Dalacin C 600 mg/4 ml šķīdums injekcijām
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
6.35 €
98-0610-01
98-0610
Pfizer Manufacturing Belgium NV, Belgium
02-FEB-09
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
600 mg/4 ml
Šķīdums injekcijām/infūzijām
Ir apstiprināta
Pfizer Europe MA EEIG, Belgium
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Dalacin C 600 mg/4 ml šķīdums injekcijām
Clindamycinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Dalacin C šķīdums injekcijām un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Dalacin C šķīduma injekcijām lietošanas
Kā lietot Dalacin C šķīdumu injekcijām
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Dalacin C šķīdumu injekcijām
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Dalacin C šķīdums injekcijām un kādam nolūkam to lieto
Dalacin C šķīdums ir sterils šķīdums injekcijām, ko ievada vēnā (intravenozi) vai muskulī (intramuskulāri). Šis šķīdums satur klindamicīnu (klindamicīna fosfāta veidā) - antibiotisku līdzekli, ko lieto smagu bakteriālu infekciju ārstēšanai (augšējo un apakšējo elpceļu infekcijas, ādas un mīksto audu infekcijas, kaulu un locītavu infekcijas, ginekoloģiskas infekcijas, infekcijas vēdera dobumā, asins saindēšanās (septicēmija) un dažādu baktēriju radīts sirds iekšējā slāņa iekaisums (endokardīts), mutes un zobu infekcijas, u.c. infekcijas), oportūnistisku infekciju ārstēšanai AIDS slimniekiem (toksoplazmas izraisīts encefalīts, pneimocistu pneimonija), malārijas ārstēšanai, kā arī bakteriālu infekciju profilaksei (endokardīta profilaksei, infekciju profilaksei pie galvas un kakla operācijām, zarnu perforācijas vai traumas).
2. Kas Jums jāzina pirms Dalacin C šķīduma injekcijām lietošanas
Nelietojiet Dalacin C šķīdumu injekcijām šādos gadījumos
Ja Jums ir paaugstināta jutība (alerģija) pret klindamicīnu vai linkomicīnu vai jebkuru citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Benzilspirts var radīt toksiskas un anafilaktiskas reakcijas bērniem līdz 3 gadu vecumam.
Jums jāpastāsta ārstam, ja Jums ir caureja vai parasti tā Jums rodas pēc antibiotisko līdzekļu lietošanas, vai Jums ir bijušas problēmas ar kuņģi vai zarnām (zarnu slimības). Ja parādās smaga, ilgstoša vai asiņaina caureja pēc Dalacin C lietošanas vai lietošanas laikā, nekavējoties pasakiet to ārstam. Tas var liecināt par zarnu iekaisumu (pseidomembranozo kolītu), kas var parādīties, lietojot antibiotiskos līdzekļus.
Ja rodas paaugstinātas jutības vai smaga ādas reakcija, jāpārtrauc klindamicīna lietošana un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.
Ja ārstēšana ir ilgstoša, jāveic aknu un nieru darbības pārbaude.
Dalacin C nenonāk smadzenēs, tāpēc tas nav piemērots tādu infekciju ārstēšanai kā meningīts.
Šo zāļu sastāvā esošais konservants benzilspirts ir saistīts ar nopietnām nevēlamām blakusparādībām pediatriskiem pacientiem, kas izpaužas ar centrālās nervu sistēmas nomākumu, ar zāļu uzkrāšanos un toksicitāti saistītām izpausmēm (metabola acidoze), spazmatisku elpošanu, sirds-asinsvadu sistēmas nepietiekamību un pārmaiņām asins sastāvā („gaisa tveršanas sindroms”) un nāvi. Lai gan, ievadot zāles parastajās terapeitiskajās devās, ievadītais benzilspirta daudzums ir ievērojami mazāks par to, kas aprakstīts saistībā ar „gaisa tveršanas sindromu”, minimālais ar toksicitāti saistītais benzilspirta daudzums nav zināms. Šīs zāles jālieto tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā, vai gadījumā, ja citas zāles nav pieejamas. Jāievēro īpaša piesardzība, ja ir nieru vai aknu mazspēja un tiek ievadīts liels zāļu tilpums. Zāles tiks ievadītas pēc iespējas īsāku laika posmu, jo pastāv zāļu uzkrāšanās un toksicitātes (metabolās acidozes) risks. Lielāka toksicitātes attīstīšanās iespējamība ir priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem un zīdaiņiem ar mazu ķermeņa masu dzimšanas laikā.
Benzilspirtu saturošas zāles nedrīkst ievadīt priekšlaikus dzimušiem vai laikā dzimušiem zīdaiņiem, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.
Citas zāles un Dalacin C šķīdums injekcijām
Dažas zāles var ietekmēt Dalacin C darbību. Vienlaicīgi lietojot Dalacin C ar citām zālēm, var samazināties to efektivitāte, piemēram, ar tādām kā:
rifampicīns (antibiotisks līdzeklis), ko lieto tuberkulozes un citu bakteriālu infekciju ārstēšanai,
muskuļu relaksanti (neiromuskulatorie blokatori) - tos izmanto operācijās.
Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat varfarīnu vai tam līdzīgas zāles – asins šķidrinātājus. Jums var būt lielāks asiņošanas risks. Jūsu ārsts var Jums nozīmēt asins analīzes biežāk, lai kontrolētu asinsreci.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pastāstiet ārstam, ja Dalacin C lietošanas laikā Jūs barojat bērnu ar krūti, jo aktīvā viela var izdalīties mātes pienā. Jūsu ārsts izlems par Dalacin C lietošanu. Salīdzinoši maza ir iespēja, ka zīdainis ar pienu uzņems ļoti daudz klindamicīna, bet gadījumā, ja Jūsu mazulim parādījusies asiņaina caureja vai kādas saslimšanas pazīmes (piem., izsitumi), izstāstiet to Jūsu un Jūsu bērna ārstam.
Dalacin C injekciju šķīduma sastāvā esošais konservants benzilspirts var šķērsot placentu (skatīt „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Dalacin C neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Dalacin C satur benzilspirtu
Šīs zāles satur 9,45 mg benzilspirta katrā ml šķīduma injekcijām. Tas var izraisīt toksiskas un alerģiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.
Zāles satur mazāk par 1mmol nātrija (23 mg) katrā ml šķīduma injekcijām - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
3. Kā lietot Dalacin C šķīdumu injekcijām
Jūsu ārsts zāles Jums ievadīs injekcijas veidā vēnā (intravenozi) vai muskulī (intramuskulāri). Ja šīs zāles tiks ievadītas vēnā, pirms lietošanas un ievadīšanas (pilienu veidā), tās tiks sajauktas ar glikozes vai sāļu šķīdumiem.
Pirms Dalacin C šķīduma ievadīšanas, Jūsu ārsts pārliecināsies par klindamicīna koncentrāciju pagatavotajā šķīdumā, kura nedrīkst pārsniegt 18 mg/ml, un ievadīšanas ātrumu, kurš nedrīkst pārsniegt 30 mg/min.
Pieaugušajiem
Dalacin C šķīduma ieteicamā deva ir 600 – 2700 mg klindamicīna dienā, dalot vienādās devās 2 vai vairākām lietošanas reizēm, atkarībā no Jūsu infekcijas smaguma pakāpes. Ārsts var nozīmēt augstākas devas (līdz 4800 mg/dienā) ļoti smagu infekciju gadījumos.
