Berlipril 10 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargāti no mitruma.
Enalaprili maleas
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
01-0461-04
01-0461
Menarini-Von Heyden GmbH, Germany; Berlin-Chemie AG, Germany
14-MAR-07
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
10 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Berlin-Chemie AG (Menarini Group), Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Berlipril 10 mg tabletes
Enalaprili maleas
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Berlipril 10 mg un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Berlipril 10 mg lietošanas
3. Kā lietot Berlipril 10 mg
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Berlipril 10 mg
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Berlipril 10 mg un kādam nolūkam to lieto
Berlipril 10 mg sastāvā ir aktīvā viela enalaprila maleāts. Tas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par AKE inhibitoriem jeb angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem.
Berlipril 10 mg lieto:
- paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai;
- sirds mazspējas (sirdsdarbības pavājināšanās) ārstēšanai. Tās var mazināt nepieciešamību doties uz slimnīcu un palīdzēt pacientiem dzīvot ilgāk;
- sirds mazspējas veidošanās novēršanai. Sirds mazspējas pazīmes var būt šādas: elpas trūkums, nogurums pēc vieglām fiziskām aktivitātēm (piemēram, pēc pastaigas), potīšu un pēdu pietūkums.
Šīs zāles paplašina Jūsu asinsvadus, tā pazeminot asinsspiedienu. Šīs zāles parasti iedarbojas vienas stundas laikā, un to darbība ilgst vismaz 24 stundas. Dažiem cilvēkiem var būt nepieciešams lietot zāles vairākas nedēļas, līdz tiek sasniegta vislabākā asinsspiediena kontrole.
2. Kas Jums jāzina pirms Berlipril 10 mg lietošanas
Nelietojiet Berlipril 10 mg šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret enalaprila maleātu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
- ja Jums kādreiz bijusi alerģiska reakcija pret kādu no AKE inhibitoriem – zālēm, kas līdzīgas šīm zālēm,
- ja Jums kādreiz bijusi sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska, kas apgrūtinājusi rīšanu vai elpošanu (angioedēma), un nav bijis zināms tās rašanās iemesls, vai arī tā bijusi pārmantota,
- ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai,
- ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus (vēlams izvairīties no Berlipril 10 mg lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt sadaļu “Grūtniecība”).
Nelietojiet šīs zāles, ja uz Jums attiecas kaut kas no iepriekš minētā. Neskaidrību gadījumā pirms šo zāļu lietošanas aprunājieties ar ārstu vai farmaceitu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Berlipril 10 mg lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pastāstiet savam ārstam
- ja Jums ir sirds slimība,
- ja Jums ir asins plūsmas traucējumi galvas smadzenēs,
- ja Jums ir izmaiņas asinsainā, piemēram, samazināts vai stipri samazināts balto asinsķermenīšu skaits (neitropēnija/agranulocitoze), samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija) vai samazināts sarkano asinsķermenīšu skaits (anēmija).
- ja Jums ir aknu slimība,
- ja Jums ir nieru slimība (arī veikta nieru pārstādīšana). Tas var izraisīt kālija līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas var būt nopietni. Ja nepieciešams, Jūsu ārsts Berlipril 10 mg devu pielāgos vai regulāri pārbaudīs kālija līmeni Jūsu asinīs,
- ja Jums veic dialīzi,
- ja jums nesen bijusi ļoti slikta dūša (pārmērīga vemšana) vai stipra caureja,
- ja ievērojat mazsāls diētu, lietojat kāliju saturošus uztura bagātinātājus, kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus vai kāliju saturošus sāls aizstājējus,
- ja Jums ir vairāk nekā 70 gadu,
- ja slimojat ar cukura diabētu. Jums regulāri jāpārbauda glikozes līmenis asinīs (tas nedrīkst būt pazemināts), it sevišķi pirmajā ārstēšanās mēnesī. Arī kālija līmenis asinīs var būt paaugstināts,
- ja sākas nepārejošs, sauss klepus,
- ja Jums kādreiz bijusi alerģiska reakcija – sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska, kas apgrūtinājusi rīšanu vai elpošanu. Jāņem vērā, ka pacientiem ar melnu ādas krāsu šādas reakcijas pret AKE inhibitoriem var būt biežāk,
- ja Jums ir pazemināts asinsspiediens (Jūs to sajutīsit kā ģīboni vai reiboni, it īpaši pieceļoties),
- ja Jums ir noteikta saistaudu slimība, kas skar asinsvadus (piemēram, sistēmas sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts vai sklerodermija), ja Jūs lietojat imūno sistēmu nomācošas zāles, allopurinolu (zāles podagras ārstēšanai), prokaīnamīdu (zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai), litiju (zāles noteikta veida depresijas ārstēšanai) vai arī kādu iepriekš minēto zāļu kombināciju,
ja Jūs tiekat ārstēts ar kādu no zemāk minētajām zālēm, Jums ir palielināts angioedēmas risks (straujš zemādas audu pietūkums, piemēram, rīkles apvidū):
sirolims, everolims un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei (bieži lieto, lai izvairītos no transplantēto orgānu atgrūšanas),
alteplāze (zāles, ko izmanto asins trombu šķīdināšanai),
- ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Berlipril 10 mg šādos gadījumos”.
Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Šo zāļu lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, un tās nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo zāļu lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt sadaļu „Grūtniecība”).
Jāņem vērā, ka pacientiem ar melnu ādas krāsu šo zāļu ietekme uz asinsspiediena pazemināšanos ir mazāka nekā citu rasu pārstāvjiem.
Neskaidrību gadījumā pirms šo zāļu lietošanas aprunājieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja Jums jāveic kāda procedūra
Ja Jums jāveic kāda no tālāk minētajām procedūrām, pastāstiet savam ārstam, ka lietojat Berlipril 10 mg:
ķirurģiska operācija vai anestēzijas izmantošana (arī pie zobārsta),
ZBL aferēze (ārstnieciska procedūra, lai izvadītu holesterīnu no asinīm),
desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu indi,
Ja Jums jāveic kāda no iepriekš minētajām procedūrām, pirms procedūras aprunājieties ar savu ārstu vai zobārstu.
Bērni un pusaudži
Ir maz datu par enalaprila maleāta lietošanu bērniem ar paaugstinātu asinsspiedienu. Nav ziņu par lietošanu citiem mērķiem. Pieejami dati par panesamību un efektivitāti, tikai lietojot enalaprila maleātu par 6 gadiem vecākiem bērniem paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, tāpēc Berlipril 10 mg iesaka bērniem tikai šīs slimības ārstēšanai.
Jaundzimušos un bērnus ar nieru slimību nedrīkst ārstēt ar Berlipril 10 mg.
Citas zāles un Berlipril 10 mg
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Tas ir nepieciešams, jo Berlipril 10 mg var ietekmēt citu zāļu darbību, kā arī dažas citas zāles var ietekmēt Berlipril 10 mg darbību.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus.
Sevišķi svarīgi pastāstīt ārstam vai farmaceitam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm:
- zāles, ko bieži lieto, lai izvairītos no transplantēto orgānu atgrūšanas (sirolims, everolims un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”,
zāles, ko izmanto asins trombu šķīdināšanai (trombolītiskos līdzekļus). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”,
citas zāles asinsspiediena pazemināšanai (beta-blokatorus), nitroglicerīnu un citus nitrātus vai citas urīndzenošas zāles (diurētiskus līdzekļus),
Ja Jūs lietojat angiotenzīna II receptoru blokatorus (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Berlipril 10 mg šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”),
- kāliju saturošas zāles (arī diētiskus sāls aizstājējus), citas zāles, kas var palielināt kālija līmeni organismā (tādas kā heparīns un antibiotikas ko-trimoksazols, zināms arī kā trimetoprims/sulfametoksazols),
- zāles cukura diabēta ārstēšanai (arī iekšķīgai lietošanai paredzētas pretdiabēta zāles un insulīnu),
- litiju (zāles noteikta veida depresijas ārstēšanai),
- zāles depresijas ārstēšanai (tricikliskos antidepresantus),
- zāles psihisku traucējumu ārstēšanai (antipsihotiskos līdzekļus),
- simpatomimētiskos līdzekļus (noteiktas zāles klepus vai saaukstēšanās ārstēšanai, kā arī svara samazināšanai),
- noteiktas zāles sāpju vai artrīta ārstēšanai (arī zelta preparātus),
- nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, arī COX-2 inhibitorus (zāles, kas mazina iekaisumu un var tikt lietotas sāpju atvieglošanai),
- aspirīnu (acetilsalicilskābi),
- alkoholu.
