Dalacin

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Dalacin 100 mg vaginālie supozitoriji

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs 2,5 g vaginālais supozitorijs satur aktīvo vielu klindamicīna fosfātu, kas atbilst 100 mg klindamicīna (Clindamycinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Vaginālie supozitoriji

Mīkstas konsistences balti vai gandrīz balti vaginālie supozitoriji.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Dalacin vaginālie supozitoriji indicēti bakteriālas vaginozes ārstēšanai (iepriekš dēvēta par Haemophilus vaginītu, Gardnerella vaginītu, nespecifisku vaginītu, Corynebacterium vaginītu vai anaerobisku vaginozi).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir viens supozitorijs intravagināli pirms gulētiešanas trīs dienas pēc kārtas. (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki: Dalacin vaginālo supozitoriju lietošana par 65 gadiem vecākiem pacientiem nav pētīta.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem: Dalacin vaginālo supozitoriju lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav pētīta.

Pediatriskā populācija

Dalacin vaginālo supozitoriju drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 16 gadiem, nav pierādīta.

Lietošanas veids

Dalacin paredzēts intravaginālai lietošanai (skatīt 6.6 apakšpunktu).

Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par piemērotu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, linkomicīnu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Dalacin vaginālie supozitoriji ir kontrindicēti pacientiem ar antibiotisko līdzekļu izraisītu kolītu anamnēzē.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms vai pēc terapijas uzsākšanas ar Dalacin var būt nepieciešama citu infekciju, tajā skaitā Trichomonas vaginalis, Candida albicans, Chlamydia trachomatis un gonokoku infekciju izmeklēšana ar atbilstošiem laboratoriskiem testiem.

Perorāli un parenterāli lietots klindamicīns, līdzīgi kā praktiski visas citas antibiotikas, var izraisīt caureju un dažos gadījumos ar antibiotiku lietošanu saistītu kolītu. Ja lietojot jebkuru klindamicīnu saturošo vaginālo zāļu formu, rodas smaga vai ilgstoša caureja, zāļu lietošana jāpārtrauc un pēc nepieciešamības jāveic atbilstošas diagnostiskas procedūras un ārstēšana.

Dalacin vaginālo supozitoriju lietošana var izraisīt nejutīgu mikroorganismu, īpaši rauga sēnīšu, savairošanos.

Antibakteriālo līdzekļu lietošanas laikā vai pēc tās var parādīties pseidomembranozam kolītam raksturīgi simptomi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pseidomembranozais kolīts ir novērots gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, arī klindamicīna, lietošanas laikā, un tā smagums var variēt no viegla līdz dzīvībai bīstamam. Tādēļ ir svarīgi apsvērt šīs diagnozes iespējamību visiem pacientiem, kam pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas rodas caureja. Vidēji smagos gadījumos stāvoklis var uzlaboties, pārtraucot zāļu lietošanu.

Ja klindamicīna lietošanas laikā rodas pseidomembranozais kolīts, zāļu lietošana ir jāpārtrauc, un jāpiemēro atbilstoša antibakteriāla terapija. Šajā gadījumā ir kontrindicētas zāles, kas nomāc zarnu peristaltiku.

Ordinējot Dalacin 100 mg vaginālos supozitorijus pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību, piemēram, Krona slimību vai čūlaino kolītu, jāievēro piesardzība.

Tāpat kā visu vaginālu infekciju gadījumā, Dalacin vaginālo supozitoriju lietošanas laikā nav ieteicami dzimumsakari. Saskaroties ar Dalacin vaginālo supozitoriju pamatmasu, var tikt bojāts lateksa prezervatīvu un diafragmu materiāls (skatīt 6.2. apakšpunktu). Šādus produktus nav ieteicams lietot 72 stundu laikā pēc Dalacin vaginālo supozitoriju lietošanas, jo tas var vājināt kontraceptīvo efektivitāti un aizsardzību pret seksuāli transmisīvām slimībām.

