Enalapril Vitabalans 5 mg tabletes
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0192-01
09-0192
Vitabalans Oy, Finland
15-AUG-13
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Vitabalans Oy, Finland
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Enalapril Vitabalans 5 mg tabletes
Enalapril Vitabalans 10 mg tabletes
Enalapril Vitabalans 20 mg tabletes
Enalaprili maleas
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
• Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
• Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
• Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Enalapril Vitabalans tabletes un kādam nolūkam tās/to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Enalapril Vitabalans tablešu lietošanas
3. Kā lietot Enalapril Vitabalans tabletes
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Enalapril Vitabalans tabletes
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Enalapril Vitabalans tableter un kādam nolūkam tās/to lieto
Enalapril Vitabalans tabletes pieder pie zāļu grupas, ko sauc par AKE inhibitoriem. Šīs zāles iedarbojas, paplašinot asinsvadus, lai sirdij būtu vieglāk caur tiem sūknēt asinis uz visām organisma daļām. Rezultātā asinsspiediens pazeminās.
Enalapril Vitabalans lieto:
- lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu (arteriālo hipertensiju);
- lai ārstētu simptomātisku sirds mazspēju (stāvokli, kura gadījumā sirds nespēj pārsūknēt organisma vajadzībām pietiekamu asins daudzumu);
- lai nepieļautu simptomātisku sirds mazspēju asimptomātiskā stāvoklī, kad ir traucēta sirds sūkņa funkcija.
2. Kas Jums jāzina pirms Enalapril Vitabalans tablešu lietošanas
Nelietojiet Enalapril Vitabalans tabletes šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret enalaprila maleātu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu, vai citiem AKE inhibitoriem;
ja Jums ir bijusi alerģiska reakcija pret AKE inhibitoriem, saukta par angioedēmu, kas izpaudusies kā roku, kāju vai sejas ādas tūska, lūpu, mēles vai rīkles tūska ar rīšanas vai elpošanas traucējumiem;
ja Jums ir bijusi nezināmas izcelsmes angioedēma vai angioedēma novērota Jūsu asins radiniekam, jo tai ir nosliece uz iedzimtību;
ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.
ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus (Labāk izvairīties no Enalapril Vitabalans lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt apakšpunktu „Grūtniecība”);
Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Enalapril Vitabalans lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu
• ja Jums nesen ir bijusi ilgstoša un spēcīga vemšana vai caureja;
• ja Jūs lietojat zāles, kas pastiprina urīna veidošanos, t.s., urīndzenošos līdzekļus;
• ja Jūs ievērojat stingru diētu ar sāls ierobežojumu;
• ja Jums ir kāda cita sirds vai asinsvadu slimība, piemēram, koronārā sirds slimība (angina pectoris) vai Jums ir smadzeņu asinsrites traucējumi, sirds vārstuļu funkciju traucējumi, aortas sašaurinājums, vai sirds muskuļu slimība – kardiomiopātija;
• ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Jums veic hemodialīzi vai Jums ir pārstādīta niere;
• ja Jums ir paaugstināts asinsspiediens sakarā ar nieru artērijas sašaurinājumu;
• ja Jums ir aknu slimība;
• ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība, piemēram, Reino sindroms vai sklerodermija;
• ja, iepriekš lietojot AKE inhibitorus, Jums ir veidojies pastāvīgs, sauss klepus (skatīt 4. apakšpunktu „Iespējamās blakusparādības”);
• ja Jūs saņemat desensibilizējošu ārstēšanu sakarā ar bišu vai lapseņu dzēlieniem;
• ja Jums tiek veikta ZBL aferēze (holesterīna izvadīšana no asinīm, izmantojot aparatūru);
• ja Jūs esat cukura diabēta slimnieks (skatīt 2. apakšpunktu „Citu zāļu lietošana”);
• ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība, ja saņemat terapiju, kura nomāc imūnās sistēmas darbību (to izmanto autoimūno slimību ārstēšanai, piemēram, pret reimatoīdo artrītu vai pēc transplantācijas operācijas), ja lietojat allopurinolu (lieto podagras ārstēšanai) vai ja lietojat prokaīnamīdu (lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai). Jūsu ārsts var periodiski ņemt asins paraugus, lai pārbaudītu Jūsu balto asins ķermenīšu skaitu. Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums un Jums attīstās infekcija (tās simptomi var būt augsta temperatūra un/vai drudzis), Jums par to ir nekavējoties jāinformē Jūsu ārsts;
• ja Jūs lietojat kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai kāliju saturošus sāls aizstājējus;
• ja Jūs lietojat litija preparātus, kurus izmanto dažu garīgo slimību ārstēšanai;
• ja Jūs esat tumšādains, jo enalaprila iedarbība var būt vājāka.
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
- aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Enalapril Vitabalans tabletes šādos gadījumos”.
Ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, var būt palielināts angioedēmas risks:
racekadotrilu – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;
zāles, kuras lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolimu, sirolimu, everolimu);
vildagliptīnu – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai.
Ja Enalapril Vitabalans lietošanas laikā Jums attīstās kāds no zemāk minētajiem simptomiem, Jums par to nekavējoties ir jāinformē Jūsu ārsts:
• ja pēc pirmās devas Jūs jūtat reiboni. Dažu cilvēku reakcija uz pirmo devu vai devas palielināšanu izpaužas kā reiboņa sajūta, vājums, ģībonis un slikta dūša;
• pēkšņa lūpu un sejas, mēles, uzbalseņa, balsenes, rīkles un, iespējams, arī roku un kāju tūska.
Šo stāvokli sauc par angioneirotisku tūsku. Tā ir iespējama jebkurā terapijas laikā. Melnādainajiem pacientiem AKE inhibitori angioneirotisku tūsku izraisa biežāk nekā baltādainajiem;
• augsta temperatūra, rīkles iekaisums vai čūlas mutes dobumā (tie var būt balto asins šūnu skaita samazināšanās izraisītas infekcijas simptomi);
• dzeltena āda un acu baltumi (dzelte), kas var būt aknu slimības pazīme.
Pirms Enalapril Vitabalans tablešu lietošanas pārliecinieties, ka esat informējis savu ārstu, ja augstāk minētās slimības un gadījumi attiecas vai ir attiekušies uz Jums.
Ja Jums drīzumā paredzama ķirurģiska ārstēšana vai operācija ar vispārēju vai spinālu anestēziju, lūdzu, informējiet savu anesteziologu, ka Jūs lietojat Enalapril Vitabalans tabletes.
Jums jāpastāsta Jūsu ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu būt iestājusies) grūtniecība. Enalapril Vitabalans lietošana nav ieteicama agrīnas grūtniecības laikā, un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt „Grūtniecība” apakšpunktu).
Citas Zāles un Enalapril Vitabalans
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Jūsu ārstam īpaši jāzina, ja lietojat kādas no sekojošām zālēm:
• urīndzenošos līdzekļus (diurētikas);
• kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai, un heparīnu – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai);
• citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
• citas zāles, kuras pazemina asinsspiedienu: nitrātus – koronārās sirds slimības ārstēšanai, tricikliskos antidepresantus - zāles psihisku slimību ārstēšanai (piemēram, fenotiazīnus) vai barbiturātus, kurus lieto epilepsijas ārstēšanai, narkotiskos un anestēzijas līdzekļus;
• litija preparātus ( maniakālās depresijas ārstēšanai);
• zāles, cukura diabēta ārstēšanai (gan insulīnu, gan iekšķīgi lietojamās zāles) – iespējams, nepieciešama devu korekcija;
• allopurinolu (zāles, podagras ārstēšanai) vai prokaīnamīdu (zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai);
• zāles imūnās sistēmas nomākšanai, piemēram, pēc orgānu transplantācijas;
• nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, acetilsalicilskābi, ibuprofēnu vai ketoprofēnu, ja tos lieto regulāri vai ilgstoši. Nelielas acetilsalicilskābes dienas devas, kuras lieto pret trombu veidošanos (piemēram, 50 mg vai 100 mg), var droši lietot vienlaicīgi ar Enalapril Vitabalans tabletēm;
• simpatomimētiskos līdzekļus;
• zelta preparātu vienlaicīga lietošana var izraisīt sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un asinsspiediena pazemināšanos.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
Ja Jūs lietojat angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Enalapril Vitabalans tabletes šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Enalapril Vitabalans tablešu kopā ar uzturu
Uzturs neietekmē enalaprila uzsūkšanos. Zāles var lietot tukšā dūšā vai ēdienreižu laikā, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma, piemēram, glāzi ūdens.
