Perindobax 4 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Tert-butylamini perindoprilum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
08-0128-01
08-0128
Sun Pharmaceutical Industries Europe B.V., Netherlands; Terapia S.A., Romania
09-JAN-13
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
4 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Sun Pharmaceutical Industries Europe B.V., Netherlands
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
PERINDOBAX 4 mg tabletes
tert-butylamini perindoprilum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Perindobax un kādam nolūkam tās lieto
Kas Jums jāzina pirms Perindobax lietošanas
Kā lietot Perindobax
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Perindobax
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Perindobax un kādam nolūkam tās lieto
Perindobax pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīnu konvertējošiem (AKE) inhibitoriem. AKE inhibitori iedarbojas paplašinot asinsvadus, kas atvieglo sirdij asins pārpumpēšanu tajos.
Perindobax tiek lietots:
lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju)
lai ārstētu sirds mazspēju (stāvoklis, kad jūsu sirds nespēj pietiekami labi sūknēt asinis, lai apmierinātu organisma vajadzības)
samazinātu tādu kardioloģisko notikumu risku kā sirdslēkmes pacientiem ar “stabilu koronāro artēriju slimību” (stāvoklis, kad ir samazināta vai pārtraukta asins apgāde sirdij, sašaurinātu asinsvadu dēļ); pacientiem, kuriem iepriekš ir bijusi sirdslēkme un/vai operācija, lai uzlabotu asins piegādi sirdij.
2. Kas Jums jāzina pirms Perindobax lietošanas
Nelietojiet Perindobax šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu vai jebkādu citu AKE inhibitoru.
ja Jums ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju ir bijuši tādi simptomi kā sēkšana, pietūkusi seja, mēle vai rīkle, stipra nieze vai smagi ādas izsitumi (stāvoklis, ko sauc par „angioedēmu”) vai, ja Jums vai Jūsu ģimenes loceklim šie simptomi ir bijuši citos apstākļos.
ja Jūs esat grūtniece ilgāk kā trīs mēnešus (Labāk izvairīties no Perindobax lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt sadaļu: Grūtniecība);
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi, vai, ja tiekat ārstēts ar zālēm, kas satur aliskirēnu, augsta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja Jums pašlaik tiek veikta dialīze vai kāda cita veida asins filtrācija. Atkarībā no izmantojamās ierīces veida Perindobax var nebūt piemērots.
Ja Jums ir tādi nieru darbības traucējumi, kad ir samazināta asins plūsma uz nierēm.
Ja esat lietojis vai lietojat sakubitrilu / valsartānu - zāles, ko lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo palielinās angiodēmas risks (straujš pietūkums zem ādas tādā vietā kā rīkle).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Perindobax lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu:
ja Jums ir aortas stenoze (galveno sirds vārstuļu sašaurināšanās) vai hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļu slimība) vai nieru artērijas stenoze (asinsvadu artērijas sašaurināšanās ar asinīm);
ja Jums ir jebkādas citas sirds problēmas;
ja Jums ir neparasti augsta aldosterona hormona koncentrācija asinīs (primārais aldosteronisms);
ja Jums ir diabēts;
ja Jūs ievērojat bez sāls uzturu vai arī ierobežota sāls uzturu;
ja Jūs lietojat kāliju saturošus sāls aizvietotājus vai pārtikas piedevas;
ja Jums nesen ir bijusi caureja un/vai vemšana, vai arī Jūs esat zaudējis šķidrumu;
ja Jums ir nieru darbības traucējumi;
ja Jums tiek veikta hemodialīze;
ja Jums ir aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir „kolagēna asinsvadu slimība”, piemēram, sistēmas sarkanā vilkēde vai sklerodermija;
Ja Jūsu izcelsme ir tumšā rase, Jums var būt lielāks angioedēmas risks (sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums), un šīs zāles var būt mazāk efektīvas asinsspiediena pazemināšanā nekā citas rases pacientiem;
ja Jums nepieciešams veikt ZBL aferēzi (procedūra, kad holesterīns no Jūsu organisma tiek izvadīts ar ierīces palīdzību);
ja Jums nepieciešama desensitizācijas terapija (lai samazinātu alerģiskas reakcijas, ko izraisa bites vai lapsenes dzēliens);
ja Jums nepieciešams veikt ķirurģisku operāciju, kad nepieciešama anestēzijas līdzekļu lietošana;
ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība.
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatorus (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.
aliskirēnu.
ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju sadaļā „Nelietojiet Perindobax šādos gadījumos”
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, var palielināties angioedēmas risks:
racekadotrils - zāles, ko lieto caurejas ārstēšanai.
zāles, ko lieto orgānu transplantāta atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolims, sirolims, everolims).
vildagliptīns - zāles, ko lieto diabēta ārstēšanai.
Angiodēma
Par pacientiem, kuri tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, ieskaitot Perindobax, ir saņemti ziņojumi par angiodēmas gadījumiem (smagu alerģisku reakciju ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles ar elpošanas grūtībām). Tas var notikt jebkurā ārstēšanas laikā. Ja Jums attīstās šādi simptomi, Jums jāpārtrauc lietot perindoprila terc-butilamīna sāls un nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Skatīt arī 4. punktu.
Jums obligāti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Perindobax lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo šo zāļu lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt sadaļu: Grūtniecība).
Bērni un pusaudži
Šo zāļu drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem (jaunākiem par 18 gadiem) nav noteikta, tāpēc lietošana nav ieteicama.
Citas zāles un Perindobax
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Citas zāles var ietekmēt ārstēšanu ar Perindobax. Ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, piemēram, urīndzenošas tabletes (diurētiskie līdzekļi) vai zāles, kas paplašina asinsvadus (piemēram, vazodilatatori, tajā skaitā nitrāti);
zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīns un iekšķīgi lietojamas, piemēram, metformīns);
zāles garīgo traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes, psihožu vai šizofrēnijas ārstēšanai (piemēram, tricikliskie antidepresanti vai antipsihotiskie medikamenti);
zāles, kuras visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrils) vai lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu (sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kuras pieder tā dēvēto mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;
litijs (mānijas vai depresijas ārstēšanai);
kālija bagātinātāji (ieskaitot sāls aizstājējus), kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprims un kotrimoksazols, ko lieto, lai novērstu infekcijas, kuras izraisa baktērijas; ciklosporīnu, imūnsupresantu zāles, ko lieto orgānu transplantāta atgrūšanas novēršanai un heparīns - zāles, ko lieto, lai samazinātu asins recēšanu, lai novērstu recekļus);
sakubitrils / valsartāns (zāles ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai), skatīt arī informāciju sadaļās “Nelietojiet Perindobax šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) (piemēram, ibuprofēns) sāpju mazināšanai vai aspirīns lielās devās;
zāles šoka, astmas vai pazemināta asinsspiediena ārstēšanai (simpatomimētiskie līdzekļi, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns, dopamīns, efedrīns);
injicējamais zelts (lieto, lai ārstētu artrītu);
allopurinols (lieto podagras ārstēšanai);
prokainamīds (lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai);
zāles, ko lieto imūnsistēmas nomākšanai (imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns, takrolims) pēc orgānu transplantācijas, vai arī zāles autoimūno slimību ārstēšanai;
baklofēns (tiek lietots pret muskuļu stīvumu tādu slimību kā, piemēram, multiplās sklerozes gadījumos);
kāliju aizturošas zāles sirds mazspējas ārstēšanai (eplerenons un spironolaktons, dienas devas ir 12,5–50 mg);
estramustīns (vēža ārstēšanai);
ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus, ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju sadaļā „Nelietojiet Perindobax šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Ja Jūs lietojat kādas no iepriekš minētajām zālēm, Jūs varbūt nevarēsiet lietot Perindobax vai arī Jums būs nepieciešama devas pielāgošana vai īpašas analīzes terapijas laikā.
