Enap-HL 20 mg/12,5 mg tabletes
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Enalaprili maleas Hydrochlorothiazidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
05-0041-01
05-0041
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
30-APR-10
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
20 mg/12,5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Enap-H 10 mg/25 mg tabletes
Enap-HL 10 mg/12,5 mg tabletes
Enap-HL 20 mg/12,5 mg tabletes
Enalaprili maleas/hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošanas
3. Kā lietot Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg un kādam nolūkam to lieto
Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg ir zāles asinsspiediena pazemināšanai.
Enalaprils pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem, kas iedarbojas, paplašinot Jūsu asinsvadus, tādējādi samazinot asinsspiedienu un uzlabojot sirds muskuļa un citu orgānu apgādi ar asinīm un skābekli.
Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, kas pastiprina urīna izvadi (diurētiskie līdzekļi). Šīs zāles palielina izvadītā urīna daudzumu un tādējādi samazina asinsspiedienu. Enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācija asinsspiedienu samazina efektīvāk nekā tās atsevišķās sastāvdaļas.
Jūsu ārsts Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg ir nozīmējis tādēļ, ka Jums ir stāvoklis, ko sauc par hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu.
2. Kas Jums jāzina pirms Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošanas
Nelietojiet Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret enalaprila maleātu, hidrohlortiazīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums pēc līdzīgu zāļu lietošanas jau ir bijušas alerģiskas reakcijas ar niezi, nātreni, sēkšanu vai roku, sejas, lūpu, mutes, rīkles vai plakstiņu tūsku (angioedēma);
ja Jums ir pārmantota vai kāda cita, nezināma iemesla izraisīta angioedēma;
ja Jums ir alerģija pret sulfonamīdu grupas vielām (ja Jums īsti nav zināms, kas ir sulfonamīdu grupas vielas, pajautājiet savam ārstam);
ja Jums ir smagi nieru vai aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir sašaurinātas artērijas, kas ar asinīm apgādā nieres;
ja Jums ir urīna aizture;
ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošanas arī grūtniecības sākumā- sk. sadaļu par grūtniecību);
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošanas konsultējieties ar ārstu:
ja Jums ir zems asinsspiediens un sāls un šķidruma līdzsvara traucējumi;
ja Jums ārstē nieru slimību;
ja Jūs ārstē ar hemodialīzi;
ja Jums ārstē cukura diabētu;
ja Jums ārstē aknu slimību;
ja Jums ārstē podagru;
ja Jums ārstē smagu saistaudu slimību, ko sauc par sistēmisku sarkano vilkēdi;
ja Jums ir bojāti sirds vārstuļi vai jebkāda cita sirds slimība;
ja Jums ir paaugstināta jutība (alerģija) pret sulfonamīdu grupas zālēm;
ja lietojat diurētiskos (urīndzenošus) līdzekļus;
ja Jums ir vemšana vai caureja;
ja Jums nesen ir bijusi ļoti spēcīga vemšana vai caureja;
ja zināt, ka Jūsu asinīs varētu būt pārāk liela urīnskābes koncentrācija;
ja ārsts Jums teicis, ka nepanesat dažus cukurus;
ja Jūs lietojat litiju, ko lieto dažu psihisku slimību ārstēšanai;
ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.
ja lietojat kādas no šīm zālēm, ir palielināts angioedēmas risks (ātrs pietūkums zem ādas tādā
zonā kā, piemēram, rīkle):
racekadotrils – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;
sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei (lieto, lai novērstu transplantēto orgānu atgrūšanu un vēža ārstēšanai)
vildagliptīns – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai.
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg šādos gadījumos”.
Pirms iespējamas ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas (pat pie stomatologa) Jums savam ārstam ir jāpastāsta, ka lietojat enalaprila un hidrohlortiazīda kombināciju.
Ja Jūsu ārsts plāno
ārstēšanu ar hemodialīzi,
holesterīna izvadi no Jūsu asinīm (aferēzi),
desensibilizējošu terapiju (ārstēšanu, kas vājina alerģiskās reakcijas pēc bišu vai lapseņu dzēlieniem), izmeklējumus Jūsu epitēlijķermenīšu (tie ir dziedzeri, kas atrodas kaklā un kontrolē kalcija jonu koncentrāciju Jūsu asinīs) funkcijas pārbaudei,
Jums ir jāpastāsta savam ārstējošajam ārstam, ka lietojat enalaprila un hidrohlortiazīda kombināciju.
Ja Jums ir stenokardija un enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas lietošanas laikā Jūsu stāvoklis pasliktinās, Jums par to ir jāpastāsta savam ārstam.
Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, un Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo to lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (sk. sadaļu par grūtniecību).
Bērni un pusaudži
Nedodiet šīs zāles bērniem, jo nav datu par to efektivitāti un panesamību, lietojot bērniem.
Citas zāles un Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
citas zāles pret augstu asinsspiedienu;
- kāliju saturošus uztura bagātinātājus, kāliju saturošus sāls aizstājējus, kāliju aizturošas urīndzenošas tabletes (piemēram, spironolaktons, amiodarons) un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai, un heparīnu – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai);
- pretsāpju un pretiekaisuma zāles (NPL, piemēram, ibuprofēns, diklofenaks);
- zāles depresijas ārstēšanai (piemēram, litijs, tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi);
zāles, kas palielina urīna daudzumu (diurētiskie līdzekļi);
- zāles, kas samazina holesterīna līmeni (piemēram, holestiramīns, kolestipola sveķi);
zāles audzēja augšanas nomākšanai (citostatiski līdzekļi, piemēram, ciklofosfamīds, metotreksāts);
zāles, ko lieto noteiktu stāvokļu, piemēram, reimatisma, artrīta, alerģisku traucējumu, bronhiālas astmas vai noteiktu asins sastāva pārmaiņu, ārstēšanai (kortikosteroīdi);
zāles, ko lieto patoloģiska sirds ritma ārstēšanai (prokainamīds, amiodarons vai sotalols);
zāles, ko lieto sirds ritma traucējumu gadījumā (uzpirkstītes preparāti);
zāles, ko lieto dažos līdzekļos pret klepu un saaukstēšanos (simpatomimētiskie līdzekļi), vai noradrenalīns un adrenalīns, ko lieto zema asinsspiediena, šoka, sirds mazspējas, astmas vai alerģijas gadījumā. Lietojot ar Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg, šīs zāles var Jūsu asinsspiedienu turēt augstu;
pretdiabēta zāles, piemēram, insulīns. Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg var pazemināt Jūsu asinsspiedienu vēl vairāk, ja lietojat tās kopā ar pretdiabēta zālēm;
muskuļu relaksanti (piemēram, tubokurarīns, ko lieto anestēzijā);
zelts injekcijās artrīta ārstēšanai (nātrija aurotiomalāts);
zāles, kuras visbiežāk lieto, lai izvairītos no transplantēto orgānu atgrūšanas (sirolimu, everolimu un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
Ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošana kopā ar uzturu, dzērieniem un alkoholu
Jūs varat šīs zāles lietot ēšanas laikā vai pēc ēdienreizes, uzdzerot nedaudz šķidruma.
Ārstēšanās laikā nelietojiet alkoholiskos dzērienus, jo ir iespējams reibonis un vertigo (jo īpaši pieceļoties). Šādā gadījumā nekavējoties pārtrauciet lietot alkoholiskos dzērienus.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta ārstam, ja Jūs domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Ārsts parasti Jums ieteiks pārtraukt Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināsiet par iestājušos grūtniecību un rekomendēs Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg vietā lietot citas zāles. Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg nav ieteicams lietot grūtniecības laikā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo, lietojot pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var ievērojami kaitēt bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojieties to darīt. Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošana nav ieteicama mātēm, kas baro bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Atsevišķiem pacientiem, īpaši terapijas sākumā Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg var izraisīt reiboni vai nogurumu, tādējādi netieši un pārejoši samazināt psihofizisko veiktspēju, kas ir nepieciešama transportlīdzekļa vadīšanai vai darbam ar iekārtām.
Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg satur laktozi un nātriju
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
3. Kā lietot Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg
Vienmēr lietojiet Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir viena tablete vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz divām tabletēm vienu reizi dienā.
