Ketorolac Baxter

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ketorolac Baxter 10 mg/ml šķīdums injekcijām

Ketorolac Baxter 30 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Ketorolac Baxter 10 mg/ml šķīdums injekcijām

Katrā ampulā 1 ml šķīduma satur 10 mg ketorolaka trometamola (Ketorolacum trometamolum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

1 ml šķīduma injekcijām satur aptuveni 2,93 mg nātrija.

Ketorolac Baxter 30 mg/ml šķīdums injekcijām

Katrā ampulā 1 ml šķīduma satur 30 mg ketorolaka trometamola (Ketorolacum trometamolum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

1 ml šķīduma injekcijām satur aptuveni 1,71 mg nātrija.

Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdums injekcijām satur nelielu daudzumu etilspirta (alkohola), 100 mg devā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs līdz nedaudz dzeltenīgs šķīdums intramuskulārai lietošanai vai intravenozai lietošanai bolus injekcijas veidā.

Šķīduma pH ir robežās 6,90 – 7,90.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdums injekcijām ir indicēts īslaicīgai vidēji stipru līdz stipru sāpju kupēšanai pēc operācijas.

Ārstēšanu drīkst uzsākt tikai slimnīcā. Maksimālais terapijas ilgums ir divas dienas.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdums injekcijām paredzētas intramuskulārai lietošanai vai lietošanai intravenozu bolusveida injekciju veidā. Intravenozu bolusveida injekciju veic ne mazāk kā 15 sekunžu ilgas injekcijas veidā. Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdumu injekcijām nedrīkst lietot epidurālas vai spinālas injekcijas veidā.

Pretsāpju iedarbības sākums gan pēc intravenozas, gan intramuskulāras injekcijas ir līdzīgs - aptuveni 30 minūtes, un maksimālā pretsāpju iedarbība tiek sasniegta vienas līdz divu stundu laikā. Vidējais pretsāpju iedarbības ilgums parasti ir četras līdz sešas stundas.

Deva jāpielāgo sāpju intensitātei un pacienta atbildes reakcijai.

Terapijas ilgums, nepārtraukti lietojot vairākas ketorolaka dienas devas intramuskulāri vai intravenozi, nedrīkst pārsniegt divas dienas, jo ilgstošas lietošanas gadījumā var pastiprināties blakusparādības. Ir pieejama ierobežota pieredze, lietojot šīs zāles ilgstoši, jo vairumā gadījumu pacienti turpina lietot iekšķīgi lietojamas zāļu formas vai viņiem nav nepieciešams ilgāk lietot pretsāpju zāles.

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pieaugušie

Ietiecamā Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām sākuma deva ir 10 mg, pēc tam ievadot 10 līdz 30 mg ik pēc četrām līdz sešām stundām pēc nepieciešamības. Agrīnā pēcoperācijas periodā, ja nepieciešams, Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdumu injekcijām var lietot ik pēc divām stundām. Jālieto mazākā efektīvā deva. Nedrīkst pārsniegt kopējo dienas devu, kas pieaugušajiem ir 90 mg, gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg - 60 mg. Maksimālais terapijas ilgums nedrīkst pārsniegt divas dienas.

Pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg deva jāsamazina.

Opioīdu grupas analgētiskie līdzekļi (piemēram, morfijs, petidīns) var tikt lietoti vienlaicīgi. Tie var būt nepieciešami optimālai pretsāpju iedarbībai agrīnā pēcoperācijas periodā, kad sāpes ir visstiprākās. Ketorolaks nekonkurē ar opioīdu saistīšanos un nepastiprina ar opioīdu lietošanu saistīto elpošanas nomākumu vai sedāciju. Parasti, lietojot vienlaicīgi ar intramuskulāri vai intravenozi ievadāmu Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdumu injekcijām, nepieciešams lietot mazākas opioīdo līdzekļu dienas devas nekā parastās devas. Tomēr jāapsver opioīdo līdzekļu iespējamās blakusparādības, it īpaši, ja tos lieto dienas ķirurģiskajos stacionāros.

Pacientiem, kuri saņēmuši Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdumu injekcijām parenterāli un nomaina to uz iekšķīgi lietojamām ketorolaka trometamola tablešu formu, kopējā kombinētā dienas deva nedrīkst pārsniegt 90 mg pieaugušajiem (60 mg gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar ķermeņa masu mazāku kā 50 kg), un iekšķīgi lietota ketorolaka deva dienā, kad tiek mainīts ievadīšanas veids, nedrīkst pārsniegt 40 mg. Terapijas maiņa uz iekšķīgi lietojamo zāļu formu jāveic pēc iespējas ātrāk.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ir palielināts nevēlamo blakusparādību izraisītu nopietnu komplikāciju risks. Ja tiek uzskatīts, ka NPL lietošana ir nepieciešama, jālieto mazākā efektīvā deva pēc iespējas īsāku laiku. NPL terapijas laikā pacientus regulāri jānovēro attiecībā uz kuņģa-zarnu trakta asiņošanu.

Nedrīkst pārsniegt kopējo dienas devu 60 mg (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Bērni

Drošums un efektivitāte bērniem nav pierādīts. Tāpēc Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdumu injekcijām nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar vidēji smagiem līdz smagiem nieru darbības traucējumiem šo zāļu lietošana ir kontrindicēta, bet pacientiem ar vieglākas pakāpes nieru darbības traucējumiem deva jāsamazina (nepārsniedzot 60 mg dienā, ievadot intravenozi vai intramuskulāri) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Ketorolaks ir kontrindicēts pacientiem ar paaugstinātu jutību pret ketorolaku, jebkuru no palīgvielām vai citiem NPL anamnēzē, un pacientiem, kuriem aspirīns vai citi prostaglandīnu sintēzes inhibitori izraisa alerģiskas reakcijas (šādiem pacientiem ir novērotas smagas anafilaktiskām reakcijām līdzīgas reakcijas). Šādas reakcijas ir: astma, iesnas, angioedēma, nātrene.

Ketorolaks ir kontrindicēts arī:

pacientiem ar astmu anamnēzē;

bērniem līdz 16 gadu vecumam.

