Movalis

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Movalis 7,5 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 7,5 mg

4-hidroksi-2-metil-N-(5-metil-2-tiazolil)-2H-1,2-benzotiazīna-3-karboksamīda-1,1-dioksīda (=meloksikāma) (Meloxicamum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra tablete satur 22,3 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Gaiši dzeltenas apaļas tabletes ar uzņēmuma logo vienā pusē un iegravētu kodu 59D/59D otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

- īslaicīgai sāpīga osteoartrīta simptomātiskai terapijai

- ilgstošai reimatoīdā artrīta vai ankilozējošā spondilīta simptomātiskai terapijai

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Kopējā dienas deva jālieto vienreiz dienā.

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Simptomātiskās terapijas nepieciešamība un efektivitāte periodiski jāpārskata, īpaši osteoartrīta pacientiem.

Osteoartrīta paasinājumi: 7,5 mg dienā (viena 7,5 mg tablete).

Nepieciešamības gadījumā devu var palielināt līdz 15 mg dienā (divas 7,5 mg tabletes).

Reimatoīdais artrīts, ankilozējošais spondilīts: 15 mg dienā (divas 7,5 mg tabletes).

(skatīt arī „Speciālas populācijas” zemāk)

Atkarībā no terapeitiskās efektivitātes devu var samazināt līdz 7,5 mg dienā (viena 7,5 mg tablete).

NEDRĪKST PĀRSNIEGT 15 MG/DIENĀ.

Speciālas populācijas

Vecākiem pacientiem un pacientiem ar paaugstinātu nevēlamu blakusparādību risku (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Ieteicamā ilgstošas reimatoīdā artrīta vai ankilozējošā spondilīta simptomātiskas terapijas deva ir 7,5 mg dienā. Pacientiem ar paaugstinātu nevēlamu blakusparādību risku ārstēšanu jāsāk ar 7,5 mg/dienā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru funkcijas traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacienti, kuriem tiek veikta hemodialīze smagas nieru mazspējas dēļ deva nedrīkst pārsniegt 7,5 mg dienā.

Pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu (piemēram, pacienti ar kreatinīna klīrensu virs 25 ml/min) nieru mazspēju devas samazināšana nav nepieciešama. (Pacientiem ar smagu nieru mazspēju, ja netiek veikta dialīze, skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu funkcijas traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu funkcijas traucējumiem devas samazināšana nav nepieciešama. (Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3 apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Movalis 7,5 mg tabletes ir kontrindicētas bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Movalis 7,5 mg tabletes jālieto ēšanas laikā, uzdzerot ūdeni vai citu šķidrumu.

Šīs zāles pieejamas arī citās devās, kas var būt labāk piemērotas.

4.3. Kontrindikācijas

Šīs zāles ir kontrindicētas šādos gadījumos:

- paaugstināta jutība pret meloksikāmu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

- grūtniecības trešais trimestris (skatīt 4.6. apakšpunktu „Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti”);

- bērni un pusaudži līdz 16 gadu vecumam;

- paaugstināta jutība pret līdzīgas darbības zālēm, piemēram citiem NPL, acetilsalicilskābi. Meloksikāmu nedrīkst nozīmēt pacientiem, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai citu NPL lietošanas parādījušies astmas simptomi, deguna polipi, angioneirotiskā tūska vai nātrene;

- kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai perforācija anamnēzē, kas saistīta ar NPL lietošanu;

- aktīva peptiska čūla/hemorāgija vai minētie traucējumi anamnēzē (divas vai vairākas pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes);

- smagi aknu darbības traucējumi;

- smaga nieru mazspēja, ja netiek veikta hemodialīze;

- kuņģa-zarnu trakta asiņošana, nesena cerebrovaskulāra asiņošana vai citi ar asiņošanu saistīti traucējumi;

- smaga sirds mazspēja.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.2. apakšpunktu un „Kuņģa-zarnu trakta un sirds-asinsvadu sistēmas traucējumu risks”).

Nepietiekama terapeitiskā efekta gadījumos nedrīkst pārsniegt maksimāli ieteicamo dienas devu, kā arī nedrīkst terapijai pievienot citu NPL, jo tas var paaugstināt toksicitāti bez pierādīta terapeitiskā ieguvuma. Jāizvairās no meloksikāma vienlaicīgas lietošanas ar citu NPL, kā arī ciklooksigenāzes-2 selektīvo inhibitoru.

Meloksikāms nav piemērots pacientiem akūtu sāpju mazināšanai.