Dalacin vaginālo supozitoriju lietošanas laikā nav ieteicama citu vaginālo izstrādājumu (piemēram, tamponu un skalojumu) izmantošana.

Dalacin vaginālo supozitoriju drošuma un efektivitātes pētījumi nav veikti grūtniecēm, sievietēm zīdīšanas periodā, pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, imūndeficītu vai kolītu.

Pediatriskā populācija

Dalacin vaginālo supozitoriju drošums un efektivitāte pediatriskiem pacientiem nav pierādīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav pieejama informācija par Dalacin vaginālo supozitoriju lietošanu vienlaicīgi ar citām vagināli lietojamām zālēm.

Pēc sistēmiskas ievadīšanas klindamicīna fosfātam tika novērotas neiromuskulārā blokatora īpašības, kas var pastiprināt citu neiromuskulārās impulsu pārvades blokatoru darbību. Tādēļ šādiem pacientiem klindamicīns jālieto ar piesardzību (skatīt 4.9., 5.2. apakšpunktus).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav veikti atbilstoši, labi kontrolēti pētījumi par klindamicīna lietošanu grūtniecēm pirmajā trimestrī, tādēļ Dalacin vaginālos supozitorijus nav ieteicams lietot grūtniecēm šajā laika posmā.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos žurkām un trušiem, kas klindamicīnu saņēma perorāli vai subkutāni, netika novērota toksiska ietekme uz auglību vai ietekme uz augli, izņemot, ja ievadītas devas, kas izraisa toksicitāti mātei. Dzīvnieku reprodukcijas pētījumus ne vienmēr var pielīdzināt cilvēkiem.

Klīniskajos pētījumos klindamicīnu saturošo vaginālo zāļu formu lietošana grūtniecēm otrajā trimestrī un sistēmiska klindamicīna fosfāta lietošana otrajā un trešajā trimestrī nav bijusi saistīta ar iedzimtu pataloģiju biežuma palielināšanos.

Klindamicīna vaginālo krēmu vai vaginālos supozitorijus grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī var lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

Grūtniecības laikā ieteicams vaginālo supozitoriju ievietot makstī ar pirkstu (bez aplikatora).

Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un pelēm, perorāli un parenterāli ievadot klindamicīnu devās no 100 līdz 600 mg/kg dienā, netika atklāta klindamicīna kaitīga ietekme uz augli. Dažādu peļu sugu augļiem ievadot klindamicīnu, vienam peļu celmam tika novērota aukslēju šķeltne. Šī atbildes reakcija netika novērota citiem peļu celmiem vai citām sugām, tādēļ tā tiek uzskatīta par celma specifisku reakciju. Klindamicīna klīniska deva, lietojot Dalacin vaginālos supozitorijus, ir 22,5 reizes mazāka (rēķinot uz mg/m²) nekā pētījumos ar dzīvniekiem pārbaudīta deva, pie kuras netika novērotas blakusparādības.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai klindamicīns izdalās mātes pienā pēc vaginālo supozitoriju lietošanas. Ziņots, ka sistēmiski lietots klindamicīns izdalās mātes pienā koncentrācijā no 0,5 līdz 3,8 μg/ml.

Ar krūti barotam zīdainim klindamicīns var izraisīt nevēlamu ietekmi uz kuņģa-zarnu trakta floru, piemēram, caureju, asiņu piejaukumu fēcēs vai izsitumus. Ja mātei, kas baro ar krūti, ir nepieciešams perorāli vai intravenozi lietot klindamicīnu, barošana ar krūti nav jāpārtrauc, tomēr var būt ieteicams lietot alternatīvas zāles. Ir jāapsver krūts barošanas labvēlīgā ietekme uz bērna attīstību un veselību, kā arī mātes klīniskā vajadzība pēc klindamicīna un jebkuras iespējamās klindamicīna izraisītās blakusparādības vai mātes pamatslimības ietekme uz bērnu, kas tiek barots ar krūti.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumos ar žurkām, kuras ārstēja ar klindamicīnu perorāli, neatklāja ietekmi uz fertilitāti vai spēju pāroties. Nav veikti fertilitātes pētījumi ar dzīvniekiem, ievadot klindamicīnu vagināli.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Klindamicīns neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Klindamicīna vaginālo supozitoriju tika vērtēts klīniskajos pētījumos pacientēm, kuras nebija grūtnieces.