Neskaidrību gadījumā pirms Berlipril 10 mg lietošanas aprunājieties ar ārstu vai farmaceitu.
Berlipril 10 mg kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Uztura lietošana neietekmē Berlipril 10 mg uzsūkšanos organismā. Berlipril 10 mg tabletēm jāuzdzer glāze ūdens. Alkohols pastiprina AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo darbību.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Grūtniecība
Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Berlipril 10 mg lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks šo zāļu vietā lietot kādas citas zāles. Berlipril 10 mg lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, un tās nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo zāļu lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Tikko dzimuša zīdaiņa (dažas pirmās nedēļas pēc dzemdībām) un īpaši priekšlaicīgi dzimuša zīdaiņa barošana ar krūti nav ieteicama, ja lietojat šīs zāles. Gadījumā, ja barojat ar krūti vecāku zīdaini, ārsts Jums paskaidros, kāds ir ieguvums un risks, lietojot šīs zāles krūts barošanas laikā, salīdzinot ar citiem ārstēšanas veidiem.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Šo zāļu lietošanas laikā Jums var būt reibonis vai miegainība. Ja tā notiek, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus.
Berlipril 10 mg satur laktozi
Berlipril 10 mg sastāvā ir laktoze (piena cukurs). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Berlipril 10 mg
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ir ļoti svarīgi, lai Jūs turpinātu lietot šīs zāles tik ilgi, cik ārsts Jums parakstījis.
Nelietojiet vairāk tablešu, kā parakstīts.
Tabletes jānorij veselas (tās nedrīkst sasmalcināt vai sakošļāt), uzdzerot pietiekami daudz šķidruma (piemēram, glāzi ūdens). Berlipril 10 mg var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm. Dienā lietojamo daudzumu parasti lieto no rīta vienā reizē, taču to, ja nepieciešams, var arī dalīt uz pusēm un lietot no rīta un vakarā.
Tabletes dalīšana
Tableti var sadalīt vienādās devās. Novietojiet tableti ar dalījuma līniju uz augšu uz gludas un cietas virsmas. Pārdaliet tableti pa dalījuma līniju, uzspiežot uz tabletes ar abiem rādītājpirkstiem, kā parādīts attēlos (1. un 2.).
1. un 2. attēls. Berlipril tabletes dalīšana.
Paaugstināts asinsspiediens
- Parasti sākumdeva ir no 5 mg enalaprila maleāta līdz 20 mg enalaprila maleāta (atbilst 2 Berlipril 10 mg tabletēm) reizi dienā.
- Dažiem pacientiem var būt nepieciešama mazāka sākumdeva.
- Parastā deva ilgstošai lietošanai ir 20 mg enalaprila maleāta (atbilst 2 Berlipril 10 mg tabletēm) reizi dienā.
- Maksimālā deva ilgstošai lietošanai ir 40 mg enalaprila maleāta reizi dienā.
Sirds mazspēja
- Parasti sākumdeva ir pa 2,5 mg enalaprila maleāta reizi dienā.
- Jūsu ārsts pakāpeniski palielinās šo devu, līdz tiks sasniegta atbilstoša deva.
- Parastā deva ilgstošai lietošanai ir 20 mg enalaprila maleāta (atbilst 2 Berlipril 10 mg tabletēm) dienā. Šo devu var lietot vienā reizē vai sadalīt divām lietošanas reizēm.
- Maksimālā deva ilgstošai lietošanai ir 40 mg enalaprila maleāta dienā, kas sadalīta divām lietošanas reizēm.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Jūsu zāļu deva tiks pielāgota atbilstoši nieru darbībai:
- vidēji smagu nieru darbības traucējumu gadījumā ieteicamā deva ir 5 – 10 mg enalaprila maleāta (atbilst 1 Berlipril 10 mg tabletei) reizi dienā,
- smagu nieru darbības traucējumu gadījumā ieteicamā deva ir 2,5 mg enalaprila maleāta reizi dienā,
- ja Jums tiek veikta dialīze, ieteicamā deva ir 2,5 mg enalaprila maleāta reizi dienā. Dienās, kad netiek veikta dialīze, devu nosaka atbilstoši asinsspiediena pazeminājumam.
Gados vecāki cilvēki
Ārsts noteiks devu atbilstoši Jūsu nieru darbībai.
Devas bērniem
Ir maz pieredzes, lietojot Berlipril 10 mg paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai bērniem. Ja bērns var norīt tableti, devu ārsts pielāgo individuāli atbilstoši bērna ķermeņa masai un asinsspiedienam.
Ieteicamā sākumdeva ir:
- 2,5 mg enalaprila maleāta reizi dienā bērniem ar ķermeņa masu 20 – 50 kg;
- 5 mg enalaprila maleāta reizi dienā bērniem, kuri sver vairāk nekā 50 kg.
Turpmāk devu ārsts pielāgo bērna vajadzībām:
- maksimālā dienas deva 20 – 50 kg smagam bērnam – 20 mg enalaprila maleāta,
- maksimālā dienas deva bērnam, kurš sver vairāk nekā 50 kg, – 40 mg enalaprila maleāta.
Jaundzimušos (pāris pirmajās nedēļās pēc dzimšanas) un bērnus ar nieru slimībām nav ieteicams ārstēt ar šīm zālēm.
Ja esat lietojis Berlipril 10 mg vairāk nekā noteikts
Ja esat ieņēmis pārāk daudzBerlipril 10 mg, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties uz slimnīcu, līdzi ņemot šo zāļu iepakojumu.
Iespējami šādi simptomi: pirmsģīboņa sajūta vai reibonis (var būt pēkšņas vai stipras asinsspiediena pazemināšanās dēļ).
Ja esat aizmirsis lietot Berlipril 10 mg
Ja esat aizmirsis ieņemt tableti, izlaidiet aizmirsto devu.
Ieņemiet nākamo devu, kā parasti.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Berlipril 10 mg
Nepārtrauciet ārstēšanu ar šīm zālēm, ja vien ārsts Jums nav noteicis to darīt.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Tālāk aprakstītas blakusparādības, kas zināmas šīm zālēm.
Pārtrauciet Berlipril 10 mg lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja novērojat kādas no tālāk minētajām blakusparādībām:
sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūska, kas var apgrūtināt elpošanu vai rīšanu,
roku, pēdu vai potīšu tūska,
nātrene (sarkani ādas izsitumi).
Jāņem vērā, ka pacientiem ar melnu ādas krāsu šādas reakcijas var būt biežāk. Ja Jums ir aizdomas, ka sākas kāda no iepriekš minētajām ādas reakcijām, Jums nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana ar Berlipril 10 mg un jāsazinās ar savu ārstu.
Sākot šo zāļu lietošanu, iespējams vājums vai reibonis. Ja tā notiek, Jūs varat apgulties, lai atvieglotu stāvokli. Minētās blakusparādības izraisa asinsspiediena pazemināšanās. Stāvoklim vajadzētu uzlaboties, turpinot zāļu lietošanu. Lūdzu, aprunājieties ar savu ārstu, ja esat noraizējies.
Citas iespējamās blakusparādības
Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
- vājums vai reibonis,
- redzes miglošanās,
- klepus,
- slikta dūša.
Bieži (var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
- pazemināts asinsspiediens, sirdsdarbības ritma traucējumi, paātrināta sirdsdarbība, stenokardija jeb spiediena sajūta krūtīs,
- galvassāpes, ģībonis (sinkope),
- garšas sajūtas pārmaiņa, elpas trūkums (aizdusa),
- caureja, vēdersāpes, izsitumi,
- nogurums, depresija,
- alerģiska reakcija – ekstremitāšu, sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska, kas apgrūtina rīšanu vai elpošanu,
- paaugstināts kālija līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs (abus iespējams noteikt asins analīzēs).
