Prenessa

Tablete

Prenessa 4 mg tabletes

Kartona kastīte, PVDH/PE/PVH/Al blisteris, N28
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 ° C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā.
Tert-butylamini perindoprilum

Prenessa tablešu aktīvā viela pieder angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru grupai. Prenessa tabletes lieto: lai ārstētu augstu asinsspiedienu (hipertensiju), lai ārstētu simptomātisku sirds mazspēju (stāvoklis, kad sirds nespēj pārsūknēt pietiekami daudz asiņu, lai apmierinātu organisma vajadzības), lai samazinātu sirds traucējumu risku, piemēram, sirdslēkmi pacientiem ar stabilu koronāro slimību (stāvoklis, kad sirdij samazināta vai pārtraukta asinsapgāde) un kam jau bijusi sirdslēkme un/vai operācija, lai uzlabotu asins piegādi sirdij, paplašinot to nodrošinošos asinsvadus.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

06-0128-06

Zāļu reģistrācijas numurs

06-0128

Ražotājs

Krka Polska Sp. z o.o., Poland; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

02-FEB-12

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

4 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Prenessa 2 mg tabletes

Prenessa 4 mg tabletes

tert-Butylamini perindoprilum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Prenessa un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Prenessa lietošanas

3. Kā lietot Prenessa

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Prenessa

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Prenessa un kādam nolūkam to lieto

Prenessa tablešu aktīvā viela pieder angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru grupai.

Prenessa tabletes lieto:

lai ārstētu augstu asinsspiedienu (hipertensiju),

lai ārstētu simptomātisku sirds mazspēju (stāvoklis, kad sirds nespēj pārsūknēt pietiekami daudz asiņu, lai apmierinātu organisma vajadzības),

lai samazinātu sirds traucējumu risku, piemēram, sirdslēkmi pacientiem ar stabilu koronāro slimību (stāvoklis, kad sirdij samazināta vai pārtraukta asinsapgāde) un kam jau bijusi sirdslēkme un/vai operācija, lai uzlabotu asins piegādi sirdij, paplašinot to nodrošinošos asinsvadus.

2. Kas Jums jāzina pirms Prenessa lietošanas

Nelietojiet Prenessa šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu, vai citiem AKE inhibitoriem;

ja pēc AKE inhibitora lietošanas Jums ir bijusi paaugstinātas jutības reakcija ar pēkšņu lūpu un sejas, kakla, iespējams, arī roku un pēdu pietūkumu vai bijusi smakšana vai aizsmakums (angioedēma);

ja kādam Jūsu ģimenē ir bijusi angioedēma vai Jums bijusi angioedēma citos apstākļos;

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Prenessa lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt sadaļu par grūtniecību);

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Prenessa lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Iespējams, ka Prenessa lietošana Jums nav piemērota vai regulāri nepieciešama kontrole pie ārsta.

Tādēļ pirms sākt lietot Prenessa tabletes, izstāstiet ārstam:

ja esat brīdināts, ka Jums ir aortas atveres stenoze (galvenā asinsvada sašaurināšanās, kas ved no sirds), ka Jūsu sirds muskulis ir palielināts vai Jums ir problēmas ar sirds vārstuļiem;

ja esat brīdināts, ka Jums ir sašaurināta artērija, kas apgādā nieres ar asinīm (nieru artērijas stenoze);

ja Jums ir cukura diabēts;

ja ciešat no kādas citas nieru, aknu vai sirds slimības;

ja Jums tiek veikta hemodialīze vai nesen bijusi nieru transplantācija;

ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība (saistaudu slimība), piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde vai sklerodermija;

ja Jums ir ierobežotas sāls lietošanas diēta vai bijusi stipra vemšana vai caureja, vai esat lietojis zāles, kas palielina urīna daudzumu (diurētiski līdzekļi);

ja lietojat litiju, zāles, kas paredzētas mānijas vai depresijas ārstēšanai;

ja lietojat kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai kāliju saturošus sāls aizstājējus;

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Prenessa šādos gadījumos”.

Angioedēmas (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle) risks ir lielāks, ja vienlaikus lietojat šādas zāles:

racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju);

sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles (tiek lietotas pārstādīto orgānu atgrūšanas profilaksei un vēža ārstēšanai);

vildagliptīns (zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai).

ja Jūs esat melnas ādas krāsas izcelsmes, Jums var būt palielināts angioedēmas risks un šīs zāles var būt mazāk efektīvas asinsspiediena pazemināšanā, salīdzinot ar citu rasu pārstāvjiem.

Angioedēma

Pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, ieskaitot Prenessa, tiek ziņots par angioedēmu (smaga alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku ar rīšanas un elpošanas grūtībām). Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Ja Jums rodas tādi simptomi, Jums jāpārtrauc lietot Prenessa un nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Skatīt arī 4. punktu.

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Prenessa lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt sadaļu par grūtniecību).

Ja Jums rodas kādi no šiem simptomiem, Jums par to nekavējoties jāinformē ārsts:

Jūs jūtat reiboni pēc pirmās deva lietošanas. Dažu cilvēku reakcija uz pirmo devu vai devas palielināšanu ir reibonis, vājums, ģībonis un slikta dūša.

Drudzis, sāpes kaklā vai čūlas mutē (tie var būt balto asins šūnu skaita samazināšanās dēļ radušās infekcijas simptomi).

Dzeltena āda un acu āboli (dzelte) var būt aknu slimības pazīme.

Sauss klepus ilgstoši. Ziņots par klepu AKE inhibitoru lietošanas dēļ, bet tas var būt arī citas augšējo elpceļu slimības simptoms.

Ārstēšanās sākumā un/vai devas pielāgošanas laikā var būt nepieciešama biežāka medicīniska kontrole. Jūs nedrīkstat šos apmeklējumus izlaist pat tad, ja jūtaties labi. Ārsts noteiks kontroles pārbaužu biežumu.

Lai nepieļautu jebkādu iespējamu komplikāciju rašanos ārstēšanas laikā ar Prenessa, Jums jāinformē ārsts arī par to, ka lietojat Prenessa tabletes:

ja Jums būs vispārēja narkoze un/vai ķirurģiska operācija (pat pie zobārsta);

ja Jūs tiksiet ārstēts, lai mazinātu alerģiju no bites vai lapsenes koduma (desensibilizācija);

ja Jums tiks veikta hemodialīze vai ZBL holesterīna aferēze (holesterīna izvadīšana no Jūsu organisma ar ierīces palīdzību).

Citas zāles un Prenessa

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Nelietojiet bezrecepšu zāles, nekonsultējoties ar ārstu. Tas galvenokārt attiecas uz:

zālēm pret saaukstēšanos, kas satur aktīvo vielu pseidoefedrīnu vai fenilefrīnu;

pretsāpju līdzekļiem, arī aspirīnu (viela, kas ir daudzu zāļu sastāvā, ko lieto, lai atvieglotu sāpes un mazinātu drudzi, kā arī asins recekļu veidošanās profilaksei);

kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem un kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem.

