Bramitob 300 mg/4 ml šķīdums izsmidzināšanai
Uzglabāt ledusskapī (2 °C - 8 °C). Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Tobramycinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
11-0276-04
11-0276
Genetic S.p.A, Italy; Chiesi Farmaceutici S.P.A., Italy
05-APR-16
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
300 mg/4 ml
Šķīdums izsmidzināšanai
Ir apstiprināta
Chiesi Pharmaceuticals GmbH, Austria
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Bramitob 300 mg/4 ml šķīdums izsmidzināšanai
Tobramycinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Bramitob un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Bramitob lietošanas
Kā lietot Bramitob
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Bramitob
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Bramitob un kādam nolūkam to lieto
Bramitob satur aktīvo vielu tobramicīnu, kas pieder aminoglikozīdu antibiotisko līdzekļu grupai. Šīs zāles apkaro infekcijas, ko izraisa Pseudomonas aeruginosa.
Bramitob lieto, lai ārstētu hroniskas elpceļu infekcijas pacientiem ar cistisko fibrozi, ko izraisa Pseudomonas baktērijas. Šīs zāles nonāvē baktērijas un palīdz uzlabot Jūsu elpošanu. Pseudomonas baktērijas ir ļoti bieži sastopamas baktērijas, kas inficē gandrīz visus pacientus ar cistisko fibrozi kādā dzīves laikā. Dažiem pacientiem šī infekcija neattīstās līdz pat vecumam, bet dažiem pacientiem tā attīstās jauniem esot. Ja infekciju atbilstoši nekontrolē, tā turpinās bojāt plaušas un izraisīs turpmākas komplikācijas. Bramitob ir ieelpojams antibiotisks līdzeklis (tobramicīns), kas nonāk tieši plaušās un cīnās pret baktērijām, kas izraisa infekciju.
Bramitob paredzēts lietošanai tikai pacientiem, kuri vecāki par 6 gadiem.
Lai panāktu labākos rezultātus, lūdzu, centieties lietot šīs zāles, kā norādīts.
2. Kas Jums jāzina pirms Bramitob lietošanas
Nelietojiet Bramitob šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret tobramicīnu, jebkuru citu aminoglikozīdu grupas antibiotisko līdzekli vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jūs lietojat diurētiskos līdzekļus (urīndzenošas tabletes), kas satur furosemīdu vai etakrīnskābi (skatīt zemāk sadaļu „Citas zāles un Bramitob”).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Bramitob lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
Tobramicīns Bramitob sastāvā pieder zāļu grupai, kas atsevišķos gadījumos izraisa dzirdes zudumu, reiboni un nieru darbības traucējumus (skatīt arī 4.punktu „Iespējamās blakusparādības”). Ļoti svarīgi pastāstīt ārstam, ja kāds no šiem gadījumiem attiecas uz Jums:
ja pēc Bramitob lietošanas Jums rodas spiediena sajūta krūškurvī. Pirmā Bramitob deva Jums tiks lietota ārsta uzraudzībā, un ārsts pārbaudīs Jūsu plaušu darbību pirms devas lietošanas un pēc tās. Ja Jūs jau nelietojat bronhodilatatoru (piemēram, salbutamolu), ārsts var lūgt Jums lietot to pirms Bramitob lietošanas;
ja Jums jebkad agrāk ir bijuši neiromuskulāri traucējumi, piemēram, Parkinsona slimība vai citi traucējumi, kas izpaužas kā muskuļu vājums, tai skaitā myasthenia gravis;
ja Jums jebkad agrāk ir bijuši nieru darbības traucējumi. Pirms Bramitob lietošanas ārsts pārbaudīs, vai Jūsu nieres darbojas normāli, veicot asins vai urīna analīzes. Terapijas laikā ārsts šīs analīzes veiks atkārtoti;
ja Jums jebkad agrāk ir bijis troksnis ausīs, jebkādi citi dzirdes traucējumi vai reibonis. Ārsts var pārbaudīt Jūsu dzirdi pirms Bramitob terapijas sākuma un arī jebkurā brīdī terapijas laikā;
ja Jūs atklepojat asinis krēpās. Inhalējamās zāles var izraisīt Jums klepu un ārsts var lūgt Jums pārtraukt Bramitob lietošanu līdz krēpās vairs nav novērojamas asinis;
ja Jūs uztraucaties, ka Bramitob nav tik efektīvs, cik vajadzētu būt. Dažkārt baktērijas var izveidot rezistenci pret antibiotisko līdzekļu terapiju.
Citas zāles un Bramitob
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot.
Nelietojiet Bramitob, ja Jūs lietojat diurētiskos līdzekļus (urīndzenošas tabletes), kas satur furosemīdu vai etakrīnskābi.
Nelietojiet Bramitob, ja Jūs lietojat urīnvielu vai intravenozi ievadāmu mannītu (šīs zāles lieto hospitalizētiem pacientiem nopietnu traucējumu gadījumos).
Dažas zāles var kaitīgi ietekmēt nieres vai dzirdi, un tas var pasliktināties vienlaicīgas Bramitob lietošanas gadījumā.
Lūdzu pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat zāles, kas satur:
amfotericīnu B, cefalotīnu, ciklosporīnu, takrolimu, polimiksīnus;
platīnus saturošus savienojumus (piemēram, karboplatīns vai cisplatīns);
antiholīnesterāzes (piemēram, neostigmīns un piridostigmīns), botulīna toksīnu.
Ja tas attiecas uz Jums, Jums tas jāpārrunā ar ārstu.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Bramitob nedrīkst lietot grūtnieces, izņemot absolūtas nepieciešamības gadījumā atbilstoši ārsta ieskatiem.