Retāk (var skart ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):
- pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās, mainot pozu no guļus uz stāvus (ortostatiska hipotensija),
- paātrināta vai nevienmērīga sirdsdarbība (sirdsklauves),
- miokarda infarkts vai insults, domājams, pārmērīgas asinsspiediena pazemināšanās izraisīts, riska grupas pacientiem (pacientiem ar sirds un/vai galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem),
- anēmija (arī aplastiskā un hemolītiskā anēmija),
- apjukums, bezmiegs, miegainība, nervozitāte,
- ādas sajūtas – durstīšana vai nejutīgums,
- vertigo (rotēšanas sajūta),
- troksnis ausīs (tinnīts),
- iesnas, rīkles iekaisums un aizsmakums,
- krampjveida bronhu sašaurināšanās (bronhu spazmas), bronhiālā astma,
- palēnināta zarnu darbība (arī zarnu aizsprostošanās), aizkuņģa dziedzera iekaisums,
- vemšana, gremošanas traucējumi, aizcietējums, ēstgribas zudums, kuņģa kairinājums, sausa mute, kuņģa čūla (peptiska čūla),
- pastiprināta svīšana,
- nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja,
- nieze, nātrene,
- matu izkrišana,
- muskuļu krampji, sejas pietvīkums, slikta pašsajūta (savārgums), paaugstināta temperatūra (drudzis), impotence,
- pastiprināta olbaltumvielu izdalīšanās urīnā (to iespējams noteikt asins analīzēs),
- samazināts glikozes vai nātrija līmenis asinīs, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs (visus iespējams noteikt asins analīzēs).
Reti (var skart ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):
- Reino sindroms (asinsrites traucējumi plaukstās un pēdās, kad tās var kļūt vēsas un bālas).
- noteiktu asins šūnu skaita pārmaiņas, kā balto un sarkano asinsķermenīšu skaita samazināšanās, hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, hematokrīta līmeņa pazemināšanās, trombocītu skaita samazināšanās,
- kaulu smadzeņu nomākums, limfmezglu pietūkums,
- autoimūnas slimības,
- pārmainīti sapņi vai miega traucējumi,
- plaušu audu pārmaiņas (infiltrāti plaušās),
- deguna gļotādas iekaisums, alerģisks plaušu iekaisums (alerģisks alveolīts/eozinofīliska pneimonija),
- vaigu, smaganu, mēles, lūpu vai rīkles iekaisums,
- samazināta urīna izdalīšanās,
- erythema multiforme (smaga ādas reakcija),
- smagas ādas reakcijas, kā Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiska epidermas nekrolīze, kad ir ādas apsārtums, zvīņošanās, čūlu veidošanās, jēla āda, ādas virsējā slāņa atdalīšanās,
- aknu slimības, kā aknu darbības traucējumi, aknu mazspēja, aknu iekaisums, ādas vai acu baltumu dzelte, paaugstināts aknu enzīmu vai bilirubīna līmenis (tos iespējams noteikt asins analīzēs),
- krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem.
Ļoti reti (var skart ne vairāk kā 1 no 10000 cilvēkiem):
- zarnu tūska (zarnu angioedēma).
Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
- antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms, kā dēļ asinīs ir pazemināts nātrija līmenis (simptomi var būt nogurums, galvassāpes, slikta dūša, vemšana).
Ziņots par simptomu kompleksu, kas var ietvert dažas vai visas no tālāk minētajām blakusparādībam: drudzis, serozās membrānas iekaisums (serozīts), asinsvadu iekaisums (vaskulīts), muskuļu un locītavu sāpes/muskuļu un locītavu iekaisums (mialģija/miozīts, artralģija/artrīts) un noteiktu laboratorisko raksturlielumu pārmaiņas (pozitīvs ANA titrs, palielināts asins šūnu grimšanas ātrums, eozinofīlija un leikocitoze). Iespējami ādas izsitumi, jutība pret gaismu vai citas ādas reakcijas.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas iela 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Berlipril 10 mg
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Berlipril 10 mg satur
Aktīvā viela: Katra tablete satur 10 mg enalaprila maleāta.
Citas sastāvdaļas ir: laktozes monohidrāts, vieglais magnija karbonāts, želatīns, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, cietes nātrija glikolāts (A tips), magnija stearāts , brūnais dzelzs (II, III) oksīds (E172).
Berlipril 10 mg ārējais izskats un iepakojums
Gaiši brūnas, abpusēji mazliet izliektas tabletes ar nošķeltām malām un dalījuma līniju vienā pusē.
Berlipril 10 mg pieejamas iepakojumā pa 30, 50 vai 100 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
BERLIN-CHEMIE AG (MENARINI GROUP)
Glienicker Weg 125
12489 Berlin, Vācija
Ražotājs
Berlin-Chemie AG
Glienicker Weg 125
12489 Berlin, Vācija
vai
Menarini – Von Heyden GmbH
Leipziger Str. 7-13
01097 Dresden, Vācija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2017.
SASKAŅOTS ZVA 23-11-2017
PAGE
PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Berlipril 5 mg tabletes
Berlipril 10 mg tabletes
Berlipril 20 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Berlipril 5 mg
Katra tablete satur 5 mg enalaprila maleāta (enalaprili maleas).
Palīgviela ar zināmu iedarbību
Katrā tabletē ir 171 mg laktozes monohidrāta.
Berlipril 10 mg
Katra tablete satur 10 mg enalaprila maleāta (enalaprili maleas).
Palīgviela ar zināmu iedarbību
Katrā tabletē ir 166 mg laktozes monohidrāta.
Berlipril 20 mg
Katra tablete satur 20 mg enalaprila maleāta (enalaprili maleas).
Palīgviela ar zināmu iedarbību
Katrā tabletē ir 156 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete
Berlipril 5 mg
Gandrīz baltas, abpusēji mazliet izliektas tabletes ar nošķeltām malām un dalījuma līniju vienā pusē.
Berlipril 10 mg
Gaiši brūnas, abpusēji mazliet izliektas tabletes ar nošķeltām malām un dalījuma līniju vienā pusē.
Berlipril 20 mg
Gaiši sarkanas, abpusēji mazliet izliektas tabletes ar nošķeltām malām un dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
- Hipertensijas ārstēšana
- Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšana
- Simptomātiskas sirds mazspējas profilakse pacientiem ar asimptomātisku kreisā kambara disfunkciju (kreisā kambara izsviedes frakcija [KKIF] ≤ 35%)
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Deva jānosaka individuāli atbilstoši pacienta stāvoklim (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiediena atbildes reakcijai.
Uzturs neietekmē enalaprila maleāta uzsūkšanos.
Hipertensija
Sākumdeva ir no 5 mg līdz maksimāli 20 mg atkarībā no hipertensijas pakāpes un pacienta stāvokļa (skatīt tālāk). Berlipril lieto reizi dienā. Vieglas hipertensijas gadījumā ieteicamā sākumdeva ir 5‑10 mg. Pacientiem ar spēcīgi aktivētu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu (piemēram, ar renovaskulāru hipertensiju, sāls un/vai šķidruma deficītu, sirdsdarbības dekompensāciju vai smagu hipertensiju) var rasties pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pēc sākumdevas lietošanas. Šādiem pacientiem ieteicams lietot 5 mg vai mazāku sākumdevu, un terapija jāsāk medicīniskā uzraudzībā.
Iepriekšēja terapija ar lielām diurētiku devām var izraisīt šķidruma deficītu un hipotensijas risku, sākot terapiju ar enalaprilu. Šādiem pacientiem ieteicams lietot 5 mg vai mazāku sākumdevu. Ja iespējams, diurētiku terapija jāpārtrauc 2‑3 dienas pirms ārstēšanas sākšanas ar Berlipril. Jākontrolē nieru darbība un kālija koncentrācija serumā.
Parastā balstdeva ir 20 mg dienā. Maksimālā balstdeva ir 40 mg dienā.