Ja Jūs pašlaik lietojat citus diurētiskos (urīndzenošos) līdzekļus, pirms šo zāļu lietošanas sākuma konsultējieties ar savu ārstu. Diurētisko līdzekļu lietošana ir jāpārtrauc 2 - 3 dienas pirms Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošanas sākuma.
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var nebūt piemēroti pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, jo pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss nepārsniedz 30 ml/min (piemēram, vidēji smagu vai smagu nieru darbības traucējumu gadījumā) tie nav efektīvi. Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir robežās no 30 ml/min līdz 78 ml/min, terapiju ir ieteicams sākt ar piemērota lieluma atsevišķu aktīvo vielu devām.
Tabletes ir jāieņem veselas, vai nu ēdienreizes laikā vai pēc tās, kopā ar nelielu daudzumu šķidruma. Jāpierod zāles ieņemt regulāri, vislabāk no rīta, katru dienu vienā un tai pašā laikā.
Ja Jums šķiet, ka Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg iedarbība ir pārāk spēcīga vai pārāk vāja, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Ja esat lietojis Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg vairāk nekā noteikts
Visbiežākās pārdozēšanas pazīmes ir slikta dūša, paātrināta sirdsdarbība, reibonis un ģībonis, kas ir patoloģiski zema asinsspiediena (hipotensijas) rezultāts. Ja Jūs kļūdas rezultātā esat ieņēmis pārāk daudz tablešu, pēc iespējas drīz sazinieties ar savu ārstu.
Ja esat aizmirsis lietot Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirstās devas.
Ja esat aizmirsis ieņemt šo zāļu devu, nākamo devu ieņemiet kā parasti, bet noteikti pastāstiet par to savam ārstam.
Ja Jūs pārtraucat lietot Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg
Terapiju pārtraucot, asinsspiediens ar laiku var atkal paaugstināties. Tas palielina ar augstu asinsspiedienu saistīto komplikāciju risku – galvenokārt sirdī, smadzenēs un nierēs.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Blakusparādības klasificētas šādās grupās pēc to rašanās biežuma:
Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)
neskaidra redze,
reibonis,
klepus,
slikta dūša (nelabums),
nespēks (astēnija).
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
zems kālija līmenis asinīs, paaugstināts holesterīna līmenis, paaugstināts triglicerīdu līmenis, paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs,
galvassāpes, depresija, ģībonis, garšas sajūtas pārmaiņas,
zems asinsspiediens pieceļoties un nespēks, neregulāra sirdsdarbība, sāpes krūtīs (stenokardija), ātra sirdsdarbība,
apgrūtināta elpošana (aizdusa),
caureja, sāpes vēderā,
izsitumi,
muskuļu krampji,
sāpes krūtīs, nogurums,
paaugstināts kālija līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis serumā.
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
anēmija,
pietvīkums, ātra sirdsdarbība ar sajūtamiem sitieniem (sirdsklauves), sirdslēkme un insults, iespējams, pārmērīgi pazemināta asinsspiediena dēļ augsta riska grupas pacientiem,
troksnis ausīs,
izdalījumi no deguna (rinoreja), rīkles iekaisums un aizsmakums, bronhiālā astma,
ileuss, aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts), vemšana, gremošanas traucējumi (dispepsija), sāpes vēderā, gāzu uzkrāšanās zarnās (meteorisms), aizcietējums, ēstgribas trūkums (anoreksija), kuņģa kairinājums, sausa mute, čūla,
nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja, olbaltumvielas urīnā (proteinūrija),
nieze, svīšana, matu izkrišana,
sāpes locītavās (artralģija),
saasināta apziņa vai nedroša sajūta (rada zems cukura līmenis asinīs), zems magnija līmenis, podagra,
impotence,
nemiers, drudzis,
apjukums, pavājināta dzimumtieksme, bezmiegs, miegainība un nervozitāte, griešanās sajūta (vertigo), tirpšanas vai durstoša sajūta plaukstās vai pēdās (parestēzija),
paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, pazemināts nātrija līmenis asinīs.
Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)
pārmaiņas asinsainā (neitropēnija, hipohemoglobinēmija, samazināts hematokrīta līmenis, trombocitopēnija, leikopēnija),
paaugstināts glikozes līmenis asinīs,
dīvaini sapņi, miega traucējumi, traucētas kustības (parēze),
palielināti limfmezgli, autoimūnas slimības, lēna asins plūsma uz roku un kāju pirkstiem, radot apsārtumu un sāpes (Reino sindroms),
šķidrums plaušās, izdalījumi no deguna vai deguna iekaisums, eozinofīliska pneimonija (pazīmes var būt klepus, augsta ķermeņa temperatūra un apgrūtināta elpošana),
pietūkums vai čūlas mutes dobumā, mēles infekcija vai sāpes un pietūkums,
aknu mazspēja vai hepatīts, kas var izraisīt ādas dzeltēšanu (dzelte),
izteikts ādas apsārtums, izsitumi ar pūšļiem un ādas iekaisumu, īpaši uz plaukstām un pēdām, mutē vai ap to, pievienojoties drudzim (Stīvensa-Džonsona sindroms), ādas lobīšanās pa slāņiem,
nieru darbības traucējumi, piemēram, sāpes muguras lejasdaļā un samazināts urīna daudzums,
krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem,
aknu enzīmu vai bilirubīna līmeņa paaugstināšanās asinīs.
Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)
zarnu angioedēma. Pazīmes var būt sāpes vēderā, slikta dūša un vemšana, paaugstināts kalcija līmenis asinīs.
paaugstināts kalcija līmenis serumā.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis).
antidiurētiskā hormona pārprodukcija, kas izraisa šķidruma aizturi, radot nespēku, nogurumu vai apjukumu.
Ziņots arī par šādu simptomu kompleksu:
drudzi, asinsvadu iekaisumu, muskuļu vai locītavu sāpēm un iekaisumu,
asins patoloģijām, kas skar asins formelementus (parasti tās var atklāt, veicot asinsanalīzes), izsitumi, paaugstināta jutība pret saules gaismu un cita veida iedarbība uz ādu.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg satur
Aktīvās vielas ir enalaprila maleāts un hidrohlortiazīds.
Katra Enap-H 10 mg/25 mg tablete satur 10 mg enalaprila maleāta, kas atbilst 7,64 mg enalaprila, un 25 mg hidrohlortiazīda.
Katra Enap-HL 10 mg/12,5 mg tablete satur 10 mg enalaprila maleāta, kas atbilst 7,64 mg enalaprila, un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
Katra Enap-HL 20 mg/12,5 mg tablete satur 20 mg enalaprila maleāta, kas atbilst 15,29 mg enalaprila, un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
Citas Enap-H 10 mg/25 mg tablešu sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, krāsviela hinolīna dzeltenais (E104), kukurūzas ciete, preželatinizēta ciete, talks, nātrija hidrogēnkarbonāts un magnija stearāts.
Citas Enap-HL 10 mg/12,5 mg tablešu sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, preželatinizēta ciete, talks, nātrija hidrogēnkarbonāts un magnija stearāts.
Citas Enap-HL 20 mg/12,5 mg tablešu sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, nātrija hidrogēnkarbonāts, preželatinizēta ciete, talks un magnija stearāts.
Skatīt 2. punktu " Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg satur laktozi un nātriju".
Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg un Enap-HL 20 mg/12,5 mg ārējais izskats un iepakojums
Enap-H 10 mg/25 mg tabletes ir dzeltenas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai vienādās devās.
Enap-HL 10 mg/12,5 mg tabletes un Enap-HL 20 mg/12,5 mg tabletes ir baltas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai vienādās devās.