Ja dažu dienu laikā nav vērojama uzlabošanās, terapijas klīniskais nozīmīgums ir jāpārskata.

Jāņem vērā jebkādi dati par ezofagītu, gastrītu un/vai peptisku čūlu anamnēzē un jānovērtē to stāvoklis pirms meloksikāma terapijas uzsākšanas. Pacients ar šādu slimību anamnēzi regulāri jāuzrauga, lai meloksikāma terapijas laikā izslēgtu iespējamu recidīvu rašanos.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ziņojumi par KZT asiņošanu, čūlu vai perforāciju (arī ar letālu iznākumu) ir saņemti saistībā ar visiem NPL. Tie var rasties jebkurā terapijas brīdī, ar vai bez brīdinājuma simptomiem vai nopietniem KZT traucējumiem anamnēzē.

KZT asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu. Lielāks minēto nevēlamo blakusparādību risks ir arī tiem pacientiem, kuriem anamnēzē bijusi čūla, īpaši ar komplikācijām: asiņošanu vai perforāciju (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar iespējami mazāku NPL devu. Šajos, kā arī gadījumos, kad tiek lietota acetilsalicilskābe (aspirīns) mazās devās vai citas zāles ar palielinātu KZT nevēlamu blakusparādību risku, rūpīgi jāapsver nepieciešamība NPL kombinēt ar gastroprotektoriem, piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem (skatīt turpmāk un 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem (īpaši vecāka gadagājuma), kuriem anamnēzē diagnosticēti KZT traucējumi, jāziņo par ikvienu neparastu abdominālu simptomu (īpaši KZT asiņošanu), īpašu uzmanību tiem jāpievērš ārstēšanas sākumā.

Pacientiem, kuri vienlaikus saņem līdzekļus, kas var palielināt čūlas vai asiņošanas risku: piemēram, heparīnu, ko lieto ārstēšanai vai iesaka vecākiem cilvēkiem, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus vai acetilsalicilskābi, ko lieto devās (≥ 500 mg kā vienreizēju devu vai ≥ 3g kā maksimālo dienas devu), kombinācija ar meloksikāmu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja pacientam, kurš lieto meloksikāmu, tiek diagnosticēta KZT asiņošana vai čūla, zāļu lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Pacientiem, kuriem anamnēzē diagnosticēta KZT slimība (čūlains kolīts, Krona slimība), NPL jālieto piesardzīgi, jo iespējams slimības paasinājums (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Sirds-asinsvadu sistēmas un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi

Ziņojumi liecina par NPL lietošanas saistību ar šķidruma aizturi organismā un tūsku. Tāpēc pacientiem, kuriem diagnosticēta arteriāla hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija.

Riska grupas pacientiem ieteicama klīniska asinsspiediena kontrole uzsākot terapiju un, it īpaši, meloksikāma terapijas sākumā.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstoši) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālās trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nav pietiekamu datu, lai izslēgtu šādu risku, lietojot arī meloksikāmu.

Nekontrolētas arteriālas hipertensijas, sastrēguma sirds mazspējas, diagnosticētas sirds išēmiskas slimības, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību gadījumā meloksikāmu drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientam, kam ir sirds un asinsvadu slimības riska faktori (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju.

Ādas reakcijas

Saistībā ar meloksikāma lietošanu saņemti ziņojumi par tādām dzīvībai bīstamām ādas reakcijām, kā Stīvensa- Džonsona sindroms (SJS) un toksiska epidermas nekrolīze (TEN). Pacienti jāinformē par pazīmēm un simptomiem un rūpīgi jāuzrauga ādas reakcijas. Augstākais SJS un TEN attīstības risks ir pirmo ārstēšanas nedēļu laikā. Ja parādās SJS vai TEN simptomi (piemēram, progresējoši ādas izsitumi, bieži ar pūšļiem vai gļotādas bojājumiem), meloksikāma lietošana jāpārtrauc. Agrīna diagnozes noteikšana un tūlītēja aizdomās turamo zāļu lietošanas pārtraukšana nodrošina labākus SJS vai TEN ārstēšanas rezultātus. Agrīna zāļu lietošanas pārtraukšana ir saistīta ar labāku prognozi. Ja pacientam, lietojot meloksikāmu, ir attīstījies SJS vai TEN, pacients vairs nedrīkst atsākt meloksikāma lietošanu.