Ketorolaks ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu (vai anamnēzē esošu) kuņģa – zarnu trakta asiņošanu vai perforāciju, kas saistīta ar iepriekšēju NPL lietošanu. Aktīva (vai anamnēzē esošu) recidivējoša peptiska čūla/asiņošana (vismaz divas nepārprotami pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes).

Līdzīgi citiem NPL, ketorolaks ir kontrindicēts pacientiem ar smagu sirds mazspēju, aknu mazspēju un nieru mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ketorolaks ir kontrindicēts pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna līmenis serumā > 160 mikromoli/l) vai pacientiem, kuriem saistībā ar šķidruma zudumu vai dehidratāciju, ir nieru mazspējas risks.

Ketorolaka lietošana ir kontrindicēta grūtniecības laikā, dzemdību laikā vai krūts barošanas periodā (skatīt 4.6. apakšpunktā).

Ketorolaks ir kontrindicēts kā profilaktisks pretsāpju līdzeklis pirms ķirurģiskām procedūrām, jo tās nomāc trombocītu agregāciju, un tas ir kontrindicēts operāciju laikā paaugstināta asiņošanas riska dēļ.

Ketorolaks nomāc trombocītu funkciju, tāpēc tas ir kontrindicēts pacientiem ar aizdomām par vai apstiprinātu cerebrovaskulāru asiņošanu, pacientiem operācijas laikā un pēc operācijas, kas saistītas ar paaugstinātu asiņošanas risku vai nepilnīgu hemostāzi un pacientiem ar paaugstinātu asiņošanas risku, piemēram, pacientiem ar hemorāģisku diatēzi, tajā skaitā koagulācijas traucējumiem.

Ketorolaks ir kontrindicēts pacientiem, kuri lieto antikoagulantus, tajā skaitā varfarīnu un mazas heparīna devas (2500 – 5000 vienības 12 stundu laikā).

Ketorolaks ir kontrindicēts pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto acetilsalicilskābi vai citus NPL (tajā skaitā selektīvos ciklooksigenāzes - 2 inhibitorus).

Ketorolaka šķīdums injekcijām ir kontrindicēts neiroaksiālai (epidurālai vai intratekālai) lietošanai, jo tā sastāvā ietilpst alkohols.

Ketorolaka lietošana vienlaicīgi ar okspentifilīnu ir kontrindicēta.

Ketorolaka lietošana vienlaicīgi ar probenecīdu vai litija sāļiem ir kontrindicēta.

Ketorolaka lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar pilnīgu vai daļēju deguna polipu sindromu, angioedēmu vai bronhospazmām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ketorolaks: Epidemioloģiskie dati liecina, ka, salīdzinot ar dažiem citiem NPL, ketorolaka lietošana var būt saistīta ar relatīvi paaugstinātu nopietnu kuņģa – zarnu trakta traucējumu risku, it īpaši, ja tas tiek lietots citos gadījumos, nekā apstiprinātās indikācijas un/vai ilgstoši (skatīt arī 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Ārstam jāņem vērā, ka dažiem pacientiem pretsāpju iedarbība var nesākties līdz pat 30 minūtēm pēc intravenozas vai intramuskulāras lietošanas.

Jāizvairās no vienlaicīgas ketorolaka un citu NPL, tajā skaitā selektīvo ciklooksigenāzes-2 inhibitoru, lietošanas.

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.2. apakšpunktu un Kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošana, čūla un perforācija un Kardiovaskulāri un cerebrovaskulāri traucējumi - zemāk).

Kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošana, čūla un perforācija

Ziņojumi par KZT asiņošanu, čūlu vai perforāciju, arī ar letālu iznākumu, saņemti saistībā ar visiem NPL, tajā skaitā ketorolaku, jebkurā ārstēšanas periodā, ar vai bez brīdinošiem simptomiem vai nopietniem KZT traucējumiem anamnēzē.

Nerandomizētā, slimnīcas pēcreģistrācijas novērojuma pētījumā pacientiem līdz 65 gadu vecumam, kuri saņēma vidēji 90 mg dienā (vai vairāk) ketorolaka devas intramuskulāri, salīdzinājumā ar pacientiem, kuri parenterāli saņēma opioīdus, tika novērots palielināts klīniski nozīmīgu nopietnu kuņģa – zarnu trakta asiņošanas gadījumu sastopamības biežums.

Gados vecākiem pacientiem biežāk novēro NPL izraisītās blakusparādības, it īpaši kuņģa- zarnu trakta asiņošana un perforācija, kas varbūt letāla. Tiek uzskatīts, ka novājināti pacienti sliktāk kā citi pārcieš čūlas vai asiņošanu. Vairums letālo gadījumu, kas saistīti ar kuņģa – zarnu trakta bojājumu sakarā ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanu, radušies gados vecākiem vai novājinātiem pacientiem. KZT asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu, tajā skaitā lietojot ketorolaku intravenozi, pacientiem, kuriem anamnēzē bijusi čūla, it īpaši, ja radušies sarežģījumi: asiņošana vai perforācija, kā arī gados vecākiem pacientiem. Klīniski nozīmīgas KZT asiņošanas risks atkarīgs no lietotās devas lieluma. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar iespējami mazāko devu. Šajos, kā arī gadījumos, kad tiek lietots aspirīns mazās devās vai citas zāles ar palielinātu nevēlamu KZT blakusparādību risku, rūpīgi jāapsver nepieciešamību NPL kombinēt ar gastroprotektoriem (piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoru) (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šis ar vecumu saistītais kuņģa – zarnu trakta asiņošanas un perforācijas risks pirmīt visiem NPL. Salīdzinot ar jauniem cilvēkiem, gados vecākiem cilvēkiem ir pagarināts ketorolaka plazmas eliminācijas pusperiods un samazināts ketorolaka plazmas klīrenss. Ieteicams ievērot garākus starplaikus starp atsevišķām lietošanas reizēm (skatīt 4.2. apakšpunktu).