Sirds mazspēja/asimptomātiska kreisā kambara disfunkcija
Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšanā Berlipril lieto papildus diurētikām un sirds glikozīdiem vai bēta blokatoriem, ja nepieciešams. Berlipril sākumdeva pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju vai asimptomātisku kreisā kambara disfunkciju ir 2,5 mg, un tā jālieto stingrā medicīniskā uzraudzībā, lai noteiktu sākotnējo ietekmi uz asinsspiedienu. Ja pēc terapijas sākšanas ar Berlipril sirds mazspējas gadījumā simptomātiskas hipertensijas nav vai tā ir efektīvi ārstēta, deva pakāpeniski jāpalielina līdz parastai balstdevai 20 mg, lietojot vienas vai divu dalītu devu veidā, ņemot vērā, kā pacients zāles panes. Devas titrēšanu ieteicams veikt 2‑4 nedēļu laikā. Maksimālā deva ir 40 mg dienā, lietojot divās dalītās devās.
Ieteicamā Berlipril devas titrēšana pacientiem ar sirds mazspēju/asimptomātisku kreisā kambara disfunkciju:
Nedēļa
Deva
mg dienā
1. nedēļa
1. – 3. diena:
2,5 mg dienā* vienā reizes devā
4. – 7. diena:
5 mg dienā divās dalītās devās
2. nedēļa
10 mg dienā vienā reizes devā vai divās dalītās devās
3. un 4. nedēļa
20 mg dienā vienā reizes devā vai divās dalītās devās
*Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai pacientiem, kuri lieto diurētiskus līdzekļus (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Asinsspiediens un nieru darbība stingri jākontrolē gan pirms, gan pēc ārstēšanas sākšanas ar Berlipril (skatīt 4.4. apakšpunktu), jo ziņots par hipotensiju un (retāk) sekojošu nieru mazspēju. Ar diurētikām ārstētiem pacientiem, ja iespējams, deva jāsamazina pirms ārstēšanas sākšanas ar Berlipril. Hipotensijas rašanās, sākot terapiju ar Berlipril, nenozīmē, ka hipotensija radīsies arī ilgstošas Berlipril terapijas laikā, un tas nav šķērslis zāļu lietošanas turpināšanai. Jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība.
Devas nieru mazspējas gadījumā
Parasti jāpalielina starplaiks starp enalaprila lietošanas reizēm un/vai jāsamazina deva.
Kreatinīna klīrenss
CrCl ml/min
Sākumdeva mg dienā
30 < CrCl < 80 ml/min
5‑10 mg
10 < CrCl ≤ 30 ml/min
2,5 mg
CrCl ≤ 10 ml/min
2,5 mg dialīzes dienās**
**Skatīt 4.4. apakšpunktu.
Enalaprilāts ir dializējams. Deva dienās, kad dialīze netiek veikta, jāpielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai.
Gados vecāki cilvēki
Devai jābūt atbilstošai gados vecāka pacienta nieru darbībai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Klīnisko pētījumu pieredze par Berlipril lietošanu bērniem ar hipertensiju ir ierobežota (skatīt 4.4., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem, kuri var norīt tabletes, deva jānosaka individuāli atbilstoši pacienta stāvoklim un asinsspiediena atbildes reakcijai. Ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg pacientiem ar ķermeņa masu 20‑50 kg un 5 mg pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 50 kg. Berlipril lieto reizi dienā. Deva jāpielāgo atbilstoši pacienta vajadzībām maksimāli līdz 20 mg dienā pacientiem ar ķermeņa masu 20‑50 kg un līdz 40 mg pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 50 kg (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Berlipril nav ieteicams lietot jaundzimušajiem un bērniem ar glomerulārās filtrācijas ātrumu < 30 ml/min/1,73 m2, jo nav pieejami atbilstoši dati.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai jebkuru citu AKE inhibitoru
- Angioedēma anamnēzē, ko izraisījusi iepriekšēja terapija ar AKE inhibitoru
- Iedzimta vai idiopātiska angioedēma
- Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Berlipril lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu)
- Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu)
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Simptomātiska hipotensija
Hipertensijas slimniekiem bez komplikācijām simptomātisku hipotensiju novēro reti.
Hipertensijas slimniekiem, kuri saņem Berlipril, simptomātiska hipotensija biežāk rodas, ja pacientam ir šķidruma deficīts, ko izraisījusi, piemēram, terapija ar diurētiskiem līdzekļiem, sāls ierobežojums uzturā, dialīze, caureja vai vemšana (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Pacientiem ar sirds mazspēju un pavadošu nieru mazspēju vai bez tās novērota simptomātiska hipotensija. Tā vairāk raksturīga pacientiem, kuriem ir smagākas pakāpes sirds mazspēja, par ko liecina lielu cilpas diurētiku devu lietošana, hiponatriēmija vai funkcionāli nieru darbības traucējumi. Šiem pacientiem terapija jāsāk medicīniskā uzraudzībā, un, kad tiek mainīta Berlipril un/vai diurētiku deva, pacienti rūpīgi jānovēro. Līdzīgi apsvērumi var būt attiecināmi uz pacientiem ar išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību, kam pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulārus traucējumus.
Ja rodas hipotensija, pacients jānogulda, un, ja nepieciešams, intravenozi infūzijas veidā jāievada fizioloģiskais šķīdums. Īslaicīga hipotensīva reakcija nav kontrindikācija turpmāku devu lietošanai. Kad pēc tilpuma palielināšanas asinsspiediens ir paaugstinājies, tās parasti var lietot bez grūtībām.
Dažiem pacientiem ar sirds mazspēju, kuriem ir normāls vai pazemināts asinsspiediens, lietojot Berlipril, papildus var pazemināties sistēmiskais asinsspiediens. Šī ietekme ir paredzama un parasti nav iemesls terapijas pārtraukšanai. Ja hipotensija rada simptomus, diurētiskā līdzekļa un/vai Berlipril deva var būt jāsamazina un/vai lietošana jāpārtrauc.
Aortālā vai mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā visi vazodilatatori, AKE inhibitori uzmanīgi jālieto pacientiem ar kreisā kambara vārstuļu vai izplūdes trakta obstrukciju un jāizvairās lietot kardiogēniska šoka un hemodinamiski nozīmīgas obstrukcijas gadījumā.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min) enalaprila maleāta sākumdeva jāpielāgo atbilstoši pacienta kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktu), bet vēlāk – ņemot vērā pacienta atbildes reakciju pret ārstēšanu. Šiem pacientiem rutīnas veida kālija un kreatinīna kontrole ir parastās medicīniskās prakses sastāvdaļa.
Saistībā ar enalaprila maleāta lietošanu ziņots par nieru mazspēju. Tā novērota galvenokārt pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artēriju stenozi. Ja tā tiek nekavējoties atpazīta un atbilstoši ārstēta, ar enalaprila maleāta terapiju saistītā nieru mazspēja parasti ir atgriezeniska.
Dažiem hipertensijas slimniekiem bez redzamas nieru slimības, lietojot enalaprila maleātu vienlaikus ar diurētisku līdzekli, palielinājās urīnvielas un kreatinīna līmenis serumā. Var būt nepieciešama enalaprila maleāta devas samazināšana un/vai diurētiskā līdzekļa lietošanas pārtraukšana. Šī situācija liek domāt par nieru artērijas stenozes iespējamību (skatīt 4.4. apakšpunktu: Renovaskulāra hipertensija).
Renovaskulāra hipertensija
Ārstējot pacientus ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi ar AKE inhibitoriem, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks. Nieru funkcijas zudums iespējams tikai ar nelielām kreatinīna līmeņa pārmaiņām serumā. Šiem pacientiem terapija jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā ar mazām devām, veicot uzmanīgu titrēšanu un nieru darbības kontroli.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par Berlipril lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija. Tādēļ ārstēšana ar Berlipril nav ieteicama.
Aknu mazspēja
Reti AKE inhibitoru lietošana saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestatisku dzelti vai hepatītu un progresē par zibensveida aknu nekrozi un (dažreiz) izraisa nāvi. Šī sindroma mehānisms nav zināms. Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai nozīmīga aknu enzīmu līmeņa palielināšanās, jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāveic atbilstoša medicīniska novērošana.
Neitropēnija/agranulocitoze
Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, ziņots par neitropēniju/agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplicējošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Enalaprila maleāts ar īpašu piesardzību jālieto pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimību, pacientiem, kuriem tiek veikta imunitāti nomācoša terapija, ārstēšana ar allopurinolu vai prokaīnamīdu vai kam šie veicinošie faktori kombinējas, īpaši tad, ja pacientam jau ir nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nepadevās intensīvai antibakteriālai terapijai. Ja šādiem pacientiem lieto enalaprila maleātu, ieteicama periodiska leikocītu skaita kontrole, un pacientiem jānorāda ziņot par jebkādām infekcijas pazīmēm.