Bērniem
Ieteicamā deva bērniem pēc viena mēneša vecuma ir 20 – 40 mg klindamicīna uz katru ķermeņa kg dienā, dalot 3 vai 4 vienādās reizes devās. Benzilspirts var radīt toksiskas un anafilaktiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam. Nav zināms benzilspirta daudzums, pie kura var rasties zāļu toksiskās izpausmes.
Parasti Dalacin C šķīdumu lieto pacientiem slimnīcās. Ārstēšanas laikā medicīnas personāls Jūs cieši uzraudzīs. Ja Jums būs nepieciešams vairāk nekā viens ārstēšanās kurss ar klindamicīnu, tad ārsts var veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka klindamicīns nav ietekmējis Jūsu nieru un aknu darbību.
Pacientiem ar nieru un aknu mazspēju nav nepieciešama devas pielāgošana.
Jūsu ārsts Jums pateiks, kādu klindamicīna devu lietot.
Dažu noteiktu slimību (piemēram, beta-hemolītiskā streptokoka infekcijas, iegurņa iekaisuma slimības, hlamīdiju izraisīta dzemdes kakla iekaisuma, toksoplazmas izraisīta encefalīta AIDS slimniekiem, pneimocistu pneimonijas AIDS slimniekiem vai malārijas) gadījumā, kā arī dažu infekcijas slimību profilaksei, Jūsu ārsts klindamicīna devu Jums pielāgos.
Ilgstoši lietojot Dalacin C, var parādīties arī citas infekcijas, kuras Dalacin C neārstē.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Ja esat lietojis Dalacin C šķīdumu injekcijām vairāk nekā noteikts
Ja kļūdas pēc Dalacin C šķīdums injekcijām ievadīts vairāk, Jums nekavējoties vajadzētu ziņot ārstam.
Ja esat aizmirsis lietot Dalacin C šķīdumu injekcijām
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties pastāstiet to savam ārstam, ja Jums parādās:
- smaga, ilgstoša vai asiņaina caureja (var būt saistīta ar sāpēm vēderā vai drudzi). Šī blakusparādība ir reti novērota, tā var parādīties pēc antibiotisko līdzekļu lietošanas un norādīt uz nopietnu iekaisumu zarnās,
- smaga alerģiska reakcija kā apgrūtināta elpošana, pēkšņa gārgšana, plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums, izsitumi vai nieze (galvenokārt pa visu ķermeni),
- čulgas un ādas lobīšanās lielos laukumos, drudzis, klepus, slikta pašsajūta, smaganu, mēles vai lūpu pietūkums,
- dzeltena āda un dzelteni acu baltumi (dzelte).
Pilns blakusparādību saraksts
Bieži (skar 1 līdz 10 lietotājus no 100)
Iekaisums resnajā zarnā (pseidomembranozais kolīts)
Piepacelti, sārti (makulopapulozi) izsitumi uz ādas
Izmaiņas aknu funkciju analīzēs
Vēnu iekaisums, kas saistīts ar asins recekļu veidošanos (tromboflebīts)
Retāk (skar 1 līdz 10 lietotājus no 1000)
Garšas sajūtas traucējumi
Elpošanas un sirdsdarbības apstāšanās
Pazemināts asinsspiediens
Caureja, slikta dūša
Ādas apsārtums (multiformā eritēma), nieze, nātrene
Sāpes un norobežots sastrutojums (abscess) ap injekcijas vietu
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
Zarnu iekaisums (clostridium difficile)
Maksts infekcija
Noteikta veida vai visu balto asins šūnu (leikocītu) skaita samazināšanās (agranulocitoze, leikopēnija, neitropēnija), asins plātnīšu – trombocītu skaita samazināšanās (trombocitopēnija), noteikta veida balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofīlija)
Smagas alerģiskas reakcijas (anafilaktiskais šoks, anafilaktoīdas un anafilaktiskas reakcijas), paaugstināta jutība
Sāpes vēderā, vemšana
Dzeltena ādas nokrāsa un dzelteni acu baltumi (dzelte)
Smagas ādas reakcijas (toksiskā epidermālā nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms, vēlīna alerģiska reakcija ar tādiem iespējamiem simptomiem kā izsitumi, sejas pietūkums, drudzis, dziedzeru pietūkums, izmaiņas analīzēs (piem., aknu rādītājos, pilnajā asins ainā (eozinofilija – balto asins šūnu veids, kuru skaits asinīs ir paaugstināts)), ādas pietūkums ar pūslīšu veidošanos (akūta ģeneralizēta ekzantematozā pustuloze), angioedēma (slimība, kas izraisa pietūkumu zem ādas virsmas ar vai bez apsārtuma), ādas iekaisums ar lobīšanos vai pūšļu veidošanos (eksfoliatīvs un bullozs dermatīts), masalām līdzīgi ādas izsitumi
Kairinājums injekcijas vietā
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Dalacin C šķīdumu injekcijām
Uzglabāt zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 250C.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc Derīgs līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Aktīvā viela ir klindamicīns (Clindamycinum) (klindamicīna fosfāta veidā). 1 ml šķīduma injekcijām ir 150 mg klindamicīna.
Katra 4 ml ampula satur 600 mg klindamicīna.
Pārējās sastāvdaļas: benzilspirts, dinātrija edetāts, nātrija hidroksīds (pH korekcijai), ūdens injekcijām.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks:
Pfizer Europe MA EEIG,
Boulevard de la Plaine 17
1050 Bruxelles
Beļģija
Ražotājs:
Pfizer Manufacturing Belgium NV
Rijksweg 12, 2870 Puurs
Beļģija
Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:
Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā
Tel.: + 371 670 35 775
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 09/2018
Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras mājaslapā www.zva.gov.lv
SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019
PAGE
PAGE 1
98-0610/II/020; Pfleet 2018-0036673
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Dalacin C 150 mg kapsulas
Dalacin C 300 mg kapsulas
Dalacin C 600 mg/4 ml šķīdums injekcijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra kapsula satur klindamicīna hidrohlorīdu, kas ir ekvivalents 150 mg vai 300 mg klindamicīna (Clindamycinum).
1 ml šķīduma injekcijām satur klindamicīna fosfātu, kas atbilst 150 mg klindamicīna (Clindamycinum).
Katra 4 ml ampula satur 600 mg klindamicīna.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību
Katra Dalacin C 150 mg kapsula satur 209,5 mg laktozes monohidrāta.
Katra Dalacin C 300 mg kapsula satur 254 mg laktozes monohidrāta.
Dalacin C šķīdums injekcijām satur benzilspirtu (9,45 mg/ml) kā konservantu.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Kapsulas
150 mg cietai želatīna kapsulai ir balts kapsulas pamats un balts vāciņš. Uz tās ar melnu tinti ir uzdrukāts „Pfizer” un „CLIN 150”.
300 mg cietai želatīna kapsulai ir violets kapsulas pamats un violets vāciņš. Uz tās ar melnu tinti ir uzdrukāts „Pfizer” un kods „CLIN 300”.
Šķīdums injekcijām
Dalacin šķīdums injekcijām ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Klindamicīns ir efektīvs infekciju ārstēšanai, ko izraisījušas pret šo preparātu jutīgas anaerobas baktērijas vai jutīgi grampozitīvu aerobu baktēriju celmi, piemēram, streptokoki, stafilokoki un pneimokoki; Chlamydia trachomatis jutīgi celmi.
