Melox

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Melox 7,5 mg tabletes

Melox 15 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra Melox 7,5 mg tablete satur 7,5 mg meloksikāma (Meloxicamum).

Katra Melox 15 mg tablete satur 15 mg meloksikāma (Meloxicamum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.

Katra 7,5 mg tablete satur 18,75 mg laktozes monohidrāta.

Katra 15 mg tablete satur 37,5 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Melox 7,5 mg tabletes: Gaiši dzeltenas, apaļas, plakanas tabletes, kuru diametrs ir 7 mm, ar dalījuma līniju vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Melox 15 mg tabletes: Gaiši dzeltenas, apaļas, plakanas tabletes, kuru diametrs ir 10,5 mm, ar dalījuma līniju vienā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Īslaicīga osteoartrīta paasinājuma simptomātiska ārstēšana.

Ilgstoša reimatoīdā artrīta vai ankilozējošā spondilīta simptomātiska ārstēšana.

4.2. Devas un lietošanas veids

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Periodiski jānovērtē pacienta nepieciešamība pēc simptomātiskas sāpju atvieglošanas un atbildes reakciju uz ārstēšanu, it īpaši pacientiem ar osteoartrītu.

Devas

Osteoartrīta paasinājums: 7,5 mg dienā (viena 7,5 mg tablete vai ½ 15 mg tabletes).

Ja situācija neuzlabojas un ir nepieciešams, devu var palielināt līdz 15 mg dienā (divas 7,5 mg tabletes vai viena 15 mg tablete).

Reimatoīdais artrīts, ankilozējošs spondilīts: 15 mg dienā (divas 7,5 mg tabletes vai viena 15 mg tablete) (skatīt arī „Īpašas pacientu grupas” zemāk).

Atkarībā no terapeitiskās atbildes reakcijas, devu var samazināt līdz 7,5 mg dienā (viena 7,5 mg tablete vai ½ 15 mg tabletes).

NEPĀRSNIEGT DIENAS DEVU 15 MG DIENĀ!

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti un pacienti ar paaugstinātu blakusparādību risku (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Ieteicamā deva reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta ilgstošai ārstēšanai gados vecākiem pacientiem ir 7,5 mg dienā. Pacientiem ar paaugstinātu blakusparādību risku ārstēšanās jāuzsāk ar 7,5 mg dienā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Dialīzes pacientiem ar smagu nieru mazspēju, deva nedrīkst pārsniegt 7,5 mg dienā.

Nav nepieciešams samazināt devu pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir lielāks par 25 ml/min). Par pacientiem ar smagu nieru mazspēju, kuriem neveic dialīzi, skatīt 4.3. apakšpunktu.

Aknu darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Nav nepieciešama devu pielāgošana pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem. Par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktu.

Pediatriskā populācija

Melox lietošana ir kontrindicēta bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Kopējā dienas deva jālieto vienreizējas devas veidā ēdienreižu laikā, uzdzerot ūdeni vai citu šķidrumu.

4.3. Kontrindikācijas

Šīs zāles ir kontrindicētas sekojošos gadījumos:

grūtniecības trešajā trimestrī (skatīt 4.6. apakšpunktu);

bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam;

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām ar līdzīgu iedarbību, piemēram, NPL (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi), acetilsalicilskābe. Meloksikāmu nedrīkst lietot pacientiem, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai citu NPL lietošanas ir attīstījušās astmas pazīmes, deguna polipi, angioedēma vai nātrene;

kuņģa – zarnu trakta asiņošana vai perforācija anamnēzē, saistībā ar iepriekšēju NPL terapiju;

aktīva vai anamnēzē esoša recidivējoša kuņģa – zarnu trakta čūla/asiņošana (divas vai vairākas nepārprotami pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes);

kuņģa – zarnu trakta asiņošana, smadzeņu asiņošana anamnēzē vai citi asiņošanas traucējumi;

smagi aknu darbības traucējumi;

smaga nieru mazspēja bez dialīzes;

kuņģa – zarnu trakta asiņošana, cerebrovaskulāra asiņošana anamnēzē vai citi asiņošanas traucējumi;

smaga sirds mazspēja.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei iespējami īsāku laiku (skatīt 4.2. apakšpunktu un Ietekme kuņģa - zarnu traktu un Kardiovaskulāri un cerebrovaskulāri traucējumi - zemāk).

Nepietiekamas terapeitiskās iedarbības gadījumā nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu, ne arī lietot papildus NPL, jo tas var palielināt toksicitāti un terapeitiskais ieguvums nav pierādīts. Jāizvairās no meloksikāma lietošanas vienlaicīgi ar NPL, tajā skaitā ciklooksigenāzes-2 selektīvajiem inhibitoriem.

