Stopress 4 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Tert-butylamini perindoprilum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
5.48 €
08-0289-01
08-0289
Pharmaceutical Works "Polpharma" S.A., Poland
30-MAY-14
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
4 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Pharmaceutical Works Polpharma SA, Poland
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Stopress 4 mg, 8 mg tabletes
Tert-butylamini perindoprilum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Stopress un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Stopress lietošanas
3. Kā lietot Stopress
4. Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Stopress
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Stopress un kādam nolūkam to lieto
Aktīvā viela perindoprils pieder zāļu grupai, ko dēvē par angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem. AKE inhibitori darbojas, paplašinot asinsvadus organismā, kā rezultātā tajos var pazemināties spiediens, tādēļ Jūsu sirdij ir vieglāk caur tiem sūknēt asinis.
Stopress lieto šādos gadījumos:
augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai;
lai ārstētu sirds mazspēju (stāvokli, kad sirds nespēj pārsūknēt pietiekami daudz asiņu, lai apmierinātu organisma vajadzības);
sirds notikumu, piemēram, sirdslēkmes, riska mazināšanai pacientiem ar stabilu koronāru sirds slimību (stāvoklis, kad ir samazināta vai bloķēta asins piegāde sirdij), kam jau ir bijusi sirdslēkme un/vai veikta operācija, lai uzlabotu sirds asins apgādi, paplašinot attiecīgos asinsvadus.
Kas Jums jāzina pirms Stopress lietošanas
Nelietojiet Stopress šādos gadījumos
Ja Jums ir alerģija pret perindoprilu, jebkuru citu AKE inhibitoru vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jūsu grūtniecības laiks pārsniedz 3 mēnešus (arī grūtniecības agrīnajās stadijās ieteicams labāk izvairīties lietot Stopress - skatīt apakšpunktu „Grūtniecība”);
ja Jums AKE inhibitoru lietošanas laikā ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēkšana, sejas, mēles vai rīkles tūska, intensīva nieze vai ļoti izteikti ādas izsitumi vai ja Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem šādi simptomi (stāvoklis, kas tiek saukts par angioneirotisku tūsku) ir bijuši jebkuros citos apstākļos;
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Stopress lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:
ja Jums ir aortas atveres stenoze (sašaurināts galvenais asinsvads, pa kuru asinis izplūst no sirds), hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība) vai nieru artēriju stenoze (sašaurinātas nieres apasiņojošās artērijas);
ja Jums ir jebkura cita sirds slimība;
ja Jums aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir nieru darbības traucējumi vai tiek veikta dialīze;
ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība (saistaudu slimība), piemēram, sistēmiska sarkanā vilkēde vai sklerodermija;
ja Jums ir diabēts;
ja ievērojat diētu ar ierobežotu sāls saturu vai lietojat kāliju saturošus sāls aizvietotājus;
ja Jums ir paredzēta anestēzija un/vai plaša ķirurģiska operācija;
ja Jums paredzēta ZBL aferēze (holesterīna izvade no Jūsu asinsrites ar iekārtas palīdzību);
ja Jums ir paredzēta desensibilizējoša ārstēšana, lai vājinātu bišu vai lapseņu dzēlienu izraisītās alerģijas ietekmi;
ja Jums nesen ir bijusi caureja vai slikta dūša vai ja Jums ir organisma dehidratācija;
ja esat melnādains pacients, Jums ir palielināts angioedēmas (alerģiskas reakcijas, kas izraisa sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūsku) iespējamība, turklāt šajā pacientu grupā Stopress mazāk iedarbīgi pazemina asinsspiedienu;
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.
- aliskirēnu;
ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, var būt palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks:
racekadotrilu – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai,
zāles, kuras lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolimu, sirolimu, everolimu),
vildagliptīnu – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Stopress šādos gadījumos”.
Ja šķiet, ka Jums ir vai varētu būt iestājusies grūtniecība, par to jāpastāsta savam ārstam. Grūtniecības agrīnajās stadijās Stopress nav ieteicams, bet pēc Jūsu grūtniecības 3. mēneša tā lietošana nav atļauta, jo lietošana šajā grūtniecības stadijā var nopietni kaitēt Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu „Grūtniecība”).
Bērni un pusaudži
Bērniem un pusaudžiem Stopress nav ieteicams.
Citas zāles un Stopress
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Ārstēšanu ar Stopress var ietekmēt citas zāles. Jūsu ārstam iespējams būs jāmaina deva un/vai jāveic citi piesardzības pasākumi. Tās ir:
ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktos „Nelietojiet Stopress šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai, tostarp aliskirēns un diurētiskie līdzekļi (zāles, kas palielina nieru izvadītā urīna daudzumu);
sakubitrils kombinācijā ar valsartānu – lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem (skatīt 2. punktu „Nelietojiet Stopress šādos gadījumos”);
kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus (piemēram, spironolaktonu, triamterēnu vai amilorīdu) un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai, un heparīnu – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai);
kāliju aizturošas zāles sirds mazspējas ārstēšanai (eplerenons un spironolaktons, ja dienas devas ir 12,5–50 mg);
litija preparāti depresijas ārstēšanai;
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns) sāpju atvieglošanai vai lielas aspirīna devas;
zāles diabēta ārstēšanai (piemēram, insulīns, metformīns vai vildagliptīns);
baklofēns (tiek lietots pret muskuļu stīvumu tādu slimību kā, piemēram, multiplās sklerozes gadījumos);
zāles garīgo traucējumu, piemēram, depresijas, spriedzes, šizofrēnijas u. c. ārstēšanai (piemēram, tricikliskie antidepresanti un antipsihotiskie līdzekļi);
imūnsupresanti (zāles organisma aizsargmehānisma vājināšanai), kas pēc orgānu transplantācijas tiek lietotas autoimūnu traucējumu ārstēšanai (piemēram, ciklosporīni vai takrolims);
estramustīns (vēža ārstēšanai);
allopurinols (podagras ārstēšanai);
prokaīnamīds (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);
asinsvadus paplašinošie līdzekļi, tostarp nitrāti (preparāti, kuru iedarbība paplašina asinsvadus);
zāles zema asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai (piemēram, efedrīns, noradrenalīns vai adrenalīns);
zelta sāļi, īpaši intravenozai ievadīšanai (reimatoīdā artrīta simptomu ārstēšanai);
daži anestēzijas līdzekļi;
zāles, kuras visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrils) vai lai izvairītos no transplantēto orgānu atgrūšanas (sirolimu, everolimu un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru grupai). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Stopress kopā ar uzturu un dzērienu
Stopress jālieto pirms ēšanas.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Ja Jums šķiet, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība, Jums par to jāpastāsta savam ārstam. Parasti Jūsu ārsts pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināsiet, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, ieteiks pārtraukt Stopress lietošanu, kā arī ieteiks Stopress vietā lietot citas zāles. Grūtniecības agrīnajās stadijās Stopress nav ieteicams, bet pēc grūtniecības trešā mēneša to lietot nav atļauts, jo pēc grūtniecības trešā mēneša tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Ja zīdāt vai plānojat sākt zīdīt bērnu, pastāstiet par to savam ārstam. Mātēm, kuras zīda bērnu, Stopress nav ieteicams, un, ja Jūs vēlaties zīdīt bērnu, ārsts var izvēlēties citas zāles (īpaši tad, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai piedzimis priekšlaikus).
