Ibandronic acid Synthon

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Ibandronic acid Synthon 150 mg apvalkotās tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 150 mg ibandronskābes (Acidum ibandronicum) (nātrija ibandronāta.

monohidrāta veidā).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Satur 163 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

Baltas vai gandrīz baltas iegarenas formas abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kuru garums ir 14 mm, ar iespiedumu “I9BE” vienā pusē un “150” otrā pusē.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Osteoporozes ārstēšana pēcmenopauzes vecuma sievietēm ar palielinātu kaulu lūzumu risku (skatīt 5.1 apakšpunktu).

Pierādīta mugurkaula skriemeļu lūzumu riska samazināšana, nav pierādīta efektivitāte gūžas kaula kakliņa lūzumu novēršanā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir viena 150 mg apvalkotā tablete vienu reizi mēnesī. Tableti vēlams lietot vienā un tajā pašā datumā katru mēnesi.

Ibandronskābe jālieto tukšā dūšā pēc naktsmiera (vismaz 6 stundas bez ēšanas) un 1 stundu pirms dienas pirmās ēdienreizes vai šķidruma uzņemšanas (cita dzēriena, nevis ūdens, lietošanas) (skatīt 4.5 apakšpunktu) vai pirms citu perorāli lietojamu zāļu vai uztura bagātinātāju (tostarp kalcija) lietošanas.

Ja deva ir izlaista, pacientēm jānorāda lietot vienu Ibandronic acid Synthon 150 mg tableti nākamajā rītā pēc atcerēšanās, ja vien tuvāko 7 dienu laikā nav jālieto nākamā deva. Pēc tam pacientēm jāatsāk lietot devu reizi mēnesī sākotnēji paredzētajā datumā.

Ja tuvāko 7 dienu laikā jālieto nākamā deva, pacientēm jānogaida līdz nākamās devas lietošanas laikam un pēc tam jāturpina lietot tabletes reizi mēnesī, kā sākotnēji ieplānots.

Pacientes nedrīkst lietot divas tabletes vienā nedēļā.

Pacientiem papildus jāsaņem kalcijs un/vai D vitamīns, ja to uzņemšana ar uzturu nav pietiekama (skatīt apakšpunktu 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Optimāls osteoporozes ārstēšanas ilgums, izmantojot bisfosfonātus, nav noteikts. Nepieciešamību turpināt ārstēšanu ir periodiski jāpārvērtē, ņemot vērā ārstēšanas ar ibandronskābi ieguvumus un iespējamos riskus pacientam individuāli, īpaši pēc 5 vai vairāk gadus ilgas lietošanas.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Ibandronskābi neiesaka lietot pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min, jo nav pietiekamas klīniskās pieredzes (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, ja kreatinīna klīrenss ir 30 ml/min vai lielāks, devas pielāgošana nav nepieciešama.

Aknu darbības traucējumi Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki (vecumā > 65 gadiem)

Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Nav nozīmīgas pieredzes ibandronskābes lietošanai bērniem vecumā līdz 18 gadiem, un ibandronskābes lietošana šajā populācijā nav pētīta (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Perorālai lietošanai.

Tabletes jānorij veselas, uzdzerot glāzi ūdens (180–240 ml), pacientei sēžot vai stāvot. Nedrīkst izmantot ūdeni ar lielu kalcija koncentrāciju. Ja radušās bažas, ka ūdensvada ūdenī, iespējams, ir augsts kalcija līmenis (ciets ūdens), ieteicams izmantot minerālūdeni ar mazu minerālvielu saturu.

Paciente nedrīkst atgulties 1 stundu pēc ibandronskābes lietošanas.

Üdens ir vienīgais dzēriens, ko drīkst lietot kopā ar ibandronskābi.

Paciente nedrīkst košļāt vai sūkāt tableti, jo var rasties čūlas mutes dobumā un rīklē.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret ibandronskābi un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Hipokalcēmija.

Barības vada patoloģijas, kas kavē tā iztukšošanos, piemēram, sašaurinājums vai ahalāzija.

Nespēja vismaz 60 minūtes nostāvēt vai nosēdēt vertikāli.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Hipokalciēmija

Pirms ibandronskābes terapijas uzsākšanas jākoriģē hipokalciēmija, ja tāda ir. Efektīvi jāārstē arī citi kaulu un minerālvielu metabolisma traucējumi. Visām pacientēm ir svarīgi pietiekamā daudzumā uzņemt kalciju un D vitamīnu.

Kuņģa-zarnu trakta kairinājums

Perorāli lietoti bisfosfonāti var izraisīt lokālu kuņģa-zarnu trakta augšējās daļas gļotādas kairinājumu. Ņemot vērā šo iespējamo kairinošo iedarbību un iespējamu pamatslimības paasināšanos, gadījumos, kad ibandronskābi ordinē pacientēm ar aktīvām kuņģa-zarnu trakta augšējās daļas slimībām (piemēram, diagnosticēts Barreta barības vads, rīšanas traucējumi, citas barības vada slimības, gastrīts, divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums vai čūla), jāievēro piesardzība.

Ar perorālajiem bisfosfonātiem ārstētām pacientēm aprakstītas nevēlamas reakcijas, piemēram, ezofagīts, barības vada čūlas un erozijas, kas dažos gadījumos bijušas smagas, retos gadījumos ar asiņošanu un sekojošu barības vada sašaurināšanos vai perforāciju, kuru dēļ pacientes bija jāstacionē. Lielāks smagu nevēlamu blakusparādību risks barības vadā ir pacientēm, kuras neievēro norādījumus par lietošanu un/vai turpina perorālo bisfosfonātu lietošanu pēc tādu simptomu rašanās, kas liecina par barības vada kairinājumu. Pacientēm jāpievērš īpaša uzmanība norādījumiem par lietošanu un jāspēj tos ievērot (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ārstiem jābūt modriem attiecībā uz pazīmēm vai simptomiem, kas liecina par iespējamām barības vada reakcijām, un pacientēm jānorāda, ka tad, ja viņām attīstās rīšanas traucējumi, sāpes rīšanas laikā, sāpes aiz krūšu kaula vai parādās vai pastiprinās grēmas, ibandronskābes lietošana jāpārtrauc un jāvēršas pie ārsta.