Pārmērīga sāls (nātrija hlorīda) lietošana uzturā var vājināt Enalapril Vitabalans iedarbību.
Nav ieteicama kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai sāls aizstājēju lietošana vienlaicīgi ar Enalapril Vitabalans, jo iespējama pārmērīga kālija līmeņa asinīs celšanās.
Alkohols var pastiprināt Enalapril Vitabalans asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Enalapril Vitabalans lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Enalapril Vitabalans vietā lietot kādas citas zāles. Enalapril Vitabalans lietošana nav ieteicama agrīnas grūtniecības laikā, un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojieties to darīt. Tikko dzimuša zīdaiņa (dažas pirmās nedēļas pēc dzemdībām) un īpaši priekšlaicīgi dzimuša zīdaiņa barošana ar krūti nav ieteicama, ja lietojat Enalapril Vitabalans. Gadījumā, ja barojat ar krūti vecāku zīdaini, ārsts Jums dos padomu, kādi ir guvumi un riski, lietojot Enalapril Vitabalans zīdīšanas laikā, salīdzinot ar citām zālēm.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Spēja vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus var būt traucēta sakarā ar iespējamu reiboni vai nogurumu.
Dažiem pacientiem Enalapril Vitabalans var izraisīt blakusparādības, kas saistītas ar asinsspiediena pazemināšanos, piemēram, reiboņus, ģīboņus vai neskaidru redzi (skatīt 4. punktu „Iespējamās blakusparādības”). Šīs blakusparādības vairāk izpaužas uzsākot terapiju, palielinot devas, bet pareizas zāļu lietošanas gadījumā ir maz ticamas. Ja novērojat šādas blakusparādības, izvairieties no transportlīdzekļu vadīšanas vai darbībām, kuru veikšanai nepieciešama modrība.
3. Kā lietot Enalapril Vitabalans tabletes
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet
ārstam vai farmaceitam.
Enalapril Vitabalans tabletes var lietot tukšā dūšā vai ēdienreižu laikā, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma, piemēram, glāzi ūdens.
Pieaugušajiem
Paaugstināta asinsspiediena ārstēšana:
Parasti sākuma deva ir 5 mg līdz 20 mg vienu reizi dienā. Uzturošā deva parasti ir 20 mg vienu reizi dienā.
Sirds mazspējas ārstēšana:
Parasti sākuma deva ir 2.5 mg dienā. Ārsts pakāpeniski devu palielina, līdz tiek sasniegta piemērota zāļu deva. Uzturošā deva parasti ir 20 mg dienā, kuru iespējams dalīt vienā vai divās ieņemšanas reizēs.
Gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Ārsts devu pielāgo atkarībā no pacienta nieru darbības apjoma.
Lietošana bērniem
Ārsts devu pielāgo atkarībā no pacienta ķermeņa masas.
Ja Jums šķiet, ka Enalapril Vitabalans iedarbība ir pārāk spēcīga vai pārāk vāja, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Ja esat lietojis Enalapril Vitabalans tabletes vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, Jums nekavējoties jākonsultējas ar ārstu vai slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Visbiežākās pārdozēšanas pazīmes un simptomi ir asinsspiediena pazemināšanās un stupors (gandrīz pilnīga samaņas zuduma stāvoklis). Pārējie simptomi var izpausties kā asinsspiediena pazemināšanās izraisīts reibonis vai viegls reibonis, spēcīga un ātra sirdsdarbība, ātrs pulss, nemiers, klepus, nieru mazspēja un ātra elpošana.
Ja esat aizmirsis lietot Enalapril Vitabalans tabletes
Nelietojiet dubultu vai lielāku devu, lai aizvietotu aizmirsto devu(as). Lietojiet nākamo tableti parastajā laikā.
Ja pārtraucat lietot Enalapril Vitabalans tabletes
Ja Jūs pārtrauksiet lietot savas zāles, var paaugstināties Jūsu asinsspiediens. Ja Jūsu asinsspiediens kļūst pārāk augsts, tas var ietekmēt Jūsu sirds un nieru darbību. Ja vien to nav ieteicis Jūsu ārsts, zāļu lietošanu nepārtrauciet.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visa zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ļoti bieži (novēro vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem):
• neskaidra redze
• reibonis, vājums
• sauss klepus (konsultējieties ar ārstu, ja Jums ārstēšanas laikā ar Enalapril Vitabalans rodas pastāvīgs klepus)
• slikta dūša
Bieži (novēro 1–10 lietotājiem no 100):
• galvassāpes, depresija, nogurums
• pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās, kā arī asinsspiediena pazemināšanās, pēc piecelšanās vertikālā stāvoklī (kas izraisa reiboni vai ģīboni)
• sāpes krūšu kurvī, sirds ritma traucējumi, ātra sirdsdarbība (tahikardija)
• elpas trūkums
• caureja, sāpes vēderā, garšas sajūtas izmaiņas
• izsitumi uz ādas un citas paaugstinātas jutības reakcijas (skatīt zemāk „Angioedēma”)
palielināts kālija līmenis asinīs, palielināts kreatinīna līmenis asinīs
Retāk (novēro 1–10 lietotājiem no 1,000):
• anēmija
• pārāk zema cukura koncentrācija asinīs (hipoglikēmija) cukura diabēta slimniekiem
• apjukums, nervozitāte, jušanas traucējumi, kā tirpšana vai durstīšanas sajūta (parestēzijas), vertigo, miegainība, bezmiegs
• spēcīga sirdsdarbība (palpitācija)
• rinīts, rīkles iekaisums, aizsmakums, elpceļu aizsprostošanās
• zvanīšana ausīs
• sausums mutē, vemšana, grēmas, kuņģa kairinājums, aizcietējums, svara zudums
• kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas čūla, zarnu trakta obstrukcija (zarnu nosprostojums, kas izraisa sāpes vēderā), aizkuņģa dziedzera iekaisums (izraisa sāpes vēderā)
• pārmērīga svīšana, nieze, nātrene, matu izkrišana, pietvīkums
• nieru darbības traucējumi, olbaltumvielas urīnā
• impotence
• muskuļu krampji, slikta pašsajūta, drudzis (skatīt zemāk „Neskaidrs drudzis”)
Reti (novēro 1–10 lietotājiem no 10,000):
• samazināts balto asins ķermenīšu skaits (skatīt zemāk „Neskaidrs drudzis”)
• samazināts trombocītu skaits (var izraisīt deguna asiņošanu vai noslieci uz zilumu rašanos)
• limfmezglu palielināšanās, autoimūno slimību paasinājumi
• patoloģiski sapņi, miega traucējumi
• Reino sindroma paasinājums (sāpes plaukstu un pēdu pirkstos, kā dēļ āda kļūst sākumā bāla, tad zilgana un visbeidzot sārta)
• šķidruma uzkrāšanās plaušās, alerģisks alveolīts, eozinofīliska pneimonija
• iekaisums un čūlas mutes dobumā, mēles iekaisums
• aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums, žults plūsmas apstāšanas ar dzelti (dzeltena āda un acu baltumi)
• smagas ādas un gļotādas reakcijas ar pūslīšu veidošanos vai lobīšanos (erithema multiformis, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermālā nekrolīze, pemfigus, eritrodermija
• sindroms, kurš izpaužas ar drudzi, muskuļu membrānu un asinsvadu iekaisumu, kā arī
muskuļu un locītavu sāpēm (skatīt zemāk „Neskaidrs drudzis”)
• diennakts laikā izvadītā urīna daudzuma samazināšanās
• krūšu dziedzeru palielināšanās (vīriešiem)
• paaugstināts aknu fermentu un bilirubīna līmenis asinīs
Ļoti reti (skar mazāk nekā 1 no 10 000 lietotājiem):
zarnu sienas pietūkums (zarnu angioedēma)
Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
neatbilstošas antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms
Angioedēma
Lūdzam nekavējoties konsultēties ar ārstu, ja ārstēšanas laikā ar Enalapril Vitabalans Jūs novērojat roku, pēdu, sejas, kā arī mēles vai kakla pietūkumu, kas apgrūtina elpošanu vai rīšanu.