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Stopress parasti neietekmē modrību, tomēr dažiem pacientiem zema asinsspiediena dēļ ir iespējams reibonis vai vājums. Ja Jums ir minētās parādības, var būt traucēta Jūsu spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Kā lietot Stopress
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.
Ieņemiet savu tableti, uzdzerot glāzi ūdens, vislabāk vienā un tai pašā dienas laikā no rīta pirms brokastīm. Jums nepieciešamo devu noteiks Jūsu ārsts.
Ieteicamās devas
Augsts asinsspiediens: parastā sākumdeva un balstdeva ir 4 mg vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, pēc viena mēneša šo devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā. 8 mg dienā ir maksimālā ieteicamā deva augsta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja Jūsu vecums ir vismaz 65 gadi, parastā sākumdeva ir 2 mg vienu reizi dienā. Pēc viena mēneša šo devu var palielināt līdz 4 mg vienu reizi dienā, un vēlāk, ja nepieciešams, līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Sirds mazspēja: parastā sākumdeva ir 2 mg vienu reizi dienā. Pēc divām nedēļām šo devu var palielināt līdz 4 mg vienu reizi dienā – tā ir maksimālā sirds mazspējas ārstēšanai ieteicamā deva.
Stabila koronārā sirds slimība: parastā sākumdeva ir 4 mg vienu reizi dienā. Pēc divām nedēļām šo devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā – tā ir maksimālā šīs indikācijas gadījumos ieteicamā deva.
Ja Jūsu vecums ir vismaz 65 gadi, parastā sākumdeva ir 2 mg vienu reizi dienā. Pēc vienas nedēļas šo devu var palielināt līdz 4 mg vienu reizi dienā, bet vēl pēc nedēļas – līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Bērniem un pusaudžiem lietošana nav ieteicama.
Ja esat lietojis Stopress vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar tuvākās slimnīcas pirmās palīdzības nodaļu vai pastāstiet par to savam ārstam. Pēc pārdozēšanas visvairāk iespējamā parādība ir zems asinsspiediens, kas savukārt var izraisīt reiboni vai ģīboni. Šādā gadījumā var palīdzēt atgulšanās, paceļot kājas uz augšu.
Ja esat aizmirsis lietot Stopress
Ir svarīgi savas zāles lietot katru dienu, jo regulāra ārstēšanās ir iedarbīgāka. Tomēr tad, ja esat aizmirsis lietot savu Stopress devu, nākamā deva jālieto parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Stopress
Tā kā ārstēšana ar Stopress parasti ilgst visu mūžu, pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas Jums jākonsultējas ar savu ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums ir jebkura no šīm blakusparādībām, nekavējoties pārtrauciet preparāta lietošanu un nekavējoties dodieties pie ārsta:
sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska vai apgrūtināta elpošana;
smags reibonis vai sinkope;
neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība vai sāpes krūtīs;
stipras sāpes vēderā.
Iespējamās blakusparādības (dilstošā sastopamības secībā) ir;
Bieži (var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 10 cilvēkiem):
galvassāpes, reibonis, vertigo, durstīšanas sajūta, redzes traucējumi, troksnis ausīs, zema asinsspiediena izraisīta viegla reiboņa sajūta, klepus, elpas trūkums, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas traucējumi, dispepsija vai gremošanas traucējumi, caureja vai aizcietējums), alerģiskas reakcijas (piemēram, ādas izsitumi vai nieze), krampji vai noguruma sajūta.
Retāk (var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 100 cilvēkiem):
noskaņojuma svārstības, miega traucējumi, bronhu spazmas (spiediena sajūta krūtīs, sēkšana un elpas trūkums), sausums mutē, angioedēma (tādi simptomi kā sēkšana vai sejas, mēles vai rīkles tūska), stipra nieze vai ļoti izteikti ādas izsitumi, pūslīšu veidošanās uz ādas, nieru darbības traucējumi, impotence, svīšana, pārmērīgs eozinofilo leikocītu daudzums, miegainība, ģībšana, sirdsklauves, tahikardija, vaskulīts (asinsvadu iekaisums), fotosensibilizācija (pastiprināta jutība pret saules gaismu), locītavu sāpes, muskuļu sāpes, sāpes krūtīs, savārgums, perifēra tūska, drudzis, kritieni un laboratorisko raksturlielumu pārmaiņas – augsts kālija līmenis asinīs (izzūd pēc preparāta lietošanas pārtraukšanas), zems nātrija līmenis, hipoglikēmija (ļoti zems cukura līmenis asinīs) diabēta slimniekiem, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs un paaugstināts kreatinīna līmenis.
Reti (var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 1000 cilvēkiem):
laboratorisko parametru pārmaiņas – paaugstināts aknu enzīmu līmenis un augsts bilirubīna līmenis serumā.
Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 10 000 cilvēkiem):
apjukums, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi (neregulāra sirdsdarbība, infarkts un insults), eozinofila pneimonija (reta tās forma), rinīts (aizlikts deguns vai izdalījumi no deguna), multiformā eritēma, akūta sirds mazspēja, asiņu laboratorisko raksturlielumu pārmaiņas, piemēram, samazināts leikocītu un eritrocītu skaits, pazemināts hemoglobīna līmenis, samazināts trombocītu skaits, aizkuņģa dziedzera iekaisums (izraisa stipras vēdera un muguras sāpes) un hepatīts.
Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): Roku vai pirkstu krāsas maiņa, piemēram, gaiša, zila līdz sarkana, nejutīgums un sāpes (Reinas parādība).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003, Tālr.: +371 67078400, Fakss: +371 67078428, Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Stopress
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Stopress satur
Aktīvā viela ir perindoprils. Viena tablete satur 4 mg vai 8 mg perindoprila terc-butilamīna sāls.
- Citas sastāvdaļas ir mannīts, A tipa krospovidons, bāzisks butilēts metakrilāta kopolimērs, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, magnija stearāts.
Stopress ārējais izskats un iepakojums
Stopress 4 mg: baltas, abpusēji izliektas garenas formas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs. Tableti var sadalīt divās vienādās devās.
Stopress 8 mg: baltas, apaļas un plakanas tabletes.
Vienā iepakojumā ir 30 tabletes.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Pharmaceutical Works POLPHARMA SA
19 Pelplińska Street
83-200 Starogard Gdański, Polija
Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka pārstāvniecību:
Farmacinės įmonės „Polpharma“ atstovybė
E. Ožeškienės g 18a
44254 Kaunas, Lietuva
Tel. + 370 37 325131
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Stopress 4 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc-butilamīna (tert-Butylamini-perindoprilum), kas atbilst 3,34 mg perindoprila.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tabletes.
Baltas, abpusēji izliektas garenas formas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs.
Tableti var sadalīt divās vienādās devās.
4. Klīniskā informācija
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija
Hipertensijas ārstēšana.
Sirds mazspēja
Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšana.
Stabila koronārā sirds slimība
Kardiālo notikumu riska mazināšanai pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Deva individuāli jāpielāgo atbilstoši pacienta profilam (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiedienam.
Hipertensija
Perindoprilu var lietot monoterapijas veidā vai kombinētajā terapijā kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ieteicamā sākumdeva ir 4 mg, ko lieto vienu reizi dienā no rīta.
Pacientiem ar izteikti aktivētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu (jo īpaši pacientiem ar renovaskulāru hipertensiju, sāls un/vai cirkulējoša šķidruma tilpuma samazināšanos, sirds dekompensāciju vai smagu hipertensiju) pēc sākumdevas lietošanas iespējama pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās. Šādiem pacientiem ieteicamā sākumdeva ir 2 mg, un ārstēšana jāsāk, pacientam atrodoties mediķu uzraudzībā.
Pēc vienu mēnesi ilgas ārstēšanas devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Pēc terapijas uzsākšanas ar perindoprilu var rasties simptomātiska hipotensija; tās iespējamība ir lielāka pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto arī diurētiskus līdzekļus. Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, jo šiem pacientiem var būt cirkulējoša šķidruma tilpuma samazināšanās un/vai sāls deficīts.
Ja iespējams, 2–3 dienas pirms terapijas uzsākšanas ar perindoprilu jāpārtrauc diurētisko līdzekļu lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar hipertensiju, kam diurētisko līdzekļu lietošanu pārtraukt nav iespējams, terapija ar perindoprilu jāsāk ar 2 mg devu. Jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā. Turpmākā perindoprila deva jāpielāgo atbilstoši asinsspiedienam. Ja vajadzīgs, var atsākt lietot diurētiskos līdzekļus.
Gados vecākiem pacientiem ārstēšana jāsāk ar 2 mg devu, ko pēc viena mēneša var palielināt līdz 4 mg, bet pēc tam, ja nepieciešams un atkarībā no nieru darbības, līdz 8 mg (skatīt tabulu zemāk).
Simptomātiska sirds mazspēja
Perindoprilu, ko parasti lieto kombinācijā ar kāliju neaizturošiem diurētiskiem līdzekļiem un/vai digoksīnu, un/vai bēta adrenoreceptoru blokatoriem, ieteicams sākt lietot stingrā mediķu uzraudzībā; ieteicamā sākumdeva ir 2 mg, ko lieto no rīta. Šo devu ar ne mazāk kā 2 nedēļu intervālu var palielināt par 2 mg līdz 4 mg vienu reizi dienā, ja vien pacients šādu devu panes. Devas pielāgošanai jābūt balstītai uz klīnisko atbildes reakciju konkrētajam pacientam.
Pacientiem ar smagu sirds mazspēju un citiem pacientiem, ko pieskaita augsta riska grupai (pacienti ar nieru funkciju traucējumiem un noslieci uz elektrolītu līmeņa traucējumiem, pacienti, kas vienlaicīgi saņem ārstēšanu ar diurētiskiem līdzekļiem un/vai vazodilatatoriem), ārstēšana jāsāk stingrā rūpīgā uzraudzībā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem, kam ir augsts simptomātiskas hipotensijas risks, piem., pacientiem ar sāļu zudumu kopā ar hiponatriēmiju vai bez tās, pacientiem ar hipovolēmiju vai pacientiem, kas saņēmuši intensīvu diurētisku līdzekļu terapiju, pirms ārstēšanas ar perindoprilu minētie stāvokļi, ja iespējams, jākoriģē. Gan pirms ārstēšanas ar perindoprilu, gan tās laikā rūpīgi jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Stabila koronārā sirds slimība
Perindoprils jāsāk lietot devā 4 mg vienu reizi dienā divas nedēļas; pēc tam, atkarībā no nieru darbības un pie nosacījuma, ka 4 mg deva ir labi panesta, deva jāpalielina līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Gados vecākiem pacientiem vienu nedēļu jāsaņem 2 mg vienu reizi dienā, nākamajā nedēļā — 4 mg vienu reizi dienā, un pēc tam atkarībā no nieru darbības devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā (sk. 1. tabulu “Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā”). Devu drīkst palielināt vienīgi tad, ja iepriekš lietotā zemākā deva ir labi panesta.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Deva pacientiem ar pavājinātu nieru darbību jānosaka, pamatojoties uz kreatinīna klīrensu, kā norādīts 1. tabulā.
