Atorvastatin Zentiva

Apvalkotā tablete

Atorvastatin Zentiva 20 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N30
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Atorvastatinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

15-0052-06

Zāļu reģistrācijas numurs

15-0052

Ražotājs

UAB "Oriola Vilnius", Lithuania; Zentiva, k.s., Czech Republic

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

31-MAR-15

Reģ. apliecības derīguma termiņš

30-MAR-20

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

20 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Zentiva, k.s., Czech Republic

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Atorvastatin Zentiva 10 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Zentiva 20 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Zentiva 40 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Zentiva 80 mg apvalkotās tabletes

Atrovastatinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Atorvastatin Zentiva un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Atorvastatin Zentiva lietošanas

3. Kā lietot Atorvastatin Zentiva

4. Iespējamās blakusparādības

5 Kā uzglabāt Atorvastatin Zentiva

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Atorvastatin Zentiva un kādam nolūkam to lieto

Atorvastatin Zentiva pieder zāļu grupai, ko sauc par statīniem, kas ir lipīdu (tauku) līmeni regulējoši līdzekļi. Atorvastatin Zentiva lieto, lai pazeminātu lipīdu, proti, holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs, ja tas nav izdevies ar pazemināta tauku satura diētu un dzīvesveida maiņu. Ja Jums ir paaugstināts sirds slimības risks, Atorvastatin Zentiva var izmantot šī riska mazināšanai arī tad, ja holesterīna līmenis ir normāls. Ārstēšanās laikā jāturpina holesterīnu pazeminošā diēta.

2. Kas Jums jāzina pirms Atorvastatin Zentiva lietošanas

Nelietojiet Atorvastatin Zentiva šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret atorvastatīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir vai kādreiz bijusi kāda aknu slimība;

ja Jums ir kādreiz bijušas izmainītas un grūti izskaidrojamas asinsanalīzes, kas liecina par aknu funkciju;

ja Jūs lietojat glekaprvīra/ pibrentasvīra kombināciju C hepatīta ārstēšanai;

ja Jūs esat sieviete reproduktīvā vecumā un neizmantojat drošu kontracepcijas metodi;

ja Jūs esat grūtniece vai ja Jūs vēlaties palikt stāvoklī;

ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Atorvastatin Zentiva lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Atorvastatin Zentiva

var nebūt Jums piemērots šādos gadījumos:

ja Jums ir smagi elpošanas traucējumi;

ja Jūs lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat lietojis zāles ar nosaukumu fuzidīnskābe (zāles, ko lieto pret bakteriālu infekciju) iekšķīgi vai injekciju veidā. Fuzidīnskābes un Atorvastatin Zentiva kombinācija var izraisīt nopietnus muskuļu bojājumus (rabdomiolīzi);

ja Jums agrāk ir bijis insults ar asinsizplūdumu smadzenēs, vai ja Jums ir saglabājušās mazas šķidruma kolekcijas smadzenēs no agrākiem insultiem;

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir samazināta vairogdziedzera funkcija (hipotireoze);

ja Jums mēdz būt atkārtotas vai nesaprotamas sāpes vai smelgšana muskuļos, vai arī Jums vai Jūsu ģimenē bijušas problēmas ar muskuļiem;

ja Jums bijušas problēmas ar muskuļiem, lietojot citus holesterīnu pazeminošus līdzekļus (piemēram, citu statīnu vai fibrātu);

ja Jūs regulāri lielā daudzumā lietojat alkoholu;

ja Jums agrāk bijusi aknu slimība;

ja esat vecāks par 70 gadiem.

Ja kāds no šiem punktiem attiecas uz Jums, ārstam vajadzēs veikt asins analīzi pirms uzsākat Atorvastatin Zentiva lietošanu un varbūt arī tās laikā, lai laikus pamanītu risku rasties ar muskuļiem saistītām blakusparādībām. Zināms, ka palielināts risks rasties ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, piemēram, rabdomiolīzei, ir gadījumos, kad noteiktas zāles tiek lietotas vienlaikus (skatīt 2. punktu „Citas zāles un Atorvastatin Zentiva”).

Tāpat pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir pastāvīgs muskuļu vājums. Var būt nepieciešami papildus testi un zāles, lai uzstādītu diagnozi un ārstētu šo problēmu.

Šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs rūpīgi uzraudzīs gadījumos, ja Jums ir diabēts vai pastāv diabēta rašanās risks. Diabēta rašanās risks pastāv, ja Jums ir augsts cukura un lipīdu līmenis asinīs, palielināts svars un augsts asinsspiediens.

Citas zāles un Atorvastatin Zentiva

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Dažas zāles var izmainīt Atorvastatin Zentiva iedarbību vai to iedarbību var izmainīt Atorvastatin Zentiva. Šis mijiedarbības veids var padarīt vienu vai abas zāles mazāk efektīvas. Tāpat tās var palielināt blakusparādību attīstīšanās risku vai to smaguma pakāpi, ieskaitot nopietnu ar muskuļu masas zudumu saistītu stāvokli, kas zināma kā rabdomiolīze un kas aprakstīta 4. punktā:

zāles, kas maina imūnsistēmas darbību, piemēram, ciklosporīns;

dažas antibiotikas un pretsēnīšu zāles, piemēram, eritromicīns, klaritromicīns, telitromicīns, ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols, flukonazols, posakonazols, rifampicīns, fucidīnskābe;

citi lipīdu līmeni pazeminoši līdzekļi, piemēram, gemfibrozils, citi fibrāti, holestipols;

daži kalcija kanālu blokatori, ko lieto stenokardijas vai paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, piemēram, amlodipīns, diltiazems; zāles sirds aritmijas ārstēšanai, piemēram, digoksīns, verapamils, amiodarons;

zāles HIV ārstēšanai, piemēram, ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs, tipranavīra/ritonavīra kombinācija u.c.;

dažas zāles, ko lieto hepatīta C ārstēšanai, piemēram, telaprevīrs, boceprevīrs un elbasvīra/grazoprevīra kombinācija;

citas zāles, kuras mijiedarbojas ar Atorvastatin Zentiva, tai skaitā ezetimibs (pazemina holesterīna līmeni), varfarīns (kavē asins sarecēšanu), perorālie kontraceptīvie līdzekļi, stiripentols (pretkrampju līdzeklis epilepsijas ārstēšanai), cimetidīns (grēmu un peptisku čūlu ārstēšanai, fenazons (pretsāpju līdzeklis), kolhicīns (lieto podagras ārstēšanai), un antacīdie līdzekļi (alumīniju un magniju saturošie līdzekļi gremošanas traucējumu novēršanai);

bezrecepšu zāles: asinszāles līdzekļi;

ja Jums ir iekšķīgi jālieto fuzidīnskābe, lai ārstētu bakteriālu infekciju, Jums būs uz laiku jāpārtrauc lietot šīs zāles. Ārsts Jums pateiks, kad ir droši atsākt lietot Atorvastatin Zentiva. Atorvastatin Zentiva lietošana kopā ar fuzidīnskābi retos gadījumos var izraisīt muskuļu vājumu, jutīgumu un sāpes (rabdomiolīzi). Vairāk informācijas par rabdomiolīzi skatiet 4. punktā.

Atorvastatin Zentiva kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Par Atorvastatin Zentiva lietošanu skatīt 3. punktā. Lūdzu, ievērojiet sekojošo:

Greipfrūtu sula

Nedzeriet vairāk par vienu vai divām nelielām glāzēm greipfrūtu sulas dienā, jo liels daudzums greipfrūtu sulas var mainīt Atorvastatin Zentiva iedarbību.

Alkohols

Nelietojiet pārāk daudz alkohola, ārstējoties ar šīm zālēm. Sīkāku informāciju skatīt 2. punktā „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Nelietojiet Atorvastatin Zentiva grūtniecības laikā vai tad, ja Jūs cenšaties palikt stāvoklī.

Nelietojiet Atorvastatin Zentiva, ja Jums ir iespējams iestāties grūtniecībai un ja vien neizmantojat piemērotu kontracepcijas metodi.

Nelietojiet Atorvastatin Zentiva, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Atorvastatin Zentiva drošums grūtniecības un krūts barošanas laikā vēl nav pierādīta.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Parasti šīs zāles neietekmē spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Tomēr, ja zāles pavājina Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli, nedariet to. Nelietojiet darbarīkus vai iekārtas, ja zāļu ietekmē ir apgrūtināta rīkošanās ar tām.