Lūdzu pastāstiet ārstam, ja lietojat kādu no minētiem līdzekļiem, lai pārliecinātos, ka ir droši vienlaikus lietot Prenessa:

citas zāles augsta asinsspiediena un/vai sirds mazspējas ārstēšanai, arī zāles, kas palielina urīna daudzumu (diurētiski līdzekļi),

vazodilatātori, ieskaitot nitrātus (zāles, kas paplašina asinsvadus);

kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, triamterēns, amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizstājēji, citas zāles, kas var palielināt kālija līmeni Jūsu organismā (piemēram, heparīnu, zāles asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai; trimetoprimu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu, imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai);

kāliju aizturošas zāles, kuras lieto sirds mazspējas ārstēšanai: eplerenons un spironolaktons devās no 12,5 mg – 50 mg dienā;

zāles neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai (prokainamīds);

zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīns vai perorālie pretdiabēta līdzekļi, piemēram vildagliptīns);

baklofēns (lieto, lai ārstētu muskuļu stīvumu, kas rodas tādu slimību gadījumā kā, piemēram, multiplā skleroze);

zāles pret podagru (allopurinolu);

nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL kā ibuprofēnu, diklofenaku), ieskaitot acetilsalicilskābi sāpju atvieglošanai;

zāles, kuras vājina organisma imūnās sistēmas atbildes reakciju vai pēc orgānu transplantācijas (imūnās sistēmas darbību nomācošās zāles, piemēram, ciklosporīns, takrolims);

estramustīns (izmanto vēža ārstēšanā);

zāles ar noteiktu nervu sistēmas daļu stimulējošu darbību, piemēram, efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu (simpatomimētiski līdzekļi);

zāles mānijas un depresijas ārstēšanai (litijs);

zāles garīgo slimību, piemēram, depresijas, trauksmes, šizofrēnijas vai citu psihožu ārstēšanai (tricikliskie antidepresanti un antipsihotiskie līdzekļi);

injicējamie zelta preparāti artrīta ārstēšanai (nātrija aurotiomalāts);

zāles, kas visbiežāk tiek lietotas pret caureju (racekadotrils) vai pārstādīto orgānu atgrūšanas profilaksei (sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles). Skatīt apakšpunktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

Ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Prenessa šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Prenessa kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Ieteicams Prenessa lietot pirms ēdienreizes, lai mazinātu ēdiena ietekmi uz zāļu darbību. Alkohola lietošana kopā ar Prenessa var izraisīt reiboni vai viegluma sajūtu galvā. Jums kopā ar ārstu jāpārliecinās, vai alkohola lietošana ir Jums piemērota.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Prenessa lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Prenessa vietā lietot kādas citas zāles. Prenessa lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo Prenessa lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Prenessa lietošana nav ieteicama mātēm, kas baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt citas zāles, īpaši, ja Jūsu bērns ir tikko piedzimis (jaundzimušais) vai dzimis priekšlaicīgi.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Kamēr Jums nav zināms, kā Prenessa Jūs ietekmē, Jums ieteicams nevadīt transportlīdzekli un nestrādāt ar iekārtām. Prenessa parasti neietekmē modrību, bet saistībā ar asinsspiediena pazemināšanos dažiem pacientiem iespējams reibonis vai noguruma sajūta, īpaši ārstēšanas sākumā vai lietojot kombinācijā ar citām zālēm, kas pazemina asinsspiedienu.

Rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

Prenessa satur laktozes monohidrātu un nātriju

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

3. Kā lietot Prenessa

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā sākuma un uzturošā deva augsta asinsspiediena ārstēšanai ir 4 mg perindoprila (1 Prenessa 4 mg tablete) vienreiz dienā. Ja nepieciešams, pēc mēneša šo devu var palielināt līdz 8 mg perindoprila (2 Prenessa 4 mg tabletes) vienreiz dienā.

Ieteicamā sākuma deva simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšanai ir 2 mg perindoprila (1 Prenessa 2 mg tablete) vienreiz dienā; ja nepieciešams, to var palielināt līdz 4 mg perindoprila (1 Prenessa 4 mg tablete vai 2 Prenessa 2 mg tabletes) vienreiz dienā.

Ieteicamā sākuma deva stabilas koronārās sirds slimības ārstēšanai ir 4 mg perindoprila (1 Prenessa 4 mg tablete) vienreiz dienā; ja to labi panes, devu var palielināt līdz 8 mg perindoprila (2 Prenessa 4 mg tabletes) vienreiz dienā.

Lietojiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens, labāk katru dienu vienā un tai pašā laikā, no rīta pirms brokastīm.

Ārstēšanas kursa laikā Jūsu ārsts pielāgos devu atkarībā no ārstēšanas iedarbības, kā arī Jūsu vajadzībām.

Nieru darbības traucējumi

Ārsts var Jums izrakstīt mazāku devu.

Aknu darbības traucējumi

Nav nepieciešama devas pielāgošana.

Gados vecāki cilvēki

Ieteicamā deva gados vecākiem cilvēkiem ir atkarīga no nieru darbības.

Jūsu ārsts noteiks ārstēšanas ilgumu, balstoties uz Jūsu veselības stāvokli.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Nav noteikta perindoprila efektivitāte un drošums bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, tādēļ lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.

Ja Jums liekas, ka šo zāļu iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja esat lietojis Prenessa vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis par daudz tablešu, nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Visdrošākā pārdozēšanas pazīme ir strauja asinsspiediena pazemināšanās (hipotensija). Citi simptomi var būt ātra vai lēna sirdsdarbība (tahikardija vai bradikardija), nepatīkama sajūta no neregulāras un/vai stipras sirdsdarbības (sirdsklauves), ātrāka un dziļāka elpošana, reibonis, trauksme un/vai klepus.

Ja Jūsu asinsspiediens nozīmīgi samazinās, Jums jānoguļas, paceļot kājas un galvu liekot uz zema spilvena.

Ja esat aizmirsis lietot Prenessa

Svarīgi lietot Jūsu zāles katru dienu. Taču ja esat aizmirsis lietot vienu devu, turpiniet lietot nākamo kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Ja esat aizmirsis lietot vairāk par vienu devu, lietojiet devu tiklīdz atceraties un tad turpiniet, kā noteicis Jūsu ārsts.

Ja Jūs pārtraucat lietot Prenessa

Pārtraucot ārstēšanu, Jūsu asinsspiediens var atkal paaugstināties, un tas var palielināt hipertensijas komplikāciju risku, īpaši sirdī, smadzenēs un nierēs. Sirds mazspējas slimnieku stāvoklis var pasliktināties tādā mērā, ka var būt nepieciešama hospitalizācija. Tādēļ, ja Jūs apsverat Prenessa lietošanas pārtraukšanu, Jums tas vispirms jāpārrunā ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pārtrauciet lietot šīs zāles un nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja Jums rodas kāda no šādām blakusparādībām, kas var būt nopietnas:

sejas, lūpu, mutes vai rīkles tūska, apgrūtināta elpošana (angioedēma) (Skatīt 2. punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā") (Retāk – var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem),

smags reibonis vai ģībonis zema asinsspiediena dēļ (Bieži – var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem),

neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība, sāpes krūškurvī (stenokardija) vai sirdslēkme (Ļoti reti – var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),

roku vai kāju vājums vai runas traucējumi, kas var būt iespējama insulta pazīmes (Ļoti reti – var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),

pēkšņa sēcoša elpošana, sāpes krūškurvī, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana (bronhospazma) (Retāk – var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem),

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta (Ļoti reti – var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),

ādas vai acu dzelte, kas var būt hepatīta pazīme (Ļoti reti – var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),

ādas izsitumi, kas bieži sākas ar sarkaniem, niezošiem plankumiem uz sejas, rokām vai kājām (erythema multiforme) (Ļoti reti – var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).