Lai gan kontrolētos klīniskajos pētījumos palielināts risks nav novērots, pēcreģistrācijas periodā saistībā ar perorālu bisfosfonātu lietošanu ir ziņots par kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumiem, no kuriem daži bijuši smagi un ar komplikācijām.

Tā kā gan nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, gan bisfosfonāti ir saistīti ar kuņģa-zarnu trakta kairinājumu, to vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība.

Žokļa osteonekroze

Pacientiem, kuri saņem ibandronskābi osteoporozes ārstēšanai, ļoti retos gadījumos pēcreģistrācijas uzraudzības laikā tika novērota žokļa osteonekroze (ŽON) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem ar nesadzijušu mīksto audu bojājumu mutes dobumā terapijas sākšana vai jauns ārstēšanas kurss jāatliek.

Pirms terapijas sākšanas vai jauna ārstēšanas kursa uzsākšanas, ieteicams veikt stomatoloģisku izmeklēšanu ar profilaktiskām procedūrām un individuāli novērtēt katra pacienta ieguvumu un risku.

Vērtējot ŽON risku pacientam, jāapsver šādi riska faktori:

kaula resorbciju nomācošo zāļu iedarbības stiprums (stipri iedarbīgi līdzekļi rada lielāku risku), ievadīšanas veids (lielāks risks, ievadot parenterāli) un kaula resorbciju nomācošo zāļu kumulatīvā deva;

vēzis, blakusslimības (piemēram, anēmija, koagulopātija, infekcija), smēķēšana;

vienlaikus saņemtā terapija: kortikosteroīdi, ķīmijterapija, angioģenēzes inhibitori, galvas un kakla staru terapija;

slikta mutes dobuma higiēna, paradonta slimības, sliktas zobu protēzes, stomatoloģiskas slimības anamnēzē, invazīvas stomatoloģiskas procedūras, piemēram, zoba ekstrakcija.

Visiem pacientiem jāiesaka nodrošināt labu mutes dobuma higiēnu, veikt regulāras stomatoloģiskas pārbaudes un ibandronskābe terapijas laikā nekavējoties ziņot par jebkādiem mutes dobuma simptomiem, piemēram, kustīgiem zobiem, sāpēm vai pietūkumu un nedzīstošām čūlām vai izdalījumiem. Terapijas laikā invazīvas stomatoloģiskas procedūras drīkst veikt tikai pēc rūpīgas apsvēršanas un no to veikšanas jāizvairās neilgi pirms vai pēc ibandronskābe ievadīšanas.

Ja pacientam radusies ŽON, aprūpes plāns jāizstrādā, cieši sadarbojoties ārstējošam ārstam un zobārstam vai mutes dobuma ķirurgam ar pieredzi ŽON aprūpē. Kad vien iespējams, jāapsver ibandronskābe terapijas pārtraukšana uz laiku, līdz traucējumi izzūd un tiek novērsti to sekmējošie riska faktori.

Ārējā dzirdes kanāla osteonekroze

Lietojot bisfosfonātus, galvenokārt saistībā ar ilgtermiņa terapiju, ziņots par ārējā dzirdes kanāla osteonekrozi. Iespējamie ārējā dzirdes kanāla osteonekrozes riska faktori ir steroīdu lietošana un ķīmijterapija, un/vai vietējie riska faktori, piemēram, infekcija vai trauma. Pacientiem, kuri lieto bisfosfonātus, jāapsver ārējā dzirdes kanāla osteonekrozes iespējamība, ja novērojami ar ausi saistīti simptomi, tostarp hroniskas auss infekcijas.

Atipiski augšstilba kaula lūzumi

Ziņots par augšstilba kaula atipiskiem subtrohantēriskiem un diafīzes lūzumiem saistībā ar bisfosfonātu terapiju, galvenokārt pacientiem, kuriem tiek ilgstoši ārstēta osteoporoze. Šie transversālie vai nelielie slīpie lūzumi var veidoties jebkurā augšstilba kaula vietā, tieši zem mazā grozītāja līdz virskondiļu paaugstinājumam. Šādi lūzumi rodas pēc minimālām traumām vai bez traumām, un daži pacienti jūt sāpes augšstilbā vai cirksnī, bieži kopā ar stresa lūzumu pazīmēm vizualizācijas attēlos, nedēļām vai mēnešiem ilgi pirms pilnīga augšstilba kaula lūzuma. Lūzumi bieži ir bilaterāli, tādēļ ar bisfosfonātu ārstētiem pacientiem, pārcietušiem augšstilba kaula lūzumu, nepieciešams izmeklēt kontralaterālo augšstilba kaulu.

Ziņots arī par sliktu šādu lūzumu sadzīšanu. Veicot pacienta novērtēšanu un pamatojoties uz individuālu riska – ieguvumu novērtējumu, jāapsver ārstēšanas ar bisfosfonātu pārtraukšana aizdomu gadījumā uz atipisku augšstilba kaula lūzumu. Pacienti jāinformē par nepieciešamību ziņot par jebkādām gūžas, augšstilba vai cirkšņu sāpēm.

Ārstēšanas laikā ar bisfosfonātu, un jebkuram pacientam ar šādiem simptomiem jānovērtē nepilnīga augšstilba kaula lūzuma iespēja.

Nieru darbības traucējumi

Tā kā nav pietiekamas klīniskās pieredzes, ibandronskābi nav ieteicams lietot pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Galaktozes nepanesība

Šīs zāles satur laktozi. Pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju šīs zāles lietot nevajadzētu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāļu mijiedarbība ar uzturu

Ēdiena klātbūtnē iekšķīgi lietotas ibandronskābes biopieejamība parasti ir samazināta. Jo īpaši ibandronskābes uzsūkšanos varētu ietekmēt kalciju, tai skaitā piens, un citus vairākvērtīgos katjonus (piemēram, alumīniju, magniju, dzelzi) saturoši pārtikas produkti, kas atbilst pētījumos ar dzīvniekiem izdarītajiem secinājumiem. Tādēļ pacientes, pirms ibandronskābes lietošanas, nedrīkst ēst visu nakti (vismaz 6 stundas) un vēl 1 stundu pēc ibandronskābes lietošanas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar citām zālēm

Metaboliskā mijiedarbība netiek uzskatīta par raksturīgu, jo ibandronskābe nenomāc galvenos cilvēka aknu P450 izoenzīmus, un ir pierādīts, ka tā neinducē aknu citohroma P450 sistēmu žurkām (skatīt 5.2. apakšpunktu). Ibandronskābe tiek izvadīta tikai ekskrēcijas veidā caur nierēm un netiek pakļauta biotransformācijai.

