Ketanov

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

KETANOV 30 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma satur 30 mg ketorolaka trometamola (Ketorolacum trometamolum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

1 ml šķīduma satur mazāk nekā 100 mg etilspirta, mazāk nekā 1 mmol nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs, bezkrāsains līdz bāli dzeltenīgs šķīdums ar pH 6,9 - 7,9.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ketanov ir indicēts īslaicīgai vidēji stipru līdz stipru sāpju kupēšanai.

Ārstēšanu drīkst uzsākt tikai slimnīcā. Maksimālais zāļu lietošanas ilgums ir divas dienas.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ketanov paredzētas intramuskulārai lietošanai vai lietošanai bolusveida intravenozu injekciju

veidā. Bolusveida intravenozu injekciju veic ne mazāk kā 15 sekunžu ilgas injekcijas veidā. Ketanov nedrīkst lietot epidurālas vai spinālas injekcijas veidā.

Pretsāpju iedarbības sākums gan pēc i/v, gan i/m injekcijas ir līdzīgs- aptuveni 30 minūtes, maksimālā pretsāpju iedarbība tiek sasniegta vienas līdz divu stundu laikā. Vidējais pretsāpju iedarbības ilgums parasti ir 4 līdz 6 stundas.

Deva tiek pielāgota sāpju smagumam un pacienta atbildes reakcijai.

Terapijas ilgums nedrīkst pārsniegt 2 dienas, pretējā gadījumā blakusparādības var būt nopietnākas un var tikt novērotas biežāk. Ir ierobežota pieredze, lietojot šīs zāles ilgāku laika periodu, jo vairumā gadījumu pacienti turpina lietot zāļu formas iekšķīgai lietošanai vai viņiem nav nepieciešams ilgāk lietot pretsāpju zāles.

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu.)

Pieaugušie

Ieteicamā deva ir 30 mg ketorolaka katras 4 – 6 stundas. Agrīnā pēcoperāciju periodā, ja nepieciešams, Ketanov var lietot ik pēc divām stundām. Jālieto mazākā efektīvā deva. Nedrīkst pārsniegt kopējo dienas devu, kas pieaugušajiem ir 90 mg (3 flakoni), gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg 60 mg (2 flakoni). Maksimālais terapijas ilgums nedrīkst pārsniegt divas dienas.

Pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg deva jāsamazina.

Opioīdu grupas analgētiskie līdzekļi (piem., morfīns, petidīns) var tikt lietotas vienlaikus. Tie var būt nepieciešami optimālam pretsāpju efektam agrīnā pēcoperāciju periodā, kad sāpes ir visstiprākās. Ketorolaks nesaistās ar opioīdu receptoriem un nepastiprina ar opioīdu lietošanu saistīto elpošanas nomākumu vai sedāciju. Parasti, lietojot vienlaikus ar Ketanov i/m vai i/v, nepieciešams lietot mazākas opioīdo līdzekļu dienas devas. Tomēr jāapsver opioīdo līdzekļu iespējamās blakusparādības, īpaši ja tos lieto dienas ķirurģiskajos stacionāros.

Pacientiem, kuri saņēmuši ketorolaku parenterāli un nomaina uz tablešu formu, kopējā kombinētā dienas deva visām ketorolaka formām nedrīkst pārsniegt 90 mg pieaugušajiem un 60 mg gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar ķermeņa masu, mazāku kā 50 kg. Iekšķīgi lietota ketorolaka deva dienā, kad tiek mainīts ievadīšanas veids, nedrīkst pārsniegt 40 mg. Cik ātri vien iespējams pacientiem jāuzsāk iekšķīgi lietojamo zāļu formu lietošana.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ir palielināts nevēlamo blakusparādību izraisītu nopietnu komplikāciju risks. Ja tiek uzskatīts, ka NPL lietošana ir nepieciešama, jālieto mazākā efektīvā deva pēc iespējas īsāku laiku. NPL terapijas laikā pacientus regulāri jānovēro attiecībā uz kuņģa-zarnu trakta asiņošanu.

Nedrīkst pārsniegt kopējo dienas devu 60 mg (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Drošums un efektivitāte bērniem nav noteikta. Ketanov nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Zāles kontrindicētas vidēji smagas un smagas nieru mazspējas gadījumā. Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 60 mg (skatīt 4.3. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

• Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai citiem NPL.

• Pacienti, kuriem acetilsalicilskābe vai citi prostaglandīnu sintēzes inhibitori izraisa alerģiskas reakcijas; tās var izpausties kā astma, rinīts, angioedēma vai nātrene (šiem pacientiem novērotas smagas, anafilaktiskām reakcijām līdzīgas izpausmes).

• Ketorolaks ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu (vai anamnēzē esošu) kuņģa- zarnu trakta asiņošanu, čūlu vai perforāciju, kas saistīta ar iepriekšēju NPL lietošanu.

• Aktīva (vai anamnēzē esošu) recidivējoša peptiska čūla/asiņošana (vismaz divas nepārprotami pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes).

• Ketorolaks ir kontrindicēts kā profilaktisks pretsāpju līdzeklis pirms ķirurģiskām operācijām, jo tās nomāc trombocītu agregāciju, un tas ir kontrindicēts operāciju laikā, jo ir paaugstināts asiņošanas risks.

• Ketorolaks nomāc trombocītu funkciju, tāpēc tas ir kontrindicēts pacientiem ar aizdomām par vai apstiprinātu cerebrovaskulāru asiņošanu, pacientiem operācijas laikā un pēc operācijas, kas saistītas ar paaugstinātu asiņošanas risku vai nepilnīgu hemostāzi un pacientiem ar paaugstinātu asiņošanas risku, piemēram, pacientiem ar hemorāģisku diatēzi, tajā skaitā koagulācijas traucējumiem.