Augšējo elpceļu infekcijas, to vidū tonsilīts, faringīts, sinusīts, vidusauss iekaisums un skarlatīna.
Dziļo elpceļu infekcijas, to vidū bronhīts, pneimonija, empiēma un plaušu abscess.
Ādas un mīksto audu infekcijas, to vidū acne, furunkuli, zemādas iekaisums, impetigo, abscesi un brūču infekcijas. Jutīgu mikroorganismu izraisītas specifiskas ādas un mīksto audu infekcijas - roze un paronīhija (panarīcijs), kas labi pakļaujas klindamicīna terapijai.
Kaulu un locītavu infekcijas, to vidū osteomielīts un septisks artrīts.
Ginekoloģiskas infekcijas, to vidū endometrīts, mazā iegurņa mīksto audu iekaisums, maksts infekcijas, olvada un olnīcas abscess, salpingīts un mazā iegurņa orgānu iekaisums, lietojot kopā ar antibiotiku ar atbilstošu gramnegatīvu aerobu spektru. Chlamydia trachomatis izraisīta cervicīta gadījumā monoterapija ar klindamicīnu ir efektīva mikroorganisma iznīcināšanai.
Intraabdominālas infekcijas, to vidū peritonīts un abdomināls abscess, lietojot kopā ar antibiotiku ar atbilstošu gramnegatīvu aerobu spektru.
Septicēmija un endokardīts - klindamicīna efektivitāte novērota atsevišķu endokardīta gadījumu ārstēšanā, kad pierādīta klindamicīna baktericīda darbība pret infekcijas ierosinātāju, pārbaudot in vitro atbilstošu serumā sasniedzamu koncentrāciju.
Dentālas infekcijas, piemēram, periodontāls abscess un periodontīts.
Toksoplazmas izraisīts encefalīts AIDS slimniekiem. Pacientiem, kas nepanes standarta terapiju, efektīva ir klindamicīna un pirimetamīna kombinācija.
Pneumocystis jiroveci (iepriekš klasificēts kā Pneumocystis carinii) izraisīta pneimonija AIDS slimniekiem. Pacientiem, kas nepanes vai kam nav atbilstoša reakcija pret standarta terapiju, var lietot klindamicīnu kopā ar primahīnu.
Malārija, ieskaitot Plasmodium falciparum multirezistentos celmus, lietojot kombinācijā ar hinīnu un hinidīnu.
Endokardīta profilaksei pacientiem ar paaugstinātu jutību/alerģiju pret penicilīnu grupas preparātiem.
Infekciju profilaksei kakla un galvas ķirurģijā. Klindamicīna fosfāts, kas šķīdināts fizioloģiskajā šķīdumā, ir pielietojams kā intraoperatīvs ķirurģiskā lauka skalojamais līdzeklis.
Ja klindamicīna fosfātu ievada kopā ar aminoglikozīdu grupas antibiotiku, piemēram, gentamicīnu vai tobramicīnu, tas ir efektīvs peritonīta vai intraabdomināla abscesa profilaksei pēc zarnu perforācijas un bakteriālas infekcijas profilaksei pēc traumas.
In vitro pret klindamicīnu ir jutīgi šādi mikroorganismi: B. melaninogenicus, B. disiens, B. bivius, Peptostreptococcus spp., G. vaginalis, M. mulieris, M. curtisii un Mycoplasma hominis.
4.2. Devas un lietošanas veids
Klindamicīna fosfāts intramuskulāri jāievada neatšķaidītā veidā.
Klindamicīna fosfāts intravenozi jāievada pēc tā atšķaidīšanas (skatīt „Atšķaidīšana un i.v. infūzijas ātrums”).
Pieaugušajiem
Klindamicīna fosfāta šķīdums injekcijām (i.m. vai i.v.)
Parasti klindamicīna fosfāta dienas deva pieaugušajiem intraabdominālu infekciju, sievietēm mazā iegurņa infekciju un citu komplicētu un smagu infekciju gadījumā ir 2400 – 2700 mg, dalot 2, 3 vai 4 vienādās reizes devās. Mazāk komplicētu infekciju gadījumā, ko izraisa jutīgāki mikroorganismi, rezultātu var iegūt, lietojot mazākas devas, piemēram, 1200 – 1800 mg dienā, dalot 3 vai 4 vienādās reizes devās.
Sekmīgi var lietot līdz 4800 mg preparāta dienā.
Nav ieteicams lietot i.m. lielāku reizes devu par 600 mg.
Klindamicīna hidrohlorīda kapsulas (iekšķīgai lietošanai)
600 – 1800 mg dienā, dalot 2, 3 vai 4 vienādās reizes devās. Lai izvairītos no iespējamā barības vada kairinājuma, pēc klindamicīna hidrohlorīda kapsulas lietošanas būtu jāuzdzer pilna glāze ūdens.
Bērniem (pēc viena mēneša vecuma)
Klindamicīna fosfāta šķīdums injekcijām (i.m. vai i.v.)
20 – 40 mg/kg dienā, dalot 3 vai 4 vienādās reizes devās.
Klindamicīna hidrohlorīda kapsulas (iekšķīgai lietošanai)
Klindamicīna hidrohlorīda kapsulas drīkst lietot tikai bērniem, kuri spēj norīt kapsulas.
Lai izvairītos no iespējamā barības vada kairinājuma, pēc klindamicīna hidrohlorīda kapsulas lietošanas būtu jāuzdzer pilna glāze ūdens.
Deva 8 – 25 mg/kg dienā, dalot 3 vai 4 vienādās reizes devās.
Kapsulu lietošana var nebūt piemērota, lai nodrošinātu precīzu devu uz mg/kg, kas nepieciešama bērnu ārstēšanai.
Gados vecākiem cilvēkiem
Farmakokinētiskie pētījumi ar klindamicīnu pēc tā iekšķīgas un intravenozas lietošanas ir parādījuši, ka nav klīniski nozīmīgu atšķirību jauniem un gados vecākiem cilvēkiem ar normālu aknu darbību un normālu (vecumam atbilstošu) nieru darbību. Tāpēc gados vecākiem cilvēkiem ar normālu aknu darbību un normālu (vecumam atbilstošu) nieru darbību nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 5.2. apakšpunktu Farmakokinētiskās īpašības).
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar nieru mazspēju nav nepieciešama klindamicīna devas pielāgošana.
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu mazspēju nav nepieciešama klindamicīna devas pielāgošana.
Specifiskām indikācijām
Bēta-hemolītiskā streptokoka infekciju ārstēšana
Skatīt iepriekš aprakstītās dozēšanas rekomendācijas pie „Pieaugušajiem” un „Bērniem (pēc viena mēneša vecuma)”. Ārstēšana būtu jāturpina vismaz 10 dienas.
Iegurņa iekaisumu stacionārā ārstēšana
900 mg (i.v.) klindamicīna fosfāta ik pēc 8 stundām un i.v. antibiotika ar atbilstošu gramnegatīvu aerobu spektru, piemēram, gentamicīns 2,0 mg/kg, turpmākās devas ir 1,5 mg/kg ik pēc 8 stundām pacientiem ar normālu nieru darbību. Zāļu lietošanu (i.v.) turpina vismaz četras dienas un vismaz 48 stundas pēc pacienta stāvokļa uzlabošanās. Tad turpina ārstēšanu ar 450 - 600 mg klindamicīna hidrohlorīda perorāli ik pēc 6 stundām, lai kopējais ārstēšanas ilgums būtu 10 - 14 dienas.
