Melox

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Melox 10 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml šķīduma satur 10 mg meloksikāma (Meloxicamum).

Viena ampula ar 1,5 ml šķīduma satur 15 mg meloksikāma.

Palīgviela ar zināmu iedarbību: nātrijs.

Viens ml šķīduma satur 1,29 līdz 1,41 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs, dzeltens līdz zaļgani dzeltens šķīdums bez redzamām daļiņām.

Šķīduma pH ir 8,4 – 8,9.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Īslaicīgai akūta reimatoīdā artrīta paasinājuma un ankilozējoša spondilīta simptomātiskai ārstēšanai, kad iekšķīga vai rektāla lietošana nav iespējama.

Melox ir indicēts pieaugušajiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

1 ampula pa 15 mg dienā, ievadot intramuskulāri.

NEPĀRSNIEGT DEVU 15 mg dienā.

Terapija parasti būs kā viena injekcija terapijas uzsākšanai ar maksimālo terapijas ilgumu 2 līdz 3 dienas izņēmuma gadījumos (piemēram, kad iekšķīga vai rektāla lietošana nav iespējama).

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Periodiski jānovērtē pacienta nepieciešamība pēc simptomātiskas sāpju atvieglošanas un atbildes reakcija uz ārstēšanu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti un pacienti ar palielinātu blakusparādību rašanās risku (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Gados vecākiem pacientiem ieteicamā deva ir 7,5 mg dienā. Pacientiem ar palielinātu blakusparādību rašanās risku terapija jāuzsāk ar 7,5 mg dienas devu (½ no 15 ml ampulas) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, deva nedrīkst būt lielāka par 7,5 mg dienā (½ no 15 ml ampulas). Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (t.i., pacientiem ar kreatinīna klīrensu lielāku par 25 ml/min.) devas samazināšana nav nepieciešama. Informāciju par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, kuriem netiek veikta dialīze, skatīt 4.3. apakšpunktā.

Aknu darbības traucējumi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas samazināšana nav nepieciešama. Informāciju par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktā.

Pediatriskā populācija

Melox 10 mg/ml šķīdums injekcijām kontrindicēts bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Intramuskulārai lietošanai.

Ievērojot strikti aseptisku ievadīšanas tehniku, injekcijas jāveic sēžas muskuļa ārējā, augšējā kvadranta ārpusē, veicot dziļu un lēnu injekciju. Atkārtojot injekciju, katru injekciju ieteicams veikt pārmaiņus labajā un kreisajā gurnā. Pirms injekcijas veikšanas ieteicams veikt aspirāciju, lai pārliecinātos, ka adatas gals nav trāpījis asinsvadā.

Gadījumā, ja injekcijas ievadīšanas laikā rodas stipras sāpes, tā nekavējoties jāpārtrauc.

Pacientiem ar gūžas locītavas protēzi injekcija jāveic pretējā gurnā.

4.3. Kontrindikācijas

Šīs zāles ir kontrindicētas sekojošos gadījumos:

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

grūtniecības trešajā trimestrī (skatīt 4.6. apakšpunktu);

bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam;

paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām ar līdzīgu iedarbību, piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), acetilsalicilskābe. Melox nedrīkst lietot pacientiem, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai citu NPL lietošanas ir attīstījušās astmas pazīmes, deguna polipi, angioedēma vai nātrene;

kuņģa – zarnu trakta asiņošana vai perforācija anamnēzē saistībā ar iepriekšēju NPL terapiju;

aktīva vai anamnēzē esoša recidivējoša peptiska čūla/asiņošana (divas vai vairākas nepārprotami pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes);

kuņģa – zarnu trakta asiņošana, smadzeņu asiņošana anamnēzē vai citi asiņošanas traucējumi;

smagi aknu darbības traucējumi;

smaga nieru mazspēja bez dialīzes;

smaga sirds mazspēja;

koagulācijas traucējumi vai vienlaicīga terapija ar antikoagulantiem (kontrindikācijas, kas saistītas ar intramuskulāru ievadīšanas veidu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei iespējami īsāku laiku (skatīt 4.2. apakšpunktu un Ietekme kuņģa - zarnu traktu un Kardiovaskulāri un cerebrovaskulāri traucējumi - zemāk).