1. tabula. Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā
| Kreatinīna klīrenss (ml/min) | Ieteicamā deva |
| ClCR ≥ 60 | 4 mg dienā |
| 30 < ClCR < 60 | 2 mg dienā |
| 15 < ClCR < 30 | 2 mg katru otro dienu |
| Pacienti, kam veic hemodialīzi*, ClCR < 15 | 2 mg dialīzes dienā |
* Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, minētā deva jālieto pēc dialīzes.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Šo zāļu efektivitāte un drošums, lietojot bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam), līdz šim nav pierādīta. Tādēļ šo zāļu lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Perindoprilu ieteicams lietot vienu reizi dienā — no rītiem pirms ēdienreizes.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru citu AKE inhibitoru, vai pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Angioedēma anamnēzē saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju.
Iedzimta vai idiopātiska angioedēma.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Stopress lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Perindoprila lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Stabila koronārā sirds slimība
Ja pirmajos perindoprila terapijas mēnešos rodas nestabilas stenokardijas epizode, pirms turpmākas ārstēšanas rūpīgi jāizvērtē ieguvuma un riska attiecība.
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju simptomātisku hipotensiju novēro reti; lielāka tās rašanās iespējamība ir pacientiem, kam bijis šķidruma zudums, piemēram, diurētisko līdzekļu lietošanas, diētas ir ierobežotu sāls uzņemšanu, dialīzes, caurejas vai vemšanas rezultātā, vai kam ir bijusi izteikta renīnatkarīga hipertensija (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija novērota pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju un saistītu nieru mazspēju vai bez tās. Vislielākā tās rašanās iespējamība ir pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kad tiek lietoti cilpas diurētiskie līdzekļi lielās devās, ir hiponatriēmija vai nieru darbības traucējumi. Pacienti, kam ir palielināts simptomātiskas hipertensijas risks, terapijas sākšanas un devas pielāgošanas laikā rūpīgi jānovēro (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu). Līdzīgi apsvērumi attiecināmi uz pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai cerebrovaskulāru slimību, kuru gadījumā pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Ja rodas hipotensija, pacients jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, viņam jāievada 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdums intravenozas infūzijas veidā. Pārejoša hipotensīva reakcija nav kontrindikācija turpmākām devām, kuras parasti bez problēmām var lietot, tiklīdz pēc šķidruma daudzuma palielināšanās ir paaugstinājies asinsspiediens.
Dažiem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, kam ir normāls vai zems asinsspiediens, lietojot perindoprilu, var vēl vairāk pazemināties sistēmiskais asinsspiediens. Šāda iedarbība ir paredzama, un parasti tā nav iemesls ārstēšanas pārtraukšanai. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt nepieciešams samazināt perindoprila devu vai pārtraukt tā lietošanu.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze/ hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citus AKE inhibitorus, perindoprilu piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, piemēram, aortas atveres stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) perindoprila sākumdeva jāpielāgo atbilstoši pacienta kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktu), bet pēc tam — atbilstoši pacienta atbildes reakcijai uz ārstēšanu. Darbā ar šādiem pacientiem parastās medicīniskās prakses sastāvdaļa ir kālija un kreatinīna līmeņa regulāra kontrolēšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju hipotensija pēc AKE inhibitoru terapijas sākšanas var vēl vairāk pavājinātu nieru darbību. Ir saņemti ziņojumi par akūtas nieru mazspējas rašanos šādos gadījumos, kas parasti bijusi atgriezeniska.
Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, novērots paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, kas parasti ir atgriezenisks, pārtraucot terapiju. Īpaši liela šādu traucējumu rašanās varbūtība ir pacientiem ar nieru mazspēju. Ja ir arī renovaskulāra hipertensija, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šādu pacientu ārstēšana jāsāk stingrā mediķu uzraudzībā, lietojot nelielas devas un piesardzīgi veicot devu titrēšanu. Tā kā ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem var veicināt iepriekš minēto traucējumu rašanos, pirmajās perindoprila terapijas nedēļās to lietošana jāpārtrauc un jākontrolē nieru darbības rādītāji.
Dažiem pacientiem, kuri slimoja ar hipertensiju un kuriem nebija iepriekš bijušas acīmredzamas nieru asinsvadu slimības, paaugstinājās urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna koncentrācija serumā, īpaši, ja perindoprilu lietoja kopā ar diurētisku līdzekli; minētie traucējumi parasti bija viegli izteikti un pārejoši. Lielāka šādu simptomu rašanās iespējamība ir pacientiem, kam iepriekš ir bijusi pavājināta nieru darbība. Var būt nepieciešama diurētiskā līdzekļa un/vai perindoprila devas samazināšana, un/vai lietošanas pārtraukšana.
Pacienti, kam veic hemodialīzi
Pacientiem, kam veic dialīzi ar augstas caurlaidības membrānām un kas vienlaikus tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, ir ziņots par anafilaktoīdām reakcijām. Šādiem pacientiem jāapsver iespēja izmantot atšķirīga tipa dialīzes membrānu vai lietot citas grupas antihipertensīvo līdzekli.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par perindoprila lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieres transplantācija.
Paaugstināta jutība/angioedēma
Retos gadījumos ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēmu pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp perindoprilu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tūska var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Tādā gadījumā nekavējoties jāpārtrauc lietot perindoprilu un jāsāk atbilstošs monitorings, kas jāturpina līdz simptomu pilnīgai izzušanai. Gadījumos, kad pietūkums aptvēra tikai seju un lūpas, traucējumi parasti izzuda bez ārstēšanas, lai gan šādu simptomu novēršanā noderīgi bijuši antihistamīni.
Angioedēma, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāla. Ja tūska skar mēli, balss spraugu vai balseni un ir aizdomas, ka tā varētu izraisīt elpceļu obstrukciju, steidzami jāsniedz neatliekamā palīdzība. Tā var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai pacienta elpceļu atbrīvošanu. Pacientam jābūt stingrā mediķu uzraudzībā, līdz panākta pilnīga un ilgtspējīga simptomu izzušana.