Aknu rādītāji un nieru funkcija

Tāpat kā citu NPL lietošanas laikā, retos gadījumos novērota seruma transamināžu un bilirubīna līmeņa paaugstināšanās vai citu aknu funkcionālo parametru pārmaiņas. Tāpat arī ziņots par seruma kreatinīna un urīnvielas līmeņa paaugstināšanos un citu laboratorijas izmeklējumu izmaiņām. Vairumā gadījumu šīs pārmaiņas ir pārejošas un tikai nedaudz pārsniedz normas robežas. Ja patoloģiskā atrade ir nozīmīga vai persistējoša, tad ārstēšana ar meloksikāmu jāpārtrauc un jāatkārto izmeklējumi.

Funkcionāla nieru nepietiekamība

Nomācot nieru prostaglandīnu asinsvadu paplašinošo efektu, NPL var samazināt glomerulāro filtrāciju un izraisīt funkcionālu nieru nepietiekamību. Šī nevēlamā blakusparādība ir devu atkarīga. Uzsākot terapiju vai palielinot devu, ir ieteicams rūpīgi monitorēt diurēzi un nieru funkciju pacientiem ar šādiem riska faktoriem:

vecāka gadagājuma pacienti

vienlaicīga lietošana ar AKE inhibitoriem, angiotenzīna II receptoru antagonistiem, sartāniem, diurētiskiem līdzekļiem (skatīt 4.5. apakšpunktu „Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”)

hipovolēmija (visu cēloņu)

sastrēguma sirds mazspēja

nieru mazspēja

nefrotiskais sindroms

Lupus nefropātija

smagi aknu darbības traucējumi (seruma albumīns <25 g/l vai Child-Pugh punkti ≥10)

Retos gadījumos NPL var izraisīt intersticiālu nefrītu, glomerulonefrītu, nieru medulāro nekrozi vai nefrotisko sindromu.

Meloksikāma devas pacientiem, kuriem termināla nieru mazspēja tiek ārstēta ar hemodialīzi, nedrīkst pārsniegt 7,5 mg. Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru funkciju pavājināšanos (ja kreatinīna klīrenss ir lielāks par 25 ml/min) deva nav jāsamazina.

Nātrija, kālija un ūdens aizture

NPL lietošanas laikā mēdz būt nātrija, kālija un ūdens aizture organismā, kā arī vērojama to ietekme uz diurētisko līdzekļu nātrijurētisko darbību. Tā rezultātā var samazināties antihipertensīvo zāļu asinsspiedienu pazeminošais efekts (skatīt 4.5. apakšpunktu). Attiecīgi, tūska, sirds mazspēja vai hipertensija pacientiem var manifestēties vai dekompensēties. Riska pacientiem ieteicama klīniska uzraudzība (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Hiperkaliēmiju var veicināt diabēts vai vienlaicīga zāļu lietošana, kas stimulē kaliēmiju (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šādos gadījumos regulāri jāpārbauda kālija rādītāji.

Kombinācija ar pemetreksedu

Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru nepietiekamību, kuri saņem pemetreksedu, meloksikāma lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms uzsākšanas, lietošanas pārtraukšanas dienā un vismaz 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Citi brīdinājumi un piesardzība

Vecāka gadagājuma, slimīgiem vai novājinātiem pacientiem ir sliktāka blakusparādību panesamība, tāpēc šajos gadījumos nepieciešama rūpīga uzraudzība. Tāpat kā citu NPL lietošanas laikā, īpaša vērība veltāma vecākiem pacientiem, jo viņiem daudz biežāk mēdz būt nieru, aknu vai sirds funkcijas traucējumi. Vecākiem pacientiem biežāk novērojamas NPL izraisītas blakusparādības, īpaši kuņģa – zarnu trakta asiņošana un perforācija, kas var būt letālas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Meloksikāms, tāpat kā citi NPL, var maskēt citas infekcijas slimības simptomus.

Meloksikāma lietošana var iespaidot sievietes auglību un nav ieteicama sievietēm, kuras gatavojas grūtniecībai. Tādēļ, sievietēm, kurām ir apaugļošanās problēmas, vai, kurām tiek veikti neauglības izmeklējumi, būtu jāapsver meloksikāma pārtraukšana (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Movalis 7,5 mg tabletes satur laktozi. Pacienti ar pārmantotu galaktozes intoleranci, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šīs zāles.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Riski saistībā ar hiperkaliēmiju:

Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: kālija sāļi, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, angiotenzīna-konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, angiotenzīna II receptoru antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, (zemmolekulārais vai nefrakcionētais) heparīns, ciklosporīns, takrolims un trimetoprims.

Hiperkaliēmijas rašanos var ietekmēt saistīto faktoru esamība.

Risks palielinās, ja augstāk minētās zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar meloksikāmu.