Ibandronskābes uzsūkšanos var ietekmēt kalciju saturoši uztura bagātinātāji, antacīdie līdzekļi un dažas perorāli lietojamas zāles, kas satur vairākvērtīgos katjonus (piemēram, alumīniju, magniju, dzelzi). Tādēļ pacientes nedrīkst lietot citas perorālās zāles vismaz 6 stundas pirms ibandronskābes lietošanas un 1 stundu pēc ibandronskābes lietošanas.

Acetilsalicilskābe un NPL

Gan acetilsalicilskābe, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), gan bisfosfonāti var izraisīt kuņģa-zarnu trakta kairinājumu, tāpēc, vienlaicīgi lietojot šīs zāles, ir jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

H2 blokatori un protonu sūkņa inhibitori

No vairāk nekā 1500 pacientēm, kuras bija iesaistītas BM 16549 pētījumā, kurā salīdzināja ibandronskābes lietošanu reizi mēnesī un katru dienu, histamīna (H2) blokatorus vai protonu sūkņa inhibitorus pēc viena un diviem gadiem lietoja attiecīgi 14 % un 18 % pacienšu. Kuņģa-zarnu trakta augšējās daļas traucējumu biežums starp šādām pacientēm, kuras lietoja 150 mg ibandronskābes reizi mēnesī, bija līdzīgs kā pacientēm, kuras lietoja 2,5 mg ibandronskābes katru dienu.

Veseliem brīvprātīgajiem vīriešiem un sievietēm pēc menopauzes iestāšanās ranitidīna intravenoza lietošana palielināja ibandronskābes biopieejamību aptuveni par 20 %, iespējams, samazināta kuņģa skābuma rezultātā. Tomēr, tā kā šāds palielinājums iekļaujas ibandronskābes biopieejamības mainīguma normas robežās, ibandronskābes un H2 antagonistu vai citu aktīvo vielu, kas paaugstina kuņģa pH vērtību, vienlaicīgas lietošanas gadījumā devas pielāgošana nav nepieciešama.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ibandronic acid Synthon ir paredzēta tikai sievietēm pēcmenopauzes periodā. Šīs zāles nedrīkst lietot sievietes reproduktīvā vecumā.

Nav atbilstošu datu par ibandronskābes lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar žurkām konstatēta neliela reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms.

Ibandronskābi nedrīkst lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai ibandronskābe izdalās ar mātes pienu cilvēkam. Pētījumos ar žurkām laktācijas laikā pēc intravenozas ievadīšanas ibandronskābe zemā koncentrācijā ir konstatēta pienā.

Ibandronskābi nedrīkst lietot barošanas ar krūti laikā.

Fertilitāte

Nav datu par ibandronskābes iedarbību cilvēkiem. Reproduktivitātes pētījumos žurkām, iekšķīgi lietota ibandronskābe samazināja fertilitāti. Pētījumos ar žurkām, intravenozi ievadīta ibandronskābe samazināja fertilitāti, izmantojot lielas dienas devas (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pamatojoties uz farmakodinamiskām un farmakokinētiskām īpašībām un ziņotām nevēlamām blakusparādībām, sagaidāms, ka Ibandronic acid Synthon neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma datu kopsavilkums

Visnopietnākās ziņotās nevēlamās blakusparādības ir anafilaktiska reakcija/šoks, augšstilba kaula netipiski lūzumi, žokļa osteonekroze, kuņģa-zarnu trakta kairinājums, acu iekaisums (skatīt sadaļu „Atsevišķu blakusparādību raksturojums” un 4.4. apakšpunktu).

Biežāk ziņotās blakusparādības ir artralģija un gripai līdzīgi simptomi. Šie simptomi parasti radās pēc pirmās devas, bija neilgi, to intensitāte tika vērtēta kā viegla vai vidēji smaga un, turpinot terapiju, tie izzuda arī bez medikamentozas iejaukšanās (skatīt punktu „Gripai līdzīga slimība”).

Tabulā apkopots blakusparādību saraksts

1. tabulā sniegts pilnīgs zināmo nevēlamo blakusparādību saraksts. Ibandronskābes drošību, iekšķīgi ārstēšanā lietojot 2,5 mg dienā, novērtēja 1251 pacientam 4 placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos; kur lielākā daļa šo pacientu bija no pivotāla trīs gadus ilga pētījuma par lūzumu ārstēšanu (MF 4411).

Divus gadus ilgā pētījumā, kurā piedalījās sievietes ar osteoporozi pēc menopauzes iestāšanās (BM 16549), 150 mg devā reizi mēnesī un 2,5 mg devā katru dienu lietotas ibandronskābes drošība kopumā bija līdzīga. Kopējais tādu pacienšu īpatsvars, kurām radās nevēlams notikums, 150 mg devā reizi mēnesī lietotas ibandronskābes grupā pēc viena un diviem gadiem bija attiecīgi 22,7 % un 25,0 %. Lielākajā daļā gadījumu nebija nepieciešama terapijas pārtraukšana.

Nevēlamās blakusparādības ir norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu grupām un biežuma kategorijām. Biežums definēts šādi: ļoti bieži (> 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

tabula. Blakusparādības, kas III fāzes pētījumos BM16549 un MF4411 un pēcreģistrācijas pieredzē radās sievietēm pēc menopauzes iestāšanās, kuras saņēma 150 mg ibandronskābes reizi mēnesī vai 2,5 mg ibandronskābes katru dienu.