Enap-H 10 mg/25 mg tabletes, Enap-HL 10 mg/12,5 mg tabletes un Enap-HL 20 mg/12,5 mg tabletes ir pieejamas kārbiņās pa 20 (2 x 10), 30 (3 x 10), 60 (6 x 10) un 90 (9 x 10) tabletēm blisteros.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2019
SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL126090_1
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 24.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 24.01.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 7
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Enap-H 10 mg/25 mg tabletes
Enap-HL 10 mg/12,5 mg tabletes
Enap-HL 20 mg/12,5 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena Enap-H 10 mg/25 mg tablete satur 10 mg enalaprila maleāta (Enalaprili maleas), kas ekvivalents 7,64 mg enalaprila, un 25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Viena Enap-HL 10 mg/12,5 mg tablete satur 10 mg enalaprila maleāta (Enalaprili maleas), kas ekvivalents 7,64 mg enalaprila, un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Viena Enap-HL 20 mg/12,5 mg tablete satur 20 mg enalaprila maleāta (Enalaprili maleas), kas ekvivalents 15,29 mg enalaprila, un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
Enap-H 10 mg/25 mg
Enap-HL 10 mg/12,5 mg
Enap-HL 20 mg/12,5 mg
laktoze
114,02 mg
123,58 mg
116,05 mg
nātrijs
1,4 mg
1,4 mg
2,79 mg
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Enap-H 10 mg/25 mg tabletes: dzeltenas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai vienādās devās.
Enap-HL 10 mg/12,5 mg tabletes: baltas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai vienādās devās.
Enap-HL 20 mg/12,5 mg tabletes: baltas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Arteriālas hipertensijas terapija gadījumos, kad nepieciešama kombinēta terapija.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Šo zāļu devu, galvenokārt, nosaka tās aktīvās vielas enalaprila maleāta lietošanas pieredze.
Pieaugušie
Esenciāla hipertensija
Parastā deva ir viena tablete vienu reizi dienā. Nepieciešamības gadījumā devu var palielināt līdz divām tabletēm vienu reizi dienā.
Vairumam pacientu pietiek ar 20 mg (izņēmuma gadījumos 40 mg) enalaprila vai 50 mg hidrohlortiazīda dienā, tādēļ ieteicams lietot ne vairāk kā divas Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg tabletes dienā. Ja netiek panākta apmierinoša atbildes reakcija, ieteicams terapijas shēmu papildināt ar trešo preparātu vai mainīt terapijas veidu.
Iepriekš veikta terapija ar diurētiskiem līdzekļiem
Pēc preparāta sākumdevas ir iespējama simptomātiska hipotensija, kas vairāk ir iespējama pacientiem ar intravaskulāra cirkulējošā šķidruma tilpuma un/vai sāļu samazināšanos, ko izraisījusi iepriekš veikta terapija ar diurētiskiem līdzekļiem. Terapija ar diurētiskiem līdzekļiem ir jāpārtrauc 2 - 3 dienas pirms Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošanas sākuma.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var nebūt piemēroti, jo gadījumos, kad kreatinīna klīrenss ir 30 ml/min vai mazāks (t. i., vidēji smagas vai smagas nieru mazspējas gadījumā), tie nav efektīvi.
Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir robežās no 30 ml/min līdz 78 ml/min, terapija ir jāsāk ar piemērotām atsevišķu aktīvo vielu devām.
Gados vecāki pacienti
Klīnisko pētījumu laikā vienlaicīgi ordinēta enalaprila maleāta un hidrohlortiazīda efektivitāte un panesamība gados vecākiem un gados jauniem hipertensijas slimniekiem bija līdzīga.
Pediatriskā populācija
Bērniem preparāta lietošanas drošība un efektivitāte nav noskaidrota.
Terapijas ilgums nav ierobežots.
Lietošanas veids
Zāles ir paredzētas iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret enalaprila maleātu, hidrohlortiazīdu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Ar agrāku AKE inhibitoru lietošanu saistīta angioneirotiska tūska.
Pārmantota vai idiopātiska angioneirotiska tūska.
Paaugstināta jutība pret sulfonamīdu grupas vielām.
Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss ≤30 ml/min).
Anūrija.
Nieru artēriju stenoze.
Smagi aknu darbības traucējumi.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Enap H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap HL 20 mg/12,5 mg lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Enap-H vai Enap-HL lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Enalaprila maleāts-Hidrohlortiazīds
Hipotensija un elektrolītu/šķidruma līdzsvara traucējumi
Simptomātisku hipotensiju hipertensijas pacientiem bez komplikācijām novēro reti. Hipertensijas pacientiem, kuri saņem enalaprilu un hidrohlortiazīdu, simptomātiskas hipotensijas iespējamība palielinās, ja pacientam ir cirkulējošā šķidruma zudums, piemēram diurētisku līdzekļu lietošanas, ierobežota sāls patēriņa uzturā, caurejas vai vemšanas dēļ (skatīt 4.5. un 4.8 apakšpunktu).. Šādiem pacientiem regulāri ar piemērotiem laika intervāliem jānosaka elektrolītu koncentrācija serumā. Īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem ar išēmisku sirds vai smadzeņu asinsvadu slimību, kuriem pārlieks asinsspiediena kritums var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulārus traucējumus. Simptomātiska hipotensija ir novērota hipertensijas pacientiem ar sirds mazspēju ar vai bez vienlaicīgas nieru mazspējas.
Visbiežāk to novēro pacientiem ar smagākas pakāpes sirds mazspēju, par ko liecina lielu cilpas diurētisko līdzekļu devu lietošana, hiponatriēmija vai nieru darbības traucējumi. Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk ārsta uzraudzībā, un pacienti rūpīgi jānovēro ikreiz, kad tiek pielāgotas Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg, Enap-HL 20 mg/12,5 mg un/vai diurētisko līdzekļu devas. Līdzīgi apsvērumi attiecas uz pacientiem ar sirds išēmisko vai cerebrovaskulāro slimību, kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāru negadījumu.
Hipotensijas gadījumā pacients jānogulda uz muguras un (ja nepieciešams) intravenozas infūzijas veidā jāievada fizioloģiskais šķīdums. Pārejoša hipotensija nav kontrindikācija turpmākai zāļu lietošanai, ko parasti var nozīmēt bez sarežģījumiem, ja asinsspiediens pēc asins tilpuma palielināšanas ir paaugstinājies. Pēc asinsspiediena un asinsvadu cirkulējoša šķidruma tilpuma atjaunošanās terapiju var atsākt ar mazākām devām (terapiju var atsākt arī tikai ar vienu aktīvo vielu).
Dažiem pacientiem ar sirds mazspēju, kuriem ir normāls vai zems asinsspiediens, Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošanas laikā var rasties papildus sistēmiskā asinsspiediena pazemināšanās. Šāda iedarbība ir prognozējama un parasti nav ārstēšanas pārtraukšanas iemesls. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt jāsamazina diurētiskā līdzekļa un/vai Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg deva un/vai jāpārtrauc to lietošana.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Nieru darbības traucējumi
Saistībā ar enalaprilu ir ziņots par nieru mazspēju, kas galvenokārt novērota pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai vienlaicīgu nieru slimību, tai skaitā nieru artēriju stenozi. Ja diagnoze tiek noteikta savlaicīgi un pacients saņem atbilstošu terapiju, ar enalaprilu saistītā nieru mazspēja parasti ir atgriezeniska.
Enalaprilu un hidrohlortiazīdu nedrīkst ordinēt pacientiem ar nieru mazspēju
(kreatinīna klīrensu no ≤ 80 līdz > 30 ml/min.), kamēr, titrējot enalaprila devu, nav pierādīta vajadzība pēc devām, kas pieejamas ar šo zāļu formu (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Dažiem hipertensīviem pacientiem, kuriem iepriekš nav bijusi simptomātiska nieru slimība, lietojot enalaprilu kopā ar diurētisku līdzekli, asinīs paaugstinājās urīnvielas un kreatinīna līmenis (skatīt 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”, “Enalaprila maleāts”, “Nieru darbības traucējumi”, “Hidrohlortiazīds”, “Nieru darbības traucējumi). Ja tas parādās, lietojot fiksētu enalaprila un hidrohlortiazīda kombināciju, terapija ir jāpārtrauc. Šādi gadījumi var liecināt par pamatā esošas nieru artērijas stenozes iespēju (skatīt ‘Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā’, Enalaprila maleāts, Renovaskulāra hipertensija 4.4. apakšpunktā).
Hiperkaliēmija
Lietojot enalaprila un mazas diurētisko līdzekļu devas kombināciju, nevar izslēgt hiperkaliēmijas iespējamību (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Enalaprila maleāts, Hiperkaliēmija 4.4. apakšpunktā).