Nepietiekamas terapeitiskās iedarbības gadījumā nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas devu, ne arī lietot papildus NPL, jo tas var palielināt toksicitāti un terapeitiskais ieguvums nav pierādīts. Jāizvairās no meloksikāma lietošanas vienlaicīgi ar NPL, tajā skaitā ciklooksigenāzes-2 selektīvajiem inhibitoriem.

Meloksikāms nav piemērots, lai ārstētu pacientus, kuriem nepieciešama akūtu sāpju mazināšana.

Ja pēc dažām dienām nav novērojams uzlabojums, jāpārvērtē terapijas klīniskais ieguvums.

Pirms uzsākt ārstēšanu ar meloksikāmu, jāņem vērā jebkāda informācija par ezofagītu, gastrītu un/vai peptisku čūlu anamnēzē, lai pārliecinātos, ka šīs slimības pilnīgi izārstētas. Pacienti, kuriem iepriekš ir bijusi kāda no šīm slimībām un kurus ārstē ar meloksikāmu, regulāri jāpārbauda, lai noteiktu šo slimību iespējamo atkārtošanos.

Ietekme uz kuņģa – zarnu traktu

Lietojot visus NPL, ir ziņots par kuņģa - zarnu trakta asiņošanu, čūlu vai perforāciju (jebkurā terapijas laikā), kas var būt letāla, ar vai bez brīdinošiem simptomiem vai nopietniem kuņģa - zarnu trakta traucējumiem anamnēzē.

Kuņģa – zarnu trakta asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu, un pacientiem ar čūlu anamnēzē, it īpaši, ja radušies sarežģījumi - asiņošana vai perforācija (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar iespējami mazāku devu. Šajos, kā arī gadījumos, kad tiek lietotas mazas acetilsalicilskābes devas vai citas zāles ar palielinātu kuņģa - zarnu trakta nevēlamo blakusparādību risku, jāapsver arī nepieciešamība pēc kombinētas terapijas ar aizsargājošiem līdzekļiem (piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoru) (skatīt turpmāk un 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem ar kuņģa – zarnu trakta toksicitāti anamnēzē, it īpaši gados vecākiem pacientiem, jāziņo par ikvienu neparastu abdominālu simptomu (it īpaši kuņģa – zarnu trakta asiņošanu), it īpaši terapijas sākumā.

Piesardzība jāievēro pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zāles, kas var palielināt čūlu vai asiņošanas risku, piemēram, heparīnu, lietojot ārstnieciskās devās vai gados vecākiem pacientiem, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), vai citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, tajā skaitā acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās (≥ 1 g kā reizes devu vai ≥ 3 g kā kopējo dienas devu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja meloksikāma lietošanas laikā novērojama kuņģa - zarnu trakta asiņošana vai čūla, jāpārtrauc šo zāļu lietošana.

NPL piesardzīgi jālieto pacientiem ar kuņģa – zarnu trakta slimībām (čūlainais kolīts, Krona slimība) anamnēzē, jo šie stāvokļi var paasināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Kardiovaskulāri un cerebrovaskulāri traucējumi

Pacientiem ar hipertensiju un/vai vieglu līdz vidēji smagu sastrēguma sirds mazspēju anamnēzē nepieciešama atbilstoša novērošana un konsultēšana, jo saistībā ar NPL terapiju ziņots par šķidruma aizturi un tūsku.

Riska grupas pacientiem ieteicams veikt klīnisku asinsspiediena kontroli sākuma stāvoklī un, it īpaši, uzsākot ārstēšanu ar meloksikāmu.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL, tajā skaitā meloksikāma, lietošana (it īpaši lielās devās un ilgstoši) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nav pietiekamu datu, lai izslēgtu šādu risku, lietojot arī meloksikāmu.

Pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, sastrēguma sirds mazspēju, diagnosticētu sirds išēmisko slimību, perifēro artēriju slimību un/vai cerebrovaskulāru slimību, meloksikāmu drīkst lietot tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī gadījumos, kad pacientiem, kuriem ir kardiovaskulāras slimības riska faktori (piemēram, hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēta slimība, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju.