Blakusparādības sistematizētas pēc to sastopamības biežuma, kas definēts šādi:

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)

galvassāpes,

reibonis,

vertigo,

durstīšanas sajūta,

redzes traucējumi,

tinnīts (troksnis ausīs),

klepus,

aizdusa (elpas trūkums),

kuņģa-zarnu trakta traucējumi (slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas traucējumi, dispepsija vai gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums),

alerģiskas reakcijas (izsitumi uz ādas, nieze),

muskuļu krampji,

vājuma sajūta.

Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)

garastāvokļa svārstības,

miega traucējumi,

sausa mute,

intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi,

pūšļu sakopojumu veidošanās uz ādas,

nieru darbības traucējumi,

impotence,

svīšana,

palielināts eozinofilo leikocītu daudzums (balto asins šūnu veids),

miegainība,

ģībonis,

sirdsklauves,

tahikardija,

vaskulīts (asinsvadu iekaisums),

fotosensitivitātes reakcijas (paaugstināta ādas jutība pret sauli),

artralģija (locītavu sāpes),

mialģija (muskuļu sāpes),

sāpes krūtīs,

nespēks,

perifēra tūska,

drudzis,

kritieni,

laboratorisko vērtību izmaiņas: augsts kālija līmenis, kas ir atgriezenisks pēc lietošanas pārtraukšanas, zems nātrija līmenis asinīs, hipoglikēmija (ļoti zems cukura līmenis asinīs) cukura diabēta pacientiem, paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs un paaugstināta kreatinīna koncentrācija asinīs.

Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)

laboratorisko vērtību izmaiņas: paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija, augsta bilirubīna koncentrācija serumā,

psoriāzes saasināšanās.

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)

apjukums,

eozinofilā pneimonija (rets pneimonijas veids),

rinīts (aizlikts deguns vai iesnas),

akūta nieru mazspēja,

asins raksturlielumu izmaiņas, piemēram, samazināts leikocītu un eritrocītu skaits, zemāks hemoglobīna līmenis, samazināts trombocītu skaits.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Prenessa

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc "EXP:" Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Prenessa satur

Aktīvā viela ir perindoprila terc-butilamīns (tert-Butylamini perindoprilum).

Prenessa 2 mg tabletes: Viena tablete satur 2 mg perindoprila terc-butilamīna sāls, kas atbilst 1,669 mg perindoprila.

Prenessa 4 mg tabletes: Viena tablete satur 4 mg perindoprila terc-butilamīna sāls, kas atbilst 3,338 mg perindoprila.

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, nātrija hidrogēnkarbonāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts. Skatīt 2. punktu "Prenessa satur laktozes monohidrātu un nātriju".

Prenessa ārējais izskats un iepakojums:

Prenessa 2 mg tabletes: tabletes ir baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar slīpām malām.

Prenessa 4 mg tabletes: tabletes ir baltas, ovālas, abpusēji izliektas tabletes ar slīpām malām, vienā pusē dalījuma līnija.

Prenessa tabletes ir pieejamas pa 7, 14, 28, 30, 50, 60, 90 vai 100 tabletēm blisteros.

Visi iepakojuma lielumi var nebūt pieejami tirgū.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotājs

KRKA Polska Sp.z.o.o, ul. Równolegla 5, 02-235 Warsaw, Polija

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann- Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija (Prenessa 2 mg)

Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEA) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Nosaukums

Ungārija, Vācija, Lietuva, Latvija, Polija, Rumānija, Slovākija

Prenessa

Čehija

Perindopril KRKA

Dānija

Perindopril tert-butylamin KRKA

Igaunija, Spānija, Somija, Portugāle

Perindopril KRKA

Francija

Périndopril TEVA Santé

Lielbritānija

Perindopril

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2019

SASKAŅOTS ZVA 06-06-2019

PAGE

DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL124272_3

DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 14.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 25.04.2019

Page PAGE 1 of NUMPAGES 8

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Prenessa 2 mg tabletes

Prenessa 4 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Prenessa 2 mg tabletes

Katra tablete satur 2 mg perindoprila terc-butilamīna sāls (tert-Butylamini perindoprilum), atbilst 1,669 mg perindoprila.

Prenessa 4 mg tabletes

Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc-butilamīna sāls (tert-Butylamini perindoprilum), atbilst 3,338 mg perindoprila.

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.

Prenessa 2 mg tabletes: 36,14 mg laktozes monohidrāta /tabletē

Prenessa 4 mg tabletes: 72,28 mg laktozes monohidrāta/tabletē

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Prenessa 2 mg tabletes: balta, apaļa, abpusēji izliekta ar slīpām malām.

Prenessa 4 mg tabletes: balta, ovāla, abpusēji izliekta ar slīpām malām, vienā pusē dalījuma līnija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija:

Hipertensijas ārstēšana.

Sirds mazspēja:

Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšana.

Stabila koronārā sirds slimība:

Kardiālo notikumu riska samazināšanai pacientiem, kam anamnēzē ir miokarda infarkts un/ vai revaskularizācija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Deva ir jāpiemēro individuāli, ņemot vērā pacienta profilu (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiediena pazemināšanos.

Hipertensija:

Perindoprilu var lietot monoterapijā vai kopā ar citām antihipertensīvu līdzekļu grupām (skatīt 4.3, 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ieteicamā sākumdeva ir 4 mg reizi dienā no rīta.

Pacientiem ar spēcīgi aktivētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu (īpaši renovaskulāras hipertensijas, sāls un/vai šķidruma deficīta, sirds dekompensācijas vai smagas hipertensijas gadījumā) var būt izteikta asinsspiediena samazināšanās pēc sākumdevas. Šādiem pacientiem ieteicamā sākumdeva ir 2 mg un ārstēšana jāsāk medicīniskā uzraudzībā.

Devu var palielināt līdz 8 mg reizi dienā pēc viena mēneša ārstēšanas.

Pēc ārstēšanas sākšanas ar perindoprilu var rasties simptomātiska hipotensija; vairāk tas iespējams pacientiem, kas vienlaikus ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem.

Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, jo šiem pacientiem var būt šķidruma un/vai sāls deficīts.