Litijs
Litija kombinācija ar enalaprilu un diurētiskiem līdzekļiem parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Drošums un efektivitāte bērniem nav pierādīta.
Enalaprila maleāts
Aortas atveres stenoze /hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā visi asinsvadus paplašinošie preparāti, AKE inhibitori piesardzīgi jālieto pacientiem ar sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju un no to lietošanas jāizvairās kardiogēna šoka un hemodinamiski nozīmīgas obstrukcijas gadījumā.
Nieru darbības traucējumi
Saistībā ar enalaprila lietošanu ziņots par nieru mazspēju, kas galvenokārt novērota pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai jau esošu nieru slimību, arī nieru artēriju stenozi. Pareizas diagnosticēšanas un atbilstošas ārstēšanas gadījumā nieru mazspēja, ja tā saistīta ar enalaprila lietošanu, parasti ir atgriezeniska (skatīt 4.2. apakšpunktu un Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Enalaprila maleāts-Hidrohlortiazīds, Nieru darbības traucējumi; Hidrohlortiazīds, Nieru darbības traucējumi 4.4. apakšpunktā).
Renovaskulāra hipertensija
Pastāv palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks, ja pacientus ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošas nieres artērijas stenozi ārstē ar AKE inhibitoriem. Pat nelielu seruma kreatinīna līmeņa pārmaiņu gadījumā var rasties nieru funkcijas samazināšanās. Šiem pacientiem terapiju jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā un kontrolējot nieru darbību.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par enalaprila lietošanu pacientiem ar nesen veiktu nieru transplantāciju. Tādēļ ārstēšana ar enalaprilu nav ieteicama.
Hemodialīzes pacienti
Enalaprila lietošana nav indicēta pacientiem, kam nieru mazspējas dēļ nepieciešama dialīze. Pacientiem, kuru dialīzei tiek izmantotas augstas caurplūdes membrānas (piemēram, AN 69) un kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, ir aprakstītas paaugstinātas jutības un anafilaktoīdas reakcijas (sejas tūska, pietvīkums, hipotensija un elpas trūkums). Šiem pacientiem jāapsver cita veida dialīzes membrānas izmantošana vai citas grupas antihipertensīvā līdzekļa lietošana.
Aknu darbības traucējumi
Reti AKE inhibitoru lietošana saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti vai hepatītu un progresē par zibensveida aknu nekrozi un (dažkārt) nāvi. Šī sindroma rašanās mehānisms nav skaidrs. AKE inhibitorus lietojošiem pacientiem, kam rodas dzelte vai nozīmīgi palielinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un viņi atbilstoši medicīniski jānovēro (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Hidrohlortiazīds, Aknu slimība 4.4. apakšpunktā).
Neitropēnija/Agranulocitoze
Ziņots, ka pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, radusies neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem riska faktoriem neitropēnija rodas reti. Enalaprils jālieto ar ārkārtēju piesardzību pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimību, lietojot imūnnomācošu terapiju, alopurinolu, prokainamīdu vai ja ir šo riska faktoru kombinācija, īpaši ja iepriekš bijuši nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem rodas nopietna infekcija, kas dažos gadījumos nereaģē uz intensīvu ārstēšanu ar antibiotikām. Ja šādiem pacientiem tiek lietots enalaprils, ieteicams periodiski kontrolēt balto asins šūnu skaitu, un pacientiem jānorāda ziņot par jebkādām infekcijas pazīmēm.
Hiperkaliēmija
AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas rašanās riska faktori ir nieru mazspēja, nieru darbības pasliktināšanās, vecums (>70 gadi), cukura diabēts, interkurenti traucējumi, īpaši dehidratācijas gadījumi, akūta sirds dekompensācija, metaboliska acidoze un kāliju aizturošu diurētisku līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona, triamterēna vai amilorīda), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizstājēju vienlaicīga lietošana; vai ja šie pacienti lieto citas zāles, kas palielina kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus). Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošu diurētisku līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var nozīmīgi palielināt kālija līmeni serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnu, dažkārt letālu aritmiju. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktā).
Hipoglikēmija
Cukura diabēta slimniekiem, kas lieto perorālus pretdiabēta līdzekļus vai insulīnu un sāk lietot AKE inhibitoru, jāiesaka stingri kontrolēt, vai nerodas hipoglikēmija, īpaši pirmā kombinētas lietošanas mēneša laikā (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Hidrohlortiazīds, Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu 4.4. un 4.5. apakšpunktā).
Paaugstināta jutība/angioedēma
Retos gadījumos angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoru, arī enalaprila maleāta lietošanas laikā novēro sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu. Tā ir iespējama jebkurā terapijas fāzē. Angioedēmas gadījumā terapija nekavējoties jāpārtrauc un pacients jānovēro līdz visu simptomu izzušanai. Pacientu nav atļauts izrakstīt, pirms nav pilnīgi izzuduši simptomi.
Pat tajos gadījumos, ja pietūkusi tikai mēle un nav elpošanas traucējumu, pacientam var būt vajadzīga ilgstoša novērošana, jo ārstēšana ar prethistamīna līdzekļiem un kortikosteroīdiem var būt nepietiekama.
Ļoti retos gadījumos ziņots par letāliem angioedēmas gadījumiem, kas saistīta ar rīkles vai mēles tūsku, dēļ. Ja šādi tiek skarta mēle, uzbalsenis vai balsene, var rasties elpceļu nosprostojums, īpaši pacientiem ar elpceļu ķirurģisku operāciju anamnēzē. Ja tiek skarta mēle, uzbalsenis vai balsene, kas var izraisīt elpceļu nosprostojumu, pareizi jāveic atbilstoša terapija, kas var ietvert 1: 1000 (0,3 – 0,5 ml) epinefrīna šķīduma ievadīšanu zemādā un/vai pasākumus, kas nodrošina brīvus elpceļus.
Ir ziņojumi, ka melnās rases pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, angioneirotiska tūska ir novērota biežāk nekā citu rasu pārstāvjiem.
Pacienti, kam anamnēzē ir ar AKE inhibitoru lietošanu nesaistīta angioedēma, to lietošanas laikā ir pakļauti lielākam angioedēmas riskam (skatīt 4.3. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc enalaprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar enalaprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri AKE inhibitorus saņem laikā, kad tiek veikta desensibilizācija pret bišu vai lapseņu indi, ir iespējamas dzīvībai bīstamas, alerģijai līdzīgas (anafilaktoīdas) reakcijas. No šīm reakcijām var izvairīties, pirms katra desensibilizācijas cikla AKE inhibitoru lietošanu uz laiku pārtraucot.
Anafilaktiskas reakcijas ZBL aferēzes laikā
Pacientiem, kuri zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes ar dekstrāna sulfātu laikā saņem AKE inhibitorus, ir iespējamas dzīvībai bīstamas, alerģijai līdzīgas (anafilaktoīdas) reakcijas. No šīm reakcijām var izvairīties, pirms katra aferēzes seansa uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu.
Klepus
AKE inhibitoru lietošanas laikā var būt nepārejošs, sauss neproduktīvs klepus, tomēr pēc terapijas pārtraukšanas tas izzūd. Tas jāņem vērā, veicot klepus diferenciāldiagnostiku.
Ķirurģija/anestēzija
Pacientiem, kuriem veic plašas ķirurģiskas operācijas vai anestēzijai izmanto preparātus, kas izraisa hipotensiju, enalaprils var bloķēt angiotensīna-II sintēzi sekundāri kompensatorai renīna sekrēcijai. Ja rodas hipotensija un domājams, ka tā ir saistīta ar minēto mehānismu, to var kompensēt, palielinot cirkulējošo tilpumu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību,
līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā citi angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori, enalaprils melnās rases cilvēkiem ir acīmredzami mazāk efektīvs asinsspiediena pazemināšanas līdzeklis nekā citu rasu pārstāvjiem, iespējams, tāpēc, ka melnādainiem cilvēkiem ar hipertensiju biežāk ir zems renīna līmenis.