NPL piesardzīgi jālieto pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību (čūlainais kolīts, Krona slimība) anamnēzē, jo šīs slimības var paasināties (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem ar KZT toksicitāti anamnēzē, it īpaši gados vecākiem pacientiem, vajadzētu ziņot par ikvienu neparastu abdominālu simptomu (it īpaši KZT asiņošanu), kas rodas, it īpaši terapijas sākumā. Ja pacientiem, kuri lieto intravenozi ievadāmu ketorolaku, rodas KZT asiņošana vai čūla, terapija jāpārtrauc.

Piesardzība jāievēro pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zāles, kas var palielināt čūlas vai asiņošanas risku, piemēram, iekšķīgi lietojamos kortikosteroīdus, selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitorus vai antiagregantus, piemēram, aspirīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošana pacientiem, kuri lieto antikoagulantus, piemēram, varfarīnu, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Līdzīgi citiem NPL, kuņģa – zarnu trakta traucējumu sastopamības biežums un smaguma pakāpe var palielināties, palielinoties intravenozi ievadāma ketorolaka devai un lietošanas ilgumam. Klīniski nozīmīga kuņģa – zarnu trakta asiņošanas risks ir atkarīgs no lietotās devas. It īpaši tas attiecināms uz gados vecākiem pacientiem, kuri saņem vidējo ketorolaka dienas devu, kas lielāka par 60 mg/dienā. Peptiskas čūlas slimība anamnēzē palielina smagu kuņģa – zarnu trakta komplikāciju risku iespēju ketorolaka terapijas laikā.

Hematoloģiskā iedarbība

Pacienti ar asinsreces traucējumiem nedrīkst saņemt Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdumu injekcijām. Pacientiem, kuri lieto antikoagulantus, var būt palielināts asiņošanas risks, ja vienlaicīgi tiek lietots Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdums injekcijām. Vienlaicīga ketorolaka un profilaktiska heparīna lietošana nelielās devās (2500 – 5000 vienības 12 stundu laikā), kā arī dekstrānu lietošana nav plaši pētīta, bet arī varētu būt saistīta ar palielinātu asiņošanas risku. Pacientiem, kuri jau lieto antikoagulantus vai kuriem nepieciešama heparīna lietošana mazās devās, nedrīkst saņemt ketorolaku. Pacienti, kuri lieto citas zāles, kas ietekmē hemostāzi, rūpīgi jānovēro, ja tiek ievadīts Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdums injekcijām. Kontrolētos klīniskajos pētījumos pierādīts, ka klīniski nozīmīga asiņošana pēcoperācijas periodā rodas mazāk nekā 1% gadījumu.

Ketorolaks nomāc trombocītu agregāciju un pagarina asiņošanas laiku. Pacientiem ar normālu asinsreci asiņošanas laiks pagarinājās, bet nepārsniedza normas robežas - divas līdz vienpadsmit minūtes. Pretstatā ilgstošai aspirīna iedarbībai, trombocītu funkcijas atjaunojas normas robežās 24 - 48 stundu laikā pēc ketorolaka lietošanas pārtraukšanas.

Ir saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi par pēcoperācijas brūču asiņošanas pazīmēm saistībā ar intramuskulāru vai intravenozu Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām lietošanu perioperatīvajā periodā. Tādēļ ketorolaku nedrīkst lietot pacientiem, kuriem veiktas operācijas ar lielu asiņošanas risku vai nepilnīgu hemostāzi. Jāievēro piesardzība gadījumos, kad nozīmīga ir stabila hemostāze, piemēram, kosmētisku vai ambulatori veicamu operāciju gadījumos, prostatas rezekcijas vai tonsilektomijas gadījumā. Ir ziņots par hematomām, citām brūču asiņošanas pazīmēm un asiņošanu no deguna, lietojot Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām. Ārstiem jāņem vērā ketorolaka un citu ciklooksigenāzi nomācošu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu farmakoloģiskā līdzība, un asiņošanas risku, it īpaši gados vecākiem pacientiem.

Ādas reakcijas

Ļoti retos gadījumos saistībā ar NPL lietošanu saņemti ziņojumi par smagām ādas reakcijām (dažas ar letālu iznākumu), tajā skaitā eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa – Džonsona sindromu un toksisku epidermas nekrolīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielāks nevēlamu blakusparādību risks ir terapijas sākumā: vairumā gadījumu ārstēšanas pirmajā mēnesī. Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas izsitumi uz ādas, gļotādas bojājumi vai jebkuras citas paaugstinātas jutības pazīmes.

SSV un jauktas saistaudu sistēmas slimības

Pacientiem ar sistēmas sarkano vilkēdi (SSV) un jauktām saistaudu sistēmas slimībām var būt palielināts aseptiska meningīta risks (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Nātrija/šķidruma aizture kardiovaskulāro traucējumu un perifēras tūskas gadījumā

Piesardzība jāievēro pacientiem ar hipertensiju un/vai sirds mazspēju anamnēzē, jo, saistībā ar NPL terapiju, ir saņemti ziņojumi par šķidruma aizturi un tūsku.

Dažiem pacientiem, kuri lietojuši NPL, tajā skaitā ketorolaku, ir novērota šķidruma aizture, hipertensija un perifēra tūska, tāpēc šīs zāles piesardzīgi jālieto pacientiem ar sirds dekompensāciju, hipertensiju vai līdzīgiem stāvokļiem.

Kardiovaskulāri un cerebrovaskulāri traucējumi

Pacientiem ar hipertensiju un/vai vieglu līdz vidēji smagu sastrēguma sirds mazspēju anamnēzē nepieciešama atbilstoša novērošana un konsultēšana, jo saistībā ar NPL terapiju ziņots par šķidruma aizturi un tūsku.

Klīnisko pētījumu un epidemioloģiskie dati liecina, ka koksibu grupas līdzekļu un dažu NPL lietošana (it īpaši lielās devās) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Lai gan nav pierādījumu, ka ketorolaks palielinātu ar trombozēm saistītu gadījumu sastopamības biežumu, piemēram, miokarda infarktu, tomēr nav pietiekamu datu, lai izslēgtu šādu risku, lietojot ketorolaku.

