Metoprolol Meda 50 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģināliepakojumā.
Metoprololi tartras
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
96-0574-01
96-0574
ICN Polfa Rzeszow S.A., Poland
12-MAY-08
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
50 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Meda Pharma, SIA, Latvija
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Metoprolol Meda 50 mg tabletes
Metoprololi tartras
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu
informāciju
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Metoprolol Meda un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Metoprolol Meda lietošanas
3. Kā lietot Metoprolol Meda
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Metoprolol Meda
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Metoprolol Meda un kādam nolūkam tās lieto
Metoprolol Meda bloķē bēta-adrenoreceptorus, kavē nervu vadīšanas spēju dažādos orgānos, samazina sirds izsviedes tilpumu, pazemina asinsspiedienu un skābekļa patēriņu, kā arī stabilizē sirdsdarbību.
Metoprolol Meda lieto:
- Arteriālās hipertensijas terapijai.
- Stenokardijas lēkmju profilaktiskai terapijai.
- Sirds aritmiju, īpaši supraventrikulāras tahikardijas lēkmju profilaktiskai terapijai.
- Agrīnai miokarda infarkta terapijai (samazinot infarkta lielumu un infarkta komplikācijas kambaru fibrilācijas biežumu).
- Miokarda infarkta sekundārai profilaksei. Ordinējot metoprololu agrīnā miokarda infarkta fāzē hemodinamiski stabiliem pacientiem, samazinās nekrozes laukums un kambaru fibrilācijas biežums, attiecīgi samazinot mirstību.
- Migrēnas profilakse.
- Hipertireozes papildterapijai.
2. Kas Jums jāzina pirms Metoprolol Meda lietošanas
Nelietojiet Metoprolol Meda šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret metoprololu, citiem bēta-adrenolītiskiem līdzekļiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
- ja Jums ir otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulārā blokāde,
- ja Jums ir kardiogēnais šoks,
- ja Jums ir smaga bradikardija,
- ja Jums ir dekompensēta vai progresējoša sirds mazspēja,
- ja Jums ir sinusa mezgla vājuma sindroms,
- ja Jums ir smaga perifērisko asinsvadu slimība,
- ja Jums ir miokarda infarkts ar izteiktu bradikardiju (pulss< 45 sitieniem minūtē), smaga pirmās pakāpes atrioventrikulārā blokāde (PR intervāls ≥ 0,24 s), sistoliskais asinsspiediens < 100 mm Hg vai smaga sirds mazspēja,
- ja Jums ir hipotensija (sistoliskais asinsspiediens < 90 mm Hg),
- ja Jums ir metaboliskā acidoze,
- ja Jums ir neārstēta feohromocitoma,
- ja Jums ir smaga bronhiālā astma vai hroniska obstruktīva plaušu slimība,
- ja Jūs lietojat MAO inhibitorus (ne MAO-B inhibitorus),
- ja Jūs pastāvīgi vai intermitējoši lietojat bēta-receptoru agonistus, kas pastiprina miokarda kontraktilitāti,
- ja Jums ir Princmetāla stenokardija.
Īpaša piesardzība, lietojot Metoprolol Meda, nepieciešama šādos gadījumos:
- ja Jūs gatavojaties pārtraukt zāļu lietošanu,
- ja Jūs gatavojaties ķirurģiskai operācijai,
- ja lietojat digoksīnu,
- ja Jums ir atrioventrikulārās vadīšanas traucējumi,
- ja lietojat zāles ilgstoši,
- ja Jums ir bradikardija, perifēriskās asinsrites traucējumu simptomi vai anafilaktiskā šoka simptomi,
- ja Jums ir bronhiālā astma vai bronhospazms,
- ja Jums ir miokarda infarkts,
- ja Jums ir diabēts,
- ja Jums ir aknu ciroze,
- ja Jums ir feohromocitoma,
- ja Jums ir hipertireoīdisms,
- ja Jums ir Princmetāla stenokardija.
Citas zāles un Metoprolol Meda
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Vienmēr pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja vienlaikus ar Metoprolol Meda lietojat kādas no šīm zālēm:
antihipertensijas līdzekļus, jo var attīstīties hipotensija,
verapamilu vai diltiazemu, jo tas var izraisīt bradikardiju, hipotensiju un pēkšņu sirds apstāšanos,
bēta1-adrenomimētiskos līdzekļus, jo tie var pavājināt metoprolola iedarbību,
zāles, kas ietekmē perifērisko asinsriti, piemēram, ergotamīnu,
prazozīnu, jo atbildes reakcija uz pirmo zāļu devu var būt pastiprināta,
zāles, kas ierosina aknu mikrosomālo enzīmu aktivitāti, piemēram rifampicīnu un fenobarbitālu, jo tie var pazemināt metoprolola koncentrāciju asinīs,
zāles, kas inhibē aknu mikrosomālo enzīmu aktivitāti, piemēram, cimetidīnu, jo tas var paaugstināt metoprolola koncentrāciju asinīs,
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, indometacīnu, ibuprofēnu un piroksikāmu, jo tie var samazināt metoprolola hipotensīvo iedarbību,
kombinētos perorālos kontraceptīvos līdzekļus un perorālos progestagēna preparātus, jo tie var palielināt metoprolola koncentrāciju asinīs un pastiprināt bēta-adrenolītisko efektu,
antiaritmiskos līdzekļus un zāles, ko lieto vispārējai anestēzijai, kalcija kanālu blokatorus, simpātisko gangliju blokatorus, citus bēta-blokatorus un monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitorus, pretdiabēta līdzekļus, lidokaīnu.