Neskaidrs drudzis
Lūdzam konsultēties ar ārstu, ja ārstēšanas laikā ar Enalapril Vitabalans Jūs novērojat neskaidras izcelsmes drudzi, kurš izpaužas ar gripai līdzīgiem simptomiem, kā, piemēram, rīkles iekaisumu.
Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši:
Zāļu valsts aģentūra
Jersikas iela 15
Rīga, LV 1003
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Enalapril Vitabalans tabletes
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc Derīgs līdz (EXP). Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Enalapril Vitabalans tabletes satur
Aktīvā viela ir enalaprila maleāta. Katra tablete satur 5 mg, 10 mg vai 20 mg enalaprila maleāta.
Citas sastāvdaļas ir: preželatinizēta ciete, kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, talks, magnija stearāts, mikrokristāliskā celuloze, nātrija hidrogēnkarbonāts un povidons.
Enalapril Vitabalans 10 mg satur arī krāsvielu (sarkano dzelzs oksīdu, E172).
Enalapril Vitabalans 20 mg satur arī krāsvielu (sarkano un dzelteno dzelzs oksīdu, E172).
Enalapril Vitabalans tablešu izskats un iepakojums
Enalapril Vitabalans tablešu ārējais izskats:
Enalapril Vitabalans 5 mg: Baltas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Tabletes diametrs 8 mm.
Enalapril Vitabalans 10 mg: Sarkani brūnas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. diametrs 8 mm
Enalapril Vitabalans 20 mg: Gaiši oranžas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. diametrs 8 mm
Tableti var sadalīt vienādās devās.
Iepakojums:
28, 30, 56, 60, 98 un 100 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Vitabalans Oy
Varastokatu 8
FI-13500 Hämeenlinna
Somija
Tālr.: + 358(3)615600
Fakss: + 358(3)6183130
Šīss zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem
Enalapril Vitabalans (Somija, Zviedrija, Polija, Čehijas Republika, Slovākija, Slovēnija, Vācija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija)
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019
SASKAŅOTS ZVA 11-04-2019
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Enalapril Vitabalans 5 mg tabletes
Enalapril Vitabalans 10 mg tabletes
Enalapril Vitabalans 20 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 5 mg, 10 mg vai 20 mg enalaprila maleāta (Enalaprili maleas).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tabletes.
Enalapril Vitabalans 5 mg: Baltas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Tabletes diametrs 8 mm.
Enalapril Vitabalans 10 mg: Sarkani brūnas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Tabletes diametrs 8 mm.
Enalapril Vitabalans 20 mg: Gaiši oranžas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Tabletes diametrs 8 mm.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensijas ārstēšana.
Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšana.
Simptomātiskas sirds mazspējas profilakse pacientiem ar asimptomātisku kreisā kambara disfunkciju (izsviedes frakcija < 35%), skatīt 5.1. apakšpunktu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Deva jānosaka individuāli atbilstoši pacienta stāvoklim un asinsspiediena atbildreakcijai.
Hipertensija
Sākumdeva ir 5 - 20 mg (maksimāli) atkarībā no hipertensijas pakāpes un pacienta stāvokļa (skatīt zemāk). Enalaprilu lieto reizi dienā. Vieglas hipertensijas gadījumā ieteicamā sākumdeva ir 5 – 10 mg. Pacientiem ar spēcīgi aktivētu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu (piemēram, ar renovaskulāru hipertensiju, sāls un/vai intravaskulāra tilpuma samazināšanos, sirds funkcijas dekompensāciju vai smagu hipertensiju) var rasties pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pēc sākumdevas lietošanas. Šādiem pacientiem ieteicams lietot 5 mg vai mazāku sākumdevu, un terapija jāuzsāk medicīniskā uzraudzībā.
Iepriekšēja terapija ar lielām diurētiku devām var izraisīt šķidruma deficītu un hipotensijas risku, sākot terapiju ar enalaprilu. Šādiem pacientiem ieteicams lietot 5 mg vai mazāku sākumdevu. Ja iespējams, diurētiku terapija jāpārtrauc 2 – 3 dienas pirms ārstēšanas sākšanas ar enalaprilu. Jākontrolē nieru darbība un kālija koncentrācija serumā.
Parasti uzturošā deva ir 20 mg dienā. Maksimālā uzturošā deva ir 40 mg dienā.
Sirds mazspēja/asimptomātiska kreisā kambara disfunkcija
Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšanā enalaprilu lieto papildus diurētikām un, ja nepieciešams, sirds glikozīdiem vai beta blokatoriem. Enalaprila sākumdeva pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju vai asimptomātisku kreisā kambara disfunkciju ir 2.5 mg, un tā jālieto stingrā medicīniskā uzraudzībā, lai noteiktu sākotnējo ietekmi uz asinsspiedienu. Ja pēc terapijas sākšanas ar enalaprilu sirds mazspējas gadījumā simptomātiskas hipertensijas nav vai tā ir efektīvi kontrolēta, deva pakāpeniski jāpalielina līdz parastai uzturošai devai 20 mg, lietojot vienas vai divu dalītu devu veidā, ņemot vērā, kā pacients zāles panes. Devas titrēšanu ieteicams veikt 2– 4 nedēļu laikā. Maksimālā deva ir 40 mg dienā, lietojot divās dalītās devās.
Ieteicamā enalaprila devas titrēšana pacientiem ar sirds mazspēju/asimptomātisku kreisā kambara disfunkciju:
| Nedēļa | Deva (mg/dienā) |
| 1. nedēļa | 1. – 3. diena: 2.5 mg dienā* vienā devā 4. – 7. diena: 5 mg dienā divās dalītās devās |
| 2. nedēļa | 10 mg dienā vienā devā vai divās dalītās devās |
| 3. un 4. nedēļa | 20 mg dienā vienā devā vai divās dalītās devās |
*Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai pacientiem, kas lieto diurētikas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Asinsspiediens un nieru darbība stingri jākontrolē gan pirms, gan pēc ārstēšanas sākšanas ar enalaprilu (skatīt 4.4. apakšpunktu), jo ziņots par hipotensiju un (retāk) sekojošu nieru mazspēju. Ar diurētikām ārstētiem pacientiem, ja iespējams, deva jāsamazina pirms ārstēšanas sākšanas ar enalaprilu. Hipotensijas rašanās pēc sākumdevas nenozīmē, ka hipotensija radīsies arī ilgstošas terapijas laikā ar enalaprilu, un tas neizslēdz turpmāku zāļu lietošanu. Jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība.
Devas nieru mazspējas gadījumā
Parasti jāpalielina starplaiks starp enalaprila lietošanas reizēm un/vai jāsamazina deva.
| Kreatinīna klīrenss (CrCL) ml/min | Sākumdeva mg/dienā |
| 30 < CrCL < 80 ml/min | 5 – 10 mg |
| 10 < CrCL < 30 ml/min | 2.5 mg |
| CrCL ≤ 10 ml/min | 2.5 mg dialīzes dienās* |
*Skatīt 4.4. apakšpunktu - Pacienti, kam veic hemodialīzi. Enalaprilāts ir dializējams. Deva dialīzes veikšanas dienās jāpielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildreakcijai.