• Ketorolaka lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar pilnīgu vai daļēju deguna polipu sindromu, angioedēmu vai bronhospazmām.

• Ketorolaks ir kontrindicēts pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto acetilsalicilskābi vai citus NPL (tajā skaitā selektīvos ciklooksigenāzes - 2 inhibitorus), kā arī vienlaicīgi ar probenecīdu vai litija sāļiem.

• Ketorolaka lietošana vienlaicīgi ar okspentifilīnu ir kontrindicēta.

• Ketorolaks ir kontrindicēts pacientiem, kuri lieto antikoagulantus, tajā skaitā varfarīnu un mazas heparīna devas (2500 – 5000 vienības 12 stundu laikā).

• Ketorolaks ir kontrindicēts arī:

• pacientiem ar smagu sirds mazspēju,

• pacientiem ar aknu mazspēju,

• pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna līmenis serumā > 160 mikromoli/l) vai pacientiem, kuriem saistībā ar šķidruma zudumu vai dehidratāciju, ir nieru mazspējas risks,

• pacientiem ar astmu anamnēzē,

• bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam,

• grūtniecības un dzemdību laikā, kā arī barojot bērnu ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Sakarā ar to, ka zāles satur spirtu, šķīdumu injekcijām nedrīkst lietot  neiroaksiāli (epidurāli vai intratekāli).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Epidemioloģiskie dati liecina, ka, salīdzinot ar dažiem citiem NPL, ketorolaka lietošana var būt saistīta ar paaugstinātu nopietnu kuņģa un zarnu trakta traucējumu risku, īpaši, ja tas tiek lietots citos gadījumos, nekā apstiprinātās indikācijas un/vai ilgstoši (skatīt arī 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Ārstam jāņem vērā, ka dažiem pacientiem pretsāpju iedarbība var nesākties līdz pat 30 minūtēm pēc i/v vai i/m lietošanas.

Jāizvairās no ketorolaka un citu NPL, tajā skaitā ciklooksigenāzes-2 selektīvo inhibitoru vienlaikus lietošanas.

Nevēlamo zāļu blakusiedarbību var samazināt, simptomu kontrolei lietojot mazāko efektīvo zāļu devu visīsāko nepieciešamo laiku (skatīt 4.2. apakšpunktu un Kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošana, čūla un perforācija un Sirds-asinsvadu sistēmas un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi - zemāk).

Kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošana, čūla un perforācija

Ziņojumi par KZT asiņošanu, čūlu vai perforāciju, arī ar letālu iznākumu, saņemti saistībā ar visiem NPL, tajā skaitā ketorolaku, jebkurā ārstēšanas periodā, ar vai bez brīdinošiem simptomiem vai smagiem KZT traucējumiem anamnēzē.

Gados vecākiem cilvēkiem NPL izraisīto blakusparādību biežums ir augstāks, īpaši kuņģa- zarnu trakta asiņošana un perforācija, kas varbūt letāla. Novājināti pacienti sliktāk kā citi pārcieš čūlas vai asiņošanu. Vairumā letālo gadījumu, kas saistīti ar kuņģa-zarnu trakta bojājumu sakarā ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanu, radušies gados veciem vai novājinātiem pacientiem.

Nerandomizētā, slimnīcas pēcreģistrācijas novērojuma pētījumā pacientiem līdz 65 gadu vecumam, kuri saņēma vidēji 90 mg dienā (vai vairāk) ketorolaka devas intramuskulāri, salīdzinājumā ar pacientiem, kuri parenterāli saņēma opioīdus, tika novērots palielināts klīniski nozīmīgu nopietnu kuņģa- zarnu trakta asiņošanas gadījumu sastopamības biežums.

KZT asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu, tajā skaitā lietojot ketorolaku i/v. Lielāks minēto nevēlamu blakusparādību risks ir arī pacientiem, kam anamnēzē bijusi čūla, īpaši, ja radušies sarežģījumi: asiņošana vai perforācija, kā arī gados vecākiem pacientiem. Klīniski nozīmīgas KZT asiņošanas risks atkarīgs no lietotās devas lieluma. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar iespējami mazāko devu. Šajos, kā arī gadījumos, kad tiek lietota acetilsalicilskābe mazās devās vai citas zāles ar palielinātu KZT nevēlamu blakusparādību risku, rūpīgi jāapsver nepieciešamību NPL kombinēt ar gastroprotektoriem, piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoru (skatīt turpmāk un 4.5. apakšpunktu). Šis ar vecumu saistītais kuņģa-zarnu trakta asiņošanas un perforācijas risks pirmīt visiem NPL. Salīdzinot ar jauniem cilvēkiem, gados vecākiem cilvēkiem ir pagarināts ketorolaka plazmas eliminācijas pusperiods un samazināts ketorolaka plazmas klīrenss. Ieteicams ievērot garākus starplaikus starp atsevišķām lietošanas reizēm (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem pēc 65 gadu vecuma, lietojot ketorolaku i/v vai i/m, nav ieteicams lietot lielāku devu kā 60 mg. Lietojot ketorolaka tabletes, ieteicams ievērot garākus intervālus starp atsevišķām lietošanas reizēm (skatīt 4.2. apakšpunktu).