Ja vienlaikus jāpārtrauc lietot metoprolols un centrālas darbības hipotensīvie līdzekļi, kā klonidīns un moksonidīns, straujas asinsspiediena paaugstināšanās riska dēļ bēta-blokatora lietošana jāpārtrauc vairākas dienas pirms citu zāļu lietošanas pārtraukšanas.
Metoprolol Meda kopā ar uzturu
Metoprolol Meda jālieto ēšanas laikā vai uzreiz pēc ēšanas.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, Jūs nedrīkstat lietot Metoprolol Meda, ja vien to nav ieteicis ārsts.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Uzsākot terapiju ar metoprololu, nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Turpinot terapiju, jāievēro piesardzība, jo metoprolols var izraisīt miegainību un redzes traucējumus.
3. Kā lietot Metoprolol Meda
Vienmēr lietojiet Metoprolol Meda tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Arteriālā hipertensija
Parastā diennakts deva ir 100-200 mg. Maksimālā diennakts deva ir 400 mg, to nedrīkst pārsniegt.
Ieteicamo devu var lietot vienu reizi dienā (no rīta), neadekvātas asinsspiediena kontroles gadījumā devu var dalīt un lietot divas reizes dienā.
Terapiju uzsāk ar diennakts devu 100 mg. Atkarībā no pacienta stāvokļa devu var palielināt par 100 mg dienā ar nedēļas intervālu.
Ja nepieciešams, metoprololu devā līdz 200 mg var ordinēt vienlaikus ar diurētiskiem līdzekļiem vai citiem antihipertensīviem līdzekļiem.
Stenokardija
Zāļu deva jānosaka individuāli.
Parasti terapiju uzsāk ar diennakts devu 100 mg, dalot to divās daļās pa 50 mg. Ja nepieciešams, devu var pakāpeniski paaugstināt ar nedēļas intervālu līdz tiek sasniegta deva 50 – 100 mg 2 – 3 reizes dienā (devas, kas pārsniedz 400 mg nav pētītas, tāpēc tādas lietot nevajadzētu).
Sirds aritmija
50 mg 2 – 3 reizes dienā. Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 200 – 300 mg dienā dalītās devās.
Miokarda infarkts
Metoprololu var lietot jau pirmajās stundās pēc miokarda infarkta. Ārstēšanu uzsāk, ievadot zāles intravenozi (5 mg i.v. ik pa 2 minūtēm, maksimāli 15 mg, kontrolējot asinsspiedienu, pulsu un elektrokardiogrammu); ja zāļu panesība ir laba, 15 minūtes pēc pēdējās intravenozās devas ievadīšanas ordinē 50 mg perorāli ik pa 6 stundām 48 stundas. Pēc tam ordinē metoprolola balstterapiju 100 mg divreiz dienā vismaz 3 mēnešus.
Pacientiem, kas labi nepanes pilnu intravenozā metoprolola devu, tabletes (25 mg vai 50 mg, tas atkarīgs no panesības) jāordinē 15 minūtes pēc pēdējās intravenozā metoprolola devas ievadīšanas; terapija jāturpina, ordinējot tabletes ik pa 6 stundām.
Migrēnas profilakse
100 – 200 mg dienā dalītās devās.
Hipertireoze
50 mg 4 reizes dienā. Pēc tam, kad pacienta stāvoklis normalizējies, deva jāsamazina. Perorāli metoprololu jālieto ēšanas laikā vai uzreiz pēc ēšanas.
Nieru mazspēja
Pacientiem ar nieru mazspēju nav nepieciešams pielāgot metoprolola devu.
Aknu funkcijas traucējumi
Deva ir jāpielāgo.
Bērni un gados veci cilvēki
Zāles nav ieteicams lietot bērniem.
Gados veciem cilvēkiem nav jāpielāgo metoprolola deva, kamēr nekonstatē aknu vai nieru mazspējas pazīmes.
Ja Jums liekas ka Metoprolol Meda iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja esat lietojis Metoprolol Meda vairāk nekā noteikts
Ja netīši esat lietojis par daudz tablešu, var parādīties šādi simptomi: smaga hipotensija, bradikardija, atrioventrikulāra blokāde, miokarda infarkts, kardiogēnais šoks, pēkšņa sirds apstāšanās, bronhospazms, apziņas traucējumi, koma, vemšana, cianoze, hipoglikēmija un dažreiz hiperkaliēmija.
Pirmie intoksikācijas simptomi attīstās 20 minūšu līdz 2 stundu laikā.
Sazinieties ar tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu vai nekavējoties griezieties pie sava ārsta.
Ja esat aizmirsis lietot Metoprolol Meda
Ja esat aizmirsis lietot zāles, dariet to tiklīdz atceraties. Tomēr, ja tuvojas laiks lietot nākamo devu, aizmirstā deva jāizlaiž. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Metoprolol Meda
Terapiju drīkst mainīt vai pārtraukt tikai konsultējoties ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Blakusparādību izvērtējums atbilstoši to sastopamības biežumam:
Ļoti bieži (≥ 1/10)
Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)
Retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)
Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)
Ļoti reti (< 1/10 000)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: trombocitopēnija (zems trombocītu līmenis asinīs)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti reti: svara pieaugums.