Lietošana gados vecākiem cilvēkiem
Devai jābūt atbilstošai gados vecāka pacienta nieru darbībai (skatīt 4.4. apakšpunktu - Nieru darbības traucējumi).
Pediatriskā populācija
Klīnisko pētījumu pieredze par enalaprila lietošanu bērniem ar hipertensiju ir ierobežota (skatīt 4.4., 5.1. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem, kuri var norīt tabletes, deva jānosaka individuāli atbilstoši pacienta stāvoklim un asinsspiediena atbildreakcijai. Ieteicamā sākumdeva ir 2.5 mg pacientiem ar ķermeņa masu 20 – 50 kg un 5 mg pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 50 kg. Enalaprilu lieto vienreiz dienā. Deva jāpielāgo atbilstoši pacienta vajadzībām maksimāli līdz 20 mg dienā pacientiem ar ķermeņa masu 20 – 50 kg un līdz 40 mg pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 50 kg (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Enalaprilu nav ieteicams lietot jaundzimušajiem un bērniem ar glomerulārās filtrācijas ātrumu < 30 ml/min/1,73 m², jo nav pieejami dati.
Lietošanas veids
Ievadīšanas veids: iekšķīgai lietošanai.
Uzturs neietekmē enalaprila uzsūkšanos.
4.3. Kontrindikācijas
• Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai citu AKE inhibitoru.
• Angioedēma anamnēzē, ko izraisījusi iepriekšēja terapija ar AKE inhibitoru.
• Iedzimta vai idiopātiska angioedēma.
Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Enalaprila lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
• Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Enalapril Vitabalans lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Simptomātiska hipotensija
Hipertensijas slimniekiem bez komplikācijām simptomātisku hipotensiju novēro reti. Hipertensijas slimniekiem, kuri saņem enalaprilu, simptomātiska hipotensija biežāk rodas, ja pacientam ir intravaskulāra tilpuma samazināšanās, ko izraisījusi, piemēram, terapija ar diurētiskiem līdzekļiem, sāls ierobežojums uzturā, dialīze, caureja vai vemšana (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Pacientiem ar sirds mazspēju ar vai bez pavadošās nieru mazspējas novērota simptomātiska hipotensija. Tā vairāk raksturīga pacientiem, kuriem ir smagākas pakāpes sirds mazspēja, par ko liecina lielu cilpas diurētiku devu lietošana, hiponatriēmija vai funkcionāli nieru darbības traucējumi. Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk ārsta uzraudzībā, un kad tiek mainīta enalaprila un/vai diurētiku deva, pacienti rūpīgi jānovēro. Līdzīgi apsvērumi var būt attiecināmi uz pacientiem ar išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību, kam pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Ja rodas hipotensija, pacients jānogulda, un, ja nepieciešams, intravenozi infūzijas veidā jāievada fizioloģiskais šķīdums. Īslaicīga hipotensīva reakcija nav kontrindikācija turpmāku devu lietošanai. Kad pēc asinsvadu tilpuma palielināšanas asinsspiediens ir paaugstinājies, tās parasti var lietot bez nosacījumiem.
Dažiem pacientiem ar sirds mazspēju, kuriem ir normāls vai zems asinsspiediens, enalaprila lietošana var izraisīt sistēmiskā asinsspiediena turpmāku samazināšanu. Šī ietekme ir paredzama un parasti nav iemesls terapijas pārtraukšanai. Ja hipotensija kļūst simtomātiska, iespējams, jāsamazina diurētiskā līdzekļa un/vai enalaprila deva un/vai jāpārtrauc tā lietošana.
Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citus vazodilatatorus, AKE inhibitori piesardzīgi jālieto pacientiem ar kreisā kambara vārstuļu vai izplūdes trakta obstrukciju un jāizvairās lietot kardiogēniska šoka un hemodinamiski nozīmīgas obstrukcijas gadījumā.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min) enalaprila sākumdeva jāpielāgo atbilstoši pacienta kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktu) un pēc tam, ņemot vērā pacienta atbildreakciju pret ārstēšanu. Šiem pacientiem regulāra kālija un kreatinīna kontrole ir parastās medicīniskās prakses sastāvdaļa.
Saistībā ar enalaprila lietošanu ziņots par nieru mazspēju. Tā novērota galvenokārt pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artēriju stenozi. Ja tā tiek nekavējoties diagnosticēta un atbilstoši ārstēta, ar enalaprila terapiju saistītā nieru mazspēja parasti ir atgriezeniska.
Dažiem hipertensijas slimniekiem bez iepriekš diagnosticētas nieru slimības, lietojot enalaprilu vienlaicīgi ar diurētisku līdzekli, palielinājās urīnvielas un kreatinīna līmenis serumā. Var būt nepieciešama enalaprila devas samazināšana un/vai diurētiskā līdzekļa lietošanas pārtraukšana. Šī situācija liek domāt par nieru artērijas stenozes iespējamību (skatīt 4.4. apakšpunktu - Renovaskulāra hipertensija).
Renovaskulāra hipertensija
Ārstējot pacientus ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi ar AKE inhibitoriem, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks. Nieru funkcijas straujā pasliktināšanās var rasties pēc nelielām kreatinīna līmeņa pārmaiņām serumā. Šiem pacientiem terapija jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā ar mazām devām, veicot rūpīgu titrēšanu un nieru darbības kontroli.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par enalaprila lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija. Tādēļ ārstēšana ar enalaprilu nav ieteicama.
Aknu mazspēja
Reti AKE inhibitoru lietošana saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestatisku dzelti vai hepatītu un progresē par zibensveida aknu nekrozi un (dažreiz) izraisa nāvi. Šī sindroma mehānisms nav zināms. Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai nozīmīga aknu enzīmu līmeņa palielināšanās, jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāveic atbilstoša medicīniska novērošana.
Neitropēnija/agranulocitoze
Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, ziņots par neitropēniju/agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplicējošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Enalaprils ar īpašu piesardzību jālieto pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimību, imūnsupresīvas terapijas, ar allopurinolu vai prokainamīdu ārstēšanas gadījumā, vai ar šo faktoru kombināciju, īpaši pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem. Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nepakļaujas intensīvai antibiotiku terapijai. Ja šādiem pacientiem lieto enalaprilu, ieteicama periodiska leikocītu skaita kontrole, un pacientiem jānorāda ziņot par infekcijas pazīmēm.
Paaugstināta jutība/angioedēma
Ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem ārstētiem pacientiem ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu. Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos enalaprila lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša novērošana, lai nodrošinātu pilnīgu simptomu izzušanu pirms pacienta izrakstīšanas no slimnīcas. Pat gadījumos, kad pietūkums skāris tikai mēli un nav traucēta elpošana, pacientu nepieciešams ilgstoši novērot, jo ārstēšana ar prethistamīna līdzekļiem un kortikosteroīdiem var būt nepietiekama.
Ļoti retos gadījumos ir aprakstīti ar balsenes vai mēles tūsku saistītas angioedēmas izraisītas nāves gadījumi. Pacientiem, kuriem tūska ir skārusi mēli, uzbalseni vai balseni, ir iespējams elpceļu nosprostojums, īpaši pacientiem, kuru anamnēzē ir ķirurģiskas elpceļu operācijas. Gadījumos, kad tūska ir skārusi mēli, uzbalseni vai balseni un var izraisīt elpceļu nosprostojumu, nekavējoties ir jāordinē piemērota terapija, kurai var izmantot subkutānu epinefrīna šķīduma ievadi 1:1000 (0.3 – 0.5 ml) un/vai pasākumus elpceļu caurlaidības nodrošināšanai.