Ja iespējams, diurētiskā līdzekļa lietošanu ieteicams pārtraukt 2 – 3 dienas pirms ārstēšanas sākšanas ar perindoprilu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar hipertensiju, kam diurētisku līdzekļu lietošanu nevar pārtraukt, terapiju ar perindoprilu jāsāk ar 2 mg devu. Jāuzrauga nieru darbība un kālija līmenis serumā. Turpmāku perindoprila devu pielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai. Ja nepieciešams, terapiju ar diurētisku līdzekli var atsākt.

Ārstēšana gados vecākiem pacientiem jāsāk ar devu 2 mg, ko pēc viena mēneša var pakāpeniski palielināt līdz 4 mg, tad, ja nepieciešams, līdz 8 mg atkarībā no nieru darbības (skatīt tabulu turpmāk).

Simptomātiska sirds mazspēja:

Ieteicams perindoprilu, ko parasti lieto kopā ar kāliju neaizturošu diurētisku līdzekli un/vai uzpirkstītes preparātu un/vai beta blokatoru, sākt lietot stingrā medicīniskā uzraudzībā ar ieteicamo sākumdevu 2 mg no rīta. Šo devu var palielināt pēc 2 nedēļām līdz 4 mg reizi dienā, ja pacients to panes.

Devu jāpielāgo atbilstoši individuālam pacientam novērotai klīniskai atbildes reakcijai.

Pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai augsta riska grupām (pacienti ar nieru darbības traucējumiem un noslieci uz elektrolītu līdzsvara traucējumiem, kā arī pacienti, kas vienlaicīgi lieto diurētiskus līdzekļus un/vai vazodilatatorus) ārstēšana jāsāk stingrā uzraudzībā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar augstu simptomātiskas hipotensijas risku, piemēram, ja ir sāls daudzuma samazināšanās ar hiponatriēmiju vai bez tās, hipovolēmija vai tiek veikta spēcīga diurētiska terapija, šie traucējumi jākoriģē, ja iespējams, pirms ārstēšanas ar perindoprilu sākšanas. Pirms perindoprila lietošanas un tās laikā nepieciešama rūpīga asinsspiediena, nieru darbības un kālija koncentrācijas serumā novērošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Stabila koronārā sirds slimība:

Perindoprilu sāk lietot pa 4 mg reizi dienā divas nedēļas, tad devu palielina līdz 8 mg reizi dienā atkarībā no nieru darbības un ja 4 mg deva ir labi panesta.

Gados vecākiem pacientiem lieto 2 mg reizi dienā vienu nedēļu, tad 4 mg reizi dienā nākamo nedēļu pirms devas palielināšanas līdz 8 mg reizi dienā atkarībā no nieru darbības (skatīt 1. tabulu ”Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā”). Devu drīkst palielināt tikai tad, ja iepriekš lietotā mazākā deva ir labi panesta.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem:

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devu nosaka atbilstoši kreatinīna klīrensam kā norādīts 1. tabulā turpmāk:

1. tabula. Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā.

Kreatinīna klīrenss (ml/min)

Ieteicamā deva

ClCr ≥ 60

4 mg dienā

30 < ClCr < 60

2 mg dienā

15 < ClCr < 30

2 mg pārdienās

Hemodializētiem pacientiem*, ClCr ≥ 60

2 mg dialīzes dienā

* Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, perindoprilu jālieto pēc dialīzes veikšanas.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem:

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Perindoprila lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta. Pašreiz pieejamie dati ir aprakstīti 5.1. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt. Tādēļ lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Perindoprilu rekomendē lietot pirms maltītes vienreiz dienā no rīta.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret perindoprilu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai citu AKE inhibitoru.

Ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju saistīta angioedēma anamnēzē.

Iedzimta vai idiopātiska angioedēma.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Prenessa lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Prenessa lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Stabila koronārā sirds slimība

Ja pirmajā ārstēšanas mēnesī ar perindoprilu rodas nestabilas stenokardijas epizode (spēcīga vai viegla), rūpīgi jāizvērtē ieguvuma un riska attiecība pirms ārstēšanas turpināšanas.

Hipotensija

AKE inhibitori var izraisīt asinsspiediena krišanos. Simptomātiska hipotensija ir reta pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām un ir vairāk iespējama pacientiem ar hipovolēmiju, piemēram, diurētisko līdzekļu terapijas, sāli ierobežojošas diētas, dialīzes, caurejas vai vemšanas dēļ, kā arī pacientiem ar smagu renīnatkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija novērota pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju, ja ir nieru mazspēja vai tās nav. Tā vairāk iespējama pacientiem ar smagākas pakāpes sirds mazspēju, kam raksturīga cilpas diurētisku līdzekļu lielu devu lietošana, hiponatriēmija vai funkcionāli nieru darbības traucējumi. Pacientiem ar palielinātu simptomātiskas hipotensijas risku ieteicams sākt lietošanu un pielāgot devu stingrā medicīniskā uzraudzībā (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu). Līdzīgi jārīkojas išēmiskas sirds slimības vai cerebrovaskulāras slimības gadījumā, kad izteikta hipotensija var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāru bojājumu.

Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto guļus stāvoklī, un, ja nepieciešams, jāievada nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdums intravenozas infūzijas veidā. Pārejoša hipotensīva atbildreakcija nav kontrindikācija turpmāku devu lietošanai, ko parasti var turpināt bez grūtībām, ja asinsspiediens palielinās pēc cirkulējošā tilpuma palielināšanas.

Dažiem normotensīviem vai hipotensīviem pacientiem ar sirds mazspēju perindoprils var samazināt sistēmisko asinsspiedienu. Šis efekts jāparedz, un tā rašanās dēļ ārstēšana parasti nav jāpārtrauc. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt nepieciešama perindoprila devas samazināšana vai lietošanas pārtraukšana.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā citi AKE inhibitori, perindoprils jālieto ar piesardzību pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un nosprostotu asiņu izplūdes vietu no kreisā kambara (piemēram, aortas atveres stenoze vai hipertrofiska kardiomiopātija).

Nieru darbības traucējumi

Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss <60 ml/min) perindoprila sākumdeva jāpielāgo, vispirms ņemot vērā kreatinīna klīrensu (skatīt 4.2. apakšpunktu) un tad atbilstoši novērotai terapeitiskai atbildreakcijai. Šo pacientu ikdienas uzraudzībai jāietver seruma kālija un kreatinīna līmeņa kontrole (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Simptomātiskas sirds mazspējas gadījumā hipotensija, kas saistīta ar AKE inhibitoru terapijas sākšanu, var turpmāk izraisīt nieru darbības traucējumus. Šādā gadījumā var rasties akūta nieru mazspēja, taču parasti tā ir atgriezeniska.

Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, lietojot AKE inhibitorus, asinīs var palielināties atlieku slāpeklis un serumā - kreatinīna līmenis, parasti atgriezeniski pēc lietošanas pārtraukšanas. Tas īpaši iespējams pacientiem ar nieru mazspēju. Renovaskulāras hipertensijas gadījumā palielinās smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šiem pacientiem ārstēšanu jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā ar mazām devām un rūpīgu devas titrēšanu. Ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem ir šo patoloģiju potenciāli veicinošs faktors, tādēļ pirmajās ārstēšanas nedēļās ar perindoprilu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana un jānovēro nieru darbība.