Psihiskie traucējumi
Retāk: depresija, pavājināta modrība, miegainība vai bezmiegs, nakts murgi;
Reti: nervozitāte, nemiers, impotence/seksuālās funkcijas traucējumi;
Ļoti reti: amnēzija/atmiņas traucējumi, personības traucējumi, halucinācijas.
Nervu sistēmas traucējumi:
Ļoti bieži: nogurums;
Bieži: reibonis, galvassāpes;
Retāk: parestēzijas (durstīšanas sajūta rokās un kājās), muskuļu krampji;
Ļoti reti: garšas sajūtas traucējumi.
Acu bojājumi
Reti: redzes traucējumi, sausas un/vai kairinātas acis, konjunktivīts.
Ausu un labirinta bojājumi
Ļoti reti: tinnitus (troksnis ausīs) un, pārsniedzot ieteicamo devu, dzirdes zudums.
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži: bradikardija (palēnināta sirdsdarbība);
Retāk: sirds mazspējas simptomu pasliktināšanās (pārejoša sirds mazspējas pastiprināšanās, kas var izpausties kā elpas trūkums, nogurums vai pietūkums potītēs), kardiogēns šoks pacientiem ar akūtu miokarda infarktu (sirdslēkmes laikā var izteikti pazemināties asinsspiediens), pirmās pakāpes sirds blokāde, tūska, sāpes sirds apvidū;
Reti: sirds mazspēja, sirds aritmija (sirds ritma traucējumi), sirdsklauves;
Ļoti reti: sirds vadīšanas traucējumi.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: posturāla hipotensija (pēkšņa asinsspiediena krišanās pieceļoties stāvus; parasti ar ģīboni), aukstas plaukstas un pēdas;
Reti: tūska, Reino sindroms (stāvoklis, kad roku un kāju pirkstu pakļaušana aukstumam izsauc to nejūtīgumu, tirpšanu un krāsas izmaiņas);
Ļoti reti: pacientiem ar iepriekš eksistējošiem perifēriskās asinsrites traucējumiem - gangrēna.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži: elpas trūkums fiziskas slodzes laikā;
Retāk: bronhospazms (sasprindzinājuma sajūtu elpošanas ceļos var novērot pacientiem bez obstruktīvas plaušu slimības anamnēzē);
Reti: rinīts (iesnas).
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: slikta dūša, sāpes vēderā, caureja, aizcietējums;
Reti: sausums mutē;
Retāk: vemšana.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Reti: aknu funkcijas testu novirzes no normas (aknu darbības traucējumi);
Ļoti reti: hepatīts (aknu iekaisums).
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk: ādas izsitumi (nātrenes, psoriāzes un ādas bojājumu veidā), pastiprināta svīšana;
Reti: matu izkrišana;
Ļoti reti: fotosensitivitāte (paaugstināta jutība pret gaismu), psoriāzes pasliktināšanās.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Ļoti reti: artrīts, locītavu sāpes;
Nav zināmi: retroperitoneāla fibroze (patoloģiska rētaudu rašanās aiz membrānas, kas izklāj vēdera dobumu)
Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības
Ļoti reti: libido un potences traucējumi;
Nav zināmi: Peironi slimība (erektīlā deformācija/dzimumlocekļa izliekums).
Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas
attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs
varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā,
LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat
palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Metoprolol Meda
Uzglabāt temperatūrā līdz 25oC, oriģinālā iepakojumā.
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kārbiņas. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Metoprolol Meda satur
Aktīvā viela ir metoprolola tartrāts.
Mikrokristāliskā celuloze, kartupeļu ciete, nātrija cietes glikolāts, polivinilpirolidons, talks, magnija stearāts
Metoprolol Meda ārējais izskats un iepakojums
Tabletes ir apaļas, baltas, abpusēji plakanas, noapaļotām malām. Tām ir dalījuma līnija, kam vienā pusē iegravēts ”M”, bet otrā pusē ”50”.
Iepakojuma lielums: 30 un 40 tabletes.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
SIA Meda Pharma
Mūkusalas 101
Rīga LV-1004
Latvija
Ražotājs
ICN Polfa Rzeszów S.A.
2 Przemysłowa Street, 35-959 Rzeszów,
Polija
Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar reģistrācijas apliecības īpašnieku:
Tālr.: +371 67616137
E-pasts: HYPERLINK "mailto:info.bb@medapharma.eu" info.bb@medapharma.eu
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 10/2017
SASKAŅOTS ZVA 15-02-2018
PAGE \* MERGEFORMAT 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Metoprolol Meda 50 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena tablete satur 50 mg metoprolola tartrāta.
(Metoprololi tartras)
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tabletes. Tabletes ir apaļas, baltas, abpusēji plakanas, noapaļotām malām, tām ir dalījuma līnija, kam vienā pusē ir iegravēts „M”, bet otrā pusē „50”.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
- Arteriālās hipertensijas terapija.
- Stenokardijas lēkmju profilakse.
- Sirds aritmijas, īpaši supraventrikulārās tahikardijas lēkmju profilakse.