Hidrohlortiazīds
Nieru darbības traucējumi
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var nebūt piemēroti pacientiem ar nieru darbības traucējumiem; tie ir neefektīvi, ja kreatinīna klīrenss ir 30 ml/min vai mazāks (piemēram, vidēji smagas vai smagas nieru mazspējas gadījumā) (skatīt 4.2. apakšpunktu un Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Enalaprila maleāts-Hidrohlortiazīds, Nieru darbības traucējumi; Enalaprila maleāts, Nieru darbības traucējumi 4.4. apakšpunktā).
Enap-H 10 mg/25 mg, Enap-HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg nedrīkst ordinēt pacientiem ar nieru mazspēju (kreatinīna klīrensu ≤ 80 ml/min) kamēr, titrējot atsevišķo sastāvdaļu devas, nav pierādīta vajadzība pēc devām, kas pieejamas ar šādām kombinētajām tabletēm.
Aknu slimība
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi jālieto piesardzīgi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, jo nelielas elektrolītu līdzsvara pārmaiņas var veicināt aknu komas rašanos (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Enalaprila maleāts, Aknu darbības traucējumi 4.4. apakšpunktā).
Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu
Terapija ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem var vājināt glikozes panesamību. Var būt nepieciešams koriģēt pretdiabēta līdzekļu (arī insulīna) devas (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Enalaprila maleāts, Cukura diabēta slimnieki 4.4. apakšpunktā).
Ar ārstēšanu ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem var būt saistīta holesterīna un triglicerīdu koncentrācijas paaugstināšanās; tomēr, lietojot 12,5 mg hidrohlortiazīda devu, ziņots par minimālu ietekmi vai tās nav bijis vispār. Turklāt klīnisko pētījumu laikā, lietojot 6 mg hidrohlortiazīda, netika ziņots par klīniski nozīmīgu ietekmi uz glikozes, holesterīna un triglicerīdu, nātrija, magnija vai kālija līmeni.
Ārstēšana ar tiazīdiem dažiem pacientiem var pastiprināt hiperurikēmiju un/vai podagru. Šī ietekme uz hiperurikēmiju saistīta ar devas lielumu un 6 mg lielas hidrohlortiazīda devas gadījumā tā nav klīniski nozīmīga. Turklāt enalaprils var pastiprināt urīnskābes elimināciju ar urīnu un tādējādi vājināt hidrohlortiazīda hiperurikēmiju pastiprinošo iedarbību.
Tāpat kā visiem pacientiem, kas tiek ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem, ar atbilstošu starplaiku jākontrolē elektrolītu līmenis serumā.
Tiazīdu grupas diurētiski līdzekļi (arī hidrohlortiazīds) var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisku alkalozi). Pazīmes, kas brīdina par šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumiem ir sausa mute, slāpes, nespēks, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu nogurums, hipotensija, oligūrija, tahikardija un kuņģa-zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša un vemšana.
Lai gan ārstēšanas laikā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem var rasties hipokaliēmija, vienlaicīga enalaprila lietošana var mazināt diurētiska līdzekļa izraisītu hipokaliēmiju. Hipokaliēmijas risks ir lielāks pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem, kuriem ir stipra diurēze, pacientiem, kuri nepietiekami perorāli uzņem elektrolītus, un pacientiem, kuri saņem vienlaicīgu ārstēšanu ar kortikosteroīdiem vai AKTH (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Hiponatriēmija var rasties karstā laikā cilvēkiem ar tūsku. Hlorīdu deficīts parasti ir viegls, un parasti ārstēšana nav nepieciešama.
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija jonu ekskrēciju ar urīnu un izraisīt vieglu, intermitējošu kalcija jonu koncentrācijas palielināšanos serumā. Izteikts kalcija jonu koncentrācijas pieaugums serumā var liecināt par slēptu hiperparatiroidismu. Pirms epitēlijķermenīšu funkcijas izmeklējumiem tiazīdu grupas vielu lietošana ir jāpārtrauc.
Novērots, ka tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi palielina magnija izdalīšanos ar urīnu, kas var izraisīt hipomagniēmiju.
Antidopinga tests
Hidrohlortiazīds, kas ir šo zāļu sastāvā, var dot pozitīvu analīzes rezultātu antidopinga testā.
Paaugstināta jutība
Pacientiem, kuri saņem tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, neatkarīgi no tā, vai to anamnēzē ir bijusi alerģija vai astma, ir iespējamas paaugstinātas jutības reakcijas. Ir aprakstīti arī sistēmiskas sarkanās vilkēdes saasinājumi vai tās aktivizēšanās.
Nemelanomas ādas vēzis
Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.
Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Enalaprila maleāts- Hidrohlortiazīds
Citi antihipertensīvi līdzekļi
Šo līdzekļu vienlaicīga lietošana var palielināt enalaprila un hidrohlortiazīda hipotensīvo darbību. Vienlaicīga lietošana ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Litijs
Vienlaicīgas diurētisko līdzekļu, AKE inhibitoru un litija preparātu lietošanas rezultātā ir iespējama atgriezeniska litija līmeņa palielināšanās serumā un litija toksicitāte, jo enalaprils un hidrohlortiazīds samazina litija jonu klīrensu caur nierēm. Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu vienlaicīga lietošana var turpmāk palielināt litija līmeni un palielināt litija toksicitātes risku ar AKE inhibitoriem. Vienlaicīga lietošana nav ieteicama, bet, ja kombinācija ir nepieciešama, jāveic rūpīga litija līmeņa serumā kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pirms šādu preparātu lietošanas ir jāiepazīstas ar informāciju, kas attiecas uz litija preparāta ordinēšanu.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) tostarp selektīvie ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitori
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tai skaitā selektīvie ciklooksigenāzes-2 inhibitori (COX-2 inhibitori), var vājināt diurētisko līdzekļu un citu antihipertensīvo līdzekļu efektu, tāpēc NPL, arī selektīvo ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitoru, ietekmē var vājināties angiotensīna II receptoru antagonistu, AKE inhibitoru vai diurētisko līdzekļu antihipertensīvā iedarbība. Vienlaicīga NPL (tai skaitā COX-2 inhibitoru) un angiotensīna II receptoru antagonistu vai AKE inhibitoru ordinēšana savstarpēji papildinoši paaugstina kālija līmeni serumā un var pasliktināt nieru darbību. Šī iedarbība parasti ir atgriezeniska. Retos gadījumos var attīstīties akūta nieru mazspēja, sevišķi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar cirkulējošā tilpuma deficītu, tai skaitā diurētisko līdzekļu lietotājiem), tāpēc, ordinējot kombinētu terapiju pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, jāievēro piesardzība.
Enalaprila maleāts
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar enalaprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var izraisīt nozīmīgu kālija līmeņa palielināšanos serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja enalaprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ enalaprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama.
Ja vienlaicīga lietošana ir indicēta hipokaliēmijas dēļ, tie jālieto, ievērojot piesardzību un bieži novērojot kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Diurētiskie līdzekļi (tiazīdu grupas vai cilpas diurētiskie līdzekļi)
Iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko līdzekļu devām var samazināt organismā esošo šķidruma daudzumu un radīt hipotensijas risku, sākot terapiju ar enalaprilu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Hipotensīvo darbību var samazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu vai palielinot uzņemtā šķidruma vai sāls daudzumu.
Nedepolarizējošie miorelaksanti
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var pastiprināt reakciju uz tubokurarīnu.
Tricikiskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/narkozes līdzekļi
Noteiktu narkozes līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisko zāļu vienlaicīga lietošana ar AKE inhibitoriem var radīt turpmāku asinsspiediena pazemināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Sakubitrils/valsartāns
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Racekadotrils, zīdītāju rapamicīna mērķa (mTOR) inhibitori (piemēram, temsirolimu, sirolimu vai everolimu) un vildagliptīns
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt
paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Simpatomimētiskie līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var vājināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību (skatīt 4.5 apakšpunktu).