Barošana ar krūti
Bramitob nedrīkst lietot mātes, kuras baro bērnu ar krūti, izņemot absolūtas nepieciešamības gadījumā atbilstoši ārsta ieskatiem. Var būt nepieciešams pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai arī pārtraukt Bramitob lietošanu. Lūdzu, konsultējieties ar ārstu, kas sniegs Jums padomu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Bramitob piemīt neliela ietekme uz spējām vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Retākos gadījumos Bramitob var Jums izraisīt reiboni. Šī iemesla dēļ, iespējams, ka Bramitob ietekmēs Jūsu spējas vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
3. Kā lietot Bramitob
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Nesajauciet un neatšķaidiet izsmidzinātājā Bramitob ar jebkurām citām zālēm.
Ja Jūs saņemat arī kādus citus terapijas veidus cistiskās fibrozes ārstēšanai, tie jāveic sekojošā secībā:
bronhodilatatori (piemēram, salbutamols), pēc tam
krūškurvja fizioterapija, pēc tam
citas inhalējamās zāles, pēc tam
Bramitob.
Konsultējieties arī ar ārstu par šo secību.
Bramitob jālieto tikai ar tīru, sausu PARI LC PLUS vai PARI LC SPRINT vairākkārtīgi lietojamu izsmidzinātāju (tikai Jūsu personīgai lietošanai) un atbilstošu kompresoru. Jautājiet ārstam vai fizioterapeitam, kādu kompresoru izmantot.
Vienas devas Bramitob flakons jāatver tieši pirms lietošanas. Neizlietotais šķīdums, kas nav izlietots uzreiz, nekavējoties jāiznīcina.
Devas
Visiem pacientiem, kuri vecāki par 6 gadiem, deva ir vienāda (viens 4 ml flakons).
28 dienas lietojiet divus vienas devas flakonus dienā. Viena flakona saturu inhalējiet no rīta un viena flakona saturu vakarā. Starp devām jāievēro 12 stundu ilgs starplaiks.
Pēc tam 28 dienas šīs zāles nav jālieto un tad jāuzsāk vēl viens 28 dienu cikls.
Ļoti svarīgi ir turpināt šo zāļu lietošanu divas reizes dienā visu 28 Jūsu terapijas dienu laikā un būtiski ir ievērot arī 28 dienu terapijas ciklu un 28 dienu starplaiku. Turpiniet lietot Bramitob šādā veidā, līdz ārsts Jums teiks pārtraukt šo zāļu lietošanu.
Norādījumi lietošanai
Bramitob ir paredzēts lietošanai ar izsmidzinātāju, nelietojiet to savādākā veidā.
Nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni pirms vienas devas flakona atvēršanas atbilstoši zemāk minētajiem norādījumiem.
Ielokiet vienas devas flakonu uz priekšu un atpakaļ (zīmējums A).
Rūpīgi atdaliet flakonu no blistera, sākot no augšas un pēc tam pa vidu (zīmējums B), atstājot pārējos flakonus blisterī.
Atveriet vienas devas flakonu, pagriežot augšdaļu, kā norāda bultiņa (zīmējums C).
Uzmanīgi iztukšojiet flakona saturu izsmidzinātāja krājtelpā (zīmējums D).
Ieslēdziet kompresoru.
Pārbaudiet vai no iemutņa izdalās viendabīga migliņa.
Stāviet vai sēdiet vertikālā pozīcijā, lai Jūs varētu normāli elpot.
Ielieciet iemutni starp zobiem un mēles virspusi. Elpojiet normāli, bet tikai caur muti (lietderīga var būt deguna aizspiešana). Cenšaties nenobloķēt iemutņa galu ar mēli.
Turpiniet tik ilgi, līdz Bramitob ir izlietots pilnībā. Tas parasti notiek 15 minūšu laikā.
Ja kāds Jūs iztraucē vai arī Jums uznāk klepus, vai ir nepieciešama atpūta terapijas laikā, izslēdziet kompresoru, lai saglabātu savas zāles. Kad Jūs esat gatavi atsākt terapiju, ieslēdziet atkal kompresoru.
Izsmidzinātāja un kompresora aprūpe
Lūdzu, ievērojiet ražotāja norādījumu par apiešanos ar izsmidzinātāju un kompresoru un to lietošanu.
Ja Jūs esat lietojis Bramitob vairāk nekā noteikts
Ja Jūs būsiet inhalējuši Bramitob vairāk nekā noteikts, Jums, iespējams, būs ļoti aizsmakusi balss. Pastāstiet par to ārstam pēc iespējas ātrāk.
Ja Jūs esat aizmirsis lietot Bramitob
Ja ir atlikušas vairāk kā 6 stundas līdz nākamās devas (flakona) lietošanai, lietojiet Bramitob tūlīt;
Ja ir atlikušas mazāk kā 6 stundas līdz nākamās devas (flakona) lietošanai, izlaidiet aizmirsto devu (flakonu).
Nākamo devu lietojiet parastajā laikā.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jūs neesat pārliecināts, kādas ir zemāk minētās blakusparādības, vaicājiet ārstam paskaidrot tās.
Saistībā ar Bramitob lietošanu ziņots par sekojošām blakusparādībām
Biežas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 10):
klepus, balss izmaiņas.
Retākas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 100):
galvassāpes, sēnīšinfekcija, mutes dobuma piena sēnīte (candida infekcija), vertigo, dzirdes zudums, samazināta spēja dzirdēt (hipoakūzija), izmainīts straujas izelpas tilpums, elpas trūkums, trokšņaina elpošana, asins atklepošana, sāpes rīklē vai mutē, produktīvs klepus, palielināts siekalu daudzums, mēles iekaisums, sāpes vēdera augšējā daļā, slikta dūša, izsitumi, vājums, diskomforta sajūta krūškurvī, sausas gļotādas, palielināta transamināžu (rādītājs, kas atspoguļo aknu darbību – nosaka ar asins analīžu palīdzību) aktivitāte.
Saistībā ar izsmidzināma tobramicīna lietošanu ziņots par sekojošām blakusparādībām
Retākas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 100):
klepus, rīkles aizmugurējās daļas iekaisums (faringīts), balss izmaiņas, elpas trūkums.