- Miokarda infarkta sekundārā profilakse.
- Migrēnas profilakse.
- Hipertireoīdisma papildterapija.
4.2. Devas un lietošanas veids
Zāļu deva jāpielāgo individuāli, tā ir atkarīga no pacienta stāvokļa. Parasti ordinē šādas devas:
Arteriālā hipertensija
Metoprolola diennakts deva ir 100 līdz 400 mg.
Ieteicamo devu var lietot vienu reizi dienā (no rīta), neadekvātas asinsspiediena kontroles gadījumā devu var dalīt un lietot divas reizes dienā.
Terapiju uzsāk ar diennakts devu 100 mg. Atkarībā no pacienta stāvokļa devu var palielināt par 100 mg dienā ar nedēļas intervālu.
Ja nepieciešams, metoprololu var ordinēt vienlaikus ar diurētiskiem līdzekļiem vai citiem antihipertensīviem līdzekļiem.
Stenokardija
Zāļu deva jānosaka individuāli.
Parasti terapiju uzsāk ar diennakts devu 100 mg, dalot to divās daļās pa 50 mg. Ja nepieciešams, devu var pakāpeniski paaugstināt ar nedēļas intervālu līdz tiek sasniegta deva 50 – 100 mg 2 – 3 reizes dienā.
Sirds aritmija
50 mg 2 – 3 reizes dienā. Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 200 – 300 mg dienā dalītās devās.
Miokarda infarkts
Metoprololu var lietot jau pirmajās stundās pēc miokarda infarkta. Ārstēšanu uzsāk, ievadot zāles intravenozi (5 mg ik pa 2 minūtēm, maksimāli 15 mg, kontrolējot asinsspiedienu, pulsu un elektrokardiogrammu); ja zāļu panesība ir laba, 15 minūtes pēc pēdējās intravenozās devas ievadīšanas perorāli ordinē 50 mg ik pa 6 stundām 48 stundas. Pēc tam ordinē metoprolola balstterapiju 100 mg divreiz dienā vismaz 3 mēnešus.
Pacientiem, kas labi nepanes pilnu intravenozā metoprolola devu, tabletes (25 mg vai 50 mg, atkarīgi no panesības) jāordinē 15 minūtes pēc pēdējās intravenozā metoprolola devas ievadīšanas; terapija jāturpina, ordinējot tabletes ik pa 6 stundām.
Migrēnas profilakse
100 – 200 mg dienā dalītās devās.
Hipertireoze
50 mg 4 reizes dienā. Pēc tam, kad pacienta stāvoklis normalizējies, deva jāsamazina. Perorāli metoprololu jālieto ēšanas laikā vai uzreiz pēc ēšanas.
Nieru mazspēja
Pacientiem ar nieru mazspēju nav nepieciešams pielāgot metoprolola devu.
Aknu funkcijas traucējumi
Tā kā metoprolols intensīvi metabolizējas aknās, smagu aknu funkciju traucējumu gadījumā nepieciešams pielāgot devu.
Bērni un gados veci cilvēki
Nav datu, kas apstiprinātu metoprolola lietošanas drošumu un efektivitāti bērniem, tāpēc nav ieteicams lietot bērniem.
Gados veciem cilvēkiem nav nepieciešams pielāgot metoprolola devu, kamēr nekonstatē aknu vai nieru mazspējas pazīmes.
4.3. Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret metoprololu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, kā arī citiem bēta-adrenoblokatoriem.
Otrās un trešās pakāpes atrioventrikulāra blokāde.
Kardiogēnais šoks.
Smaga bradikardija.
Dekompensēta vai progresējoša sirds mazspēja (plaušu tūska, hipoperfūzija vai hipotensija), kā arī nepārtraukta vai intermitējoša inotropa terapija, kurai izmanto bēta-receptoru agonistus.
Klīniski nozīmīga sinusa bradikardija, sinusa mezgla vājuma sindroms (ja vien nav ievietots pastāvīgs kardiostimulators).
- Smaga perifērisko asinsvadu slimība.
- Miokarda infarkts ar izteiktu bradikardiju (pulss < 45 sitieniem minūtē), smagu pirmās pakāpes atrioventrikulāro blokādi (PR intervāls ≥ 0,24 s), sistolisko asinsspiedienu < 100 mm Hg un smagu sirds mazspēju.
- Hipotensija (sistoliskais asinsspiediens < 90 mm Hg).
- Metaboliskā acidoze.
- Neārstēta feohromocitoma.
- Princmetāla stenokardija.
- Smaga bronhiālā astma vai hroniska obstruktīva plaušu slimība.
- MAO inhibitoru (ne MAO-B inhibitoru) vienlaikus lietošana.
- Bēta-receptoru agonistu (kas paaugstina miokarda kontraktilitāti) intermitējoša vai vienlaikus lietošana.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pacientiem, kurus ārstē ar bēta-blokatoriem, nav atļauts intravenozi ievadīt verapamila tipa kalcija antagonistus.
