiem ar alerģiju pret zemesriekstiem vai soju.

Propofolu nedrīkst lietot sedācijai intensīvās terapijas laikā bērniem līdz 16 gadu vecumam (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

DIPRIVAN jāievada anesteziologam vai intensīvās terapijas ārstam.

Pacients nepārtraukti jānovēro un vienmēr jābūt pieejamām ierīcēm elpceļu caurlaidības nodrošināšanai, mākslīgai plaušu ventilācijai un gaisa bagātināšanai ar skābekli, kā arī citām iekārtām dzīvības glābšanai. DIPRIVAN nedrīkst ievadīt persona, kas veic diagnostisko vai ķirurģisko manipulāciju.

Ziņots par propofola ļaunprātīgu un atkarīgu lietošanu, pārsvarā par veselības aprūpes speciālistiem. Tāpat kā lietojot citus vispārējās anestēzijas līdzekļus, propofola lietošana bez elpceļu aizsardzības var novest pie letālām respiratorām komplikācijām.

DIPRIVAN lietojot apziņas nomākšanai ķirurģisku un diagnostisku manipulāciju gadījumā, pacients nepārtraukti jānovēro, vai nerodas agrīnas hipotensijas, elpceļu nosprostojuma un skābekļa piesātinājuma samazināšanās pazīmes.

Tāpat kā citu sedatīvo līdzekļu lietošanas gadījumā, operāciju laikā sedācijai izmantojot DIPRIVAN, iespējamas spontānas pacienta kustības. Veicot procedūras, kuru laikā ir nepieciešams nekustīgums, šādas kustības var apdraudēt operācijas vietu.

Līdz pacienta izrakstīšanai no stacionāra jāpaiet pietiekami ilgam laikam, lai pilnīgi atlabtu pēc propofola lietošanas. Lietojot DIPRIVAN, ļoti reti var attīstīties bezsamaņas periods pēc operācijas vienlaikus ar paaugstinātu muskuļu tonusu. Pirms tam samaņa var būt un var nebūt atjaunojusies. Kaut gan bezsamaņa izzūd spontāni, jāveic bezsamaņā esoša pacienta atbilstoša aprūpe.

Propofola radītā ietekme pēc 12 stundām nav noteikta. Iesakot turpmāk minētās lietas, jāizvērtē propofola ietekme, procedūras, vienlaicīgi lietotās zāles, pacienta vecums un stāvoklis:

Ieteikums pacientam doties mājās ar pavadoni;

Laika periods, lai varētu atsākt kvalificētas vai bīstamas darbības, piemēram, automašīnas vadīšanu;

Citu vielu lietošana, kas var radīt sedāciju (piemēram, benzodiazepīni, opiāti, alkohols).

Tāpat kā citi intravenozi lietojamie anestēzijas līdzekļi, arī DIPRIVAN uzmanīgi jālieto pacientiem ar sirds, elpošanas, nieru vai aknu mazspēju vai hipovolēmiskiem un novājinātiem pacientiem. Propofola klīrenss ir atkarīgs no asins plūsmas. Vienlaicīga medikamentu lietošana, kas samazina sirds izsviedi, samazina propofola klīrensu.

Tā kā propofolam nepiemīt vagolītiska darbība, var būt palielināts relatīvi pastiprinātas vagālas aktivitātes risks. Propofola lietošana saistīta ar bradikardiju (reizēm izteiktu) un arī asistoliju. Jāapsver nepieciešamība pirms ievadnarkozes vai narkozes uzturēšanas laikā intravenozi ievadīt antiholīnerģisku līdzekli, īpaši gadījumos, kad paredzama vagālā tonusa dominēšana, vai kad propofolu lieto kopā ar citiem līdzekļiem, kas var radīt bradikardiju.

Propofolu ievadot pacientam ar epilepsiju, pastāv krampju risks.

Atbilstoša uzraudzība jānodrošina pacientiem ar tauku vielmaiņas traucējumiem, kā arī citos gadījumos, kad lipīdu emulsijas būtu jālieto uzmanīgi.

Ierosinātās procedūras ieguvumi un riski jāapsver pirms atkārtotas vai ilgstošas propofola lietošanas (>3 stundas) uzsākšanas maziem bērniem (<3 gadi) un grūtniecēm, jo ir bijuši ziņojumi par neirotoksicitāti preklīniskajos pētījumos, skatīt 5.3. apakšpunktu.