Dažkārt novērota parasti neliela un pārejoša atlieku slāpekļa asinīs un seruma kreatinīna līmeņa palielināšanās hipertensijas slimniekiem bez skaidri noteiktas iepriekš esošas nieru asinsvadu slimības – īpaši perindoprila vienlaicīgas lietošanas ar diurētisku līdzekli laikā. Tas vairāk vērojams pacientiem ar esošiem nieru darbības traucējumiem. Var būt nepieciešama devas samazināšanu un/vai diurētiskā līdzekļa un/vai perindoprila lietošanas pārtraukšanu.

Pacienti, kam veic hemodialīzi

Ziņots par anafilaktoīdām reakcijām pacientiem, kam dialīzi veic ar augstas caurlaidības membrānām un vienlaikus ārstē ar AKE inhibitoru. Šiem pacientiem jāapsver cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīva līdzekļa lietošana.

Nieru transplantācija

Nav pieredzes par perindoprila lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieru transplantācija.

Paaugstināta jutība/angioedēma

Reti pacientiem, kas tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, arī perindoprilu, novērota sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tas var notikt jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos perindoprila lietošana tūlīt jāpārtrauc, jāsāk atbilstoša uzraudzība un jāturpina, kamēr simptomi pilnībā izzūd. Sejas un lūpu pietūkums parasti izzūd bez ārstēšanas, lai gan prethistamīna līdzekļi var būt noderīgi, lai atvieglotu šos simptomus.

Angioedēma balsenē var būt ar letālu iznākumu. Ja izpausmes mēlē, uzbalsenī vai balsenē rada elpceļu nosprostojuma risku, nekavējoties jāveic neatliekama terapija. Tas var ietvert adrenalīna lietošanu un/vai pasākumus, lai uzturētu elpceļu caurejamību. Pacientam jāatrodas stingrā medicīniskā uzraudzībā, kamēr simptomi pilnīgi un galīgi izzūd.

Pacientiem ar AKE inhibitoru lietošanu nesaistītu angioedēmu anamnēzē var būt palielināts angioedēmas risks, lietojot AKE inhibitoru (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem ārstētajiem pacientiem aprakstīta zarnu angioedēma. Šiem pacientiem bija sāpes vēderā (ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tās); dažos gadījumos nebija iepriekšējas sejas angioedēmas un pacientiem bija normāla C-1 esterāzes koncentrācija. Šī veida angioedēma tika diagnosticēta, izmantojot tādas procedūras kā vēdera DT skenēšana vai ultrasonogrāfija, kā arī ķirurģiski, un pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas simptomi izzuda. Pacientu, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem ir sāpes vēderā, diferenciāldiagnozē jāiekļauj zarnu angioedēma.

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc perindoprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar perindoprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.

Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā

Dažkārt pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu ir bijušas dzīvību apdraudošas anafilaktoīdas reakcijas. Šīs reakcijas var novērst, īslaicīgi pārtraucot terapiju ar AKE inhibitoru 24 stundas pirms katras aferēzes procedūras.

Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā

Pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus, desensibilizācijas laikā (piemēram, ar Hymenoptera indi) bijušas anafilaktoīdas reakcijas. Daži pacienti no šīm reakcijām izvairījušies, īslaicīgi pārtraucot ārstēšanu ar AKE inhibitoriem, bet tās var atkal rasties nejaušas atkārtotas lietošanas gadījumā.

Aknu darbības traucējumi

Reti ārstēšana ar AKE inhibitoriem saistīta ar sindromu, kas sākas kā holestātiska dzelte un progresē par zibensveida aknu nekrozi un (reizēm) nāvi. Šā sindroma patofizioloģijas mehānisms nav zināms. Pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus, un kam rodas dzelte vai nozīmīga aknu enzīmu līmeņa palielināšanās, AKE inhibitoru lietošana jāpārtrauc un jāsaņem atbilstoša medicīniska uzraudzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Neitropēnija/agranulocitoze/trombocitopēnija/anēmija

Ziņots par neitropēniju/agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus. Neitropēnija ir retāka pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citām komplikācijām. Perindoprils jālieto ar ļoti lielu piesardzību pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimībām vai tiem, kas tiek ārstēti ar imūnnomācošām zālēm, alopurinolu vai prokainamīdu – kā arī ar jebkuru šo komplicējošo faktoru kombināciju, īpaši, ja iepriekš bijis nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem attīstījās nopietna infekcija, kura dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu antibiotiku terapiju. Ja perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicama periodiska balto asinsķermenīšu daudzuma kontrole un pacients jāinstruē ziņot par jebkuru infekcijas pazīmi (piemēram, kakla sāpes, drudzis).

Rase

Angioedēma, ko izraisa AKE inhibitori, biežāk izplatīta melnādainu cilvēku vidū nekā citās rasēs. Tāpat kā citi AKE inhibitori, perindoprils var mazāk efektīvi mazināt asinsspiedienu melnādainiem cilvēkiem nekā pārējiem, iespējams, tādēļ ka melnādainu cilvēku ar hipertensiju populācijā biežāk sastopams zems renīna līmenis.

Klepus

Ārstēšanas laikā ar AKE inhibitoriem ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāņem vērā klepus diferenciāldiagnozes laikā.

Ķirurģija/vispārēja narkoze

Pacientiem, kam veic lielu ķirurģisku operāciju vai lieto vispārējo narkozi ar hipotensiju izraisošiem līdzekļiem, perindoprils var bloķēt angiotensīna II veidošanos sekundāri kompensatoriskai renīna izdalei. Tādēļ perindoprila lietošanu jāpārtrauc vienu dienu pirms ķirurģiskas operācijas. Hipotensiju, kas radusies šā mehānisma dēļ, var labot, palielinot cirkulācijas apjomu.

Hiperkaliēmija

AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas attīstības riskam ir pakļauti pacienti ar nieru nepietiekamību un pasliktinātu nieru darbību, gados veci (par 70 gadiem vecāki) pacienti, pacienti ar nekontrolētu cukura diabētu un pacienti ar vienlaicīgām patoloģijām, īpaši ar organisma dehidratāciju, akūtu sirds dekompensāciju un metabolisku acidozi, kā arī pacienti, kuri vienlaikus lieto kāliju aizturošos diurētiskos līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai sāls aizvietotājus vai pacienti, kuri lieto citas zāles, kas saistītas ar kālija jonu koncentrācijas paaugstināšanos serumā (piemēram, heparīnu, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu), un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus. Ja iepriekš minēto preparātu vienlaicīgu lietošanu uzskata par piemērotu, ieteicams regulāri kontrolēt kālija jonu koncentrāciju serumā.

Hiperkalēmija var izraisīt nopietnas, dažkārt letālas aritmijas. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība. Ja vienlaicīgu iepriekš minēto preparātu lietošanu uzskata par piemērotu, tie jālieto piesardzīgi, bieži kontrolējot kālija jonu koncentrāciju serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Cukura diabēta slimnieki

Cukura diabēta slimniekiem, kas tiek ārstēti ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmo mēnesi lietojot AKE inhibitoru, stingri jākontrolē glikēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu, pretdiabēta līdzekļi).