Chlamydia trachomatis izraisīta cervicīta ārstēšana
450 - 600 mg klindamicīna hidrohlorīda kapsulas perorāli 4 reizes dienā 10 - 14 dienas.
Toksoplazmas izraisīta encefalīta ārstēšana AIDS slimniekiem
600 – 1200 mg klindamicīna fosfāta i.v. vai klindamicīna hidrohlorīda perorāli ik pēc 6 stundām divas nedēļas, pēc tam lieto 300 – 600 mg perorāli ik pēc 6 stundām. Parasti kopējais ārstēšanas ilgums ir 8 – 10 nedēļas. Pirimetamīna deva ir 25 - 75 mg dienā perorāli 8 - 10 nedēļas. Lietojot lielākās pirimetamīna devas, jādod 10 – 20 mg folskābes dienā.
Pneumocystis carinii izraisītas pneimonijas ārstēšana AIDS slimniekiem
600 – 900 mg klindamicīna fosfāta i.v. ik pēc 6 stundām vai 900 mg i.v. ik pēc 8 stundām vai 300 – 450 mg klindamicīna hidrohlorīda perorāli ik pēc 6 stundām 21 dienu un 15 – 30 mg primahīna perorāli reizi dienā 21 dienu.
Akūta streptokoku izraisīta tonsilīta/faringīta ārstēšana
300 mg klindamicīna hidrohlorīda kapsulas perorāli 2 reizes dienā 10 dienas.
Malārijas ārstēšana
Klindamicīna hidrohlorīda kapsulas (iekšķīgai lietošanai)
Nekomplicēta P. falciparum izraisīta malārija
Pieaugušajiem
Hinīna sulfātu 600 - 650 mg perorāli trīs reizes dienā 3 līdz 7 dienas ar klindamicīnu balstterapijai perorāli 20 mg/ kg/dienā dalot trīs devās 7 dienas.
Bērniem
Hinīna sulfātu 10mg/kg perorāli trīs reizes dienā 3 līdz 7 dienas ar klindamicīnu balstterapijai perorāli 20 mg/kg/dienā dalot trīs devās 7 dienas. Dalacin C šķīdumu injekcijām nevajadzētu ievadīt priekšlaicīgi dzimušiem bērniem un jaundzimušajiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Smaga malārija
Pieaugušajiem
Hinidīna glukonātu 10 mg/kg i.v. bolus deva 1 – 2 stundu laikā, tad 0,02 mg/kg/min nepārtrauktā infūzijas veidā vismaz 24 stundas (citu dozēšanas shēmu skatīt hinidīna zāļu aprakstā). Līdzko parazītu piesātinājums ir <1% un pacients var lietot zāles perorāli, ārstēšana jānoslēdz ar hinīnu perorāli iepriekš norādītajās devās kombinācijā ar klindamicīnu perorāli 20 mg/kg/dienā dalot trīs devās 7 dienas. Ja pacients nespēj lietot zāles perorāli, ievadiet balstterapijai 10 mg/kg klindamicīna bolus devā intravenozi, turpinot ar balstterapiju 5 mg/kg i.v. ik pēc 8 stundām. Izvairieties no straujas zāļu intravenozas ievadīšanas. Pārejiet uz perorālu klindamicīna formu (devas lietošanai perorāli minētas iepriekš) līdzko pacients var lietot zāles perorāli. Ārstēšanas kurss ir 7 dienas.
Bērniem
Hinidīna glukonātu ievada tādās pašās mg/kg devās kā pieaugušajiem, papildus lietojot klindamicīnu balstterapijai 20 mg/kg/ dienā perorāli, dalot trīs devās, 7 dienas. Ja pacients nespēj lietot zāles perorāli, ievadiet i.v. balstterapijai 10 mg/kg klindamicīna bolus devā, turpinot ar balstterapiju 5 mg/kg i.v. ik 8 stundas. Izvairieties no straujas zāļu intravenozas ievadīšanas. Pārejiet uz perorālu klindamicīna formu (devas lietošanai perorāli minētas iepriekš), līdzko pacients var lietot zāles perorāli. Ārstēšanas kurss ir 7 dienas.
Endokardīta profilakse pacientiem ar paaugstinātu jutību pret penicilīnu
Klindamicīna hidrohlorīda kapsulas (iekšķīgai lietošanai). Pieaugušajiem 600 mg vienu stundu pirms procedūras, bērniem 20 mg/kg vienu stundu pirms procedūras. Alternatīva, ja ir nepieciešama parenterāla ievadīšana, ir klindamicīna fosfāts 600 mg i.v. vienu stundu pirms procedūras.
Infekciju profilakse galvas un kakla ķirurģijā
900 mg klindamicīna fosfāta šķīdina 1000 ml fizioloģiskajā šķīdumā, lai izmantotu kā intraoperatīvu skalojamo līdzekli kontaminētā galvas un kakla ķirurģijā pirms brūces slēgšanas.
Atšķaidīšana un i.v. infūzijas ātrumsKlindamicīna koncentrācija šķīdinātājā infūziju šķīduma pagatavošanai nedrīkst pārsniegt 18 mg/ml, un INFŪZIJAS ĀTRUMS NEDRĪKST PĀRSNIEGT 30 MG MINŪTĒ. Parasti infūzijas ātrumi ir šādi:
Klindamicīna deva
Šķīdinātāja tilpums
Infūzijas laiks
300 mg
50 ml
10 min
600 mg
50 ml
20 min
900 mg
50- 100 ml
30 min
1200 mg
100 ml
40 min
Nav ieteicams ievadīt vairāk nekā 1200 mg klindamicīna vienreizējas, 1 stundas ilgas infūzijas laikā.
4.3. Kontrindikācijas
Klindamicīns ir kontrindicēts pacientiem ar iepriekš konstatētu paaugstinātu jutību pret klindamicīnu vai linkomicīnu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Tika ziņots par nopietnām paaugstinātas jutības reakcijām, tai skaitā, par smagām ādas reakcijām, piemēram, zāļu radītiem izsitumiem ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (drug reaction with eosinophilia and systemic symptoms -DRESS), Stīvensa-Džonsona sindromu, toksisko epidermālo nekrolīzi un akūtu ģeneralizētu ekzantematozo pustulozi (AĢEP) pacientiem, kuri saņēma klindamicīna terapiju. Ja rodas paaugstinātas jutības vai smaga ādas reakcija, jāpārtrauc klindamicīna lietošana un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu).