Farmakodinamiskā mijiedarbība:

Citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un acetilsalicilskābe

Vienlaicīga meloksikāma un citu NPL lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu), acetilsalicilskābi devās (≥ 500 mg kā vienreizēju devu vai ≥ 3g kā maksimālo dienas devu) nav ieteicama.

Kortikosteroīdi (piem., glikokortikoīdi):

Vienlaicīgi lietojot ar kortikosteroīdiem jābūt piesardzīgiem sakarā ar palielinātu KZT čūlas un asiņošanas risku.

Antikoagulanti vai heparīns:

Ievērojami palielināts KZT asiņošanas risks, nomāktas trombocītu funkcijas un gastroduodenālās gļotādas bojājuma dēļ. NPL var pastiprināt antikoagulantu, piemēram, varfarīna iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Vienlaicīga antikoagulantu vai heparīna lietošana vecākiem cilvēkiem vai ārstnieciskās devās nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pārējos gadījumos (piem., profilaktiskās devās) heparīns jālieto piesardzīgi, paaugstināta asiņošanas riska dēļ.

Ja nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas šo zāļu lietošanas, tad rūpīgi jāseko INR rādījumiem.

Trombolītiskie līdzekļi un trombocītu agregācijas inhibitori:

Palielināts KZT asiņošanas risks, nomāktas trombocītu funkcijas un gastroduodenālās gļotādas bojājuma dēļ.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori:

Palielināts KZT asiņošanas risks.

Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotenzīna II receptoru inhibitori:

NPL ārstēšanas laikā var pavājināties diurētisko līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo zāļu darbība. Pacientus ar jau esošiem nieru bojājumiem (dehidratētiem pacientiem un vecākiem cilvēkiem ar jau esošiem nieru bojājumiem) vienlaicīga AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru inhibitoru un ciklooksigenāzes inhibitoru lietošana var novest pie potenciālas nieru funkcijas pasliktināšanās, ieskaitot akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ, šādas kombinācijas jānozīmē piesardzīgi, īpaši vecākiem cilvēkiem. Pacientiem, jānodrošina adekvāta šķidruma pievade un pirms kombinētas ārstēšanas uzsākšanas, kā arī periodiski pēc tam, jānosaka viņu nieru funkcija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citi asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi (piem., bēta blokatori):

Tāpat kā iepriekš minēts, var pavājināties asinsspiedienu pazeminošo zāļu darbība vazodilatējošo prostaglandīnu sintēzes nomākuma dēļ.

Kalcineirīna inhibitori (piemēram, ciklosporīni, takrolims):

NPL, iedarbojoties uz prostaglandīnu sintēzi nierēs, var pastiprināt kalcineirīnu inhibitoru nefrotoksicitāti. Kombinētas ārstēšanas laikā jāseko nieru funkcijām. Nieru funkciju uzraudzība ir ieteicama, īpaši vecākiem cilvēkiem.

Deferazirokss:

Vienlaicīga meloksikāma un deferaziroksa lietošana var palielināt kuņģa-zarnu trakta blakusparādību risku. Jāievēro piesardzība nozīmējot šīs zāles vienlaicīgi.

Farmakokinētiskā mijiedarbība: meloksikāma ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Litijs:

ir aprakstīts, ka NPL ietekmē paaugstinās litija līmenis plazmā (samazinās litija ekskrēcija caur nierēm), kas var sasniegt toksiskus apmērus. Vienlaicīga litija un NPL lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja šāda kombinācija tomēr ir nepieciešama, tad uzsākot, pielāgojot vai pārtraucot ārstēšanu ar meloksikāmu, rūpīgi jāseko litija līmenim plazmā.

Metotreksāts:

NPL var pazemināt metotreksāta tubulāro sekrēciju, tādejādi paaugstinot metotreksāta koncentrāciju plazmā. Šī iemesla dēļ, pacientiem ar augstām metotreksāta devām (vairāk par 15 mg/nedēļā), vienlaicīga NPL lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

NPL un metotreksāta mijiedarbības risks ir jāņem vērā arī pacientiem, kas saņem mazas metotreksāta devas, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Gadījumos, kad ārstēšana šādā kombinācija ir nepieciešama, jākontrolē asinsaina un nieru funkcija. Uzmanība jāpievērš, ja metotreksāts un NPL kopīgi tiek lietoti 3 dienas, kuru laikā metotreksāta līmenis plazmā var paaugstināties un izsaukt paaugstinātu toksicitāti.