Litijs

Litija un perindoprila kombinācijas lietošana parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Kāliju aizturošās zāles, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizstājēji

Perindoprila un kāliju aizturošu zāļu, kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizstājēju vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Laktoze

Prenessa tabletes satur laktozi. Šīs zāles nedrīkst lietot pacientiem ar retām iedzimtām problēmām - galaktozes nepanesamību, pilnīgu laktāzes trūkumu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Nātrijs

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju

Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims, kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols). Kombinēšana ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas risku.

Vienlaicīga lietošana kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Aliskirēns

Pacientiem ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem - hiperkaliēmijas risks, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.

Sakubitrils/valsartāns

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Aliskirēns

Pārējiem pacientiem, neskaitot pacientus ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem, hiperkaliēmijas risks, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.

Vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru

Literatūrā ir ziņots, ka vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru pacientiem ar apstiprinātu aterosklerotisku slimību, sirds mazspēju vai diabētu, kad vērojami gala orgānu bojājumi, ir saistīta ar lielāku hipotensijas, samaņas zuduma, hiperkaliēmijas un nieru darbības rādītāju pasliktināšanās (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) biežumu nekā viena renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējoša līdzekļa lietošana. Dubulta blokāde (piem.,, kombinējot AKE inhibitoru ar angiotensīna II receptoru antagonistu) pieļaujama tikai noteiktos atsevišķos gadījumos, nodrošinot rūpīgu nieru darbības rādītāju, kālija koncentrācijas un asinsspiediena kontrolēšanu.

Estramustīns

Palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioedēmas, risks.

Racekadotrils

Ir zināms, ka AKE inhibitori (piemēram, perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Šo risku var palielināt vienlaikus lietots racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju).

mTOR inhibitori (piemēram, sirolims, everolims vai temsirolims)

Pacientiem, kuri vienlaikus tiek ārstēti ar mTOR inhibitoriem, var būt lielāks angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)

Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, triamterēns, amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji

Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar perindoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija (potenciāli ar letālu iznākumu), īpaši saistībā ar nieru darbības traucējumiem (hiperkaliēmiju izraisošās darbības summēšanās). Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja perindoprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ perindoprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.

Par spironolaktona lietošanu sirds mazspējas gadījumā skatīt zemāk.

Litijs

Vienlaicīgi lietojot litija preparātus un AKE inhibitorus, ir novērota atgriezeniska litija koncentrācijas paaugstināšanās serumā un toksicitātes pastiprināšanās. Perindoprila lietošana kopā ar litija preparātiem nav ieteicama, tomēr gadījumos, kad ir pierādīta kombinācijas lietošanas nepieciešamība, rūpīgi jākontrolē litija jonu koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro īpaša piesardzība

Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi)

Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Baklofēns

Pastiprināta antihipertensīvā darbība. Kontrolējiet asinsspiedienu un pēc vajadzības pielāgojiet antihipertensīvā līdzekļa devu.

Kāliju neaizturoši diurētiskie līdzekļi

Pacientiem, kas lieto diurētiskus līdzekļus (īpaši ar šķidrumu un/vai sāļu deficītu), var būt izteikta asinsspiediena samazināšanās pēc AKE inhibitora lietošanas sākšanas. Hipotensīvā efekta rašanās iespēju var samazināt pārtraucot lietot diurētisko līdzekli, palielinot šķidruma vai sāļu uzņemšanu pirms terapijas sākšanas ar mazām un pakāpeniski palielināmām perindoprila devām.

Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš veikta diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai šķidruma zudumu, vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana pirms AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas (šādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju neaizturošu diurētisko līdzekli), vai AKE inhibitora lietošana jāsāk ar nelielu devu, ko pakāpeniski palielina.

Sastrēguma sirds mazspējas, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, gadījumā AKE inhibitora lietošana jāsāk ļoti nelielā devā, iespējams, pēc paralēli lietotā kāliju neaizturošā diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.

Jebkurā gadījumā pirmajās AKE inhibitoru terapijas nedēļās jākontrolē nieru darbības rādītāji (kreatinīna koncentrācija).

Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons)

Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām:

ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (NYHA), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas parakstīšanu.

Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu.

Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā, bet pēc tam — reizi mēnesī.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), ieskaitot aspirīnu ≥3 g/dienā

Gadījumos, kad AKE inhibitori ordinēti vienlaikus ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t. i., acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NPL), var kļūt vājāka asinsspiedienu pazeminošā iedarbība. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var paaugstināt nieru darbības pasliktināšanās, tostarp arī iespējamas akūtas nieru mazspējas risku, kā arī paaugstināt kālija jonu koncentrāciju serumā (īpaši pacientiem ar jau iepriekš esošu vāju nieru darbību). Šī kombinācija jālieto piesardzīgi (īpaši gados vecākiem pacientiem). Šī kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama organisma hidratācija, kā arī jāapsver nepieciešamība pēc vienlaicīgas terapijas sākuma un periodiski arī vēlāk kontrolēt nieru darbību.

Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro zināma piesardzība

Antihipertensīvi līdzekļi un vazodilatatori

Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var palielināt perindoprila hipotensīvo efektu. Vienlaicīga perindoprila lietošana ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var vēl vairāk samazināt asinsspiedienu.

Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)

Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaikus tiek ārstēti ar AKE inhibitoru; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.

Tricikliski antidepresanti / antipsihotiski līdzekļi / anestēzijas līdzekļi

Dažu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisku līdzekļu vienlaicīga lietošana ar AKE inhibitoriem var vēl vairāk samazināt asinsspiedienu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Simpatomimētiski līdzekļi

Simpatomimētiski līdzekļi var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo darbību.

Zelta preparāti

Pacientiem, kurus vienlaikus ārstē ar injicējamajiem zelta preparātiem (nātrija aurotiomalātu) un AKE inhibitoriem (tostarp arī perindoprilu), retos gadījumos aprakstītas nitritoīdas reakcijas (to simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).

Ciklosporīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Heparīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogenitātes risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, jāordinē cits antihipertensīvs līdzeklis ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien AKE inhibitoru lietošanas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa toksisku ietekmi uz augli (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Tā kā informācija par Prenessa lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, Prenessa lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu bērnu.

Fertilitāte

Netika novērota ietekme uz reproduktīvajām spējām vai fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Perindoprils tieši neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, tomēr dažiem pacientiem iespējamas atsevišķas ar zemu asinsspiedienu saistītas reakcijas, īpaši ārstēšanas sākumā vai lietojot kombinācijā ar citām asinsspiedienu pazeminošām zālēm.

Rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

a. Drošuma profila kopsavilkums

Perindoprila drošuma profils līdzinās kopējam AKE inhibitoru drošuma profilam. Biežākās blakusparādības, par ko ziņots klīniskajos pētījumos un kas novērotas saistībā ar perindoprilu, ir šādas: reibonis, galvassāpes, parestēzija, vertigo, redzes traucējumi, troksnis ausīs, hipotensija, klepus, elpas trūkums, vēdersāpes, aizcietējums, caureja, garšas sajūtas pārmaiņas, dispepsija, slikta dūša, vemšana, nieze, izsitumi, muskuļu krampji un astēnija.

b. Blakusparādību saraksts tabulas veidā

Šādas nevēlamas blakusparādības ir novērotas klīnisko pētījumu un/vai pēcreģistrācijas lietošanas laikā ar perindoprilu un to biežums ir šāds:

ļoti bieži (>1/10);

bieži (>1/100, <1/10);

retāk (>1/1 000, <1/100);

reti (>1/10 000, <1/1 000);

ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA

orgānu sistēmu klase

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Eozinofiija

Retāk *

Agranulocitoze vai pancitopēnija

Ļoti reti

Hemoglobīna un hematokrīta pazemināšanās

Ļoti reti

Leikopēnija/neitropēnija

Ļoti reti

Hemolītiskā anēmija pacientiem ar iedzimtu G-6PDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Trombocitpēnija

Ļoti reti

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

Retāk*

Hiperkaliēmija, kas ir atgriezeniska, pārtraucot zāļu lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk*

Hiponatriēmija

Retāk*

Psihiskie traucējumi

Garastāvokļa traucējumi

Retāk

Miega traucējumi

Retāk*

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Parestēzija

Bieži

Vertigo

Bieži

Miegainība

Retāk*

Sinkope

Retāk*

Apjukums

Ļoti reti

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Bieži

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

Bieži

Sirds funkcijas traucējumi

Palpitācija

Retāk*

Tahikardija

Retāk *

Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Aritmija

Ļoti reti

Miokarda infarkts, iespējams, pēc ilgstošas hipotensijas augsta riska pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija (un efekti, kas saistīti ar hipotensiju)

Bieži

Vaskulīts

Retāk *

Insults, iespējams, pēc ilgstošas hipotensijas augsta riska pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Klepus

Bieži

Aizdusa

Bieži

Bronhospazms

Retāk

Eozinofilā pneimonija

Ļoti reti

Rinīts

Ļoti reti

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā

Bieži

Aizcietējums

Bieži

Caureja

Bieži

Garšas sajūtu traucējumi

Bieži

Dispepsija

Bieži

Sikta dūša

Bieži

Vemšana

Bieži

Sausums mutē

Retāk

Pankreatīts

Ļoti reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Citolītisks vai holestātisks hepatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nieze

Bieži

Izsitumi

Bieži

Nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Fotosensitivitātes rekcijas

Retāk*

Pemfigoīds

Retāk*

Hiperhidroze

Retāk

Psoriāzes saasināšanās

Reti

Erythema multiforme

Ļoti reti

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu krampi

Bieži

Artralģija

Retāk*

Mialģija

Retāk*

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nieru mazspēja

Retāk

Akūta nieru mazspēja

Ļoti reti

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektīlā disfunkcija

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Bieži

Sāpes krūšu kurvī

Retāk*

Savārgums

Retāk*

Perifēra tūska

Retāk*

Drudzis

Retāk*

Izmeklējumi

Urīvielas paaugstināšanās asinīs

Retāk*

Kreatinīna paaugstināšanās asinīs

Retāk*

Bilirubīna paaugstināšanās asinīs

Reti

Aknu enzīmu paaugstināšanās

Reti

Savainojumi, saindēšanās un procedūru komplikācijas

Krišana

Retāk*

* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem

Klīniskie pētījumi:

Pētījuma EUROPA randomizēšanas periodā tika apkopota informācija tikai par nopietnām blakusparādībām. Dažiem pacientiem bija nopietnas blakusparādības: 16 (0,3%) no 6122 pacientiem, kas saņēma perindoprilu, un 12 (0,2%) no 6107 pacientiem, kas saņēma placebo. Ar perindoprilu ārstētu pacientu vidū hipotensija tika novērota 6 pacientiem, angioedēma – 3 pacientiem un pēkšņa sirds apstāšanās – 1 pacientam. No perindoprila grupas vairāk pacientu izslēdza klepus, hipotensijas vai cita traucējuma dēļ nekā no placebo grupas, attiecīgi 6,0% (n=366) pret 2,1% (n=129).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pieejami ierobežoti dati par pārdozēšanu cilvēkiem. Iespējami simptomi, kas saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu ir hipotensija, asinsrites šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reibonis, trauksme un klepus.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Ieteicamā pārdozēšanas ārstēšana ir nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma intravenoza infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto kā šoka gadījumā. Ja tā pieejama, var apsvērt ārstēšanu ar angiotensīnu II infūzijas veidā un/vai kateholamīniem intravenozi. Periondoprilu no sistēmiskas asinsrites var izvadīt ar hemodialīzi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ārstēšana ar kardiostimulatoru ir indicēta rezistentas bradikardijas gadījumā. Ilgstoši jākontrolē dzīvībai svarīgo orgānu darbība, seruma elektrolītu un kreatinīna koncentrācija.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna konvertāzes inhibitori, ATĶ kods: C09A A04

Darbības mehānisms

Perindoprils ir enzīma, kas pārvērš angiotensīnu I par angiotensīnu II (angiotensīnu konvertējošais enzīms – AKE), inhibitors. Konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas veic angiotensīna I pārveidošanu par vazokonstriktoru angiotensīnu II, kā arī izraisa vazodilatatora bradikinīna sašķelšanu par neaktīvu heptapeptīdu. AKE inhibēšana izraisa angiotensīna II plazmas līmeņa samazināšanos, kas izraisa palielinātu renīna aktivitāti plazmā (inhibējot renīna atbrīvošanās negatīvo atgriezenisko saiti) un samazinātu aldosterona sekrēciju. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibēšana palielina asinsrites un lokālās kalikreīna – kinīna sistēmu aktivitāti (un tādējādi aktivē prostaglandīnu sistēmu). Iespējams, ka šis mehānisms papildina AKE inhibitoru asinsspiedienu samazinošo darbību un ir daļēji atbildīgs par atsevišķām šo zāļu nevēlamām blakusparādībām (piemēram, klepu).

Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolīta perindoprilāta palīdzību. Citi metabolīti in vitro neinhibē AKE.

Farmakodinamiskā iedarbība

Hipertensija

Perindoprils ir aktīvs visu pakāpju (vieglas, vidēji smagas, smagas) hipertensijas gadījumā; novērota sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena samazināšana gan guļus, gan stāvus. Perindoprils samazina perifēro asinsvadu pretestību, izraisot sistēmiskā asinsspiediena pazemināšanos. Tādējādi palielinās perifērā asins plūsma bez sirdsdarbības ātruma izmaiņām.

Kā likums, nieru asins plūsma palielinās, bet glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) parasti paliek nemainīgs.

Antihipertensīvais efekts ir maksimāls starp 4 līdz 6 stundām pēc vienas devas lietošanas, un iedarbība ilgst vismaz 24 stundas; minimālā iedarbība atbilst apmēram 87 – 100% no maksimālās iedarbības.