Benzilspirta toksicitāte
Klindamicīna fosfāta šķīdums injekcijām satur benzilspirtu. Intravenoza konservanta benzilspirta ievadīšana ir saistīta ar nopietnām nevēlamām blakusparādībām pediatriskiem pacientiem, tostarp jaundzimušajiem, kas izpaužas ar centrālās nervu sistēmas nomākumu, metabolu acidozi, spazmatisku elpošanu, sirds-asinsvadu sistēmas nepietiekamību un hematoloģiskām izmaiņām (“gaisa tveršanas sindroms”) un pediatrisku pacientu nāvi. Lai gan, ievadot zāles parastajās terapeitiskajās devās, ievadītais benzilspirta daudzums ir ievērojami mazāks par to, kas aprakstīts saistībā ar “gaisa tveršanas sindromu”, benzilspirta minimālā toksiskā deva nav zināma. Lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā vai gadījumā, ja citas zāles nav pieejamas. Jāievēro īpaša piesardzība, ievadot lielu zāļu tilpumu pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem; to ieteicams darīt pēc iespējas īsāku laika periodu, jo pastāv zāļu akumulācijas un toksicitātes risks (metabolā acidoze).
Lielāka toksicitātes attīstīšanās iespējamība ir priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem un zīdaiņiem ar mazu ķermeņa masu dzimšanas laikā.
Benzilspirtu saturošas zāles nedrīkst ievadīt priekšlaikus dzimušiem vai laikā dzimušiem zīdaiņiem, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.
Dalacin C kapsulas satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes defecītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Terapijā ar gandrīz visām antibiotikām, ieskaitot klindamicīnu, tika ziņots par pseidomembranozo kolītu, kura smagums variē no viegla līdz dzīvību apdraudošam. Tādēļ ir svarīgi apsvērt diagnozi pacientiem, kuriem rodas caureja pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas.
Ārstēšana ar antibakteriāliem līdzekļiem izmaina resno zarnu normālo mikrofloru, kas var izraisīt Clostridium difficile pārmērīgu augšanu. Clostridium difficile producē A un B toksīnu, kas veicina Clostridium difficile izraisītās caurejas (Clostridium difficile associated diarrhea, CDAD) attīstību un ir primārais iemesls “ar antibiotiku lietošanu saistītajam kolītam”.
Ja ir aizdomas par caureju, kas radusies antibiotiku lietošanas rezultātā vai tā ir apstiprināta, ārstēšana ar antibakteriālajiem līdzekļiem ir jāpārtrauc, un nekavējoties jāuzsāk atbilstošie terapeitiskie pasākumi. Šādā gadījumā ir kontrindicētas zāles, kuras nomāc zarnu peristaltiku.
Vieglos pseidomembranozā kolīta gadījumos parasti pietiek ar zāļu lietošanas pārtraukšanu. Mērenos un smagos gadījumos būtu jāapsver šķidruma un elektrolītu ievade, proteīnu pievienošana un ārstēšana ar klīniski efektīviem Clostridium difficile kolīta antibakteriāliem līdzekļiem.
Hipertoksīnu producējošie Clostridium difficile celmi var palielināt saslimšanu un mirstību, jo šīs infekcijas ir grūti ārstējamas ar antimikrobu terapiju, un var būt nepieciešama kolektomija. Ir nepieciešama rūpīga pacienta anamnēzes izvērtēšana, jo ir ziņots par Clostridium difficile izraisīto caureju 2 mēnešus pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas.
Tā kā klindamicīns vajadzīgā daudzumā nepāriet cerebrospinālā šķidrumā, zāles nelieto meningīta ārstēšanai.
Ja ārstēšana ir ilgstoša, jāveic aknu un nieru funkciju pārbaude.
Klindamicīna fosfāta lietošana var izraisīt pastiprinātu nejutīgo mikroorganismu augšanu, piemēram, rauga sēnīšu augšanu.
Ilgstoši lietojot Dalacin C, tāpat kā citus līdzekļus infekciju ārstēšanai, var attīstīties mikroorgaismu rezistence pret klindamicīnu, kas var izpausties kā superinfekcija.
Klindamicīna fosfātu neievada intravenozi neatšķaidītu bolus veidā, bet ievada infūzijas veidā vismaz 10 - 60 minūtes, kā norādīts 4.2. apakšpunktā.
Šīs zāles satur 9,45 mg benzilspirta katrā ml šķīduma injekcijām. Kontrindicēts priekšlaicīgi dzimušajiem un jaundzimušajiem bērniem.
Var izraisīt toksiskas un anafilaktoīdas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.
Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ml šķīduma injekcijām- būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Klindamicīna nozīmēšana injekciju veidā uzrāda bloķējošas neiromuskulāras īpašības, kas var palielināt citu neiromuskulāro blokatoru darbību. Tādēļ šādiem pacientiem klindamicīns jālieto piesardzīgi.
Klindamicīnu galvenokārt metabolizē CYP3A4 (mazākā mērā – CYP3A5) par galveno metabolītu klindamicīna sulfoksīdu un otršķirīgo metabolītu N-desmetilklindamicīnu. Tādēļ CYP3A4 un CYP3A5 inhibitori var samazināt klindamicīna klīrensu, un šo izoenzīmu inducētāji var palielināt klindamicīna klīrensu. Lietojot spēcīgus CYP3A4 inducētājus, piemēram, rifampicīnu, ir jāuzrauga efektivitātes zudums.
In vitro pētījumos tika konstatēts, ka klindamicīns neinhibē CYP1A2, CYP2C9, CYP2C19, CYP2E1 vai CYP2D6 un tikai mēreni inhibē CYP3A4. Tādēļ ir maz iespējama klīniski nozīmīga mijiedarbība starp klindamicīnu un citām vienlaicīgi lietotām zālēm, ko metabolizē šie CYP enzīmi.
K vitamīna antagonisti
Ziņots par paaugstinātiem koagulācijas rādītājiem (PT/INR) un/vai asiņošanu tiem pacientiem, kuri lieto klindamicīnu kombinācijā ar K vitamīna antagonistiem (piemēram, varfarīnu, acenokumarolu un fluindionu). Tādēļ pacientiem, kuri tiek ārstēti ar K vitamīna antagonistiem, bieži jākontrolē koagulācijas rādītāji.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Reproduktīvās toksicitātes pētījumā žurkām un trušiem, lietojot klindamicīnu subkutāni vai perorāli, nav atklāti pierādījumi par ietekmi uz auglību vai kaitīgu ietekmi uz augli, izņemot, ja ievadītas devas, kas izraisa toksicitāti mātei. Dzīvnieku reprodukcijas pētījumus ne vienmēr var pielīdzināt cilvēkiem.
Klindamicīns šķērso placentu cilvēkiem. Pēc vairākām devām koncentrācija amnija šķidrumā bija aptuveni 30 % no koncentrācijas mātes asinīs. Klindamicīnu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, ja vien nav absolūta nepieciešamība.
Benzilspirts var šķērsot placentu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Klīniskajos pētījumos grūtniecēm klindamicīna sistēmiska lietošana otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī nav saistīta ar palielinātu iedzimtu patoloģiju biežumu. Pirmajā grūtniecības trimestrī grūtniecēm nav veikti atbilstoši un labi kontrolēti pētījumi.
Barošana ar krūti
Ziņots, ka iekšķīgi un parenterāli nozīmēts klindamicīns izdalās mātes pienā koncentrācijā no 0,5 līdz 3,8 μg/ml.
Ar krūti barotam zīdainim klindamicīns var izraisīt nevēlamu ietekmi uz kuņģa-zarnu trakta floru, piemēram, caureju, asiņu piejaukumu fēcēs vai izsitumus. Ja mātei, kas baro ar krūti, ir nepieciešams perorāli vai intravenozi lietot klindamicīnu, barošana ar krūti nav jāpārtrauc, tomēr var būt ieteicams lietot alternatīvas zāles. Ir jāapsver krūts barošanas labvēlīgā ietekme uz bērna attīstību un veselību, kā arī mātes klīniskā vajadzība pēc klindamicīna un jebkuras iespējamās klindamicīna izraisītās blakusparādības vai mātes pamatslimības ietekme uz bērnu, kas tiek barots ar krūti.