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc enalaprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar enalaprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
Ziņots, ka melnādainiem pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, ir lielāka angioedēmas sastopamība salīdzinājumā ar citas rases pārstāvjiem.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar AKE inhibitoru terapiju nesaistīta angioedēma, var būt palielināts angioneirotiskas tūskas risks AKE inhibitora lietošanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Anafilaktoīdas reakcijas desensitizācijas laikā ar plēvspārņu indi
Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā ar plēvspārņu indi, reti radās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām varēja izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitora lietošanu pirms katras desensibilizācijas.
Anafilaktoīdas reakcijas ZBL aferēzes laikā
Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu ZBL aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu, reti radās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām varēja izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitora lietošanu pirms katras aferēzes.
Pacienti, kuriem veic hemodialīzi
Pacientiem, kuriem veikta dialīze ar augsti caurlaidīgām membrānām (piemēram, AN69®) un kuri vienlaicīgi ārstēti ar AKE inhibitoru, ziņots par anafilaktoīdām reakcijām. Šiem pacientiem jāapsver cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīvo līdzekļu lietošana.
Hipoglikēmija
Diabēta slimniekiem, kurus ārstē ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu un kuri sāk terapiju ar AKE inhibitoriem, ir jāiesaka rūpīgi kontrolēt hipoglikēmiju, jo īpaši kombinētas terapijas pirmajā mēneša laikā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Klepus
Lietojot AKE inhibitorus, ziņots par klepu. Parasti klepus ir sauss, ilgstošs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. Veicot klepus diferenciāldiagnostiku, jāapsver AKE inhibitoru izraisīts klepus.
Operācija/anestēzija
Pacientiem, kuriem veic lielu operāciju, vai narkozes laikā izmanto līdzekļus, kas izraisa hipotensiju, enalaprils bloķē angiotenzīna II veidošanos sekundāri kompensatoriskai renīna atbrīvošanai. Ja rodas hipotensija un to uzskata par šī mehānisma izraisītu, to var novērst ar šķidruma ievadīšanu.
Hiperkaliēmija
Dažiem ar AKE inhibitoriem, tostarp ar enalaprilu, ārstētiem pacientiem novērota kālija līmeņa palielināšanās serumā. Hiperkaliēmijas attīstības riska faktori ir pacienta nieru mazspēja, nieru darbības pasliktināšanās, vecums (> 70 gadiem), cukura diabēts, vienlaicīgas saslimšanas, jo īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metabola acidoze, vienlaicīga kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona, triamtarēna vai amilorīda), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, kā arī citu zāļu (piemēram, heparīna) lietošana, kuras ir saistītas ar kālija jonu koncentrācijas palielināšanos serumā. Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var izraisīt ievērojamu kālija jonu koncentrācijas palielināšanos serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnas, dažkārt arī letālas sirds aritmijas. Ja vienlaicīgu enalaprila un kādu iepriekš minēto preparātu lietošanu uzskata par piemērotu, tie ir jālieto piesardzīgi, bieži kontrolējot kālija jonu koncentrāciju serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Kālija līmenis serumā
AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Taču pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un/vai pacientiem, kuri lieto kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, kas pazīstams arī kā trimetoprims/sulfametoksazols, un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus, var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Litijs
Litija preparātu un enalaprila kombinācijas lietošana parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Pieredze par zāļu efektivitāti un lietošanas drošību bērniem ar hipertensiju > 6 gadu vecuma ir ierobežota, bet attiecībā uz citām indikācijām pieredzes nav. Par bērniem, kuri vecāki par 2 mēnešiem, pieejamo farmakokinētiskie dati ir ierobežots (skatīt 4.2., 5.1. un 5.2. apakšpunktu). Bērniem enalaprils nav ieteicams citu indikāciju, izņemot hipertensiju, gadījumā.
Sakarā ar to, ka nav pieejami atbilstoši dati, enalaprils nav ieteicams jaundzimušajiem un bērniem, kuriem glomerulārās filtrācijas ātrums ir < 30 ml/min./1.73 2 (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Grūtniecība
AKE inhibitoru lietošanu nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Ja vien turpmāku AKE inhibitoru lietošanu neuzskata par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ir jāpāriet uz alternatīviem līdzekļiem pret hipertensiju, kuru lietošanas drošība grūtniecības laikā ir pierādīta. Konstatējot grūtniecības iestāšanos, terapija ar AKE inhibitoriem ir nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas ir piemēroti, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā citi angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, enalaprila asinsspiedienu pazeminošā iedarbība ir acīmredzami mazāk efektīva melnādainiem cilvēkiem nekā citu rasu pārstāvjiem, iespējams, tas ir tādēļ, ka melnādainiem hipertensīviem cilvēkiem biežāk pārsvarā ir zems renīna līmenis.
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Zāles, kas pastiprina angioedēmas risku
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekli, kāliju saturošie uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
AKE inhibitori samazina diurētisko līdzekļu izraisītu kālija zudumu. Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar cilazaprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja cilazaprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ cilazaprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.
Ciklosporīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Diurētiskie līdzekļi (tiazīdi vai cilpas diurētikas)
Iepriekšēja terapija ar lielām diurētiku devām var izraisīt šķidruma deficītu un hipotensijas risku, sākot terapiju ar enalaprilu (skatīt 4.4. apakšpunktu ). Hipotensīvo ietekmi var samazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, palielinot šķidruma vai sāls uzņemšanu vai sākot terapiju ar mazu enalaprila devu (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Citas antihipertensīvas zāles
Vienlaicīga lietošana ar citām antihipertensīvām zālēm var pastiprināt enalaprila hipotensīvo ietekmi. Vienlaicīga lietošana ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.
Litijs
Lietojot vienlaicīgi litiju un AKE inhibitorus, ziņots par pārejošu litija koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Tiazīdu diurētiku vienlaicīga lietošana var vēl vairāk palielināt litija līmeni un litija toksicitātes risku, lietojot kopā ar AKE inhibitoriem. Enalaprila vienlaicīga lietošana ar litiju nav ieteicama, bet, ja šāda kombinācija ir nepieciešama, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi/narkotiskie līdzekļi
AKE inhibitoru vienlaicīga lietošana ar dažiem anestēzijas līdzekļiem, tricikliskiem antidepresantiem un antipsihotiskiem līdzekļiem var izraisīt izteiktāku asinsspiediena pazemināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
Ilgstoša NPL lietošana var mazināt AKE inhibitora antihipertensīvo ietekmi.
NPL (tostarp arī COX-2 inhibitoriem) un AKE inhibitoriem piemīt papildinoša ietekme uz kālija līmeņa palielināšanos serumā un tie var izraisīt nieru darbības pasliktināšanos. Šī ietekme parasti ir atgriezeniska. Reti var rasties akūta nieru mazspēja, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, piemēram, gados vecākiem vai dehidratētiem pacientiem, tostarp arī pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama organisma hidratācija, kā arī jāapsver nepieciešamība pēc vienlaicīgas terapijas sākuma un periodiski arī vēlāk kontrolēt nieru darbību.
Zelta preparāti
Pacientiem, kuri saņem vienlaicīgu terapiju ar injicējamajiem zelta preparātiem (nātrija aurotiomalātu) un AKE inhibitoriem, tostarp arī enalaprilu, retos gadījumos ir aprakstītas reakcijas, kuras ir līdzīgas nitrītu izraisītajām reakcijām (to simptomu izpausmes ir sejas pietvīkums, slikta dūša, vemšana un hipotensija).
Simpatomimētiskie līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var vājināt AKE inhibitoru antihipertensīvo ietekmi.