Pediatriskā populācija

Jaundzimušajiem propofola lietošana nav ieteicama, jo dati par šo populāciju nav pilnībā pieejami. Farmakokinētiskie dati (skatīt arī 5.2. apakšpunktu) liecina, ka klīrenss jaundzimušajiem ievērojami samazinās atkarībā no individuālās reakcijas. Lietojot ieteicamās devās, vecākiem bērniem iespējama relatīva pārdozēšana, kā rezultātā var rasties sirdsdarbības nomākums.

Propofolu nav ieteicams lietot vispārējai anestēzijai bērniem jaunākiem par 1 mēnesi.

Propofolu nav ieteicams lietot pacientiem jaunākiem par 16 gadiem intensīvās terapijas laikā, tā kā propofola sedācijas drošība un efektivitāte šīm vecuma grupām nav pierādīta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ieteikumi intensīvās terapijas nodaļai

Propofola emulsijas infūziju lietošana ITN (intensīvās terapijas nodaļā) sedācijai tiek saistītas ar vielmaiņas nomākumu un orgānu sistēmu mazspēju, kas var novest pie nāves. Ir saņemti ziņojumi pieaugušajiem par tālāk norādītām kombinācijām: metabolisko acidozi, rabdomiolīzi, hiperkaliēmiju, hepatomegāliju, nieru mazspēju, hiperlipidēmiju, sirds aritmiju, Brugata tipa EKG (ST segmenta elevācija un T viļņa izmaiņas) un ātri progresējošu sirds mazspēju, kas parasti nepakļaujas inotropai balstterapijai. Šo notikumu kombinācijas tiek sauktas par Propofola infūzijas sindromu. Šādi gadījumi biežāk novēroti pacientiem ar smagam galvas traumām un bērniem ar elpošanas sistēmas infekcijām, kuri saņem lielākas devas kā pieaugušie pacienti sedācijai intensīvās terapijas nodaļā.

Tālāk ir minēti būtiskākie riska faktori, kas izraisa šos notikumus: samazināta skābekļa piegāde šūnām, nopietni neiroloģiski bojājumi un/vai sepse; augstas devas viena vai vairāku zāļu lietošana – vazokonstriktori, steroīdi, inotropie līdzekļi un/vai propofols (pēc lielām devām virs 4 mg/kg/h ilgāk par 48 h).

Ārstam jābūt uzmanīgam un nekavējoties jāpārtrauc propofola lietošana pacientiem ar augstāk minētajiem riska faktoriem, ja parādās kāda no minētajām pazīmēm. Intensīvās terapijas nodaļā (ITN) visas sedatīvās un terapeitiskās zāles, jātitrē saglabājot optimālo skābekļa piegādi un hemodinamiskos rādītājus. Pacientiem ar paaugstinātu IKS jānodrošina atbilstoša terapija, lai šādas modificētas ārstēšanas laikā uzturētu nepieciešamo smadzeņu perfūzijas spiedienu.

Ārstējošam ārstam jāatgādina, ja ir iespējams, nepārsniegt devu 4 mg/kg ķermeņa masas/h.

Piemērota aprūpe jāveic pacientiem ar tauku vielmaiņas slimībām vai stāvokļiem, kad tauku emulsijas jālieto īpaši piesardzīgi.

Ieteicams monitorēt tauku līmeni asins ainā, ja profols tiek lietots pacientiem ar tauku pārslodzes risku. Propofola deva attiecīgi jāpiemēro, ja pastāv risks, ka tauki varētu netikt atbilstoši izvadīti no organisma. Ja pacients vienlaicīgi saņem ārstēšanu ar citiem lipīdiem, devas daudzums jāpārvērtē, ņemot vērā lipīdu infūziju kā daļu no kopējās propofola formulas; 1 ml DIPRIVAN satur aptuveni 0.1 g tauku.

Papildus piesardzības pasākumi

Papildus piesardzība jāivēro ārstējot pacientus ar mitohondriālām slimībām. Šiem pacientiem iespējama stāvokļa pasliktināšanās anestēzijas, ķirurģijas un ITN aprūpē. Šādiem pacientiem ieteicama normotermijas uzturēšana, ogļhidrātu nodrošināšana un pietiekama ūdens uzņemšana. Sākotnējās pazīmes mitohondriālām slimībām un propofola infūzijas sindromam var būt ļoti līdzīgas.

DIPRIVAN nesatur pretmikrobu konservantus, tādēļ ir laba vairošanās vide mikroorganismiem.