Retas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 1000):
laringīts (balss izmaiņas, ko pavada kakla iekaisums), apetītes zudums, reibonis, galvassāpes, balss zudums, troksnis ausīs, dzirdes zudums, bronhospazmas, diskomforta sajūta krūškurvī, plaušu darbības traucējumi, asins atklepošana, asiņošana no deguna, iesnas, astma, produktīvs klepus, garšas sajūtu traucējumi, čūla mutes dobumā, vemšana, slikta dūša, izsitumi, spēka zudums, drudzis, sāpes krūškurvī, sāpes, samazināti rādītāji plaušu analīzēs.
Ļoti retas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 10000):
sēnīšinfekcija, mutes dobuma piena sēnīte (candida infekcija), limfmezglu pietūkums, paaugstināta jutība, miegainība, ausu bojājumi, ausu sāpes, hiperventilācija, deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts), skābekļa deficīts asinīs un organisma audos (hipoksija), caureja, sāpes vēderā, nātrene, nieze, muguras sāpes, vājums.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Bramitob
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C).
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Transportēšanas nolūkos un gadījumā, ja Jums nav pieejams ledusskapis, vienas devas flakonus Jūs varat uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C ne ilgāk kā 3 mēnešus.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes pēc „EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Tikai vienreizējai lietošanai.
Bramitob drīkst lietot arī tad, ja šķīduma krāsa ir nedaudz mainījusies.
Pēc pirmās vienas devas flakona atvēršanas tas jālieto nekavējoties.
Pēc pirmās lietošanas reizes: nekavējoties iznīciniet izlietoto vienas devas flakonu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Bramitob satur
Aktīvā viela ir tobramicīns.
Katrs 4 ml vienas devas flakons satur 300 mg tobramicīna.
Citas sastāvdaļas ir nātrija hlorīds, sērskābe un nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai), un ūdens injekcijām.
Bramitob ārējais izskats un iepakojums
Bramitob ir dzidrs, dzeltenīgs šķīdums.
Jūsu Bramitob šķīdums izsmidzināšanai ir pieejams flakonos pa 4 ml. Katrā aizzīmogotā maisiņā ir 4 flakoni. Kartona kastītē ir 4, 16, 28 vai 56 flakoni.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Chiesi Pharmaceuticals GmbH, Gonzagagasse 16/16, 1010 Vienna, Austrija
Ražotājs
Chiesi Farmaceutici S.p.A., 96 Via San Leonardo, 43122 Parma, Itālija
Genetic S.p.A., Contrada Canfora, 84084 Fisciano – Salerno, Itālija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018.gada jūlijā.
SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018
11-0276/II/026
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bramitob 300 mg/4 ml šķīdums izsmidzināšanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs 4 ml vienas devas flakons satur 300 mg tobramicīna (Tobramycinum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums izsmidzināšanai.
Dzidrs, dzeltenīgs šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Pseudomonas aeruginosa izraisītas hroniskas elpceļu infekcijas ārstēšana pacientiem ar cistisko fibrozi, kuri vecāki par 6 gadiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Terapiju drīkst uzsākt ārsts, kuram ir pieredze cistiskās fibrozes ārstēšanā.
Devas
Ieteicamā deva pieaugušajiem un bērniem, kuri vecāki par 6 gadiem, ir viens vienas devas flakons (300 mg) divas reizes dienā (no rīta un vakarā), ko lieto 28 dienas ilgi. Starplaikam starp devu lietošanas reizēm jābūt 12 stundām. Pēc 28 dienu terapijas cikla ar Bramitob pacientiem terapija ir jāpārtrauc uz nākamajām 28 dienām. Jāievēro mainīgais 28 dienu terapijas cikls un 28 dienu cikls, nelietojot zāles (28 dienas lietojot zāles un 28 dienas nelietojot zāles).
Pediatriskā populācija
Bramitob efektivitāte un drošums nav pierādīts bērniem, kuri jaunāki par 6 gadiem.
Gados vecāki pacienti
Tobramicīns piesardzīgi jālieto gados vecākiem pacientiem, jo šiem pacientiem var būt iespējami nieru darbības traucējumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Tobramicīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar diagnosticētiem nieru darbības traucējumiem (vai nieru darbības traucējumu aizdomu gadījumā). Nefrotoksicitātes gadījumā jāpārtrauc Bramitob lietošana un to drīkst atsākt tikai tad, kad tobramicīna koncentrācija serumā ir mazāka par 2 mikrogrami/ml (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacienti ar aknu mazspēju
Pacientiem ar aknu mazspēju nav nepieciešams pielāgot Bramitob devu.
Deva netiek pielāgota atbilstoši ķermeņa masai. Visiem pacientiem jālieto viens Bramitob vienas devas flakons (300 mg tobramicīna) divas reizes dienā.
Tobramicīna terapija jāturpina cikliski un tā jāturpina tik ilgi, cik vien ārsts uzskata, ka Bramitob iekļaušana terapijas shēmā sniedz klīnisku ieguvumu. Ja novērojams klīnisks plaušu darbības pasliktinājums, jāapsver papildus antipseidomonāla terapija.
Lietošanas veids
Bramitob ir paredzēts tikai inhalācijām un to nedrīkst lietot parenterāli.
Vienas devas flakons jāatver tieši pirms lietošanas. Viss pāri palikušais šķīdums, kas nav izlietots, nekavējoties jāiznīcina un to nedrīkst lietot vēlāk.
Lietojot Bramitob, jāievēro vispārējās higiēnas prasības. Izmantotajām ierīcēm ir jābūt tīrām un tām jādarbojas nevainojami; izsmidzinātājs, kuru lieto personiskajām vajadzībām, jāuztur tīrs un tas regulāri jādezinficē.
Informāciju par izsmidzinātāja tīrīšanu un dezinfekciju, lūdzu, skatīt lietošanas instrukcijā, kas pievienota izsmidzinātājam.
Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par pareizu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.
Maksimālā panesamā deva
Nav noteikta maksimālā panesamā Bramitob deva.