Orgānu sistēmas klase

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Astmas paasinājums

Hipersensivitātes reakcija

Anafilaktiska reakcija/šoks*†

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Reiboņi

Acu bojājumi

Acu iekaisums*†

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi*

Ezofagīts, gastrīts,

gastroezofageālā atviļņa slimība, dispepsija,

caureja, sāpes vēderā,

slikta dūša

Ezofagīts, tostarp barības vada čūlas vai striktūras un disfāgija, vemšana, meteorisms

Duodenīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Angioedēma, sejas tūska, nātrene

Stīvensa-Džonsona sindroms†, multiformā eritēma†, bullozs dermatīts†

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Artralģija, mialģija, skeleta- muskuļu sāpes,

muskuļu krampji, skeleta-muskuļu stīvums

Muguras sāpes

Netipiski subtrohanteri un diafizāri augšstilba kaula lūzumi

Žokļa osteonekroze†**

Ārējā dzirdes kanāla osteonekroze (bisfosfonātu klases nevēlamā blakusparādība) †

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Gripai līdzīga slimība*

Nogurums

*Skatīt sīkāku informāciju zemāk.

†Konstatēts pēcreģistrācijas pieredzē.

Atsevišķu blakusparādību raksturojums

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Pacientes, kurām anamnēzē ir kuņģa - zarnu trakta slimība, tostarp pacientes ar peptisku čūlu, kurām pēdējā laikā nav bijusi asiņošana vai hospitalizācija, un pacientes ar dispepsiju vai atvilni, kas tiek kontrolēts ar zālēm, tika iekļautas pētījumā, veicot terapiju reizi mēnesī. Šīm pacientēm, lietojot 150 mg reizi mēnesī, salīdzinājumā ar lietošanu pa 2,5 mg katru dienu, nekonstatēja atšķirīgu blakusparādību biežumu kuņģa-zarnu trakta augšējā daļā.

Gripai līdzīga slimība

Gripai līdzīga slimība ietver traucējumus, par kuriem ziņots kā par akūtas fāzes reakciju, vai tādus simptomus kā mialģija, artralģija, drudzis, drebuļi, nespēks, slikta dūša, ēstgribas trūkums un sāpes kaulos.

Žokļa osteonekroze

Par žokļa osteonekrozes gadījumiem saņemti ziņojumi galvenokārt vēža slimniekiem, kuri ārstēti ar kaula resorbciju nomācošām zālēm, piemēram, ibandronskābi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Par žokļa osteonekrozi saņemti ziņojumi ibandronskābes pēcreģistrācijas uzraudzības laikā.

Acu iekaisums

Saistībā ar ibandronskābes lietošanu ziņots par tādām acu iekaisuma parādībām kā uveīts, episklerīts un sklerīts. Dažos gadījumos šīs parādības tika izārstētas tikai pēc ibandronskābes lietošanas pārtraukšanas.

Anafilaktiska reakcija/šoks

Ar intravenozi ievadītu ibandronskābi ārstētiem pacientiem aprakstīti anafilaktisku reakciju/šoka gadījumi, arī ar letālu iznākumu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003; Tālr.: +371 67078400 ; Fakss: +371 67078428;

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Specifiska informācija par ibandronskābes pārdozēšanas ārstēšanu nav pieejama.

Tomēr, pamatojoties uz zināšanām par šīs grupas savienojumiem, pārdozēšana perorālas lietošanas gadījumā varētu izraisīt nevēlamas blakusparādības kuņģa-zarnu traktā (piemēram, kuņģa darbības traucējumus, dispepsiju, ezofagītu, gastrītu vai čūlu), vai hipokalciēmiju. Ibandronskābes saistīšanai jādod piens vai antacīdi, un nevēlamās reakcijas jāārstē simptomātiski. Barības vada kairinājuma riska dēļ nedrīkst izraisīt vemšanu, un pacientam visu laiku jāatrodas vertikālā stāvoklī.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles kaulu slimību ārstēšanai , bisfosfonāti; ATĶ kods: M05BA06.

Darbības mehānisms

Ibandronskābe ir ļoti spēcīgs bisfosfonāts, kas pieder pie slāpekli saturošo bisfosfonātu grupas, kam raksturīga selektīva iedarbība uz kaulaudiem un kas specifiski inhibē osteoklastu aktivitāti, tiešā veidā neietekmējot kaulu veidošanos. Tā neietekmē osteoklastu veidošanos. Ibandronskābe, mazinot pastiprināto kaulaudu noārdīšanos sievietēm pēc menopauzes iestāšanās un tuvinot to tādam līmenim, kāds raksturīgs sievietēm pirms menopauzes, progresējoši palielina kaulaudu masu un samazina lūzumu biežumu.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ibandronskābes farmakodinamiskā iedarbība ir saistīta ar kaulaudu resorbcijas nomākšanu. In vivo ibandronskābe novērš eksperimentāli inducētu kaulaudu noārdīšanos, ko izraisījusi dzimumdziedzeru darbības pārtraukšana, retinoīdi, audzēji vai audzēju ekstrakti. Jaunām (strauji augošām) žurkām tiek nomākta arī endogēnā kaulu resorbcija, kā rezultātā palielinās normālu kaulaudu masa, salīdzinot ar neārstētiem dzīvniekiem.

Dzīvnieku modeļi apstiprina, ka ibandronskābe ir ļoti spēcīgs osteoklastu aktivitātes inhibitors. Augošām žurkām nekonstatēja mineralizācijas traucējumus, lietojot devas, kas pat 5000 reižu pārsniedz osteoporozes ārstēšanai nepieciešamo devu.

Lietojot preparātu ilgstoši žurkām, suņiem un pērtiķiem gan katru dienu, gan periodiski (ar palielinātiem devas nelietošanas starplaikiem), novēroja jaunu, normālas kvalitātes kaulaudu veidošanos un saglabātu vai palielinātu mehānisko izturību, lietojot pat toksiskas devas. Cilvēkiem gan lietojot ibandronskābi katru dienu, gan periodiski ar 9–10 nedēļas ilgiem devas nelietošanas starplaikiem, tika apstiprināta efektivitāte klīniskā pētījumā (MF 4411), kurā ibandronskābe pierādīja pretlūzumu efektivitāti.