Pacientiem, kam anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks, saņemot AKE inhibitorus (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Ziņots, ka pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, retos gadījumos radusies zarnu angioedēma. Šiem pacientiem bija sāpes vēderā (ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tām), dažos gadījumos pirms tam nebija sejas angioedēma, un C-1 esterāzes līmenis bija normas robežās. Angioedēmu diagnosticēja, izmantojot vēdera DT skenēšanu, ultrasonogrāfiju vai ķirurģiskas operācijas laikā, un simptomi izzuda pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas. Ja pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, rodas vēdera sāpes, diferenciāldiagnostikā jāiekļauj zarnu angioedēma.
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc perindoprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar perindoprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes ar dekstrāna sulfātu laikā, radušās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām izvairījās, pirms katras aferēzes aizturot AKE inhibitoru terapiju.
Anafilaktiskas reakcijas desensibilizācijas laikā
Bijuši atsevišķi ziņojumi par pacientiem, kuriem, lietojot AKE inhibitorus, desensibilizācijas terapijas laikā ar plēvspārņu (bites, lapsenes) indi radās ilgstošas, dzīvību apdraudošas anafilaktoīdas reakcijas. AKE inhibitori piesardzīgi jālieto alerģiskiem pacientiem, kuri saņem desensibilizācijas terapiju, un no to lietošanas jāizvairās pacientiem, kuriem veic imūnterapiju ar plēvspārņu indi. Pacientiem, kuriem nepieciešama gan AKE inhibitoru lietošana, gan desensibilizācija, šīs reakcijas var novērst, īslaicīgi pārtraucot AKE inhibitora lietošanu vismaz 24 stundas pirms ārstēšanas.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitori ir bijuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz straujai aknu nekrozei un (dažkārt) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikti paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jānodrošina atbilstoša medicīniska novērošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Neitropēnija/ agranulocitoze/ trombocitopēnija/ anēmija
Ir ziņots par neitropēniju, agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju pacientiem, kas saņēmuši AKE inhibitorus. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplicējošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Perindoprils īpaši piesardzīgi jāordinē pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimībām, pacientiem, kuri lieto imūnsupresantu terapiju, pacientiem, kuriem tiek veikta ārstēšana ar allopurinolu vai prokainamīdu, vai šo komplicējošo faktoru kombinācijas gadījumā, īpaši, ja ir iepriekš esoša pavājināta nieru funkcija. Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kuras dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu antibiotiku terapiju. Ja perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski pārbaudīt leikocītu skaitu un pacienti jālūdz ziņot par jebkurām infekcijas pazīmēm (piemēram, rīkles iekaisums, drudzis).
Rase
AKE inhibitori pacientiem ar melnu ādas krāsu angioedēmu izraisa biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.
Tāpat kā citi AKE inhibitori, arī perindoprils var būt mazāk efektīvs attiecībā uz asinsspiediena pazemināšanu melnās rases cilvēkiem nekā pacientiem ar citu ādas krāsu; iespējams, to nosaka zemas renīna koncentrācijas stāvokļu palielinātā izplatība starp pacientiem ar melnu ādas krāsu, kuri slimo ar hipertensiju.
Klepus
Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu ir ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir pastāvīgs, neproduktīvs un izzūd pēc terapijas beigām. Klepus diferenciāldiagnozes ietvaros jāapsver AKE inhibitoru izraisīts klepus.
Ķirurģiskas operācijas/ anestēzija
Pacientiem, kam tiek veiktas liela mēroga ķirurģiskas operācijas, anestēzijai izmantojot līdzekļus, kas izraisa hipotensiju, perindoprils bloķē angiotensīna II veidošanos un kompensējoši renīna izdalīšanos. Vienu dienu pirms operācijas terapija jāpārtrauc. Ja rodas hipotensija un domājams, ka tas ir šī mehānisma dēļ, to var koriģēt, palielinot šķidruma daudzumu.
Hiperkaliēmija
AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas rašanās riska faktori ir nieru mazspēja, nieru darbības traucējumi, vecums (>70 gadi), cukura diabēts, hipoaldosteronisms vai interkurenti notikumi, īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metaboliska acidoze un vienlaicīga kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona, triamterēna vai amilorīda), angiotensīna receptoru blokatoru, kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju, kā arī citu zāļu, kuru lietošana saistīta ar kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (piem., heparīna, trimetoprima vai kotrimoksazola, kas pazīstams arī kā trimetoprims/sulfametoksazols), lietošana. Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju lietošana var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnu, dažkārt letālu aritmiju.
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pacienti ar cukura diabētu
Pacientiem ar cukura diabētu, kuri tiek ārstēti ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmajos ārstēšanas mēnešos ar AKE inhibitoru rūpīgi jākontrolē glikēmijas kontrole (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Litijs
Litija kombinēšanu ar perindoprilu parasti neiesaka (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Kāliju aizturošas zāles, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Parasti neiesaka kombinēt perindoprilu un kāliju aizturošas zāles, kāliju saturošus uztura bagātinātājus un kāliju saturošus sāls aizvietotājus (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nedrīkst sākt lietot AKE inhibitorus. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Zāles, kas rada hiperkaliēmiju
Dažas zāles vai to grupas var palielināt hiperkaliēmijas rašanos: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīns, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims. Šo zāļu kombinācijas palielina hiperkaliēmijas risku.
Vienlaicīga lietošana kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Aliskirēns
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem palielinās hiperkaliēmijas, nieru darbības pavājināšanās un kardiovaskulāras saslimstības un mirstības risks.
Sakubitrils/valsartāns
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Aliskirēns
Pacientiem, kuriem nav cukura diabēta vai nieru darbības traucējumu, palielinās hiperkaliēmijas, nieru darbības pavājināšanās un kardiovaskulāras saslimstības un mirstības risks.
Vienlaicīga AKE inhibitora un angiotensīna receptoru blokatora lietošana
Literatūrā ziņots, ka pacientiem ar konstatētu aterosklerotisku slimību, sirds mazspēju vai cukura diabētu ar mērķorgānu bojājumu, vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru ir saistīta ar lielāku hipotensijas, sinkopes, hiperkaliēmijas un nieru darbības pavājināšanās (arī akūtas nieru mazspējas) risku, salīdzinot ar viena renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējoša līdzekļa lietošanu. Divkārša blokāde (piemēram, kombinējot AKE inhibitoru ar angiotensīna II receptoru antagonistu) jāierobežo līdz individuāli noteiktiem gadījumiem, stingri uzraugot nieru darbību, kālija līmeni un asinsspiedienu.