Fertilitāte
Fertilitātes pētījumos ar žurkām, kuras ārstēja ar klindamicīnu perorāli, neatklāja ietekmi uz fertilitāti vai spēju pāroties. Nav veikti fertilitātes pētījumi ar dzīvniekiem, ievadot klindamicīnu vagināli.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Klindamicīns neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Tabulā norādītās nevēlamās blakusparādības ir klasificētas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasei un sastopamības biežumam (pacientu skaits, kam varētu attīstīties blakusparādība), izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Nevēlamās blakusparādības klindamicīna kapsulu lietošanas gadījumā
Orgānu sistēmas klase
Ļoti bieži (≥ 1/10)
Bieži (≥1/100 līdz <1/10)
Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)
Reti (≥1/10000 līdz <1/1000)
Ļoti reti (<1/10000)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
Infekcijas un infestācijaspseido-membranozais kolīts*#
clostridium difficile kolīts*, vagināla infekcija*
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
agranulocitoze*, leikopēnija*, neitropēnija*, trombocitopēnija*
eozinofīlija
Imūnās sistēmas traucējumi
anafilaktiskais šoks*, anafilaktoīda reakcija*, anafilaktiska reakcija*, hipersensitivitāte*
Nervu sistēmas traucējumi
garšas sajūtas traucējumi
Kuņģa-zarnu trakta traucējumisāpes vēderā, caureja slikta dūša, vemšanabarības vada čūla*‡, ezofagīts*‡
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
dzelte
Ādas un zemādas audu bojājumi
makulopapulozi izsitumi,
nātrene
toksiskā epidermālā nekrolīze*,
Stīvensa-Džonsona sindroms*, zāļu radīti izsitumi ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (drug rash with eosinophilia and systemic symptoms – DRESS)*,
akūta ģeneralizēta ekzantematozā pustuloze (AĢEP)*, angioedēma*, multiformā eritēma, eksfoliatīvs dermatīts*, bullozs dermatīts*, masalām līdzīgi izsitumi*, nieze
Izmeklēju-mi
izmaiņas aknu funkciju analīzēs
* Blakusparādības, kas identificētas pēcreģistrācijas periodā.
‡ Blakusparādības, kuras attiecas tikai uz iekšķīgi lietotajām formām.
# Skatīt 4.4. apakšpunktā
Nevēlamās blakusparādības klindamicīna šķīduma injekcijām lietošanas gadījumā
Orgānu sistēmas klase
Ļoti bieži (≥ 1/10)
Bieži (≥1/100 līdz <1/10)
Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)
Reti (≥1/10000 līdz <1/1000)
Ļoti reti (<1/10000)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
Infekcijas un infestācijaspseido-membranozais kolīts*#
clostridium difficile kolīts*, vagināla infekcija*
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
agranulocitoze*, leikopēnija*, neitropēnija*, trombocitopēnija*
eozinofīlija
Imūnās sistēmas traucējumi
anafilaktiskais šoks*, anafilaktoīda reakcija*, anafilaktiska reakcija*, hipersensitivitāte*
Nervu sistēmas traucējumi
garšas sajūtas traucējumi
Sirds funkcijas traucējumi
elpošanas un sirds-darbības apstāšanās†§,
Asinsvadu sistēmas traucējumi
tromboflebīts†
hipo-tensija†§
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
caureja, slikta dūša
sāpes vēderā, vemšana
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
dzelte*
Ādas un zemādas audu bojājumi
makulo-papulozi izsitumi
multi-formā eritēma, nieze, nātrene
toksiskā epidermālā nekrolīze*,
Stīvensa-Džonsona sindroms*, zāļu radīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (drug rash with eosinophilia and systemic symptoms – DRESS)*,
akūta ģeneralizēta ekzantematozā pustuloze (AĢEP)*, angioedēma*, eksfoliatīvs dermatīts*, bullozs dermatīts*, masalām līdzīgi izsitumi*
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā†
sāpes†, abscess injekcijas vietā†
kairinājums injekcijas vietā†
Izmeklēju-mi
izmaiņas aknu funkciju analīzēs
* Blakusparādības, kas identificētas pēcreģistrācijas periodā.
† Blakusparādības, kuras attiecas tikai uz injicējamām zāļu formām.
# Skatīt 4.4. apakšpunktā.
§ Ziņots retos gadījumos pēc pārāk straujas intravenozas ievades (skatīt 4.2. apakšpunktā).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Hemodialīze un peritoneālā dialīze ir neefektīva, lai izvadītu klindamicīnu no seruma.
Pārdozēšanas gadījumā tiek nozīmēta nespecifiska ārstēšana.
Alerģisku reakciju gadījumos ārstēšana būtu jāveic ar parastajiem neatliekamās terapijas preparātiem, ieskaitot kortikosteroīdus, adrenalīnu un antihistamīnus.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriāls līdzeklis, ATĶ kods: J01FF01
Darbības mehānisms
Klindamicīns ir linkozamīdu grupas pretmikrobu zāles, kas nomāc baktēriju proteīnu sintēzi. Tas saistās pie ribosomu 50S apakšvienībām un ietekmē gan ribosomu apvienošanos, gan translācijas procesu. Lai arī klindamicīna fosfāts in vitro ir neaktīvs, ātra in vivo hidrolīze šo savienojumu pārvērš par antibakteriāli aktīvu klindamicīnu. Parastajās devās in vitro klindamicīns uzrāda bakteriostatisku darbību.
Farmakodinamiskā iedarbība
Efektivitāte ir saistīta ar laika periodu, kad zāļu līmenis ir virs patogēna (%T/MIK) minimālās inhibitorās koncentrācijas (MIK).
Rezistence
Rezistence pret klindamicīnu visbiežāk saistīta ar mutācijām rRNS antibiotiku saistīšanās vietā vai specifisku nukleozīdu metilēšanu 23S RNS 50S ribosomas apakšvienībā. Šīs izmaiņas var noteikt in vitro krustenisko rezistenci pret makrolīdiem un streptogramīniem B (MLSB fenotipa). Dažkārt rezistenci izraisa ribosomu proteīnu izmaiņas. Makrolīdu rezistentos bakteriālos izolātos rezistence pret klindamicīnu var būt makrolīdu izraisīta. Izraisīto rezistenci var demonstrēt ar diska testu (D zonas testu) vai barotnē. Retāk sastopami rezistences mehānismi saistīti ar antibiotiku modifikāciju un aktīvu izvadi. Pastāv pilnīga krusteniskā rezistence starp klindamicīnu un linkomicīnu. Līdzīgi kā ar citām pretmikrobu zālēm rezistences izplatība atšķiras atkarībā no bakteriju sugām un ģeogrāfiskā reģiona. Klindamicīna rezistences izplatība ir augstāka starp pret meticilīnu rezistentiem stafilokoku izolātiem un pret penicilīnu rezistentiem pneimokoku izolātiem nekā starp mikroorganismiem, kas ir jutīgi pret šīm zālēm.