Dzīvnieku modeļiem ibandronskābe izraisīja bioķīmiskas pārmaiņas, kas liecina par no devas atkarīgu kaulaudu rezorbcijas nomākšanu, tostarp samazināja kaulaudu kolagēna sabrukšanas bioķīmisko marķieru (piemēram, dezoksipiridinolīna un krustenisko 1. tipa kolagēna N-telopeptīdu (NTX)) koncentrāciju urīnā.

1. fāzes bioekvivalences pētījumā, ko veica 72 pēcmenopauzes vecuma sievietēm, kuras saņēma 150 mg perorāli ik pēc 28 dienām kopumā 4 devas, seruma CTX nomākumu pēc pirmās devas novēroja jau 24 stundas pēc devas lietošanas (vidējais nomākums 28 %), vidējo maksimālo nomākumu (69 %) novēroja 6 dienas vēlāk. Pēc trešās un ceturtās devas vidējais maksimālais nomākums 6 dienas pēc devas lietošanas bija 74 %, samazināšanos līdz vidējam nomākumam 56 % novēroja 28 dienas pēc ceturtās devas lietošanas. Neturpinot zāļu lietošanu, vērojams kaulu rezorbcijas bioķīmisko marķieru nomākuma zudums.

Klīniskā efektivitāte

Neatkarīgi riska faktori, piemēram, mazs KMB, vecums, iepriekšēji lūzumi, lūzumi ģimenes anamnēzē, izteikta kaulu noārdīšanās un mazs ķermeņa masas indekss, jāņem vērā, lai atklātu sievietes ar palielinātu osteoporotisku lūzumu risku.

Ibandronskābe, 150 mg vienu reizi mēnesī

Kaulu minerālais blīvums (KMB)

Divus gadus ilgā, dubultmaskētā daudzcentru pētījumā (BM 16549), kurā piedalījās sievietes pēc menopauzes iestāšanās ar osteoporozi (mugurkaula jostas daļas BMD T vērtība pētījuma sākumā mazāka par -2,5 SD), pierādīts, ka KMV palielināšanā 150 mg ibandronskābes reizi mēnesī bija vismaz tikpat efektīvi kā 2,5 mg ibandronskābes reizi dienā. Tas tika pierādīts gan primārajā analīzē pēc viena gada, gan apstiprinošajā analīzē pēc diviem gadiem (2. tabula).

2. tabula. Mugurkaula jostas daļas, gūžā kopumā, augšstilba kaula kakliņa un grozītāja KMB vidējās relatīvās izmaiņas pēc viena gada (primārā analīze) un divus gadus ilgas ārstēšanas (protokolam atbilstošajā populācijā) pētījumā BM 16549.

Dati no pētījuma BM 16549 pēc viena gada

Dati no pētījuma BM 16549 pēc diviem gadiem

Vidējās relatīvās izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem, % [95 % TI]

Ibandronskābe 2,5 mg dienā

(N=318)

Ibandronskābe, 150 mg vienu reizi mēnesī

(N=320)

Ibandronskābe 2,5 mg dienā

(N=294)

Ibandronskābe150 mg vienu reizi mēnesī

(N=291)

KMB mugurkaula jostas daļā, L2-L4

3,9 [3,4; 4,3]

4,9 [4,4; 5,3]

5,0 [4,4; 5,5]

6,6 [6,0; 7,1]

KMB gūžā kopumā

2,0 [1,7; 2,3]

3,1 [2,8; 3,4]

2,5 [2,1; 2,9]

4,2 [3,8; 4,5]

KMB augšstilba kaula kakliņā

1,7 [1,3; 2,1]

2,2 [1,9; 2,6]

1,9 [1,4; 2,4]

3,1 [2,7; 3,6]

KMB grozītājā

3,2 [2,8; 3,7]

4,6 [4,2; 5,1]

4,0 [3,5; 4,5]

6,2 [5,7; 6,7]

Turklāt prospektīvās plānotajās analīzēs pēc viena gada, p=0,002, un pēc diviem gadiem, p<0,001 tika pierādīts reizi mēnesī 150 mg devā lietotas ibandronskābes pārākums pār katru dienu 2,5 mg devā lietotu ibandronskābi attiecībā uz mugurkaula jostas daļas KMB pieaugumu.

Pēc viena gada (primārā analīze) 91,3 % (p=0,005) pacienšu, kuras saņēma 150 mg ibandronskābes vienu reizi mēnesī, mugurkaula jostas daļas BMD pieaugums pārsniedza vai bija vienāds ar sākotnējo (atbildes reakcija, vērtējot KMB), salīdzinot ar 84,0 % pacienšu, kuras saņēma 2,5 mg ibandronskābes katru dienu. Pēc diviem gadiem atbildes reakcija bija vērojama 93,5 % (p=0,004) un 86,4 % no pacientēm, kuras attiecīgi saņēma 150 mg ibandronskābes reizi mēnesī vai 2,5 mg dienā.

Vērtējot KMB gūžā kopumā, KMB pieaugums, kas pārsniedza vai bija vienāds ar sākotnējo, pēc viena gada bija vērojams 90,0 % pacienšu (p<0,001), kuras saņēma 150 mg ibandronskābes reizi mēnesī, un 76,7 % pacienšu, kuras saņēma 2,5 mg ibandronskābes reizi dienā. Pēc diviem gadiem KMB pieaugums, kas pārsniedza vai bija vienāds ar sākotnējo, bija vērojams 93,4 % pacienšu (p<0,001), kuras saņēma 150 mg ibandronskābes reizi mēnesī, un 78,4 % pacienšu, kuras saņēma 2,5 mg ibandronskābes reizi dienā.

Kad tiek ņemts vērā stingrāks kritērijs, kas apvieno gan mugurkaula jostas daļas skriemeļu, gan gūžā kopumā KMB, atbildes reakcija pēc viena gada bija vērojama 83,9 % (p<0,001) un 65,7 % pacienšu, kuras saņēma attiecīgi 150 mg ibandronskābes reizi mēnesī un 2,5 mg ibandronskābes reizi dienā. Pēc diviem gadiem reizi mēnesī lietojamas 150 mg devas un katru dienu lietojamas 2,5 mg devas grupās šim kritērijam atbilda attiecīgi 87,1 % (p<0,001) un 70,5 % pacienšu.