Pretdiabēta līdzekļi
Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka vienlaicīga AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīnu, perorālo hipoglikēmisko līdzekļu) lietošana var pastiprināti ietekmēt glikozes līmeņa samazināšanos asinīs un radīt hipoglikēmijas risku. Šis fenomens vairāk raksturīgs pirmajās kombinētas terapijas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Alkohols
Alkohols pastiprina AKE inhibitoru hipotensīvo ietekmi.
Acetilsalicilskābe, trombolītiskie līdzekļi un beta blokatori
Enalaprilu var droši lietot vienlaicīgi ar acetilsalicilskābi (kardiovaskulāru notikumu profilaksei piemērotās devās), trombolītiskiem līdzekļiem un beta blokatoriem.
Allopurinols, imūnās sistēmas darbību nomācošas zāles un prokaīnamīds
Vienlaicīga lietošana ar AKE inhibitoriem palielina leikopēnijas risku.
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība:
Grūtniecības pirmā trimestra laikā AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģisko pētījumu laikā iegūtā pieredze attiecībā uz teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības pirmā grūtniecības trimestra laikā nav pārliecinoša, tomēr nelielu riska palielināšanos izslēgt nav iespējams. Ja vien turpmāku AKE inhibitoru lietošanu neuzskata par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ir jāpāriet uz alternatīviem līdzekļiem pret hipertensiju, kuru lietošanas drošība grūtniecības laikā ir pierādīta. Konstatējot grūtniecības iestāšanos, terapija ar AKE inhibitoriem ir nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas ir piemēroti, ir jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AKE inhibitoru iedarbība grūtniecības otrā un trešā trimestra laikā ir toksiska cilvēka auglim (pavājinās nieru darbība, attīstās oligohidramnijs un tiek kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un jaundzimušajam (attīstās nieru mazspēja, hipotensija un hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ir bijuši grūtnieču oligohidramnijas gadījumi, kas, iespējams, atspoguļo pavājinātu augļa nieru darbību un var izraisīt ekstremitāšu kontraktūras, kraniofaciālas deformācijas un hipoplastisku plaušu attīstību.
Ja auglis grūtniecības otrā trimestra laikā ir bijis pakļauts AKE inhibitoru iedarbībai, ieteicams ultrasonogrāfiski pārbaudīt nieru darbību un galvaskausa stāvokli. Zīdaiņi, kuru mātes ir lietojušas AKE inhibitorus, ir rūpīgi jānovēro sakarā ar hipotensijas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Ierobežoti farmakokinētiskie dati liecina par ļoti zemu koncentrāciju mātes pienā (skatīt. 5.2. apakšpunktu). Lai gan šāda koncentrācija nešķiet klīniski nozīmīga, Enalapril Vitabalans nav ieteicams lietot, barojot ar krūti priekšlaicīgi dzimušus zīdaiņus un visus zīdaiņus dažu pirmo nedēļu laikā pēc dzemdībām, jo pastāv hipotētisks risks, ka zāles var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu un nieru darbību, kā arī tāpēc, ka nav pietiekamas pieredzes par zāļu lietošanu klīniskajā praksē. Barojot ar krūti vecākus zīdaiņus, Enalapril Vitabalans lietošana var tika apsvērta, ja šāds terapijas veids ir nepieciešams mātei un ja bērnu rūpīgi novēro, sekojot, vai nerodas blakusparādības.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Enalaprilam ir neliela ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus jāievēro, ka dažkārt var rasties reibonis vai noguruma sajūta.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Blakusparādības sakārtotas sekojošās sastopamības biežuma grupās:
• ļoti bieži: (≥1/10);
• bieži: (≥1/100, <1/10);
• retāk: (≥1/1 000, <1/100);
• reti: (≥1/10 000, <1/1 000);
• ļoti reti: (<1/10 000),
• nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Saistībā ar enalaprila lietošanu ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām:
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:
retāk: anēmija (tostarp aplastiska un hemolītiska)
reti: neitropēnija, hemoglobīna koncentrācijas samazināšanās, hematokrīta samazināšanās, trombocitopēnija, agranulocitoze, kaulu smadzeņu nomākums, pancitopēnija, limfadenopātija, autoimūnas slimības
Endokrīnās sistēmas traucējumi
nav zināmi: nepietiekamas antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms
Vielmaiņas un uztures traucējumi:
retāk: hipoglikēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Psihiskie traucējumi
bieži: depresija
retāk: apjukums, bezmiegs, nervozitāte
reti: patoloģiski sapņi, miega traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi:
bieži: galvassāpes,
retāk: miegainība, parestēzija, vertigo
Acu bojājumi:
ļoti bieži: neskaidra redze
Sirds funkcijas traucējumi:
bieži: sāpes krūtīs, sirds ritma traucējumi, stenokardija, tahikardija
retāk: sirdsklauves, miokarda infarcts
Asinsvadu sistēmas traucējumi:
ļoti bieži: reibonis
bieži: hipotensija (tostarp ortostatiska hipotensija), sinkope
retāk: ortostatiska hipotensija, insults, iespējams, sekundāri pārmērīgas hipotensijas dēļ augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu),
reti: Reino fenomens
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:
ļoti bieži: klepus
bieži: elpas trūkums
retāk: rinoreja, rīkles iekaisums un balss aizsmakums, bronhu spazmas/astma
reti: infiltrāti plaušās, rinīts, alerģisks alveolīts/eozinofīla pneimonija
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:
ļoti bieži: slikta dūša
bieži: caureja, sāpes vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas
retāk: ileuss, pankreatīts, vemšana, dispepsija, aizcietējums, anoreksija, kuņģa kairinājums, sausums mutē, peptiska čūla
reti: stomatīts/aftozas čūlas, glosīts
ļoti reti: zarnu angioedēma
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:
reti: aknu mazspēja, hepatīts – hepatocelulārs vai holestatisks, hepatīts ar nekrozi, holestāze
(ar dzelti)
Ādas un zemādas audu bojājumi:
bieži: izsitumi, paaugstināta jutība/angioedēma: ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu (skatīt 4.4. apakšpunktu )
retāk: pastiprināta svīšana, nieze, nātrene, alopēcija
reti: Erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, eksfoliatīvs dermatīts, toksiska epidermāla nekrolīze, pemfigus, eritrodermija
Ziņots par simptomu kompleksu, kas var ietvert dažas vai visas no šādām blakusparādībām: drudzis, serozīts, vaskulīts, mialģija/miozīts, artralģija/artrīts, pozitīvs ANA titrs, palielināts EGĀ, eozinofīlija un leikocitoze. Var rasties izsitumi, fotosensitivitāte vai citas dermatoloģiskas Izpausmes.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:
retāk: nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja, proteinūrija
reti: oligūrija
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības:
retāk: impotence
reti: ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietās:
loti bieži: astēnija
bieži: nespēks
retāk: muskuļu krampji, pietvīkums, troksnis ausīs, slikta pašsajūta, drudzis
Izmeklējumi:
bieži: hiperkaliēmija, palielināts kretinīna līmenis serumā
retāk: urīnvielas līmeņa palielināšanās asinīs, hiponatriēmija
reti: aknu enzīmu koncentrācijas palielināšanās, bilirubīna koncentrācijas palielināšanās serumā.
* Klīnisko pētījumu laikā placebo un aktīvās kontroles grupās biežums bija līdzīgs.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām,
Zāļu valsts aģentūrai
Jersikas ielā 15
Rīgā, LV 1003
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pieejami dati par enalaprila pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti. Visnozīmīgākās pārdozēšanas izpausmes ir izteikta hipotensija, kas sākas aptuveni 6 stundas pēc tablešu ieņemšanas, vienlaicīga renīna-angiotenzīna sistēmas blokāde un stupors. Ar pārdozēšanu saistīti simptomi ir cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reiboņi, nemiers un klepus. Pēc 300 un 440 mg enalaprilāta ieņemšanas enalaprilāta koncentrācija attiecīgi 100 un 200 reizes pārsniedz koncentrāciju, kas ir novērojama pēc terapeitisko preparāta devu ieņemšanas.