Perindobax kopā ar uzturu un dzērienu
Perindobax jālieto pirms ēdienreizēm.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība, vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums obligāti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Perindobax lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Perindobax vietā lietot kādas citas zāles. Perindobax lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet pēc 3. grūtniecības mēneša šīs zāles lietot nedrīkst , jo lietošana pēc trešā grūtniecības mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Perindobax lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums nozīmēt citas zāles, it īpaši, ja Jūsu bērns ir tikko piedzimis (jaundzimušais) vai dzimis priekšlaicīgi.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Perindobax parasti neietekmē modrību, tomēr dažiem pacientiem zema asinsspiediena dēļ ir iespējams reibonis vai vājums, un tas var ietekmēt spējas vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Pārliecinieties, ka Jūs zināt, kāda ir Jūsu reakcija uz Perindobax terapiju, pirms uzsākt vadīt transportlīdzekļus, apkalpot mehānismus, vai veikt citas darbības, kas var būt bīstamas, ja Jūs neesat pietiekami uzmanīgs.
Perindobax satur laktozi
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir laktozes nepanesība vai kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējaties ar ārstu.
3. Kā lietot Perindobax
Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta vai farmaceita norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Lietojiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens, vēlams katru dienu vienā un tajā pašā laikā, no rīta pirms ēšanas. Ārsts noteiks Jums nepieciešamo devu.
Devas
Turpmākā informācija ir attiecināma uz parastajām Perindobax devām. Atsevišķos gadījumos ārsts var mainīt Jūsu devu, lai nodrošinātu Jums vislabākos rezultātus no šo zāļu lietošanas. Lūdzu, ievērojiet ārsta norādījumus.
Ieteicamās devas ir:
Pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu:
parastā Perindobax sākumdeva ir viena 4 mg tablete, ko lieto vienreiz dienā no rīta. Atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas uz ārstēšanu pēc 1 mēneša ārsts var palielināt devu līdz 8 mg vien reiz dienā. Maksimālā ieteicamā deva augstam asinsspiedienam ir 8 mg dienā.
Ja esat 65 gadus vecs vai vecāks, parastā sākumdeva ir 2 mg vienreiz dienā. Pēc viena mēneša šo devu var palielināt līdz 4 mg vienreiz dienā un, ja nepieciešams, līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Sirds mazspēja: parastā sākumdeva ir 2 mg vienreiz dienā. Pēc divām nedēļām šo devu var palielināt līdz 4 mg vienreiz dienā, ieteicamo maksimālo devu sirds mazspējas gadījumā.
Stabila koronāro artēriju slimība: parastā sākumdeva ir 4 mg vienreiz dienā. Pēc divām nedēļām šo devu var palielināt līdz 8 mg vienreiz dienā, ieteicamo maksimālo devu šai indikācijai. Ja esat 65 gadus vecs vai vecāks, parastā sākumdeva ir 2 mg vienreiz dienā. Pēc vienas nedēļas šo devu var palielināt līdz 4 mg vienreiz dienā un pēc tam uz 8 mg vienreiz dienā nākamajā nedēļā.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Perindobax 4 mg tabletes lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem (jaunākiem par 18 gadiem).
Ja esat lietojis Perindobax vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk lielu devu, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu. Visticamākais efekts pārdozēšanas gadījumā ir zems asinsspiediens, kas var izraisīt reiboni vai nespēku. Ja tā notiek, var palīdzēt apgulšanās ar paceltām kājām.
Ja esat aizmirsis lietot Perindobax
Ir svarīgi lietot zāles katru dienu, jo regulāra ārstēšana dod vislabākos rezultātus. Ja Jūs esat aizmirsis lietot devu, ieņemiet to tiklīdz atcerieties. Neskatoties uz to, ja ir pienācis laiks jau nākamajai devai, izlaidiet aizmirsto devu un turpiniet atbilstoši parastajam devu lietošanas grafikam. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Perindobax
Tā kā ārstēšana ar Perindobax parasti ilgst visu mūžu, pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas Jums jākonsultējas ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums ir jebkura no šīm blakusparādībām, pārtrauciet Perindobax lietošanu un nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai dodieties uz tuvāko slimnīcu:
sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska,
grūtības elpot (angiodēma) - skatīt 2. punktu "Brīdinājumi un piesardzība lietošanā"(retāk – līdz 1 no 100 cilvēkiem);
smags reibonis vai ģībonis zema asinsspiediena dēļ (bieži - 1 no 10 cilvēkiem);
neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība vai sāpes krūtīs (stenokardija) vai sirdslēkme ( ļoti reti - līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
roku vai kāju vājums vai problēmas runāt, kas varētu liecināt par iespējamu insultu (ļoti reti - līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana (bronhospazma) (retāk - var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras vēdera un muguras sāpes, kopā ar ļoti sliktu pašsajūtu (ļoti reti - līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
ādas vai acu dzeltēšana (dzelte), kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti - līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
izsitumi uz ādas, kas bieži sākas ar sarkaniem niezošiem plankumiem uz sejas, rokām vai kājām (daudzformu eritēma) (ļoti reti - līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
Sazinieties ar ārstu, ja jums parādās jebkura no sekojošām blakusparādībām:
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes,
reibonis,
vertigo (griešanās sajūta),
durstīšanas sajūta,
redzes traucējumi,
tinnitus (troksnis ausīs),
klepus,
elpas trūkums,
kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas traucējumi, dispepsija vai gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums),
alerģiskas reakcijas (piemēram, ādas izsitumi vai nieze),
muskuļu krampji,
noguruma sajūta.
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):
noskaņojuma svārstības,
miega traucējumi,
sausums mutē,
stipra nieze vai ļoti izteikti ādas izsitumi,
pūslīšu veidošanās uz ādas,
nieru darbības traucējumi,
impotence,
svīšana,
pārmērīgs eozinofilo leikocītu (balto asins šūnu veids) daudzums,
miegainība,
ģībšana,
ātra vai neregulāra sirdsdarbība (sirdsklauves, tahikardija),
vaskulīts (asinsvadu iekaisums),
fotosensibilizācija (pastiprināta jutība pret saules gaismu),
artalģija (locītavu sāpes),
mialģija ( muskuļu sāpes),
sāpes krūtīs, savārgums,
perifēra tūska,
drudzis,
kritieni,
laboratorisko raksturlielumu pārmaiņas – augsts kālija līmenis asinīs (izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas), zems nātrija līmenis, hipoglikēmija (ļoti zems cukura līmenis asinīs) diabēta slimniekiem, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs un paaugstināts kreatinīna līmenis.
Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
psoriāzes paasinājums,
laboratorisko parametru pārmaiņas: paaugstināts aknu enzīmu līmenis, augsts bilirubīna līmenis serumā.
Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
apjukums,
eozinofila pneimonija (reta tās forma),
rinīts (aizlikts deguns vai izdalījumi no deguna),
akūta nieru mazspēja,
asins laboratorisko raksturlielumu pārmaiņas, piemēram, samazināts leikocītu un eritrocītu skaits, pazemināts hemoglobīna līmenis, samazināts trombocītu skaits.
Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
roku vai kāju pirkstu krāsas pārmaiņas, nejutīgums un sāpes (Reino sindroms).