Kaulu metabolisma bioķīmiskie marķieri

Klīniski nozīmīgu CRX līmeņa serumā pazeminājumu novēroja visos mērījumu veikšanas laikos, proti, pēc 3, 6, 12 un 24 mēnešiem. Pēc viena gada (primārā analīze) vidējās relatīvās izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem bija -76 % ibandronskābei, lietotai 150 mg devā reizi mēnesī, un -67 % ibandronskābei, lietotai 2,5 mg devā katru dienu. Pēc diviem gadiem vidējās relatīvās izmaiņas reizi mēnesī lietotas 150 mg devas grupā un katru dienu lietotas 2,5 mg devas grupā bija attiecīgi -68 % un -62 %.

Pēc viena gada atbildes reakcija (ko definēja kā samazinājumu par ≥50 % salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem) tika noteikta 83,5 % (p=0,006) pacienšu, kuras saņēma 150 mg ibandronskābes reizi mēnesī, un 73,9 % pacienšu, kuras saņēma 2,5 mg ibandronskābes katru dienu. Pēc diviem gadiem reizi mēnesī lietojamas 150 mg devas un katru dienu lietojamas 2,5 mg devas grupās šim kritērijam atbilda attiecīgi 78,7 % (p=0,002) un 65,6 % pacienšu.

Pamatojoties uz pētījuma BM 16549 rezultātiem, paredzams, ka 150 mg devā reizi mēnesī lietota ibandronskābe lūzumu profilaksē ir vismaz tikpat efektīva kā 2,5 mg devā reizi dienā lietota ibandronskābe.

Ibandronskābe, 2,5 mg dienā

Sākotnēji trīs gadus ilgā, nejaušinātā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā par lūzumiem (MF 4411) tika pierādīts statistiski nozīmīgs un medicīniski būtisks jaunu rentgenoloģiski pierādāmu morfometrisku un klīnisku vertebrālo lūzumu biežuma samazinājums (3. tabula). Šajā pētījumā ibandronskābi novērtēja, lietojot perorāli 2,5 mg devā katru dienu un 20 mg devā ar pārtraukumiem, kas bija pētāmā zāļu lietošanas shēma. Ibandronskābi lietoja 60 minūtes pirms dienas pirmās ēdienreizes vai šķidruma uzņemšanas (ievērojot neēšanas periodu pēc zāļu lietošanas). Pētījumā tika iesaistītas 55–80 gadus vecas sievietes, kurām menopauze bija ilgusi vismaz 5 gadus, kurām mugurkaula jostas daļas skriemeļu KMB vismaz vienā skriemelī [L1-L4] bija par 2 līdz 5 SD zemāks par pirmsmenopauzes vidējo vērtību (T vērtība) un kurām bija bijis viens līdz četri prevalējoši vertebrālie lūzumi. Visas pacientes saņēma 500 mg kalcija un 400 SV D vitamīna dienā. Efektivitāti novērtēja 2928 pacientēm. Lietojot 2,5 mg ibandronskābes dienā, tika konstatēts statistiski nozīmīgs un medicīniski būtisks jaunu vertebrālo lūzumu biežuma samazinājums. Šāda shēma jaunu rentgenoloģiski pierādāmu vertebrālo lūzumu biežumu trīs pētījuma gadu laikā samazināja par 62 % (p=0,0001). Pēc 2 gadiem tika novērots relatīvā riska samazinājums par 61 % (p=0,0006). Pēc 1 gadu ilgas ārstēšanas statistiski nozīmīgu atšķirību nenovēroja (p=0,056). Pretlūzumu iedarbība saglabājās visā pētījuma laikā. Pazīmes, kas liecinātu par iedarbības pavājināšanos laika gaitā, netika konstatētas.

Būtiski, proti, par 49 %, tika samazināts arī klīnisku vertebrālo lūzumu biežums (p=0,011). Nozīmīgu ietekmi uz vertebrālajiem lūzumiem apliecināja arī statistiski nozīmīgs auguma saīsināšanās samazinājums salīdzinājumā ar placebo (p<0,0001).

3. tabula 3 gadus ilga lūzumu pētījuma MF 4411 rezultāti (%, 95 % TI)

Placebo (N=974)

Ibandronskābe, 2,5 mg dienā (N=977)

Jaunu morfometrisku vertebrālo lūzumu relatīvā riska samazinājums

62 % (40,9; 75,1)

Jaunu morfometrisku vertebrālo lūzumu biežums

9,56 % (7,5; 11,7)

4,68 % (3,2; 6,2)

Klīnisku vertebrālo lūzumu relatīvā riska samazinājums

49 %

(14,03; 69,49)

Klīnisku vertebrālo lūzumu biežums

5,33 %

(3,73; 6,92)

2,75 %

(1,61; 3,89)

KMB — vidējās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli mugurkaula jostas daļas skriemeļos pēc 3 gadiem

1,26 % (0,8; 1,7)

6,54 % (6,1; 7,0)

KMB — vidējās izmaiņas 3. gadā salīdzinājumā ar sākumstāvokli kopumā pēc 3 gadiem

-0,69 %

(-1,0; -0,4)

3,36 %

(3,0; 3,7)

Ibandronskābes terapeitisko iedarbību papildus vērtēja, veicot analīzi par pacienšu apakšgrupu, kurām sākotnējā mugurkaula jostas daļas skriemeļu KMB T vērtība bija zem –2,5. Vertebrālo lūzumu riska samazinājums bija ļoti līdzīgs tam, kādu novēroja vispārējā populācijā.