Meloksikāms nav piemērots, lai ārstētu pacientus, kuriem nepieciešama akūtu sāpju mazināšana.

Ja pēc dažām dienām nav novērojams uzlabojums, jāpārvērtē terapijas klīniskais ieguvums.

Pirms uzsākt ārstēšanu ar meloksikāmu, jāņem vērā jebkāda informācija par ezofagītu, gastrītu un/vai peptisku čūlu anamnēzē, lai pārliecinātos, ka šīs slimības ir pilnīgi izārstētas. Pacientus, kuriem iepriekš ir bijusi kāda no šīm slimībām un kurus ārstē ar meloksikāmu, regulāri jāpārbauda, lai noteiktu šo slimību iespējamo atkārtošanos.

Ietekme uz kuņģa – zarnu traktu

Lietojot visus NPL, ir ziņots par kuņģa - zarnu trakta asiņošanu, čūlu vai perforāciju (jebkurā terapijas laikā), kas var būt letāla, ar vai bez brīdinošiem simptomiem vai nopietniem kuņģa - zarnu trakta traucējumiem anamnēzē.

Kuņģa – zarnu trakta asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu, un pacientiem ar čūlu anamnēzē, it īpaši, ja radušies sarežģījumi - asiņošana vai perforācija (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar iespējami mazāku devu. Šajos, kā arī gadījumos, kad tiek lietotas mazas acetilsalicilskābes devas vai citas zāles ar palielinātu kuņģa - zarnu trakta nevēlamo blakusparādību risku, jāapsver arī nepieciešamība pēc kombinētas terapijas ar aizsargājošiem līdzekļiem (piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoru) (skatīt turpmāk un 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem ar kuņģa – zarnu trakta toksicitāti anamnēzē, it īpaši gados vecākiem pacientiem, jāziņo par ikvienu neparastu abdominālu simptomu (it īpaši kuņģa – zarnu trakta asiņošanu), it īpaši terapijas sākumā.

Piesardzība jāievēro pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zāles, kas var palielināt čūlu vai asiņošanas risku, piemēram, heparīnu, lietojot ārstnieciskās devās vai gados vecākiem pacientiem, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), vai citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, tajā skaitā acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās (≥ 500 mg kā reizes devu vai ≥ 3 g kā kopējo dienas devu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja meloksikāma lietošanas laikā novērojama kuņģa - zarnu trakta asiņošana vai čūla, jāpārtrauc šo zāļu lietošana.

NPL piesardzīgi jālieto pacientiem ar kuņģa – zarnu trakta slimībām (čūlainais kolīts, Krona slimība) anamnēzē, jo šie stāvokļi var paasināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Kardiovaskulāri un cerebrovaskulāri traucējumi

Pacientiem ar hipertensiju un/vai vieglu līdz vidēji smagu sastrēguma sirds mazspēju anamnēzē nepieciešama atbilstoša novērošana un konsultēšana, jo saistībā ar NPL terapiju ziņots par šķidruma aizturi un tūsku.

Riska grupas pacientiem ieteicams veikt klīnisku asinsspiediena kontroli sākuma stāvoklī un, it īpaši, uzsākot ārstēšanu ar meloksikāmu.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (it īpaši lielās devās un ilgstoši) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nav pietiekamu datu, lai izslēgtu šādu risku, lietojot arī meloksikāmu.

Pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, sastrēguma sirds mazspēju, diagnosticētu sirds išēmisko slimību, perifēro artēriju slimību un/vai cerebrovaskulāru slimību, meloksikāmu drīkst lietot tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī gadījumos, kad pacientiem, kuriem ir kardiovaskulāras slimības riska faktori (piemēram, hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēta slimība, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju.

Ādas reakcijas

Saistībā ar meloksikāma lietošanu ziņots par dzīvību apdraudošām ādas reakcijām (Stīvensa – Džonsona sindromu (SDžS) un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN)). Pacienti jāinformē par pazīmēm un simptomiem, kā arī viņi rūpīgi jānovēro vai nerodas ādas reakcijas. Vislielākais SDžS un TEN attīstības risks ir pirmajās terapijas nedēļās.

Ja rodas SDžS un TEN pazīmes vai simptomi (piemēram, progresējoši izsitumi uz ādas, ko bieži vien pavada čulgas vai gļotādas bojājumi), jāpārtrauc meloksikāma lietošana.