Lai arī metotreksāta (15 mg/nedēļā) farmakokinētiku nebūtiski ietekmē meloksikāma vienlaicīga lietošana, jāņem vērā, ka metotreksāta hematoloģisko toksicitāti var palielināt NPL lietošana (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Pemetrekseds:

Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru nepietiekamību (kreatinīna klīrenss no 45 līdz 79 ml/min), kuri saņem pemetreksedu, meloksikāma lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms uzsākšanas, lietošanas pārtraukšanas dienā un vismaz 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas. Ja meloksikāma un pemetrekseda kombinācija ir nepieciešama, pacients rūpīgi jāuzrauga, īpaši sekojot mielosupresijai un kunģa-zarnu trakta blakusparādībām. Pacientiem ar smagu nieru nepietiekamību (kreatinīna klīrenss zem 45 ml/min),

meloksikāma un pemetrekseda kombinācija nav rekomendējama. Pacientiem ar normālu nieru funkciju

(kreatinīna klīrenss ≥ 80 ml/min), 15 mg meloksikāma deva var pazemināt pemetrekseda izvadīšanu un attiecīgi paaugstināt pemetrekseda izraisīto blakusparādību rašanos. Tādēļ, nozīmējot 15 mg meloksikāma pacientiem ar normālu nieru funkciju (kreatinīna klīrenss ≥ 80 ml/min) vienlaicīgi ar pemetreksedu, jāievēro piesardzība.

Farmakokinētiskā mijiedarbība: citu zāļu ietekme uz meloksikāma farmakokinētiku

Holestiramīns:

Holestiramīns piesaista meloksikāmu gremošanas traktā, pārtraucot enterohepātisko cirkulāciju, tādejādi meloksikāma klīrenss paaugstinās par 50% un pussabrukšanas periods samazinās līdz 13± 3 h. Šī mijiedarbība ir klīniski nozīmīga.

Nav konstatēta būtiska savstarpēja farmakokinētiskas dabas mijiedarbība ar antacīdiem līdzekļiem, cimetidīnu, digoksīnu un furosemīdu.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes nomākšana var nelabvēlīgi iespaidot grūtniecību un/vai embrija attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati uzrāda paaugstinātu spontāno abortu un kardiālu malformāciju un gastrochisis risku pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas grūtniecības sākumā. Absolūtais kardiovaskulāro malformāciju risks paaugstinājās no mazāk par 1% līdz aptuveni 1,5%. Jādomā, ka riska paaugstināšanās ir saistīta ar terapijas devu un ilgumu. Prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas rezultātā dzīvniekiem parādījās olšūnas pirms un pēc implantēšanās zuduma un embriju-augļa letalitātes pieaugums. Pie tam, dodot prostaglandīnu sintēzes inhibitorus dzīvniekiem organoģenēzes periodā, palielinājās dažādu malformāciju gadījumi, ieskaitot kardiovaskulāros.

Ja vien tas nav absolūti nepieciešams, meloksikāmu nedrīkst lietot grūtniecības pirmā un otrā trimestra laikā. Ja sieviete lieto meloksikāmu grūtniecības plānošanas laikā, pirmā vai otrā grūtniecības trimestra laikā, tad devai jābūt pēc iespējas mazākai un lietošanas periodam pēc iespējas īsākam.

Trešā grūtniecības trimestra laikā visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori var pakļaut

augli sekojošam:

kardiopulmonālai toksicitātei (ar ductus arteriosus priekšlaicīgu slēgšanos un pulmonālu hipertensiju)

nieru disfunkcijai, kas var novest pie nieru bojājumiem ar oligo-hidroamniozi

māti un jaundzimušo grūtniecības beigās, sekojošam:

iespējama asiņošanas laika pagarināšanās, anti-agregācijas efekta parādīšanās pat pie mazām devām

dzemdes kontrakciju nomākšanas, kas noved pie nesavlaicīgām vai ieilgušām dzemdībām.

Tātad, meloksikāma lietošana grūtniecības trešā trimestra laikā ir kontrindicēta.

Barošana ar krūti

Kaut arī nav pieejama specifiska pieredze par meloksikāmu, zināms, ka NPL nokļūst mātes pienā. Tādēļ to lietošana barošanas ar krūti laikā nav rekomendējama.

Fertilitāte

Meloksikāma tāpat kā jebkuru citu ciklooksigenāzes/ prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana var iespaidot sievietes auglību un nav ieteicama sievietēm, kuras gatavojas grūtniecībai. Meloksikāms var kavēt ovulāciju. Tādēļ sievietēm, kurām ir apaugļošanās problēmas vai, kurām tiek veikti neauglības izmeklējumi, būtu jāapsver meloksikāma pārtraukšana.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti īpaši pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr, pamatojoties uz farmakodinamiskām īpašībām un blakusparādību ziņojumiem, meloksikāmam iespējams nav vai ir niecīga ietekme uz šīm spējām.