4. tabula 3 gadus ilga lūzumu pētījuma MF 4411 rezultāti (%, 95 % TI) par pacientēm, kurām sākotnēji mugurkaula jostas daļas skriemeļu KMB T vērtība bija zem –2,5

Placebo

(N=587)

Ibandronskābe, 2,5 mg dienā (N=575)

Jaunu morfometrisku vertebrālo lūzumu relatīvā riska samazinājums

59 % (34,5, 74,3)

Jaunu morfometrisku vertebrālo lūzumu biežums

12,54 % (9,53; 15,55)

5,36 % (3,31; 7,41)

Klīnisku vertebrālo lūzumu relatīvā riska samazinājums

50 % (9,49; 71,91)

Klīnisku vertebrālo lūzumu biežums

6,97 % (4,67; 9,27)

3,57 % (1,89; 5,24)

KMB — vidējās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli mugurkaula jostas daļā pēc 3 gadiem

1,13 % (0,6; 1,7)

7,01 % (6,5; 7,6)

KMB — vidējās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli gūžā kopumā pēc 3 gadiem

-0,70 % (-1,1; -0,2)

3,59 % (3,1; 4,1)

Pētījuma MF4411 kopējā pacienšu populācijā nevertebrālo lūzumu samazinājumu nenovēroja, lai gan augsta riska apakšgrupas pacientēm (gūžas kaula kakliņa KMB T vērtība <-3,0), kurām novēroja nevertebrālo lūzumu riska samazinājumu par 69 %, ibandronskābes terapija izrādījās efektīva.

Lietojot 2,5 mg dienā, progresējoši palielinājās KMB vertebrālajās un nevertebrālajās skeleta daļās.

Mugurkaula jostas daļas skriemeļu KMB pieaugums trīs gadu laikā salīdzinājumā ar placebo bija 5,3 %, bet salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem — 6,5 %. Gūžas kaulā pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem bija 2,8 % gūžas kaula kakliņā, 3,4 % gūžā kopumā un 5,5 % grozītājā.

Kaulu noārdīšanās bioķīmisko marķieru (piemēram, CTX urīnā un osteokalcīns serumā) līmenis atbilstoši gaidītajam pazeminājās līdz līmenim pirms menopauzes, un maksimālais pazeminājums tika novērots 3–6 mēnešu laikā.

Klīniski kaulu resorbcijas bioķīmisko marķieru samazinājums, proti, par 50 %, tika novērots jau vienu mēnesi pēc tam, kad tika uzsākta ibandronskābes lietošana 2,5 mg devā.

Pēc ārstēšanas pārtraukšanas patoloģiskā pastiprinātā kaulu resorbcija, kas saistīta ar pēcmenopauzes osteoporozi, atjaunojas iepriekšējā līmenī, kāds bijis pirms ārstēšanas.

Kaula biopsiju histoloģiskajā analīzē pēc divus un trīs gadus ilgas ārstēšanas sievietēm pēcmenopauzes vecumā tika konstatēta normāla kaulu kvalitāte bez mineralizācijas traucējumu pazīmēm.

Pediatriskā populācija (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu)

Ibandronskābes iedarbība nav pētīta pediatriskā populācijā, tādējādi drošuma un efektivitātes dati šajā pacientu populācijā nav pieejami.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Kā liecina dažādi pētījumi dzīvniekiem un cilvēkiem, ibandronskābes primārā farmakoloģiskā iedarbība uz kauliem nav tieši saistīta ar tās reālo koncentrāciju plazmā.

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas ibandronskābe strauji uzsūcas kuņģa—zarnu trakta augšējā daļā; perorāli lietojot līdz 50 mg devu, koncentrācija plazmā palielinās proporcionāli devas lielumam, savukārt, ja deva ir lielāka, palielinājums ir lielāks par devai proporcionālo. Maksimālā novērotā koncentrācija plazmā tika sasniegta 0,5 līdz 2 stundu laikā (vidēji 1 stundas laikā), lietojot zāles tukšā dūšā, un vidējā biopieejamība bija aptuveni 0,6 %. Ja zāles lieto kopā ar pārtiku vai dzērieniem (izņemot tīru ūdeni), uzsūkšanās apjoms mazinās. Ja ibandronskābi lieto standarta brokastu laikā, biopieejamība, salīdzinot ar novēroto pēc zāļu lietošanas tukšā dūšā, samazinās aptuveni par 90 %. Ja ibandronskābi lieto 60 minūtes pirms dienas pirmās ēdienreizes, biopieejamība būtiski nemazinās. Ja mazāk nekā 60 minūtes pēc ibandronskābes lietošanas uzņem pārtiku vai šķidrumu, biopieejamība un KMB pieaugums samazinās.

Izkliede

Pēc sākotnējās sistēmiskās iedarbības ibandronskābe ātri saistās kaulos vai tiek izvadīta ar urīnu. Cilvēkiem šķietamais terminālais izkliedes tilpums ir vismaz 90 l, un tiek lēsts, ka kaulos nonāk 40–50 % no cirkulējošās devas. Aptuveni 85–87 % zāļu saistās ar plazmas olbaltumvielām (noteikts in vitro, izmantojot terapeitisku koncentrāciju), tādēļ mijiedarbības iespēja ar citām zālēm izspiešanas dēļ ir maza.

Biotransformācija

Nav pierādījumu, ka ibandronskābe dzīvnieku vai cilvēka organismā tiktu metabolizēta.

Eliminācija

Ibandronskābes absorbētā daļa no asinsrites tiek izvadīta, uzsūcoties kaulos (tiek lēsts, ka sievietēm pēc menopauzes iestāšanās kaulos uzsūcas 40–50 %), bet atlikusī daļa neizmainītā veidā tiek izvadīta caur nierēm. Ibandronskābes neabsorbētā daļa tiek izvadīta neizmainītā veidā ar fēcēm.

Novērotā šķietamā pusperioda amplitūda ir liela; parasti šķietamais terminālais pusperiods ir 10–72 stundu robežās. Tā kā aprēķinātās vērtības lielākoties ir atkarīgas no pētījuma ilguma, lietotās devas un testu jutības, patiesais terminālais pusperiods, līdzīgi kā citiem bisfosfonātiem, varētu būt ievērojami ilgāks. Sākotnējais līmenis plazmā ātri samazinās līdz 10 % no maksimālās koncentrācijas — pēc intravenozas un perorālas ievadīšanas tas notiek attiecīgi 3 un 8 stundu laikā.

Kopējais ibandronskābes klīrenss ir zems — vidējā vērtību amplitūda ir 84–160 ml/min. Renālais klīrenss (aptuveni 60 ml/min veselām pēcmenopauzes vecuma sievietēm) veido aptuveni 50–60 % no kopējā klīrensa un ir saistīts ar kreatinīna klīrensu. Uzskata, ka starpība starp šķietamo kopējo un renālo klīrensu atspoguļo zāļu saistīšanos kaulos.