NPL jālieto piesardzīgi pacientiem, kam anamnēzē ir iekaisīga kuņģa un zarnu trakta slimība

(čūlainais kolīts, Krona slimība), jo šīs slimības var paasināties (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kam anamnēzē ir KZT traucējumi, sevišķi gados vecākiem cilvēkiem, vajadzētu ziņot par ikvienu neparastu abdominālu simptomu (īpaši KZT asiņošanu). Ja rodas KZT asiņošana vai čūla pacientiem, kas lieto ketorolaku i/v, terapija jāpārtrauc.

Piesardzība jāievēro pacientiem, kas vienlaikus lieto zāles, kas var palielināt čūlas vai asiņošanas risku, piemēram, iekšķīgi lietojamos kortikosteroīdus, selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus vai antiagregantus, piemēram, acetilsalicilskābi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošana pacientiem, kuri lieto antikoagulantus, piemēram, varfarīnu, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ja rodas KZT asiņošana vai čūla pacientiem, kas lieto ketorolaku i/v, terapija jāpārtrauc.

Tāpat kā citiem NPL, gastrointestinālo komplikāciju biežums un smagums palielinās, pieaugot ketorolaka devai un lietošanas ilgumam. Klīniski nozīmīgas gastrointestinālas asiņošanas risks ir atkarīgs no lietotās devas. Īpaši tas attiecināms uz gados vecākiem pacientiem, kas saņem vidējo ketorolaka dienas devu, kas lielāka nekā 60 mg/dienā. Peptiskas čūlas slimība anamnēzē paaugstina smagu gastrointestinālu komplikāciju risku iespēju ketorolaka terapijas laikā.

Hematoloģiskās blakusparādības

Pacientiem, kuriem ir asinsreces traucējumi, nedrīkst saņemt ketorolaku. Ketorolaka vienlaikus lietošana ar zālēm, kas ietekmē hemostāzi, tajā skaitā antikoagulantiem terapeitiskās devās, piem., varfarīnu, heparīnu profilaktiskās mazās devās (2500-5000 vienības 12 stundās) un dekstrāniem, var būt saistīta ar paaugstinātu asiņošanas risku. Pacienti, kuri jau lieto antikoagulantus, vai kuriem nepieciešams lietot heparīnu mazās devās, ketorolaku lietot nedrīkst. Pacienti, kuri lieto citas hemostāzi ietekmējošās zāles, rūpīgi jānovēro, ja terapijā tiek pievienots Ketanov. Kontrolētos klīniskos pētījumos pierādīts, ka klīniski nozīmīgas asiņošanas pēcoperāciju periodā rodas mazāk nekā 1% gadījumu.

Ketorolaks nomāc trombocītu agregāciju un pagarina asiņošanas laiku. Pacientiem ar normālu asinsreci asiņošanas laiks pagarinājās, bet nepārsniedza normas rādītājus - 2 līdz 11 minūtes. Atšķirībā no aspirīna izraisītā pagarinātā asiņošanas laika, trombocītu funkcijas atjaunojas normālā līmenī 24- 48 stundu laikā pēc ketorolaka terapijas atcelšanas.

Ir saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi par pēcoperācijas brūču asiņošanas pazīmēm, saistībā ar ketorolaka šķīduma injekcijām lietošanu perioperatīvajā periodā. Ārstam jāzin par potenciālu asiņošanas risku, kad hemostāze ir kritiska, piemēram, prostatas rezekcijas vai tonsilektomijas gadījumā, vai kosmētiskajā ķirurģijā. Ir ziņots par hematomām, citām brūču asiņošanas pazīmēm un asiņošanu no deguna, lietojot Ketanov. Ārstiem jāapzinās ketorolaka un citu ciklooksigenāzi inhibējošo nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu farmakoloģiskā līdzība, un asiņošanas risku, īpaši gados veciem cilvēkiem.

Ietekme uz ādu

Ļoti retos gadījumos saņemti ziņojumi par smagām ādas reakcijām, dažos gadījumos ar letālu iznākumu, ko saista ar NPL lietošanu, tostarp eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa - Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielāks nevēlamu blakusparādību risks ir terapijas sākumā, kas vairumā gadījumu notiek pirmajā ārstēšanas mēnesī. Ketorolaka lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkuras citas hipersensitivitātes pazīmes.

SSV un jauktas saistaudu sistēmas slimības

Pacientiem ar sistēmisko sarkano vilkēdi (SSV) un jauktām saistaudu sistēmas slimībām var būt paaugstināts aseptiska meningīta risks (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Nātrija/šķidruma aizture kardiovaskulāro traucējumu un perifēras tūskas gadījumā

Piesardzība jāievēro pacientiem ar hipertensiju un/vai sirds mazspēju anamnēzē, jo, saistībā ar NPL terapiju, ir saņemti ziņojumi par šķidruma aizturi un tūsku.

Sirds-asinsvadu sistēmas un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi

Saistībā ar NPL lietošanu ir ziņots par šķidruma aizturi organismā un tūsku. Tāpēc pacientiem, kam diagnosticēta arteriāla hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka koksibu grupas un dažu NPL lietošana (īpaši lielā devā) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes notikumu (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Lai gan nav pierādījumu, ka ketorolaks paaugstinātu ar trombozēm saistītus gadījumus, piemēram, miokarda infarktu, tomēr nav pietiekamu datu, lai izslēgtu šādu risku, lietojot ketorolaku.

Nekontrolētas arteriālas hipertensijas, sastrēguma sirds mazspējas, diagnosticētas koronārās sirds slimības, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību gadījumā Ketorolac drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad paredzēts uzsākt terapiju pacientam ar sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem (piemēram, arteriālo hipertensiju, hiperlipidēmiju, cukura diabētu, smēķētājam).