Tomēr, ja rodas redzes traucējumi, ieskaitot aizmiglotu skatienu, miegainība, reibonis vai citi centrālās nervu sistēmas traucējumi, vajadzētu atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Vispārējs apraksts

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstoši) var tikt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar NPL lietošanu ir saņemti ziņojumi par tūsku, arteriālu hipertensiju un sirds mazspēju.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi ir visbiežākās nevēlamās blakusparādības. Iespējama peptiska čūla, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par šādām blakusparādībām: slikta dūša, vemšana, caureja, meteorisms, dispepsija, aizcietējums, sāpes vēderā, asinis izkārnījumos (melēna), vemšana ar asinīm (hematemēze), čūlains stomatīts, kolīta vai Krona slimības paasinājums (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retāk novērots gastrīts.

Smagas zāļu izraisītas ādas blakusparādības: saņemti ziņojumi par Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zemāk minēto blakusparādību biežums ir balstīts uz 27 klīnisko pētījumu (ārstēšanas ilgums vismaz 14 dienas) apkopoto blakusparādību biežumu. Šī informācija pamatojas uz 15197 pacientu klīnisko pētījumu datiem, kuri terapijā saņēma meloksikāma 7,5 vai 15 mg tabletes vai kapsulas dienā, līdz pat viena gada periodam.

Ir iekļauti arī ziņojumi par blakusparādībām, kuri saņemti no jau tirgū esošu zāļu lietošanas.

Nevēlamās blakusparādības apkopotas izmantojot šādu biežuma iedalījumu:

Ļoti bieži (>1/10); bieži (>1/100 līdz <1/10); retāk (>1/1 000 līdz <1/100); reti (>1/10 000 līdz <1/1 000);

ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

b) Nevēlamās blakusparādības tabulas veidā

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

retāk: anēmija

reti: pārmaiņas asinsainā, ieskaitot leikocitārās formulas pārmaiņas, leikopēniju un trombocitopēniju.

Ļoti reti ziņots par agranulocitozes gadījumiem (skatīt c) sadaļu).

Imūnās sistēmas traucējumi

retāk: akūtas alerģiskas reakcijas, kas nav anafilaktiskas vai anafilaktoīdas reakcijas

nav zināmi: anafilaktiskas reakcijas, anafilaktoīdas reakcijas

Psihiskie traucējumi

reti: garastāvokļa pārmaiņas, nakts murgi

nav zināmi: apmulsums un dezorientācija

Nervu sistēmas traucējumi

bieži: galvassāpes

retāk: reibonis, miegainība

Acu bojājumi

reti: redzes traucējumi t.s. aizmiglots skatiens, konjunktivīts

Ausu un labirinta bojājumi

retāk: vertigo

reti: troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

reti: sirdsklauves

Saistībā ar NPL lietošanu, saņemti ziņojumi par sirds mazspēju.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

retāk: asinsspiediena paaugstināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu), karstuma viļņi

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

reti: astma pacientiem, kuri alerģiski pret acetilsalicilskābi vai citiem NPL

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

ļoti bieži: kuņģa-zarnu trakta traucējumi (ieskaitot dispepsiju, sliktu dūšu, vemšanu, sāpes vēderā, aizcietējumu, vēdera uzpūšanos, caureju)

retāk: slēpta vai makroskopiski redzama gremošanas trakta asiņošana, stomatīts, gastrīts, atraugas

reti: kolīts, gastroduodenāla čūla, ezofagīts

ļoti reti: gremošanas trakta perforācija

nav zināmi: pankreatīts

Gastrointestinālā trakta asiņošana, čūlas vai perforācija var izrādīties smagas un potenciāli letālas, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

retāk: aknu funkcionālo testu izmaiņas (piem., transamināžu vai bilirubīna līmeņa paaugstināšanās)

ļoti reti: hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

retāk: angioneirotiska tūska, nieze, izsitumi

reti: Stīvensa- Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, nātrene

ļoti reti: bullozas ādas reakcijas, erythema multiforme

nav zināmi: fotosensivitāte

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

retāk: nātrija un ūdens aizture, hiperkaliēmija (skatīt 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā un 4.5. apakšpunktu), nieru funkcionālo parametru pārmaiņas (kreatinīna un/vai urīnvielas līmeņa paaugstināšanās serumā)

ļoti reti: akūta nieru mazspēja pacientiem ar riska faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

retāk: tūska, ieskaitot apakšējo ekstremitāšu tūsku

c) Informācija par atsevišķām nopietnām un/vai biežām nevēlamām blakusparādībām

Ļoti reti ziņots par agranulocitozes gadījumiem pacientiem, kuri ārstēti ar meloksikāmu vai citām potenciāli mielotoksiskām zālēm (skatīt 4.5. apakšpunktu).

d) Blakusparādības, par kurām vēl nav ziņots šo zāļu sakarībā, bet kuras var rasties, jo attiecas uz šo zāļu klasi.

