ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
10-0203-04
10-0203
Pharmacosmos A/S, Denmark
01-JUN-15
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
100 mg/ml
Šķīdums injekcijām/infūzijām
Ir apstiprināta
Pharmacosmos A/S, Denmark
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
MONOFER 100 mg/ml šķīdums injekcijām vai infūzijām
Ferrum
Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Monofer un kādam nolūkam tās lieto
Kas Jums jāzina pirms Monofer lietošanas
Kā lietot Monofer
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Monofer
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Monofer un kādam nolūkam tās lieto
Monofer satur dzelzs un izomaltozīda 1000 (cukura molekulu ķēde) kombināciju. Monofer satur tieši tādu pašu dzelzs veidu, kas dabiski atrodas cilvēka organismā un tiek saukts par ‘feritīnu’. Tas nozīmē, ka injekcijas veidā drīkst ievadīt lielas Monofer devas.
Monofer izmanto, lai ārstētu zemu dzelzs līmeni (reizēm sauktu par ‘dzelzs deficītu’ un ‘dzelzs deficīta anēmiju’):
iekšķīgi lietotā dzelzs nedarbojas, vai arī Jūs to nepanesat,
ja Jūsu ārsts izlemj, ka Jums nepieciešams ātri papildināt dzelzs rezerves.
2. Kas Jums jāzina pirms Monofer lietošanas
Nelietojiet Monofer šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret šīm zālēm vai vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir bijušas smagas alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas pret citiem injicējamiem dzelzs preparātiem;
ja Jums ir anēmija, kuras cēlonis nav dzelzs deficīts;
ja Jūsu organismā ir pārāk daudz dzelzs, vai arī Jums ir dzelzs izmantošanas traucējumi;
ja Jums ir aknu darbības traucējumi, piemēram, ciroze.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Monofer lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu šādos gadījumos:
ja Jums ir bijusi alerģija pret zālēm;
ja Jums ir sistēmiskā sarkanā vilkēde;
ja Jums ir reimatoīdais artrīts;
ja Jums ir smagas pakāpes astma, ekzēma vai citas alerģijas;
ja Jums pašlaik ir bakteriāla asins infekcija;
ja Jums ir aknu funkciju traucējumi
Nepareiza Monofer ievadīšana var izraisīt noplūdi injekcijas vietā, tas var izraisīt ādas kairinājumu un, iespējams, ilgstošu brūnu ādas iekrāsojumu. Ja tas notika, ievadīšana nekavējoties jāpārtrauc.
Jums nekavējoties jāpastāsta savam ārstam vai medmāsai, lai viņi nepieciešamības gadījumā varētu pārtraukt infūziju, ja Jums novērojami angioedēmas simptomi, piemēram:
sejas, mēles vai rīkles pietūkums;
apgrūtināta rīšana;
nātrene vai apgrūtināta elpošana.
Bērni un pusaudži
Monofer ir paredzēts tikai pieaugušajiem. Bērni un pusaudži nedrīkst lietot šīs zāles.
Citas zāles un Monofer
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Monofer, lietojot kopā ar iekšķīgi lietojamiem dzelzs preparātiem, var samazināt iekšķīgi lietotās dzelzs uzsūkšanos.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Nav pārbaudīta Monofer lietošana grūtniecēm. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums var būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja terapijas laikā Jums iestājas grūtniecība, Jums ir jālūdz padoms ārstam. Ārsts izlems, vai Jums ir jālieto šīs zāles.
Ja barojat bērnu ar krūti, pirms Monofer lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ir maz ticams, ka Monofer var radīt risku zīdainim.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Jautājiet savam ārstam, vai pēc Monofer lietošanas Jūs drīkstat vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
3. Kā lietot Monofer
Ārsts vai medmāsa ievadīs Monofer vēnā injekcijas vai infūzijas veidā; Monofer tiks ievadīts iestādē, kur var nodrošināt atbilstošu un nekavējošu imūnalerģisku reakciju kontroli.
Pēc katras zāļu ievadīšanas ārsts vai medmāsa Jūs novēros vismaz 30 minūtes.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, Monofer var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Bieži (var rasties ne vairāk kā vienam no 10 cilvēkiem):
• slikta dūša;
• ādas reakcijas injekcijas vietā vai ap to, arī ādas apsārtums, pietūkums, dedzināšanas sajūta, sāpes, zilumu rašanās, ādas krāsas pārmaiņas, audu infiltrācija ap injekcijas vietu, kairinājums.
Retāk (var rasties ne vairāk kā vienam no 100 cilvēkiem):
• paaugstinātas jutības reakcijas, iespējams, kopā ar elpas trūkumu un bronhu spazmām;
• galvassāpes;
• nejutīgums;
• garšas sajūtas traucējumi;
• redzes miglošanās;
• samaņas zudums;
• reibonis;
• nespēks;
• paātrināta sirdsdarbība;
• augsts vai zems asinsspiediens;
• sāpes krūtīs, muguras sāpes, muskuļu vai locītavu sāpes, muskuļu spazmas;
• sāpes vēderā, vemšana, gremošanas traucējumi, aizcietējums, caureja;
• nieze, nātrene, izsitumi, ādas iekaisums;
• karstuma viļņi, svīšana, drudzis, aukstuma sajūta, drebuļi;
• zems fosfātu līmenis asinīs;
• infekcija;
• aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās;
• lokāls vēnu iekaisums.
Reti (var rasties ne vairāk kā vienam no 1000 cilvēkiem):
• smaga alerģiska reakcija;
• aritmija;
• angioedēma;
• balss aizsmakums;
• krampji;
• trīce;
• psihiskā stāvokļa pārmaiņas;
• savārgums;
Gripai līdzīga slimība (var rasties ne vairāk kā vienam no 1000 cilvēkiem) var sākties dažas stundas līdz vairākas dienas pēc injekcijas, un tai ir raksturīgi tādi simptomi kā augsta temperatūra un sāpes muskuļos un locītavās.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Monofer
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Monofer nedrīkst lietot pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes un ampulas vai flakona. “EXP” ir saīsinājums, ko izmanto derīguma termiņa apzīmēšanai. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Slimnīcas personāls parūpēsies, lai zāles tiktu pareizi uzglabātas un iznīcinātas.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Monofer satur
Monofer aktīvā viela ir dzelzs (III) izomaltozīds 1000. Viens mililitrs šķīduma satur 100 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).