Pretdiabēta līdzekļi (perorāli lietojamie hipoglikemizējošie līdzekļi un insulīns)
Epidemioloģisko pētījumu rezultāti liecina, ka vienlaicīga AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) lietošana var pastiprināt glikozes līmeņa asinīs pazeminošo darbību ar hipoglikēmijas rašanās risku. Šī parādība vairāk ir iespējama kombinētās terapijas pirmo nedēļu laikā un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Alkohols
Alkohols pastiprina AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.
Acetilsalicilskābe, thrombolītiski līdzekļi un blokatori
Enalaprilu var droši lietot kopā ar acetilsalicilskābi (kardioloģiskās devās), trombolītiskiem līdzekļiem un blokatoriem.
Zelts
Vienlaikus saņemot AKE inhibitora, arī enalaprila terapiju, pēc injicējamā zelta (piemēram, nātrija aurotiomalāta) ievadīšanas reti ziņots par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).
Ciklosporīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Hidrohlortiazīds
Nedepolarizējošie miorelaksanti
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var pastiprināt reakciju uz tubokurarīnu.
Alkohols, barbiturāti vai opioīdu grupas analgētiskie līdzekļi
Var pastiprināties ortostatiskā hipotensija.
Pretdiabēta līdzekļi (perorālie līdzekļi un insulīns)
Var būt jāpielāgo pretdiabēta līdzekļu deva (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Holestiramīns un kolestipola sveķi
Anjonu apmaiņas sveķi var samazināt hidrohlortiazīda absorbciju. Vienreizējas holestiramīna vai kolestipola sveķu devas saistās ar hidrohlortiazīdu un samazina hidrohlortiazīda absorbciju no kuņģa–zarnu trakta par attiecīgi 85 un 43%.
QT intervāla palielināšanās (piemēram, hinidīns, prokainamīds, amiodarons, sotalols)
Palielinās torsades de pointes risks.
Uzpirkstītes glikozīdi
Hipokaliēmija var pacientu padarīt jutīgāku vai paasināt sirds atbildreakciju pret uzpirkstītes toksisku ietekmi (piemēram, pastiprinot kambaru kairināmību).
Kortikosteroīdi, AKTH
Lietošana vienlaikus ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem pastiprina elektrolītu izsīkumu, īpaši hipokaliēmiju.
Kālijurētisku diurētisko līdzekļu (piemēram, furosemīda), karbenoksolona vai caurejas līdzekļu ļaunprātīga lietošana
Hidrohlortiazīds var palielināt kālija un/vai magnija zudumu.
Presorie amīni (piemēram, noradrenalīns)
Var vājināties presoro amīnu iedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Citostatiskie līdzekļi (piem. ciklofosfamīds, metotreksāts)
Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt citotoksisku zāļu izvadīšanu caur nierēm un pastiprināt to mielosupresīvo darbību.
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
AKE-inhibitori
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ir bijuši grūtnieces oligohidramnija gadījumi, kas, iespējams, atspoguļo pavājinātu augļa nieru darbību un var izraisīt ekstremitāšu kontraktūras, kraniofaciālas deformācijas un hipoplastisku plaušu attīstību.
Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Hidrohlortiazīds
Ir maz pieredzes par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības, īpaši pirmā trimestra, laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.
Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Balstoties uz hidrohlortiazīda farmakoloģisko darbības mehānismu, tā lietošana otrā un trešā trimestra laikā var traucēt augļa un placentas perfūziju un ietekmēt augli un jaundzimušo, izraisot dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.
Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot gestācijas tūskas, gestācijas hipertensijas vai preeklampsijas gadījumā, jo pastāv samazināta plazmas tilpuma un placentas hipoperfūzijas risks bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu.
Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot esenciālas hipertensijas gadījumā grūtniecēm, izņemto retus gadījumus, kad nevar lietot citu ārstēšanu.
Barošana ar krūti
Enalaprils
Ierobežoti farmakokinētiskie dati liecina par ļoti zemu koncentrāciju mātes pienā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Lai gan domājams, ka šāda koncentrācija ir klīniski nenozīmīga, nav ieteicama Enap-H 10 mg/25 mg, Enap HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošana barojot ar krūti priekšlaicīgi dzimušus zīdaiņus un pirmajās nedēļās pēc dzemdībām, jo hipotētiski pastāv risks, ka varētu rasties ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu un nierēm, un nav pietiekamas klīniskās pieredzes. Ja zīdainis ir vecāks, Enap-H 10 mg/25 mg, Enap HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg lietošanu mātei, kura baro bērnu ar krūti, var apsvērt, ja šāda ārstēšana mātei ir nepieciešama un bērnam nenovēro nekādas blakusparādības.
Hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīds cilvēkiem nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Lielas tiazīdu devas, kas izraisa spēcīgu diurēzi, var kavēt piena veidošanos. Enap-H 10 mg/25 mg, Enap HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg nav ieteicams lietot barošanas ar krūti periodā. Ja Enap-H 10 mg/25 mg, Enap HL 10 mg/12,5 mg vai Enap-HL 20 mg/12,5 mg lieto barošanas ar krūti periodā, devas jāsaglabā tik mazas, cik vien iespējams.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Datu, kas liktu uzskatīt, ka fiksētās enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, nav. Vadot transportlīdzekli un strādājot ar mehānismiem, ir jāievēro, ka dažkārt var rasties reibonis un noguruma sajūta.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Enaprila un hidrohlortiazīda kombinācija parasti ir labi panesama. Klīniskos pētījumos blakusparādības parasti bija vieglas un pārejošas, un vairumā gadījumu terapija nebija jāpārtrauc.
Enaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas klīnisko pētījumu laikā visbiežāk ziņots par tādām blakusparādībām kā galvassāpes un klepus.
Klīnisko pētījumu vai zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņots par šādām Enaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas, tikai enalaprila vai tikai hidrohlortiazīda izraisītām nevēlamām blakusparādībām:
ļoti bieži: >1/10,
bieži: >1/100 līdz <1/10,
retāk: >1/1000 līdz <1/100,
reti: >1/10 000 līdz <1/1000,
ļoti reti: <1/10 000,
nav zināmi (pēc pieejamiem datiem biežumu nevar noteikt).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Nevēlamo blakusparādību biežums norādīts pa orgānu sistēmām:
Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
nav zināmi: nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)±.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
retāk: anēmija (tostarp aplastiskā un hemolītiskā);
reti: neitropēnija, hemoglobīna un hematokrīta līmeņa pazemināšanās, trombocitopēnija, agranulocitoze, leikopēnija, kaulu smadzeņu nomākums, pancitopēnija, limfadenopātija, autoimūnas slimības.
Endokrīnās sistēmas traucējumi
nav zināmi: neatbilstošas antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms (SIADH).
Vielmaiņas un uztures traucējumi
bieži: hipokaliēmija, holesterīna un triglicerīdu līmeņa palielināšanās, hiperurikēmija;
retāk: hipoglikēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu), hipomagniēmija, podagra**;
reti: glikozes līmeņa asinīs palielināšanās;
ļoti reti: hiperkalciēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nervu sistēmas traucējumi
bieži: galvassāpes, ģībonis;
retāk: parestēzija, vertigo;
reti: patoloģiski sapņi, parēze (hipokaliēmijas dēļ).
Psihiskie traucējumi
bieži: depresija, garšas sajūtas pārmaiņas;
retāk: apjukums, bezmiegs, miegainība, nervozitāte, dzimumtieksmes pavājināšanās**;
reti: miega traucējumi.
Acu bojājumi
ļoti bieži: redzes miglošanās.
Ausu un labirinta bojājumi
retāk: troksnis ausīs.