Nekontrolētas hipertensijas, sastrēguma sirds mazspējas, diagnosticētas išēmiskas sirds slimības, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību gadījumā ketorolaku drīkst lietot tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad paredzēts uzsākt terapiju pacientam ar sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem (piemēram, hipertensiju, hiperlipidēmiju, cukura diabētu, smēķētājiem).

Kardiovaskulāri, nieru un aknu darbības traucējumi

Piesardzība jāievēro pacientiem ar slimībām, kas izraisa asins tilpuma un/vai asins plūsmas samazināšanos nierēs, kad nieru prostaglandīniem ir stimulējoša ietekme nieru perfūzijas uzturēšanā. Šiem pacientiem NPL lietošana var izraisīt no devas atkarīga nieru prostaglandīnu veidošanās samazināšanos un tā rezultātā iespējama nieru mazspēja. Lielāks šo reakciju risks ir pacientiem ar hipovolēmiju, kam pamatā ir asins zudums vai smaga dehidratācija, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, sirds mazspēju, aknu darbības traucējumiem, pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus un gados vecākiem cilvēkiem. Šiem pacientiem jānovēro nieru darbība. Pēc NPL lietošanas pārtraukšanas parasti seko uzlabošanās līdz stāvoklim, kāds tas bija pirms terapijas. Neadekvāta šķidruma/asins pārliešana ķirurģisku operāciju laikā, kam seko hipovolēmija, var izraisīt nieru darbības traucējumus, kas var pasliktināties, ja tiek uzsākta Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām ievadīšana. Tāpēc ieteicams koriģēt tilpuma zudumu un nepieciešama rūpīga seruma urīnvielas un kreatinīna kontrole un urīna izdalīšanās novērošana, līdz asins tilpums atbilst normai. Pacientiem, kuri pakļauti nieru dialīzei, ketorolaka klīrenss ir aptuveni divas reizes mazāks par normu un terminālais eliminācijas pusperiods palielināts aptuveni trīskārši (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ietekme uz nierēm

Līdzīgi citiem NPL, ketorolaks piesardzīgi jālieto pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai nieru slimībām anamnēzē, jo tas ir spēcīgs prostaglandīnu sintēzes inhibitors. Lietojot ketorolaku vai citus NPL, piesardzība jāievēro pacientiem ar slimībām, kas izraisa asins tilpuma un/vai asins plūsmas samazināšanos nierēs, kad nieru prostaglandīniem ir stimulējoša ietekme nieru perfūzijas uzturēšanā, jo novērota nieru toksicitāte.

Šiem pacientiem ketorolaka vai citu NPL lietošana var izraisīt no devas atkarīga nieru prostaglandīnu veidošanās samazināšanos un tā rezultātā iespējama nieru dekompensācija vai nieru mazspēja. Lielāks šo reakciju risks ir pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, hipovolēmiju, sirds mazspēju, aknu darbības traucējumiem, pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus un gados vecākiem cilvēkiem. Pēc ketorolaka vai citu NPL lietošanas pārtraukšanas parasti seko uzlabošanās līdz stāvoklim, kāds tas bija pirms terapijas.

Līdzīgi citām zālēm, kas nomāc prostaglandīnu sintēzi, saistībā ar ketorolaka trometamola lietošanu ziņots par palielinātu seruma urīnvielas, kreatinīna un kālija līmeni, un tas var rasties pat pēc vienas devas lietošanas.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem: tā kā ketorolaka trometamols un tā metabolīti izdalās galvenokārt caur nierēm, pacienti ar vidēji smagiem līdz smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna līmenis serumā lielāks kā 160 mikromoli/l) Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām ievadīšana ir kontrindicēta. Pacientiem ar vieglākiem nieru darbības traucējumiem jālieto mazāka ketorolaka deva (nepārsniedzot 60 mg dienā, ievadot intramuskulāri vai intravenozi) un šiem pacientiem rūpīgi jānovēro nieru darbība.

Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem: pacientiem ar cirozes izraisītiem aknu darbības traucējumiem nenovēro klīniski nozīmīgas ketorolaka klīrensa vai terminālā eliminācijas pusperioda izmaiņas.

Var rasties viena vai vairāku aknu funkcionālo analīžu rādītāju robežvērtību paaugstināšanās. Šīs novirzes var būt pārejošas, var saglabāties nemainīgas, vai, turpinot terapiju, var progresēt. Nozīmīga (vairāk nekā 3 reizes virs normas) seruma glutamāta piruvāta transamināzes (SGPT/AlAT) vai seruma glutamāta oksalacetātā transamināzes (SGOT/AsAT) paaugstināšanās kontrolētos klīniskajos pētījumos novērota mazāk nekā 1% pacientu. Ja rodas ar aknu darbības traucējumiem saistītās klīniskās pazīmes un simptomi, vai parādās sistēmiskas izpausmes, Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām lietošana jāpārtrauc.

Anafilaktiskas (anafilaktoīdas) reakcijas

Anafilaktiskas (anafilaktoīdas) reakcijas (tajā skaitā, bet ne tikai, anafilakse, bronhospazmas, pietvīkums, izsitumi, hipotensija, balsenes tūska un angioedēma), var rasties pacientiem ar vai bez paaugstinātas jutības pret aspirīnu vai citiem NPL, vai intravenozi ievadāmu ketorolaku anamnēzē. Tās var rasties arī gadījumos, kad anamnēzē ir bijusi angioedēma, paaugstināta bronhospastiska reaktivitāte (piemēram, astma) un deguna polipi. Anafilaktoīdas reakcijas, piemēram, anafilakse, var būt letālas. Tādēļ ketorolaku piesardzīgi jālieto pacientiem ar astmu anamnēzē un pacientiem ar pilnīgu vai daļēju deguna polipu sindromu, angioedēmu un bronhospazmām.