1 ml flakons/ampula satur 100 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).
2 ml flakons/ampula satur 200 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).
5 ml flakons/ampula satur 500 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).
10 ml flakons/ampula satur 1000 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).
Citas sastāvdaļas ir ūdens injekcijām, nātrija hidroksīds (pH koriģēšanai) un sālsskābe (pH koriģēšanai).
Monofer ārējais izskats un iepakojums
Monofer ir tumši brūns šķīdums, kas iepakots stikla ampulā vai flakonā, kas noslēgts ar hlorbutilgumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu.
Iepakojumu lielumi:
Ampulas: 5 x 1 ml, 10 x 1 ml, 5 x 2 ml, 10 x 2 ml, 2 x 5 ml, 5 x 5 ml, 2 x 10 ml, 5 x 10 ml.
Flakoni: 1 x 1 ml, 5 x 1 ml, 10 x 1 ml, 5 x 2 ml, 10 x 2 ml, 1 x 5 ml, 2 x 5 ml, 5 x 5 ml, 1 x 10 ml, 2 x 10 ml, 5 x 10 ml.
Monofer ir iepildīts caurspīdīgās stikla ampulās. Ir pieejami šādi iepakojumi: 5 x 2 ml iepakojums, 10 x 2 ml iepakojums, 10 x 5 ml iepakojums, 2 x 10 ml iepakojums un 5 x 10 ml iepakojums.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Pharmacosmos A/S
Roervangsvej 30
DK-4300 Holbaek
Dānija
Tel.: +45 59 48 59 59
Faks: +45 59 48 59 60
E-pasts: info@pharmacosmos.com
Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEA) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija: Monofer
Bulgārija: Monofer
Čehija: Monover
Dānija: Monofer
Igaunija: Monofer
Somija: Monofer
Vācija: Monofer
Grieķija: Monofer
Horvātija: Monofer
Īrija: Monover
Īslande: Monofer
Itālija: Monoferric
Latvija: Monofer
Lietuva: Monofer
Luksemburga: Monover
Nīderlande: Monofer
Norvēģija: Monofer
Polija: Monover
Portugāle: Monofar
Rumānija: Monofer
Slovēnija: Monofer
Spānija: Monoferro
Zviedrija: Monofer
Lielbritānija: Monofer
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 22.05.2019
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:
Kumulatīvās dzelzs trūkuma aprēķināšana
Dzelzs aizvietošanas terapija pacientiem ar dzelzs deficītu
Monofer deva ir izteikta elementārās dzelzs mg. Dzelzs trūkuma un dozēšanas Monofer ievadīšanas shēma katram pacientam jānosaka individuāli. Dažādās pacientu grupās optimālais hemoglobīna mērķa līmenis un dzelzs krājumi var būt atšķirīgs. Lūdzu, ņemiet vērā oficiālās vadlīnijas.
Dzelzs deficīta izraisīta anēmija nebūs novērojama līdz pilnīgam dzelzs krājumu izsīkumam. Šī iemesla dēļ dzelzs terapijā jāaizvieto gan hemoglobīna dzelzs, gan arī dzelzs krājumi.
Pēc tam, kad koriģēts kopējais dzelzs deficīts, pacientiem var būt nepieciešams turpināt Monofer terapiju, lai uzturētu hemoglobīna mērķa līmeni un pieņemamus citus dzelzs parametru limitus.
Kumulatīvo dzelzs trūkumu aprēķina, vai nu izmantojot sekojošo Ganzoni formulu (1), vai zemāk norādīto tabulu (2). Ganzoni formulu ieteicams lietot pacientiem, kuriem varētu būt neieciešams devu pielāgot individuāli, piemēram, pacientiem ar anorexia nervosa, kaheksiju, aptaukošanos, grūtniecēm vai pacientiem ar asiņošanas izraisītu anēmiju. Hemoglobīns tiek apzīmēts kā Hb.
Ganzoni formula:
Dzelzs trūkums = Ķermeņa masa(A) x (Mērķa Hb(E) – Esošais Hb)(B) x 2,4(C) + Dzelzs krājumiem nepieciešamā dzelzs(D)
[mg dzelzs] [kg] [g/dl] [mg dzelzs]
(A) Ieteicams izmantot pacienta ideālo ķermeņa masu korpulentiem pacientiem vai ķermeņa masu pirms grūtniecības grūtniecēm.
Ideālo kermeņa masu var aprēķināt dažādos veidos, piem. Aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI), tas ir – ideālo ķermeņa masu = 25 * (augums m)2.
(B) Lai izteiktu Hb [mM] kā Hb [g/dl], Hb [mM] jāreizina ar koeficientu 1,61145.
(C) Koeficients 2,4 = 0,0034 x 0,07 x 10000.
0,0034: dzelzs daudzums hemoglobīnā ir 0,34 %.
0,07: asins tilpums 70 ml/kg ķermeņa masas ir ≈ 7 % no ķermeņa masas.
10000: pārrēķina koeficients 1 g/dl = 10000 mg/l.
(D) Pacientiem ar ķermeņa masu lielāku par 35 kg, dzelzs uzkrājumi ir aptuveni 500 mg. Dzelzs uzkrājuma zemākais normas limits maza auguma sievietēm ir 500 mg. Dažas vadlīnijas ierosina lietot 10 - 15 mg dzelzs/kg ķermeņa masas.
(E) Trūkstošā Hb mērķis ir 15 g/dl Ganzoni formulā. Īpašos gadījumos, tādos kā grūtniecība, jāapsver zemāks Hb mērķa rādītājs.
Vienkāršota tabula:
Dzelzs trūkums
| Hb (g/dL) | Pacienti ar ķermeņa masu no 50 kg līdz <70 kg | Pacienti ar ķermeņa masu ≥70 kg |
|---|---|---|
| ≥10 | 1000 mg | 1500 mg |
| <10 | 1500 mg | 2000 mg |
Terapeitiskais efekts jākontrolē, veicot asinsanalīzes. Vēlamā Hb līmeņa sasniegšanai var būt jākoriģē kopējā saņemtā dzelzs deva.