Atorvastatin Zentiva satur laktozes monohidrātu

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Atorvastatin Zentiva

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Pirms terapijas uzsākšanas ārsts Jums nozīmēs diētu ar zemu holesterīna līmeni, kura Jums jāievēro visu Atorvastatin Zentiva lietošanas laiku.

Parastā Atorvastatin Zentiva sākuma deva pieaugušajiem un bērniem no 10 gadu vecuma ir 10 mg reizi dienā. Ārsts devu var palielināt, līdz tiek sasniegta Jums piemērotā deva. Devas pielāgošanu veic ar 4 nedēļu vai vēl garākiem intervāliem. Maksimālā Atorvastatin Zentiva deva ir 80 mg reizi dienā.

Atorvastatin Zentiva tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tās var lietot jebkurā laikā, gan ēšanas laikā, gan starp ēdienreizēm. Tomēr mēģiniet lietot tableti katru dienu vienā un tai pašā laikā.

Atorvastatin Zentiva lietošanas ilgumu noteiks Jūsu ārsts.

Ja Jums liekas, ka Atorvastatin Zentiva iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar savu ārstu.

Ja esat lietojis Atorvastatin Zentiva vairāk nekā noteikts

Ja netīšām esat lietojis par daudz Atorvastatin Zentiva tablešu (vairāk, nekā Jums noteiktā dienas deva), prasiet padomu savam ārstam vai griezieties tuvākajā slimnīcā.

Ja esat aizmirsis lietot Atorvastatin Zentiva

Ja esat aizmirsis lietot paredzēto devu, nākamo devu lietojiet parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Atorvastatin Zentiva

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu vai Jūs vēlaties to pārtraukt, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jūs novērojat kādu no tālāk minētajām nopietnajām blakusparādībām, pārtrauciet zāļu lietošanu un nekavējoties pastāstiet savam ārstam vai griezieties pēc palīdzības tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Reti: var rasties līdz 1 no 1000 lietotājiem.

Nopietna alerģiska reakcija, kas izraisa sejas, mēles un rīkles pietūkumu un kas var apgrūtināt elpošanu.

Nopietna saslimšana ar smagu ādas pietūkumu un lobīšanos, čūlām uz ādas, mutē, acīs, dzimumorgānos un drudzi. Izsitumi uz ādas ar rozīgi- sarkanām pūtītēm, it īpaši uz plaukstām un pēdām, kas var pārveidoties par čulgām.

Muskuļu vājums, jutīgums, sāpīgums vai plīsums, it īpaši tad, ja vienlaikus ir sagurums vai paaugstināta temperatūra, to var izraisīt muskuļu šūnu sabrukums (rabdomiolīze). Pārtraucot lietot zāles, ne visos gadījumos muskuļu šūnu sabrukums tiek apturēts, tas var būt dzīvībai bīstams un izraisīt nieru problēmas.

Ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10000 lietotājiem.

Sarkanai vilkēdei līdzīgas slimības sindroms (tostarp izsitumi, locītavu bojājums un ietekme uz asins šūnām).

Ja Jums bez iemesla rodas asiņošana vai parādās zilumi, tas var liecināt par aknu bojājumu. Jums pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar savu ārstu.

Citas iespējamās Atorvastatin Zentiva blakusparādības:

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem):

deguna eju iekaisums, sāpes kaklā, deguna asiņošana,

alerģiskas reakcijas,

cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi sekot cukura līmenim asinīs), kreatīnkināzes līmeņa paaugstināšanās asinīs,

galvassāpes,

slikta dūša, aizcietējums, vēdera pūšanās, gremošanas traucējumi, caureja,

sāpes locītavās, locītavu pietūkums, muskuļu sāpes, muskuļu spazmas, sāpes rokās un kājās un sāpes mugurā,

asinsanalīžu rezultāti, kas uzrāda, ka Jūsu aknu darbība ir traucēta.