Koncentrēts urīns (tumšā krāsa), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apjukums un krampji, kas var rasties neatbilstošas ADH sekrēcijas (antidiurētiskā hormona) dēļ. Ja Jums rodas šie simptomi, sazinieties ar ārstu pēc iespējas ātrāk.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Perindobax
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes vai blistera pēc derīguma termiņa beigām („EXP”). Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Perindobax satur
Aktīvā viela ir perindoprila terc-butilamīna sāls. Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc-butilamīna sāls.
Citas sastāvdaļas ir:
laktozes monohidrāts;
mikrokristāliskā celuloze (E460);
magnija stearāts (E470b);
bezūdens koloidālais silīcija dioksīds (E551).
Perindobax ārējais izskats un iepakojums
Perindobax 4 mg tabletes ir baltas līdz pelēkbaltas, kapsulas formas tabletes ar vienā pusē iespiestu „P” un „5” katrā dalījuma līnijas pusē un dziļu dalījuma līniju otrā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
Perindobax 4 mg tabletes ir pieejamas blisteriepakojumos pa 14, 30, 60 un 90 tabletēm.
Veselības aprūpes speciālistiem ir pieejami iepakojumi pa 1x500 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Sun Pharmaceutical Industries Europe B.V., Polarisavenue 87, 2132 JH Hoofddorp, Nīderlande
Ražotāji
Sun Pharmaceutical Industries Europe B.V., Polarisavenue 87, 2132 JH Hoofddorp, Nīderlande
Terapia S.A., 124 Febricii Str., 400 632, Cluj Napoca, Rumānija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
| Itālija | Perindopril Ranbaxy 4 mg compresse |
| Latvija | Perindobax 4 mg tabletes |
| Lietuva | Perindobax 4 mg tabletės |
| Nīderlande | Perindopril tert-butylamine SUN 4 mg tabletten |
| Spānija | Perindopril SUN 4 mg comprimidos EFG |
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta: 06/2019
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē http://www.zva.gov.lv
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
PERINDOBAX 4 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc-butilamīna sāls (tert-butylamini perindoprilum), kas atbilst 3,338 mg perindoprila.
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 29,1925 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Baltas līdz pelēkbaltas, kapsulas formas tabletes ar vienā pusē iespiestu „P” un „5” katrā dalījuma līnijas pusē un dziļu dalījuma līniju otrā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija
Hipertensijas ārstēšanai.
Sirds mazspēja
Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšanai.
Stabila koronārā sirds slimība
Kardiovaskulāro notikumu riska samazināšanai pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē.
Perindobax indicēts lietošanai pieaugušajiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Deva jāpielāgo individuāli, ņemot vērā pacientu profilu (skatīt 4.4. apakšpunktu) un atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai.
Hipertensija
Perindobax var lietot monoterapijā un kombinācijā ar citām antihipertensīvo līdzekļu grupām (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ieteicamā sākuma deva ir 4 mg vienu reizi dienā no rīta.
Pacientiem ar izteikti aktivētu renīna - angiotensīna – aldosterona sistēmu (īpaši, renovaskulāra hipertensija, šķidruma un/vai sāls nepietiekamība, sirds dekompensācija vai smaga hipertensija) var novērot izteiktu asinsspiediena samazināšanos pēc pirmās devas lietošanas. Šādiem pacientiem ieteicama 2 mg sākuma deva un tai jānotiek ārsta uzraudzībā.
Pēc viena mēneša terapijas devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Uzsākot Perindobax terapiju var parādīties simptomātiska hipotensija; tas biežāk ir novērojams pacientiem, kuri lieto diurētiskus līdzekļus. Šā iemesla dēļ ieteicama piesardzība, jo šiem pacientiem var parādīties ūdens un/vai sāls nepietiekamība.
Ja iespējams, diurētisku līdzekļu lietošanu ieteicams pārtraukt 2 – 3 dienas pirms Perindobax terapijas uzsākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Hipertensijas pacientiem, kuriem diurētisku līdzekļu lietošanu nevar pārtraukt, Perindobax terapija jāuzsāk ar 2 mg. Jānovēro nieru darbība un kālija koncentrācija serumā. Tālāka Perindobax devas pielāgošana jāveic, atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai. Ja nepieciešams, diurētiskā līdzekļa lietošanu var atsākt.
Gados vecākiem pacientiem ieteicams terapiju uzsākt ar 2 mg, ja nepieciešams, pēc viena mēneša pakāpeniski devu var palielināt līdz 4 mg, pēc tam, ja nepieciešams, līdz 8 mg, atkarībā no nieru darbības (skatīt tabulu zemāk).
Simptomātiska sirds mazspēja
Perindobax terapiju ieteicams sākt ciešā ārsta uzraudzībā ar sākuma devu 2 mg no rīta, parasti vienlaicīgi ar kāliju izvadošajiem diurētiskajiem līdzekļiem un/vai digoksīnu un/vai bēta blokatoriem. Šo devu var palielināt pēc 2 nedēļām līdz 4 mg vienu reizi dienā, ja pacients to labi panes. Devas pielāgošana ir individuāla katram pacientam, atbilstoši atbildes reakcijai.
Smagas sirds mazspējas gadījumā un citām augsta riska pacientu grupām (pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un noslieci uz elektrolītu līdzsvara traucējumiem, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto diurētiskos un/vai vazodilatējošus līdzekļus), terapiju jāuzsāk stingrā ārsta uzraudzībā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar paaugstinātu simptomātiskās hipotensijas risku, piemēram, pacientiem ar šķidruma un/vai sāls nepietiekamību ar vai bez hiponatriēmijas, pacientiem ar hipovolēmiju vai pacientiem, kuri ir saņēmuši masīvu diurētisku līdzekļu terapiju, pirms terapijas ar Perindobax, ja iespējams, vispirms ir jākoriģē šis stāvoklis. Pirms Perindobax terapijas un tās laikā jānovēro asinsspiediens, nieru darbība un kālija līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Stabila koronāro artēriju slimība
Terapija jāuzsāk pirmās divas nedēļas lietojot Perindobax 4 mg vienu reizi dienā, pēc tam devu palielina līdz 8 mg vienu reizi dienā, atbilstoši nieru darbībai un ja 4 mg devas panesamība ir laba.
Gados vecākiem pacientiem pirmajā nedēļā jālieto 2 mg vienreiz dienā, nākošajā nedēļā - 4 mg vienreiz dienā, tikai pēc tam devu var palielināt līdz 8 mg atbilstoši nieru darbības rādītājiem (skatīt 1. tabulu.). Devu drīkst paaugstināt tikai tad, ja iepriekšējās devas panesamība bijusi laba.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Deva pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāpielāgo atbilstoši kreatinīna klīrensam, kas parādīts 1. tabulā:
1. tabula: Devas pielāgošana nieru mazspējas gadījumā
| Kreatinīna klīrenss (ml/min) | Ietiecamā deva |
| KlKR ≥ 60 | 4 mg dienā |
| 30 < KlKR < 60 | 2 mg dienā |
| 15 < KlKR < 30 | 2 mg katru otro dienu |
| Hemodialīzes pacienti* K1KR<15 | 2 mg dialīzes dienā |
*Dialīzes klīrenss perindoprilātam ir 70 ml/ min. Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, deva ir jālieto pēc hemodialīzes.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Nav pierādīts drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem (jaunākiem par 18 gadiem). Pašlaik pieejamie dati ir aprakstīti 5.1. apakšpunktā, bet ieteikumus par devu nevar sniegt. Šā iemesla dēļ, lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Perindobax ir ieteicams lietot vienu reizi dienā no rīta pirms maltītes.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo perindoprilu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai arī pret jebkuriem citiem AKE inhibitoriem.