EDTA (dinātrija edetāts) saista metāla jonus, arī cinku un samazina mikroorganismu augšanu. Ilgstošas DIPRIVAN lietošanas laikā jāapsver cinka papildterapija, īpaši pacientiem, kam ir lielāka iespēja rasties cinka deficītam, piemēram, pacientiem ar apdegumiem, caureju un/vai smagu sepsi.

Kad propofols jāaspirē, tas aseptiski jāievelk sterilā šļircē vai arī jāievada sistēmā tūlīt pēc ampulas vai flakona atvēršanas. Ievadīšana jāsāk nekavējoties. Gan propofols, gan infūzijas iekārta jāuztur aseptiski visu infūzijas laiku. Visas zāles vai šķīdumi, ko pievieno propofola līnijai, jāievada tuvu kanulai. Propofolu nedrīkst ievadīt caur mikrobioloģisko filtru.

Propofols, kā arī jebkura propofolu saturoša šļirce paredzēta vienreizējai lietošanai vienam pacientam. Saskaņā ar spēkā esošajām citu lipīdu emulsiju lietošanas vadlīnijām, vienas propofola infūzijas ilgums nedrīkst pārsniegt 12 stundas. Procedūras beigās vai pēc 12 stundām (atkarīgi no tā, kas ir agrāk) gan propofola rezervuārs, gan infūzijas sistēma piemērotā veidā jāiznīcina un jānomaina.

Katrs Diprivan ml satur aptuveni 0.0018 mmol (0.055 mg) nātrija.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Propofols lietots spinālai un epidurālai anestēzijai un vienlaikus ar parasti lietojamiem premedikācijas līdzekļiem, neiromuskulāriem blokatoriem, inhalējamiem līdzekļiem un pretsāpju līdzekļiem. Farmakoloģiska nesaderība nav novērota. Mazākas propofola devas var būt nepieciešamas, ja vispārējo anestēziju (narkozi) vai sedāciju izmanto papildu vietējai anestēzijai.

Saņemti ziņojumi par dziļas hipotensijas iestāšanos pacientiem, kuri ārstēti ar rifampicīnu propofola inducētās anestēzijas laikā.

Novērots, ka pacientiem, kas lieto valproātu, nepieciešama mazāka propofola deva. Lietojot abas zāles vienlaicīgi, jāapsver propofola devas samazināšana.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Propofola drošība grūtniecības laikā nav noteikta. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu). Tāpēc grūtniecības laikā propofolu nedrīkst lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība. Propofols šķērso placentas barjeru un var izraisīt jaundzimušā nomākumu. Tomēr propofolu var lietot grūtniecības pārtraukšanas laikā.

Pētījumi par mātēm, kas baro bērnu ar krūti liecina, ka propofols nelielos daudzumos izdalās mātes pienā. Tāpēc mātes nedrīkst barot bērnu ar krūti 24 stundu laikā pēc propofola lietošanas. Piens, kas veidojies šajā periodā, jāiznīcina.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav rekomendēts vadīt transportlīdzekli vai apkalpot paaugstinātas bīstamības mehānismus 12 stundas pēc propofola lietošanas. Propofola ietekme pēc 12 stundām nav noteikta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Vispārējas blakusparādības

Ievadnarkoze un narkozes vai sedācijas uzturēšana ar DIPRIVAN parasti noris gludi un uzbudinājuma simptomi ir minimāli. Visbiežāk aprakstītās nevēlamās blakusparādības ir farmakoloģiski paredzamās anestēzijas/sedācijas līdzekļa lietošanas nevēlamās blakusparādības, piemēram, hipotensija. Pacientu, kuri saņem propofolu, blakusparādību veids, smagums un biežums var būt saistīti ar pacienta stāvokli un veicamajām operatīvajām vai terapeitiskajām procedūrām.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Turpmāk uzskaitītās blakusparādības sakārtotas pa orgānu sistēmu grupām un pēc biežuma: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu grupa

Biežums

Blakusparādība

Imūnās sistēmas traucējumi:

Ļoti reti

Anafilakse, kas var izpausties angioedēmas, bronhu spazmu, eritēmas un hipotensijas veidā

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

Nav zināmi ⁽⁹⁾

Metabolā acidoze ⁽⁵⁾, hiperkaliēmija ^(5), hiperlipidēmija ⁽⁵⁾

Psihiskie traucējumi:

Nav zināmi ⁽⁹⁾

Eiforija, zāļu ļaunprātīga lietošana un zāļu atkarība ⁽⁸⁾

Nervu sistēmas traucējumi:

Bieži

Pēcnarkozes periodā galvassāpes

Reti

Epileptiskas kustības, tostarp arī krampji un opistotonuss ievadnarkozes, anestēzijas uzturēšanas un atgūšanās periodā

Ļoti reti

Pēcoperācijas bezsamaņa

Nav zināmi ⁽⁹⁾

Patvaļīgas kustības

Sirds funkcijas traucējumi:

Bieži

Bradikardija ⁽¹⁾

Ļoti reti

Plaušu tūska

Nav zināmi ⁽⁹⁾

Sirds aritmija ^(5), sirds mazspēja ^{(5), (7)}

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

Bieži

Hipotensija ⁽²⁾

Retāk

Tromboze un flebīts

Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības:

Bieži

Ievadnarkozes laikā īslaicīga apnoja

Nav zināmi ⁽⁹⁾

Elpošanas nomākums (devas atkarīgais)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

Bieži

Pēcnarkozes periodā slikta dūša, vemšana

Ļoti reti

Pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

Nav zināmi ⁽⁹⁾

Hepatomegālija ⁽⁵⁾

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

Nav zināmi ⁽⁹⁾

Rabdomiolīze ⁽³⁾, ⁽⁵⁾

Nieru un urīnceļu traucējumi:

Ļoti reti

Pēc ilgstošas ievadīšanas novērotas urīna krāsas pārmaiņas

Nav zināmi ⁽⁹⁾

Nieru mazspēja ⁽⁵⁾

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības:

Ļoti reti

Seksuālās uzvedības traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Ļoti bieži

Lokālas sāpes ievadīšanas brīdī ⁽⁴⁾

Ļoti reti

Audu nekroze ⁽¹⁰⁾ pēc nejaušas ekstravaskulāras ievadīšanas

Nav zināmi (9)

Lokālas sāpes, dedzinoša sajūta pēc nejaušas ekstravaskulāras ievadīšanas

Izmeklējumi

Nav zināmi (9)

Brugada tipa EKG ^{(5), (6)}

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas:

Ļoti reti

Pēcoperācijas drudzis

Smagu bradikardiju novēro reti. Ir bijuši atsevišķi ziņojumi par asistolijas attīstību.

Sakarā ar hipotensiju dažkārt var būt nepieciešams intravenozi ievadīt šķidrumu un samazināt DIPRIVAN ievades ātrumu.

Ļoti retos gadījumos, kad sedācijai ITN apstākļos ir ievadītas DIPRIVAN devas, kas pārsniedz 4 mg/kg stundā, ir aprakstīta rabdomiolīze.

Iespējams vājināt, izmantojot lielās apakšdelma un antekubitālā padziļinājuma vēnas. DIPRIVAN lietošanas gadījumā lokālās sāpes ir iespējams vājināt, arī vienlaicīgi ievadot lidokaīnu.

Šo notikumu kombinācijas ziņotas kā „Propofola infūzijas sindroms”, var novērot nopietni slimiem pacientiem, kuriem bieži ir daudzi riska faktori šo notikumu attīstībai, skatīt apakšpunktu 4.4.

Brugada-tipa EKG - ST segmenta elevācija un T viļņa izmaiņas EKG.

Ātri progresējoša sirds mazspēja pieaugušajiem (dažos gadījumos ar letālu iznākumu). Sirds mazspēja šādos gadījumos parasti nepakļaujas inotropai balstterapijai.

Zāļu ļaunprātīga izmantošana un atkarība no propofola, pārsvarā veselības aprūpes speciālistiem.

Nav zināmi, nevar noteikt pēc pieejamiem klīnisko pētījumu datiem.

Audu bojājumu gadījumā saņemti ziņojumi par audu nekrozi.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. .

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nejauša pārdozēšana var izraisīt sirdsdarbības un elpošanas nomākumu. Elpošanas nomākumu ārstē ar mākslīgu plaušu ventilāciju ar skābekli. Lai novērstu kardiovaskulāro nomākumu, pacienta galva jānolaiž zemāk. Smagos gadījumos jāievada plazmas tilpumu palielinoši un spiedienu paaugstinoši līdzekļi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi vispārējas anestēzijas līdzekļi, ATĶ kods: N01AX10

Propofols (2, 6-diizopropilfenols) ir īslaicīgas darbības vispārējās anestēzijas līdzeklis, kurš sāk darboties jau apmēram 30 sekundes pēc ievadīšanas. Atmošanās pēc anestēzijas parasti notiek strauji. Līdzīgi citiem vispārējās anestēzijas līdzekļiem, propofola darbības mehānisms ir neskaidrs. Propofola sedatīvā/ anestezējošā iedarbība ir saistīta ar neirotransmitora GABA inhibējošās funkcijas pozitīvo modulāciju caur ligandu saistītiem GABA_A receptoriem.