Piesardzība attiecība uz auglību

Tāpat kā lietojot citus ciklooksigenāzes/prostaglandīnu sintēzes inhibitorus, Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām lietošana var negatīvi ietekmēt auglību, un to nav ieteicams lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir problēmas ar grūtniecības iestāšanos vai kuras tiek izmeklētas sakarā ar neauglību, ir jāapsver Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām lietošanas pārtraukšana.

Šķidruma aizture un tūska

Lietojot ketorolaku, ir ziņots par šķidruma aizturi, hipertensiju un tūsku, tāpēc šīs zāles piesardzīgi jālieto pacientiem ar sirds dekompensāciju, hipertensiju vai līdzīgiem stāvokļiem.

Lietojot vienlaicīgi ar metotreksātu, jāievēro piesardzība, jo ir ziņots, ka dažas prostaglandīnu sintēzi nomācošas zāles samazina metotreksāta klīrensu, tādējādi, iespējams, pastiprina tā toksicitāti.

Pediatriskā populācija

Ketorolaku saturošas tabletes nav ieteicams lietot bērniem. Ketorolaka lietošana parenterāli nav ieteicama bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam.

Ļaunprātīga zāļu lietošana un atkarība

Ketorolakam nepiemīt atkarību izraisoša iedarbība. Pēc intravenozi ievadāma ketorolaka lietošanas pārtraukšanas nav novēroti zāļu lietošanas atcelšanas simptomi.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ketorolaks izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām (vidēji 99,2 %), un saistīšanās nav atkarīga no koncentrācijas.

Zemāk minētās zāles NEDRĪKST lietot vienlaicīgi ar Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdumu injekcijām

Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdumu injekcijām nedrīkst lietot vienlaicīgi ar acetilsalicilskābi un citiem NPL, tajā skaitā selektīvajiem ciklooksigenāzes-2 inhibitoriem, jo iespējams palielināts nopietnu NPL lietošanas izraisīto blakusparādību risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ketorolaks nomāc trombocītu agregāciju, samazina tromboksāna koncentrāciju un pagarina asiņošanas laiku. Pretēji aspirīna izraisītajai ilgstošajai iedarbībai, trombocītu funkcijas normas robežās atgriežas 24 – 48 stundu laikā pēc ketorolaka lietošanas pārtraukšanas.

Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdums injekcijām ir kontrindicēta
kombinācija ar antikoagulantu, piemēram, varfarīnu, jo NPL un antikoagulantu vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu antikoagulantu efektu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lai gan pētījumos nav pierādīta būtiska ketorolaka un varfarīna, vai heparīna mijiedarbība, vienlaicīga ketorolaka lietošana ar zālēm, kas ietekmē hemostāzi, tajā skaitā antikoagulantiem (varfarīnu) terapeitiskās devās, heparīnu profilaktiski mazās devās (2500 - 5000 vienības 12 stundās) un dekstrāniem, var būt saistīta ar palielinātu asiņošanas risku.

Saistībā ar dažu prostaglandīnu sintēzi nomācošu zāļu lietošanu ir ziņots par litija nieru klīrensa nomākumu, kā rezultātā palielinās litija koncentrācija plazmā. Ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kad, lietojot ketorolaku, palielinājās litija koncentrācija plazmā.

Probenecīdu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar ketorolaku, jo palielinās ketorolaka plazmas koncentrācija un pagarinās eliminācijas pusperiods.

NPL nedrīkst lietot astoņas līdz divpadsmit dienas pēc mifepristona lietošanas, jo NPL var pavājināt mifepristona iedarbību.

Lietojot zemāk minētās zāles vienlaicīgi ar Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdumu injekcijām, jāievēro piesardzība

Līdzīgi citiem NPL, palielināta kuņģa – zarnu trakta čūlu un asiņošanas riska dēļ, piesardzība jāievēro, lietojot vienlaicīgi ar kortikosteroīdiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot antitrombotiskos līdzekļus un selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus (SSAI) vienlaicīgi ar NPL, pastāv palielināts kuņģa – zarnu trakta asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot ketorolaku vienlaicīgi ar okspentifilīnu, palielinās asiņošanas risks.

Ziņots, ka dažas prostaglandīnu sintēzi nomācošas zāles samazina metotreksāta klīrensu, tādejādi pastiprinot tā toksicitāti.

Ketorolaka trometamols neizmaina digoksīna saistīšanos ar olbaltumvielām. In vitro pētījumi liecina, ka salicilāti terapeitiskās koncentrācijās (300 mikrogrami/ml) samazina ketorolaka saistīšanos no aptuveni 99,2 līdz 97,5%, radot potenciāli divkāršu nesaistītā ketorolaka plazmas koncentrācijas pieaugumu. Terapeitiskās koncentrācijās digoksīns, varfarīns, ibuprofēns, naproksēns, piroksikāms, acetaminofēns, fenitoīns un tolbutamīds neizmaina ketorolaka trometamola saistīšanos ar olbaltumvielām.

Ketorolaka šķīdums injekcijām veseliem normovolēmiskiem pacientiem samazināja furosemīda diurētisko iedarbību par apmēram 20 %, tāpēc īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar sirds dekompensāciju.

Vienlaicīga diurētisko līdzekļu lietošana var izraisīt samazinātu diurētisko iedarbību, un pastiprināt NPL izraisīto nefrotoksicitāti.

Līdzīgi citiem NPL, vienlaicīgas ciklosporīna lietošanas gadījumā, palielināta nefrotoksicitātes riska dēļ, jāievēro piesardzība.

Lietojot NPL vienlaicīgi ar takrolimu, iespējams nefrotoksicitātes risks.

NPL var pavājināt diurētisko līdzekļu un antihipertensīvo līdzekļu iedarbību. Akūtas nieru mazspējas risks, kas parasti ir atgriezenisks, var būt paaugstināts dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem vai gados vecākiem pacientiem), ja NPL tiek lietoti vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem un/vai angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Tādēļ šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem rūpīgi jāpielāgo deva un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību, uzsākot lietot šo kombināciju un periodiski terapijas laikā.

Lietojot vienlaicīgi ar sirds glikozīdiem, NPL var pastiprināt sirds mazspēju, samazināt glomerulārās filtrācijas ātrumu un paaugstināt glikozīdu koncentrāciju plazmā.