Pretmikrobu aktivitāte
Klindamicīns in vitro ir uzrādījis aktivitāti pret lielāko daļu šādu mikroorganismu izolātiem:
Aerobās baktērijas
Grampozitīvas baktērijas
Staphylococcus aureus (pret meticilīnu jutīgi izolāti)
Koagulāzes negatīvie stafilokoki (pret meticilīnu jutīgi izolāti)
Streptococcus pneumoniae (pret penicilīnu jutīgi izolāti)
A, B, C un G grupas beta-hemolītiskie streptokoki
Viridans grupas streptokoki
Corynebacterium sugas
Gramnegatīvas baktērijas
Chlamydia trachomatis
Anaerobas baktērijas
Grampozitīvas baktērijas
Actinomyces sugas
Clostridium sugas (izņemot Clostridium difficile)
Eggerthella (Eubacterium) sugas
Peptococcus sugas
Peptostreptococcus sugas (Finegoldia magna, Micromonas micros)
Propionibacterium acnes
Gramnegatīvas baktērijas
Bacteroides sugas
Fusobacterium sugas
Gardnerella vaginalis
Prevotella sugas
Sēnītes
Pneumocystis jirovecii
Protozoji
Toxoplasma gondii
Plasmodium falciparum
Robežvērtības
Iegūtās rezistences izplatība noteiktām sugām var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona un laika. Lokālā informācija par rezistenci ir nepieciešama, jo īpaši, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Pēc nepieciešamības jāmeklē eksperta konsultācija, gadījumos, kad vietējā rezistences izplatība ir tāda, ka zāļu piemērotība vismaz dažos infekcijas veidos ir apšaubāma. Jo īpaši smagu infekciju vai terapijas neefektivitātes gadījumā tiek rekomendēta patogēna un tā jutības pret klindamicīnu mikrobioloģiskā diagnostika.
Rezistenci parasti nosaka pēc jutības interpretācijas kritērijiem (robežvērtībām), ko attiecībā uz sistēmiski lietojamiem antibiotiskiem līdzekļiem pieņēmusi Klīnisko un laboratorijas standartu institūts (CLSI) vai Eiropas Pretmikrobu līdzekļu jutības noteikšanaskomiteja (EUCAST). Klinisko un laboratorijas standartu institūta (CLSI) robežvērtības ir norādītas turpinājumā 1. tabulā.
1. tabula CLSI jutības pret klindamicīnu interpretācijas kritēriji
Mikroorganismi
MIK robežvērtības
(mg/l)
Zonas diametra robežvērtības (mm)a
J
V
R
J
V
R
Staphylococcus sugas
≤-0,5
1-2
≥4
≥21
15-20
≥14
Streptococcus sugas
≤0,25
0.5
≥1
≥19
16-18
≥15
Anaerobās baktērijas
≤2
4
≥8
NP
NP
NP
NP=nav piemērojams; J=jutīgi; V= vidēji jutīgi; R=rezistenti
aDiska saturs 2 µg klindamicīna
bMIK robežas anaerobiem mikroorganismiem iegūtas lietojot agara atšķaidījuma metodi.
“Jutīgs” (J) rezultātu pārskats norāda, ka antibakteriālajam savienojumam sasniedzot ierasto koncentrāciju asinīs, visticamāk tiek inhibēts patogēns. “Vidēji jutīgs” (V) rezultātu pārskats norāda, ka rezultāti jānovērtē, kā apšaubāmi, un, gadījumos, kad patogēns nav pilnībā uzņēmīgs pret alternatīvu, klīniski atbilstošām zālēm, tests ir jāatkārto. Šīs kategorijas rezultāti norāda uz iespējamu klīnisku pielietojumu organisma vietās, kur zāles fizioloģiski tiek koncentrētas, vai situācijās, kur var izmantot lielāku zāļu devu. Papildus šīs kategorijas rezultāti nodrošina buferzonu, kas nepieļauj mazu, nekontrolētu tehnisko faktoru izraisītu nopietnu neatbilstību veidošanos rezultātu interpretācijā. “Rezistents”.(R) rezultātu pārskats norāda, ka patogēns netiks inhibēts, antibakteriālajam savienojumam sasniedzot ierasto koncentrāciju asinīs, ir nepieciešama citas terapijas izvēle.
Standartizētas jutīguma testa procedūras nosaka, ka nepieciešama laboratorijas kontrole, lai veiktu monitoringu un nodrošinātu precizitāti un atbilstību vielām un reaģentiem, kas izmantoti analīzei un darbinieka tehnikai, kas veica testu. Standarta klindamicīna pulverim jānodrošina MIK vērtības, kas norādītas 2. tabulā. Diska difūzijas tehnikai izmantojot 2 μg klindamicīna, diskam ir jāizpilda nosacījumi, kas attēloti 2. tabulā.
2. tabula. CLSI klindamicīna pieļaujamās kvalitātes kontroles (KK) diapazons jutības testa rezultātu validācijai
KK celms
Minimālās inhibitorās koncentrācijas diapazons (mkg/ml)
Diska difūzijas diapazons
(zonas diametrs
mm)
Staphylococcus aureus
ATCC 29213
0,06–0,25
NP
Streptococcus pneumoniae
ATCC 25923
NP
24-30
Streptococcus pneumoniae
ATCC 49619
0,03-0,12
19-25
Bacteroides fragilis
ATCC 25285
0,5-2a
NP
Bacteroides thetaiotaomicron
ATCC 29741
2-8a
NP
Eggerthella lenta
ATCC 43055
0,06-0,25a
NP
Nav piemērojams
ATCC® - reģistrēta American Type Culture Collection preču zīme
aMIK robežas anaerobiem mikroorganismiem iegūtas lietojot agara atšķaidīšanas metodi.
Eiropas Pretmikrobu līdzekļu jutības noteikšanas komitejas (EUCAST) robežvērtības ir norādītas turpinājumā 3. tabulā
3. tabula. EUCAST klindamicīna jutības interpretācijas kritēriji
Mikroorganismi
MIK robežvērtības
(mg/l)
Zonas diametra robežvērtības (mm)a
J≤
R >
J≥
R <
Staphylococcus sugas
0,25
0,5
22
19
Streptococcus
A, B, C un G grupas
0,5
0,5
17
17
Streptococcus pneumoniae
0,5
0,5
19
19
Viridans grupas streptokoki
0,5
0,5
19
19
Grampozitīvi anaerobi
4
4
NP
NP
Gramnegatīvi anaerobi
4
4
NP
NP
Corynebacterium sugas
0,5
0,5
20
20
aDiska saturs 2 µg klindamicīna
NP=nav piemērojams; J=jutīgs; R=rezistents
EUCAST noteiktais MIK un diska zonas noteikšanas KK diapazons norādīts tabulā turpinājumā 4. tabulā.