Orgānu sistēmu klase

Ļoti bieži

≥1/10

Bieži

≥1/100 līdz <1/10

Retāk ≥1/1000 līdz <1/100

Reti ≥1/10000 līdz <1/1000

Ļoti reti <1/10000

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

Infekcijas un infestācijas

Sēnīšu infekcija, kandidoze

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā, caureja, slikta dūša

Vemšana

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nieze (ar ievadīšanas vietu nesaistītā ķermeņa daļā)

Izsitumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Sāpes sānos

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Pielonefrīts, dizūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Vulvovaginālā kandidoze, vulvovaginālas sāpes, vulvovagināli traucējumi

Maksts infekcija, izdalījumi no maksts, menstruāciju traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Sāpes ievadīšanas vietā, nieze (ievadīšanas vietā), lokalizēta tūska, sāpes, drudzis

Pseidomembranozais kolīts ir ar antibiotisko līdzekļu klasi saistīts atgadījums.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav ziņojumu par pārdozēšanu, lietojot klindamicīna vaginālos supozitorijus.

Lietojot Dalacin vaginālos supozitorijus, klindamicīna fosfāts var uzsūkties noteiktā daudzumā, radot sistēmiskus efektus.

Pārdozēšanas gadījumā ir nepieciešami vispārēji simptomātiski un uzturoši pasākumi.

Dalacin vaginālos supozitorijus nejauši ieņemot perorāli, ir sagaidāma iedarbība, kas salīdzināma ar terapeitiskās devās perorāli lietota klindamicīna iedarbību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriāls līdzeklis, ATĶ kods: G01AA10.

Darbības mehānisms

Klindamicīns ir linkozamīda grupas pretmikrobu zāles, kas kavē baktēriju olbaltumvielu sintēzi, iedarbojoties uz baktēriju ribosomām. Antibiotika saistās pirmkārt pie 50S ribosomu subvienības un ietekmē translācijas procesus. Lai gan klindamicīna fosfāts in vitro ir neaktīvs, ātra hidrolīze in vivo pārvērš to par antibakteriāli aktīvu klindamicīnu.

Klindamicīns līdzīgi kā vairums olbaltumvielu sintēzes inhibitoru galvenokārt ir bakteriostatisks, un tā efektivitāte tiek saistīta ar laiku, cik ilgi aktīvās sastāvdaļas koncentrācija saglabājas virs inficējošā organisma MIK (minimālās inhibitorās koncentrācijas).

Rezistenci pret klindamicīnu visbiežāk izraisa pārveides ribosomas mērķa vietā, parasti pēc RNS bāzu ķīmiskas modifikācijas vai RNS punktu mutācijām un retāk – olbaltumvielās. Dažos organismos in vitro ir novērota krusteniskā rezistence starp linkozamīdiem, makrolīdiem un streptogramīniem B. Ir novērota krusteniskā rezistence starp klindamicīnu un linkomicīnu.

Klindamicīns in vitro ir aktīvs pret lielāko daļu mikroorganismu celmu, kas izraisa bakteriālo vaginozi:

Bacteroides spp.

Gardnerella vaginalis

Mobiluncus spp.

Mycoplasma hominis

Peptostreptococcus spp.