Ir pierādīts, ka ketorolaks samazina nepieciešamību vienlaicīgi lietot opioīdos pretsāpju līdzekļus sāpju mazināšanai pēcoperāciju periodā.

Iekšķīgi lietojot ketorolaku saturošas tabletes pēc treknu ēdienu saturošas maltītes, samazinās zāļu maksimālā koncentrāciju un laiks līdz ketorolaka maksimālās koncentrācijas sasniegšanai pagarinās par 1 stundu. Antacīdie līdzekļi neietekmē zāļu uzsūkšanās apjomu.

Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka NPL var palielināt krampju rašanās risku, kas saistīts ar hinolonu grupas antibiotisko līdzekļu lietošanu. Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto NPL un hinolonu grupas līdzekļus, var būt palielināt krampju attīstības risks.

Lietojot NPL vienlaicīgi ar zidovudīnu, palielinās hemotoloģiskās toksicitātes risks. Pieejami pierādījumi par palielinātu hemartrožu un hematomu risku HIV pozitīviem hemofiliem pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zidovudīnu un ibuprofēnu.

Pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēkiem nav iegūti pierādījumi, ka ketorolaka trometamols inducētu vai nomāktu aknu enzīmus, kas piedalās paša ketorolaka vai citu zāļu metabolizēšanā. Tādēļ nav paredzams, ka Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdums injekcijām varētu izmainīt citu zāļu farmakokinētiku dēļ enzīmu indukcijas vai nomākuma mehānismiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ņemot vērā zināmo NPL ietekmi uz augļa kardiovaskulāro sistēmu (priekšlaicīga ductus arteriosus slēgšanās), ketorolaks ir kontrindicēts grūtniecības laikā, dzemdību un krūts barošanas periodā.

Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām drošums cilvēkiem grūtniecības laikā nav pierādīta. Lietojot pētījumos žurkām un trušiem mātītei toksiskas ketorolaka devas, netika novērota teratogenitāte. Žurkām tika novērota ilgāka grūtniecība un/vai aizkavētas dzemdības. Saistībā ar NPL lietošanu ziņots par iedzimtām patoloģijām cilvēkiem, tomēr tās ir ļoti reti sastopamas un tām nav zināms ticams pamatojums.

Prostaglandīnu sintēzes nomākums var negatīvi ietekmēt grūtniecības gaitu un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati liecina, ka palielinās spontāno abortu, iedzimto sirds patoloģiju un gastrošīzes risks pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas grūtniecības sākumā. Absolūtais kardiovaskulāro patoloģiju risks palielinājās no mazāk nekā 1 % līdz aptuveni 1,5 %. Domājams, ka risks palielinās līdz ar zāļu devu un ārstēšanas ilgumu. Ir pierādīts, ka dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana palielina pirms-un pēc-implantācijas zaudējumus un embrija/augļa bojāeju. Turklāt ir ziņots par palielinātu dažādu patoloģiju sastopamības biežumu, tajā skaitā dažādas sirds un asinsvadu patoloģijas, dzīvniekiem, lietojot prostaglandīnu sintēzes inhibitorus organoģenēzes periodā.

Visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori, ja tie tiek lietoti grūtniecības laikā, pakļauj augli:

kardiopulmonālai toksicitātei (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un pulmonālu hipertensiju);

nieru darbības traucējumu riskam, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligo-hidroamniozi;

māti un jaundzimušo grūtniecības beigās:

iespējams, ka pagarināsies asiņošanas laiks, antiagreganta iedarbība var izpausties pat pie ļoti mazām devām;

dzemdes kontrakciju aizkavēšanās, kā rezultātā dzemdības aizkavējas vai paildzinās.

Informāciju par sieviešu auglību skatīt 4.4. apakšpunktā.

Ketorolaks apmēram 10% apjomā šķērso placentu.

Dzemdības

Ketorolaka lietošana ir kontrindicēta dzemdību laikā, jo prostaglandīnu sintēzes nomākums var negatīvi ietekmēt augļa asinsriti un nomākt dzemdes kontrakcijas, tādējādi palielinot dzemdes asiņošanas risku.

Mātei un bērnam var būt palielināta nosliece uz asiņošanu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Dzīvniekiem ketorolaks un tā metabolīti nonāk auglī un izdalās mātes pienā. Cilvēkiem ketorolaks nelielās koncentrācijas ir konstatēts mātes pienā, tādēļ ketorolaks ir kontrindicēts mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažiem pacientiem pēc Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīduma injekcijām lietošanas novērots reibonis, miegainība, savārgums, redzes traucējumi, galvassāpes, vertigo, bezmiegs vai depresija. Ja pacientiem rodas šīs vai citas līdzīgas nevēlamas blakusparādības, nedrīkst vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Pēcreģistrācijas pieredze

Turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības var rasties pacientiem, lietojot Ketorolaku intravenozi; ziņoto gadījumu sastopamības biežums nav zināms, jo ziņojumi tika veikti brīvprātīgi no nenoteikta skaita pacientu grupas.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi: Kuņģa‑zarnu trakta traucējumi ir visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības. Iespējama peptiska čūla, čūla, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, it īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ir saņemti ziņojumi par šādām blakusparādībām: slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums, dispepsija, sāpes/diskomforta sajūta vēderā, melēna, hematemēze, stomatīts, čūlainais stomatīts, atraugas, meteorisms, ezofagīts, kuņģa – zarnu trakta čūla, taisnās zarnas asiņošana, pankreatīts, sausuma sajūta mutē, pilnuma sajūta vēderā, kolīta vai Krona slimības paasinājums (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retāk novērots gastrīts.

Infekcijas: Aseptisks meningīts (galvenokārt pacientiem ar esošiem autoimūniem traucējumiem, piemēram, sistēmas sarkano vilkēdi, jauktu saistaudu slimību), ko pavada tādi simptomi, kā kakla stīvums, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, drudzis vai dezorientācija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi: Trombocitopēnija.