Paaugstināta jutība/angioedēma
Ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, tostarp Berlipril, ārstētiem pacientiem ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu. Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos Berlipril lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša novērošana, lai nodrošinātu pilnīgu simptomu izzušanu pirms pacienta izrakstīšanas no slimnīcas. Pacientiem var būt nepieciešama ilgstoša novērošana pat tajos gadījumos, kad pietūkums skāris tikai mēli un nav elpošanas nomākuma, jo ārstēšana ar prethistamīna līdzekļiem un kortikosteroīdiem var nebūt pietiekama.
Ļoti reti ziņots par nāves gadījumiem balsenes vai mēles angioedēmas dēļ. Ja skarta mēle, uzbalsenis vai balsene, pacientiem (it sevišķi, ja anamnēzē ir ķirurģiska elpceļu operācija) iespējama elpceļu aizsprostošanās. Šādā gadījumā nekavējoties jāsāk atbilstoša ārstēšana, kas var ietvert epinefrīna šķīduma 1:1000 (0,3‑0,5 ml) ievadīšanu zemādā un/vai pasākumus elpceļu caurlaidības nodrošināšanai.
Ziņots, ka melnādainiem pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, ir lielāka angioedēmas sastopamība salīdzinājumā ar citu rasu pārstāvjiem.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar AKE inhibitoru terapiju nesaistīta angioedēma, var būt palielināts angioedēmas risks AKE inhibitora lietošanas laikā (skatīt arī 4.3. apakšpunktu).
Paaugstināts angioedēmas (piem., elpceļu vai mēles pietūkums ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risks ir novērots vienlaicīgi lietojot AKE inhibitorus ar
mTOR inhibitoriem (piem., sirolims, everolims, temsirolims),
alteplāzi (trombolītiskā terapija).
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā ar plēvspārņu indi
Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā ar plēvspārņu indi, reti radās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No tām var izvairīties, īslaicīgi pārtraucot ārstēšanu ar AKE inhibitoru pirms katras desensibilizācijas.
Anafilaktoīdas reakcijas ZBL aferēzes laikā
Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu, reti radās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. Ja indicēta ZBL aferēze, AKE inhibitors īslaicīgi jāaizstāj ar citām zālēm hipertensijas vai sirds mazspējas ārstēšanai.
Pacienti, kuriem veic hemodialīzi
Pacientiem, kuriem veikta dialīze ar augsti caurlaidīgām membrānām (piemēram, AN 69®) un kuri vienlaikus ārstēti ar AKE inhibitoru, ziņots par anafilaktoīdām reakcijām. Šiem pacientiem jāapsver cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīvo līdzekļu lietošana.
Cukura diabēta pacienti
Ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu ārstētiem cukura diabēta slimniekiem, sākot ārstēšanu ar AKE inhibitoru, jānorāda pievērst īpašu uzmanību hipoglikēmijas pazīmēm, sevišķi pirmajā kombinētās terapijas mēnesī (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Klepus
Lietojot AKE inhibitorus, ziņots par klepu. Parasti klepus ir sauss, ilgstošs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. Veicot klepus diferenciāldiagnostiku, jāapsver AKE inhibitoru izraisīts klepus.
Operācija/anestēzija
Pacientiem, kuriem veic lielu operāciju, vai narkozes laikā ar līdzekļiem, kas izraisa hipotensiju, enalaprila maleāts bloķē angiotenzīna II veidošanos sekundāri kompensatoriskai renīna atbrīvošanai. Ja rodas hipotensija un to uzskata par šī mehānisma izraisītu, to var novērst ar šķidruma ievadīšanu.
Hiperkaliēmija
Dažiem ar AKE inhibitoriem, tostarp enalaprilu, ārstētiem pacientiem novērota kālija līmeņa palielināšanās serumā. Hiperkaliēmijas riska faktori ir:
nieru darbības traucējumi, nieru darbības pasliktināšanās,
vecums (> 70 gadu),
cukura diabēts,
hipoaldosteronisms,
papildu faktori – galvenokārt dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metabola acidoze,
kāliju aizturošu diurētisku līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona, triamterēna vai amilorīda), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai sāls aizstājēju vienlaikus lietošana, vai citas aktīvās vielas, kas paaugstina kālija līmeni serumā (piemēram, heparīns, ko-trimoksazols, zināms arī kā trimetoprims/sulfametoksazols),
kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošu diurētisku līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, it sevišķi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Hiperkaliēmija var izraisīt smagu, dažreiz letālu aritmiju. Ja kāda iepriekš minētā līdzekļa un enalaprila vienlaikus lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, tie jālieto piesardzīgi, un regulāri jākontrolē kālija līmenis serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Ieteicams regulāri kontrolēt kālija līmeni serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Litijs
Litija un enalaprila kombinācijas lietošana parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā, un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Laktoze
Berlipril sastāvā ir laktoze, tādēļ šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Katrā Berlipril tabletē ir mazāk nekā 200 mg laktozes.
Lietošana bērniem
Pieredze par efektivitāti un drošumu > 6 g. v. bērniem ar hipertensiju ir neliela, bet citu indikāciju gadījumā pieredzes nav. Pieejams nedaudz farmakokinētikas datu bērniem pēc 2 mēnešu vecuma (skatīt arī 4.2., 5.1. un 5.2. apakšpunktu). Berlipril nav ieteicams lietot bērniem citu indikāciju, izņemot hipertensiju, gadījumā.
Enalaprilu nav ieteicams lietot jaundzimušajiem un bērniem ar glomerulārās filtrācijas ātrumu < 30 ml/min/1,73 m2, jo dati nav pieejami (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu.
Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku.
Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā citi angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, enalaprils melnādainiem cilvēkiem ir acīmredzami mazāk efektīvs asinsspiediena pazemināšanas līdzeklis nekā citu rasu pārstāvjiem, iespējams, lielākas zema renīna līmeņa prevalences dēļ melnādainiem hipertensijas slimniekiem.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi vai kāliju saturoši uztura bagātinātāji
AKE inhibitori vājina diurētiku izraisītu kālija zudumu. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, eplerenons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizstājēji var izraisīt nozīmīgu kālija līmeņa palielināšanos serumā. Ja indicēta vienlaikus lietošana diagnosticētas hipokaliēmijas dēļ, tie jālieto uzmanīgi un regulāri jākontrolē kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Diurētiskie līdzekļi (tiazīdi vai cilpas diurētikas)
Iepriekšēja terapija ar lielām diurētiku devām var izraisīt šķidruma deficītu un hipotensijas risku, sākot terapiju ar enalaprilu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Hipotensīvo ietekmi var samazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, palielinot šķidruma vai sāls uzņemšanu vai sākot terapiju ar mazu enalaprila devu.
Trombolītiskie līdzekļi
Ir ziņots par paaugstinātu angioedēmas risku pacientiem, kuri vienlaikus lieto alteplāzi un AKE inhibitorus, tai skaitā enalaprilu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims)
Pacientiem vienlaikus saņemot mTOR inhibitorus, var būt paaugstināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ko-trimoksazols (trimetoprims/ sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaikus lieto ko-trimoksazolu (trimetoprimu/ sulfametoksazolu) var būt palielināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Lietošana vienlaikus ar šiem līdzekļiem var pastiprināt enalaprila hipotensīvo ietekmi. Vienlaikus lietošana ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.
Litijs
Lietojot vienlaikus litiju un AKE inhibitorus, ziņots par pārejošu litija koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Tiazīdu diurētiku vienlaikus lietošana var vēl vairāk palielināt litija līmeni un litija toksicitātes risku, lietojot kopā ar AKE inhibitoriem. Enalaprila lietošana vienlaikus ar litiju nav ieteicama, bet, ja šāda kombinācija ir nepieciešama, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi/narkotiskie līdzekļi
AKE inhibitoru vienlaikus lietošana ar noteiktiem anestēzijas līdzekļiem, tricikliskiem antidepresantiem un antipsihotiskiem līdzekļiem var izraisīt izteiktāku asinsspiediena pazemināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
Ilgstoša NPL lietošana var mazināt AKE inhibitora antihipertensīvo ietekmi.