Retāk (var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem):

anoreksija (apetītes zudums), svara pieaugums, cukura līmeņa pazemināšanās asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi sekot cukura līmenim asinīs),

naktsmurgi, bezmiegs,

reibonis, nejutīguma vai tirpšanas sajūta roku vai kāju pirkstos, samazināta sāpju vai pieskāriena sajūta, garšas sajūtas izmaiņas, atmiņas zudums,

neskaidra redze,

zvanīšana ausīs un/vai galvā,

vemšana, atraugas, sāpes vēdera augšējā un apakšējā daļā, pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas izraisa sāpes vēderā),

hepatīts (aknu iekaisums),

izsitumi, izsitumi uz ādas un nieze, nātrene, matu izkrišana,

sāpes skaustā, muskuļu vājums,

nogurums, slikta pašsajūta, nespēks, sāpes krūtīs, pietūkums, it īpaši potītēs (tūska), paaugstināta temperatūra,

pozitīvs leikocītu tests urīna analīžu rezultātos.

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 lietotājiem):

redzes traucējumi,

asiņošana vai zilumi bez iemesla,

holestāze (ādas un acs ābolu dzeltena nokrāsa),

cīpslas pārrāvums.

Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotājiem):

alerģiska reakcija – simptomi var ietvert pēkšņu sēkšanu un sāpes krūtīs vai sasprindzinājumu, plakstiņu, sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkumu, apgrūtinātu elpošanu, kolapsu,

dzirdes zudums,

ginekomastija (krūšu palielināšanās vīriešiem).

Nav zināms (nevar noteikt no pieejamiem datiem):

pastāvīgs muskuļu vājums.

Iespējamas blakusparādības, kas ziņotas dažiem statīniem (tāda paša tipa zālēm):

seksuāla disfunkcija,

depresija,

elpošanas traucējumi, ieskaitot pastāvīgu klepu un/vai aizdusu vai drudzi,

cukura diabēts. Tas var rasties, ja Jums ir augsts cukura un lipīdu līmenis asinīs, palielināts ķermeņa svars un augsts asinsspiediens. Jūsu ārsts Jūs uzraudzīs šo zāļu lietošanas laikā.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Atorvastatin Zentiva

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt redzamas bojājuma pazīmes.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Atorvastatin Zentiva satur

Aktīvā viela ir atorvastatīns.

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija trihidrāta formā).

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija trihidrāta formā).

Katra apvalkotā tablete satur 40 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija trihidrāta formā).

Katra apvalkotā tablete satur 80 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija trihidrāta formā).

Citas sastāvdaļas ir:

Kodols: kalcija karbonāts, mikrokristāliskā celuloze (E 460), laktozes monohidrāts, mazaizvietota hidroksipropilceluloze, povidons K12, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, magnija stearāts (E 572).

Apvalks: hipromeloze (E 464), makrogols 6000, titāna dioksīds (E 171), talks, dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), laktozes monohidrāts.

Atorvastatin Zentiva ārējais izskats un iepakojums

Atorvastatin Zentiva 10 mg apvalkotās tabletes: balta vai gandrīz balta apaļa, abpusēji izliekta apvalkotā tablete. Tabletes diametrs ir apmēram 6 mm.

Atorvastatin Zentiva 20 mg apvalkotās tabletes: iedzeltena apaļa, abpusēji izliekta apvalkotā tablete. Tabletes diametrs ir apmēram 8 mm.

Atorvastatin Zentiva 40 mg apvalkotās tabletes: oranži dzeltena vai dzelteni oranža apaļa, abpusēji izliekta apvalkotā tablete. Tabletes diametrs ir apmēram 10 mm.

Atorvastatin Zentiva 80 mg apvalkotās tabletes: dzelteni oranža apaļa, abpusēji izliekta apvalkotā tablete. Tabletes diametrs ir apmēram 12 mm.

Iepakojuma lielumi:

10 mg: 10, 14, 15, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98, 100 vai 200 apvalkotās tabletes

20 mg: 10, 14, 15, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98, 100 vai 200 apvalkotās tabletes

40 mg: 7, 10, 14, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98, 100 vai 200 apvalkotās tabletes

80 mg: 7, 10, 14, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98, 100 vai 200 apvalkotās tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Zentiva k.s.