Metoprolola, tāpat kā citu bēta-adrenoblokatoru lietošana jāpārtrauc pakāpeniski. Pēkšņa šo
zāļu lietošanas pārtraukšana var pasliktināt stenokardijas simptomus, sirds mazspēju,
miokarda infarktu vai veicināt ventrikulāras aritmijas attīstību. Ja metoprolols lietots ilgstoši,
zāļu lietošanu drīkst pārtraukt tikai stingrā ārsta uzraudzībā. Deva jāsamazina pakāpeniski 1-2
nedēļu laikā, pēdējo 4-6 dienu laikā, lietojot devu 12,5 mg. Lai izvairītos no dzīvībai bīstamām karidovaskulārām komplikācijām, 2 – 3 nedēļas pēc metoprolola pārtraukšanas līdz
minimumam jāsamazina fiziskā aktivitāte. Ja pacientam parādās kādi simptomi, deva
jāsamazina vēl lēnāk. Pirms plānveida ķirurģiskās operācijas pacientam jāinformē
anesteziologs par to, ka viņš lieto metoprololu. Ja nepieciešama vispārējā anestēzija,
metoprolola lietošana jāpārtrauc vismaz 48 stundas pirms operācijas.
Pacientiem ar sirds mazspēju, kas lieto digoksīnu, metoprololu ordinē ļoti piesardzīgi, jo abi
preparāti ietekmē atrioventrikulāro vadīšanu. Metoprolola terapijas laikā atsevišķos
gadījumos var pasliktināties atriovantrikulārās vadīšanas traucējumi (iespējama
atrioventrikulārā blokāde).
Ilgstoša bēta-blokatoru lietošana var izraisīt sirds mazspēju. Ja parādās simptomi, kas liecina
par sirds mazspēju, jāordinē digitalis preparāti, dažreiz kopā ar diurētiskiem līdzekļiem. Sirds
mazspējas saglabāšanās, neraugoties uz adekvātu digitalizāciju un diurētisko līdzekļu
lietošanu, norāda uz nepieciešamību pārtraukt metoprolola lietošanu.
Metoprolols var pasliktināt bradikardiju, perifēriskās asinsrites traucējumu simptomus un
anafilaktiskā šoka simptomus. Parastās epinefrīna (adrenalīna) devas ne vienmēr sniedz
vēlamo terapeitisko efektu.
Kardioselektīvie bēta-blokatori, salīdzinot ar neselektīvajiem bēta-blokatoriem, daudz mazāk
ietekmē bronhus un plaušas, tomēr pacientiem ar bronhiālo astmu un bronhospazmu
jāizvairās no metoprolola lietošanas. Ja šiem pacientiem metoprolols tomēr ir nepieciešams,
jāievēro īpaša piesardzība. Šādā gadījumā jālieto viszemākā efektīvā metoprolola deva, bez
tam viszemāko efektīvo devu ordinē trīs reizes dienā (tā vietā, lai augstāku devu ordinētu
divreiz dienā). Vienlaikus jāordinē bēta2-adrenostimulatori.
Miokarda infarkts – skatīt 4.3. apakšpunktu.
Pacientiem ar I tipa diabētu bēta-blokatori, inhibējot glikogenolīzi, var pasliktināt postinsulīna
hipoglikēmiju un maskēt ar hipoglikēmiju saistītās tahikardijas simptomus. No otras
puses, pacientiem ar II tipa diabētu hiperglikēmija var parādīties insulīna atbrīvošanās
inhibīcijas dēļ.
Metoprolols, kā selektīvs bēta1-blokators, īpaši, lietojot zemās devās, tiek uzskatīts par ļoti
drošu diabēta pacientiem, kas lieto perorālus pretdiabēta līdzekļus vai insulīnu.
Pacientiem ar nestabilu insulīnatkarīgu diabētu var būt nepieciešams pielāgot pretdiabēta
līdzekļu devu.
Pacientiem ar feohromocitomu vienlaikus jāordinē alfa-blokatoru.
Pacientiem ar aknu cirozi var būt augstāka metoprolola biopieejamība. Pacientiem ar aknu
funkcijas traucējumiem metoprololu jālieto piesardzīgi.
Metoprolols var maskēt noteiktus hipertireoīdisma simptomus. Ja ir aizdomas par
hipertireoīdismu, metoprololu nedrīkst atcelt uzreiz, jo iespējama tireotoksiskā krīze.
Koronāro artēriju spazma (ko izraisa alfa-adrenerģisko receptoru stimulācija) ietekmē
Princmetāla stenokardijas lēkmes var kļūt biežākas un smagākas, tāpēc pacientiem ar šo slimību nedrīkst ordinēt neselektīvos bēta-blokatorus, bet selektīvos bēta1-blokatorus jāordinē
ļoti piesardzīgi.
Pacientiem ar smagu nieru mazspēju, citām smagām slimībām, kā arī vienlaikus ar sirds
glikozīdiem metoprolols jālieto piesardzīgi.
Ārstējot astmas slimniekus, parasti jāordinē vienlaicīga terapija ar β2 agonistiem (tablešu un/vai inhalāciju veidā). Uzsākot metoprolola terapiju, var būt nepieciešams koriģēt (palielināt) β2 agonistu devu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Metoprolols un citi antihipertensīvie līdzekļi parasti darbojas aditīvi. Lai sasniegtu adekvātu
asinsspiediena kontroli, bieži tiek lietota kombinētā terapija. Tomēr jāievēro piesardzība, jo
iespējama hipotensija.