Norādījumi par flakona atvēršanu
Vienas devas flakons jāieloka uz abām pusēm.
Vienas devas flakons jāatdala no blistera, sākot no augšas un pēc tam pa vidu.
Vienas devas flakons jāatver, pagriežot augšdaļu, kā norāda bultiņa.
Nedaudz saspiežot vienas devas flakona sieniņas, ļaujiet zālēm izplūst izsmidzinātāja stikla caurulītē.
Vienas devas flakona saturs (300 mg) jāiepilda izsmidzinātājā un tas jāinhalē aptuveni 15 minūtes ilgi ar PARI LC PLUS vairākkārtīgi lietojamu izsmidzinātāju, kas aprīkots ar PARI TURBO BOY kompresoru (zāļu izsmidzināšanas ātrums ir 6,2 mg/min, kopējā piegādātā deva ir 92,8 mg, masas mediānais aerodinamiskais diametrs: D10 0,65 µm, D50 3,15 µm, D90 8,99 µm) vai PARI LC SPRINT, kas aprīkots ar kompresoru PARI BOY Sx (zāļu izsmidzināšanas ātrums ir 6,7 mg/min, kopējā piegādātā deva ir 99,8 mg, masas mediānais aerodinamiskais diametrs: D10 0,70 µm, D50 3,36 µm, D90 9,41 µm).
Bramitob pacientam jāinhalē, atrodoties vertikālā sēdus vai stāvus pozīcijā, normāli elpojot caur izsmidzinātāja iemutni. Deguna aizspiešana var palīdzēt pacientam elpot caur muti. Pacientam jāturpina arī standarta krūšu fizioterapija. Atbilstoši klīniskajai nepieciešamībai pacientam jāturpina lietot atbilstošus bronhodilatatorus. Pacientiem, kuri saņem vairākus dažādus respiratorās terapijas veidus, tās ieteicams veikt sekojošā secībā: bronhodilatatori, respiratorā fizioterapija, citas inhalējamās zāles un beigās jālieto Bramitob.
Bramitob nedrīkst sajaukt ar citām inhalējamām zālēm.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem aminoglikozīdu grupas līdzekļiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Vienlaicīga lietošana ar spēcīgiem diurētiskajiem līdzekļiem, piemēram, furosemīdu vai etakrīnskābi, kuri, kā pierādīts, ir ototoksiski.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Vispārīgi brīdinājumi
Tobramicīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar diagnosticētiem (vai aizdomām par) nieru, dzirdes, vestibulārajiem vai neiromuskulāriem traucējumiem, kā arī pacientiem ar smagu aktīvu hemoptīzi.
Pacientiem ar diagnosticētiem (vai aizdomām par) nieru darbības traucējumiem, kā arī pacientiem, kuriem nieru darbība sākotnēji ir normāla, bet terapijas laikā rodas nieru darbības traucējumi, rūpīgi jānovēro nieru un astotā smadzeņu (vestibulkohleārā) nerva darbība. Parādoties nieru, vestibulārajiem un/vai dzirdes traucējumu pazīmēm, jāpārtrauc šo zāļu lietošana vai arī jāpielāgo deva.
Tobramicīna koncentrācija serumā jānovēro tikai veicot asins analīzes no vēnām, bet ne no pirksta, jo tā nav validēta devu izvēles metode. Ir novērots, ka tobramicīna klātbūtne uz pirkstu ādas, lietojot šīs zāles un izsmidzinātāju, var uzrādīt kļūdaini palielinātu šo zāļu koncentrāciju serumā. Mazgājot rokas pirms analīžu veikšanas, nav iespējams pilnībā izvairīties no tobramicīna nokļūšanas asins analīžu paraugos.
Bronhospazmas
Inhalējot zāles, iespējamas bronhospazmas, un tas ir ziņots arī pēc tobramicīna izsmidzināšanai inhalācijas. Pirmā Bramitob deva jāievada medicīnas darbinieka uzraudzībā, pirms izsmidzināšanas lietojot bronhodilatatoru, ja tas ir iekļauts jau pacienta terapijas shēmā. Pirms un pēc izsmidzināšanas jānosaka FEV1 (forsētās izelpas tilpums). Ja pacientiem, kuri nelieto bronhodilatatorus, novērojami jebkādi norādījumi par terapijas izraisītām bronhospazmām, pārbaudes jāatkārto no jauna, lietojot bronhodilatatoru. Bronhospazmu parādīšanās, lietojot bronhodilatatoru, var liecināt par alerģisku reakciju. Tobramicīna lietošana jāpārtrauc, ja ir aizdomas par alerģisku reakciju. Bronhospazmas jāārstē atbilstošu klīniskajai situācijai.
Neiromuskulāri traucējumi
Pacientiem ar neiromuskulāriem traucējumiem, piemēram, Parkinsona slimību vai citiem stāvokļiem, kas izpaužas kā miastēnija, tajā skaitā myasthenia gravis, tobramicīns jālieto ar īpašu piesardzību, jo aminoglikozīdi var pasliktināt muskuļu vājumu, ko izraisa iespējamais neiromuskulārās funkcijas kurāres tipa efekts.
Nefrotoksicitāte
Lai gan nefrotoksicitāte ir saistīta ar parenterālu aminoglikozīdu terapiju, tobramicīna klīnisko pētījumu laikā nav novērota nefrotoksicitāte. Pacientiem ar diagnosticētiem (vai aizdomām par) nieru darbības traucējumiem šīs zāles jālieto ar piesardzību un jānovēro tobramicīna koncentrācija serumā, piemēram, jāveic analīzes, lai noteiktu līmeni serumā, pēc divām vai trīs devām, lai nepieciešamības gadījumā pielāgotu devu, kā arī ik pēc trīs līdz četrām dienām terapijas laikā. Gadījumā, ja novērojamas izmaiņas nieru darbībā, koncentrācija serumā jānosaka biežāk un jāpielāgo deva vai starplaiks starp devu lietošanas reizēm. Klīniskajos pētījumos netika iekļauti pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 2 mg/dl (176,8 µmol/l).