Sekrēcija neietver: zināmas skābas vai bāziskas transportsistēmas, kas iesaistītas citu aktīvo vielu izvadīšanā. Bez tam ibandronskābe neinhibē galvenos cilvēka aknu P450 izoenzīmus un žurkām neinducē aknu citohroma P450 sistēmu.

Farmakokinētika īpašās klīniskajās situācijās

Dzimums

Ibandronskābes biopieejamība un farmakokinētika vīriešiem un sievietēm ir līdzīgas.

Rase

Nav pierādījumu par klīniski nozīmīgām ibandronskābes izplatības atšķirībām starp aziātiem un baltās rases pārstāvjiem. Pieejams maz datu par afrikāņu izcelsmes pacientiem.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Ibandronskābes renālais klīrenss pacientiem ar dažādas pakāpes nieru darbības traucējumiem ir lineāri saistīts ar kreatinīna klīrensu.

Kā liecina pētījums BM 16549, kurā vairumam pacienšu bija viegli līdz vidēji smagi nieru darbības traucējumi, devas pielāgošana pacientēm ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (CLcr 30 ml/min vai lielāks) nav nepieciešama.

Pacientēm ar smagu nieru mazspēju (CLcr mazāks par 30 ml/min), kuras 21 dienu saņēma perorāli lietojamu ibandronskābi 10 mg devā, vielas koncentrācija plazmā bija 2–3 reizes augstāka nekā pacientēm ar normālu nieru funkciju, un ibandronskābes kopējais klīrenss bija 44 ml/min. Pēc 0,5 mg devas intravenozas ievadīšanas kopējais, renālais un nerenālais klīrenss pacientēm ar smagu nieru mazspēju bija attiecīgi par 67 %, 77 % un 50 % zemāks, taču samazinātu panesību saistībā ar iedarbības pastiprināšanos nenovēroja. Ņemot vērā ierobežoto klīnisko pieredzi, ibandronskābi neiesaka lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Ibandronskābes farmakokinētika nav vērtēta pacientēm ar nieru slimību terminālā stadijā, ko ārstē ar citiem līdzekļiem, nevis hemodialīzi. Ibandronskābes farmakokinētika šādām pacientēm nav zināma, un ibandronskābi šādos gadījumos nedrīkst lietot.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar pavājinātu aknu darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav datu ibandronskābes farmakokinētiku pacientēm ar aknu darbības traucējumiem. Aknām nav lielas nozīmes ibandronskābes klīrensā, jo tā netiek metabolizēta, bet izvadīta caur nierēm un saistoties kaulos. Tādēļ pacientēm ar aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.

Gados vecāki cilvēki (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Veicot daudzpusīgu analīzi, nekonstatēja, ka vecums būtu neatkarīgs faktors kādam no pētītajiem farmakokinētiskajiem raksturlielumiem. Tā kā līdz ar vecumu pavājinās nieru darbība, tas ir vienīgais vērā ņemamais faktors (skatīt sadaļu par nieru darbības traucējumiem).

Pediatriskā populācija (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu)

Nav datu par ibandronskābes lietošanu šajās vecuma grupās.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Toksisku iedarbību, piemēram, nieru bojājuma pazīmes, suņiem novēroja tikai tad, ja iedarbība ievērojami pārsniedza maksimālo iedarbību cilvēkiem, kas liecina par minimālu nozīmīgumu klīniskas lietošanas gadījumā.

Mutaģenēze/Kanceroģenēze

Kancerogēnas īpašības nenovēroja. Genotoksicitātes testos ģenētiska iedarbība ibandronskābei netika konstatēta.

Reproduktīvā toksicitāte

Iekšķīgi ārstētām žurkām un trušiem ibandronskābes tiešu toksisku ietekmi uz augli vai teratogēnu iedarbību nekonstatēja, un nenovēroja arī nelabvēlīgu ietekmi uz F₁ paaudzes pēcnācēju attīstību, kad ekstrapolētā iedarbība vismaz 35 reizes pārsniedza iedarbību cilvēkam. Reproduktivitātes pētījumos žurkām, lietojot iekšķīgi, ietekmi uz fertilitāti veidoja pirmsimplantācijas zudumu palielināšanās, izmantojot devas 1 mg/kg/dienā un lielākas. Reproduktivitātes pētījumos žurkām, izmantojot intravenozu ievadīšanu, ibandronskābe samazināja spermas veidošanos, izmantojot devas 0,3 un 1 mg/kg/dienā, kā arī samazināja fertilitāti tēviņiem, izmantojot devu 1 mg/kg/dienā un mātītēm, izmantojot devu 1,2 mg/kg/dienā. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām novērotā nelabvēlīgā ibandronskābes ietekme bija atbilstoša bisfosfonātu grupai. Tā ietver samazinātu implantācijas vietu skaitu, ietekmi uz dabiskām dzemdībām (dzemdību darbības traucējumi) un palielinātu iekšējo orgānu pārmaiņu biežumu (nieru bļodiņas urīnvada sindroms).

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Laktozes monohidrāts

Krospovidons (E1202)

Mikrokristāliskā celuloze (E460)

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds (E551)

Nātrija stearilfumarāts

Tabletes apvalks

Polivinilspirts

Makrogols/PEG 3350

Talks (E553b)

Titāna dioksīds (E171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi (OPA/Al/PVH: alumīnija blisteri)

3 gadi (PVH/PVDH:alumīnija blisteri)

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

OPA/Al/PVH: alumīnija blisteri kartona kastītēs, kurās ir 1, 3, 7, 10 vai 14 tabletes.

PVH/PVDH:alumīnija blisteri kartona kastītēs, kurās ir 1, 3, 7, 10 vai 14 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Jāsamazina līdz minimumam zāļu vielu izdalīšanās apkārtējā vidē.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Synthon BV

Microweg 22

6545CM Nijmegen

Nīderlande

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

Reģ. Nr.: 11-0231

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 30.jūnijs

Pārreģistrācijas datums: 2016. gada 8.marts

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2016. gada jūnijs.

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

M1.3.1_01.IBE.sod.mhy.tab150.001.10.LV.1825.03