Diagnosticējot un ārstējot bakteriālo vaginozi, ikdienas praksē netiek veikti baktēriju jutības un šūnu kultūru testi. Nav noteiktas standarta metodes jutības noteikšanai iespējamiem bakteriālās vaginozes izraisītājiem, Gardnerella vaginalis, Mobiluncus sugām. Bacteroides sugu, grampozitīvu, anaerobu koku un Mycoplasma sugu jutīguma testēšanas metodes ir aprakstījis Klīnisko un laboratoriju standartu institūts (Clinical and Laboratory Standards Institute – CLSI), savukārt klindamicīna jutīguma robežpunktus pret gramnegatīvām un grampozitīvām anaerobām baktērijām publicēja gan Eiropas Pretmikrobu līdzekļu jutības noteikšanas komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing – EUCAST), gan CLSI.

Klīniskie izolāti, kas ir jutīgi pret klindamicīnu un rezistenti pret eritromicīnu, jātestē, lai noteiktu, vai nevar veidoties rezistence pret klindamicīnu, izmantojot D zonas testu. Tomēr robežpunkti ir paredzēti sistēmiskai, nevis lokālai antibiotiku terapijai.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Klindamicīna sistēmiskā absorbcija tika novērtēta, 11 veselām brīvprātīgajām sievietēm intravagināli lietojot vienu klindamicīna fosfāta vaginālo supozitoriju (atbilst 100 mg klindamicīna) reizi dienā 3 dienu laikā. Aptuveni 30 % (no 6 % līdz 70 % robežās) no ievadītās devas 3. lietošanas dienā uzsūcās sistēmiski, pamatojoties uz laukuma zem koncentrācijas-laika līknes (AUC). Salīdzināšanai sistēmiskā uzsūkšanās tika novērtēta, lietojot subterapeitisko devu 100 mg klindamicīna fosfāta intravenozi, tām pašām brīvprātīgajām, kā arī 100 mg klindamicīna fosfāta vaginālo krēmu. Vidējais AUC supozitorijiem pēc trešās lietošanas dienas bija 3,2 µg•hr/ml (no 0,42 līdz 11 µg•hr/ml robežās). Maksimāla ekspozīcija (C_max) supozitorijiem 3. lietošanas dienā vidēji bija 0,27 µg/ml (0,03-0,67 µg/ml robežās) un tā tika novērota aptuveni 5 stundas pēc lietošanas (no 1 līdz 10 stundu robežās). Salīdzinot, AUC un C_max pēc vienreizējas intravenozās devas vidēji bija attiecīgi 11 µg•hr/ml (no 5,1 līdz 26 µg•hr/ml robežās) un 3,7 µg/ml (no 2,4 līdz 5,0 µg/ml robežās). Vidējais šķietamais eliminācijas pusperiods pēc supozitoriju lietošanas bija 11 stundas (no 4 līdz 35 stundu robežās), un tas ir atkarīgs no uzsūkšanās ātruma.

Šī pētījuma rezultāti uzrāda, ka klindamicīna sistēmiskā ekspozīcija (pamatojoties uz AUC), lietojot supozitorijus, bija vidēji trīs reizes zemāka, nekā pēc vienreizējas subterapeitiskās 100 mg klindamicīna devas, lietojot intravenozi. Salīdzinot ar analoģisku klindamicīna vaginālā krēma devu, sistēmiskā absorbcija, lietojot supozitorijus, bija apmēram 7 reizes lielāka, nekā lietojot vaginālo krēmu. Klindamicīna vaginālā krēma AUC un C_max vidēji bija attiecīgi 0,4 μg•hr/ml (robežās no 0,13 līdz 1,16 μg•hr/ml) un 0,02 μg/ml (robežās no 0,01 līdz 0,07 μg/ml). Ieteicamā dienas deva un kopējā deva intravagināliem klindamicīna supozitorijiem ir daudz zemāka nekā perorāli vai parenterāli lietojamām klindamicīna zāļu formām (100 mg klindamicīna dienā, lietojot 3 dienas, atbilst aptuveni 30 mg no supozitorijiem absorbētā klindamicīna dienā, salīdzinot ar 600-2700 mg/dienā līdz 10 dienām vai vairāk, perorāli vai parentiāli lietojamām zāļu formām). Klindamicīna vispārīga sistēmiskā ekspozīcija, lietojot vaginālos supozitorijus, ir būtiski zemāka nekā sistemātiskā ekspozīcija no terapeitiskām devām iekšķīgi lietojamam klindamicīna hidrohlorīdam (2-20 reizes zemāka) vai parenterāli lietojamam klindamicīna fosfātam (40-50 reizes zemāka).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Toksicitāte