Līdzšinējā klīniskā pieredze iesaka noteikt nieru darbības sākuma rādītājus. Turklāt, nieru darbība periodiski jāpārvērtē, regulāri nosakot urīnvielas un kreatinīna līmeni vismaz reizi 6 pilnos tobramicīna terapijas ciklos (180 dienu terapija ar izsmidzināmo tobramicīnu). Ja novērojamas nefrotoksicitātes pazīmes, tobramicīna terapija jāpārtrauc un to drīkst atsākt tikai tad, kad tobramicīna minimālā koncentrācija serumā ir mazāka par 2 mikrogrami/ml. Tobramicīna terapiju drīkst atsākt tikai pēc ārsta ieteikuma. Pacienti, kuri vienlaicīgi saņem parenterālu aminoglikozīdu terapiju, rūpīgi jānovēro, jo pastāv kumulatīvās toksicitātes risks.
Nieru darbības novērošana ir īpaši svarīga gados vecākiem pacientiem, jo šiem pacientiem ir iespējami nieru darbības traucējumi, kas var nebūt nosakāmi regulārās pārbaudēs, piemēram, nosakot urīnvielas līmeni asinīs vai kreatinīna līmeni serumā. Lietderīgāka var būt kreatinīna klīrensa noteikšana.
Jāveic urīna analīzes, lai noteiktu palielinātu olbaltumvielu, šūnu un cilindru izdalīšanos. Periodiski jānosaka kreatinīna līmenis serumā vai arī kreatinīna klīrenss (ieteicams attiecībā uz urīnvielas koncentrāciju asinīs).
Ototoksicitāte
Saistībā ar parenterāli lietojamu aminoglikozīdu lietošanu ir ziņots par ototoksicitāti, kas izpaužas kā dzirdes un vestibulārā toksicitāte. Vestibulārā toksicitāte var izpausties kā vertigo, ataksija vai reibonis.
Kontrolētu tobramicīna klīnisko pētījumu laikā novērota mērena hipoakūzija un vertigo, turpretim citos kontrolētos klīniskajos pētījumos ar izsmidzināmo tobramicīnu saturošām zālēm netika novērota dzirdes toksicitāte (kas tika definēta kā sūdzības par dzirdes zudumu vai arī dzirdes novērtējums).
Atklāta tipa pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē dažiem pacientiem, kuriem anamnēzē vai vienlaicīgi ir veikta ilgstoša intravenoza aminoglikozīdu ievadīšana, novērots dzirdes zudums.
Ārstam jāapsver iespēja, ka aminoglikozīdi var izraisīt vestibulāro un auss gliemeža toksicitāti, un visas Bramitob terapijas laikā jākontrolē dzirdes funkcijas. Pacientiem ar predisponējošiem riska faktoriem, kuriem anamnēzē ir ilgstoša sistēmiska terapija ar aminoglikozīdiem, pirms tobramicīna terapijas sākuma būtu jāapsver dzirdes funkcijas pārbaude. Gadījumā, ja novērojams troksnis ausīs (tinnīts), jāievēro piesardzība, jo tas ir ototoksicitātes simptoms. Ja pacients aminoglikozīdu terapijas laikā sūdzas par troksni ausīs vai dzirdes zudumu, ārstam jāapsver nepieciešamība veikt dzirdes funkcijas pārbaudi. Ja iespējams, pacientiem, kuri lieto zāles ilgāku laiku un tādejādi ir pakļauti īpaši augstam ototoksicitātes riskam, ieteicams veikt regulāras audiogrammas. Pacienti, kuri vienlaicīgi saņem arī parenterālu aminoglikozīdu terapiju, atbilstoši klīniski jānovēro, ņemot vērā kumulatīvās toksicitātes risku.
Hemoptīze
Izsmidzināmo šķīdumu inhalācija var izraisīt klepus refleksu. Pacientiem ar aktīvu smagu hemoptīzi izsmidzināmā tobramicīna lietošana pieļaujama tikai tad, ja iespējamais ieguvums no terapijas pārsniedz turpmākas asiņošanas iespējamo risku.
Mikrobu rezistence
Klīniskajos pētījumos dažiem pacientiem, kuri saņēma inhalējamo tobramicīnu, novēroja palielinātu aminoglikozīdu minimālo inhibējošo koncentrāciju pret pētītajiem P. aeruginosa izolātiem. Pastāv teorētisks risks, ka pacientiem, kuri saņem izsmidzināmo tobramicīnu, var attīstīties P. aeruginosa izolātu rezistence pret intravenozi ievadāmo tobramicīnu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos nav iegūti dati par pacientiem ar Burkholderia cepacia infekciju.
Informāciju attiecībā uz grūtniecību un zīdīšanu skatīt 4.6. apakšpunktā.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Jāizvairās no Bramitob vienlaicīgas vai secīgas lietošanas ar citiem potenciāli nefrotoksiskiem vai ototoksiskiem līdzekļiem. Daži diurētiskie līdzekļi var pastiprināt aminoglikozīdu toksicitāti, tādējādi ietekmējot antibiotisko līdzekļu koncentrāciju serumā un audos. Bramitob nedrīkst lietot vienlaicīgi ar furosemīdu, etakrīnskābi, urīnvielu vai intravenozi ievadāmu mannītu.
Citas zāles, par kurām ziņots, ka tās palielina parenterāli ievadāmu aminoglikozīdu grupas līdzekļu izraisīto toksicitātes risku: amfotericīns B, cefalotīns, ciklosporīns, takrolims, polimiksīni (palielināts nefrotoksicitātes risks); platīnu saturoši savienojumi (palielināts nefrotoksicitātes un ototoksicitātes risks).
Antiholīnesterāzes, botulīna toksīns: šo līdzekļu neiromuskulāro efektu dēļ jāizvairās tos lietot vienlaicīgi ar tobramicīnu.