Vislabākā SDžS un TEN kontrole iespējama, diagnosticējot agrīnā stadijā, un nekavējoties pārtraucot jebkuru zāļu lietošanu, par kurām ir aizdomas, ka tās izraisa šīs reakcijas. Pēc iespējas ātrāka zāļu lietošanas pārtraukšana ir saistīta ar labāku prognozi.

Ja pacientam, lietojot meloksikāmu, ir attīstījies SDžS un TEN, meloksikāma lietošanu šim pacientiem nekad nedrīkst uzsākt atkārtoti.

Nieru un aknu darbības rādītāji

Tāpat kā lietojot citus NPL, atsevišķos gadījumos ir ziņots par seruma transamināžu līmeņa paaugstināšanos, seruma bilirubīna līmeņa paaugstināšanos vai citu aknu darbības rādītāju izmaiņām, kā arī par paaugstinātu kreatinīna līmeni serumā un urīnvielas slāpekļa koncentrācijas palielināšanos asinīs un citu laboratorisko rādītāju novirzēm. Vairums no tiem bija pārejoši un novirzes bijušas nelielas. Taču, ja šīs novirzes ir būtiskas un saglabājas, Melox lietošana jāpārtrauc un jāveic atbilstoša izmeklēšana.

Funkcionāla nieru mazspēja

NPL, nomācot nieru prostaglandīnu vazodilatējošo iedarbību, var izraisīt funkcionālu nieru mazspēju, jo samazinās glomerulārā filtrācija. Šī blakusparādība ir atkarīga no devas. Terapijas sākumā vai palielinot devu, ieteicams veikt rūpīgu diurēzes un nieru darbības novērošanu pacientiem ar sekojošiem riska faktoriem:

gados vecākiem pacientiem;

ja vienlaicīgi tiek lietoti, piemēram, AKE inhibitori, angiotensīna-II antagonisti, sartāni, diurētiskie līdzekļi (skatīt 4.5 apakšpunktu);

hipovolēmiju (jebkāda cēloņa izraisītu);

sastrēguma sirds mazspēju;

nieru mazspēju;

nefrotisko sindromu;

Lupus nefropātiju;

smagiem aknu darbības traucējumiem (seruma albumīnu līmenis < 25 g/l vai ≥ 10 pēc Child-Pugh skalas).

Retos gadījumos NPL var izraisīt intersticiālu nefrītu, glomerulonefrītu, nieru medulāro nekrozi vai nefrotisko sindromu.

Pacientiem ar nieru mazspēju beigu stadijā, kuriem tiek veikta hemodialīze, meloksikāma deva nedrīkst būt lielāka par 7,5 mg. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (t.i., pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir lielāks par 25 ml/min) nav nepieciešama devas samazināšana.

Nātrija, kālija un ūdens aizture

NPL lietošana var izraisīt nātrija, kālija un ūdens aizturi, kā arī ietekmēt diurētisko līdzekļu nātrijurētisko iedarbību. Turklāt, iespējama arī samazināta asinsspiedienu pazeminošo zāļu antihipertensīvā iedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tā rezultātā jutīgiem pacientiem var rasties vai paasināties tūska, sirds mazspēja vai hipertensija. Šā iemesla dēļ, riska grupas pacientiem nepieciešama klīniska novērošana (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Hiperkaliēmiju var veicināt diabēta slimība vai vienlaicīga zāļu, kas paaugstina kālija līmeni asinīs (skatīt 4.5. apakšpunktu), lietošana. Šajos gadījumos regulāri jākontrolē kālija koncentrācija asinīs.

Kombinācija ar pemetreksedu

Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru mazspēju, kuri saņem pemetreksedu, meloksikāma lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms pemetrekseda lietošanas uzsākšanas, pemetrekseda lietošanas pārtraukšanas dienā un vismaz 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Citi brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Gados vecākiem pacientiem, slimīgiem vai novājinātiem pacientiem blakusparādības bieži vien ir sliktāk panesamas, tāpēc šie pacienti rūpīgi jānovēro. Tāpat kā lietojot citus NPL, īpaša piesardzība jāievēro gados vecākiem pacientiem, kuriem bieži vien ir nieru, aknu un sirds darbības traucējumi. Gados vecākiem pacientiem iespējamas biežākas NPL izraisītās blakusparādības, it īpaši kuņģa – zarnu trakta asiņošana vai perforācija, kas var būt letāla (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu).

Meloksikāms, tāpat kā citi NPL, var maskēt esošas infekcijas slimības simptomus.