Estramustīns
Palielinās blakusparādību, piemēram, angioneirotiskas tūskas (angioedēmas) risks.
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar perindoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija (potenciāli letāla), īpaši kopā ar nieru darbības traucējumiem (hiperkaliēmijas pastiprināšanās). Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja perindoprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ perindoprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.
Par spironolaktona lietošanu sirds mazspējas gadījumā skatīt turpmāk.
Litijs
Vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus, ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti. Vienlaicīgu perindoprila un litija lietošanu neiesaka, bet, ja šāda kombinācija tiek uzskatīta par nepieciešamu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro īpaša piesardzība
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi)
Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļas un pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju.
Baklofēns
Pastiprinās antihipertensīvā darbība. Ja nepieciešams, kontrolē asinsspiedienu un pielāgo antihipertensīvo zāļu devu.
Kāliju neaizturoši diurētiski līdzekļi
Pacientiem, kuri lieto diurētiskus līdzekļus, īpaši tiem, kuriem ir samazināts šķidruma un/vai sāļu līmenis organismā, pēc AKE inhibitora terapijas sākšanas var pārmērīgi pazemināties asinsspiediens. Hipotensīvas reakcijas risku var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, palielinot šķidruma vai sāļu uzņemšanu pirms terapijas sākšanas ar mazām perindoprila devām, ko pakāpeniski palielina.
Arteriālas hipertensijas gadījumā, ja iepriekšēja terapija ar diurētisku līdzekli var būt izraisījusi sāļu/šķidruma līmeņa samazināšanos, pirms AKE inhibitora lietošanas sākšanas vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana, pēc tam atsākot kāliju neaizturoša diurētiska līdzekļa lietošanu, vai sāk lietot mazāko AKE inhibitora devu, ko pakāpeniski palielina.
Ar diurētisku līdzekli ārstētas sastrēguma sirds mazspējas gadījumā sāk lietot ļoti mazu AKE inhibitora devu, ja iespējams, pēc kāliju neaizturoša diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.
Visos gadījumos dažu pirmo AKE inhibitora lietošanas nedēļu laikā jākontrolē nieru darbība (kreatinīna līmenis).
Kāliju aizturoši diurētiski līdzekļi (eplerenons, spironolaktons)
Eplerenona vai spironolaktona devas no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un maza AKE inhibitora deva.
Ārstējot II-IV klases sirds mazspēju (pēc NYHA klasifikācijas) ar izsviedes frakciju < 40% un iepriekš lietojot AKE inhibitorus un cilpas diurētiskos līdzekļus, pastāv hiperkaliēmijas (arī letālas) risks, īpaši ja netiek ievēroti ieteikumi par šīs kombinācijas lietošanu.
Pirms kombinācijas lietošanas sākšanas jāpārbauda, vai nav hiperkaliēmija un nieru darbības traucējumi.
Ārstēšanas pirmajā mēnesī ieteicama stingra kālija un kreatinīna līmeņa kontrole reizi nedēļā, bet pēc tam reizi mēnesī.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tai skaitā aspirīns ≥ 3 g/dienā
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīviem NPL), var samazināties AKE inhibitoru antihipertensīvā iedarbība. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu risku, tai skaitā iespējamu akūtu nieru mazspēju un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, it īpaši pacientiem ar jau iepriekš pavājinātu nieru funkciju. Šāda kombinācija jālieto ar piesardzību, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina adekvāta hidratācija un jāapsver nieru darbības kontroles nepieciešamība pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski pēc tam.
mTOR inhibitori un racekadotrils
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ciklosporīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro piesardzība
Antihipertensīvie un asinsvadus paplašinošie līdzekļi
Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var pastiprināt perindoprila asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Vienlaicīga nitroglicerīna un citu nitrātu vai asinsvadus paplašinošo līdzekļu lietošana var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)
Pacientiem, kurus ārstē ar AKE inhibitoru, ir palielināts angioedēmas risks gliptīna samazinātas dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitātes dēļ.
Acetilsalicilskābe, trombolītiski līdzekļi, bēta adrenoreceptoru blokatori, nitrāti
Perindoprilu var lietot vienlaikus ar acetilsalicilskābi (ja to lieto kā trombolītisku līdzekli), trombolītiskiem līdzekļiem, bēta adrenoreceptoru blokatoriem un/vai nitrātiem.
Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi
Noteiktu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu lietošana vienlaikus ar AKE inhibitoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Simpatomimētiskie līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.
Zelts
Reti ziņots par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju) pacientiem, kuri vienlaikus saņem zelta injekcijas (nātrija aurotiomalātu) un AKE inhibitoru terapiju, ieskaitot perindoprilu.
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt palielināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
| Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). |
Epidemioloģiskie dati neliecina par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī, taču nelielu riska palielinājumu izslēgt nevar. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc toksiskas ietekmes uz augli riska dēļ un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AKE inhibitoru iedarbība otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisīja fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Oligohidramnija var būt saistīta ar augļa plaušu hipoplāziju un skeleta deformāciju. Ja otrajā grūtniecības trimestrī vai vēlāk ir ticis lietots AKE inhibitors, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru funkcijas un galvaskausa pārbaudi. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas hipotensija (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Tā kā informācija par Stopress lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, Stopress nav ieteicams un vēlams lietot alternatīvus preparātus ar labāk noskaidrotu lietošanas drošuma profilu zīdīšanas laikā (jo īpaši tad, ja ar krūti tiek barots jaundzimušais vai priekšlaikus dzimis zīdainis).
Fertilitāte
Ietekme uz reproduktīvo funkciju vai fertilitāti nav novērota.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Perindoprilam nav tiešas ietekmes uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, bet dažiem pacientiem var rasties individuālas reakcijas, kas saistītas ar zemu asinsspiedienu, īpaši ārstēšanas sākumā vai lietojot kombinācijā ar citām antihipertensīvām zālēm.