Ādas reakcijas

Saistībā ar meloksikāma lietošanu ziņots par dzīvību apdraudošām ādas reakcijām (Stīvensa – Džonsona sindromu (SDžS) un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN)). Pacienti jāinformē par pazīmēm un simptomiem, kā arī viņi rūpīgi jānovēro, vai nerodas ādas reakcijas. Vislielākais SDžS un TEN rašanās risks ir pirmajās terapijas nedēļās.

Ja rodas SDžS un TEN pazīmes vai simptomi (piemēram, progresējoši izsitumi uz ādas, ko bieži vien pavada čulgas vai gļotādas bojājumi), jāpārtrauc meloksikāma lietošana.

Vislabākā SDžS un TEN kontrole iespējama, diagnosticējot agrīnā stadijā, un nekavējoties pārtraucot jebkuru zāļu lietošanu, par kurām ir aizdomas, ka tās izraisa šīs reakcijas. Pēc iespējas ātrāka zāļu lietošanas pārtraukšana ir saistīta ar labāku prognozi.

Ja pacientam, lietojot meloksikāmu, ir attīstījies SDžS un TEN, meloksikāma lietošanu šim pacientiem nekad nedrīkst uzsākt atkārtoti.

Nieru un aknu darbības rādītāji

Tāpat kā lietojot citus NPL, atsevišķos gadījumos ir ziņots par seruma transamināžu līmeņa paaugstināšanos, seruma bilirubīna līmeņa paaugstināšanos vai citu aknu darbības rādītāju izmaiņām, kā arī par paaugstinātu kreatinīna līmeni serumā un urīnvielas slāpekļa koncentrācijas palielināšanos asinīs un citu laboratorisko rādītāju novirzēm. Vairums no tiem bija pārejoši un novirzes bijušas nelielas. Taču, ja šīs novirzes ir būtiskas un saglabājas, Melox lietošana jāpārtrauc un jāveic atbilstoša izmeklēšana.

Funkcionāla nieru mazspēja

NPL, nomācot nieru prostaglandīnu vazodilatējošo iedarbību, var izraisīt funkcionālu nieru mazspēju, jo samazinās glomerulārā filtrācija. Šī blakusparādība ir atkarīga no devas. Terapijas sākumā vai palielinot devu, ieteicams veikt rūpīgu diurēzes un nieru darbības novērošanu pacientiem ar sekojošiem riska faktoriem:

gados vecāki pacienti;

ja vienlaicīgi tiek lietoti, piemēram, AKE inhibitori, angiotensīna-II antagonisti, sartāni, diurētiskie līdzekļi (skatīt 4.5 apakšpunktu - Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi);

hipovolēmija (jebkāda cēloņa izraisīta);

sastrēguma sirds mazspēja;

nieru mazspēja;

nefrotiskais sindroms;

Lupus nefropātija;

smagi aknu darbības traucējumi (seruma albumīnu līmenis < 25 g/l vai ≥ 10 pēc Child-Pugh skalas).

Retos gadījumos NPL var izraisīt intersticiālu nefrītu, glomerulonefrītu, nieru medulāro nekrozi vai nefrotisko sindromu.

Pacientiem ar nieru mazspēju beigu stadijā, kuriem tiek veikta hemodialīze, meloksikāma deva nedrīkst būt lielāka par 7,5 mg. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (t.i., pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir lielāks par 25 ml/min) nav nepieciešama devas samazināšana.

Nātrija, kālija un ūdens aizture

NPL lietošana var izraisīt nātrija, kālija un ūdens aizturi, kā arī ietekmēt diurētisko līdzekļu nātrijurētisko iedarbību. Turklāt, iespējama arī samazināta asinsspiedienu pazeminošo zāļu antihipertensīvā iedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tā rezultātā jutīgiem pacientiem var rasties vai paasināties tūska, sirds mazspēja vai hipertensija. Šā iemesla dēļ, riska grupas pacientiem nepieciešama klīniska novērošana (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Hiperkaliēmiju var veicināt diabēta slimība vai vienlaicīga zāļu, kas paaugstina kālija līmeni asinīs (skatīt 4.5. apakšpunktu), lietošana. Šajos gadījumos regulāri jākontrolē kālija koncentrācija asinīs.