Dzelzs aizvietošanas terapija asins zuduma dēļ:
Dzelzs terapija pacientiem, kuri zaudējuši asinis, jāvirza uz dzelzs daudzuma, kas vienāds ar zaudēto asins dzelzs daudzumu, atjaunošanu.
Ja Hb daudzums ir samazināts: izmantojiet Ganzoni formulu, pieņemot, ka dzelzs krājumi nav jāpapildina.
Dzelzs trūkums [mg dzelzs] |
= | Ķermeņa masa [kg] |
x | (Mērķa Hb – Esošais Hb) [g/dl] |
x | 2,4 |
Ja ir zināms zaudēto asiņu tilpums: 200 mg Monofer ievadīšana palielina hemoglobīna līmeni, kas ir vienāds ar 1 asins vienību.
Aizvietojamais dzelzs daudzums [mg dzelzs] |
= | Zaudēto asins vienību skaits x 200 |
Ievadīšanas veids
Pacienti katras Monofer ievadīšanas laikā un pēc tam ir rūpīgi jānovēro, vai tiem nerodas paaugstinātas jutības reakciju pazīmes un simptomi.
Monofer jāievada tikai apmācīta medicīniskā personāla klātbūtnē, ar zināšanām anafilaktisku reakciju novērtēšanā un ārstēšanā, un telpā, kur ir iepējams nekavējoties nodrošināt atdzīvināšanas pasākumus pilnā apjomā. Pēc katras Monofer injekcijas ievadīšanas pacients jānovēro vismaz 30 minūtes, vai nerodas nelabvēlīgas blakusparādības.
Katra dzelzs i.v. ievadīšana ir saistīta hipersensitivitātes reakcijas risku. Tādēļ, lai mazinātu risku, atsevišķu dzelzs i.v. ievadīšanas reižu skaitu jāsamazina līdz minimumam.
Bērni un pusaudži
Monofer lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, jo trūkst datu par drošumu un efektivitāti.
Pieaugušie un gados vecāki pacienti
Monofer var ievadīt intravenozas bolus injekcijas veidā, kā intravenozu pilienu infūziju, vai arī kā tiešu injekciju dialīzes aparāta vēnas daļā.
Monofer nedrīkst ievadīt vienlaicīgi ar iekšķīgiem dzelzi saturošiem līdzekļiem, jo samazināsies iekšķīgi lietotās dzelzs uzsūkšanās.
Intravenoza bolus injekcija
Monofer līdz 500 mg var ievadīt kā intravenozu bolus injekciju līdz pat trīs reizēm nedēļā, ievadīšanas ātrums – 50 mg dzelzs minūtē. To var ievadīt neatšķaidītu vai var atšķaidīt ar maksimāli 20 ml sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma.
Intravenoza pilienu infūzija
Nepieciešamo kumulatīvo dzelzs devu var ievadīt Monofer infūzijas veidā vienā reizē, ievadot dzelzi līdz 20 mg/kg ķermeņa masas, vai infūzijas reizi nedēļā, kamēr tiek ievadīta nepieciešamā kumulatīvā dzelzs deva.
Ja kumulatīvā dzelzs deva pārsniedz 20 mg/kg ķermeņa masas, deva jāsadala divās ievadīšanas reizēs ar vismaz nedēļas intervālu. Kad tas ir iespējams, pirmajā ievadīšanas reizē ieteicamā deva ir 20 mg/kg ķermeņa masas. Atkarībā no klīniskā lēmuma otrajai ievadīšanai reizei vajadzētu sagaidīt laboratorijas testu rezultātus.
Devu līdz 1000 mg jāievada vairāk kā 15minūšu laikā.
Devu virs 1000 mg jāievada vairāk kā 30 minūšu laikā vai ilgāk.
Monofer jāpievieno vismaz 500 ml sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumam.
Injekcija dialīzes aparātā
Monofer var ievadīt tieši dialīzes aparāta vēnas daļā hemodialīzes laikā, izmantojot tādu pašu procedūru, kāda atrodama intravenozas bolus injekcijas metodes aprakstā.
Sīkāku informāciju par Monofer lūdzu skatīties zāļu aprakstā.
ZĀĻU APRAKSTS
Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
MONOFER 100 mg/ml šķīdums injekcijām vai infūzijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 ml šķīduma satur 100 mg dzelzs (Ferrum) (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).
Viens (1 ml) flakons/ampula satur 100 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).
Viens (2 ml) flakons/ampula satur 200 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).
Viens (5 ml) flakons/ampula satur 500 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).
Viens (10 ml) flakons/ampula satur 1000 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām vai infūzijām.
Tumši brūns, necaurspīdīgs šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Monofer ir paredzēts dzelzs deficīta ārstēšanai, šādu indikāciju gadījumā:
ja nav iespējams izmantot iekšķīgi lietojamos dzelzi saturošus līdzekļus vai ja iekšķīgi lietotā dzelzs terapija ir neefektīva;
nepieciešams ātri klīniski papildināt dzelzs krājumus.
Diagnozei jābūt pamatotai ar laboratoriskajiem izmeklējumiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Kumulatīvās dzelzs trūkuma aprēķināšana
Dzelzs aizvietošanas terapija pacientiem ar dzelzs deficītu
Monofer deva ir izteikta elementārās dzelzs mg. Dzelzs trūkuma un Monofer ievadīšanas shēma katram pacientam jānosaka individuāli. Dažādās pacientu grupās optimālais hemoglobīna mērķa līmenis un dzelzs krājumi var būt atšķirīgs. Lūdzu, ņemiet vērā oficiālās vadlīnijas.
Dzelzs deficīta izraisīta anēmija nebūs novērojama līdz pilnīgam dzelzs krājumu izsīkumam. Šī iemesla dēļ dzelzs terapijā jāaizvieto gan hemoglobīna dzelzs, gan arī dzelzs krājumi.
Pēc tam, kad koriģēts kopējais dzelzs deficīts, pacientiem var būt nepieciešams turpināt Monofer terapiju, lai uzturētu hemoglobīna mērķa līmeni un pieņemamus citus dzelzs parametru limitus.