DIPRIVAN lietojot ievadnarkozei un narkozes uzturēšanai, parasti novēro vidējā asinsspiediena pazemināšanos un nelielas sirdsdarbības ātruma pārmaiņas. Taču narkozes laikā hemodinamiskie rādītāji parasti saglabājas diezgan stabili un reti rodas nevēlamas hemodinamikas pārmaiņas.

Lai gan pēc DIPRIVAN ievadīšanas iespējams elpošanas nomākums, ietekme ir kvalitatīvi līdzīga citu intravenozi ievadāmu narkozes līdzekļu ietekmei un klīniskā praksē ir veiksmīgi novēršama.

DIPRIVAN samazina galvas smadzeņu apasiņošanu, intrakraniālo spiedienu un cerebrālo metabolismu. Intrakraniālais spiediens vairāk samazinās pacientiem ar sākotnēji paaugstinātu intrakraniālo spiedienu.

Atmošanās pēc narkozes parasti notiek ātri, pacientam ir skaidra galva. Galvassāpes un pēcoperācijas šķebināšana un vemšana vērojama reti.

Visumā pēcoperācijas šķebināšana un vemšana pēc narkozes ar DIPRIVAN vērojama retāk nekā pēc narkozes ar inhalācijas līdzekļiem. Ir liecības, ka tas varētu būt saistīts ar propofola pretvemšanas iedarbību.

DIPRIVAN koncentrācijās, ko sasniedz klīnikā, nekavē virsnieru garozas hormonu sintēzi.

Atsevišķi pētījumi bērniem, kuriem anestēzijai tika lietots propofols, liecināja par nemainīgu zāļu drošību un efektifitāti līdz 4 stundām. Literatūras dati liecina, ka ilgstošas lietošanas laikā saglabājas zāļu drošība un efektivitāte.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Propofola koncentrācijas samazināšanos pēc bolus devas vai infūzijas pabeigšanas var raksturot kā trīsdaļīgu atvērtu modeli. Pirmā fāzē notiek ļoti strauja preparāta izplatīšanās organismā (pusperiods ir 2–4 min), otrā fāzē notiek ātra izvadīšana (pusperiods ir 30–60 min). Pēdējā fāze ir lēnāka, jo tad notiek propofola pārsadale no vāji apasiņotiem audiem.

Organismā propofols strauji izplatās un ātri tiek izvadīts (kopējais organisma klīrenss 1,5 – 2 l/min). Klīrenss notiek metabolizējoties, galvenokārt aknās, kur tas ir atkarīgs no asins plūsmas, veidojoties neaktīviem propofola un tam atbilstošā hinola savienojumiem, kuri tiek izvadīti ar urīnu.

DIPRIVAN izmantojot narkozes uzturēšanai, propofola koncentrācija asinīs asimptomātiski sasniedz līdzsvara koncentrāciju konkrētam ievadīšanas ātrumam. Ieteiktās DIPRIVAN infūzijas ātruma ietvaros tā farmakokinētika ir lineāra.

Pēc vienreizējas 3 mg/kg intravenozas devas ievadīšanas, propofola klīrenss/ kg ķermeņa masas palielinājās atkarībā no vecuma: zemāks vidējais klīrenss bija jaundzimušajiem, kuri jaunāki par 1 mēnesi (n=25) (20 mL/kg/min), salīdzinot ar vecākiem bērniem (n=36, vecumā no 4 līdz 7 mēnešiem). Atšķirība tika novērota atsevišķos gadījumos zīdaiņiem (3,7–78 mL/kg/min). Nepietiekamo datu dēļ, kas liecina par lielām atšķirībām, šajā pacientu grupā nav noteikta ieteicamā deva.

Vidējais propofola klīrenss vecākiem bērniem pēc vienreizējas 3 mg/kg bolus devas ievadīšanas bija 37,5 mL/min/kg (vecumā no 4 līdz 24 mēnešiem) (n=8), 38,7 mL/min/kg (vecumā no 11 līdz 43 mēnešiem) (n=6), 48 mL/min/kg (vecumā no 1 līdz 3 gadiem) (n=12), 28,2 mL/min/kg (vecumā no 4 līdz 7 gadiem) (n=10), salīdzinot ar pieaugušajiem 23,6 mL/min/kg (n=6).