Papildus novērota purpura, neitropēnija, agranulocitoze, aplastiska anēmija un hemolītiska anēmija.

Imūnās sistēmas traucējumi: Anafilakse, anafilaktoīdas reakcijas, anafilaksei līdzīgas anafilaktoīdas reakcijas (iespējams letāls iznākums) paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, bronhospazmas, pietvīkums, izsitumi uz ādas, hipotensija, balsenes tūska.

Šādas reakcijas iespējamas arī indivīdiem ar angioneirotisko tūsku un bronhospastiskām reakcijām (piemēram, astmu vai deguna polipiem) anamnēzē.

Vielmaiņas un uztures traucējumi: Anoreksija, hiperkaliēmija, hiponatriēmija.

Psihiskie traucējumi: Patoloģiska domāšana, depresija, bezmiegs, trauksme, nervozitāte, psihotiskas reakcijas, patoloģiski sapņi, halucinācijas, eiforija, koncentrēšanās spēju traucējumi, miegainība.

Novērots apjukums un stimulācija.

Nervu sistēmas traucējumi: Galvassāpes, reibonis, krampji, parestēzija, hiperkinēzija, garšas sajūtu traucējumi.

Acu bojājumi: Redzes traucējumi, optisks neirīts.

Ausu un labirinta bojājumi: Tinnīts, dzirdes zudums, vertigo.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi: Akūta nieru mazspēja, biežāka urinēšana, intersticiāls nefrīts, nefrotiskais sindroms, urīna aizture, oligūrija, hemolītiski urēmiskais sindroms, sāpes sānos (ar vai bez hematūrijas +/- azotēmijas). Tāpat kā lietojot citas nieru prostaglandīnu sintēzi nomācošas zāles, pat pēc vienas intravenozas ketorolaka devas lietošanas var rasties nieru darbības traucējumu pazīmes, piemēram, bet ne tikai, paaugstināts kreatinīna un kālija līmenis.

Sirds funkcijas traucējumi: Sirdsklauves, bradikardija, sirds mazspēja.

Asinsvadu sistēmas traucējumi: Hipertensija, hipotensija, hematoma, pietvīkums, bālums, pēcoperācijas brūču asiņošana.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka koksibu un dažu NPL lietošana (it īpaši lielās devās) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālās trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Lai gan nav pierādīts, ka ketorolaks palielinātu trombotisko notikumu riskus, piemēram, miokarda infarktu, nav pietiekamu datu, lai šādu risku izslēgtu, lietojot ketorolaku.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības: Neauglība sievietēm.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības: Astma, aizdusa, plaušu tūska.

Papildus novērota arī asiņošana no deguna.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi: Hepatīts, holestātiska dzelte, aknu mazspēja.

Ādas un zemādas audu bojājumi: Eksfoliatīvs dermatīts, makulopapulozi izsitumi, nieze, nātrene, purpura, angioedēma, svīšana, bullozas reakcijas, tajā skaitā, Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze (ļoti retos gadījumos).

Papildus novērota arī erythema multiforme un ādas fotosensitivitāte.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi: Mialģija, funkcionāli traucējumi.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā: Stipras slāpes, astēnija, tūska, reakcijas un sāpes injekcijas vietā, drudzis, sāpes krūškurvī.

Papildus novērots savārgums, nogurums un ķermeņa masas palielināšanās.

Izmeklējumi: Pagarināts asiņošanas laiks, paaugstināts urīnvielas līmenis serumā, paaugstināts kreatinīna līmenis, izmaiņas aknu funkcionālās analīzēs.

Novirzes laboratoriskajos rādītājos

Skatīt sadaļu Pēcreģistrācijas pieredze (Nevēlamās blakusparādības).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi un pazīmes

Vienas ketorolaka devas pārdozēšanas gadījumā, parasti novēro sāpes vēderā, sliktu dūšu, vemšanu, hiperventilāciju, kuņģa čūlu un/vai erozīvu gastrītu un nieru darbības traucējumus, kas pēc lietošanas pārtraukšanas normalizējas.

Iespējama kuņģa – zarnu trakta asiņošana. Pēc NPL lietošanas retos gadījumos var rasties hipertensija, akūta nieru mazspēja, elpošanas nomākums un koma.

Ziņots arī par galvassāpēm, sāpēm epigastrijā, dezorientāciju, pacilātību, miegainību, reiboni, tinnītu un ģīboni.

Retos gadījumos ziņots par caureju un atsevišķiem krampju gadījumiem.

Ir ziņots par anafilaktoīdām reakcijām pēc NPL lietošanas terapeitiskās devās, un tās var rasties pēc zāļu pārdozēšanas.

Terapija

Pacientiem pēc NPL pārdozēšanas jānodrošina simptomātiska un atbalstoša aprūpe. Nav zināms specifisks antidots. Dialīze nenodrošina pietiekamu ketorolaka izvadīšanu no asinsrites.

Vienas stundas laikā pēc potenciāli toksiskas devas lietošanas var apsvērt aktivētās ogles lietošanu. Alternatīvi, pieaugušajiem vienas stundas laikā pēc potenciāli toksiskas devas lietošanas var apsvērt kuņģa skalošanas piemērošanu.

Jānodrošina adekvāta diurēze. Rūpīgi jākontrolē nieru un aknu darbība. Pacienti jānovēro vismaz četras stundas pēc potenciāli toksiskas devas lietošanas. Biežu vai ilgstošu krampju gadījumā intravenozi jālieto diazepāms. Atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa, var tikt veikti citi terapeitiskie pasākumi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, etiķskābes atvasinājumi un līdzīgas darbības zāļu vielas.