Cita
Klīniskajos pētījumos, lietojot tobramicīnu vienlaicīgi ar dornāzi alfa, mukolītiskiem līdzekļiem, β agonistiem, inhalējamiem kortikosteroīdiem un citiem perorālajiem vai parenterālajiem antipseidomonālajiem antibiotiskajiem līdzekļiem, pacientiem novēroja blakusparādības, kas bija līdzīgas kontroles grupas pacientiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Bramitob nedrīkst lietot grūtnieces un mātes, kuras baro bērnu ar krūti, izņemot gadījumus, kad iespējamais ieguvums mātei pārsniedz risku auglim vai bērnam.
Grūtniecība
Nav pietiekamu datu par inhalējamā tobramicīna lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem nav novērota teratogēna tobramicīna iedarbība (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tomēr, aminoglikozīdi var izraisīt augļa bojājumu (piemēram, iedzimtu kurlumu), ja grūtniecēm tiek sasniegta liela sistēmiskā koncentrācija. Ja Bramitob lieto grūtniecības laikā vai arī grūtniecība iestājas Bramitob lietošanas laikā, grūtniecei jābūt informētai par iespējamo kaitējumu auglim.
Barošana ar krūti
Sistēmiski lietots tobramicīns izdalās mātes pienā. Nav zināms, vai inhalējamā tobramicīna lietošanas gadījumā koncentrācija serumā būs tik liela, lai to būtu iespējams noteikt mātes pienā. Ņemot vērā iespējamo tobramicīna ototoksicitātes un nefrotoksicitātes risku jaundzimušajam, jāpieņem lēmums pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai arī pārtraukt Bramitob terapiju.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Bramitob piemīt neliela ietekme uz spējām vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ņemot vērā, ka iespējams reibonis vai vertigo, pacientiem, kuri grasās vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus, jābūt piesardzīgiem.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Kontrolētos klīniskajos pētījumos (4) un nekontrolētā klīniskajā pētījumā (1) ar Bramitob (kas aptvēra 565 pacientus) visbiežākās blakusparādības bija saistītas ar elpošanas sistēmas traucējumiem (klepus un disfonija).
Blakusparādības, par kurām ziņots klīnisko pētījumu laikā (skatīt zemāk), ir klasificētas sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Orgānu sistēma
Blakusparādība
Sastopamības biežums
Infekcijas un infestācijas
Sēnīšinfekcija, mutes dobuma kandidoze
Retāk
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes
Retāk
Ausu un labirinta bojājumi
Vertigo, hipoakūzija, neirosensors kurlums (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Retāk
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Klepus, disfonija
Bieži
Samazināts forsētās izelpas tilpums, elpas trūkums, trokšņi plaušās, hemoptīze, orofaringeālas sāpes, produktīvs klepus
Retāk
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Pastiprināta siekalu izdalīšanās, glosīts, sāpes vēdera augšējā daļā, slikta dūša
Retāk
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi
Retāk
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Astēnija, diskomforta sajūta krūškurvī, sausas gļotādas
Retāk
Izmeklējumi
Paaugstināts transamināžu līmenis
Retāk
Kontrolētos klīniskajos pētījumos ar citām tobramicīnu saturošām zālēm, disfonija (attiecīgi 13 % tobramicīna grupā un 7 % kontroles grupā) un tinnīts (attiecīgi 3 % tobramicīna grupā un 0 % kontroles grupā) bija vienīgās ziņotās blakusparādības, kas radās ievērojami biežāk tobramicīna lietotājiem. Tinnīta gadījumi bija pārejoši un izzuda tobramicīna terapijas laikā, un tie nebija saistīti ar pastāvīgu dzirdes zudumu dzirdes pārbaudēs. Tinnīta rašanās risks nepalielinājās atkārtotu tobramicīna terapijas ciklu gadījumā.
Papildus blakusparādības, no kurām dažas ir parastās esošās slimības sekas, bet tomēr bija saistītas ar trobramicīna lietošanu, nav iespējams izslēgt: krēpu krāsas izmaiņas, elpceļu infekcija, mialģija, deguna polipi un vidusauss iekaisums.
Papildus, apkopotie pēcreģistrācijas dati par izsmidzināmu tobramicīnu saturošām zālēm liecina par sekojošām blakusparādībām (sastopamības biežuma klasifikācija tāda pati kā minēts iepriekš):
Orgānu sistēma
Blakusparādība
Sastopamības biežums
Infekcijas un infestācijas
Laringīts
Reti
Sēnīšinfekcija, mutes dobuma kandidoze
Ļoti reti
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Limfadenopātija
Ļoti reti
Imūnās sistēmas traucējumi
Paaugstināta jutība
Ļoti reti
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Anoreksija
Reti
Nervu sistēmas traucējumi
Reibonis, galvassāpes, afonija
Reti
Miegainība
Ļoti reti
Ausu un labirinta bojājumi
Tinnīts, dzirdes zudums (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Reti
Ausu bojājumi, ausu sāpes
Ļoti reti
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Klepus, faringīts, disfonija, elpas trūkums
Retāk
Bronhospazmas, diskomforta sajūta krūškurvī, plaušu darbības traucējumi, hemoptīze, asiņošana no deguna, rinīts, astma, produktīvs klepus
Reti
Hiperventilācija, hipoksija, sinusīts
Ļoti reti
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Garšas sajūtu izmaiņa, čūla mutes dobumā, vemšana, slikta dūša
Reti
Caureja, sāpes vēderā
Ļoti reti
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi
Reti
Nātrene, nieze
Ļoti reti
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muguras sāpes
Ļoti reti
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Astēnija, drudzis, sāpes krūškurvī, sāpes
Reti
Savārgums
Ļoti reti
Izmeklējumi
Samazināti rādītāji plaušu analīzēs
Reti
Atvērta tipa pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē dažiem pacientiem, kuri iepriekš ilgstoši vai vienlaicīgi lietojuši intravenozi ievadāmus aminoglikozīdu grupas līdzekļus, ziņots par dzirdes zudumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Parenterāla aminoglikozīdu lietošana ir saistīta ar paaugstinātas jutības reakcijām, ototoksicitāti un nefrotoksicitāti (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Inhalējot tobramicīnam ir zema sistēmiskā biopieejamība. Aerosola pārdozēšanas gadījumā iespējams stiprs aizsmakums.