5. 3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie dati neatklāj risku cilvēkam, kas būtu balstīts uz vispārpieņemtiem atkārtotas devas toksicitātes vai genotoksicitātes pētījumiem. Kancerogenitātes pētījumi nav veikti. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi uzrāda ar propofola farmakodinamiskajām īpašībām saistītus efektus, tikai lietojot devas, kas pārsniedz klīniski lietotās devas cilvēkiem. Publicētie pētījumi ar dzīvniekiem (tai skaitā primātiem) lietojot devas, kas izraisa vieglu līdz vidēju anestēziju, pierāda, ka anestēzijas līdzekļu lietošana straujas smadzeņu augšanas vai sinaptoģenēzes laikā izraisa šūnu zudumu smadzenēs, kuras attīstās, kas var būt saistīts ar ilgstošiem kognitīviem trūkumiem. Šo neklīnisko atradņu klīniskā nozīme nav zināma. Nav novērots teratogēns efekts. Lokālās tolerances pētījumi uzrāda vienīgi intramuskulāras injekcijas rezultātā radušos audu bojājumu injekcijas vietā.

Publicētie pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka anestēzijas līdzekļu lietošana straujas smadzeņu augšanas vai sinaptoģenēzes laikā izraisa plašu neironu un oligodendrocītu šūnu zudumu smadzenēs, kuras attīstās, un sinaptiskās morfoloģijas un neiroģenēzes izmaiņas. Pamatojoties uz salīdzinājumiem starp sugām, tiek uzskatīts, ka šo izmaiņu ievainojamības logs korelē ar pakļaušanu vielas ietekmei no trešā trimestra līdz dažiem pirmajiem dzīves mēnešiem, bet cilvēkiem var ilgt līdz pat aptuveni 3 gadu vecumam.

Jaundzimušiem primātiem 3 stundu ilga iedarbība anestēzijas režīmā, kas radīja vieglu ķirurģiskās fāzes anestēziju, nepalielināja neironu šūnu zudumu, tomēr ārstēšanas režīms, kas ilga 5 stundas vai ilgāk, palielināja neironu šūnu zudumu. Dati par grauzēju un primātu augļiem un jaundzimušajiem liecina, ka neironu un oligodendrocītu šūnu zudumi ir saistīti ar viegliem, bet ilgstošiem mācīšanās un atmiņas kognitīvajiem deficītiem. Šo preklīnisko atradņu klīniskā nozīme nav zināma, un veselības aprūpes sniedzējiem jāsabalansē atbilstošas anestēzijas ieguvumi maziem bērniem vecumā līdz 3 gadiem un grūtniecēm, kuriem ir nepieciešamas procedūras, pret iespējamajiem riskiem, par kuriem liecina preklīniskie dati.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Glicerīns

Attīrīts olu fosfatīds

Nātrija hidroksīds

Attīrīta sojas pupu eļļa

Ūdens injekcijām

Dinātrija edetāts (EDTA)

6.2. Nesaderība

Pirms lietošanas DIPRIVAN nedrīkst sajaukt ar injekciju vai infūziju šķīdumiem izņemot ar 5% glikozes šķīdumu PVH maisiņos vai stikla infūziju pudelēs, lidokaīna vai alfentanila šķīdumu injekcijām plastmasas šļircēs (Skatīt apakšpunktu 4.2. Devas un lietošanas veids D).

Neiromuskulārus blokatorus atrakūriju un mivakūriju nedrīkst ievadīt pa to pašu intravenozo līniju, pa kuru ievada DIPRIVAN, iepriekš līniju neizskalojot.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Ampulas – 3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Pēc atšķaidīšanas DIPRIVAN jāizlieto 6 h laikā.

Norādījumi par uzglabāšanu. Uzglabāt temperatūrā no 2  līdz 25 °C. Nesasaldēt.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīga neitrāla stikla 20 ml ampulas. Kastītē ir 5 ampulas.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms lietošanas jāsakrata. Neizlietotā daļa jāiznīcina.

Lietojot DIPRIVAN un infūziju aprīkojumu jāsaglabā aseptiski apstākļi (Skatīt apakšpunktu 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Aspen Pharma Trading Limited

3016 Lake Drive

Citywest Business Campus

Dublin 24

Īrija

Tel: +371 66 163 124

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

98-0543

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

09.09.1998./ 18.12.2003./27.11.2008.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

SASKAŅOTS ZVA 28-02-2019

PAGE

PAGE 1