Citi brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Gados vecākiem pacientiem, slimīgiem vai novājinātiem pacientiem blakusparādības bieži vien ir sliktāk panesamas, tāpēc šie pacienti rūpīgi jānovēro. Tāpat kā lietojot citus NPL, īpaša piesardzība jāievēro gados vecākiem pacientiem, kuriem bieži vien ir nieru, aknu un sirds darbības traucējumi. Gados vecākiem pacientiem iespējamas biežākas NPL izraisītās blakusparādības, it īpaši kuņģa – zarnu trakta asiņošana vai perforācija, kas var būt letāla (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu).

Meloksikāms, tāpat kā citi NPL, var maskēt esošas infekcijas slimības simptomus.

Līdzīgi, kā ievadot citus NPL intramuskulāri, var rasties abscess un nekroze injekcijas vietā. Meloksikāma, tāpat kā citu zāļu, kas nomāc ciklooksigenāzes/prostaglandīnu sintēzi, lietošana var ietekmēt auglību un tāpēc šīs zāles nav ieteicams lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām rodas problēmas ar grūtniecības iestāšanos vai kuras veic izmeklējumus saistībā ar neauglību, ir jāapsver nepieciešamība pārtraukt meloksikāma lietošanu.

Melox satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ampulā - būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) un acetilsalicilskābe ≥ 3 g dienā

Nav ieteicama vienlaicīga lietošana ar citiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, tajā skaitā acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās (≥ 1 g kā reizes devu vai ≥ 3 g kā dienas devu) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kortikosteroīdi (piemēram, glikokortikoīdi)

Lietojot vienlaicīgi ar kortikosteroīdiem, jāievēro piesardzība, jo iespējams palielināts asiņošanas vai kuņģa – zarnu trakta čūlu risks.

Antikoagulanti un heparīns, lietojot gados vecākiem pacientiem vai ārstnieciskajās devās

Būtiski palielinās asiņošanas risks trombocītu funkcijas nomākuma un kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājuma dēļ. NPL var pastiprināt antikoagulantu, piemēram, varfarīna, iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu). NPL nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar antikoagulantiem vai heparīnu, lietojot gados vecākiem pacientiem vai ārstnieciskajās devās (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citos heparīna lietošanas gadījumos jāievēro piesardzība, jo iespējams palielināts asiņošanas risks.

Gadījumos, kad no šīs kombinācijas nav iespējams izvairīties, rūpīgi jākontrolē starptautiskā normalizētā attiecība (International Normalized Ratio - INR).

Trombolītiski un antitrombotiski līdzekļi

Palielināts asiņošanas risks, ko izraisa trombocītu funkcijas nomākums un kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājumi.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori (SSAI)

Palielināts kuņģa – zarnu trakta asiņošanas risks.

Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori un angiotensīna II antagonisti

NPL var samazināt diurētisko līdzekļu un citu asinsspiedienu pazeminošo zāļu iedarbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem) vienlaicīga AKE inhibitora vai angiotensīna II receptoru antagonista un līdzekļu, kas nomāc ciklooksigenāzi, lietošana var izraisīt tālāku nieru darbības traucējumu pasliktināšanos, tajā skaitā iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Šā iemesla dēļ – šāda kombinācijas jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina atbilstoša hidratācija un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību, uzsākot vienlaicīgu terapiju, kā arī periodiski terapijas laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citi asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi (tajā skaitā, bēta – blokatori)

Līdzīgi kā lietojot citus angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus un angiotensīna II antagonistus, var samazināties bēta - blokatoru asinsspiedienu pazeminošā iedarbība (vazodilatējošo prostaglandīnu nomākuma rezultātā).