Angioedēma anamnēzē, kas saistīta ar AKE inhibitoru terapiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Iedzimta vai idiopātiska angioedēma.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Perindobax lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana ar sakubitrila / valsartāna terapiju. Perindobax lietošanu nedrīkst uzsākt ātrāk par 36 stundām pēc pēdējās sakubitrila / valsartāna devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Ārstnieciskas metodes, kas izraisa asins saskari ar negatīvi uzlādētām virsmām (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Izteikta divpusēja nieru artēriju stenoze vai artērijas stenoze uz vienu funkcionējošu nieri (skatīt 4.4. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Stabila koronāro artēriju slimība
Ja pirmajā perindoprila terapijas mēnesī novēro nestabilu stenokardiju (neskatoties uz to vai tā ir nopietna vai nē), pirms turpmākas terapijas rūpīgi jāizvērtē iespējamā riska/ieguvuma attiecība.
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos. Pacientiem ar nekompensētu hipertensiju simptomātiska, hipotensija novērojama retos gadījumos, biežāk tā novērojama pacientiem ar hipovolēmiju, piemēram, pēc terapijas ar diurētiskiem līdzekļiem, ierobežotu sāls uzturu, dialīzi, caurejas vai vemšanas gadījumos, vai pacientiem, kam ir smaga renīn-atkarīgā hipertensija (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija ir novērota pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju ar vai bez saistītas nieru mazspējas. Tas biežāk novērojams pacientiem ar augstākas pakāpes sirds mazspēju, lietojot lielas cilpas diurētisko līdzekļu devas, hiponatriēmijas vai nieru darbības traucējumu rezultātā. Pacientiem ar paaugstinātu simptomātiskās hipotensijas risku, terapijas uzsākšana un devas pielāgošana ir stingri jānovēro (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu). Līdzīgi apsvērumi attiecas arī uz stenokardijas un cerebrovaskulāro slimību pacientiem, kuriem pārmērīga hipotensija var izraisīt miokarda infarktu vai kādu cerebrovaskulāru notikumu.
Ja attīstās hipotensija, pacients jānovieto guļus stāvoklī uz muguras ar galvu uz leju un, ja nepieciešams, veic intravenozu infūziju ar izotonisku sāls šķīdumu. Pārejoša hipotensijas reakcija nav kontrindikācija turpmākajām devām, ko var lietot bez grūtībām, kad asinsspiediens ir paaugstinājies pēc tilpuma korekcijas.
Dažiem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, kuriem ir normāls vai pazemināts asinsspiediens, Perindobax terapijas laikā var pazemināties asinsspiediens. Šis efekts ir paredzams un parasti nav iemesls terapijas pārtraukšanai. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt nepieciešama Perindobax devas samazināšana vai lietošanas pārtraukšana.
Aortas un mitrālā vārstuļa atveres stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citus AKE inhibitorus, Perindobax ar piesardzību jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa atveres stenozi vai kreisā kambara izsviedes trakta obstrukciju aortas atveres stenozes gadījumā, vai arī hipertrofiskās kardiomiopātijas gadījumā.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) perindoprila sākuma deva jāpielāgo atbilstoši pacienta kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktu) un pēc tam atbilstoši atbildes reakcijai. Regulāra kālija līmeņa un kreatinīna novērošana ir parasta prakse attiecībā uz šiem pacientiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Hipotensija, saistībā ar AKE inhibitoru terapijas uzsākšanu, pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju var novest pie tālākas nieru darbības pasliktināšanās. Šādā situācijā ir novērota akūta nieru mazspēja, kas parasti ir atgriezeniska.
Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgas nieres artērijas stenozi, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, ir novērota urīnvielas un kreatinīna līmeņa paaugstināšanās asinīs, kas parasti ir atgriezeniska pēc terapijas pārtraukšanas. Tas īpaši var attīstīties pacientiem ar nieru mazspēju. Ja ir arī renovaskulāra hipertensija, ir paaugstināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šādiem pacientiem terapija jāuzsāk stingrā ārsta uzraudzībā ar zemām devām un rūpīgu devas titrēšanu. Tā kā diurētisko līdzekļu lietošana var veicināt augstāk minēto stāvokļu attīstību, pirmajās Perindobax terapijas nedēļās, ir jāpārtrauc ar diurētisko līdzekļu lietošana un jānovēro nieru darbība.
Dažiem hipertensijas pacientiem ar iepriekš bijušo klīniski neizteiktu renovaskulāru slimību ir novērota urīnvielas un kreatinīna līmeņa paaugstināšanās, kas parasti ir bijusi viegla un pārejoša, īpaši, ja Perindobax lietoja vienlaicīgi ar diurētiskiem līdzekļiem. Tas biežāk var attīstīties pacientiem ar iepriekš eksistējošo nieru mazspēju. Diurētisku līdzekļu un /vai Perindobax devas samazināšana vai lietošanas pārtraukšana var būt nepieciešama.
Pacientiem ar hemodialīzi
Aprakstītas anafilaktiskas reakcijas pacientiem, kam veikta hemodialīze ar augstas plūsmas membrānu, lietojot vienlaicīgi AKE inhibitorus. Šiem pacientiem ir jāapsver cita tipa dialīzes membrānu lietošana vai citas klases antihipertensīvo līdzekļu lietošana.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes ar Perindobax pacientiem pēc nesenas nieru transplantācijas.
Renovaskulārā hipertensija
Pacientam ar abpusēju nieru artēriju stenozi un vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi lietojot AKE inhibitorus, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstēšana ar diurētiskajiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors.
Nieru funkciju zudums var rasties jau nelielu kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņu gadījumā un pat pacientiem ar vienpusēju nieru artēriju stenozi.
Hipersensitivitāte/Angioedēma
Reti ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes tūska pacientiem, kuri lietojuši AKE inhibitorus, ieskaitot Perindobax (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tas var attīstīties jebkurā terapijas laikā. Šādos gadījumos Perindobax terapiju nekavējoties jāpārtrauc un jāveic atbilstoša novērošana līdz minētie simptomi ir pilnībā izzuduši. Gadījumos, kad ir izolēta lūpu un sejas tūska, tā parasti pāriet bez ārstēšanas, tomēr antihistamīna līdzekļu lietošana var būt lietderīga simptomu samazināšanā.
Angioedēma, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāla. Tā kā šajā gadījumā ir iesaistīta mēle, rīkle vai balsene, kas var izraisīt elpceļu obstrukciju, nekavējoties jāuzsāk neatliekamā terapija, ieskaitot, adrenalīna ievadīšanu un/vai elpceļu caurlaidības nodrošināšanu. Pacientam ir jāatrodas stingrā medicīnas personāla uzraudzībā līdz pilnīgai simptomu izzušanai.
Pacientiem ar angioedēmu anamnēzē, kas nav saistīta ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju, var būt lielāks angioedēmas risks AKE inhibitoru terapijas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Reti ziņots par zarnu angioedēmas gadījumiem pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem. Šiem pacientiem tika novērotas sāpes vēderā (ar vai bez sliktas dūšas vai vemšanas); dažos gadījumos iepriekš netika novērota sejas tūska un C-1 esterāzes līmenis bija normas robežās. Angioedēma tika diagnosticēta procedūru laikā, ieskaitot vēdera kompjūtertomogrāfiju, ultrasonogrāfiju vai operācijas, un simptomi izzuda pēc AKE inhibitoru lietošanas pārtraukšanas. Zarnu angioedēma jāiekļauj diferenciāldiagnozē AKE inhibitorus lietojošiem pacientiem, kuriem novēro sāpes vēderā.