Negatīva inotropiska un dromotropiska efekta dēļ, vienlaikus lietojot zāles ar līdzīgu
iedarbību, kā, piemēram, antiaritmiskie līdzekļi un vispārējās anestēzijas līdzekļi, jāievēro
piesardzība. Pacientiem, kurus ārstē ar bēta-blokatoriem, inhalācijas narkozes līdzekļi
pastiprina sirdsdarbību nomācošo ietekmi.
Tāpat kā lietojot citus bēta-blokatorus, metoprololu nedrīkst lietot vienlaikus ar
verapamilu vai diltiazemu, jo iespējama bradikardija, hipotensija un pēkšņa sirds apstāšanās.
Uzpirkstītes glikozīdi kopā ar bēta-blokatoriem var palielināt atrioventrikulāro impulsu
pārvades laiku un izraisīt bradikardiju.
Īpaša piesardzība jāievēro, ja metoprolols jālieto vienlaikus ar citiem kalcija antagonistiem.
Lietojot metoprololu vienlaikus ar simpātisko gangliju blokatoriem, citiem bēta-blokatoriem
un monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem, jāievēro piesardzība.
Ja vienlaikus jāpārtrauc lietot metoprolols un centrālas darbības hipotensīvie līdzekļi, kā
klonidīns un moksonidīns, straujas asinsspiediena paaugstināšanās riska dēļ bēta-blokatori
jāpārtrauc vairākas dienas pirms citām zālēm.
Noteiktos apstākļos pacientiem, kurus ārstē ar bēta-blokatoriem, ievadot adrenalīnu, kardioselektīvie bēta-blokatori asinsspiediena kontroli ietekmē daudz vājāk nekā neselektīvie bēta-blokatori.
Metoprolols ietekmē perifērisko asinsriti, tāpēc, vienlaikus lietojot zāles ar līdzīgu iedarbību,
piemēram, ergotamīnu, jāievēro piesardzība.
Metoprolola iedarbība ir antagoniska bēta1-adrenomimētisko līdzekļu iedarbībai, tai pašā laikā metoprolols tikai nedaudz ietekmē bronhodilatāciju, ko izraisa bēta2-adrenomimētiskie
līdzekļi terapeitiskās devās.
Pacientiem, kas lieto metoprololu, var novērot pastiprinātu reakciju uz pirmo prazozīna devu,
jo tiek inhibēta kardiālā atbildes reakcija uz kompensatoriskiem simpātiskās nervu sistēmas
refleksiem.
Pretdiabēta līdzekļi – skatīt 4.4. apakšpunktu.
Zāles, kas ierosina aknu mikrosomālo enzīmu aktivitāti, piemēram, rifampicīns un
fenobarbitāls, var samazināt metoprolola koncentrāciju asinīs.
Aknu mikrosomālo enzīmu inhibitori, piemēram, cimetidīns, var paaugstināt metoprolola
koncentrāciju asinīs.
Metoprolols var aizkavēt lidokaīna elimināciju.
Noteikti nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, indometacīns, ibuprofēns un
piroksikāms var samazināt metopolola hipotensīvo iedarbību.
Kombinētie perorālie kontraceptīvie līdzekļi un perorālie progestagēna preparāti var palielināt
metoprolola koncentrāciju asinīs un pastiprināt bēta-adrenolītisko efektu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Metoprololu nedrīkst ordinēt grūtniecības un barošanas ar kŗūti laikā. Bēta-blokatori samazina
placentas perfūziju, kas tiek saistīta ar kavētu augšanu, augļa intrauterīno nāvi, abortu
un priekšlaicīgām dzemdībām.
Grūtniecības laikā šīs zāles drīkst lietot tikai tajos gadījumos, kad, pēc ārsta domām, gaidāmais labums mātei pārsniedz iespējamo risku auglim vai jaundzimušajam. Šis risks ir saistīts ar bradikardiju, hipotensiju un hipoglikēmiju. Tā kā šie simptomi var attīstīties jaundzimušajam, zāļu lietošana jāpārtrauc 48 stundas pirms dzemdībām.
Ja ārsts uzskata, ka zāļu lietošana ir nepieciešama barošanas ar krūti laikā, īpaša uzmanība jāpievērš bēta-adrenerģiskās blokādes simptomu identificēšanai jaundzimušajam. Tomēr šķiet, ka ar mātes pienu uzņemtais metoprolola daudzums zīdainim, kura māte saņem metoprololu parasto terapeitisko devu robežās, no bēta-bloķējošās iedarbības viedokļa ir niecīgs.
Drošības kategorija zāļu lietošanai grūtniecības laikā: C.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Uzsākot terapiju ar metoprololu, kā arī laikā līdz konstatējama klīniska uzlabošanās, pacients nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Turpinot terapiju, jāievēro piesardzība, jo metoprolols var izraisīt miegainību un redzes traucējumus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības novēro reti, tās parasti ir mērenas. Visbiežāk novēro nogurumu, kuņģa un zarnu trakta traucējumus (sliktu dūšu, vemšanu un sāpes vēderā) un bezmiegu. Daudzos gadījumos nevēlamās blakusparādības ir pārejošas vai izzūd, samazinot zāļu devu.
Citas nevēlamās blakusparādības novēro reti.
Blakusparādību izvērtējums atbilstoši to sastopamības biežumam:
Ļoti bieži (≥ 1/10).
Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10).
Retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100).
Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000).
Ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: trombocitopēnija.
Vielmaiņas un uztures traucējumi.
Ļoti reti: ķermeņa masas palielināšanās.
Psihiskie traucējumi
Retāk: depresija, pavājināta modrība, miegainība vai bezmiegs, nakts murgi;
Reti: nervozitāte, nemiers, impotence/seksuālās funkcijas traucējumi;
Ļoti reti: amnēzija/atmiņas traucējumi, personības traucējumi, halucinācijas.
Nervu sistēmas traucējumi:
Ļoti bieži: nogurums;
Bieži: reibonis, galvassāpes;
Retāk: parestēzijas, muskuļu krampji;
Ļoti reti: garšas sajūtas traucējumi.
Acu bojājumi
Reti: redzes traucējumi, sausas un/vai kairinātas acis, konjunktivīts.
Ausu un labirinta bojājumi
Ļoti reti: tinnitus un, pārsniedzot ieteicamo devu, dzirdes zudums.
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži: bradikardija;
Retāk: Sirds mazspējas simptomu pasliktināšanās, kardiogēns šoks pacientiem ar akūtu miokarda infarktu, pirmās pakāpes sirds blokāde, tūska, sāpes sirds apvidū;
Reti: sirds mazspēja, sirds aritmija, sirdsklauves;
Ļoti reti: sirds vadīšanas traucējumi.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: posturāla hipotensija (parasti ar ģīboni), aukstas plaukstas un pēdas;
Reti: tūska, Reino sindroms;
Ļoti reti: pacientiem ar iepriekš eksistējošiem perifēriskās asinsrites traucējumiem - gangrēna.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:
Bieži: elpas trūkums fiziskas slodzes laikā;
Retāk: bronhospazms (var novērot pacientiem bez obstruktīvas plaušu slimības anamnēzē);
Reti: rinīts.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: slikta dūša, sāpes vēderā, caureja, aizcietējums;
Reti: sausums mutē;
Retāk: vemšana.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Reti: aknu funkcijas testu novirzes no normas;
Ļoti reti: hepatīts.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk: ādas izsitumi (nātrenes, psoriāzes un distrofisku ādas bojājumu veidā), pastiprināta svīšana;
Reti: matu izkrišana;
Ļoti reti: fotosensitivitāte, psoriāzes pasliktināšanās.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Ļoti reti: artrīts, locītavu sāpes;
Nav zināmi: retroperitoneāla fibroze.
Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības
Ļoti reti: libido un potences traucējumi;
Nav zināmi: Peironī slimība (Peyronie's disease).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Metoprolola intoksikācijas gadījumā novēro smagu hipotensiju, bradikardiju,
atrioventrikulāru blokādi, miokarda mazspēju, kardiogēno šoku, pēkšņu sirds apstāšanos,
bronhospazmu, apziņas traucējumus, komu, vemšanu, cianozi, hipoglikēmiju un dažreiz
hiperkaliēmiju.
Intoksikācijas simptomi parādās 20 minūšu līdz 2 stundu laikā.
Pārdozēšanas gadījumā antidots nav zināms. Rūpīgi jākontrolē asinsvadu un elpošanas
sistēmu un nieru darbība, glikozes līmenis asinīs un elektrolītu līdzsvars. Ja toksiskā deva
lietota neilgi pēc ārstēšanas sākuma, jāizraisa vemšana, kas novērsīs turpmāku zāļu
absorbciju; jāveic kuņģa skalošana un jāordinē aktīvā ogle.
Ja attīstās kardiovaskulāri traucējumi, tie jāārstē simptomātiski ar simpatomimētiskiem
līdzekļiem (kā noradrenalīns), atropīnu, sirds glikozīdiem un pozitīviem inotropiskiem
līdzekļiem (kā dopamīns un dobutamīns). Bēta-receptoru blokādi var novērst, intravenozi
ievadot glikagonu devā no 1 līdz 10 mg. Bronhospazmu var ārstēt, intravenozi ievadot bēta2-
adrenomimētiskos līdzekļus, kā i.v. terbutalīns un teofilīna atvasinājumi.
Metoprololu nevar pietiekami izvadīt ar dialīzes palīdzību.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Bēta blokatori, selektīvie bēta-blokatori, ATĶ kods: C07AB02
Metoprolols ir selektīvs sirds bēta1-receptoru blokators. Tam ir neliela šūnu membrānu stabilizējoša aktivitāte, bet iekšējā simpatomimētiskā aktivitāte tam nepiemīt. Darbības selektivitāte ir relatīva, jo lielās devās tas bloķē arī bēta2-receptorus, piemēram, bronhos.
Metoprolols palēnina pulsu, samazina sirds minūtes izsviedes tilpumu miera stāvoklī un fiziskas slodzes laikā, kā arī samazina sistolisko asinsspiedienu.
Metoprolols novērš noradrenalīna vai izoprenalīna ierosinātu tahikardiju.
Metoprolola antihipertensīvās darbības mehānisms nav pilnībā skaidrs. Uzskata, ka svarīgākie darbības mehānismi ir: sirds minūtes izsviedes tilpuma mazināšana, noradrenalīna izdales mazināšana adrenerģiskos neironos presinaptiskas bēta2-autoreceptoru inhibīcijas rezultātā un renīna izdales mazināšana.