Nejaušas Bramitob norīšanas gadījumā pārdozēšana ir maz ticama, jo veselā kuņģa – zarnu traktā tobramicīns uzsūcas slikti.
Neuzmanīgas Bramitob intravenozas ievadīšanas gadījumā iespējamas parenterālas tobramicīna pārdozēšanas pazīmes un simptomi, piemēram, reibonis, troksnis ausīs, vertigo, dzirdes zudums, elpošanas nomākums un/vai neiromuskulāra blokāde un nieru darbības traucējumi.
Ārstēšana
Akūta pārdozēšana jāārstē, nekavējoties pārtraucot Bramitob lietošanu, un jāveic nieru darbības pārbaude. Pārdozēšanas novērošanai lietderīgi var būt noteikt tobramicīna koncentrāciju plazmā. Pārdozēšanas gadījumā jāapsver zāļu mijiedarbības (ar Bramitob vai citu zāļu eliminācijas izmaiņām) iespēja.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: aminoglikozīdu antibakteriālie līdzekļi, citi aminoglikozīdi.
ATĶ kods: J01GB01
Darbības mehānisms
Tobramicīns ir aminoglikozīdu grupas antibiotisks līdzeklis, kas veidots no Streptomyces tenebrarius. Tas iedarbojas, primāri traucējot olbaltumvielu sintēzi, kas izraisa šūnu membrānas caurlaidības traucējumus, progresīvu šūnas sieniņas noārdīšanos un iespējamu šūnas bojāeju. Tobramicīns ir baktericīds koncentrācijā, kas ir vienāda vai nedaudz lielāka par inhibējošo koncentrāciju.
Robežkoncentrācijas
Noteiktās robežkoncentrācijas parenterālas tobramicīna lietošanas gadījumā nav piemērojamas šo zāļu inhalācijām. Cisitiskās fibrozes (CF) gadījumā krēpām piemīt nomācoša iedarbība uz izsmidzināmo aminoglikozīdu lokālo bioloģisko aktivitāti. Šī iemesla dēļ ir nepieciešama apmēram desmit līdz divdesmit piecas reizes lielāka izsmidzināmā tobramicīna koncentrācija krēpās nekā minimālā inhibējošā koncentrācija (MIK), lai attiecīgi nomāktu P. aeruginosa augšanu un samazinātu baktericīdo aktivitāti. Kontrolētos klīniskajos pētījumos 90 % pacientu, kuri saņēma tobramicīnu sasniedza 10 reizes lielāku koncentrāciju krēpās nekā lielākā P. aeruginosa MIK, kas iegūta pacientiem un 84 % pacientu sasniedza 25 reizes lielāku koncentrāciju nekā MIK. Klīniskā efektivitāte joprojām tiek sasniegta vairumam pacientu, kuriem kultivētās sugas ar MIK ir virs parenterālās robežkoncentrācijas.
Jutība
Tā kā, lietojot izsmidzinot, nav standarta jutības robežkoncentrāciju, jāievēro piesardzība, nosakot, kuri organismi ir jutīgi vai nejutīgi pret izsmidzināmo tobramicīnu.
Klīniskajos pētījumos ar inhalējamo tobramicīnu vairumam pacientu (88%) ar P. aeruginosa izolātiem un tobramicīna MIK < 128 mikrogrami/ml sākuma stadijā novēroja plaušu darbības uzlabošanos pēc tobramicīna lietošanas. Pacientiem ar P. aeruginosa izolātiem un MIK sākuma stadijā ≥ 128 mikrogrami/ml klīniskā atbildes reakcija ir mazāk iespējama.
Pamatojoties uz in vitro datiem un/vai klīnisko pētījumu datiem, sagaidāms, ka mikroorganismi, kas saistīti ar plaušu infekciju cistiskās fibrozes gadījumā, uz tobramicīna terapiju reaģēs sekojoši:
Jutīgi
Pseudomonas aeruginosa
Haemophilus influenzae
Staphylococcus aureus
Nejutīgi
Burkholderia cepacia
Stenotrophomonas maltophilia
Alcaligenes xylosoxidans
Tobramicīna lietošana klīniskajos pētījumos liecina par nelielu, bet skaidru tobramicīna, amikacīna un gentamicīna pētīto P. aeruginosa izolātu minimālās inhibējošās koncentrācijas palielināšanos. Katri papildus 6 terapijas mēneši pakāpeniski palielināja to līdzīgi, kā tas tika novērots 6 mēnešu ilgos kontrolētos pētījumos. Galvenais aminoglikozīdu rezistences mehānisms, kas novērots P. aeruginosa (nodalot no hroniskiem CF infekcijas pacientiem), ir necaurlaidība, kas definēta kā vispārīgs jutības zudums pret visiem aminoglikozīdiem. Pierādīts, ka P. aeruginosa (nodalot no hroniskiem CF infekcijas pacientiem) piemīt adaptīva aminoglikozīdu rezistence, kas izpaužas kā jutības atgriešanās, pārtraucot antibiotisko līdzekļu lietošanu.
Cita informācija
Kontrolētos klīniskajos pētījumos Bramitob terapija tika veikta mainīgos ciklos, kā aprakstīts iepriekš, un rezultātā uzlabojās plaušu darbība un rezultāti saglabājās virs sākuma stadijas visas terapijas un 28 dienu bez terapijas laikā.
Nav pierādījumu, ka pacientiem, kuri ārstēti ar tobramicīnu līdz pat 18 mēnešiem ilgi, būtu lielāks B. cepacia, S. maltophilia vai A. Xylosoxidans inficēšanās risks salīdzinājumā ar pacientiem, kuri nesaņem tobramicīnu. Pacientiem, kuri saņēma tobramicīnu, krēpās biežāk konstatēja Aspergillus sugas, tomēr klīniskās sekas, piemēram, alerģiska bronhopulmonāla aspergiloze (ABPA), tika ziņotas retāk un sastopamības biežums bija tāds pats kā kontroles grupā.