Meloksikāma lietošana var ietekmēt sieviešu auglību un tāpēc šīs zāles nav ieteicams lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām rodas problēmas ar grūtniecības iestāšanos, vai kuras veic izmeklējumus saistībā ar neauglību, ir jāapsver nepieciešamība pārtraukt meloksikāma lietošanu (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Palīgvielas

Melox satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Ar hiperkaliēmiju saistītie riski

Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: kālija sāļi, kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, (mazas molekulāras masas vai nefrakcionēts) heparīns, ciklosporīns, takrolims un trimetoprims.

Hiperkaliēmijas rašanos var ietekmēt saistīto faktoru esamība.

Risks palielinās, ja augstāk minētās zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar meloksikāmu.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) un acetilsalicilskābe ≥ 3 g dienā

Nav ieteicama vienlaicīga lietošana ar citiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, tajā skaitā acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās (≥ 500 mg kā reizes devu vai ≥ 3 g kā dienas devu) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kortikosteroīdi (piemēram, glikokortikoīdi)

Lietojot vienlaicīgi ar kortikosteroīdiem, jāievēro piesardzība, jo iespējams palielināts asiņošanas vai kuņģa – zarnu trakta čūlu risks.

Antikoagulanti un heparīns, lietojot gados vecākiem pacientiem vai ārstnieciskajās devās

Būtiski palielinās asiņošanas risks trombocītu funkcijas nomākuma un kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājuma dēļ. NPL var pastiprināt antikoagulantu, piemēram, varfarīna, iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu). NPL nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar antikoagulantiem vai heparīnu, lietojot gados vecākiem pacientiem vai ārstnieciskajās devās (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citos heparīna lietošanas gadījumos jāievēro piesardzība, jo iespējams palielināts asiņošanas risks.

Gadījumos, kad no šīs kombinācijas nav iespējams izvairīties, rūpīgi jākontrolē starptautiskā normalizētā attiecība (International Normalized Ratio - INR).

Trombolītiski un antitrombotiski līdzekļi

Palielināts asiņošanas risks, ko izraisa trombocītu funkcijas nomākums un kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājumi.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori (SSAI)

Palielināts kuņģa – zarnu trakta asiņošanas risks.

Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori un angiotensīna II antagonisti

NPL var samazināt diurētisko līdzekļu un citu asinsspiedienu pazeminošo zāļu iedarbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem) vienlaicīga AKE inhibitora vai angiotensīna II receptoru antagonista un līdzekļu, kas nomāc ciklooksigenāzi, lietošana var izraisīt tālāku nieru darbības traucējumu pasliktināšanos, tajā skaitā iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Šā iemesla dēļ – šāda kombinācijas jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina atbilstoša hidratācija un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību, uzsākot vienlaicīgu terapiju, kā arī periodiski terapijas laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citi asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi (tajā skaitā, bēta – blokatori)

Līdzīgi kā lietojot citus angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus un angiotensīna II antagonistus, var samazināties bēta - blokatoru asinsspiedienu pazeminošā iedarbība (vazodilatējošo prostaglandīnu nomākuma rezultātā).

Kalcineirīna inhibitori (piemēram, ciklosporīns, takrolims)

NPL var pastiprināt kalcineirīna inhibitoru nefrotoksicitāti nieru prostaglandīnu mediētās iedarbības dēļ. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jānovēro nieru darbība, it īpaši gados vecākiem pacientiem.

Deferazirokss

Vienlaicīga meloksikāma un deferaziroksa lietošana var palielināt kuņģa-zarnu trakta blakusparādību risku. Lietojot šīs zāles vienlaicīgi, jāievēro piesardzība.

Intrauterīnie pretapaugļošanās līdzekļi

Ziņots, ka NPL samazina intrauterīno pretapaugļošanās līdzekļu efektivitāti.

Iepriekš ir ziņots, ka NPL samazina intrauterīno pretapaugļošanās līdzekļu efektivitāti, tomēr tam nepieciešams turpmāks apstiprinājums.

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Meloksikāma iedarbība uz citu zāļu farmakokinētiku

Litijs

Ziņots, ka NPL paaugstina litija līmeni asinīs (samazinātas litija izdalīšanās caur nierēm dēļ), kas var sasniegt toksisku koncentrāciju. Nav ieteicama vienlaicīga litija un NPL lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu). Gadījumā, ja šīs kombinācijas lietošana ir nepieciešama, rūpīgi jānovēro litija koncentrācija plazmā, uzsākot terapiju, pielāgojot devas un pārtraucot meloksikāma lietošanu.