NPL (arī COX-2 inhibitoriem) un AKE inhibitoriem piemīt papildinoša ietekme uz kālija līmeņa palielināšanos serumā un tie var izraisīt nieru darbības pasliktināšanos. Šī ietekme parasti ir atgriezeniska. Reti var rasties akūta nieru mazspēja, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, piemēram, gados vecākiem vai dehidratētiem pacientiem (arī tiem, kuri tiek ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem). Pacientiem jāatjauno šķidruma un elektrolītu līdzsvars un jāapsver nieru darbības novērošana gan uzsākot kombinēto terapiju, gan periodiski arī vēlāk.
Zelts
Reti ziņots par nitritoīdām reakcijām (simptomi ir sejas pietvīkums, slikta dūša, vemšana un hipotensija) pacientiem, kurus ārstē ar injicējamiem zelta preparātiem (nātrija aurotiomalātu) un vienlaikus veic terapiju ar AKE inhibitoru, arī enalaprilu.
Simpatomimētiskie līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var pavājināt AKE inhibitoru antihipertensīvo ietekmi.
Pretdiabēta līdzekļi
Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka vienlaikus AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīnu, perorālo hipoglikēmisko līdzekļu) lietošana var pastiprināt glikozes līmeni asinīs pazeminošo ietekmi un radīt hipoglikēmijas risku. Šis fenomens vairāk raksturīgs pirmajās kombinētas terapijas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Alkohols
Alkohols pastiprina AKE inhibitoru hipotensīvo ietekmi.
Acetilsalicilskābe un bēta blokatori
Enalaprilu droši var lietot vienlaikus ar acetilsalicilskābi (kardiovaskulārai profilaksei piemērotās devās) un bēta blokatoriem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt.
Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku.
Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ir bijuši grūtnieces oligohidramnija gadījumi, kas, iespējams, atspoguļo pavājinātu augļa nieru darbību un var izraisīt ekstremitāšu kontraktūras, kraniofaciālas deformācijas un hipoplastisku plaušu attīstību.
Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Nedaudzie farmakokinētiskie dati liecina par ļoti mazu koncentrāciju mātes pienā (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Lai gan šāda koncentrācija nešķiet klīniski nozīmīga, Berlipril nav ieteicams lietot, barojot ar krūti priekšlaicīgi dzimušus zīdaiņus un visus zīdaiņus dažu pirmo nedēļu laikā pēc dzemdībām, jo pastāv hipotētisks risks, ka zāles var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu un nieru darbību, kā arī tāpēc, ka nav pietiekamas pieredzes par zāļu lietošanu klīniskajā praksē.
Barojot ar krūti vecākus zīdaiņus, Berlipril lietošanu var apsvērt, ja šāds terapijas veids ir nepieciešams mātei un ja bērnu rūpīgi novēro, sekojot, vai nerodas blakusparādības.
Fertilitāte
Pētījumi par Berlipril ietekmi uz cilvēka fertilitāti nav veikti.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumu rezultāti liecina, ka enalaprilam nav ietekmes uz žurku fertilitāti un reproduktīvās sistēmas darbību.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Vadot transportlīdzekli un apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka dažkārt var rasties reibonis vai nogurums.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Novērtējot blakusparādības, par pamatu ņemts šāds sastopamības iedalījums:
Ļoti bieži: ≥ 1/10
Bieži: ≥ 1/100 līdz < 1/10
Retāk: ≥ 1/1000 līdz < 1/100
Reti: ≥ 1/10 000 līdz < 1/1000
Ļoti reti: < 1/10 000
Nav zināms: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk: anēmija (tostarp aplastiska un hemolītiska).
Reti: neitropēnija, hemoglobīna koncentrācijas samazināšanās, hematokrīta samazināšanās, trombocitopēnija, agranulocitoze, kaulu smadzeņu nomākums, pancitopēnija, limfadenopātija, autoimūnas slimības.
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Nav zināms: antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (syndrome of inappropriate antidiuretic hormone secretion jeb SIADH)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk: hipoglikēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nervu sistēmas un psihiskie traucējumi
Bieži: galvassāpes, depresija.
Retāk: apjukums, miegainība, bezmiegs, nervozitāte, parestēzija, vertigo.
Reti: patoloģiski sapņi, miega traucējumi.
Acu bojājumi
Ļoti bieži: neskaidra redze.
Sirds funkcijas un asinsvadu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: reibonis.
Bieži: hipotensija (tostarp ortostatiska hipotensija), sinkope, sāpes krūtīs, ritma traucējumi, stenokardija, tahikardija.
Retāk: ortostatiska hipotensija, sirdsklauves, miokarda infarkts vai cerebrovaskulāri traucējumi, iespējams, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Reti: Reino fenomens.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Ļoti bieži: klepus.
Bieži: elpas trūkums (aizdusa).
Retāk: rinoreja, rīkles iekaisums un aizsmakums, bronhu spazmas/astma.
Reti: infiltrāti plaušās, rinīts, alerģisks alveolīts/eozinofīliska pneimonija.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti bieži: slikta dūša.
Bieži: caureja, sāpes vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas.
Retāk: ileuss, pankreatīts, vemšana, dispepsija, aizcietējums, anoreksija, kuņģa kairinājums, sausa mute, peptiska čūla.
Reti: stomatīts/aftozas čūlas, glosīts.
Ļoti reti: zarnu angioedēma.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Reti: aknu mazspēja, hepatīts – hepatocelulārs vai holestatisks, hepatīts ar nekrozi, holestāze (ar dzelti).
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi, paaugstināta jutība/angioedēma: ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Retāk: pastiprināta svīšana, stipra nieze, nātrene, alopēcija.
Reti: erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, eksfoliatīvs dermatīts, toksiska epidermas nekrolīze, pemfigus, eritrodermija.
Ziņots par simptomu kompleksu, kas var ietvert dažas vai visas no šādām blakusparādībām: drudzis, serozīts, vaskulīts, mialģija/miozīts, artralģija/artrīts, pozitīvs ANA titrs, palielināts EGĀ, eozinofīlija un leikocitoze. Iespējami ādas izsitumi, fotosensitivitāte vai citas dermatoloģiskas izpausmes.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk: nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja, proteinūrija.
Reti: oligūrija.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk: impotence.
Reti: ginekomastija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži: astēnija.
Bieži: nespēks.
Retāk: muskuļu krampji, pietvīkums, troksnis ausīs, slikta pašsajūta, drudzis.
Izmeklējumi
Bieži: hiperkaliēmija, palielināts kreatinīna līmenis serumā.
Retāk: urīnvielas līmeņa palielināšanās asinīs, hiponatriēmija.
Reti: aknu enzīmu koncentrācijas palielināšanās, bilirubīna koncentrācijas palielināšanās serumā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Datu par pardozēšanu cilvēkam nav daudz. Līdz šim visizteiktākās pārdozēšanas pazīmes, par kurām ziņots, ir izteikta hipotensija, kas sākas aptuveni 6 stundas pēc tablešu ieņemšanas, vienlaikus ar renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas blokādi un stuporu. Ar AKE inhibitoru pārdozēšanu saistītie simptomi var būt cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazpsēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reibonis, trauksme un klepus.
Pēc 300 mg un 440 mg enalaprila maleāta ieņemšanas ziņots par attiecīgi 100 un 200 reižu lielāku enalaprilāta koncentrāciju serumā nekā parasti pēc terapeitisku devu lietošanas.