Pediatriskā populācija
Klīniskajos pētījumos nav iegūti dati par pacientiem, kuri jaunāki par 6 gadiem.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās un izkliede
Pēc iekšķīgas lietošanas tikai 0,3 – 0,5 % zāļu ir konstatēts urīnā, lai pierādītu sistēmisko uzsūkšanos. Pēc ievadīšanas ar izsmidzinātāju 6 pacientiem ar cistisko fibrozi, vidējā absolūtā biopieejamība bija apmēram 9,1 % no lietotās devas. Tobramicīna sistēmiskā uzsūkšanās ir ļoti maza, ja to lieto inhalējamā aerosola veidā, ar ierobežotu inhalēto zāļu uzsūkšanos sistēmiskajā asinsritē. Ir sagaidāms, ka aptuveni 10 % no sākotnēji izsmidzinātās zāļu devas nogulsnēsies plaušās un atlikušie 90 % vai nu paliks izsmidzinātājā, uzkrāsies mutes dobumā un tiks norītas, vai arī izdalīsies gaisā.
Koncentrācija krēpās
Desmit minūtes pēc pirmās 300 mg Bramitob devas inhalācijas vidējā tobramicīna koncentrācija krēpās bija 695,6 mikrogrami/g (robežās no 36 līdz 2638 mikrogrami/g). Tobramicīns neuzkrājas krēpās; pēc 20 nedēļu Bramitob terapijas vidējā tobramicīna koncentrācija krēpās 10 minūtes pēc inhalācijas bija 716,9 mikrogrami/g (robežās no 40 līdz 2530 mikrogrami/g). Ir novērota liela tobramicīna krēpu koncentrācijas svārstība starp pacientiem. Divu stundu laikā pēc inhalācijas tobramicīna koncentrācija krēpās samazinās par aptuveni 14 %, salīdzinājumā ar to, kas novērota 10 minūtes pēc inhalācijas.
Koncentrācija serumā
Vienu stundu pēc vienas 300 mg Bramitob devas inhalācijas pacientiem ar cistisko fibrozi mediānā tobramicīna koncentrācija serumā bija 0,68 mikrogrami/ml (robežās no 0,06 līdz 1,89 mikrogrami/ml). Pēc 20 nedēļu tobramicīna terapijas mediānā tobramicīna koncentrācija serumā vienu stundu pēc inhalācijas bija 1,05 mikrogrami/ml (robežās no zem nosakāmā limita līdz 3,41 mikrogrami/ml).
Eliminācija
Nav pētīta inhalējamā tobramicīna eliminācija.
Pēc intravenozas ievadīšanas sistēmiski uzsūktais tobramicīns tiek izvadīts galvenokārt glomerulārās filtrācijas ceļā. Tobramicīna seruma eliminācijas pusperiods ir aptuveni 2 stundas. Mazāk kā 10 % tobramicīna saistās ar plazmas olbaltumvielām.
Neuzsūktais tobramicīna daudzums visdrīzāk tiek izvadīts ar atklepotām krēpām.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos mērķorgāni ir nieres un vestibulārais aparāts un ausu gliemezis. Parasti nefrotoksicitātes un ototoksicitātes pazīmes un simptomi ir novērojami lielas tobramicīna sistēmiskās koncentrācijas gadījumā, ko nav iespējams panākt, inhalējot ieteicamās klīniskās devas.
Neklīniskajos pētījumos, lietojot tobramicīnu inhalāciju veidā 28 dienas pēc kārtas, novēroja vidēji smagas, nespecifiskas un pilnībā atgriezeniskas (pārtraucot terapiju) elpošanas ceļu kairinājuma pazīmes un nieru toksicitātes pazīmes, lietojot lielas devas.
Nav veikti reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar inhalējamo tobramicīnu, bet subkutāna līdz pat 100 mg/kg dienā devu ievadīšana organoģenēzes periodā žurkām nebija teratogēna. Trušiem subkutāna 20 – 40 mg/kg lielu devu ievadīšana izraisīja toksicitāti mātītei un abortus bez teratogenitātes pazīmēm.
Ņemot vērā datus, kas iegūti pētījumos ar dzīvniekiem, nav iespējams izslēgt toksicitātes (piemēram, ototoksicitātes) risku prenatālas iedarbības gadījumā.
Nav pierādīts, ka tobramicīns ir genotoksisks.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hlorīds
Sērskābe (pH pielāgošanai)
Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
Pēc pirmās vienas devas flakona atvēršanas: izlietot nekavējoties.
Uzglabāšanas laiks lietojot: Bramitob maisiņus (neatvērtus vai atvērtus) var uzglabāt līdz 3 mēnešiem temperatūrā līdz 25 °C.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C).
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Bramitob šķīdums parasti ir dzeltenīgā krāsā; iespējamas arī nelielas krāsas izmaiņas, kas neliecina par nekādu zāļu aktivitātes zudumu, ja šīs zāles ir uzglabātas kā norādīts.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Šīs zāles ir pieejamas vienas devas polietilēna flakonos pa 4 ml, aizzīmogotos maisiņos pa 4 vienas devas flakoniem.
Kartona kastītē ir 4, 16, 28 vai 56 flakoni.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Tikai vienreizējai lietošanai.
Pēc pirmās vienas devas flakona atvēršanas tas jālieto nekavējoties. Nekavējoties iznīciniet izlietoto vienas devas flakonu.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Chiesi Pharmaceuticals GmbH, Gonzagagasse 16/16, 1010 Vienna, Austrija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
11-0276
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2011.gada 28.jūlijs.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016.gada 5.aprīlis.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2018.gada jūlijs.
SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018
11-0276/II/026
EQ PAGE 1