Stenokardijas gadījumā, kavējot kateholamīnu iedarbību uz miokardu, tiek panākta pulsa palēnināšanās un asinsspiediena krišanās, kā arī miokarda kontraktilitātes samazināšanās; iespējams, samazinās arī miokarda prasība pēc skābekļa, kā arī uzlabojas koronārā asinsrite.
Metoprolola labvēlīgo iedarbību uz stabilu stenokardiju raksturo izteikta stenokardijas sāpju samazināšanās, slodzes tolerances uzlabošanās par 30-40%, išēmijas samazināšanās maksimālās slodzes laikā (EKG), kā arī mazāks nitroglicerīna patēriņš.
Metoprolola antiaritmisko iedarbību var izskaidrot ar bēta1-receptoru blokādi, kas samazina vadīšanas ātrumu atrioventrikulārajā mezglā un pagarina tā refrakcijas laiku, kas savukārt palēnina kambaru saraušanās laiku. Vislielākā efektivitāte vērojama dažādas izcelsmes supraventrikulāru aritmiju gadījumā.
Līdzīgi kā citi bēta-adrenolītiskie līdzekļi metoprolols pieder II antiaritmisko līdzekļu grupai atbilstoši Vaughan-Williams klasifikācijai.
Bloķējot bēta1-receptorus, metoprolols papildus labvēlīgi ietekmē sekundāro profilaksi pēc miokarda infarkta. Ir pierādīts, ka metoprolols samazina vispārējo mirstību, pēkšņas nāves biežumu un re-infarkta biežumu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Metoprolols ātri un pilnīgi uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta. Biopieejamība pēc atsevišķas reizes devas ieņemšanas ir apmēram 50%, kas norāda uz nozīmīgu pirmā loka metabolisma lomu. Atkārtotas lietošanas laikā biopieejamība var paaugstināties apmēram līdz 70%. Ēdiens paaugstina zāļu biopieejamību.
Metoprolola maksimālā seruma koncentrācija tiek sasniegta 1.5 līdz 2 stundu laikā pēc lietošanas, tā svārstās relatīvi plašās robežās. Seruma koncentrācija var atšķirties 17 reizes. Tas izskaidrojams ar zāļu metabolisma lielām individuālām atšķirībām. Apmēram 10% pacientu ar zemu metabolisma līmeni metoprolola koncentrācija serumā var sasniegt ļoti augstu līmeni, tā eliminācija ir lēna. Tā kā terapeitiskā atbildes reakcija, nevēlamās blakusparādības un kardioselektivitāte ir atkarīgas no seruma koncentrācijas, lēnā metabolisma tipa pacientiem jāsamazina zāļu deva. Ātrā metabolisma tipa pacientiem, iespējams, zāles būs jālieto biežāk.
Metoprolols vāji saistās ar plazmas olbaltumvielām (apmēram 12%). Izkliedes tilpums ir 5.6 l/kg. Metoprolols metabolizējas galvenokārt aknās. Bioloģiskais pusperiods ir aptuveni 3.5 stundas (1 līdz 9 stundas). Mazāk par 5% lietotās devas izdalās urīnā neizmainītā formā, atlikusī daļa izdalās neaktīva metabolīta veidā.
Metoprolols nelielā daudzumā nonāk krūts pienā. Ja ārsts uzskata, ka barošanas ar krūti laikā zāles jālieto, īpaša uzmanība jāpievērš bēta-adrenerģiskās blokādes simptomu identificēšanai jaundzimušajam.
Nieru mazspējas gadījumā un gados veciem pacientiem deva nav jāpielāgo. Tomēr pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem var būt nepieciešama devas pielāgošana.
Terapeitiskais efekts bēta1-receptoru blokādes veidā (nosaka pēc pulsa fiziskās slodzes laikā) parādās 1 stundas laikā pēc zāļu lietošanas, darbības ilgums atkarīgs no devas. Maksimālo efektu pēc 20 mg, 50 mg un 10 mg reizes devu lietošanas novēroja pēc 3.3, 5 un, attiecīgi, 6.4 stundām.
Lineāra atkarība starp zāļu antihipertensīvo iedarbību un koncentrāciju asinīs netika konstatēta.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Metoprololam nav konstatēta mutagēniska un kancerogēniska iedarbība. Nav saņemti ziņojumi par iedarbību uz fertilitāti vai teratogēnisku iedarbību uz dzīvniekiem. Devās, kas 55 reizes pārsniedza ieteicamās devas cilvēkiem, žurkām konstatēja paaugstinātu postimplantācijas zudumu skaitu un pazeminātu jaundzimušo dzīvildzes rādītāju.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mikrokristāliskā celuloze, kartupeļu ciete, nātrija cietes glikolāts, polivinilpirolidons, talks, magnija stearāts.
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25oC, oriģinālā iepakojumā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Al/PVC folijas blisteri, kas ievietoti kartona kārbiņā.
Metoprolol Meda 50 mg tabletes iepakojumā pa 30 vai 40 tabletēm.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai citus izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
SIA Meda Pharma
Mūkusalas 101
Rīga LV-1004
Latvija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
96-0574
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 1996. gada 05. decemris.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 12. maijs.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
10/2017
SASKAŅOTS ZVA 15-02-2018
PAGE \* MERGEFORMAT 1