U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy

Čehija

Šīs zāles reģistrētas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ar šādiem nosaukumiem:

Bulgārija

Торвакард Зентива 10 mg/20 mg/40 mg/80 mg филмирани таблетки

Čehija

Torvacard Neo

Kipra, Grieķija

Torvacard Neo

Igaunija

Atorvastatin Zentiva 10 mg/20 mg/80 mg

Francija

Atorvastatine Zentiva 10 mg/20 mg/40 mg/80 mg, comprimé pelliculé

Ungārija

Torvacard Zentiva 10 mg/20 mg/40 mg/80 mg filmtabletta

Itālija, Malta

Atorvastatina Zentiva Italia

Latvija

Atorvastatin Zentiva 10 mg/20 mg/40 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Lietuva

Atorvastatin Zentiva 10 mg/20 mg/80 mg plėvele dengtos tabletės

Polija

Torvacard neo

Portugāle

Atorvastatina Zentiva

Rumānija

TORVACARD 10 mg/20 mg/40 mg/80 mg comprimate filmate

Slovākija

Torvacard Novum 10 mg/20 mg/40 mg/80 mg

Spānija

Atorvastatina Zentiva Lab 10 mg/20 mg/40 mg/80 mg comprimidos recubiertos con película EFG

Lielbritānija

Atorvastatin 10 mg/20 mg/40 mg/80 mg Film-coated Tablets

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019.

SASKAŅOTS ZVA 29-08-2019

EQ CZ/H/0473/001-004/IB/020

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Atorvastatin Zentiva 10 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Zentiva 20 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Zentiva 40 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Zentiva 80 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija trihidrāta formā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 11,990 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija trihidrāta formā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 23,980 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

Katra apvalkotā tablete satur 40 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija trihidrāta formā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 47,960 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

Katra apvalkotā tablete satur 80 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija trihidrāta formā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 95,920 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Atorvastatin Zentiva 10 mg apvalkotās tabletes: balta vai gandrīz balta apaļa, abpusēji izliekta apvalkotā tablete. Tabletes diametrs ir apmēram 6 mm.

Atorvastatin Zentiva 20 mg apvalkotās tabletes: iedzeltena apaļa, abpusēji izliekta apvalkotā tablete. Tabletes diametrs ir apmēram 8 mm.

Atorvastatin Zentiva 40 mg apvalkotās tabletes: oranži dzeltena vai dzelteni oranža apaļa, abpusēji izliekta apvalkotā tablete. Tabletes diametrs ir apmēram 10 mm.

Atorvastatin Zentiva 80 mg apvalkotās tabletes: dzelteni oranža apaļa, abpusēji izliekta apvalkotā tablete. Tabletes diametrs ir apmēram 12 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hiperholesterinēmija

Atorvastatin Zentiva indicēts kā piedeva diētai, lai pazeminātu pārāk augstu kopējā holesterīna (kopējā H), ZBL holesterīna (ZBL H), apolipoproteīna B un triglicerīdu līmeni pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 10 gadu vecuma ar primāro hiperholesterinēmiju, tostarp pārmantoto hiperholesterinēmiju (heterozigoto formu) un kombinēto (jaukto) hiperlipidēmiju (atbilst IIa vai IIb tipam pēc Fredriksona klasifikācijas) tad, ja diēta un citi nemedikamentozās ārstēšanas pasākumi nav pietiekami.

Atorvastatin Zentiva indicēts arī kopējā holesterīna un ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanai pieaugušajiem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigoto formu vai kā papildu līdzeklis citai lipīdus pazeminošai terapijai (piem., ZBL aferēzei) vai arī tad, ja šāda veida ārstēšanas metodes nav pieejamas.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Kardiovaskulāru notikumu profilaksei pacientiem ar augstu pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma risku (skatīt 5.1. apakšpunktu) papildus pārējo riska faktoru korekcijai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Atorvastatin Zentiva paraksta pacientiem, kuri jau ievēro standarta diētu holesterīna pazemināšanai, un viņiem šī diēta jāturpina arī visu Atorvastatin Zentiva lietošanas laiku.

Devu izvēlas individuāli atkarībā no ZBL holesterīna sākumskaitļa, terapijas mērķa un pacienta reakcijas uz terapiju.

Parastā sākumdeva ir 10 mg reizi dienā. Devas pielāgošanu veic ar 4 nedēļu vai vēl garākiem intervāliem.

Maksimālā deva ir 80 mg vienu reizi dienā.