Kalcineirīna inhibitori (piemēram, ciklosporīns, takrolims)

NPL var pastiprināt kalcineirīna inhibitoru nefrotoksicitāti nieru prostaglandīnu mediētās iedarbības dēļ. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jānovēro nieru darbība, it īpaši gados vecākiem pacientiem.

Intrauterīnie pretapaugļošanās līdzekļi

Ziņots, ka NPL samazina intrauterīno pretapaugļošanās līdzekļu efektivitāti.

Iepriekš ir ziņots, ka NPL samazina intrauterīno pretapaugļošanās līdzekļu efektivitāti, tomēr tam nepieciešams turpmāks apstiprinājums.

Farmakokinētiskā mijiedarbība (meloksikāma iedarbība uz citu zāļu farmakokinētiku)

Litijs

Ziņots, ka NPL paaugstina litija līmeni asinīs (samazinātas litija izdalīšanās caur nierēm dēļ), kas var sasniegt toksisku koncentrāciju. Nav ieteicama vienlaicīga litija un NPL lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu). Gadījumā, ja šīs kombinācijas lietošana ir nepieciešama, rūpīgi jānovēro litija koncentrācija plazmā, uzsākot terapiju, pielāgojot devas un pārtraucot meloksikāma lietošanu.

Metotreksāts

NPL var samazināt metotreksāta tubulāro sekrēciju, tādejādi palielinot metotreksāta koncentrāciju plazmā. Šā iemesla dēļ nav ieteicama vienlaicīga NPL lietošana pacientiem, kuri lieto lielas (vairāk kā 15 mg nedēļā) metotreksāta devas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

NPL un metotreksāta mijiedarbības risks jāņem vērā arī pacientiem, kuri lieto mazas metotreksāta devas, it īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā nepieciešams kontrolēt asins šūnu skaitu un nieru darbību. Īpaša piesardzība jāievēro arī tad, ja NPL un metotreksāts tiek lietoti vienlaicīgi 3 dienas pēc kārtas, jo šajā gadījumā var palielināties metotreksāta koncentrācija plazmā un pastiprināties tā toksicitāte.

Lai arī metotreksāta (15 mg nedēļā) farmakokinētika netika būtiski ietekmēta, lietojot to vienlaicīgi ar meloksikāmu, tomēr jāņem vērā, ka, lietojot vienlaicīgi ar NPL, var pastiprināties metotreksāta hematoloģiskā toksicitāte (skatīt iepriekš) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Farmakokinētiskā mijiedarbība (citu zāļu ietekme uz meloksikāma farmakokinētiku)

Holestiramīns

Holestiramīns paātrina meloksikāma elimināciju, ietekmējot tā enterohepatisko cirkulāciju. Tādējādi meloksikāma klīrenss palielinās par 50 % un eliminācijas pusperiods samazinās līdz 13±3 stundām.

Šī mijiedarbība ir klīniski nozīmīga.

Netika novērotas klīniski nozīmīgas farmakokinētiskas zāļu-zāļu mijiedarbības saistībā ar vienlaicīgu antacīdu, cimetidīna un digoksīna lietošanu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes nomākums var nevēlami ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģiskajos pētījumos iegūtie dati liecina par palielinātu spontāno abortu, iedzimtu sirds patoloģiju un gastrošīzes risku, lietojot prostaglandīnu sintēzes inhibitorus agrīnā grūtniecības periodā. Absolūtais sirds – asinsvadu patoloģiju risks palielinājās no mazāk kā 1 % līdz aptuveni 1,5 %. Uzskata, ka risks palielinās, palielinoties devai un ārstēšanas ilgumam.

Pētījumos ar dzīvniekiem, prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas rezultātā, tika novērota palielināta pre- un post-implantācijas bojāeja un embrija-augļa mirstība. Turklāt, ziņots, ka dzīvniekiem palielinājās dažādu iedzimtu patoloģiju, tajā skaitā iedzimtu sirds-asinsvadu patoloģiju, sastopamības biežums pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas organoģenēzes periodā.

Pirmā un otrā grūtniecības trimestra laikā vajadzētu izvairīties no meloksikāma lietošanas, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Ja meloksikāmu lieto sieviete, kura plāno grūtniecību vai arī pirmā un otrā grūtniecības trimestra laikā, tad jālieto mazākā iespējamā deva pēc iespējas īsāku laika periodu.

Visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori, ja tie tiek lietoti trešajā grūtniecības trimestrī, pakļauj

augli:

kardiopulmonālai toksicitātei (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un plaušu hipertensiju);

nieru darbības traucējumu riskam, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidroamniozi;

māti un jaundzimušo grūtniecības beigās:

iespējams pagarināts asiņošanas laiks, antiagreganta iedarbība var izpausties pat ļoti mazas devas lietošanas gadījumā;

dzemdes kontrakciju nomākums, kā rezultātā aizkavējas vai paildzinās dzemdības.

Tādejādi, meloksikāma lietošana ir kontrindicēta trešā grūtniecības trimestra laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Meloksikāms izdalās ar mātes pienu. Jāizvērtē ieguvums, ko zāļu lietošana sniedz mātei, un ieguvums, ko sniedz bērna barošana ar krūti, salīdzinājumā ar iespējamām blakusparādībām, kas var rasties ar krūti barotam bērnam.

Fertilitāte

Ja meloksikāmu lieto sieviete, kura plāno grūtniecību, tad jālieto mazākā iespējamā deva pēc iespējas īsāku laika periodu.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti specifiski pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, ņemot vērā zāļu farmakodinamiskās īpašības un ziņotās blakusparādības, maz ticams, ka meloksikāms ietekmēs spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Tomēr, ja novērojami redzes traucējumi, miegainība, vertigo vai citi centrālās nervu sistēmas traucējumi, ieteicams atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Vispārējs raksturojums

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (it īpaši, lietojot lielas devas un ilgstoši) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar NPL lietošanu, saņemti ziņojumi par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.

Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības ir saistītas ar kuņģa – zarnu traktu. Iespējama peptiska čūla, perforācija vai kuņģa – zarnu traktu asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, it īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot NPL, ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, meteorismu, aizcietējumu, dispepsiju, sāpēm vēderā, melēnu, hematemēzi, čūlainu stomatītu, kolīta vai Krona slimības paasinājumu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retāk novērots gastrīts.

Zemāk minēto nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums pamatots ar atbilstošu novēroto blakusparādību sastopamības biežumu 27 klīniskajos pētījumos, kuros ārstēšanās ilgums bija vismaz 14 dienas. Informācija pamatota ar klīniskajiem pētījumiem, kuros piedalījās 15197 pacienti, kuri iekšķīgi lietoja 7,5 mg un 15 mg lielas meloksikāma dienas devas kapsulu vai tablešu veidā, līdz pat vienu gadu ilgi.

Iekļautas arī blakusparādības, par kurām ziņots pēc zāļu nonākšanas tirgū.

Blakusparādības sagrupētas atbilstoši to sastopamības biežumam, izmantojot sekojošu klasifikāciju:

ļoti bieži (≥1/10);

bieži (≥1/100 līdz <1/10);

retāk (≥1/1 000 līdz <1/100);

reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000);

ļoti reti (<1/10 000);

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Blakusparādību saraksts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk: anēmija.

Reti: asinsainas izmaiņas (tajā skaitā diferencēts balto asins šūnu skaits), leikopēnija, trombocitopēnija.

Ļoti reti: ziņots par agranulocitozes gadījumiem.

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk: alerģiskas reakcijas, izņemot anafilaktiskas vai anafilaktoīdas reakcijas.

Nav zināmi: anafilaktisks šoks, anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas.

Psihiskie traucējumi

Reti: garastāvokļa izmaiņas, naktsmurgi.

Nav zināmi: apjukums, dezorientācija.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes.

Retāk: reibonis, miegainība.

Acu bojājumi

Reti: redzes traucējumi, tajā skaitā neskaidra redze; konjunktivīts.

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: vertigo.

Reti: tinnīts.

Sirds funkcijas traucējumi

Reti: sirdsklauves.