Kumulatīvo dzelzs trūkumu aprēķina vai nu izmantojot sekojošo Ganzoni formulu (1), vai zemāk norādīto tabulu (2). Ganzoni formulu ieteicams lietot pacientiem, kuriem varētu būt neieciešams devu pielāgot individuāli, piemēram, pacientiem ar anorexia nervosa, kaheksiju, aptaukošanos, grūtniecēm vai pacientiem ar asiņošanas izraisītu anēmiju. Hemoglobīns tiek apzīmēts kā Hb.
Ganzoni formula:
Dzelzs trūkums = Ķermeņa masa(A) x (Mērķa Hb(E) – Esošais Hb)(B) x 2,4(C) + Dzelzs krājumiem nepieciešamā dzelzs(D)
[mg dzelzs] [kg] [g/dl] [mg dzelzs]
Ieteicams izmantot pacienta ideālo ķermeņa masu korpulentiem pacientiem vai ķermeņa masu pirms grūtniecības grūtniecēm.
Ideālo ķermeņa masu var aprēķināt dažādos veidos, piem. Aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI), tas ir – ideālo ķermeņa masu = 25 * (augums m)2.
(B) Lai izteiktu Hb [mM] kā Hb [g/dl], Hb [mM] jāreizina ar koeficientu 1,61145.
(C) Koeficients 2,4 = 0,0034 x 0,07 x 10000.
0,0034: dzelzs daudzums hemoglobīnā ir 0,34 %.
0,07: asins tilpums 70 ml/kg ķermeņa masas ir ≈ 7 % no ķermeņa masas.
10000: pārrēķina koeficients 1 g/dl = 10000 mg/l.
(D) Pacientiem ar ķermeņa masu lielāku par 35 kg, dzelzs uzkrājumi ir aptuveni 500 mg. Dzelzs uzkrājuma zemākais normas limits maza auguma sievietēm ir 500 mg. Dažas vadlīnijas ierosina lietot 10 - 15 mg dzelzs/kg ķermeņa masas.
(E) Trūkstošā Hb mērķis ir 15 g/dl Ganzoni formulā. Īpašos gadījumos, tādos kā grūtniecība, jāapsver zemāks Hb mērķa rādītājs.
Vienkāršota tabula:
Dzelzs trūkums
Hb (g/dL)
Pacienti ar ķermeņa masu no 50 kg līdz <70 kg
Pacienti ar ķermeņa masu ≥70 kg
≥10
1000 mg
1500 mg
<10
1500 mg
2000 mg
Terapeitiskais efekts jākontrolē, veicot asinsanalīzes. Vēlamā Hb līmeņa sasniegšanai var būt jākoriģē kopējā saņemtā dzelzs deva.
Dzelzs aizvietošanas terapija asins zuduma dēļ
Dzelzs terapija pacientiem, kuri zaudējuši asinis, jāvirza uz dzelzs daudzuma, kas vienāds ar zaudēto asins dzelzs daudzumu, atjaunošanu.
Ja Hb daudzums ir samazināts: izmantojiet Ganzoni formulu, pieņemot, ka dzelzs krājumi nav jāpapildina.
Dzelzs trūkums
[mg dzelzs]
=
Ķermeņa masa
[kg]
x
(Mērķa Hb – Esošais Hb)
[g/dl]
x
2,4
Ja ir zināms zaudēto asiņu tilpums: 200 mg Monofer ievadīšana palielina hemoglobīna līmeni, kas ir vienāds ar 1 asins vienību.
Aizvietojamais dzelzs daudzums
[mg dzelzs]
=
Zaudēto asins vienību skaits x 200
Ievadīšanas veids
Katras Monofer ievadīšanas laikā un pēc tam pacienti ir rūpīgi jānovēro, vai tiem nerodas paaugstinātas jutības reakciju pazīmes un simptomi.
Monofer jāievada tikai apmācīta medicīniskā personāla klātbūtnē ar zināšanām anafilaktisku reakciju novērtēšanā un ārstēšanā un telpā, kur ir iespējams nekavējoties nodrošināt atdzīvināšanas pasākumus pilnā apjomā. Pēc katras Monofer injekcijas ievadīšanas pacients jānovēro vismaz 30 minūtes, vai nerodas nevēlamas blakusparādības (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Katra dzelzs i.v. ievadīšana ir saistīta hipersensitivitātes reakcijas risku. Tādēļ, lai mazinātu risku, atsevišķu dzelzs i.v. ievadīšanas reižu skaitu jāsamazina līdz minimumam.
Bērni un pusaudži
Monofer lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, jo trūkst datu par drošumu un efektivitāti.
Pieaugušie un gados vecāki pacienti
Monofer var ievadīt intravenozas bolus injekcijas veidā, kā intravenozu pilienu infūziju, vai arī kā tiešu injekciju dialīzes aparāta vēnas daļā.
Monofer nedrīkst ievadīt vienlaicīgi ar iekšķīgiem dzelzi saturošiem līdzekļiem, jo samazināsies iekšķīgi lietotās dzelzs uzsūkšanās (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Intravenoza bolus injekcija
Monofer līdz 500 mg var ievadīt kā intravenozu bolus injekciju līdz pat trīs reizēm nedēļā, ievadīšanas ātrums – 250 mg dzelzs minūtē. To var ievadīt neatšķaidītu vai var atšķaidīt ar maksimāli 20 ml sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma.
Intravenoza pilienu infūzija
Nepieciešamo kumulatīvo dzelzs devu var ievadīt Monofer infūzijas veidā vienā reizē, ievadot dzelzi līdz 20 mg/kg ķermeņa masas, vai infūzijas reizi nedēļā, kamēr tiek ievadīta nepieciešamā kumulatīvā dzelzs deva.
Ja kumulatīvā dzelzs deva pārsniedz 20 mg/kg ķermeņa masas, deva jāsadala divās ievadīšanas reizēs ar vismaz nedēļas intervālu. Kad tas ir iespējams, pirmajā ievadīšanas reizē ieteicamā deva ir 20 mg/kg ķermeņa masas. Atkarībā no klīniskā lēmuma otrajai ievadīšanai reizei vajadzētu sagaidīt laboratorijas testu rezultātus.