Metotreksāts

NPL var samazināt metotreksāta tubulāro sekrēciju, tādejādi palielinot metotreksāta koncentrāciju plazmā. Šā iemesla dēļ nav ieteicama vienlaicīga NPL lietošana pacientiem, kuri lieto lielas (vairāk kā 15 mg nedēļā) metotreksāta devas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

NPL un metotreksāta mijiedarbības risks jāņem vērā arī pacientiem, kuri lieto mazas metotreksāta devas, it īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā nepieciešams kontrolēt asins šūnu skaitu un nieru darbību. Īpaša piesardzība jāievēro arī tad, ja NPL un metotreksāts tiek lietoti vienlaicīgi 3 dienu laikā, jo šajā gadījumā var palielināties metotreksāta koncentrācija plazmā un pastiprināties tā toksicitāte.

Lai arī metotreksāta (15 mg nedēļā) farmakokinētika netika būtiski ietekmēta, lietojot to vienlaicīgi ar meloksikāmu, tomēr jāņem vērā, ka, lietojot vienlaicīgi NPL, var pastiprināties metotreksāta hematoloģiskā toksicitāte (skatīt iepriekš) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pemetrekseds

Lietojot meloksikāmu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss no 45 līdz 79 ml/min), kuri saņem pemetreksedu, meloksikāma lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms pemetrekseda lietošanas uzsākšanas, pemetrekseda lietošanas pārtraukšanas dienā un vismaz 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas beigām. Ja meloksikāma un pemetrekseda kombinācija ir nepieciešama, pacienti rūpīgi jānovēro, it īpaši attiecībā uz mielosupresiju un kuņģa - zarnu trakta blakusparādībām. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 45 ml/min), meloksikāma un pemetrekseda kombinācija nav ieteicama.

Pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss ≥ 80 ml/min), 15 mg meloksikāma deva var samazināt pemetrekseda izvadīšanu un attiecīgi palielināt pemetrekseda izraisīto blakusparādību rašanās iespējamību. Tādēļ, nozīmējot 15 mg meloksikāma pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss ≥ 80 ml/min) vienlaicīgi ar pemetreksedu, jāievēro piesardzība.

Citu zāļu ietekme uz meloksikāma farmakokinētiku

Holestiramīns

Holestiramīns paātrina meloksikāma elimināciju, ietekmējot tā enterohepatisko cirkulāciju. Tādējādi meloksikāma klīrenss palielinās par 50 % un eliminācijas pusperiods samazinās līdz 13±3 stundām. Šī mijiedarbība ir klīniski nozīmīga.

Netika novērotas klīniski nozīmīgas farmakokinētiskas zāļu-zāļu mijiedarbības saistībā ar vienlaicīgu antacīdu, cimetidīna un digoksīna lietošanu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes nomākums var nevēlami ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģiskajos pētījumos iegūtie dati liecina par palielinātu spontāno abortu, iedzimtu sirds patoloģiju, un gastrošīzes risku, lietojot prostaglandīnu sintēzes inhibitorus agrīnā grūtniecības periodā. Absolūtais sirds – asinsvadu patoloģiju risks palielinājās no mazāk kā 1 % līdz apmēram 1,5 %. Uzskata, ka risks palielinās, palielinoties devai un ārstēšanas ilgumam.

Pētījumos ar dzīvniekiem, prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas rezultātā, tika novērota palielināta pre- un post-implantācijas bojāeja un embrija-augļa mirstība. Turklāt, ziņots, ka dzīvniekiem palielinājās dažādu iedzimtu patoloģiju, tajā skaitā iedzimtu sirds-asinsvadu patoloģiju, sastopamības biežums pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas organoģenēzes periodā.

Pirmā un otrā grūtniecības trimestra laikā vajadzētu izvairīties no meloksikāma lietošanas, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Ja meloksikāmu lieto sieviete, kura plāno grūtniecību vai arī pirmā un otrā grūtniecības trimestra laikā, tad jālieto mazākā iespējamā deva pēc iespējas īsāku laika periodu.

Visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori, ja tie tiek lietoti trešajā grūtniecības trimestrī, pakļauj

augli:

kardiopulmonālai toksicitātei (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un plaušu hipertensiju);

nieru darbības traucējumu riskam, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidroamniozi;

māti un jaundzimušo grūtniecības beigās:

iespējams pagarināts asiņošanas laiks, antiagreganta iedarbība var izpausties pat ļoti mazas devas lietošanas gadījumā;

dzemdes kontrakciju nomākums, kā rezultātā aizkavējas vai paildzinās dzemdības.

Tādejādi, meloksikāma lietošana ir kontrindicēta trešā grūtniecības trimestra laikā.