AKE inhibitoru vienlaicīga lietošana ar sakubitrilu / valsartānu ir kontrindicēta, jo pastāv paaugstināts angiondēmas risks. Ārstēšanu ar sakubitrilu / valsartānu nedrīkst uzsākt
ātrāk kā 36 stundas pēc pēdējās Perindobax devas. Ārstēšanu ar Perindobax nedrīkst uzsākt ātrāk kā 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila / valsartāna devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Vienlaicīga AKE inhibitoru lietošana ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkumu ar vai bez elpošanas traucējumiem) (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem, kas jau lieto AKE inhibitorus, uzsākot racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolimua, temsirolima) un vildagliptīna lietošanu, jāievēro piesardzība.
Anafilaktiskas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Pacientiem, kuriem veic zema blīvuma lipoproteīnu aferēzi ar dekstrāna sulfātu, AKE inhibitoru terapijas laikā reti novēro dzīvībai bīstamas anafilaktiskas reakcijas. No šādām reakcijām var izvairīties, pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu pirms katras aferēzes.
Anafilaktiskās reakcijas desensibilizācijas laikā
Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, reti novērotas anafilaktiskās reakcijas desensibilizācijas laikā (piemēram, pret plēvspārņu indi). Tiem pašiem pacientiem no šādām reakcijām izdevās izvairīties, īslaicīgi pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu, bet tās atkārtojās nejauši atsākot terapiju.
Aknu darbības traucējumi
AKE inhibitoru lietošana reti saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz pat zibensveida aknu nekrozei un (dažreiz) nāvei. Šī sindroma mehānisms vēl nav noskaidrots. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem attīstās dzelte vai izteikta aknu enzīmu paaugstināšanās asinīs, jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāsaņem atbilstoša medicīniska palīdzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Neitropēnija/Agranulocitoze/Trombocitopēnija/Anēmija
Neitropēnija/agranulocitoze/trombocitopēnija un anēmija ir aprakstīta pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citām komplikācijām neitropēnija attīstās reti. Perindoprilu ar īpašu piesardzību jālieto pacientiem ar kolagēnām asinsvadu slimībām un tiem pacientiem, kas saņem imūnsupresijas terapiju, allopurinola vai prokainamīda lietošanas laikā, kā arī šo komplicējošo faktoru kombinācijā, īpaši, pacientiem, kam iepriekš bijuši nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem attīstās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģē uz intensīvu antibiotisko līdzekļu terapiju. Ja perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicams regulāri novērot balto asins ķermenīšu skaitu un pacienti ir jāapmāca ziņot par jebkuru infekcijas pazīmi (piemēram, rīkles iekaisums, drudzis).
Rase
AKE inhibitoru izraisīta angioedēma biežāk novērojama tumšādainiem pacientiem nekā gaišas ādas krāsas pacientiem.
Tāpat kā citi AKE inhibitori, perindoprils var būt mazāk efektīvs asinsspiediena samazināšanā tumšādainiem pacientiem nekā gaišas ādas krāsas pacientiem, iespējams, tāpēc, ka tumšādainiem pacientiem biežāk ir sastopams zems renīna līmenis.
Klepus
AKE inhibitoru terapijas laikā saņemti ziņojumi par klepu. Klepus parasti ir sauss, neproduktīvs un pastāvīgs, kas izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus ir jāuzskata par vienu no klepus diferenciāldiagnozes sastāvdaļām.
Ķirurģiska iejaukšanās/anestēzija
Pacientiem lielas ķirurģijas iejaukšanās gadījumā vai anestēzijas laikā ar līdzekļiem, kas var izsaukt hipotensiju, Perindobax var bloķēt angiotensīna II veidošanos sekojot kompensatorai renīna atbrīvošanai. Perindobax terapija jāpārtrauc vienu dienu pirms operācijas. Ja parādās hipotensija un tiek uzskatīts, ka tā ir izrietējusi no šī mehānisma, to var koriģēt, palielinot cirkulācijas apjomu.
Kālija līmenis serumā
AKE inhibitori var izraisīt hiperkalēmiju, jo tie kavē aldosterona izdalīšanos. Pacientiem ar normālu nieru darbību iedarbība parasti nav nozīmīga. Tomēr hiperkaliēmija var rasties pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un / vai pacientiem, kas lieto kāliju saturošus uztura bagātinātājus (ieskaitot sāls aizstājējus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, kas pazīstams arī kā trimetoprims / sulfametoksazols, un, jo īpaši, aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus. Pacientiem, kas saņem AKE inhibitorus, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori jālieto piesardzīgi, bet jākontrolē kālija un nieru darbība serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Diabēta pacienti
Diabēta pacientiem, kurus ārstē ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu rūpīgi jānovēro glikēmija pirmajā AKE inhibitoru terapijas mēnesī (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Litijs
Litija un perindoprila kombinācija parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, kālija saturošie uztura bagātinātāji vai kāliju saturošie sāls aizstājēji
Perindoprila lietošana vienlaicīgi ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošiem sāls aizstājējiem parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Grūtniecība un barošana ar krūti
AKE inhibitoru lietošanu nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Ja vien netiek uzskatīts, ka AKE inhibitoru terapija ir svarīga, pacientēm, kas plāno grūtniecību, jāpiemēro cita antihipertensīvā terapija, kurai ir pierādīts drošuma profils grūtniecības laikā. Ja tiek konstatēta grūtniecība, nekavējoties jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un, ja iespējams, jāuzsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Perindoprila lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.
Laktoze
Perindobax satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu glikozes – galaktozes nepanesību, ar Lapp laktāzes deficītu vai glikozes, galaktozes malabsorbciju.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Primārais aldosteronisms
Pacienti ar primāru hiperaldosteronismu parasti nereaģē uz antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ šo zāļu lietošana nav ieteicama.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubultā bloķēšana, lietojot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar biežāk sastopamām blakusparādībām, piemēram, hipotensiju, hiperkaliēmiju un pavājinātu nieru darbību (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), nekā viena atsevišķa RAAS līdzekļa lietošana (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju:
Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims. Kombinēšana ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas risku.
Vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu):
Aliskirēns:
Pacientiem ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem palielinās hiperkaliēmijas, nieru darbības traucējumu un sirds un asinsvadu saslimstības un mirstības risks.
Ekstrakorporāla ārstēšana:
Ekstrakorporāla ārstēšana, kuras rezultātā ir asins kontakts ar negatīvi uzlādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas plūsmas membrānām (piemēram, poliakrilnitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīna aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo palielinās smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda ārstēšana ir nepieciešama, jāapsver cita veida dialīzes membrāna vai antihipertensīvo līdzekļu klase.
Zāles, kas palielina angioedēmas risku:
AKE inhibitoru vienlaicīga lietošana ar sakubitrilu / valsartānu ir kontrindicēta, jo tas palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav rekomendēta vienlaicīga lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu):
Aliskirēns
Citiem pacientiem, kuriem nav diabēta un nieru bojājumu palielinās hiperkaliēmijas, nieru darbības traucējumu, sirds un asinsvadu saslimstības un mirstības risks.
Vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoriem
Literatūrā ir ziņots, ka vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru pacientiem ar apstiprinātu aterosklerotisku slimību, sirds mazspēju vai diabētu ar mērķorgānu bojājumiem, ir saistīta ar lielāku hipotensijas, samaņas zuduma, hiperkaliēmijas un nieru darbības rādītāju pasliktināšanās (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) biežumu nekā viena renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējoša līdzekļa lietošana. Dubulta blokāde (piem., kombinējot AKE inhibitoru ar angiotensīna II receptoru antagonistu) pieļaujama tikai noteiktos atsevišķos gadījumos, nodrošinot rūpīgu nieru darbības rādītāju, kālija koncentrācijas un asinsspiediena kontrolēšanu.
Estramustīns
Palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioedēmas risks.
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaikus lieto kotrimoksazolu, var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Racekadotrils, mTOR inhibitori (piemēram, sirolims, everolims, temsirolims)
Vienlaicīga AKE inhibitoru lietošana ar racekadotrilu un mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var izraisīt paaugstinātu angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātāji vai kāliju saturošie sāls aizstājēji:
Lai gan kālija līmenis serumā parasti ir normālā robežā, dažiem pacientiem, kas saņem Perindobax, var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturošie uztura bagātinātāji vai kāliju saturošie sāls aizstājēji var izraisīt būtisku kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Jāievēro piesardzība arī tad, ja Perindobax tiek lietots kopā ar citiem līdzekļiem, kas palielina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un citrimoksazolu (trimetoprims / sulfametoksazols), jo ir zināms, ka trimetoprims darbojas kā kāliju aizturošs diurētisks līdzeklis līdzīgi kā amilorīds. Tādēļ nav ieteicams kombinēt Perindobax ar iepriekš minētajām zālēm. Ja ir indicēta vienlaicīga lietošana, tās jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda kālija līmenis serumā.
Litijs
Ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas un toksicitātes paaugstināšanos, vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus. Nav ieteicams lietot perindoprilu vienlaicīgi ar litiju. Gadījumos, kad šāda kombinācija ir nepieciešama, regulāri jānovēro litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama īpaša piesardzība:
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi):
Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Baklofēns
Pastiprināta antihipertensīvā darbība. Kontrolējiet asinsspiedienu un pēc vajadzības pielāgojiet antihipertensīvo līdzekļu devu.
Kāliju nesaudzējoši diurētiskie līdzekļi
Pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, īpaši pacientiem, kam ir šķidruma un/vai sāļu zudums, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās. Hipotensīvās iedarbības iespējamību var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, palielinot šķidruma vai sāļu uzņemšanu pirms terapijas sākuma ar nelielām un pakāpeniski kāpinātām perindoprila devām.
Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš veikta diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi
sāļu vai šķidruma zudumu, vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana pirms AKE inhibitoru terapijas sākuma (šādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju nesaudzējošu diurētisko līdzekli), vai arī AKE inhibitors jāsāk lietot nelielās un pakāpeniski kāpinātās devās.
Sastrēguma sirds mazspējas gadījumā, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitora lietošana jāsāk ļoti nelielā devā, iespējams, pēc paralēli lietotā kāliju nesaudzējošā diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.
Jebkurā gadījumā pirmajās AKE inhibitoru terapijas nedēļās jākontrolē nieru funkcija (kreatinīna koncentrācija).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, ieskaitot acetilsalicilskābi ≥ 3 g/dienā
Lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (piemēram, acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitorus un neselektīvos NPL) var samazināties AKE inhibitoru antihipertensīvā iedarbība. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanās risku, tai skaitā akūtas nieru mazspējas un kālija seruma līmeņa palielināšanās risku, it īpaši pacientiem ar esošiem nieru darbības traucējumiem. Šāda kombinācija jālieto ar piesardzību, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacienti atbilstoši jāhidratē un jāapsver nieru darbības novērošana pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski ārstēšanas laikā.
Kombinācijas, kurām jāpievērš uzmanība:
Antihipertensīvie līdzekļi un vazodilatatori
Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana ar perindoprilu var pastiprināt perindoprila hipotensīvo iedarbību. Vienlaicīga nitroglicerīna, citu nitrātu, vai citu vazodilatatoru lietošana var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)
Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.
Tricikliskie antidepresanti/Antipsihotiskie līdzekļi/Vispārējās anestēzijas līdzekļi
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar noteiktiem anestēzijas līdzekļiem, tricikliskiem antidepresantiem un antipsihotiskiem līdzekļiem, paaugstinās AKE inhibitora hipotensīvā iedarbība (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Simpatomimētiski līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.
Zelts
Reti ziņots par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju) pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem zelta injekcijas (nātrija aurotiomalātu) un AKE inhibitoru, ieskaitot perindoprilu, terapiju.
Ciklosporīns
Vienlaicīgas AKE inhibitoru un ciklosporīna lietošanas laikā var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns
Vienlaicīgas AKE inhibitoru un heparīna lietošanas laikā var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie pierādījumi attiecībā uz teratogenitāti pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī nav pārliecinoši; neskatoties uz to, nevar izslēgt nelielu riska pieaugumu. Ja vien tiek uzskatīts, ka turpmāka AKE inhibitoru lietošana ir būtiska, pacientēm, kas plāno grūtniecību, būtu jāpiemēro alternatīva antihipertensīvā terapija, kurai ir pierādīts drošuma profils grūtniecības laikā. Gadījumos, kad grūtniecība ir konstatēta, AKE inhibitoru terapija jāpārtrauc nekavējoties un, ja iespējams, jāuzsāk alternatīva terapija.
AKE inhibitoru lietošana otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī izraisa cilvēkam fetotoksicitāti (nieru darbības traucējumus, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanos) un neonatālo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu Preklīniskie dati par drošumu). Ja AKE inhibitoru iedarbību konstatēta sākot no otrā grūtniecības trimestra, ieteicama ultrasonogrāfiska augļa izmeklēšana, pievēršot uzmanību augļa nieru darbībai un galvaskausam. Jaundzimušos, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro attiecībā uz hipotensiju (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Tā kā informācija par Perindobax lietošanu laikā, kad baro bērnu ar krūti, nav pieejama, Perindobax lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm jānozīmē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu laikā, kad baro bērnu ar krūti, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu bērnu.
Fertilitāte
Nav novērota ietekme uz reproduktīvo spēju un fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Perindobax nav tiešas ietekmes uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, bet dažiem pacientiem var novērot individuālu reakciju, kas saistīta ar pazeminātu asinsspiedienu, it īpaši terapijas sākumā vai kombinācijā ar citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem.
Tā rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismu.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
a) Drošuma profila kopsavilkums
Perindobax drošuma profils ir līdzīgs AKE inhibitoru drošuma profilam.
Klīniskajos pētījumos visbiežāk ziņotās blakusparādības saistībā ar perindoprilu ir reibonis, galvassāpes, parestēzija, vertigo, redzes traucējumi, troksnis ausīs, hipotensija, klepus, aizdusa, sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, garšas sajūtas traucējumi, dispepsija, slikta dūša, vemšana, nieze, izsitumi, muskuļu krampji un astēnija.