Kardiovaskulāri, nieru un aknu darbības traucējumi

Piesardzība jāievēro pacientiem ar slimībām, kas izraisa asins tilpuma un/vai asins plūsmas samazināšanos nierēs, kad nieru prostaglandīniem ir stimulējoša ietekme nieru perfūzijas uzturēšanā. Šiem pacientiem NPL lietošana var izraisīt no devas atkarīga nieru prostaglandīnu veidošanās samazināšanos un tā rezultātā iespējama nieru mazspēja. Lielāks šo reakciju risks ir pacientiem ar hipovolēmiju, kam pamatā ir asins zudums vai smaga dehidratācija, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, sirds mazspēju, aknu darbības traucējumiem, pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus un gados vecākiem cilvēkiem. Šiem pacientiem jānovēro nieru darbība. Pēc NPL lietošanas pārtraukšanas parasti seko uzlabošanās līdz stāvoklim, kāds tas bija pirms terapijas. Neadekvāta šķidruma/asins pārliešana ķirurģisku operāciju laikā, kam seko hipovolēmija, var izraisīt nieru darbības traucējumus, kas var pasliktināties, ja tiek uzsākta ketorolaka lietošana. Tāpēc ieteicams koriģēt tilpuma zudumu un nepieciešama rūpīga seruma urīnvielas un kreatinīna kontrole un urīna izdalīšanās novērošana, līdz asins tilpums atbilst normai. Pacientiem, kuri pakļauti nieru dialīzei, ketorolaka klīrenss ir aptuveni divas reizes mazāks par normu un terminālais eliminācijas pusperiods palielināts aptuveni trīskārši (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ietekme uz nierēm

Tāpat kā lietojot citus NPL, ketorolaks jālieto piesardzīgi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai nieru slimībām anamnēzē, jo tas ir spēcīgs prostaglandīnu sintēzes inhibitors. Piesardzība jāievēro, jo, lietojot ketorolaku un citus NPL pacientiem ar slimībām, kas izraisa asins tilpuma un/vai nieru perfūzijas samazināšanos, ir novērota toksiska iedarbība uz nierēm, jo nieru prostaglandīniem ir stimulējoša ietekme nieru perfūzijas uzturēšanā.

Šiem pacientiem, lietojot ketorolaku vai citus NPL, var rasties devas atkarīga nieru prostaglandīnu veidošanās samazināšanās un tas var veicināt nieru darbības dekompensēšanos vai mazspēju. Lielāks šo reakciju risks ir pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, hipovolēmiju, sirds mazspēju, aknu darbības traucējumiem, pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus un gados vecākiem cilvēkiem. Pēc ketorolaka vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas pārtraukšanas parasti seko uzlabošanās līdz stāvoklim, kāds tas bija pirms terapijas.

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas nomāc prostaglandīnu sintēzi, ir saņemti ziņojumi par urīnvielas, kreatinīna un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, lietojot ketorolaka trometamolu, un to var novērot pat pēc vienas devas lietošanas.

Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Ketanov ir kontrindicēts pacientiem ar vidējiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna līmenis serumā ir lielāks kā 160 mmol/l). Pacientiem ar vieglākiem nieru darbības traucējumiem rekomendēta devas samazināšana, kas nedrīkst pārsniegt 60 mg dienā. Papildus tam rūpīgi jānovēro pacienta nieru darbība.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar cirozes izraisītiem aknu darbības traucējumiem nenovēro klīniski nozīmīgas

ketorolaka klīrensa vai terminālā eliminācijas pusperioda izmaiņas.

Var rasties viena vai vairāku aknu funkcionālo testu robežvērtību paaugstināšanās. Šīs novirzes var būt pārejošas, var saglabāties nemainīgas, vai, turpinot terapiju, var progresēt. Nozīmīga (vairāk nekā 3 reizes virs normālā) seruma glutamāta piruvāta transamināzes (SGPT/AlAT) vai seruma glutamāta oksalacetātā transamināžu (SGOT/AsAT) paaugstināšanās kontrolētos klīniskos pētījumos novērota mazāk nekā 1% pacientu. Ja ar aknu darbības traucējumiem saistītās klīniskās pazīmes un simptomi progresē, vai ja parādās sistēmiskas izpausmes, Ketanov lietošana jāpārtrauc.

Ketanov nepiemīt sedatīvas vai anksiolītiskas īpašības, tādēļ to neiesaka pirmsoperācijas terapijai, kur anestēzijas pastiprināšanai ir nepieciešama šāda iedarbība.

Anafilaktiskās (anafilaktoīdās) reakcijas

Anafilaktiskās (anafilaktoīdās) reakcijas (tajā skaitā, bet ne tikai, anafilakse, bronhu spazmas, sejas piesārtums, izsitumi, hipotensija, balsenes tūska un angioedēma), var rasties pacientiem ar vai bez paaugstinātas jutības pret aspirīnu vai citiem NPL, vai ketorolaku anamnēzē. Tās var rasties gadījumos, kad anamnēzē ir bijusi angioedēma, paaugstināta bronhospastiska reaktivitāte (piem., astma) un deguna polipi. Anafilaktoīdās reakcijas, kā anafilakse, var būt letālas. Tādēļ ketorolaku nedrīkst lietot pacientiem ar astmu anamnēzē un pacientiem ar pilnīgu vai daļēju deguna polipu sindromu, angioedēmu un bronhu spazmām.