Asinsspiediena samazināšanās notiek ātri. Pacientiem ar labu atbildreakciju pret zālēm tās normalizē asinsspiedienu viena mēneša laikā un bez tahifilakses rašanās.

Pārtraucot ārstēšanu, nenotiek asinsspiediena palielināšanās rikošeta efekta veidā.

Perindoprils samazina kreisā kambara hipertrofiju.

Pierādīts, ka perindoprils cilvēkiem darbojas kā vazodilatators. Tas uzlabo lielo artēriju elastību un samazina mazo artēriju caurplūsmas/lūmena attiecību.

Kombinēta terapija ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem rada papildus sinerģismu. AKE inhibitora un tiazīdu kombinācija samazina arī hipokaliēmijas risku, ko rada diurētiska terapija.

Sirds mazspēja

Perindoprils samazina sirds darbu, samazinot pirmsslodzi un pēcslodzi.

Pētījumi pacientiem ar sirds mazspēju liecina, ka perindoprils:

samazina kreisā un labā kambara pildīšanās spiedienus,

samazina kopējo perifēro asinsvadu pretestību,

palielina sirds izsviedi un uzlabo sirds indeksu.

Salīdzinošos pētījumos noskaidrots, ka 2 mg perindoprila sākumdeva pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu sirds mazspēju nozīmīgi nesamazināja asinsspiedienu, salīdzinot ar placebo.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pacienti ar stabilu sirds koronāro slimību

EUROPA pētījums bija daudzcentru, starptautisks, randomizēts, dubultmaskēts, ar placebo kontrolēts klīnisks pētījums, kas ilga 4 gadus.

Divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12218) pacientu pēc 18 gadu vecuma tika randomizēti perindoprila 8 mg (n=6110) vai placebo (n=6108) grupā.

Pētījuma populācijā bija pacienti ar koronāro sirds slimību bez sirds mazspējas klīniskām pazīmēm. Kopumā 90% pacientu bija bijis miokarda infarkts un/vai koronāra revaskularizācija. Lielākā daļa pētījuma pacientu saņēma pētāmās zāles papildus parastajai terapijai, kas ietver antiagregantus, lipīdu līmeni mazinošus līdzekļus un bēta blokatorus. Galvenais efektivitātes kritērijs bija mirstība no kardiovaskulāra traucējuma, miokarda infarkts bez letāla iznākuma un/vai sirds apstāšanās ar sekmīgu tās darbības atjaunošanu. Ārstēšana ar 8 mg perindoprila reizi dienā radīja nozīmīgu absolūtu primārā efektivitātes kritērija samazinājumu par 1,9% (relatīvā riska samazinājums par 20%, 95% TI [9,4; 28,6] – p<0,001).

Pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē salīdzinājumā ar placebo grupu novēroja primārā efektivitātes raksturlieluma absolūto samazinājumu par 2,2%, kas atbilst RRS par 22,4% (95% TI [12,0; 31,6] – p<0,001).

Lietošana bērniem

Perindoprila lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta.

Atklātā nesalīdzinošā klīniskā pētījumā ar 62 bērniem vecumā no 2 līdz 15 gadiem ar hipertensiju un glomerulāro filtrācijas ātrumu >30ml/min/1,73m2, pacienti saņēma perindoprilu vidēji devā 0,07 mg/kg. Deva tika pielāgota individuāli, lietojot līdz maksimālajai devai 0,135 mg/kg/dienā, atbilstoši katram pacientam un asinsspiediena izmaiņām.

59 pacienti pabeidza trīs mēnešu pētījuma periodu un 36 pacienti pabeidza pētījuma pagarinājuma periodu, t.i., tika apsekoti vismaz 24 mēnešus (vidējais pētījuma ilgums: 44 mēneši).

Ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem iepriekš ārstētiem pacientiem sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens bija stabils no pētījumā iekļaušanas brīža līdz pēdējai pacientu novērtēšanai. Iepriekš neārstētiem pacientiem asinsspiediens samazinājās.

Pēdējā pacientu novērtēšanā vairāk nekā 75% bērnu sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens bija zem 95. percentiles.

Perindoprila drošums atbilda zināmajam drošuma profilam.

Klīniskie pētījumi par renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulto blokādi

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas perindoprils ātri uzsūcas un maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedz 1 stundas laikā. Perindoprila pusperiods plazmā ir 1 stunda.

Biotransformācija

Perindoprils ir prekursors. 27% no lietotās perindoprila devas nokļūst asinsritē, kā aktīvais metabolīts perindoprilāts. Bez aktīvā perindoprilāta perindoprilam ir pieci neaktīvi metabolīti. Maksimālā perindoprilāta koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 – 4 stundu laikā.

Tā kā barības uzņemšana samazina perindoprila pārveidošanos par perindoprilātu un tādējādi arī biopieejamību, perindoprilu jālieto perorāli vienā dienas devā pirms brokastīm.

Pierādīta lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.

Izkliede

Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir apmēram 0,2 l/kg. Proteīnu saistīšanās perindoprilātam ar plazmas proteīniem, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošā enzīmu, ir 20%, taču tā ir atkarīga no koncentrācijas.

Eliminācija

Perindoprilāts tiek izvadīts urīnā, un nesaistītās frakcijas terminālais pusperiods ir apmēram 17 stundas, stabilu līdzsvara stāvokli sasniedzot 4 dienās.

Gados vecāki cilvēki

Perindoprilāta eliminācija no organisma ir lēnāka gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru mazspēju ieteicama devas pielāgošana atkarībā no darbības traucējuma pakāpes (kreatinīna klīrensa).

Perindoprilāts tiek izvadīts no asinsrites ar dialīzi; tās klīrenss ir 70 ml/min.

Aknu darbības traucējumi

Perindoprila farmakokinētika ir izmainīta aknu cirozes gadījumā: pamatsavienojuma molekulas klīrenss aknās ir samazināts uz pusi. Tomēr izveidotā perindoprilāta daudzums nemainās, tāpēc nav nepieciešama devas piemērošana (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Hroniskas perorālas toksicitātes pētījumos, kas tika veikti ar žurkām un pērtiķiem, nieres bija mērķorgāns ar atgriezenisku bojājumu.

In vitro vai in vivo pētījumos mutagenitāte netika novērota.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) nav atklātas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes. Tomēr angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupa rada blakusparādības pēdējā augļa attīstības stadijā. Grauzējiem un trušiem šī ietekme izraisa augļa nāvi un iedzimtas patoloģijas (nieru bojājumu), kā arī palielinātu peri- un postnatālo mirstību. Ilgstošos pētījumos ar žurkām un pelēm kancerogenitāte netika novērota.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts,

Mikrokristāliska celuloze

Nātrija hidrogēnkarbonāts,

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds,

Magnija stearāts.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PE/PVH/Al blistera iepakojums ar 7, 14, 28, 30, 50, 60, 90 vai 100 tabletēm, kartona kārbā.

Visi iepakojuma lielumi var nebūt tirgū pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

2 mg tabletes: 06-0127

4 mg tabletes: 06-0128

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 22. maijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 2. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2019

PAGE