Barošana ar krūti

Lai gan nav specifiskas pieredzes par meloksikāmu, tomēr ir zināms, ka NPL izdalās mātes pienā. Tāpēc šo zāļu lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Meloksikāma, tāpat kā jebkuru citu ciklooksigenāzes/prostaglandīnu sintēzes inhibitoru, lietošana var ietekmēt sieviešu auglību un tāpēc šīs zāles nav ieteicams lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām rodas problēmas ar grūtniecības iestāšanos, vai kuras veic izmeklējumus saistībā ar neauglību, ir jāapsver nepieciešamība pārtraukt meloksikāma lietošanu.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti specifiski pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, ņemot vērā zāļu farmakodinamiskās īpašības un ziņotās blakusparādības, visticamāk, ka meloksikāmam nav negatīvas ietekmes uz šīm spējām, vai arī tā ir minimāla. Tomēr, ja novērojami redzes traucējumi, miegainība, vertigo vai citi centrālās nervu sistēmas traucējumi, ieteicams atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

a) Vispārējs raksturojums

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (it īpaši, lietojot lielas devas un ilgstoši) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar NPL lietošanu, saņemti ziņojumi par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.

Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības ir saistītas ar kuņģa – zarnu traktu. Iespējama peptiska čūla, perforācija vai kuņģa – zarnu traktu asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, it īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot NPL ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, meteorismu, aizcietējumu, dispepsiju, sāpēm vēderā, melēnu, hematemēzi, čūlainu stomatītu, kolīta vai Krona slimības paasinājumu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retāk novērots gastrīts.

Zemāk minēto nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums pamatots ar atbilstošu novēroto blakusparādību sastopamības biežumu 27 klīniskajos pētījumos, kuros ārstēšanās ilgums bija vismaz 14 dienas. Informācija pamatota ar klīniskajiem pētījumiem, kuros piedalījās 15197 pacienti, kuri iekšķīgi lietoja 7,5 mg un 15 mg lielas meloksikāma dienas devas kapsulu vai tablešu veidā, līdz pat vienu gadu ilgi. Iekļautas arī blakusparādības, par kurām ziņots pēc zāļu nonākšanas tirgū.

Blakusparādības sagrupētas atbilstoši to sastopamības biežumam izmantojot sekojošu klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Blakusparādību saraksts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk: anēmija.

Reti: asinsainas izmaiņas (tajā skaitā diferencēts balto asins šūnu skaits) - leikopēnija, trombocitopēnija.

Ļoti reti: ziņots par agranulocitozes gadījumiem (skatīt c punktu zemāk).

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk: alerģiskas reakcijas, izņemot anafilaktiskas vai anafilaktoīdas reakcijas.

Nav zināmi: anafilaktiskas reakcijas, anafilaktoīdas reakcijas.

Psihiskie traucējumi

Reti: garastāvokļa izmaiņas, naktsmurgi.

Nav zināmi: apjukums, dezorientācija.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes.

Retāk: reibonis, miegainība.

Acu bojājumi

Reti: redzes traucējumi, tajā skaitā neskaidra redze; konjunktivīts.

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: vertigo.

Reti: tinnīts.

Sirds funkcijas traucējumi

Reti: sirdsklauves.

Saistībā ar NPL lietošanu ziņots par sirds mazspēju.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: paaugstināts asinsspiediens (skatīt 4.4. apakšpunktu), pietvīkums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti: astmas lēkmes pacientiem ar alerģiju pret acetilsalicilskābi vai citiem NPL.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: dispepsija, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, aizcietējums, gāzu uzkrāšanās, caureja.

Retāk: maskēta vai makroskopiska kuņģa - zarnu trakta asiņošana, stomatīts, gastrīts, atraugas.

Reti: kolīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, ezofagīts.

Ļoti reti: kuņģa – zarnu trakta perforācija.

Kuņģa – zarnu trakta asiņošana, čūlas vai perforācija dažkārt var būt smaga un iespējami letāla, it īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nav zināmi: pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: aknu darbības traucējumi (piemēram, palielināts transamināžu vai bilirubīna līmenis).

Ļoti reti: hepatīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: angioedēma, nieze, izsitumi.

Reti: nātrene.

Ļoti reti: bullozs dermatīts, erythema multiforme.

Nav zināmi: fotosensitivitātes reakcijas.

Smagas ādas reakcijas (SĀR): ziņots par Stīvensa – Džonsona sindromu (SDžS) un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: nātrija un ūdens aizture, hiperkaliēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu), novirzes nieru darbības rādītāju analīzēs (palielināts kreatinīna līmenis serumā un/vai urīnvielas līmenis serumā).