Devu līdz 1000 mg jāievada vairāk kā 15 minūšu laikā.
Devu virs 1000 mg jāievada vairāk kā 30 minūšu laikā vai ilgāk.
Monofer jāpievieno vismaz 500 ml sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumam. Lūdzu skatīt 6.3. un 6.6. apakšpunktu.
Injekcija dialīzes aparātā
Monofer var ievadīt tieši dialīzes aparāta vēnas daļā hemodialīzes laikā, izmantojot tādu pašu procedūru, kāda atrodama intravenozas bolus injekcijas metodes aprakstā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, Monofer vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;
Zināma paaugstināta jutība pret citiem parenterāli lietotiem dzelzs preparātiem;
Anēmija, kuras cēlonis nav dzelzs deficīts (piemēram, hemolītiska anēmija);
Dzelzs pārpalikums vai dzelzs izmantošanas traucējumi (piemēram, hemohromatoze; hemosideroze);
Dekompensēta aknu slimība.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Parenterāli ievadīti dzelzs preparāti var izraisīt paaugstinātas jutības reakcijas, tostarp smagas pakāpes un potenciāli letālas anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas. Ir saņemti ziņojumi par paaugstinātas jutības reakcijām pēc iepriekš bez komplikācijām parenterāli lietotām kompleksu dzelzs preparātu devām.
Paaugstinātas jutības reakciju risks ir lielāks pacientiem ar zināmu alerģiju, ieskaitot alerģiju pret zālēm, tostarp pacientiem, kam ir bijusi smagas pakāpes astma, ekzēma vai citas atopiskas alerģijas.
Lielāks paaugstinātas jutības reakciju pret parenterāli lietotiem kompleksiem dzelzs preparātiem risks ir pacientiem ar imūnsistēmas vai iekaisīgām slimībām (piemēram, sistēmisko sarkano vilkēdi, reimatoīdo artrītu).
Monofer jāievada tikai apmācīta medicīniskā personāla klātbūtnē, ar zināšanām anafilaktisku reakciju novērtēšanā un ārstēšanā, un telpā, kur ir iespējams nekavējoties nodrošināt atdzīvināšanas pasākumus pilnā apjomā. Pēc katras Monofer injekcijas ievadīšanas visi pacienti jānovēro vismaz 30 minūtes, vai nerodas nevēlamas blakusparādības. Ja ievadīšanas laikā rodas paaugstinātas jutības reakcijas vai nepanesamības pazīmes, ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc. Jānodrošina sirdsdarbības un elpošanas reanimācijas līdzekļu un iekārtu akūtu anafilaktisku/anafilaktoīdu reakciju novēršanai, tostarp injicējama adrenalīna šķīduma attiecībā 1:1000, pieejamība. Attiecīgi jānodrošina papildu ārstēšana ar prethistamīna līdzekļiem un/vai kortikosteroīdiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem parenterāli lietojamus dzelzs preparātus drīkst ievadīt tikai pēc rūpīgas riska/ieguvumu attiecības izvērtēšanas. Jāizvairās no parenterālas dzelzs ievadīšanas pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (pacientiem, kam alanīnaminotransferāzes un/vai aspartātaminotransferāzes līmenis ir vairāk nekā trīsreiz augstāks par normas augšējo robežu), kad ierosinātājfaktors ir dzelzs pārslodze, īpaši hemohromatoze (porphyria cutanea tarda, PCT) Lai nepieļautu dzelzs pārslodzi, ieteicams stingri uzraudzīt dzelzs daudzumu organismā.
Akūtas vai hroniskas infekcijas gadījumā parenterāli ievadāmi dzelzi saturoši līdzekļi jāievada piesardzīgi.
Monofer nedrīkst ievadīt pacientiem ar esošu bakteriēmiju.
Iespējamas hipotensijas epizodes, ja intravenoza injekcija tiek veikta pārāk strauji.
Jāizsargājas no Monofer paravenozas noplūdes. Paravenoza Monofer noplūde injekcijas vietā var izraisīt ādas kairinājumu un, iespējams, ilgstošu brūnu ādas iekrāsojumu. Pēc paravenozas noplūdes Monofer ievadīšana nekavējoties jāpārtrauc.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Līdzīgi citiem parenterāli ievadāmiem dzelzi saturošiem līdzekļiem, vienlaicīgas lietošanas gadījumā samazinās iekšķīgi lietota dzelzs uzsūkšanās. Iekšķīgi lietojamās dzelzs terapiju nedrīkst uzsākt ātrāk kā pēc 5 dienām pēc pēdējās Monofer injekcijas.
Ziņots, ka lielas parenterāli ievadāmas dzelzs devas (5 ml un vairāk) piešķir brūnu krāsu serumam asins paraugā, kas ņemts četras stundas pēc ievadīšanas.
Parenterāla dzelzs ievadīšana var izraisīt kļūdaini palielinātu bilirubīna līmeni serumā un kļūdaini samazinātu kalcija līmeni serumā.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav veikti adekvāti un labi kontrolēti pētījumi ar Monofer grūtniecēm. Šī iemesla dēļ pirms ievadīšanas grūtniecēm nepieciešama rūpīga riska/ieguvuma attiecības izvērtēšana, un Monofer nedrīkst ievadīt grūtniecēm, izņemot absolūtas nepieciešamības gadījumus.
Dzelzs deficīta anēmiju, kas rodas pirmajā grūtniecības trimestrī, vairumā gadījumu var ārstēt ar iekšķīgi lietojamu dzelzi. Ja tiek uzskatīts, ka Monofer terapijas ieguvums pārsniedz iespējamo risku gan grūtniecei, gan auglim, ārstēšanu ieteicams veikt otrajā un trešajā trimestrī. Retos gadījumos, kad grūtniecei ir paaugstinātas jutības reakcijas, auglim ir novērota bradikardija (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Klīniskā pētījumā ir novērots, ka cilvēka pienā izdalās ļoti maz Monofer sastāvā esošās dzelzs. Lietojot terapeitiskas Monofer devas, nav paredzams, ka tās ietekmēs ar krūti barotus jaundzimušos vai bērnus.