Saistībā ar NPL lietošanu ziņots par sirds mazspēju.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: paaugstināts asinsspiediens (skatīt 4.4. apakšpunktu), pietvīkums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti: astmas lēkmes pacientiem ar alerģiju pret acetilsalicilskābi vai citiem NPL.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: dispepsija, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, aizcietējums, gāzu uzkrāšanās, caureja.

Retāk: maskēta vai mikroskopiska kuņģa - zarnu trakta asiņošana, stomatīts, gastrīts, atraugas.

Reti: kolīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, ezofagīts.

Ļoti reti: kuņģa – zarnu trakta perforācija.

Kuņģa – zarnu trakta asiņošana, čūlas vai perforācija dažkārt var būt smaga un iespējami letāla, it īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nav zināmi: pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: aknu darbības traucējumi (piemēram, palielināts transamināžu vai bilirubīna līmenis).

Ļoti reti: hepatīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: angioedēma, nieze, izsitumi.

Reti: nātrene.

Ļoti reti: bullozs dermatīts, erythema multiforme; smagas ādas reakcijas (SĀR): ziņots par Stīvensa – Džonsona sindromu (SDžS) un toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nav zināmi: fotosensitivitātes reakcijas.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: nātrija un ūdens aizture, hiperkaliēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu), novirzes nieru darbības rādītāju analīzēs (palielināts kreatinīna līmenis serumā un/vai urīnvielas līmenis serumā).

Ļoti reti: akūta nieru mazspēja, galvenokārt pacientiem ar riska faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: pietūkums injekcijas vietā, sāpes injekcijas vietā.

Nav zināmi: tūska, tajā skaitā apakšējo ekstremitāšu tūska.

Informācija, kas raksturo atsevišķas nopietnas un/vai biežas nevēlamās blakusparādības

Ļoti retos gadījumos, pacientiem, kuri ārstēti ar meloksikāmu un citām potenciāli mielotoksiskām zālēm, ziņots par agranulocitozi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nevēlamās blakusparādības, kas pagaidām nav novērotas saistībā ar šīm zālēm, bet kuras vispāratzīti saistītas ar citiem šīs grupas līdzekļiem

Nieru bojājums, kas, iespējams, var izraisīt akūtu nieru mazspēju: ļoti retos gadījumos ziņots par intersticiālu nefrītu, akūtu tubulāro nekrozi, nefrotisko sindromu un papillāro nekrozi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/../" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Akūtas NPL pārdozēšanas gadījumā simptomi parasti aprobežojas ar letarģiju, miegainību, sliktu dūšu, vemšanu un sāpēm epigastrālajā apvidū, kas parasti ir pārejoši, veicot atbalstošu terapiju. Iespējama kuņģa – zarnu trakta asiņošana. Smaga pārdozēšana var izraisīt hipertensiju, akūtu nieru mazspēju, aknu darbības traucējumus, elpošanas nomākumu, komu, krampjus, kardiovaskulāru kolapsu un sirdsdarbības apstāšanos. Saistībā ar NPL lietošanu ziņots par anafilaktiskām reakcijām, un tās iespējamas arī pārdozēšanas gadījumā.

Pēc NPL pārdozēšanas pacientiem jāveic simptomātiska un atbalstoša terapija.

Klīniskajā pētījumā pierādīts, ka lietojot 4 g holestiramīna iekšķīgi 3 reizes dienā, paātrinās meloksikāma eliminācija.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Nesteroīdi pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, oksikāmi.

ATĶ kods: M01AC06

Meloksikāms ir oksikāmu grupas nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis (NPL), kam piemīt pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbība.

Meloksikāma pretiekaisuma iedarbība ir pierādīta klasiskajos iekaisuma modeļos. Līdzīgi citiem NPL, nav zināms precīzs darbības mehānisms. Tomēr ir zināms vismaz viens kopīgs darbības mehānisms, kas kopīgs visiem NPL (tajā skaitā meloksikāmam): prostaglandīnu, kas ir iekaisuma mediatori, biosintēzes nomākums.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc intramuskulāras injekcijas meloksikāms uzsūcas pilnībā. Salīdzinājumam, iekšķīgi lietota meloksikāma biopieejamība ir vidēji 89 %. Tāpēc pārejot no intramuskulāras ievadīšanas uz iekšķīgu lietošanu, devas pielāgošana nav nepieciešama. Ievadot 15 mg devu intramuskulāri, maksimālā plazmas koncentrācija ir apmēram 1,62 mg/l un tā tiek sasniegta apmēram 60 minūšu laikā.