Tādēļ spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus var būt traucēta.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
a. Kopsavilkums par drošuma īpašībām
Peridoprila drošuma īpašības atbilst AKE inhibitoru drošuma īpašībām:
Klīniskos pētījumos un perindoprila lietošanā novērotās biežākās blakusparādības ir šādas: reibonis, galvassāpes, parestēzija, vertigo, redzes traucējumi, troksnis ausīs, hipotensija, klepus, elpas trūkums, sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, garšas sajūtas pārmaiņas, gremošanas traucējumi, slikta dūša, vemšana, nieze, izsitumi, muskuļu krampji un astēnija.
b. Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā
Klīniskos pētījumos un/vai pēcreģistrācijas lietošanas laikā novērotas šādas perindoprila blakusparādības, kas iedalāmas šādās biežuma kategorijās:
ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nav nosakāms, izmantojot pieejamos datus).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk: eozinofilija*
Ļoti reti: agranulocitoze vai pancitopēnija, hemoglobīna un hematokrīta samazināšanās, leikopēnija/neitropēnija, hemolītiska anēmija pacientiem ar iedzimtu glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu), trombocitopēnija.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk: hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)*, hiperkaliēmija, kas ir atgriezeniska pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu)*, hiponatriēmija*.
Psihiskie traucējumi
Retāk: garastāvokļa vai miega traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: galvassāpes, reibonis, vertigo, parestēzija.
Retāk: miegainība*, sinkope*
Ļoti reti: apmulsums.
Acu bojājumi
Bieži: redzes traucējumi.
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži: troksnis ausīs.
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk: sirdsklauves*, tahikardija*
Ļoti reti: aritmija, stenokardija, miokarda infarkts, iespējams, izteiktas hipotensijas rezultātā augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: hipotensija un ar hipotensiju saistītas parādības.
Retāk: vaskulīts*
Ļoti reti: insults, iespējams, pēc pārāk izteiktas hipotensijas augstam riskam pakļautiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži: klepus, dispnoja.
Retāk: bronhospazmas.
Ļoti reti: eozinofila pneimonija, rinīts.
Nav zināmi: Reino sindroms.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas, dispepsija, caureja, aizcietējums.
Retāk: sausuma sajūta mutē.
Ļoti reti: pankreatīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti: hepatīts — citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi, nieze.
Retāk: sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma, nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu), fotosensibilizācijas reakcijas*, pemfigoīds*, hiperhidroze.
Reti: psoriāzes paasinājums
Ļoti reti: Erythema multiforme.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži: muskuļu krampji.
Retāk: artralģija*, mialģija*.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk: nieru mazspēja.
Ļoti reti: akūta nieru mazspēja.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk: erektilā disfunkcija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži: astēnija.
Retāk: sāpes krūtīs*, savārgums*, perifēra tūska*, pireksija.
Izmeklējumi
Retāk: paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs*, paaugstināta kreatinīna koncentrācija asinīs*
Reti: paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs un aknu enzīmu līmenis.
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Retāk: krišana*.
* Biežums aprēķināts pēc nevēlamo blakusparādību klīniskos pētījumos un spontānos ziņojumos norādītām nevēlamām blakusparādībām
Klīniskie pētījumi
Pētījuma EUROPA nejaušinātajā daļā tika apkopota informācija vienīgi par nopietnām blakusparādībām. Nopietnas blakusparādības radās tikai dažiem pacientiem: 16 (0,3%) no 6122 pacientiem, kuri saņēma perindoprilu, un 12 (0,2%) no 6107 pacientiem, kuri saņēma placebo. Ar perindoprilu ārstēto pacientu grupā hipotensiju novēroja 6 pacientiem, angioedēmu — 3 pacientiem, bet pēkšņu sirds apstāšanos — 1 pacientam. Klepus, hipotensijas vai cita veida nepanesības dēļ no pētījuma izstājās vairāk pacientu, kas lietoja perindoprilu, salīdzinot ar pacientiem, kas lietoja placebo, proti, 6,0% (n = 366) pret 2,1% (n = 129).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400 Fakss: +371 67078428 Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Pieejami ierobežoti dati par pārdozēšanu cilvēkiem. Simptomi, kas saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu, var ietvert hipotensiju, cirkulatoru šoku, elektrolītu līdzsvara traucējumus, nieru mazspēju, hiperventilāciju, tahikardiju, sirdsklauves, bradikardiju, reiboni, trauksmi un klepu.
Ieteicamā terapija pārdozēšanas gadījumā ir intravenoza 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto šoka pozīcijā. Var apsvērt arī ārstēšanu ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu, ja tāda pieejama. Perindoprilu no asinsrites var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Bradikardijas gadījumā, kad tā nepadodas terapijai, indicēta kardiostimulatora lietošana. Pastāvīgi jākontrolē organisma stāvokļa galvenie rādītāji, elektrolītu līmenis serumā un kreatinīna koncentrācija.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitors, monopreparāti;
ATĶ kods: C09A A04.
Darbības mehānisms
Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārvērš par angiotensīnu II (angiontensīnu konvertējošais enzīms, AKE).
Konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas angiotensīnu I ļauj pārvērst par vazokonstriktoru angiontensīnu II, kā arī izraida vazodilatatora bradikinīna sašķelšanu līdz neaktīvam heptapeptīdam.
Farmakodinamiskā iedarbība
AKE inhibīcijas rezultātā pazeminās angiotensīna II koncentrācija plazmā, kā rezultātā palielinās renīna aktivitāte plazmā (inhibējot negatīvo ietekmi uz renīna izdalīšanos) un samazinās aldosterona sekrēcija. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibīcijas rezultātā arī palielinās cirkulējošā un lokālā kalikreīnkinīna sistēmas aktivitāte (un tādējādi arī tiek aktivēta arī prostaglandīnu sistēma). Iespējams, ka šis mehānisms sekmē AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo darbību un daļēji nosaka noteiktas to blakusparādības (piem., klepu).
Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolīta, proti, perindoprilāta, starpniecību. Citiem metabolītiem in vitro nav konstatēta spēja inhibēt AKE.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Hipertensija
Perindoprils iedarbojas uz jebkuras smaguma pakāpes hipertensiju: viegli izteiktu, mērenu un smagu; sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos novēro gan guļus, gan stāvus pozā.
Perindoprils mazina perifērisko asinsvadu pretestību, kā rezultātā pazeminās asinsspiediens. Tādējādi pastiprinās perifēriskā asinsrite, neietekmējot sirdsdarbību.