Fertilitāte
Nav datu par Monofer ietekmi uz cilvēka fertilitāti. Pētījumos ar dzīvniekiem pēc Monofer lietošanas ietekme uz fertilitāti nav novērota (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas pēc Monofer lietošanas klīniskajos pētījumos, kā arī blakusparādības, par kurām ziņots pēc reģistrācijas, norādītas tabulā.
Parenterāli ievadot dzelzi saturošus līdzekļus, iespējamas akūtas, smagas paaugstinātas jutības reakcijas. Tās parasti attīstās pirmo ievadīšanas minūšu laikā, un tām parasti ir raksturīga pēkšņa apgrūtināta elpošana un/vai kardiovaskulārs kolapss; ziņots arī par nāves gadījumiem. Citas, mazāk smagas tūlītējas paaugstinātas jutības izpausmes ir arī retākās, un tās ir: nātrene vai nieze. Parenterāli ievadot dzelzi saturošus līdzekļus grūtniecības laikā, auglim var būt novērota bradikardija.
Parenterāli ievadot dzelzi saturošus līdzekļus, var rasties (retāk) sejas pietūkums, akūtas krūšu un/vai muguras sāpes un spiedoša sajūta krūšu apvidū ar aizdusu. Tas var norādīt uz agrīnām anafilaktoīdām/anafilaktiskām rekacijām. Ievadīšana nekavējoties jāpārtrauc, un jāizvērtē pacienta dzīvības pazīmes. Simptomi izzūd pēc dzelzs ievadīšanas pārtraukšanas. Parasti simptomi vairs nerodas, ja ievadīšanu atjauno ar mazāku ātrumu.
Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos un pēc reģistrācijas.
Orgānu sistēmu klase
Bieži (≥1/100, <1/10)
Retāk (≥1/1000, <1/100)
Reti (≥1/10 000, <1/1000)
Imūnās sistēmas traucējumi
Paaugstināta jutība ieskaitot smagas reakcijas
Anafilaktoīdas/anafilaktiskās rekacijas
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes, parestēzija, garšas sajūtas traucējumi, neskaidra redze,
samaņas zudums, reibonis, nogurums
Disfoniju, krampji,
trīce,
mentālā statusa izmaiņas
Sirds funkcijas traucējumi
Tahikardija
Aritmija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipotensija, hipertensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Sāpes krūtīs, aizdusa, bronhu spazmas
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša
Sāpes vēderā, vemšana, dispepsija, aizcietējums, caureja
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nieze, nātrene, izsitumi, pietvīkums, svīšana, dermatīts
Angioedēma
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hipofosfatēmija
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muguras sāpes, muskuļu sāpes, locītavu sāpes, muskuļu spazmas
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Reakcijas injekcijas vietā *
Drudzis, drebuļi, infekcija, vietēja flebīta reakcija.
Slikta pašsajūta, gripai līdzīga slimība **
Izmeklējumi
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis
* Ietver tādus ieteiktos terminus: eritēma injekcijas vietā, pietūkums, dedzināšanas sajūta, sāpes, hematoma, krāsas pārmaiņas, ekstravazācija, kairinājums, reakcija.
** Gripai līdzīga slimība, kuras sākums var variēt no dažām stundām līdz vairākām dienām.
Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts
Pēc parenterālas dzelzs līdzekļu ievadīšanas ir iespējamas arī vēlīnas reakcijas, kas var būt smagas. Tām raksturīgas locītavu sāpes, muskuļu sāpes un dažkārt arī drudzis. Reakcijas sākas dažas stundas līdz pat četras dienas pēc zāļu ievadīšanas. Simptomi parasti ilgst 2–4 dienas un izzūd spontāni vai pēc vienkāršu analgētisko līdzekļu lietošanas.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Dzelzs (III) izomaltozīdam 1000, kas ietilpst Monofer sastāvā, ir zema toksicitāte. Tā panesamība ir laba, un tam ir minimāls nejaušas pārdozēšanas risks.
Pārdozēšana var izraisīt dzelzs akumulāciju tā uzkrāšanās vietā, kas izpaužas kā hemosideroze.
Dzelzs rādītāju, piemēram, feritinīna koncentrācijas serumā, novērošana var palīdzēt atpazīt dzelzs uzkrāšanos. Var izmantot atbalsta līdzekļus, piemēram, dzelzs saistvielas.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: dzelzs, parenterāli preparāti , ATĶ kods B03AC
Monofer šķīdums injekcijām ir koloīds ar stipri saistītu dzelzi sferoīdajās dzelzs ogļhidrātu daļiņās.
Monofer satur dzelzs kompleksu, kas nodrošina lēnu biopieejamas dzelzs atbrīvošanos un saistīšanos ar proteīniem un mazu brīvo dzelzs jonu veidošanās risku.
Katra daļiņa sastāv no dzelzs (III) atomu un izomaltozīda pentamēru matricas. Dzelzs (III) gredzena veidošanās ar ogļhidrātu apvalku piešķir daļiņām struktūru, kāda ir feritīnam, kas, kā tiek uzskatīts, pasargā no nesaistītā neorganiskā dzelzs (III) toksicitātes.
Pieejamā dzelzs ir nejoniskā, ūdenī šķīstošā formā ūdeni saturošos šķīdumos, kuru pH ir robežās no 5.0 – 7.0.
Terapeitisko atbildes reakciju var novērot dažu dienu laikā pēc Monofer ievadīšanas kā palielinātu retikulocītu skaitu. Biopieejamās dzelzs lēnās atbrīvošanās dēļ maksimālais feritīna līmenis serumā tiek sasniegts dažas dienas pēc intravenozas Monofer ievadīšanas, un feritīna sākotnējais līmenis atjaunojas lēni – vairāku nedēļu laikā.
Klīniskā efektivitāte
Monofer efektivitāte ir pētīta saistībā ar dažādām terapeitiskām vajadzībām, kuru dēļ nepieciešama dzelzs deficīta novēršana, i.v. ievadot dzelzs līdzekļus. Vairāk izvērsts galveno pētījumu apraksts ir tālāk.