Ļoti reti: akūta nieru mazspēja, galvenokārt pacientiem ar riska faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: tūska, tajā skaitā apakšējo ekstremitāšu tūska.

c) Informācija, kas raksturo atsevišķas nopietnas un/vai biežas nevēlamās blakusparādības

Ļoti retos gadījumos, pacientiem, kuri ārstēti ar meloksikāmu un citām potenciāli mielotoksiskām zālēm, ziņots par agranulocitozi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

d) Nevēlamās blakusparādības, kas pagaidām nav novērotas saistībā ar šīm zālēm, bet kuras vispāratzīti saistītas ar citiem šīs grupas līdzekļiem

Nieru bojājums, kas, iespējams, var izraisīt akūta nieru mazspēju: ļoti retos gadījumos ziņots par intersticiālu nefrītu, akūtu tubulāro nekrozi, nefrotisko sindromu un papillāro nekrozi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/../" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Akūtas NPL pārdozēšanas gadījumā simptomi parasti ir ierobežoti un novēro letarģiju, miegainību, sliktu dūšu, vemšanu un sāpes epigastrālajā apvidū, kas parasti ir pārejoši, veicot atbalstošu terapiju. Iespējama kuņģa – zarnu trakta asiņošana. Smaga pārdozēšana var izraisīt hipertensiju, akūtu nieru mazspēju, aknu darbības traucējumus, elpošanas nomākumu, komu, krampjus, kardiovaskulāru kolapsu un sirds blokādi. Saistībā ar NPL lietošanu ziņots par anafilaktiskām reakcijām, un tās iespējamas arī pārdozēšanas gadījumā.

Terapija

Pēc NPL pārdozēšanas pacientiem jāveic simptomātiska un atbalstoša terapija. Klīniskajā pētījumā pierādīts, ka lietojot 4 g holestiramīna iekšķīgi trīs reizes dienā, paātrinās meloksikāma eliminācija.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, oksikāmi.

ATĶ kods: M01AC06

Meloksikāms ir oksikāmu grupas nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis (NPL), kam piemīt pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbība.

Meloksikāma pretiekaisuma iedarbība ir pierādīta klasiskajos iekaisuma modeļos. Līdzīgi citiem NPL, nav zināms precīzs darbības mehānisms. Tomēr ir zināms vismaz viens darbības mehānisms, kas kopīgs visiem NPL (tajā skaitā meloksikāmam): prostaglandīnu, kas ir iekaisuma mediatori, biosintēzes nomākums.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Meloksikāms labi uzsūcas no kuņģa - zarnu trakta, to atspoguļo augstā absolūtā biopieejamība (apmēram 90 %) pēc iekšķīgas kapsulu lietošanas. Ir pierādīts, ka tabletes, suspensija iekšķīgai lietošanai un kapsulas ir bioekvivalentas.

Pēc vienreizējas meloksikāma devas lietošanas, mediānā maksimāla koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 stundu laikā, lietojot suspensiju, un 5 - 6 stundu laikā, lietojot cietās zāļu formas iekšķīgai lietošanai (kapsulas un tabletes).

Lietojot vairākas devas, līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 3 līdz 5 dienās. Lietojot vienu reizi dienā, zāļu koncentrācija plazmā ir ar relatīvi nelielām svārstībām starp minimālo un maksimālo koncentrāciju, robežās attiecīgi no 0,4 līdz 1,0 µg/ml 7,5 mg devai un 0,8 – 2,0 µg/ml 15 mg devai (attiecīgi C_min un C_max līdzsvara stāvoklī). Līdzsvara stāvoklī meloksikāma maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta piecu līdz sešu stundu laikā attiecīgi tabletēm, kapsulām un suspensijai iekšķīgai lietošanai. Meloksikāma uzsūkšanās apjoms pēc iekšķīgas lietošanas nemainās, vienlaicīgi lietojot uzturu vai neorganiskos antacīdus.

Izkliede

Meloksikāms izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām, it īpaši albumīniem (99 %). Meloksikāms iekļūst sinoviālajā šķidrumā, sasniedzot koncentrāciju, kas ir apmēram puse no koncentrācijas plazmā.

Izkliedes tilpums ir neliels, vidēji 11 l, pēc intramuskulāras vai intravenozas ievadīšanas. Variācijas starp indivīdiem ir 7-20 %. Izkliedes tilpums pēc atkārtoto iekšķīgu meloksikāma devu lietošanas (7,5 mg līdz 15 mg) ir apmēram 16 l ar svārstību koeficientu no 11 līdz 32 %.