Cieto tauku pamatā suspendēta (supozitoriju pamats sastāv no piesātināto taukskābju glicerīdu maisījuma) klindamicīna fosfāta (5 mg) supozitoriji tika pārbaudīti žurkām ar izoperētām olnīcām. Iegūtie rezultāti liecināja, ka šī zāļu forma izraisīja vieglu maksts kairinājumu ārstēšanas laikā, kas ātri izzuda pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Kancerogenitāte/mutagenitāte

Nav veikti ilgtermiņa pētījumi dzīvniekiem, lai izvērtētu klindamicīna iespējamo kancerogenitāti.

Veiktajos genotoksicitātes testos tika iekļauti žurku kodoliņu tests un Eimsa tests. Abi testi bija negatīvi.

Reproduktivitāte

Auglības pētījumos žurkām, kas perorāli ārstētas ar klindamicīnu līdz 300 mg/kg dienas devā (29 reizes pārsniedz devu cilvēkam, rēķinot uz mg/m²), netika novērota ietekme uz auglību vai spēju pāroties.

Negatīva ietekme uz auglību

Embrija/augļa attīstības pētījumos žurkām, kas klindamicīnu saņēma perorāli, un embrija/augļa attīstības pētījumos žurkām un trušiem, kas klindamicīnu saņēma subkutāni, nav novērota toksiska ietekme uz attīstību, izņemot, ja ievadītas devas, kas izraisa toksicitāti mātei.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Cietie tauki.

6.2. Nesaderība

Nav pieejama informācija par citu intravaginālu izstrādājumu vienlaicīgu lietošanu. Dalacin vaginālo supozitoriju lietošanas laikā nav ieteicams lietot lateksa prezervatīvus. Nav pieejami dati par Dalacin vaginālo supozitoriju ietekmi uz lateksa diafragmām.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Trīs supozitoriji iepakoti individuāli noslēgtās laminētas folijas plāksnītēs (maisiņos), kas ievietotas kārbiņā ar plastmasas aplikatoru vai bez.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Ievietošana bez aplikatora

Izņemiet supozitoriju no folijas maisiņa.

Atgulieties uz muguras, ceļus pievelkot pie krūtīm.

Ievietojiet supozitoriju makstī ar trešā (vidējā) pirksta galu pēc iespējas dziļāk, neradot diskomforta sajūtu.

Ja iesaiņojumā ir aplikators, paciente var to lietot, lai atvieglotu supozitorija ievietošanu.

Ievietošana ar aplikatoru

Katrā Dalacin vaginālo supozitoriju iesaiņojumā ir plastmasas aplikators. Tas paredzēts pareizai supozitorija ievietošanai makstī.

Izņemiet supozitoriju no folijas maisiņa.

Ievietojiet supozitorija plakano galu aplikatora vaļējā galā.

Atgulieties uz muguras, ceļus pievelkot pie krūtīm.

Turiet aplikatoru aiz rievotā korpusa gala un uzmanīgi ievadiet to makstī pēc iespējas dziļāk, neradot diskomforta sajūtu.

Lēnām spiediet virzuli, lai ievadītu supozitoriju makstī.

Izvelciet aplikatoru no maksts.

Pēc katras lietošanas reizes nomazgājiet aplikatoru ar remdenu ūdeni un ziepēm, rūpīgi nosusiniet.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG,

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

03-0034.

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003. gada 12. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 13. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2019

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 1

03-0034/II/014; Pfleet:2018-0036681