ATĶ kods: M01AB15

Ketorolaks ir spēcīgs analgētisks līdzeklis, kas pieder nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) grupai. Tas nav opioīds un tāpēc neietekmē opiātu receptorus. Tā darbības pamatā ir tā spēja nomākt enzīma ciklooksigenāzes enzīmu sistēmu un tādejādi nomācot prostaglandīnu, un tam piemīt neliela pretiekaisuma iedarbība, lietojot pretsāpju devās.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Intramuskulāra ievadīšana: Pēc intramuskulāras ievadīšanas ketorolaka uzsūkšanās ir ātra un pilnīga. Pēc vienas 30 mg ketorolaka devas ievadīšanas intramuskulāri, maksimālā koncentrācija (C_max) 2,2 μg/l plazmā tiek sasniegta vidēji pēc 50 minūtēm. Vecuma, nieru un aknu darbības ietekme uz terminālo plazmas eliminācijas pusperiodu un vidējo kopējo klīrensu ir atspoguļota tabulā zemāk (sagaidāmie rezultāti, lietojot vienu 30 mg devu intramuskulāri).

Pacienti

Kopējais klīrenss (l/st./kg) vidēji (robežas)

Terminālais eliminācijas pusperiods (stundas) vidēji (robežas)

Normāli indivīdi (n = 54)

0,023 (0,010 - 0,046)

5,3 (3,5 - 9,2)

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (n = 7)

0,029 (0,013 – 0,066)

5,4 (2,2 - 6,9)

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (n = 25) (kreatinīna līmenis serumā 160 - 430 mikromoli/l)

0,016 (0,005 – 0,043)

10,3 (5,9 - 19,2)

Nieru dialīzes pacienti (n = 9)

0,016 (0,003 - 0,036)

13,6 (8,0 - 39,1)

Veseli gados vecāki cilvēki (n = 13) (vidējais vecums 72)

0,019 (0,013 - 0,034)

7,0 (4,7 - 8,6)

Intravenoza ievadīšana: Intravenoza vienas 10 mg ketorolaka trometamola devas ievadīšana uzrādīja vidējo maksimālo plazmas koncentrāciju 2,4 mikrogrami/ml, sasniedzot to vidēji 5,4 minūtēs pēc devas lietošanas. Terminālais eliminācijas pusperiods bija 5,1 stunda, vidējais izkliedes tilpums 0,15 l/kg un kopējais plazmas klīrenss 0,35 ml/min/kg.

Ketorolaka farmakokinētika cilvēkiem pēc vienas vai vairāku devu lietošanas ir lineāra. Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta, vienu dienu lietojot devu ik pēc 6 stundām. Lietojot ilgstoši, netiek novērotas nekādas klīrensa izmaiņas. Primārais ketorolaka un tā metabolītu eliminācijas ceļš ir caur nierēm: 91,4 % (vidēji) lietotās devas tika konstatēts urīnā un 6,1 % (vidēji) -izkārnījumos.

Vairāk nekā 99% ketorolaka plazmā saistās ar olbaltumvielām plašā koncentrācijas diapazonā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

18 mēnešu ilgā pētījumā, lietojot ketorolaka trometamolu pelēm iekšķīgi pa 2 mg/kg ķermeņa masas dienā (atbilst 90 % no sistēmiskās iedarbības cilvēkiem, lietojot ieteicamās intramuskulāri un intravenozi ievadāmās devas par 30 mg četras reizes dienā, par pamatu ņemot laukumu zem plazmas koncentrācijas līknes (AUC)), un 24 mēnešus ilgā pētījumā žurkām lietojot pa 5 mg/kg ķermeņa masas dienā (atbilst 50 % AUC cilvēkam), netika novēroti pierādījumi par tumorogenitāti.

Eimsa tests, neplānota DNS sintēze, renovācija un paātrinātais mutācijas tests neuzrādīja mutagēnu ketorolaka iedarbību. In vivo peļu mikrokodoliņu testā ketorolaka trometamols neizraisīja hromosomu noārdīšanos. Pie 1590 mikrogrami/ml un augstākas koncentrācijas ketorolaka trometamols palielināja hromosomu aberācijas sastopamības biežumu Ķīnas kāmja olnīcu šūnās.

Lietojot ketorolaka trometamolu žurku tēviņiem un mātītēm iekšķīgi attiecīgi pa 0,9 mg/kg (90 % no iedarbības cilvēkam) un 16 mg/kg (160 % no iedarbības cilvēkam), netika novērota ietekme uz auglību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Etilspirts (96 %)

Nātrija hlorīds

Sālsskābe (pH pielāgošanai)

Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdumu injekcijām nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) mazā tilpumā (piemēram, šļircē) ar morfija sulfātu, petidīna hidrohlorīdu, prometazīna hidrohlorīdu vai hidroksizīna hidrohlorīdu, jo iespējama ketorolaka izgulsnēšanās.

Šīs zāles ir saderīgas ar 0,9 % fizioloģisko šķīdumu, 5 % dekstrozes šķīdumu, Ringera šķīdumu un Ringera - laktāta šķīdumu.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Neatvērti flakoni: 2 gadi.

Pēc flakonu atvēršanas: Šīs zāles jāizlieto nekavējoties.

Pēc atšķaidīšanas: Lietošanai sagatavotu zāļu ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 48 stundas, uzglabājot 25°C.

No mikrobioloģiskā viedokļa šīs zāles jāizlieto nekavējoties, ja vien atvēršanas un atšķaidīšanas veids izslēdz mikrobioloģiskā piesārņojuma risku. Ja šīs zāles netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas ir atbildīgs lietotājs.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ampulas oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Neatdzesēt vai nesasaldēt. Nelietot, ja redzamas nogulsnes.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Ketorolac Baxter 10 mg/ml un 30 mg/ml šķīdums injekcijām ir pieejams ampulās, kas satur vienu devu pa 1 ml šķīduma. Kartona kastītes pa 5, 10 un 25 ampulām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Ievadīt intramuskulāri vai intravenozi bolus injekcijas veidā.

Tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Baxter Holding B.V., Kobaltweg 49, 3542 CE Utrecht, Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Ketorolac Baxter 10 mg/ml šķīdums injekcijām (15-0034)

Ketorolac Baxter 30 mg/ml šķīdums injekcijām (15-0035)

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015.gada 9.marts.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018.gada septembris.

SASKAŅOTS ZVA 28-02-2019

UK/H/5368/001-002/IB/011

EQ PAGE 1