Primārā hiperholesterinēmija un kombinētā (jauktā) hiperlipidēmija

Lielākai daļai pacientu pietiekamu kontroli nodrošina Atorvastatin Zentiva 10 mg deva reizi dienā. Terapeitiskā iedarbība izpaužas 2 nedēļu laikā, un maksimālais terapeitiskais efekts parasti tiek sasniegts 4 nedēļās. Ilgstošas terapijas laikā iedarbība saglabājas.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma

Terapija jāsāk ar Atorvastatin Zentiva 10 mg dienā. Devu pielāgo individuāli ik pēc 4 nedēļām līdz devai 40 mg dienā. Pēc tam vai nu devu palielina maksimāli līdz 80 mg dienā, vai arī devu 40 mg atorvastatīna dienā kombinē ar žultsskābes saistītājiem sveķiem.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Pieejami tikai ierobežoti dati (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Atorvastatīna deva homozigotās pārmantotās hiperholesterinēmijas pacientiem ir no 10 līdz 80 mg dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šiem pacientiem atorvastatīnu ordinē kā papildu līdzekli līdztekus citai lipīdus pazeminošai terapijai (piem., ZBL aferēzei) vai tad, ja šāda terapija nav pieejama.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Sākotnējos profilakses pētījumos tika izmantota deva 10 mg dienā. Lai panāktu pašreizējām vadlīnijām atbilstošu ZBL holesterīna līmeni, var būt nepieciešamas lielākas devas.

Nieru darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Atorvastatin Zentiva jālieto piesardzīgi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Atorvastatin Zentiva ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Ieteicamo devu iedarbīgums un lietošanas drošums pacientiem, kuri vecāki par 70 gadiem, ir tāds pats kā kopējā populācijā.

Pediatriskā populācija

Hiperholesterinēmija

Bērnu ārstēšanu drīkst veikt tikai speciālists, kuram ir pieredze bērnu hiperlipidēmijas ārstēšanā, un pacientiem regulāri atkārtoti jānovērtē stāvokļa uzlabošanās.

Pacientiem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā virs 10 gadiem ieteicamā atorvastatīna sākuma deva ir 10 mg dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Devu var palielināt līdz 80 mg dienā atbilstoši atbildes reakcijai un panesamībai. Devas ir individuāli jāpielāgo atbilstoši rekomendētajam terapijas mērķim. Devas izmaiņas jāveic ne ātrāk kā pēc 4 nedēļu intervāla. Devas titrēšanu līdz 80 mg dienā atbalsta dati no pētījumiem ar pieaugušajiem un ierobežoti klīniskie dati no pētījumiem ar bērniem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pieejamie drošuma un efektivitātes dati, kas iegūti atklātos pētījumos ar bērniem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā no 6 līdz 10 gadiem ir ierobežoti. Atorvastatīns nav indicēts lietošanai bērniem līdz 10 gadu vecumam. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Šai populācijai piemērotākas var būt citas zāļu formas/ stiprumi.

Lietošanas veids

Atorvastatin Zentiva ir paredzēts iekšķīgai lietošanai. Visa atorvastatīna dienas deva tiek lietota vienā reizē un to var lietot jebkurā laikā, gan kopā ar ēdienu, gan starp ēdienreizēm.

Lietošana vienlaicīgi ar citām zālēm

Pacientiem, kuri pretvīrusa līdzekļus C hepatīta ārstēšanai elbasvīru/grazoprevīru lieto vienlaicīgi ar atorvastatīnu, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg/dienā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Atorvastatin Zentiva ir kontrindicēts pacientiem:

ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,

ar aktīvu aknu slimību vai nenoskaidrota iemesla dēļ pastāvīgi paaugstinātu seruma transamināžu līmeni, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu,

grūtniecības laikā, krūts barošanas periodā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto piemērotu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu),

kas lieto pretvīrusu līdzekļus C hepatīta ārstēšanai glekaprevīru/pibrentasvīru.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz aknām

Pirms ārstēšanas sākuma un regulāri tās laikā jāpārbauda aknu funkcionālie testi. Pacientiem, kuriem ārstēšanās gaitā parādās aknu bojājuma pazīmes vai simptomi, jāveic aknu funkcionālie testi. Pacienti, kuriem paaugstinājies transamināžu līmenis, jānovēro, līdz šī parādība izzūd. Gadījumos, kad ilgstoši pieturas transamināžu līmenis, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu, ieteicams samazināt Atorvastatin Zentiva devu vai pārtraukt zāļu lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Piesardzīgi Atorvastatin Zentiva ordinējams pacientiem, kuri ievērojamā daudzumā lieto alkoholu un/vai kuriem anamnēzē ir aknu slimība.

Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu (SPARCL ─ Stroke Prevention by Aggressive Reduction in Cholesterol Levels)

Post hoc analizējot insulta apakštipus pacientiem bez koronāras sirds slimības (KSS), kuri nesen pārcietuši insultu vai tranzitoru išēmisku lēkmi (TIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta ārstēšana ar 80 mg atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo pacientu grupā.

Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu un lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri agrāk pārcietuši hemorāģisku insultu, riska un ieguvuma attiecību, ārstējot viņus ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams droši izsvērt, un, iekams sākt šādu pacientu ārstēšanu, rūpīgi jānovērtē hemorāģiska insulta potenciālais risks (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz skeleta muskulatūru

Atorvastatīns tāpat kā visi HMG-CoA reduktāzes inhibitori retos gadījumos var skart skeleta muskuļus un izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas var progresēt līdz rabdomiolīzei - iespējami dzīvību apdraudošam stāvoklim, kas raksturīgs ar ievērojamu KFK līmeņa pieaugumu (> 10 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu (NAR)), mioglobinēmiju un mioglobinūriju, kura var radīt nieru mazspēju.

Ļoti reti dažu statīnu terapijas laikā vai pēc to terapijas ziņots par imūnmediētas nekrotizējošas miopātijas (IMNM) gadījumiem. IMNM izpaužas kā pastāvīgs proksimālo muskuļu vājums un paaugstināts kreatīnkināzes līmenis serumā, kas saglabājas arī pēc statīnu terapijas pārtraukšanas.

Pirms lietošanas

Atorvastatīns piesardzīgi ordinējams pacientiem ar rabdomiolīzi predisponējošiem faktoriem. Sekojošos gadījumos pirms statīnu terapijas vajadzētu noteikt kreatīna fosfokināzes (KFK) līmeni:

nieru bojājums,

hipotireoze,

iedzimtas muskuļu slimības personīgi vai ģimenē,

anamnēzē muskuļu toksicitāte, lietojot statīnus vai fibrātus,

anamnēzē aknu slimība un/vai pārmērīga alkohola lietošana,

gados vecākiem cilvēkiem (vecumā > 70 gadiem), šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta, ņemot vērā citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamību,

situācijās, kad iespējama zāļu līmeņa plazmā palielināšanās, piemēram, zāļu mijiedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu), un īpašās populācijās, ieskaitot ģenētiskas subpopulācijas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Šajos gadījumos ārstēšanas risks būtu jāapsver attiecībā pret iespējamo ieguvumu un ieteicama klīniskā

novērošana.

Ja KFK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (> 5 reizes pārsniedzot NAR), terapiju nevajadzētu uzsākt.

Kreatīna fosfokināzes mērījums

Kreatīna fosfokināzi (KFK) nevajadzētu noteikt pēc smagas fiziskas slodzes vai jebkura ticama alternatīva KFK palielinājuma iemesla esamības, kas padara šo mērījumu interpretāciju sarežģītu. Ja KFK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (> 5 reizes pārsniedzot NAR), mērījums būtu jāatkārto pēc 5-7 dienām, lai apstiprinātu rezultātu.

Terapijas laikā

Pacienti jālūdz nekavējoties ziņot, ja viņiem rastos muskuļu sāpes, krampji vai vājums, īpaši tad, ja tas saistās ar savārgumu vai drudzi.

Ja šādi simptomi parādās, pacientam lietojot atorvastatīna terapiju, būtu jānosaka KFK līmeni. Ja tas ir būtiski palielināts (> 5 reizes pārsniedzot NAR), terapija jāpārtrauc.

Ja muskuļu simptomi ir izteikti un rada diskomfortu ikdienā, pat ja KFK līmenis ir palielināts ≤ 5 reizēm pārsniedzot NAR, jāapsver terapijas pārtraukšana.

Ja simptomi pāriet un KFK līmenis normalizējas, varētu apsvērt atkārtotu atorvastatīna vai kāda cita statīna terapiju zemākās devās, pacientam nodrošinot novērošanu.

Atorvastatīna lietošana jāpārtrauc, ja rodas klīniski nozīmīga KFK līmeņa paaugstināšanās (> 10 reizes pārsniedz NAR) vai pastāv aizdomas par rabdomiolīzi, vai tā tiek diagnosticēta.