Pārdozēšanas ieteicamā ārstēšana ir fizioloģiskā šķīduma intravenoza infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto horizontāli (t. s. šoka pozā). Ja pieejams, var apsvērt arī ārstēšanu ar angiotenzīna II infūziju un/vai intravenozu kateholamīnu ievadīšanu. Ja zāles ieņemtas nesen, veiciet pasākumus, lai izvadītu enalaprila maleātu (piemēram, vemšana, kuņģa skalošana, adsorbentu un nātrija sulfāta lietošana). Enalaprilātu var izvadīt no vispārējās asinsrites ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pret terapiju rezistentas bradikardijas gadījumā ieteicama terapija ar elektrokardiostimulatoru. Nepārtraukti jākontrolē dzīvībai svarīgās pazīmes, elektrolītu līmenis serumā un kreatinīna koncentrācija.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori
ATĶ kods: C09AA02
Berlipril (enalaprila maleāts) ir enalaprila maleāta sāls, divu aminoskābju – L-alanīna un L-prolīna – atvasinājums. Angiotenzīnu konvertējošais enzīms (AKE) ir peptidildipeptidāze, kas katalīzē angiotenzīna I pārvēršanos par presorisku vielu angiotenzīnu II. Pēc uzsūkšanās enalaprila maleāts tiek hidrolizēts par enalaprilātu, kas nomāc AKE. AKE inhibīcijas dēļ samazinās angiotenzīna II līmenis plazmā, kas izraisa plazmas renīna aktivitātes palielināšanos (renīna atbrīvošanās negatīvās atpakaļsaistes likvidēšanas dēļ) un samazina aldosterona sekrēciju.
AKE ir identisks kinināzei II. Tādējādi Berlipril var bloķēt arī bradikinīna, spēcīga vazodepresoriska peptīda, sadalīšanos. Tomēr vēl jānoskaidro, kāda tam ir nozīme enalaprila terapeitiskajā darbībā.
Darbības mehānisms
Lai gan uzskata, ka mehānisms, ar kādu Berlipril pazemina asinsspiedienu, ir galvenokārt renīna- angiotenzīna-aldosterona sistēmas nomākums, enalaprils ir antihipertensīvs līdzeklis pat pacientiem ar zema renīna līmeņa hipertensiju.
Farmakodinamiskā iedarbība
Berlipril lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos gan guļus, gan stāvus, būtiski nepalielinot sirdsdarbības ātrumu.
Simptomātiska ortostatiska hipotensija rodas reti. Dažiem pacientiem optimālas asinsspiediena pazemināšanās sasniegšanai var būt nepieciešamas vairākas terapijas nedēļas. Pēkšņa Berlipril lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar ātru asinsspiediena paaugstināšanos.
Efektīva AKE aktivitātes inhibīcija parasti tiek sasniegta 2‑4 stundu laikā pēc enalaprila maleāta devas perorālas lietošanas. Antihipertensīvās darbības sākšanos parasti novēroja pēc stundas, maksimālais asinsspiediena pazeminājums tika sasniegts 4‑6 stundas pēc lietošanas. Iedarbības ilgums ir atkarīgs no devas. Tomēr pierādīts, ka, lietojot ieteiktās devas, antihipertensīvā un hemodinamiskā ietekme saglabājas vismaz 24 stundas.
Hemodinamikas pētījumos pacientiem ar esenciālu hipertensiju asinsspiediena pazemināšanos novēroja vienlaikus ar perifēriskās arteriālās pretestības samazināšanos un sirds izsviedes palielināšanos ar nelielām sirdsdarbības ātruma pārmaiņām vai bez tām. Pēc Berlipril lietošanas palielinājās asins plūsma nierēs, bet glomerulārās filtrācijas ātrums nemainījās. Nebija pierādījumu par nātrija vai ūdens uzkrāšanos. Tomēr pacientiem ar mazu glomerulārās filtrācijas ātrumu pirms ārstēšanas šis ātrums parasti palielinājās.
Īslaicīgos klīniskajos pētījumos cukura diabēta slimniekiem un pacientiem bez cukura diabēta ar nieru slimību pēc enalaprila maleāta lietošanas novēroja albuminūrijas, IgG izvades ar urīnu un kopējās olbaltumu koncentrācijas urīnā samazināšanos.
Lietojot kopā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, Berlipril asinsspiedienu pazeminošā ietekme ir vismaz papildinoša. Berlipril var samazināt vai novērst tiazīdu izraisītas hipokaliēmijas rašanos.
Pacientiem ar sirds mazspēju, kuri saņem ārstēšanu ar sirds glikozīdiem un diurētiskiem līdzekļiem, ārstēšana ar enalaprila maleātu perorāli vai injekciju veidā bija saistīta ar perifēriskās pretestības un asinsspiediena pazemināšanos. Sirds izsviede palielinājās, bet sirdsdarbības ātrums (pacientiem ar sirds mazspēju parasti ir palielināts) samazinājās. Plaušu kapilārās gultnes spiediens arī samazinājās. Slodzes panesamība un sirds mazspējas smaguma pakāpe, vērtējot pēc Ņujorkas sirds slimību asociācijas kritērijiem, uzlabojās. Šī ietekme saglabājās arī ilgstošas terapijas laikā.
Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu sirds mazspēju enalaprils aizkavēja progresējošu sirds paplašināšanos/palielināšanos un mazspēju, par ko liecina samazināts kreisā kambara beigu diastoliskais un sistoliskais tilpums un palielināta izsviedes frakcija.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā (SOLVD profilakses pētījumā) pētīja populāciju ar asimptomātisku kreisā kambara disfunkciju (KKIF < 35%). 4228 pacientus randomizēja un ārstēja ar placebo (n = 2117) vai enalaprila maleātu (n = 2111). Placebo grupā 818 pacientiem bija sirds mazspēja vai iestājās nāve (38,6%), salīdzinot ar 630 pacientiem enalaprila maleāta grupā (29,8%) (riska samazināšanās: 29%; 95% TI: 21‑36%; p < 0,001). 518 pacienti placebo grupā (24,5%) un 434 enalaprila maleāta grupā (20,6%) nomira vai tika hospitalizēti pirmreizējas sirds mazspējas vai tās pasliktināšanās dēļ (riska samazināšanās: 20%; 95% TI: 9‑30%; p < 0,001).
Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā (SOLVD terapijas pētījumā) pētīja populāciju ar simptomātisku sastrēguma sirds mazspēju sistoliskas disfunkcijas dēļ (izsviedies frakcija < 35%). 2569 pacienti, kas saņēma standarta terapiju sirds mazspējas ārstēšanai, tika randomizēti placebo (n = 1284) vai enalaprila (n = 1285) lietošanai. Placebo grupā konstatēja 510 nāves gadījumu (39,7%), salīdzinot ar 452 nāves gadījumiem enalaprila maleāta grupā (35,2%) (riska samazināšanās: 16%; 95% TI: 5‑26%; p = 0,0036). Konstatēja 461 kardiovaskulāras nāves gadījumu placebo grupā, salīdzinot ar 399 gadījumiem enalaprila grupā (riska samazināšanās: 18%; 95% TI: 6‑28%; p < 0,002), galvenokārt nāves samazināšanās dēļ sakarā ar progresējošu sirds mazspēju (251 gadījums placebo grupā pret 209 gadījumiem enalaprila maleāta grupā, riska samazināšanās: 22%; 95% TI: 6‑35%). Mazāk pacientu nomira vai tika hospitalizēti sirds mazspējas pasliktināšanās dēļ (736 placebo grupā un 613 enalaprila grupā (riska samazināšanās: 26%; 95% TI: 18‑34%; p < 0,0001). Kopumā SOLVD pētījumā pacientiem ar kreisā kambara disfunkciju enalaprils samazināja miokarda infarkta risku par 23% (95% TI: 11‑34%; p < 0,001) un hospitalizācijas risku nestabilas stenokardijas dēļ par 20% (95% TI: 9‑29%; p < 0,001).