Sirds funkcijas traucējumi
bieži: ritma traucējumi, stenokardija, tahikardija;
retāk: sirdsklauves, augsta riska grupas pacientiem miokarda infarkts, iespējams, radies sekundāri pārmērīgas hipotensijas dēļ (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
ļoti bieži: reibonis;
bieži: hipotensija, ortostatiska hipotensija;
retāk: pietvīkums, augsta riska grupas pacientiem cerebrovaskulārs notikums, iespējams, radies sekundāri pārmērīgas hipotensijas dēļ (skatīt 4.4. apakšpunktu);
reti: Reino sindroms.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
ļoti bieži: klepus;
bieži: aizdusa;
retāk: rinoreja, rīkles iekaisums un aizsmakums, bronhu spazmas/bronhiālā astma;
reti: infiltrāti plaušās, elpošanas distress (arī pneimonīts un plaušu tūska), rinīts, alerģisks alveolīts/eozinofīliska pneimonija.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
ļoti bieži: slikta dūša;
bieži: caureja, sāpes vēderā;
retāk: ileuss, pankreatīts, vemšana, dispepsija, anoreksija, kuņģa kairinājums, peptiska čūla, meteorisms**, aizcietējums, sausums mutē;
reti: stomatīts/aftozas čūlas, glosīts;
ļoti reti: zarnu angioedēma.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
reti: aknu mazspēja, aknu nekroze (var būt letāla), hepatīts – vai nu hepatocelulārs vai holestātisks, dzelte, holecistīts (īpaši pacientiem ar iepriekš bijušu holelitiāzi).
Ādas un zemādas audu bojājumi
bieži: izsitumi (eksantēma), paaugstināta jutība/angioneirotiska tūska: ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai rīkles angioedēmu (skatīt 4.4. apakšpunktu);
retāk: nieze, svīšana, nātrene, alopēcija;
reti: erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, eksfoliatīvs dermatīts, toksiska epidermāla nekrolīze, purpura, ādas sarkanā vilkēde, eritrodermija, pemfigus.
Ziņots par simptomu kompleksu, kas var ietvert kādu no turpmāk minētajiem traucējumiem: drudzis, serozīts, vaskulīts, mialģija/miozīts, artralģija/artrīts, pozitīvas ANA, palielināts EGĀ, eozinofīlija un leikocitoze. Iespējami izsitumi, fotosensitizācija vai citi dermatoloģiski simptomi.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
bieži: muskuļu spazmas†;
retāk: artralģija**.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
retāk: nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja, proteinūrija;
reti: oligūrija, intersticiāls nefrīts.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
retāk: impotence;
reti: ginekomastija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
ļoti bieži: astēnija;
bieži: sāpes krūtīs, nogurums;
retāk: savārgums, drudzis.
Izmeklējumi
bieži: hiperkaliēmija, seruma kreatinīna līmeņa paaugstināšanās;
retāk: urīnvielas līmeņa paaugstināšanās asinīs, hiponatriēmija;
reti: aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, bilirubīna līmeņa paaugstināšanās.
* Sastopamības līmenis bija līdzīgs tiem, kuri saņēma placebo un aktīvās kontroles grupai klīniskajos pētījumos.
** Tikai ar hidrohlortiazīda 12,5 mg un 25 mg devām.
† Muskuļu krampju biežuma vērtējums "bieži" attiecas uz hidrohlortiazīda 12,5 mg un 25 mg devām, bet biežums "retāk" attiecas uz 6 mg hidrohlortiazīda.
± Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Ja rodas smagas blakusparādības, ārstēšana jāpārtrauc.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Visbiežākā enalaprila pārdozēšanas pazīme ir hipotensija. Visbiežākās hidrohlortiazīda pārdozēšanas pazīmes ir tās, ko pārliekas diurēzes rezultātā izraisa elektrolītu izsīkums un organisma dehidratācija.
Rīcība pārdozēšanas gadījumā
Specifiska informācija par fiksētās enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas pārdozēšanas terapiju nav pieejama. Fiksētās enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana ir jāpārtrauc un pacients ir rūpīgi jākontrolē. Pirmie pasākumi ir vemšanas izraisīšana un/vai kuņģa skalošana, lai nekavējoties atbrīvotos no ieņemtajām zālēm. Terapija ir simptomātiska un uzturoša – organisma dehidratācijas, elektrolītu līdzsvara traucējumu un hipotensijas korekcijai ir jāveic vispārpieņemtie pasākumi.
Enalaprila maleāts
Biežākie enalaprila maleāta pārdozēšanas simptomi, par ko līdz šim ziņots, ir smaga hipotensija, kas sākas aptuveni sešas stundas pēc tablešu lietošanas vienlaikus ar renīna angiotensīna sistēmas blokādi, kā arī stupors. AKE inhibitoru pārdozēšanas simptomi var būt cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara novirzes, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reibonis, trauksme un klepus. Pēc 300 un 440 mg enalaprila maleāta lietošanas tika konstatēta enalaprila koncentrācija serumā, kas bija attiecīgi 100 un 200 reižu lielāka nekā tā, kas novērota pēc terapeitisku devu lietošanas.
Ieteicamā pārdozēšanas ārstēšana ir fizioloģiskā šķīduma intravenoza infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto pozā, kas piemērota šoka gadījumam. Ja tā pieejama, var apsvērt arī ārstēšanu ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu. Ja zāles norītas nesen, jāveic enalaprila maleāta izvadīšanas pasākumi (piemēram, vemšana, kuņģa skalošana, absorbentu un nātrija sulfāta lietošana). Enalaprilātu, enalaprila aktīvo metabolītu, var izvadīt ar hemodialīzi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Terapija ar kardiostimulatoru indicēta pret ārstēšanu rezistentas bradikardijas gadījumā. Ilgstoši jākontrolē dzīvībai svarīgas pazīmes, elektrolītu un kreatinīna līmenis serumā.
Hidrohlortiazīds
Biežākās novērotās pazīmes un simptomus izraisa elektrolītu zudums (hipokaliēmija, hipohlorēmija, hiponatriēmija) un dehidratācija, kas rodas pārmērīgas diurēzes dēļ. Ja tiek lietots arī uzpirkstītes preparāts, hipokaliēmija var pastiprināt aritmiju.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C09BA02.
Darbības mehānisms
Enalaprils ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors. Organismā tas ātri metabolizējas par enalaprilātu, kas ir spēcīgs AKE inhibitors.
Galvenās AKE nomākuma sekas ir angiotensīna-II un aldosterona koncentrācijas samazināšanās asinsritē, audu angiotensīna-II aktivitātes nomākums, pastiprināta renīna atbrīvošanās, vazodepresorās kalikreīna-kinīna sistēmas stimulācija, simpātiskās nervu sistēmas nomākums un pastiprināta prostaglandīnu atbrīvošanās, kā arī asinsvadus atslābinošā faktora atbrīvošanās no asinsvadu endotēlija.
Enalaprils var bloķēt arī bradikinīna, kas ir peptīds ar spēcīgu vazodepresoru aktivitāti, sadalīšanos. Tomēr nozīme, kāda tam ir enalaprila terapeitiskajā iedarbībā, vēl ir jānoskaidro. Lai gan pastāv uzskats, ka enalaprils asinsspiedienu galvenokārt samazina, nomācot renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitāti (šai sistēmai ir galvenā loma asinsspiediena regulācijā), enalaprils samazina asinsspiedienu pat hipertensīviem pacientiem ar nelielu renīna aktivitāti.
Enalaprila iedarbības maksimums iestājas pēc 6 - 8 stundām. Vielas iedarbība parasti ilgst līdz 24 stundām, tādējādi atļaujot preparātu lietot vienu reizi dienā.
Hidrohlortiazīds ir spēcīgs diurētisks un antihipertensīvs līdzeklis, kas palielina renīna aktivitāti plazmā.
Farmakodinamiskā iedarbība
Lai gan enalaprils arī atsevišķi samazina asinsspiedienu pat pacientiem ar hipertensiju un nelielu renīna aktivitāti, tā lietošana kopā ar hidrohlortiazīdu šiem pacientiem asinsspiedienu samazina vairāk.
Tādējādi vienlaicīga AKE inhibitora un hidrohlortiazīda lietošana ir pamatota gadījumos, kad katra aktīvā viela atsevišķi nav pietiekami efektīva. Šāda vienlaicīga lietošana dod iespēju panākt labāku terapeitisku efektu, lietojot mazākas enalaprila un hidrohlortiazīda devas un izraisa mazāk nevēlamu blakusparādību.