Organiski nieru bojājumi, kas var novest pie akūtas nieru mazspējas: ļoti reti ziņots par intersticiālu nefrītu, akūtu tubulāru nekrozi, nefrotisko sindromu, un papillāru nekrozi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Akūtas NPL pārdozēšanas simptomi parasti ir letarģija, miegainība, slikta dūša, vemšana un sāpes pakrūtē, kas parasti pāriet pēc neatliekamās palīdzības saņemšanas. Var rasties kuņģa-zarnu trakta asiņošana. Smaga saindēšanās var radīt paaugstinātu asinspiedienu, akūtu nieru mazspēju, aknu darbības traucējumus, elpošanas nomākumu, komu, krampjus, kardiovaskulāru kolapsu un sirdsdarbības apstāšanos. Anafilaktoīdas reakcijas ir novērotas NPL lietošanas laikā un var rasties pie pārdozēšanas.

Ārstēšana

NPL pārdozēšanas gadījumā, atkarībā no simptomiem, slimniekam jāsniedz simptomātiska un neatliekama palīdzība. Klīniskos pētījumos pierādīts, ka holestiramīns 4g trīs reizes dienā paātrina meloksikāma elimināciju.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, Oksikāmi.

ATĶ kods: M01AC06.

Meloksikāms ir enolskābes grupas nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis (NPL), kam piemīt pretiekaisuma, pretsāpju un antipirētiskas īpašības.

Visos iekaisuma standartmodeļos pierādīta meloksikāma pretiekaisuma darbība. Tāpat kā citu NPL gadījumā, precīzs darbības mehānisms nav zināms. Tomēr, ir vismaz viens visiem NPL (ieskaitot meloksikāmu) kopīgs darbības mehānisms - spēja inhibēt prostaglandīnus, kuri ir pazīstami kā iekaisuma mediatori, biosintēzi.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Sakarā ar augsto absolūto biopieejamību, pēc perorālas lietošanas meloksikāms tiek labi absorbēts (90%) kuņģa- zarnu traktā. Tabletes, suspensija p/o lietošanai un kapsulas ir bioekvivalentas.

Pēc vienreizējas meloksikāma devas lietošanas, vidēji maksimāla koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 stundu laikā suspensijas gadījumā un 5-6 stundu laikā lietojot cietās p/o formas (kapsulas un tabletes).

Ar daudzkārtējām devām stabila stāvokļa koncentrācija tiek sasniegta 3-5 dienās.

Lietošanas vienu reizi dienā rezultātā vidējā zāļu koncentrācija plazmā ir ar relatīvi nelielām svārstībām starp minimālo un maksimālo koncentrāciju robežās 0,4 – 1,0 µg/ml 7,5 mg devai un 0,8 – 2,0 µg /ml 15 mg devai atbilstoši (C_min un C_max pie stabila stāvokļa atbilstoši).

Pie stabila stāvokļa meloksikāma maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta piecu līdz sešu stundu laikā attiecīgi tabletēm, kapsulām un suspensijai p/o lietošanai.

Lietojot meloksikāmu perorāli, tā absorbcija nemainās, vienlaicīgi lietojot barību vai neorganiskos antacīdus.

Izkliede

Meloksikāms stingri saistās ar plazmas olbaltumvielām, īpaši albumīniem (99%). Meloksikāms labi iekļūst sinoviālajā šķidrumā, sasniedzot koncentrāciju, kas ir apmēram puse no koncentrācijas plazmā.

Izkliedes tilpums ir neliels, vidēji 11 l, pēc i/m vai i/v ievadīšanas. Variācijas starp indivīdiem ir 7-20%. Izkliedes tilpums pēc atkārtoto perorālu devu lietošanas (7,5 mg līdz 15 mg) is aptuveni 16 l ar svārstību koeficientu no 11 līdz 32%.

Biotransformācija

Meloksikāms iziet ekstensīvu biotransformāciju aknās.