Biotransformācija

Meloksikāms tiek pakļauts plašai biotransformācijai aknās. Urīnā identificēti četri dažādi meloksikāma metabolīti, kuri visi ir farmakodinamiski neaktīvi. Galvenais metabolīts, 5’karboksimeloksikāms (60 % no devas), veidojas, oksidējoties starpproduktam - metabolītam 5’-hidroksimetilmeloksikāmam, kurš arī tiek izdalīts mazākā apjomā (9 % no devas). Pētījumi in vitro liecina, ka CYP 2C9 ir galvenā loma šajā metabolismā, mazāku ieguldījumu dod CYP 3A4 izoenzīms. Pacienta peroksidāzes aktivitāte, visticamāk, ir atbildīga par diviem citiem metabolītiem, kuri attiecīgi sastāda 16 % un 4 % no lietotās devas.

Eliminācija

Meloksikāms pārsvarā tiek izvadīts metabolītu veidā, vienādā apjomā gan urīnā, gan izkārnījumos. Mazāk kā 5 % no dienas devas tiek izdalīti neizmainītā veidā ar izkārnījumiem, kamēr tikai “atliekas” no neizmainītā savienojuma izdalās ar urīnu.

Pēc perorālas, intramuskulāras un intravenozas ievadīšanas, vidējais eliminācijas pusperiods ir robežās no 13 līdz 25 stundām.

Pēc vienreizējas devas perorālas, intramuskulāras vai intravenozas ievadīšanas, kopējais plazmas klīrenss ir apmēram 7 - 12 ml/min.

Linearitāte/nelinearitāte

Perorālas vai intramuskulāras ievadīšanas gadījumā meloksikāmam piemīt lineāra farmakokinētika terapeitisko devu robežās no 7,5 mg līdz 15 mg.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar aknu/nieru darbības traucējumiem

Ne aknu darbības traucējumiem, ne arī viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem nav būtiska ietekme uz meloksikāma farmakokinētiku.

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir būtiski paaugstināts kopējais zāļu klīrenss. Samazināta olbaltumvielu piesaiste ir novērota pacientiem ar nieru mazspēju terminālajā stadijā. Nieru mazspējas terminālajā stadijā izkliedes tilpuma palielināšanās var izraisīt lielāku brīvā meloksikāma koncentrāciju un tāpēc nedrīkst pārsniegt 7,5 mg dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem vīriešiem novēroja līdzīgus vidējos farmakokinētiskos raksturlielumus salīdzinot ar jauniem vīriešiem. Gados vecākām sievietēm novēroja augstākas AUC vērtības un garākus eliminācijas pusperiodus, salīdzinot ar abu dzimumu jauniem cilvēkiem. Plazmas vidējais klīrenss gados vecākiem pacientiem līdzsvara stāvoklī bija nedaudz zemāks, kā ziņots jaunākiem pacientiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos pētījumos tika atklāts, ka meloksikāma toksikoloģiskais profils ir tāds pats kā citiem NPL: kuņģa – zarnu trakta čūlas un erozijas, un papilāra nieru nekroze tika novērota, ilgstoši lietojot lielās devās divām dzīvnieku sugām.

Perorālie reproduktivitātes pētījumi ar žurkām liecina par samazinātu ovulāciju un implantācijas nomākumu, kā arī embriotoksisku (pastiprināta uzsūkšanās) iedarbību lietojot mātītei toksiskas devas – 1 mg/kg un lielākas. Toksicitātes un reproduktīvie pētījumi žurkām un trušiem, lietojot perorāli līdz 4 mg/kg lielas devas žurkām un 80 mg/kg lielas devas trušiem, neuzrādīja teratogēnu iedarbību.

Ietekmējošo devu līmeņi pārsniedza klīniskās devas (7,5- 15 mg) 10 līdz 5 reizes, izsakot to kā mg/kg (75 kg smagam cilvēkam). Aprakstīta fetotoksiska ietekme grūtniecības beigās, kas raksturīga visiem prostaglandīnu sintēzes inhibitoriem. Ne in vitro, ne arī in vivo netika pierādīta mutagēna iedarbība. Žurkām un pelēm, lietojot devas, kas ievērojami pārsniedz klīniski lietotās, kancerogēns risks netika konstatēts.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija citrāta dihidrāts

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Povidons K25

Krospovidons

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Tabletes iepakotas PVH/PVDH/Al folijas blisteros.

Iepakojumi:

20, 30, 50 vai 60 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos Street, 3011 Limassol, Kipra

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Melox 7,5 mg tabletes (04-0078)

Melox 15 mg tabletes (04-0079)

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004.gada 9.marts.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009.gada 5.oktobris.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2018

SASKAŅOTS ZVA 17-05-2018

EQ 04-0078/IB/007

04-0079/IB/007

EQ PAGE 1