Ieteicamais pārdozēšanas terapijas veids ir intravenoza fizioloģiskā šķīduma infūzija. Ja ir iespēja, ārstēšana ar angiotenzīna II infūzijas veidā un / vai intravenozu kateholamīnu ievadīšanu arī ir jāapsver. Ja preparāts ir ieņemts nesen, ir jāveic pasākumi, kuru mērķis ir enalaprila maleāta izvadīšana (piemēram, vemšana, kuņģa skalošana, absorbentus un nātrija sulfāta lietošana). Enalaprilātu no asinsrites ir iespējams izvadīt ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pret terapiju rezistentas bradikardijas gadījumā ir indicēta elektrokardiostimulatora izmantošana. Ir nepārtraukti jākontrolē dzīvībai svarīgie parametri, kā arī elektrolītu un kreatinīna koncentrācija serumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, monopreparāti. ATĶ kods: C09A A02.
Enalapril Vitabalans ir enalaprila maleāta sāls, divu aminoskābju – L-alanīna un L-prolīna atvasinājums. Angiotenzīnu konvertējošais enzīms (AKE) ir peptidildipeptidāze, kas katalīzē angiotenzīna I pārvēršanos par presorisku vielu angiotenzīnu II. Pēc uzsūkšanās enalaprils tiek hidrolizēts par enalaprilātu, kas nomāc AKE. AKE inhibīcijas dēļ samazinās angiotenzīna II līmenis plazmā, kas izraisa plazmas renīna aktivitātes palielināšanos (renīna atbrīvošanās negatīvās atpakaļsaistes likvidēšanas dēļ) un samazina aldosterona sekrēciju.
AKE ir identisks kinināzei II. Tādējādi enalaprilāts var bloķēt arī bradikinīna, spēcīga vazodepresoriska peptīda, sadalīšanos. Tomēr nozīme, kāda tam ir uz Enalapril Vitabalansa terapeitisko ietekmi, vēl jānoskaidro.
Darbības mehānisms
Lai gan uzskata, ka mehānisms, ar kādu enalaprils pazemina asinsspiedienu, ir galvenokārt renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas nomākums, enalaprils ir antihipertensīvs līdzeklis pat pacientiem ar zema renīna līmeņa hipertensiju.
Farmakodinamiskā iedarbība
Enalaprila lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos gan guļus, gan stāvus, būtiski nepalielinot sirdsdarbības ātrumu.
Simptomātiska ortostatiska hipotensija rodas reti. Dažiem pacientiem optimālas asinsspiediena pazemināšanās sasniegšanai var būt nepieciešamas vairākas terapijas nedēļas. Pēkšņa enalaprila lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar ātru asinsspiediena palielināšanos.
Efektīva AKE aktivitātes inhibīcija parasti tiek sasniegta 2 – 4 stundu laikā pēc enalaprila devas perorālas lietošanas. Antihipertensīvās darbības sākšanos parasti novēroja pēc vienas stundas, maksimālais asinsspiediena pazeminājums tika sasniegts 4 – 6 stundas pēc lietošanas. Iedarbības ilgums ir atkarīgs no devas. Tomēr pierādīts, ka lietojot ieteiktās devas, antihipertensīvā un hemodinamiskā ietekme saglabājas vismaz 24 stundas.
Hemodinamikas pētījumos pacientiem ar esenciālu hipertensiju asinsspiediena pazemināšanos novēroja vienlaicīgi ar perifēriskās arteriālās pretestības samazināšanos un sirds izsviedes palielināšanos ar nelielām sirdsdarbības ātruma pārmaiņām vai bez tām. Pēc enalaprila lietošanas palielinājās asins plūsma nierēs, bet glomerulārās filtrācijas ātrums nemainījās. Nebija pierādījumu par nātrija vai ūdens uzkrāšanos. Tomēr pacientiem ar mazu glomerulārās filtrācijas ātrumu pirms ārstēšanas šis ātrums parasti palielinājās.
Īslaicīgos klīniskos pētījumos cukura diabēta slimniekiem un pacientiem bez cukura diabēta ar nieru slimību pēc enalaprila lietošanas novēroja albuminūrijas, IgG un kopējo olbaltuma izdalīšanās ar urīnu samazināšanos. Lietojot kopā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, enalaprila asinsspiedienu pazeminošā ietekme ir vismaz papildinoša. Enalaprils var samazināt vai novērst tiazīdu izraisītas hipokaliēmijas rašanos.
Pacientiem ar sirds mazspēju, kuri saņem ārstēšanu ar sirds glikozīdiem un diurētiskiem līdzekļiem, ārstēšana ar enalaprilu perorāli vai injekciju veidā bija saistīta ar perifēriskās pretestības un asinsspiediena pazemināšanos. Sirds izsviede palielinājās, bet sirdsdarbības ātrums (pacientiem ar sirds mazspēju parasti ir palielināts) samazinājās. Plaušu kapilārās gultnes spiediens arī samazinājās. Slodzes panesamība un sirds mazspējas smaguma pakāpe, vērtējot pēc Ņujorkas sirds slimību asociācijas kritērijiem, uzlabojās. Šī ietekme saglabājās arī ilgstošas terapijas laikā. Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu sirds mazspēju enalaprils aizkavēja progresējošu sirds paplašināšanos/palielināšanos un mazspēju, par ko liecina samazināts kreisā kambara beigu diastoliskais un sistoliskais tilpums un palielināta izsviedes frakcija.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā (SOLVD profilakses pētījumā) pētīja populāciju ar asimptomātisku kreisā kambara disfunkciju (KKIF < 35%). 4228 pacientus randomizēja ārstēšanai ar placebo (n = 2117) vai enalaprilu (n = 2111). Placebo grupā 818 pacientiem bija sirds mazspēja vai iestājās nāve (38,6%), salīdzinot ar 630 pacientiem enalaprila grupā (29,8%) (riska samazināšanās: 29%; 95% TI: 21 - 36%; p < 0,001). 518 pacienti placebo grupā (24,5%) un 434 enalaprila grupā (20,6%) nomira vai tika hospitalizēti pirmreizējas sirds mazspējas vai tās pasliktināšanās dēļ (riska samazināšanās: 20%; 95% TI: 9 - 30%; p <0,001).
Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā (SOLVD terapijas pētījumā) pētīja populāciju ar simptomātisku sastrēguma sirds mazspēju sistoliskas disfunkcijas dēļ (izsviedies frakcija < 35%). 2569 pacienti, kas saņēma standarta terapiju sirds mazspējas ārstēšanai, tika randomizēti placebo (n = 1284) vai enalaprila (n = 1285) lietošanai. Placebo grupā konstatēja 510 nāves gadījumu (39,7%), salīdzinot ar 452 nāves gadījumiem enalaprila grupā (35,2%) (riska samazināšanās: 16%; 95% TI: 5 - 26%; p = 0,0036). Konstatēja 461 kardiovaskulāras nāves gadījumu placebo grupā, salīdzinot ar 399 gadījumiem enalaprila grupā (riska samazināšanās: 18%; 95% TI: 6 - 28%; p < 0,002), galvenokārt nāves samazināšanās dēļ sakarā ar progresējošu sirds mazspēju (251 gadījums placebo grupā pret 209 gadījumiem enalaprila grupā, riska samazināšanās: 22%; 95% TI: 6 - 35%). Mazāk pacientu nomira vai tika hospitalizēti sirds mazspējas pasliktināšanās dēļ (736 placebo grupā un 613 enalaprila grupā (riska samazināšanās: 26%; 95% TI: 18 - 34%; p < 0,0001). Kopumā SOLVD pētījumā pacientiem ar kreisā kambara disfunkciju enalaprils samazināja miokarda infarkta risku par 23% (95% TI: 11 - 34%; p < 0,001) un hospitalizācijas risku nestabilas stenokardijas dēļ par 20% (95% TI: 9 - 29%; p < 0,001).