Četri dažādi meloksikāma metabolīti, kuri visi ir farmakodinamiski neaktīvi, tiek identificēti urīnā.

Galvenais metabolīts, 5’-karboksimeloksikāms (60% no devas), veidojas oksidējoties starpproduktam metabolītam 5’-hidroksimetilmeloksikāmam, kurš arī tiek izdalīts mazākā apjomā (9% no devas). Pētījumi in vitro liek domāt, ka CYP 2C9 ir galvenā loma šajā metabolisma ceļā, mazāku ieguldījumu dod CYP 3A4 izoenzīms. Pacienta peroksidāzes aktivitāte ir, iespējams, atbildīga par diviem citiem metabolītiem, kuri atbilstoši sadalās kā 16% un 4% no nozīmētās devas.

Eliminācija

Meloksikāms pārsvarā tiek izvadīts metabolizējoties, vienādā apjomā urīnā un fēcēs. Mazāk nekā 5% no dienas devas tiek izdalīti neizmainītā veidā fēcēs, kamēr tikai “atliekas” no neizmainītā savienojuma izdalās urīnā.

Meloksikāma eliminācijas pusperiods pēc perorālas, i/m, i/v ievadīšanas svārstās no 13 līdz 25 stundām. Plazmas klīrenss ir apmēram 7-12 ml/min. pēc vienreizēju perorālu, intravenozu vai rektālu devu lietošanas.

Linearitāte/nelinearitāte

Meloksikāms, lietots terapeitiskās devās no 7,5 mg līdz 15 mg perorāli vai ievadīts intramuskulāri, uzrāda lineāru farmakokinētisku darbību.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar aknu/nieru mazspēju:

Meloksikāma farmakokinētiku būtiski neietekmē ne aknu, ne arī viegla līdz vidēji smaga nieru mazspēja. Vidēji smagas nieru mazspējas pacientiem ir paaugstināts kopējais zāļu klīrenss. Samazināta olbaltumvielu piesaiste ir novērota galēji smagu nieru bojājumu pacientiem. Galēji smagu nieru bojājumu gadījumos, kad palielināta izkliedes tilpuma dēļ var pieaugt brīvā meloksikāma koncentrācija, dienas deva nedrīkst pārsniegt 7,5 mg (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Vecāka gadagājuma pacienti:

Vecāka gadagājuma vīrieši uzrādīja līdzīgus vidējos farmakokinētiskos parametrus, salīdzinot ar jauniem vīriešiem. Vecāka gadagājuma sievietes uzrādīja augstākas AUC vērtības un garākus eliminācijas pusperiodus, salīdzinot ar abu dzimumu jauniem cilvēkiem. Vidējais plazmas klīrenss līdzsvara stāvoklī vecāka gadagājuma pacientiem, salīdzinot ar jaunākiem, nedaudz samazinājās.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos pētījumos iegūtie dati par meloksikāma toksikoloģisko profilu ir identiski NPL datiem: kuņģa un zarnu trakta čūlojumi un erozijas, nieru papilārā nekroze ilgstošos pētījumos ar lielām devām divām dzīvnieku sugām.

Reprodukcijas p/o pētījumos žurkām, tika novērota ovulācijas mazināšanās un olšūnas implantēšanās kavēšana un embriotoksiski efekti (pastiprināta uzsūkšanās) mātei toksiskās devās 1 mg/kg un augstākās.

Reprodukcijas toksicitātes pētījumi ar žurkām un trušiem nepierādīja teratogenitāti līdz perorālām devām 4 mg/kg žurkām un 80 mg/kg trušiem.

Šīs devas 10 līdz 5-kārtīgi uz mg/kg bāzētas devas aprēķinā (75 kg persona) pārsniedza klīniskās devas (7,5- 15 mg). Ir aprakstīti prostaglandīnu sintēzes inhibitoru kopīgie toksiskie efekti uz augli grūtniecības beigu periodā. Testos in vitro un in vivo nekonstatēja mutagēniskus efektus. Pētījumos ar žurkām un pelēm, ar daudzkārt pārsniegtu klīnisko devu, nepierādīja kancerogēno risku.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija citrāts, laktoze, mikrokristāliskā celuloze, povidons K 25, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, krospovidons, magnija stearāts.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/ blisteri pa 10 tabletēm.

Paciņā: 20 tabletes; 50 tabletes

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strase 173

D- 55216 Ingelheim am Rhein,

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

96-0509

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 10/1996

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 12/2011

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2018

SASKAŅOTS ZVA 10-05-2018

PAGE 1

PAGE 1