4. tabula. EUCAST klindamicīna pieļaujamās kvalitātes kontroles (KK) diapazons jutības testa rezultātu validācijai
KK celms
Minimālās inhibitorās koncentrācijas diapazons (mkg/ml)
Diska difūzijas diapazons
(zonas diametrs
mm)
Staphylococcus aureus
0,06–0,25
23–29
Streptococcus pneumoniae
0,03–0,125
22–28
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Pētījumi serumā ar 150 mg klindamicīna hidrohlorīda perorālo devu 24 veseliem pieaugušiem cilvēkiem parādīja, ka klindamicīns pēc iekšķīgas lietošanas ātri uzsūcas. Vidēji maksimālais līmenis serumā 2,5 μg/ml tiek sasniegts 45 min laikā; pēc 3 stundām līmenis serumā ir 1,51 μg/ml, pēc 6 stundām - 0,7 μg/ml. Perorāli lietots klindamicīns gandrīz pilnīgi (90%) uzsūcas; vienlaicīgi lietojot kopā ar uzturu, koncentrācija serumā manāmi neizmainās; līmenis serumā ir vienāds un paredzams dažādiem indivīdiem atkarībā no devas. Līmeņa pētījumi serumā, lietojot daudzkārtējas klindamicīna hidrohlorīda devas līdz 14 dienām, parādīja, ka nav pierādījumu par zāļu akumulācijas un metabolisma izmaiņām. Klindamicīna izvadīšanas pusperiods serumā nedaudz palielinās pacientiem ar izteikti samazinātu nieru darbību. Hemodialīze un peritoneālā dialīze ir neefektīva, lai izvadītu klindamicīnu no seruma. Klindamicīna koncentrācija serumā palielinās lineāri ar devas palielināšanu. Vairumam indicēto organismu, nozīmējot vismaz sešas stundas parasti rekomendētās devas, līmenis serumā pārsniedz MIK (minimālo inhibitoro koncentrāciju). Klindamicīns plaši izpaltās organisma šķidrumos un audos (ieskaitot kaulus). In vitro pētījumos ar cilvēka aknu un zarnu mikrosomām tika konstatēts, ka klindamicīnu galvenokārt oksidē CYP3A4 ar nelielu CYP3A5 līdzdalību, lai veidotu klindamicīna sulfoksīdu un otršķirīgu metabolītu N-desmetilklindamicīnu.Vidējais bioloģiskais pusperiods ir 2,4 stundas. Apmēram 10% bioaktīvās formas tiek izvadīta ar urīnu un 3,6% ar fēcēm; atlikums tiek izvadīts kā bioneaktīvi metabolīti. Veseliem brīvprātīgajiem klindamicīna deva līdz 2 g dienā, saņemot 14 dienas ilgi, ir labi panesama, izņemot gadījumus, ja tiek lietotas augstākas devas, kad ir lielāka iespējamība blakusparādībām no kuņģa-zarnu trakta puses. Nav konstatēts nozīmīgs klindamicīna līmenis cerebrospinālā šķidrumā, pat meningīta gadījumā. Farmakokinētiskie pētījumi gados vecākiem cilvēkiem (61-79 gadiem) un jauniem cilvēkiem (18-39 gadiem), lietojot klindamicīna fosfātu i.v., parāda, ka vecums vien nevar ietekmēt klindamicīna farmakokinētiku (klīrensu, izvadīšanas pusperiodu, izplatības tilpumu un laukumu zem seruma koncentrācijas - laika līknes). Pēc klindamicīna hidrohlorīda iekšķīgas lietošanas izvadīšanās pusperiods vecākiem cilvēkiem paaugstinās apmēram 4 stundu laikā (robežās no 3,4-5,1 stundām), salīdzinot ar jauniem cilvēkiem, 3,2 stundu laikā (robežās 2,1-4,2 stundām). Taču nav uzsūkšanās apjoma starpības starp vecuma grupām, un nav nepieciešamas devas izmaiņas cilvēkiem gados ar normālu aknu darbību un normālu (vecumam atbilstošu) nieru darbību.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Kanceroģenēze
Nav veikti ilgtermiņa pētījumi dzīvniekiem, lai izvērtētu klindamicīna iespējamo kancerogenitāti.
Mutaģenēze
Veiktajos genotoksicitātes testos tika iekļauts žurku kodoliņu tests un Eimsa Salmonella reversijas tests. Abi testi bija negatīvi.
Auglības mazināšanās
Auglības pētījumos žurkas tika ārstētas ar iekšķīgi lietojamo devu līdz 300 mg/kg/dienā (apmēram 1,1 reizes augstāku devu par rekomendējamo devu pieaugušiem, kas balstīta uz mg/m2), un netika atklāta ietekme uz auglību un pārošanos.
Embrija/augļa attīstības pētījumos žurkām, kas klindamicīnu saņēma perorāli, un embrija/augļa attīstības pētījumos žurkām un trušiem, kas klindamicīnu saņēma subkutāni, netika novērota toksiska ietekme uz attīstību, izņemot, ja ievadītas devas, kas izraisa toksicitāti mātei.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Dalacin C 150 mg kapsulas
Kapsula satur magnija stearātu, kukurūzas cieti, talku, laktozes monohidrātu, želatīnu, titāna dioksīdu (E 171); uzdrukas tinte- melnais dzelzs oksīds.
Dalacin C 300 mg kapsulas
Kapsula satur magnija stearātu, kukurūzas cieti, talku, laktozes monohidrātu, indigokarmīnu (E132), eritrozīnu (E 127), želatīnu, titāna dioksīdu (E 171); uzdrukas tinte - melnais dzelzs oksīds.
Dalacin C 600 mg/ 4 ml šķīdums injekcijām
Benzilspirts, dinātrija edetāts, nātrija hidroksīds (pH korekcijai), ūdens injekcijām.
6.2. Nesaderība
Šīs zāles ir fizikāli nesaderīgas ar klindamicīna fosfāta šķīdumu injekcijām: ampicilīns, fenitoīna nātrija sāls, barbiturāti, aminofilīns, kalcija glukonāts, magnija sulfāts, ceftriaksona nātrija sāls un ciprofloksacīns.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Kapsulas: 5 gadi.
Šķīdums injekcijām: 2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25ºC.
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Dalacin C 150 mg kapsulas: PVH blisterplāksnītes, iepakojumā 16 kapsulas.
Dalacin C 300 mg kapsulas: PVH blisterplāksnītes, iepakojumā 16 kapsulas.
Dalacin C 600 mg/4 ml šķīdums injekcijām: 4 ml stikla ampulas, iepakojumā 1 ampula.
6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu
Dalacin C šķīdums injekcijām ir saderīgs ar 5% glikozes šķīdumu vai 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu.
Klindamicīna koncentrācija pagatavotajā infūziju šķīdumā nedrīkst būt lielāka par 18 mg/ml. Infūzijas ievadīšanas ilgums ir 10-60 min ar ievadīšanas ātrumu, kas nepārsniedz 30 mg/min. Ja klindamicīna reizes deva pārsniedz 1,2 g, infūzijas ilgumam ir jābūt ne mazākam kā 60 min.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Pfizer Europe MA EEIG,
Boulevard de la Plaine 17
1050 Bruxelles
Beļģija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Dalacin C 150 mg kapsulas: 98-0397
Dalacin C 300 mg kapsulas: 98-0398
Dalacin C 600 mg/ 4 ml šķīdums injekcijām: 98-0610
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums
Kapsulas: 1998. gada 21. jūlijs
Šķīdums injekcijām: 1998. gada 14. oktobris
Pēdējās pārreģistrācijas datums
Kapsulas: 2009. gada 2. februāris
Šķīdums injekcijām: 2009. gada 2. februāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
09/2018
SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019
PAGE
98-0397/II/019; 98-0398/II/019; 98-0610/II/020; Pfleet 2018-0036672; Pfleet 2018-0036673