Šīs kombinācijas asinsspiedienu pazeminošās iedarbības ilgums parasti ir līdz 24 stundām, tādēļ ir pietiekami preparātu lietot 1 - 2 reizes dienā.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Nemelanomas ādas vēzis: Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Farmakokinētiskās īpašības
Absorbcija
Perorāli lietots enalaprils tiek ātri absorbēts, enalaprila maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta 1 stundas laikā. Ņemot vērā urīnā konstatēto vielas daudzumu, perorāla enalaprila maleāta absorbcija ir apmēram 60%. Pēc uzsūkšanās iekšķīgi lietots enalaprils ātri un izteikti hidrolizējas par enalaprilātu – spēcīgu angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru. Enalaprilāta maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta 3–4 stundas pēc enalaprila maleāta devas iekšķīgas lietošanas. Galvenās sastāvdaļas urīnā ir enalaprilāts, uz ko attiecas apmēram 40 % devas, un neizmainīts enalaprils. Izņemot konversiju par enalaprilātu, nav būtisku enalaprila metabolisma pierādījumu. Enalaprilāta seruma koncentrācijas līknei ir pagarināta terminālā fāze, kas acīmredzami liecina par saistīšanos ar AKE. Personām ar normālu nieru darbību enalaprilāta līdzsvara koncentrācija serumā tika sasniegta enalaprila maleāta lietošanas ceturtajā dienā. Ēdiena klātbūtne kuņģa-zarnu traktā neietekmē iekšķīgi lietota enalaprila maleāta uzsūkšanos. Dažādu enalaprila ieteicamā terapeitiskā diapazona devu uzsūkšanās un hidrolīzes apjoms ir līdzīgs.
Izkliede
Ar suņiem veikto pētījumu rezultāti liecina, ka enalaprils vāji, ja vispār, šķērso hematoencefālisko barjeru. Smadzenēs enalaprilāts nenonāk. Enalaprils šķērso placentāro barjeru. Hidrohlortiazīds šķērso placentāro, bet ne hematoencefālisko barjeru.
Biotransformācija
Izņemot pārvērtību par enalaprilātu, pierādījumi par nozīmīgiem enalaprila metabolisma procesiem nav iegūti. Hidrohlortiazīds nemetabolizējas, bet tiek ātri izvadīts caur nierēm.
Eliminācija
Enalaprila ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm. Galvenās vielas urīnā ir enalaprilāts, kas veido aptuveni 40% devas un neizmainīts enalaprils. Pēc atkārtotas perorālu enalaprila maleāta devu lietošanas efektīvais tā uzkrāšanās pusperiods ir 11 stundas. Hidrohlortiazīda plazmas pusperiods ir robežās no 5,6 līdz 14,8 stundām, novērojot tā līmeni plazmā vismaz 24 stundas. Hidrohlortiazīds netiek metabolizēts, bet tiek strauji izvadīts caur nierēm. Vismaz 61% no perorālās devas izdalās 24 stundu laikā neizmainītā veidā.
Nieru darbības traucējumi
Enalaprilātu no vispārējās asinsrites var izvadīt ar hemodialīzi.
Barošana ar krūti
Dati par piecām tikko dzemdējušām sievietēm, kas iekšķīgi bija saņēmušas vienu enalaprila devu 20 mg, liecina, ka pēc 4 – 6 stundām vidējā maksimālā enalaprila koncentrācija mātes pienā bija 1,7 μg/l (no 0,54 līdz 5,9μg/l). Vidējā maksimālā enalaprilāta koncentrācija bija 1,7μg/l (no 1,2 līdz 2,3μg/l); maksimālās koncentrācijas tika konstatētas dažādos periodos 24 stundu laikā. Pamatojoties uz šiem datiem par maksimālo koncentrāciju pienā, paredzams, ka maksimālā deva, ko saņemtu tikai ar krūti barots zīdainis, būtu aptuveni 0,16% no mātes svaram pielāgotās enalaprila devas. Dati liecina, ka sievietei, kas 11 mēnešus iekšķīgi lietoja enalaprilu pa 10 mg dienā, 4 stundas pēc kārtējās zāļu devas ieņemšanas maksimālā enalaprila koncentrācija krūts pienā bija 2 μg/l, bet apmēram pēc deviņām stundām maksimālā enalaprilāta koncentrācija bija 0,75 μg/l. Kopējais enalaprila un enalaprilāta daudzums, kas noteikts pienā 24 stundu ilgā laika periodā, bija attiecīgi 1,44μg/l un 0,63μg/l. Vienai mātei 4 stundas pēc 5 mg enalaprila vienreizējas devas ieņemšanas, kā arī divām citām mātēm pēc 10 mg enalaprila, enalaprilāta koncentrācija pienā nebija nosakāma (<0,2 μg/l); enalaprila koncentrācija netika noteikta.
Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība
Vienlaicīga enalaprila un hidrohlortiazīda lietošana atsevišķo aktīvo vielu biopieejamību un farmakokinētiku neietekmē.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Efektus ne-klīniskajos standartpētījumos novēroja vienīgi tad, ja izmantotās devas un iedarbības ilgums ievērojami pārsniedza cilvēkam maksimāli pieļaujamos. Tas liecina, ka klīniskajā praksē šie efekti nav būtiski.
Ar pelēm un žurkām veikto toksikoloģisko pētījumu rezultāti liecina, ka enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas akūtā toksicitāte ir mazāka par enalaprila maleāta akūto toksicitāti. Gan pelēm, gan žurkām kombinācijas perorālās LD50 vērtības pārsniedz 5 g/kg. Ilgstoša šīs kombinācijas lietošana izraisīja nieru darbības izmaiņas un morfoloģiskus kuņģa–zarnu trakta bojājumus.
Ar izmēģinājumu dzīvniekiem veikto reproduktīvās toksicitātes pētījumu rezultāti ir pierādījuši, ka enalaprila maleātam un hidrohlortiazīdam, tos lietojot kopā vai atsevišķi, ir fetotoksiska iedarbība.
Mutagēna enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas iedarbība nav konstatēta. Tā kā enalaprils un hidrohlortiazīds atsevišķi nav kancerogēni, paredzams, ka arī to kombinācija nav kancerogēna.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Enap-H 10 mg/25 mg tabletes
laktozes monohidrāts
krāsviela hinolīndzeltenais (E104)
kukurūzas ciete
preželatinizēta ciete
talks
nātrija hidrogēnkarbonāts
magnija stearāts
Enap-HL 10 mg/12,5 mg tabletes
laktozes monohidrāts
kukurūzas ciete
preželatinizēta ciete,
talks,
nātrija hidrogēnkarbonāts,
magnija stearāts
Enap-HL 20 mg/12,5 mg tabletes
laktozes monohidrāts
kukurūzas ciete
nātrija hidrogēnkarbonāts
preželatinizēta ciete
talks
magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Enap-H 10 mg/25 mg: 5 gadi.
Enap-HL 10 mg/12,5 mg: 3 gadi.
Enap-HL 20 mg/12,5 mg: 5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Enap-H 10 mg/25 mg tabletes, Enap-HL 10 mg/12,5 mg tabletes un Enap-HL 20 mg/12,5 mg tabletes
Blisteri (Al folija, Al/poliamīds/PVH folija): 20 tabletes (2 blisteri pa 10 tabletēm) kārbiņā.
Blisteri (Al folija, Al/poliamīds/PVH folija): 30 tabletes (3 blisteri pa 10 tabletēm) kārbiņā.
Blisteri (Al folija, Al/poliamīds/PVH folija): 60 tabletes (6 blisteri pa 10 tabletēm) kārbiņā.
Blisteri (Al folija, Al/poliamīds/PVH folija): 90 tabletes (9 blisteri pa 10 tabletēm) kārbiņā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA., d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
Enap-H 10 mg/25 mg: 97-0575
Enap-HL 10 mg/12,5 mg: 97-0576
Enap-HL 20 mg/12,5 mg: 05-0041
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums:
1997. gada 3. decembris Enap-H 10mg/25 mg
Enap-HL 10 mg/12,5 mg
2005. gada 8. marts Enap-HL 20 mg/12,5 mg
Pēdējās pārreģistrācijas datums:
2008. gada 14. jūlijs Enap-H 10mg/25 mg
Enap-HL 10 mg/12,5 mg
2010.gada 30.aprīlis Enap-HL 20 mg/12,5 mg
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
01/2019
SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL126089_1
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 24.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 24.01.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 19