Parasti pastiprinās arī asinsrite nierēs, bet glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) parasti paliek nemainīgs.
Maksimālu antihipertensīvo darbību novēro 4–6 stundas pēc vienas devas lietošanas, un darbības ilgums ir vismaz 24 stundas: ieplakas darbība ir aptuveni 87–100% no maksimālās darbības.
Asinsspiediena pazemināšanos novēro jau pēc neilga laika. Pacientiem, kas reaģē uz ārstēšanu, stabilizācija tiek panākta viena mēneša laikā un turpinās bez tahiflaksijas rašanās.
Pārtraucot ārstēšanu, nerodas “atsitiena” efekts.
Perindoprils mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Ir pierādīts, ka perindoprils cilvēkiem paplašina asinsvadus. Tas uzlabo lielo artēriju elastību un mazina mazo artēriju media slāņa un lūmena attiecību.
Papildinoša terapija ar tiazīdu diurētiskiem līdzekļiem izraisa sinerģiju, kam raksturīga darbības summēšanās. Lietojot AKE inhibitora un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa kombināciju, samazinās arī diurētisko līdzekļu lietošanas izraisītas hipokaliēmijas risks.
Sirds mazspēja
Perindoprils samazina sirds darbu, mazinot pirmsslodzi un pēcslodzi.
Pētījumos ar pacientiem, kam ir sirds mazspēja, pierādīts:
- samazināts kreisā un labā kambara pildīšanās spiediens;
- samazināta kopējā perifēriskā pretestība;
- palielināts sirds izsviedes tilpums un uzlabots sirds indekss.
Salīdzinošajos pētījumos 2 mg perindoprila pirmā lietošanas reize pacientiem ar viegli izteiktu līdz mērenu sirds mazspēju nebija saistīta ar būtisku asinsspiediena pazeminājumu, salīdzinot ar placebo.
Pacienti ar stabilu koronāru sirds slimību
EUROPA pētījums bija starptautisks, nejaušināts, dubultaizklāts, placebo kontrolēts daudzcentru klīniskais pētījums, kura ilgums bija 4 gadi.
Pavisam tajā piedalījās divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12218) pacienti, vecāki par 18 gadiem, kas pēc nejaušības principa tika iedalīti 8 mg lielas perindoprila devas (n = 6110) vai placebo grupā (n = 6108).
Pētījuma dalībniekiem bija koronāras sirds slimības simptomi bez sirds mazspējas klīniskajām pazīmēm.
Kopumā 90% pacientu iepriekš bija bijis miokarda infarkts un/vai iepriekš bijusi koronāra revaskularizācija.
Vairums pacientu saņēma pētāmo preparātu papildus tradicionālajai terapijai, kas ietvēra trombocītu inhibitorus, lipīdu līmeni pazeminošus līdzekļus un bēta adrenoreceptoru blokatorus.
Galvenais efektivitātes kritērijs bija kardiovaskulāras mirstības, neletāla miokarda infarkta un/vai sirds apstāšanās ar veiksmīgu reanimāciju kombinācija. Ārstēšana ar 8 mg perindoprila vienu reizi dienā ļāva būtiski un absolūti mazināt primārā kritērija biežumu, proti, par 1,9% (relatīvā riska samazinājums par 20%, 95% TI [9,4; 28,6] – p < 0,001). Pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē tika novērots primārā kritērija absolūtais samazinājums par 2,2%, kas atbilda RRS par 22,4% (95% TI [12,0; 31,6] – p<0,001), salīdzinot ar placebo.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 stundas laikā. Biopieejamība ir 65–70%.
Peridoprils ir pirmszāles. Aptuveni 20% no kopējā perindoprila daudzuma, kas uzsūcas organismā, tiek pārveidoti aktīvajā metabolītā. Bez aktīvā metabolīta perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3–4 stundu laikā.
Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību, perindoprils jālieto tikai vienas devas veidā — no rīta, tukšā dūšā.
Pierādīta lineāra saistība starp perindoprila devu un tā līmeni plazmā.
Izkliede
Nesaistīta perindoprilāta sadalījuma tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Saistīšanās ar olbaltumvielām nav izteikta (perindoprilāta saistīšanās ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu ir mazāk nekā 30%), taču tā ir atkarīga no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un nesaistītas frakcijas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3–5 stundas. Ar angiotensīnu konvertējošā enzīmu saistīta perindoprilāta disociācijas rezultātā tiek iegūts “efektīvs” 25 stundu eliminācijas pusperiods, kā rezultātā 4 dienu laikā tiek sasniegta līdzsvara koncentrācija.
Pēc atkārtotas lietošanas perindoprila uzkrāšanos nenovēro.
Īpašas pacientu grupas
Vecāka gadagājuma pacientiem perindoprilāta eliminācija ir palēnināta, tāpat kā pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju. Nieru mazspējas gadījumā vēlams pielāgot devu atkarībā no traucējumu smaguma pakāpes (kreatinīna klīrensa rādītājus).
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Pacientiem ar aknu cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: pirmvielas aknu klīrenss ir samazināts uz pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās, un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Hroniskas perorālas toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem) mērķa orgāns bija nieres, kam tika nodarīti neatgriezeniski bojājumi.
Mutagenitāte pētījumos in vitro vai in vivo nav novērota.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes. Tomēr ir pierādīts, ka grauzējiem un trušiem angiontensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupai piederoši līdzekļi atstāja nevēlamu ietekmi uz augļa attīstību, kā rezultātā auglis gāja bojā vai radās iedzimtas patoloģijas, proti, nieru bojājumi, kā arī pieauga mirstības biežums dzemdību laikā un pēcdzemdību periodā.
Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm nebija fertilitātes traucējumu.
Kancerogenitāte ilgtermiņa pētījumos ar žurkām pelēm nav novērota.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mannīts
A tipa krospovidons
Bāzisks butilēts metakrilāta kopolimērs
Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas .
6.5. Iepakojuma veids un saturs
ACLAR/PVH/alumīnija blisteri ir iepakoti kartona kastītēs.
Iepakojuma lielums ir 30 tabletes.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Pharmaceutical Works POLPHARMA SA
19 Pelplińska Street, 83-200 Starogard Gdański, Polija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
08-0289
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 24.10.2008
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 15.05.2014
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