Izkliede

Meloksikāms izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām, it īpaši albumīniem (99 %). Meloksikāms iekļūst sinoviālajā šķidrumā, sasniedzot koncentrāciju, kas ir apmēram puse no koncentrācijas plazmā.

Izkliedes tilpums ir neliels, vidēji 11 l. Mainība starp indivīdiem ir apmēram 30-40 %.

Biotransformācija

Meloksikāms tiek pakļauts plašai biotransformācijai aknās. Urīnā identificēti četri dažādi meloksikāma metabolīti, kuri visi ir farmakodinamiski neaktīvi. Galvenais metabolīts, 5’-karboksimeloksikāms (60 % no devas), veidojas, oksidējoties starpproduktam-metabolītam 5’-hidroksimetilmeloksikāmam, kurš arī tiek izdalīts mazākā apjomā (9 % no devas). Pētījumi in vitro liecina, ka CYP2C9 ir galvenā loma šajā metabolismā ar mazāku CYP3A4 iesaisti šajā procesā. Peroksidāzes aktivitāte ir atbildīga par diviem citiem metabolītiem, kuri attiecīgi sastāda 16 % un 4 % no lietotās devas.

Eliminācija

Meloksikāms galvenokārt tiek izvadīts metabolītu veidā, vienādā apjomā gan urīnā, gan izkārnījumos. Mazāk nekā 5 % no dienas devas tiek izdalīti neizmainītā veidā ar izkārnījumiem, kamēr tikai “atliekas” no neizmainītā meloksikāma izdalās urīnā.

Vidējais eliminācijas pusperiods ir apmēram 20 stundas. Kopējais plazmas klīrenss ir vidēji 8 ml/min.

Linearitāte/nelinearitāte

Iekšķīgas vai intramuskulāras lietošanas gadījumā meloksikāmam piemīt lineāra farmakokinētika terapeitisko devu robežās no 7,5 mg - 15 mg.

Īpašas pacientu grupas

Aknu/nieru mazspēja: ne aknu mazspēja, ne viegla līdz vidēji smaga nieru mazspēja būtiski neietekmē meloksikāma farmakokinētiku. Smagas nieru mazspējas gadījumā, izkliedes tilpuma palielināšanās var izraisīt palielinātu brīvā meloksikāma koncentrāciju. Šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 7,5 mg dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti: plazmas vidējais klīrenss gados vecākiem pacientiem līdzsvara koncentrācijā bija nedaudz zemāks salīdzinājumā ar jaunākiem pacientiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Nav citas neklīniskās informācijas, kas būtu attiecināma uz klīnisko drošumu, izņemot to, kas minēta citos šī zāļu apraksta apakšpunktos.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Meglumīns

Glikofurols

Poloksamērs 188

Nātrija hlorīds

Glicīns

Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)

Butilēts hidroksitoluols

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīga stikla ampulas, kuru nominālais tilpums ir 2 ml, satur 1,5 ml šķīduma injekcijām.

Ampulas ir iepakotas blisteros pa 5 ampulām vienā PVH blisterī, kas pārklāts ar PE foliju.

Kastītes ar 5 ampulām. Katra kastīte satur 1 blisteri ar 5 ampulām.

Kastītes ar 10 ampulām. Katra kastīte satur 2 blisterus ar 5 ampulām.

Kastītes ar 100 ampulām. Katra kastīte satur 20 blisterus ar 5 ampulām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Drīkst lietot tikai dzidru šķīdumu, kas nesatur redzamas daļiņas.

Šķīdums paredzēts vienreizējai lietošanai. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos street, 3011, Limassol, Kipra

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

14-0091

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014.gada 27.marts.

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2019.gada janvāris.

SASKAŅOTS ZVA 17-01-2019

EQ EQ SE/H/1297/001/R/001

EQ PAGE 1