Divos lielos randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirdsasinsvadu vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirdsasinsvadu iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints - aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pediatriskā populācija
Lietošanas pieredze > 6 g. v. bērniem ar hipertensiju ir ierobežota. Klīniskā pētījumā ar 110 hipertensijas slimniekiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem ar ķermeņa masu ≥ 20 kg un glomerulārās filtrācijas ātrumu > 30 ml/min/1,73 m2, pacienti, kuri svēra < 50 kg, saņēma 0,625, 2,5 vai 20 mg enalaprila maleāta dienā, un pacienti, kuri svēra ≥ 50 kg, saņēma 1,25, 5 vai 40 mg enalaprila maleāta dienā. Enalaprila maleāta lietošana reizi dienā samazināja minimālo asinsspiedienu no devas atkarīgā veidā. No devas atkarīga enalaprila antihipertensīvā efektivitāte bija vienāda visās apakšgrupās (vecums, Tannera skala, dzimums, rase). Taču mazākās pētītās devas – 0,625 mg un 1,25 mg, kas atbilst vidēji 0,02 mg/kg reizi dienā, nesniedza nozīmīgu antihipertensīvu efektivitāti. Maksimālā pētītā deva bija 0,58 mg/kg (līdz 40 mg) reizi dienā. Blakusparādību spektrs bērniem neatšķiras no pieaugušajiem novērotā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Perorāli lietots enalaprils ātri uzsūcas, maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta stundas laikā. Ņemot vērā izdalīšanos ar urīnu, enalaprila maleāta uzsūkšanās apjoms no perorāli lietotas enalaprila maleāta tabletes ir aptuveni 60%. Perorāli lietota Berlipril uzsūkšanos neietekmē ēdiena klātbūtne kuņģī un zarnu traktā.
Pēc uzsūkšanās perorāli lietots enalaprils ātri un plaši hidrolizējas par enalaprilātu – spēcīgu angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru. Enalaprilāta maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta aptuveni 4 stundas pēc enalaprila tablešu perorālas lietošanas. Enalaprilāta uzkrāšanās efektīvais pusperiods pēc vairāku enalaprila maleāta devu perorālas lietošanas ir 11 stundas. Pacientiem ar normālu nieru darbību enalaprilāta līdzsvara koncentrācija serumā tika sasniegta pēc 4 ārstēšanas dienām.
Izkliede
Terapeitiski nozīmīgu koncentrāciju diapazonā enalaprilāta saistīšanās ar cilvēka plazmas olbaltumiem nepārsniedz 60%.
Biotransformācija
Izņemot pārvēršanos par enalaprilātu, nav pierādījumu par nozīmīgu enalaprila maleāta metabolismu.
Eliminācija
Enalaprilāta izvadīšana notiek galvenokārt caur nierēm. Galvenie savienojumi urīnā ir enalaprilāts, kas veido aptuveni 40% devas, un neskarts enalaprila maleāts (aptuveni 20%).
Nieru darbības traucējumi
Enalaprila maleāta un enalaprilāta iedarbība pacientiem ar nieru mazspēju ir palielināta.
Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 40‑60 ml/min) enalaprilāta līdzsvara AUC bija aptuveni divas reizes lielāks nekā pacientiem ar normālu nieru darbību pēc 5 mg lietošanas reizi dienā. Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss ≤ 30 ml/min) AUC palielinājās aptuveni 8 reizes. Enalaprilāta efektīvais pusperiods pēc vairāku enalaprila maleāta devu lietošanas šai nieru mazspējas stadijā palielinās un laiks līdz līdzsvara koncentrācijas sasniegšanai paildzinās (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Enalaprilātu var izvadīt no vispārējās asinsrites ar hemodialīzes palīdzību. Dialīzes klīrenss ir 62 ml/min.
Pediatriskā populācija
Vairāku devu farmakokinētikas pētījumu veica 40 zēniem un meitenēm ar hipertensiju vecumā no 2 mēnešiem līdz ≤ 16 gadiem pēc enalaprila maleāta perorālas lietošanas katru dienu pa 0,07‑0,14 mg/kg. Enalaprilāta farmakokinētika bērniem, salīdzinot ar anamnēzes datiem pieaugušajiem, būtiski neatšķīrās. Dati liecina par AUC (normalizēts devai uz ķermeņa masu) palielināšanos līdz ar vecumu; taču AUC palielināšanos nenovēro, ja dati tiek normalizēti pēc ķermeņa virsmas laukuma. Līdzsvara stāvoklī enalaprilāta vidējais efektīvais uzkrāšanās pusperiods bija 14 stundas.
Barošana ar krūti
Dati par piecām tikko dzemdējušām sievietēm, kuras iekšķīgi bija saņēmušas vienreizēju 20 mg enalaprila devu, liecina, ka pēc 4‑6 stundām vidējā maksimālā enalaprila koncentrācija krūts pienā bija 1,7 μg/l (no 0,54 līdz 5,9 μg/l).
Vidējā maksimālā enalaprilāta koncentrācija bija 1,7μg/l (no 1,2 līdz 2,3μg/l), un tā tika konstatēta dažādos periodos 24 stundu laikā. Pamatojoties uz šiem datiem, aprēķināts, ka maksimālā deva, ko saņemtu tikai ar krūti barots zīdainis, būtu aptuveni 0,16% no mātes enalaprila devas, kas koriģēta pēc ķermeņa masas.
Dati liecina, ka sievietei, kura 11 mēnešus iekšķīgi lietoja enalaprilu pa 10 mg dienā, četras stundas pēc kārtējās zāļu devas ieņemšanas maksimālā enalaprila koncentrācija krūts pienā bija 2 μg/l, bet apmēram pēc 9 stundām maksimālā enalaprilāta koncentrācija bija 0,75 μg/l. Kopējais enalaprila un enalaprilāta daudzums, kas noteikts pienā 24 stundu laika periodā, bija attiecīgi 1,44 μg/l un 0,63 μg/l.
Vienai mātei 4 stundas pēc 5 mg enalaprila vienreizējas devas ieņemšanas, kā arī divām citām mātēm pēc 10 mg enalaprila vienreizējas devas ieņemšanas enalaprilāta koncentrācija pienā nebija nosakāma (< 0,2 μg/l).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumi liecina, ka enalaprila maleātam nepiemīt ietekme uz auglību un reproduktīvo funkciju žurkām, un tas nav teratogēnisks. Pētījumā, kurā žurku mātītēm deva enalaprilu pirms pārošanās un visu grūsnības laiku, zīdīšanas laikā konstatēja palielinātu žurku mazuļu mirstību. Pierādīts, ka savienojums šķērso placentu un izdalās pienā. Pierādīts, ka angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori kā grupa ir fetotoksiski līdzekļi (izraisa kaitējumu un/vai nāvi auglim), lietojot otrajā vai trešajā trimestrī.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Berlipril 5 mg
Želatīns, laktozes monohidrāts, magnija stearāts, vieglais magnija karbonāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, cietes nātrija glikolāts (A tips).
Berlipril 10 mg
Laktozes monohidrāts, vieglais magnija karbonāts, želatīns, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, cietes nātrija glikolāts (A tips), magnija stearāts, brūnais dzelzs (II, III) oksīds (E172).
Berlipril 20 mg
Laktozes monohidrāts, vieglais magnija karbonāts, želatīns, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, cietes nātrija glikolāts (A tips), magnija stearāts, sarkanais dzelzs (III) oksīds (E172).
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi neatvērtā iepakojumā
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Berlipril 5 mg un Berlipril 20 mg
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Berlipril 10 mg
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Tabletes ir iepakotas salikta alumīnija materiāla blisterī, kas noslēgts ar cietu alumīnija foliju.
Berlipril 5 mg
Iepakojums ar 20 tabletēm
Iepakojums ar 30 tabletēm
Iepakojums ar 50 tabletēm
Iepakojums ar 100 tabletēm
Berlipril 10 mg un Berlipril 20 mg
Iepakojums ar 30 tabletēm
Iepakojums ar 50 tabletēm
Iepakojums ar 100 tabletēm
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Berlin-Chemie AG (MENARINI GROUP)
Glienicker Weg 125
12489 Berlin, Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Berlipril 5 mg tabletes: 98-0032
Berlipril 10 mg tabletes: 01-0461
Berlipril 20 mg tabletes: 01-0462
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Berlipril 5 mg tabletes: 1998. gada 21. janvāris/ 2003. gada 14. aprīlis/ 2008. gada 30. maijs
Berlipril 10 mg tabletes: 2001. gada 19. decembris/ 2007. gada 14. marts
Berlipril 20 mg tabletes: 2001. gada 19. decembris/ 2007. gada 14. marts
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
05/2017
Visa informācija par Berlipril attiecas uz Berlipril 5, Berlipril 10 un Berlipril 20.
Klīniskajos pētījumos saslimstība (incidence) placebo un aktīvās kontroles grupā bija salīdzināma.
SASKAŅOTS ZVA 23-11-2017
PAGE
PAGE 1