Ietekme uz auglību

Tāpat kā lietojot citus ciklooksigenāzes/prostaglandīnu sintēzes inhibitorus, Ketanov i/v lietošana var negatīvi ietekmēt auglību, un to nav ieteicams lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir problēmas ar grūtniecības iestāšanos vai kuras tiek izmeklētas sakarā ar neauglību, ir jāapsver Ketanov lietošanas pārtraukšana.

Pediatriskā populācija

Ketanov lietošana parenterāli nav ieteicama bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam.

Šķidruma aizture un tūska

Ir ziņots par šķidruma aizturi, hipertensiju un tūsku Ketanov lietošanas laikā, tāpēc šīs zāles piesardzīgi jālieto pacientiem ar dekompensētu sirds mazspēju, hipertensiju vai līdzīgiem stāvokļiem.

Lietojot vienlaikus ar metotreksātu, jāievēro piesardzība, jo ir ziņots, ka daži prostaglandīnu sintēzi inhibējošie līdzekļi samazina metotreksāta klīrensu, tādējādi, iespējams, pastiprina tā toksicitāti.

Ļaunprātīga zāļu lietošana un atkarība

Ketanov nepiemīt atkarību izraisoša ietekme. Pēc Ketanov lietošanas pārtraukšanas nav novēroti zāļu lietošanas atcelšanas simptomi.

Ketanov satur spirtu. Tas jāņem vērā grūtniecēm vai ar krūti barojošām sievietēm,bērniem, kā arī paaugstināta riska grupām: pacientiem ar aknu slimību vai epilepsiju.

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ketorolaks izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām (vidēji 99,2%), un saistīšanās nav atkarīga no koncentrācijas.

Kontrindicētas kombinācijas

Ketorolaku nedrīkst lietot vienlaicīgi ar acetilsalicilskābi un citiem NPL, tajā skaitā selektīvajiem ciklooksigenāzes-2 inhibitoriem, jo iespējams palielināts nopietnu NPL lietošanas izraisīto blakusparādību risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ketorolaks nomāc trombocītu agregāciju, samazina tromboksāna koncentrāciju un pagarina asiņošanas laiku. Pretēji aspirīna izraisītajai ilgstošajai iedarbībai, trombocītu funkcijas normas robežās atgriežas 24 – 48 stundu laikā pēc ketorolaka lietošanas pārtraukšanas.

Ketorolaks ir kontrindicēts kombinācija ar antikoagulantu, piemēram, varfarīnu, jo NPL un antikoagulantu vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu antikoagulantu efektu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lai gan pētījumos nav pierādīta būtiska ketorolaka un varfarīna, vai heparīna mijiedarbība, vienlaicīga ketorolaka lietošana ar zālēm, kas ietekmē hemostāzi, tajā skaitā antikoagulantiem (varfarīnu) terapeitiskās devās, heparīnu profilaktiski mazās devās (2500 - 5000 vienības 12 stundās) un dekstrāniem, var būt saistīta ar palielinātu asiņošanas risku.

Saistībā ar dažu prostaglandīnu sintēzi nomācošu zāļu lietošanu ir ziņots par litija nieru klīrensa nomākumu, kā rezultātā palielinās litija koncentrācija plazmā. Ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kad, lietojot ketorolaku, palielinājās litija koncentrācija plazmā.

Probenecīdu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar ketorolaku, jo palielinās ketorolaka plazmas koncentrācija un pagarinās eliminācijas pusperiods.

NPL nedrīkst lietot astoņas līdz divpadsmit dienas pēc mifepristona lietošanas, jo NPL var pavājināt mifepristona iedarbību.

Lietojot ketorolaku vienlaicīgi ar okspentifilīnu, palielinās asiņošanas risks.

Kombinācijas, kas prasa piesardzību lietošanā

Līdzīgi citiem NPL, palielināta kuņģa – zarnu trakta čūlu un asiņošanas riska dēļ, piesardzība jāievēro, lietojot vienlaicīgi ar kortikosteroīdiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot antitrombotiskos līdzekļus un selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus (SSAI) vienlaicīgi ar NPL, pastāv palielināts kuņģa- zarnu trakta asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņots, ka dažas prostaglandīnu sintēzi nomācošas zāles samazina metotreksāta klīrensu, tādejādi pastiprinot tā toksicitāti.

Ketorolaka šķīdums injekcijām veseliem normovolēmiskiem pacientiem samazināja furosemīda diurētisko iedarbību par apmēram 20%, tāpēc īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar sirds dekompensāciju.

Vienlaicīga diurētisko līdzekļu lietošana var izraisīt samazinātu diurētisko iedarbību, un pastiprināt NPL izraisīto nefrotoksicitāti.

Līdzīgi citiem NPL, vienlaicīgas ciklosporīna lietošanas gadījumā, palielināta nefrotoksicitātes riska dēļ, jāievēro piesardzība.

Lietojot NPL vienlaicīgi ar takrolimu, iespējams nefrotoksicitātes risks.

NPL var pavājināt diurētisko līdzekļu un antihipertensīvo līdzekļu iedarbību. Akūtas nieru mazspējas risks, kas parasti ir atgriezenisks, var būt paaugstināts dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem vai gados vecākiem pacientiem), ja NPL tiek lietoti vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem un/vai angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Tādēļ šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem rūpīgi jāpielāgo deva un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību, uzsākot lietot šo kombināciju un periodiski terapijas laikā.

Lietojot vienlaicīgi ar sirds glikozīdiem, NPL var pastiprināt sirds mazspēju, samazināt glomerulārās filtrācijas ātrumu un paaugstināt glikozīdu koncentrāciju plazmā.

Ir pierādīts, ka ketorolaks samazina nepieciešamību vienlaicīgi lietot opioīdos pretsāpju līdzekļus sāpju mazināšanai pēcoperāciju periodā.

Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka NPL var palielināt krampju rašanās risku, kas saistīts ar hinolonu grupas antibiotisko līdzekļu lietošanu. Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto NPL un hinolonu grupas līdzekļus, var būt palielināts krampju attīstības risks.

Lietojot NPL vienlaicīgi ar zidovudīnu, palielinās hemotoloģiskās toksicitātes risks. Pieejami pierādījumi par palielinātu hemartrožu un hematomu risku HIV pozitīviem hemofīlijas pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto ibuprofēnu un zidovudīnu.

Ketorolaka trometamols neizmaina digoksīna saistīšanos ar olbaltumvielām. In vitro pētījumi liecina, ka salicilāti terapeitiskās koncentrācijās (300 mikrogrami/ml) samazina ketorolaka saistīšanos no aptuveni 99,2 līdz 97,5%, radot potenciāli divkāršu nesaistītā ketorolaka plazmas koncentrācijas pieaugumu. Terapeitiskās koncentrācijās digoksīns, varfarīns, ibuprofēns, naproksēns, piroksikāms, acetaminofēns, fenitoīns un tolbutamīds neizmaina ketorolaka trometamola saistīšanos ar olbaltumvielām.

Pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēkiem nav iegūti pierādījumi, ka ketorolaka trometamols inducētu vai nomāktu aknu enzīmus, kas piedalās paša ketorolaka vai citu zāļu metabolizēšanā. Tādēļ nav paredzams, ka ketorolaks varētu izmainīt citu zāļu farmakokinētiku dēļ enzīmu indukcijas vai nomākuma mehānismiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ņemot vērā zināmo NPL ietekmi uz augļa kardiovaskulāro sistēmu (priekšlaicīga ductus arteriosus slēgšanās), ketorolaks ir kontrindicēts grūtniecības un dzemdību laikā. Ketorolaka drošums cilvēkiem grūtniecības laikā nav pierādīts. Lietojot pētījumos žurkām un trušiem mātītei toksiskas ketorolaka devas, netika novērota teratogenitāte. Žurkām tika novērota ilgāka grūtniecība un/vai aizkavētas dzemdības. Saistībā ar NPL lietošanu ziņots par iedzimtām patoloģijām cilvēkiem, tomēr tās ir ļoti reti sastopamas un tām nav zināms ticams pamatojums.

Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var negatīvi ietekmēt grūtniecības gaitu un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati apliecina par paaugstinātu spontāno abortu, sirds anomāliju un gastrošīzes risku pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas grūtniecības sākumā. Absolūtais kardiovaskulāro malformāciju risks paaugstinājās no mazāk nekā 1% līdz aptuveni 1,5%.

Domājams, ka risks paaugstinās līdz ar zāļu devu un ārstēšanas ilguma palielināšanos. Dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana palielina pirms- un pēcimplantācijas zaudējuma un embrija/augļa bojāejas risku.

Turklāt dzīvniekiem, kuri saņēma prostaglandīnu sintēzes inhibitorus organoģenēzes periodā, ir ziņots par palielinātu dažādu anomāliju, tajā skaitā sirds un asinsvadu patoloģiju, biežumu.

Grūtniecības laikā jebkurš prostaglandīnu sintēzes inhibitors auglim var izraisīt:

- toksisku ietekmi uz kardiopulmonālo sistēmu (priekšlaicīgu ductus arteriosus

slēgšanos un pulmonālu hipertensiju);

- nieru darbības traucējumus, kas var progresēt līdz nieru mazspējai, vai oligo- hidramniozi;

Mātei un jaundzimušajam grūtniecības beigās:

- - iespējamu asiņošanas laika pagarināšanos, asinsreces traucējumus, kas var rasties, lietojot pat nelielas zāļu devas;

- - dzemdes kontrakciju nomākumu, kas var izraisīt dzemdību aizkavēšanos vai dzemdību darbības pagarināšanos.

Par sieviešu auglību skatīt 4.4. apakšpunktā.

Ketorolaks šķērso placentāro barjeru aptuveni 10% apjomā.

Dzemdības

Ketorolaks ir kontrindicēts dzemdību laikā, jo prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var negatīvi ietekmēt augļa asinsriti un nomākt dzemdes kontrakcijas, tādējādi palielinot dzemdes asiņošanas risku.

Mātei un bērnam var būt palielināta asiņošanas tendence (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Ir pierādīts, ka ketorolaks un tā metabolīti nonāk auglī un pienā dzīvniekiem.
Cilvēkiem ketorolaks ir atrasts mātes pienā mazā koncentrācijā, tādēļ ketorolaks ir kontrindicēts mātēm, kas baro bērnu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažiem pacientiem pēc Ketanov lietošanas novērots reibonis, miegainība, nogurums, redzes traucējumi, galvassāpes, vertigo, bezmiegs vai depresija. Ja pacientiem rodas šīs vai citas līdzīgas nevēlamas blakusparādības, jāievēro piesardzība, veicot darbības, kas prasa modrību.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Pēcreģistrācijas periods

Pacientiem, kuri lieto ketorolaku var rasties šādas nevēlamās blakusparādības. Ziņoto gadījumu biežums nav zināms, jo ziņojumi bija brīvprātīgi, populācijas lielums nav nenoteikts.

Infekcijas un infestācijas

Aseptisks meningīts (galvenokārt pacientiem ar esošiem autoimūniem traucējumiem, piemēram, sistēmas sarkano vilkēdi, jauktu saistaudu slimību), ko pavada tādi simptomi, kā kakla stīvums, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, drudzis vai dezorientācija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Neitropēnija, agranulocitoze, trombocitopēnija, aplastiska anēmija un hemolītiska anēmija, purpura.