b) Blakusparādību saraksts tabulā
Perindoprila klīnisko pētījumu un/vai pēcreģistrācijas laikā ir ziņots par sekojošām blakusparādībām un tās ir sagrupētas sekojošos biežuma iedalījumos:
Ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100, <1/10), retāk (≥1/1 000 <1/100), reti (≥1/10 000, <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
| MedRAs klasifikācija pēc orgānu sistēmām | Bakusparādības | Biežums |
|---|---|---|
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Eozonofilija | Retāk* |
| Agranulocitoze vai pancitopēnija | Ļoti reti | |
| Hemoglobīna un hematokrīta samazināšanās | Ļoti reti | |
| Leikopēnija/neitropēnija | Ļoti reti | |
| Hemolītiskā anēmija pacientiem ar iedzimtu G-6PDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | |
| Trombocitopēnija | Ļoti reti | |
| Vielmaiņas un uztures traucējumi | Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu) | Retāk* |
| Hiperkaliēmija, atgriezeniska, pārtraucot zāļu lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Retāk* | |
| Hiponatriēmija | Retāk* | |
| Psihiskie traucējumi | Garastāvokļa traucējumi | Retāk* |
| Miega traucējumi | Retāk* | |
| Nervu sistēmas traucējumi | Reibonis | Bieži |
| Galvassāpes | Bieži | |
| Parestēzija | Bieži | |
| Vertigo | Bieži | |
| Miegainība | Retāk* | |
| Sinkope | Retāk* | |
| Apjukums | Ļoti reti | |
| Acu bojājumi | Redzes traucējumi | Bieži |
| Ausu un labirinta bojājumi | Troksnis ausīs | Bieži |
| Sirds funkcijas traucējumi | Palpitācija | Retāk* |
| Tahikardija | Retāk* | |
| Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | |
| Aritmija | Ļoti reti | |
| Miokarda infarkts, iespējams, pēc ilgstošas hipotensijas augsta riska pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | |
| Asinsvadu sistēmas traucējumi | Hipotensija (un efekti, kas saistīti ar hipotensiju) | Bieži |
| Vaskulīts | Retāk* | |
| Insults, iespējams, pēc ilgstošas hipotensijas augsta riska pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti | |
| Reino sindroms | Nav zināms | |
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Klepus | Bieži |
| Aizdusa | Bieži | |
| Bronhospazma | Retāk | |
| Eozonofilā pneimonija | Ļoti reti | |
| Rinīts | Ļoti reti | |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Sāpes vēderā | Bieži |
| Aizcietējums | Bieži | |
| Caureja | Bieži | |
| Garšas sajūtas traucējumi | Bieži | |
| Dispepsija | Bieži | |
| Slikta dūša | Bieži | |
| Vemšana | Bieži | |
| Sausums mutē | Retāk | |
| Pankreatīts | Ļoti reti | |
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Citolītisks vai holestātisks hepatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Ļoti reti |
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Nieze | Bieži |
| Izsitumi | Bieži | |
| Nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu) | Retāk | |
| Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma | Retāk | |
| Fotosensitivitātes rekcijas | Retāk* | |
| Pemphygus | Retāk* | |
| Hiperhidroze | Retāk | |
| Psoriāzes paasinājums | Reti | |
| Erythema multiforme | Ļoti reti | |
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Muskuļu krampji | Bieži |
| Artralģija | Retāk* | |
| Mialģija | Retāk* | |
| Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Nieru nepietiekamība | Retāk |
| Akūta nieru mazspēja | Ļoti reti | |
| Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | Erektīlā disfunkcija | Retāk |
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Astēnija | Bieži |
| Sāpes krūšu kurvī | Retāk* | |
| Savārgums | Retāk* | |
| Perifēra tūska | Retāk* | |
| Drudzis | Retāk* | |
| Izmeklējumi | Urīvielas paaugstināšanās asinīs | Retāk* |
| Kreatinīna paaugstināšanās asinīs | Retāk* | |
| Bilirubīna paaugstināšanās asinīs | Reti | |
| Aknu enzīmu paaugstināšanās | Reti | |
| Savainojumi, saindēšanās un procedūru komplikācijas | Krišana | Retāk* |
*Biežums aprēķināts no klīnisko pētījumu spontānajiem ziņojumiem par blakusparādībām.
Lietojot citus AKE inhibitorus, ziņots par neatbilstošu antidiurētiskā hormona (ADH) sindroma sekrēciju. Neatbilstošu ADH var uzskatīt par ļoti retu, bet iespējamu komplikāciju perindoprila treapijai, kas satur AKE inhibitoru.
Klīniskie pētījumi
Randomizētā EUROPA pētījuma laikā tika konstatētas tikai nopietnas blakusparādības. Dažiem pacientiem novēroja nopietnas blakusparādības: 16 (0,3 %) no 6122 perindoprila grupas pacientu un 12 (0,2 %) no 6107 placebo grupas pacientu. Perindoprila grupā 6 pacientiem tika novērota hipotensija, 3 pacientiem tika novērota angioedēma un 1 pacientam pēkšņa sirds blokāde. Vairākiem pacientiem terapija tiks pārtraukta dēļ klepus, hipotensijas vai citas perindoprila nepanesības rezultātā, bet placebo grupā tas tika novērots retāk, attiecīgi 6 % (n=366) pret 2,1 % (n=129).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pieejama ierobežota informācija par pārdozēšanu cilvēkiem. Simptomi, kas ir sasaistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu var būt sekojoši: hipotensija, cirkulators asinsrites šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reibonis, nemiers un klepus.
Ieticamā pārdozēšanas terapija ir intravenoza fizioloģiskā šķīduma ievadīšana. Ja attīstās hipotensija, pacientu ir jānogulda horizontāli ar paceltām kājām. Ja iespējams, jāapsver intravenoza infūzija ar angiotensīna II receptoru blokatoriem un/ vai kateholamīniem. Perindoprilu no asinsrites sistēmas var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Terapija ar kardiostimulatoru piemērota pacientiem ar bradikardiju, kuri nereaģē uz medikamentozo terapiju. Regulāri jāpārbauda dzīvībai svarīgo orgānu darbība, elektrolītu un kreatinīna līmenis serumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīnu konvertējoši inhibitori.
ATĶ kods: C09AA04
Darbības mehānisms
Perindoprils inhibē fermentu, kas pārvērš angiotensīnu I par angiotensīnu II (angiotensīnu konvertējošais enzīms – AKE). Konvertējošais ferments jeb kināze ir eksopeptidāze, kas veic gan angiotensīna I konversiju par angiotensīnu II, kurš ir vazokonstriktors, gan bradikinīna, kurš ir vazodilatators, degradāciju inaktīvā heptapeptīdā.
AKE inhibīcijas rezultātā plazmā samazinās angiotensīns II, kas izraisa paaugstinātu renīna aktivitāti plazmā (renīna izdales negatīvā atgriezeniskās saites inhibēšana) un samazinātu aldosterona sekrēciju. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, tad AKE inhibēšanas rezultātā paaugstinās cirkulējošā un lokālā kalikreīnkinīna sistēmas aktivitāte (un tādēļ arī prostaglandīnu sistēma).
Iespējams, ka šis mehānisms veicina asinsspiediena samazināšanos AKE inhibitoru ietekmē un ir daļēji atbildīgs arī par dažām blakusparādībām (piemēram, klepu).
Perindoprils darbojas kā aktīvais metabolīts perindoprilāts. Citi metabolīti in vitro neuzrāda AKE aktivitātes inhibīciju.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Hipertensija
Perindoprils ir aktīvs pie visām arteriālās hipertensijas pakāpēm: vieglas, vidējas un smagas; sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena samazināšanās ir novērojama gan guļus, gan stāvus pozīcijās.
Perindoprils samazina perifēro vaskulāro rezistenci, samazinot patoloģiski paaugstināto asinsspiedienu, kā rezultātā, perifērijā pieaug asins plūsma, kam nav ietekmes uz sirdsdarbību.
Parasti asins plūsma nierēs paaugstinās, kamēr glomerulārais filtrācijas ātrums (GFĀ) parasti paliek nemainīga.
Hipotensīvās iedarbības maksimums tiek sasniegts 4 – 6 stundas pēc vienas perindoprila devas lietošanas un efektivitāte saglabājas 24 stundas diennaktī: antihipertensīvais efekts dozēšanas perioda beigās ir 87 – 100 % no maksimālā efekta.