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pediatriskā populācija
Lietošanas pieredze > 6 g.v. bērniem ar hipertensiju ir ierobežota. Klīniskā pētījumā ar 110 hipertensijas slimniekiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem ar ķermeņa masu ≥ 20 kg un glomerulārās filtrācijas ātrumu > 30 ml/min/1,73 m2, pacienti, kas svēra < 50 kg, saņēma 0,625, 2,5 vai 20 mg enalaprila dienā, un pacienti, kas svēra ≥ 50 kg, saņēma 1,25, 5 vai 40 mg enalaprila dienā. Enalaprila lietošana reizi dienā samazināja minimālo asinsspiedienu no devas atkarīgā veidā. No devas atkarīga enalaprila antihipertensīvā efektivitāte bija vienāda visās apakšgrupās (piemēram, vecums, Tannera skala, dzimums, rase). Taču mazākās pētītās devas – 0,625 mg un 1,25 mg -,kas atbilst vidēji 0,02 mg/kg reizi dienā, nesniedza nozīmīgu antihipertensīvu efektivitāti. Maksimālā pētītā deva bija 0,58 mg/kg (līdz 40 mg) reizi dienā. Blakusparādību spektrs bērniem neatšķiras no pieaugušajiem novērotā.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Perorāli lietots enalaprils ātri uzsūcas, enalaprila maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta stundas laikā. Ņemot vērā izdalīšanos ar urīnu, enalaprila uzsūkšanās apjoms no perorāli lietotas enalaprila tabletes ir aptuveni 60%. Perorāli lietota enalaprila uzsūkšanos pārtika neietekmē.
Pēc uzsūkšanās perorāli lietots enalaprils ātri un plaši hidrolizējas par enalaprilātu – spēcīgu angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru. Enalaprilāta maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta aptuveni 4 stundas pēc enalaprila tablešu perorālas lietošanas. Enalaprilāta uzkrāšanās efektīvais pusperiods pēc vairāku enalaprila devu perorālas lietošanas ir 11 stundas. Pacientiem ar normālu nieru darbību enalaprilāta līdzsvara koncentrācija serumā tika sasniegta pēc 4 ārstēšanas dienām.
Izkliede
Terapeitiski nozīmīgu koncentrāciju diapazonā enalaprilāta saistīšanās ar cilvēka plazmas olbaltumiem nepārsniedz 60%.
Biotransformācija
Izņemot pārvēršanos par enalaprilātu, nav norādījumu par nozīmīgu enalaprila metabolismu.
Eliminācija
Enalaprilāta izvadīšana notiek galvenokārt caur nierēm. Galvenie savienojumi urīnā ir enalaprilāts, kas veido aptuveni 40% devas, un neskarts enalaprils (aptuveni 20%).
Nieru darbības traucējumi
Enalaprila un enalaprilāta iedarbība pacientiem ar nieru mazspēju ir palielināta. Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 40 – 60 ml/min) enalaprilāta līdzsvara AUC (apvidus zem izliekuma) bija aptuveni divas reizes lielāks nekā pacientiem ar normālu nieru darbību pēc 5 mg lietošanas reizi dienā. Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) AUC palielinājās aptuveni 8 reizes. Enalaprilāta efektīvais pusperiods pēc vairāku enalaprila devu lietošanas šai nieru mazspējas stadijā palielinās un laiks līdz līdzsvara koncentrācijas sasniegšanai paildzinās (skatīt apakšpunktu 4.2).
Enalaprilātu var izvadīt no vispārējās asinsrites ar hemodialīzes palīdzību. Dialīzes klīrenss ir 62 ml/min.
Bērni un pusaudži
Vairāku devu farmakokinētikas pētījumu veica 40 zēniem un meitenēm ar hipertensiju vecumā no 2 mēnešiem līdz 16 gadiem pēc enalaprila perorālas lietošanas katru dienu pa 0,07 – 0,14 mg/kg. Enalaprilāta farmakokinētika bērniem, salīdzinot ar anamnestiskiem datiem pieaugušajiem, būtiski neatšķīrās. Dati liecina par AUC (normalizēts devai uz ķermeņa masu) palielināšanos līdz ar vecumu; taču AUC palielināšanos nenovēro, ja dati tiek normalizēti pēc ķermeņa virsmas laukuma. Līdzsvara stāvoklī enalaprilāta vidējais efektīvais uzkrāšanās pusperiods bija 14 stundas.
Barošana ar krūti
Dati par piecām tikko dzemdējušām sievietēm, kas iekšķīgi bija saņēmušas vienreizēju enalaprila devu 20 mg, liecina, ka pēc 4 – 6 stundām vidējā maksimālā enalaprila koncentrācija krūts pienā bija 1,7 µg/l (no 0,54 līdz 5,9µg/l). Vidējā maksimālā enalaprilāta koncentrācija bija 1,7µg/l (no1,2 līdz 2,3µg/l), un tā tika konstatēta dažādos periodos 24 stundu laikā. Pamatojoties uz šiem datiem, aprēķināts, ka maksimālā deva, ko saņemtu tikai ar krūti barots zīdainis, būtu aptuveni 0,16% no mātes svara atkarīgas enalaprila devas. Dati liecina, ka sievietei, kas 11 mēnešus iekšķīgi lietoja enalaprilu pa 10 mg dienā, 4 stundas pēc kārtējās zāļu devas ieņemšanas maksimālā enalaprila koncentrācija krūts pienā bija 2 µg/l, bet apmēram pēc 9 stundām maksimālā enalaprilāta koncentrācija bija 0,75 µg/l. Kopējais enalaprila un enalaprilāta daudzums, kas noteikts pienā 24 stundu ilgā laika periodā, bija attiecīgi 1,44µg/l un 0,63µg/l. Vienai mātei 4 stundas pēc 5 mg enalaprila vienreizējas devas ieņemšanas, kā arī divām citām mātēm pēc 10 mg enalaprila vienreizējas devas ieņemšanas, enalaprilāta koncentrācija pienā nebija nosakāma (<0,2 µg/l); enalaprila koncentrācija netika noteikta.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi liecina, ka enalaprilam nepiemīt ietekme uz auglību un tas nav teratogēnisks. Pētījumā, kurā žurku mātītēm deva enalaprilu pirms pārošanās un visu grūsnības laiku, zīdīšanas laikā konstatēja palielinātu žurku mazuļu mirstību. Pierādīts, ka savienojums šķērso placentu un izdalās pienā. Pierādīts, ka angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori kā grupa ir fetotoksiski līdzekļi (izraisa kaitējumu un/vai nāvi auglim), lietojot otrajā vai trešajā trimestrī.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts:
Preželatinizēta ciete
Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts Talks
Magnija stearāts
Mikrokristāliskā celuloze
Povidons K-29/32
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Enalapril Vitabalans 10 mg:
Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)
Enalapril Vitabalans 20 mg:
Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas noteikumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
28, 30, 56, 60, 98, 100 tabletes blisteriepakojumā (Al/Al).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Vitabalans Oy
Varastokatu 8
13500 Hämeenlinna Finland / Somija
Tālrunis: +358(3)615600
Fakss: +358(3)6183130
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
Enalapril Vitabalans 5 mg: 09-0192
Enalapril Vitabalans 10 mg: 09-0193
Enalapril Vitabalans 20 mg: 09-0194
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums:
Enalapril Vitabalans 5 mg: 28.05.2009
Enalapril Vitabalans 10 mg: 28.05.2009
Enalapril Vitabalans 20 mg: 28.05.2009
Pēdējās pārreģistrācijas datums:
Enalapril Vitabalans 5 mg: 15.08.2013
Enalapril Vitabalans 10 mg: 15.08.2013
Enalapril Vitabalans 20 mg: 15.08.2013
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2019-02-11