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilakse, anafilaktoīdas reakcijas, anafilaksei līdzīgas anafilaktoīdas reakcijas (iespējams letāls iznākums), paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, izsitumi, pietvīkums, bronhospazmas, hipotensija, balsenes tūska.

Šādas reakcijas iespējamas arī indivīdiem ar angioedēmu un bronhospastiskām reakcijām (piemēram, astmu vai deguna polipiem) anamnēzē.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija, hiperkaliēmija, hiponatriēmija.

Psihiskie traucējumi

Patoloģiska domāšana, depresija, bezmiegs, trauksme, nervozitāte, psihotiskas reakcijas, patoloģiski sapņi, halucinācijas, eiforija, koncentrēšanās spēju traucējumi, miegainība.

Novērots apjukums un stimulācija.

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes, reibonis, krampji, parestēzija, hiperkinēzija, garšas sajūtu traucējumi.

Acu bojājumi

Redzes traucējumi, neskaidra redze, optisks neirīts.

Ausu un labirinta bojājumi

Tinnīts, dzirdes zudums, vertigo.

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves, bradikardija, sirds mazspēja.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija, hipotensija, hematoma, pietvīkums, bālums, pēcoperācijas brūču asiņošana.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka koksibu un dažu NPL lietošana (it īpaši lielās devās) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālās trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Lai gan nav pierādīts, ka ketorolaks palielinātu trombotisko notikumu riskus, piemēram, miokarda infarktu, nav pietiekamu datu, lai šādu risku izslēgtu, lietojot ketorolaku.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Astma, aizdusa, plaušu tūska.

Papildus novērota arī asiņošana no deguna.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Kuņģa‑zarnu trakta traucējumi ir visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības:

- peptiska čūla, čūla, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, it īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu);

- slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums, dispepsija, sāpes/diskomforta sajūta vēderā, melēna, hematemēze, stomatīts, čūlainais stomatīts, atraugas, meteorisms, ezofagīts, kuņģa- zarnu trakta čūla, taisnās zarnas asiņošana, pankreatīts, sausuma sajūta mutē, pilnuma sajūta vēderā, kolīta vai Krona slimības paasinājums (skatīt 4.4. apakšpunktu);

- retāk novērots gastrīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts, holestātiska dzelte, aknu mazspēja.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Makulopapulāri izsitumi, eksfoliatīvs dermatīts, nieze, nātrene, purpura, angioedēma, svīšana, bullozas reakcijas, tajā skaitā, Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze (ļoti retos gadījumos), erythema multiforme, ādas fotosensivitātes reakcijas.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Mialģija, funkcionāli traucējumi.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Akūta nieru mazspēja, biežāka urinēšana, intersticiāls nefrīts, nefrotiskais sindroms, urīna aizture, oligūrija, hemolītiski urēmiskais sindroms, sāpes sānos (ar vai bez hematūrijas +/- azotēmijas).

Tāpat kā lietojot citas nieru prostaglandīnu sintēzi nomācošas zāles, pat pēc vienas intravenozas ketorolaka devas lietošanas var rasties nieru darbības traucējumu pazīmes, piemēram, bet ne tikai, paaugstināts kreatinīna un kālija līmenis.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Neauglība sievietēm.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija, stipras slāpes, tūska, reakcijas un sāpes injekcijas vietā, drudzis, sāpes krūškurvī.

Papildus novērots savārgums, nogurums un ķermeņa masas palielināšanās.

Izmeklējumi

Pagarināts asiņošanas laiks, paaugstināts urīnvielas līmenis serumā, paaugstināts kreatinīna līmenis, izmaiņas aknu funkcionālās analīzēs.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV- 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Vienreizējas ketorolaka pārdozēšanas bijušas saistītas ar sāpēm vēderā, sliktu dūšu, vemšanu, hiperventilāciju, peptisku čūlu un/vai erozīvu gastrītu, kas pēc lietošanas pārtraukšanas normalizējas.

Var rasties kuņģa-zarnu trakta asiņošana. Pēc NPL lietošanas retos gadījumos var rasties hipertensija, akūta nieru mazspēja, elpošanas nomākums un koma.

Ziņots arī par galvassāpēm, sāpēm epigastrijā, dezorientāciju, pacilātību, miegainību, reiboni, tinnītu un ģīboni.

Retos gadījumos ziņots par caureju un atsevišķiem krampju gadījumiem.

Ziņots par anafilaktoīdām reakcijām pēc NPL lietošanas terapeitiskās devās, un tās var rasties pēc zāļu pārdozēšanas.

Ārstēšana

Pacientiem pēc NPL pārdozēšanas jānodrošina simptomātiska un atbalstoša aprūpe. Nav specifiska antidota. Dialīze nenodrošina pietiekamu ketorolaka izvadīšanu no asinsrites.

Vienas stundas laikā pēc potenciāli toksiskas devas lietošanas var apsvērt aktivētās ogles lietošanu. Alternatīvi, pieaugušajiem vienas stundas laikā pēc potenciāli toksiskas devas lietošanas var apsvērt kuņģa skalošanas piemērošanu. Jānodrošina adekvāta diurēze. Rūpīgi jākontrolē nieru un aknu darbība. Pacienti jānovēro vismaz četras stundas pēc potenciāli toksiskas devas lietošanas.

Biežu vai ilgstošu krampju gadījumā jālieto diazepāms intravenozi. Atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa, var tikt veikti citi terapeitiskie pasākumi.