Asinsspiediena krišanās sasniedzama ātri. Pacientiem, kas reaģē uz terapiju, asinsspiediens normalizējas mēneša laikā un saglabājas stabils bez nozīmīgām svārstībām.
Terapiju pārtraucot, neparādās atcelšanas fenomens.
Perindoprils samazina kreisā kambara hipertrofiju.
Cilvēkiem, perindoprilam ir pierādītas vazodilatatoras īpašības. Perindoprils uzlabo lielo artēriju elastību, koriģē strukturālas alterācijas mazajās artērijās.
Kombinētā terapija ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem izsauc papildus sinerģiju. AKE inhibitoru un tiazīdu kombinācija samazina arī hipokaliēmijas risku, ko izraisa diurētisko līdzekļu lietošana.
Sirds mazspēja
Perindobax samazina sirds darbu, samazinot pirmsslodzi un pēcslodzi.
Pētījumi pacientiem ar sirds mazspēju ir pierādījuši:
kreisā un labā kambaru pildīšanās spiediena samazināšanos;
kopējas perifērās asinsvadu pretestības samazināšanos;
sirds izsviedes tilpuma palielināšanos un uzlabotu sirds indeksu.
Salīdzinošos pētījumos, Perindobax pirmās devas – 2 mg lietošana pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu sirds mazspēju, nebija saistīta ar būtisku asinsspiediena pazemināšanos līdzīgi kā placebo.
Pacientiem ar stabilu koronāro sirds slimību:
EUROPA pētījums bija multicentru, starptautisks, randomizēts, dubultakls, placebo kontrolēts pētījums, kas ilga 4 gadus.
Divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12218) pacienti vecumā virs 18 gadiem tika sadalīti (randomizēti): 6110 pacienti – perindoprila 8 mg grupā un 6108 pacienti placebo grupā.
Pētījuma populācijā bija pacienti ar koronāro sirds slimību bez sirds mazspējas klīniskām pazīmēm. Kopumā 90 % pacientu bija bijis miokarda infarkts un/vai koronāra revaskularizācija. Lielākā daļa pētījuma pacientu saņēma pētāmās zāles papildus parastajai terapijai, kas ietver antiagregantus, lipīdu līmeni mazinošus līdzekļus un bēta blokatorus.
Galvenais efektivitātes kritērijs bija mirstība no kardiovaskulāra notikuma, miokarda infarkts bez letāla iznākuma un/vai sirds apstāšanās ar sekmīgu tās darbības atjaunošanu. Ārstēšana ar 8 mg perindoprila reizi dienā radīja nozīmīgu absolūtu primārā efektivitātes kritērija samazinājumu par 1,9 % (relatīvā riska samazinājums par 20 %, 95 % TI [9,4; 28,6] – p<0,001).
Pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē salīdzinājumā ar placebo grupu novēroja primārā efektivitātes raksturlieluma absolūto samazinājumu par 2,2 %, kas atbilst RRS par 22,4 % (95 % TI [12,0; 31,6] – p<0,001).
Lietošana bērniem
Perindoprila lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta.
Atklātā nesalīdzinošā klīniskā pētījumā ar 62 bērniem vecumā no 2 līdz 15 gadiem ar hipertensiju un glomerulāro filtrācijas ātrumu >30ml/min/1,73m2, pacienti saņēma perindoprilu vidēji devā 0,07 mg/kg. Deva tika pielāgota individuāli, lietojot līdz maksimālajai devai 0,135 mg/kg/dienā, atbilstoši katram pacientam un asinsspiediena izmaiņām.
59 pacienti pabeidza trīs mēnešu pētījuma periodu un 36 pacienti pabeidza pētījuma pagarinājuma periodu, t.i., tika apsekoti vismaz 24 mēnešus (vidējais pētījuma ilgums: 44 mēneši).
Ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem iepriekš ārstētiem pacientiem sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens bija stabils no pētījumā iekļaušanas brīža līdz pēdējai pacientu novērtēšanai. Iepriekš neārstētiem pacientiem asinsspiediens samazinājās.
Pēdējā pacientu novērtēšanā vairāk nekā 75% bērnu sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens bija zem 95. percentiles.
Perindoprila drošums atbilda zināmajam drošuma profilam.
Klīniskie pētījumi par renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulto blokādi:
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas perindoprils ātri uzsūcas un maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedz 1 stundas laikā. Perindoprila pusperiods plazmā ir 1 stunda.
Perindoprils ir prekursors. Apmēram 27 % no kopējā absorbētā perindoprila daudzuma tiek pārvērsti par aktīvo metabolītu perindoprilātu. Turklāt aktīvajam perindoprilātam perindoprils sadalās vēl piecos metabolītos, kas visi ir neaktīvi. Maksimālā perindoprilāta koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 – 4 stundu laikā.
Tā kā barības uzņemšana samazina perindoprila pārveidošanos par perindoprilātu un tādējādi arī biopieejamību, Perindobax jālieto iekšķīgi vienā dienas devā pirms brokastīm.
Pierādīta lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.
Izkliede
Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir apmēram 0,2 l/kg. Perindoprilāta saistīšanās ar plazmas proteīniem galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, ir 20 %), tomēr tā ir atkarīga no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek izvadīts ar urīnu, un tā brīvās frakcijas terminālais pusperiods ir apmēram 17 stundas, stabilu koncentrāciju sasniedzot 4 dienās.
Īpašas pacientu grupas
Perindoprilāta eliminācija no organisma ir lēnāka gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar sirds vai nieru darbības traucējumiem. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ieteicama devas pielāgošana atkarībā no nieru darbības traucējumu pakāpes (kreatinīna klīrensa).
Perindoprilāts tiek izvadīts no asinsrites ar dialīzi; tās klīrenss ir 70 ml/min.
Perindoprila kinētika ir izmainīta aknu cirozes gadījumā: pamatsavienojuma molekulas klīrenss aknās ir samazināts uz pusi. Tomēr izveidotā perindoprilāta daudzums nemainās, tāpēc nav nepieciešama devas piemērošana (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Hroniskas perorālās toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem), mērķa orgāni bija nieres, radot atgriezenisku bojājumu.
In vitro, in vivo pētījumos nenovēroja mutagenitāti.
Reproduktīvie pētījumi (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) neuzrādīja embriotoksicitātes un teratogenitātes pazīmes. Tomēr angiotensīnu konvertējošajiem inhibitoriem kā klasei ir konstatēti blakus efekti uz vēlīno augļa attīstību, kā rezultātā tika novērota augļa nāve un iedzimti defekti grauzējiem un trušiem: nieru bojājumi, palielināta peri- un postnatālā mirstība.
Auglība netika ietekmēta ne žurku tēviņiem, ne mātītēm.
Ilgstošos pētījumos ar žurkām un pelēm kancerogenitāte netika novērota.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts
Mikrokristāliskā celuloze (E460)
Magnija stearāts (E572)
Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds (E551)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH blisteriepakojumi:
Caurspīdīgi PVH/Alumīnija folijas blisteri.
Cieti blisteriepakojumi:
Stingri, gaismas necaurlaidīgi/Alumīnija blisteri.
Iepakojumi pa 14, 30, 60 vai 90 tabletēm un slimnīcu iepakojumi pa 500 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un lietošanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sun Pharmaceutical Industries Europe B.V., Polarisavenue 87, 2132 JH Hoofddorp, Nīderlande.
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
08-0128
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2008.gada 12.maijs.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 9. janvāris
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
06/2019