Dzelzs deficīta izraisīta anēmija pacientiem, kam nav HNS
P-Monofer-IDA-01 bija nemaskēts randomizēts salīdzinošs daudzcentru pētījums par vismaz līdzvērtību, un tajā piedalījās 511 pacientu ar dzelzs deficīta izraisītu anēmiju (IDA). Viņi attiecībā 2:1 bija randomizēti Monofer vai dzelzs saharāta saņemšanai. 90 % iekļauto pacientu bija sievietes. Monofer devas tika noteiktas saskaņā ar iepriekš 4.2. apakšpunktā aprakstīto vienkāršoto tabulu, un dzelzs saharāta deva tika aprēķināta pēc Ganconi metodes. Ar vienu infūziju tika ievadītas 200 mg devas. Primārais mērķa kritērijs bija to pacientu daļa, kuriem 1.–5. nedēļā sākotnējais Hb līmenis jebkurā brīdī bija palielinājies par ≥ 2 g/dl. Primāro mērķa kritēriju sasniedza lielāka ar Monofer, nevis dzelzs saharātu ārstēto pacientu daļa, t. i., 68,5 pret 51,6 % pacientu (FAS, p < 0,0001).
Nefroloģija
No dialīzes neatkarīga hroniska nieru slimība
P-Monofer-CKD-02 bija nemaskēts salīdzinošs randomizēts daudzcentru pētījums par vismaz līdzvērtību. Tajā piedalījās 351 no dialīzes neatkarīgs pacients ar dzelzs deficītu un no dialīzes neatkarīgu hronisku nieru slimību (HNS). Attiecībā 2:1 randomizētie pacienti astoņu nedēļu garumā divreiz dienā saņēma 100 mg dzelzs (pa 200 mg dienā) Monofer vai perorāli lietojama dzelzs sulfāta formā. Monofer grupas pacienti bija randomizēti vienreizējas 1000 mg devas saņemšanai infūzijas veidā vai vienreizējas 500 mg devas saņemšanai bolusinjekcijas veidā. 4. nedēļā Monofer bija vismaz līdzvērtīgs perorāli lietotam dzelzs līdzeklim (p < 0,001), un salīdzinājumā ar perorāli lietoto dzelzs līdzekli bija pārāks, no 3. nedēļas līdz pētījuma beigām 8. nedēļā uzturot Hb līmeņa paaugstināšanos (3. nedēļā p = 0,009).
No hemodialīzes atkarīga hroniska nieru slimība
P-Monofer-CKD-03 bija nemaskēts randomizēts salīdzinošs daudzcentru pētījums par vismaz līdzvērtību, un tajā piedalījās 351 hemodializējams pacients ar dzelzs deficīta izraisītu anēmiju (IDA), kas attiecībā 2:1 bija randomizēti Monofer vai dzelzs saharāta saņemšanai. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu 500 mg Monofer vienas vai dalītu injekciju veidā vai 500 mg dzelzs saharāta dalītu devu veidā. Abu zāļu efektivitāte bija līdzīga, un vairāk nekā 82 % pacientu Hb līmenis bija vēlamajā diapazonā (rezultāts norāda uz vismaz līdzvērtīgu efektivitāti, p = 0,01).
Onkoloģija
Ar vēzi saistīta anēmija
P-Monofer-CIA-01 bija nemaskēts salīdzinošs randomizēts daudzcentru pētījums par vismaz līdzvērtību. Tajā piedalījās 350 vēža slimnieku, kam bija anēmija. Attiecībā 2:1 randomizētie pacienti 12 nedēļu garumā divreiz dienā saņēma 100 mg dzelzs (pa 200 mg dienā) Monofer vai perorāli lietojama dzelzs sulfāta formā. Monofer grupas pacienti bija randomizēti vai nu vienreizējas, ne vairāk kā 1000 mg lielas devas saņemšanai 15 minūtes ilgas infūzijas veidā, vai vienreizējas 500 mg lielas devas saņemšanai divas minūtes ilgas bolusinjekcijas veidā. Primārais mērķa kritērijs bija Hb sākotnējās koncentrācijas pārmaiņas līdz pētījuma 4. nedēļai. 4. nedēļā Monofer bija vismaz līdzvērtīgs perorāli lietotam dzelzs preparātam (p < 0,001), un pēc Monofer infūzijas tika novērota straujāka Hb līmeņa atbildreakcija.
Gastroenteroloģija
Iekaisīga zarnu slimība
P-Monofer-IBD-01 bija nemaskēts salīdzinošs randomizēts daudzcentru pētījums par vismaz līdzvērtību. Tajā piedalījās 338 pacienti, kam bija iekaisīga zarnu slimība (IZS). Attiecībā 2:1 randomizētie pacienti astoņas nedēļas divreiz dienā saņēma 100 mg dzelzs (pa 200 mg dienā) Monofer vai perorāli lietojama dzelzs sulfāta formā. Monofer grupas pacienti bija randomizēti vai nu vienreizējas, ne vairāk kā 1000 mg devas saņemšanai 15 minūtes ilgas infūzijas veidā, vai vienreizējas 500 mg devas saņemšanai divas minūtes ilgas bolusinjekcijas veidā. Lai aprēķinātu i.v. ievadāmās dzelzs daudzumu, kas nepieciešams vēlamā Hb līmeņa (tikai 13 g/dl) sasniegšanai astoņu nedēļu laikā, tika izmantota modificētā Ganconi formula, un pēc tās iegūtais rezultāts bija 884 mg dzelzs salīdzinājumā ar 200 mg dzelzs sulfāta vienreiz dienā (kopā 11 200 mg dzelzs). Primārais mērķa kritērijs bija Hb sākotnējās koncentrācijas pārmaiņas līdz pētījuma 8. nedēļai. Pacientu slimības aktivitāte bija viegla vai vidēji smaga. Vismaz līdzvērtību saistībā ar Hb līmeņa pārmaiņām līdz 8. nedēļai neizdevās pierādīt. Monofer lietošanas laikā novērotā sakarība starp devas lielumu un atbildes reakciju liek uzskatīt, ka, izmantojot modificēto Ganconi formulu, patiesā nepieciešamība pēc i.v. ievadāmas dzelzs ir novērtēta par zemu. Starp > 1000 mg Monofer devas saņēmušajiem pacientiem Hb līmeņa atbildreakcijas sastopamība bija 93 %.