Piecas dienas ilga 360 mg zāļu intramuskulāra lietošana ar astoņu stundu intervālu izraisīja sāpes vēderā un kuņģa čūlu. Simptomi pārgāja, kad zāļu lietošana tika pārtraukta. Divi pacienti atveseļojās pēc neveiksmīga pašnāvības mēģinājuma. Vienam pacientam novēroja sliktu dūšu pēc 210 mg ketorolaka lietošanas, un otram pēc 300 mg ketorolaka lietošanas novēroja hiperventilāciju.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, etiķskābes atvasinājumi un tiem līdzīgas vielas.

ATĶ kods: M01AB15

Ketorolaks ir nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis (NPL) ar pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža iedarbību. Tas nav opioīds un tāpēc neietekmē opiātu receptorus. Tā darbības pamatā ir tā spēja nomākt enzīma ciklooksigenāzes enzīmu sistēmu un tādejādi nomācot prostaglandīnu, un tam piemīt neliela pretiekaisuma iedarbība, lietojot pretsāpju devās.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Intramuskulāri ievadīta ketorolaka uzsūkšanās ir ātra un pilnīga. Pēc 30 mg ketorolaka intramuskulāras ievadīšanas, maksimālā koncentrācija (Cmax) 2,2 μg/l plazmā tiek sasniegta pēc 50 minūtēm.

Vecuma, nieru un aknu funkciju ietekme uz terminālo plazmas pusperiodu un vidējais kopējais klīrenss ir norādīts zemāk tabulā (tiek aprēķināts, izmantojot vienu 30 mg ketorolaka IM devu).

Pēc vienreizējas intravenozas ketorolaka trometamola ievadīšanas 10 mg devā vidējā maksimālā plazmas koncentrācija 2,4 μg / ml tika sasniegta vidēji pēc 5,4 minūtēm. Tā terminālās eliminācijas pusperiods no plazmas ir 5,1 stunda, vidējais izkliedes tilpums ir 0,15 l / kg un kopējais plazmas klīrenss 0,35 ml/min/kg.

Cilvēkam ketorolaka farmakokinētika pēc vienreizējas vai vairākām devām ir lineāra. Līdzsvara stāvoklis plazmā tiek sasniegts pēc zāļu lietošanas ik pēc sešām stundām vienas dienas laikā. Nekādas izmaiņas klīrensā nenotiek hroniskas lietošanas laikā. Galvenais ketorolaka un tā metabolītu ekskrēcijas ceļš notiek caur nierēm: 91,4% (vidēji) devas tiek konstatēta urīnā un 6,1% fēcēs (vidēji). Vairāk nekā 99% no ketorolaka saistās ar plazmas olbaltumvielām plašā koncentrāciju diapazonā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

18 mēnešu ilgā pētījumā, lietojot ketorolaka trometamolu pelēm iekšķīgi pa 2 mg/kg ķermeņa masas dienā (atbilst 90% no sistēmiskās iedarbības cilvēkiem, lietojot ieteicamās intramuskulāri un intravenozi ievadāmās devas par 30 mg četras reizes dienā, par pamatu ņemot laukumu zem plazmas koncentrācijas līknes (AUC)), un 24 mēnešus ilgā pētījumā žurkām lietojot pa 5 mg/kg ķermeņa masas dienā (atbilst 50% AUC cilvēkam), netika novēroti pierādījumi par tumorogenitāti.

Eimsa tests, neplānota DNS sintēze, renovācija un paātrinātais mutācijas tests neuzrādīja mutagēnu ketorolaka iedarbību. In vivo peļu mikrokodoliņu testā ketorolaka trometamols neizraisīja hromosomu noārdīšanos. Pie 1590 mikrogrami/ml un augstākas koncentrācijas ketorolaka trometamols palielināja hromosomu aberācijas sastopamības biežumu Ķīnas kāmja olnīcu šūnās.

Pētījuma laikā ketorolaka trometamols neietekmēja žurku tēviņu auglību, lietojot devas 9 mg/kg ķermeņa masas (0,9 reizes no iedarbības cilvēkam) un žurku mātīšu auglību, lietojot devas 16 mg/kg ķermeņa masas (1,6 reizes no iedarbības cilvēkam).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds, etilspirts, nātrija hidroksīds un ūdens injekcijām, sālsskābe.

6.2. Nesaderība

Ketorolaku nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar morfīnu, petidīnu, meperidīnu, prometazīnu

vai hidroksizīnu nelielos tilpumos, piemēram, šļircē, jo iespējama ketorolaka izgulsnēšanās.

Šīs zāles ir saderīgas ar fizioloģisko šķīdumu, 5 % dekstrozes šķīdumu, Ringera šķīdumu un Ringera - laktāta šķīdumu.

Ketanov saderība ar citām zālēm nav zināma.

Nelietot, ja šķīdums nav dzidrs.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc atšķaidīšanas: atšķaidītais šķīdums jālieto nekavējoties.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 250C.

Ampulas uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Neatdzesēt un nesasaldēt.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Ketanov ir pieejams 1 ml I klases caurspīdīga stikla ampulās ar baltu joslu.

10 ampulas ievietotas plastmasas turētājā un kartona kastītē. Kastītē 10 ampulas pa 1 ml.

5 ampulas ievietotas plastmasas turētājā un kartona kastītē. Kastītē 5 ampulas pa 1 ml.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sun Pharmaceutical Industries Europe B.V., Polarisavenue 87, 2132JH Hoofddorp, Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

13-0070

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

04.04.2013

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2018.