Sieviešu veselība
Pēcdzemdību periods
P-Monofer-PP-01 bija nemaskēts randomizēts salīdzinošs viencentra pētījums par vismaz līdzvērtību, un tajā piedalījās 200 sieviešu ar pēcdzemdību asiņošanu, kuras apjoms 48 stundu laikā pēc dzemdībām bija > 700 ml. Attiecībā 1:1 randomizētās sievietes saņēma vai nu vienu 1200 mg lielu Monofer devu vai standartterapiju. Primārais mērķa kritērijs bija fiziskā nespēka kopējās pārmaiņas 12 nedēļu laikā pēc dzemdībām. Fiziskā nespēka kopējo pārmaiņu atšķirība 12 nedēļu laikā pēc dzemdībām bija –0,97 vērtējumpunkti par labu Monofer (p = 0,006).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Monofer zāļu forma satur dzelzi cieši saistīta kompleksa formā, kas nodrošina kontrolētu un lēnu biopieejamā dzelzs atbrīvošanos olbaltumvielās, kas saistās ar dzelzi ar nelielu brīvā dzelzs toksicitātes iespējas risku. Farmakokinētikas pētījumos pēc vienas 100–1000 mg dzelzs devas ievadīšanas, izmantojot Monofer, injicētās vai infundētās dzelzs plazmas klīrensa pusperiods bija 1–4 dienas. Dzelzs eliminācija caur nierēm ir maznozīmīga.
Pēc intravenozas infūzijas dzelzs izomaltozīds 1000 ātri uzsūcas retikuloendoteliālās sistēmas (RES) šūnās, it īpaši aknās un liesā, no kurienes dzelzs tiek lēni atbrīvota.
Retikuloendoteliālās sistēmas šūnas atbrīvo no plazmas cirkulējošo dzelzi un sadala tās kompleksu dzelzs un izomaltozīda 1000 komponentos. Dzelzs nekavējoties savienojas ar pieejamajām olbaltumvielām, veidojot hemosiderīnu vai feritīnu -fizioloģiskās dzelzs formas, vai mazāks tās daudzums – ar transportmolekulu transferīnu. Šī dzelzs, kas ir fizioloģiskās kontroles subjekts, ir fizioloģisks hemoglobīna un samazināto dzelzs krājumu papildinājums.
Dzelzs nav tik viegli izvadāma no organisma, un tās uzkrāšanās var būt toksiska. Kompleksa apjoma dēļ Monofer neizdalās caur nierēm. Neliels dzelzs daudzums tiek izvadīts ar urīnu un izkārnījumiem.
Izomaltozīds 1000 tiek metabolizēts vai izvadīts.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ir ziņots, ka dzelzs kompleksi ir teratogēni un embriocīdi grūsnām dzīvnieku mātītēm, kuras neslimo ar anēmiju, ja tiek lietotas lielas (vairāk kā 125 mg dzelzs uz 1 kg ķermeņa masas) vienreizējas devas. Maksimālā ieteicamā klīniski lietojamā deva ir 20 mg dzelzs/kg ķermeņa masas.
Pētījumā par Monofer ietekmi uz žurku fertilitāti neviena līmeņa devas ietekme uz sieviešu fertilitāti un vīriešu reproduktivitāti vai spermatoģenēzes parametriem nav novērota.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Ūdens injekcijām,
Nātrija hidroksīds (pH koriģēšanai),
Sālsskābe (pH koriģēšanai).
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Uzglabāšanas laiks ampulām, kas iepakotas pārdošanai:
3 gadi
Uzglabāšanas laiks flakoniem, kas iepakoti pārdošanai:
3 gadi
Uzglabāšanas laiks pēc pirmās iepakojuma atvēršanas (neatšķaidīts šķīdums):
No mikrobioloģiskā viedokļa, ja vien atvēršanas metode izslēdz mikrobioloģisku piesārņojumu, šīs zāles jāizlieto nekavējoties pēc iepakojuma atvēršanas.
Ja šīs zāles netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas ir atbildīgs zāļu lietotājs.
Uzglabāšanas laiks pēc atšķaidīšanas ar sterilu 0,9 % nātrija hlorīdu:
Šķīdumu, kuri atšķaidīti ar sterilu 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu attiecībā līdz pat 1:250, ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pirms lietošanas ir pierādīta 48 stundas, uzglabājot temperatūrā līdz 30°C.
No mikrobioloģiskā viedokļa šīs zāles jālieto nekavējoties.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
I tipa stikla ampulas:
Iepakojumu lielumi: 5 x 1 ml, 10 x 1 ml, 5 x 2 ml, 10 x 2 ml, 2 x 5 ml, 5 x 5 ml, 2 x 10 ml, 5 x 10 ml.
I tipa stikla flakoni ar hlorbutilgumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu:
Iepakojumu lielumi: 1 x 1 ml, 5 x 1 ml, 10 x 1 ml, 5 x 2 ml, 10 x 2 ml, 1 x 5 ml, 2 x 5 ml, 5 x 5 ml, 1 x 10 ml, 2 x 10 ml, 5 x 10 ml.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda vai flakonos/ampulās nav nogulsnējumi un tie nav bojāti. Izmantot drīkst tikai tādus flakonus/ampulas, kas satur viendabīgu šķīdumu bez nogulsnējumiem.
Monofer ir paredzēts tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
Monofer drīkst sajaukt tikai ar sterilu 0,9 % nātrija hlorīdu. Nedrīkst izmantot citus šķīdumus intravenozai atšķaidīšanai. Nedrīkst pievienot arī citus terapeitiskos līdzekļus. Norādījumus par atšķaidīšanu skatīt 4.2. apakšpunktā.
Pagatavotais šķīdums injekcijām pirms ievadīšanas vizuāli jāpārbauda. Drīkst lietot tikai caurspīdīgu šķīdumu bez nogulsnēm.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Pharmacosmos A/S, Roervangsvej 30, DK-4300 Holbaek, Dānija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
10-0203
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2010. gada 30. aprīlis
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 1. jūnijs
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
22.05.2019
SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019
SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019