Vienlaikus terapija ar citām zālēm

Rabdomiolīzes risks palielinās, ja atorvastatīnu lieto kopā ar zālēm, kas var palielināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā, piemēram, spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem vai transporta proteīniem (piemēram, ciklosporīnu, telitromicīnu, klaritromicīnu, delavirdīnu, stiripentolu, ketokonazolu, vorikonazolu, itrakonazolu, posakonazolu un HIV proteāzes inhibitoriem, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru, tipranavīru/ ritonavīru u.c.). Miopātijas risku var palielināt arī gemfibrozila un citu fibrīnskābes atvasinājumu, pretvīrusu līdzekļu C hepatīta (HCV) ārstēšanai (boceprevīra, telaprevīra, elbasvīra/grazoprevīra), eritromicīna, niacīna vai ezetimiba vienlaicīga lietošana. Ja iespējams, šo zāļu vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana vienlaikus ar atorvastatīnu, rūpīgi jāapsver ieguvums no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks. Pacientiem, kuri lieto zāles, kas paaugstina atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ieteicams lietot mazāko atorvastatīna maksimālo devu. Bez tam, ja pacients lieto spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, ieteicams apsvērt mazāku atorvastatīna sākumdevu un šādiem pacientiem ieteicama rūpīga klīniska novērošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Atorvastatīnu nedrīkst lietot kopā ar sistēmiski lietotu fuzidīnskābi vai 7 dienu laikā kopš fuzidīnskābes lietošanas pārtraukšanas. Pacientiem, kuriem sistēmiski lietota fuzidīnskābe tiek uzskatīta par neaizstājamu, statīna terapija ir jāpārtrauc visa fuzidīnskābes lietošanas perioda laikā. Ir ziņots par rabdomiolīzes gadījumiem (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kuri saņēma fuzidīnskābes un statīna kombināciju (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacients ir jābrīdina nekavējoties griezties pie ārsta, ja viņš izjūt jebkādus muskuļu vājuma, sāpju vai jutīguma simptomus.

Statīna terapiju var atsākt septiņas dienas pēc pēdējās fuzidīnskābes devas.

Ārkārtas gadījumos, kad ir nepieciešama ilgstoša fuzidīnskābes lietošana, piemēram, smagu infekciju ārstēšanai, vajadzība pēc vienlaicīgas Atorvastatin Zentiva un fuzidīnskābes lietošanas ir jāapsver katrā gadījumā individuāli, un tā jāveic ciešā medicīniskā uzraudzībā.

Pediatriskā populācija

3 gadu ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo nobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un veica auguma un svara mērījumus, netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un dzimumnobriešanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Ir ziņots par atsevišķiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem dažu statīnu lietošanas laikā, īpaši, ja terapija bija ilgstoša (skatīt 4.8. apakšpunktu). Iespējamās pazīmes var būt dispnoja, neproduktīvs klepus un vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas samazināšanās un drudzis). Ja rodas aizdomas, ka pacientam attīstās intersticiāla plaušu slimība, terapija ar statīniem jāpārtrauc.

Cukura diabēts

Daži pierādījumi liecina, ka statīnu grupas zāles paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem pacientiem ar augstu cukura diabēta attīstības risku tie var radīt tādu hiperglikēmijas līmeni, kad jāpiemēro oficiāla diabēta terapija. Tomēr šo risku atsver vaskulārā riska samazināšanās statīnu lietošanas gadījumā, tādēļ tas nav iemesls statīnu terapijas pārtraukšanai. Riskam pakļautajiem pacientiem (glikozes līmenis tukšā dūšā 5,6 – 6,9 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija) jāveic gan klīniskā, gan bioķīmiskā novērošana atbilstoši nacionālajām vadlīnijām.

Palīgvielas

Atorvastatin Zentiva satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4), un tas ir aknu transportvielu substrāts, organisko anjonu transporta polipeptīdu 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportviela. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Ir noteikts, ka atorvastatīns ir arī multizāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un žults klīrensu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Tādu zāļu, kas ir CYP1A4 inhibitori vai transporta proteīni, vienlaikus lietošana var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna līmeni plazmā un paaugstinātu miopātijas risku.

Paaugstināts risks var būt arī ar citu zāļu vienlaikus lietošanu, kas var izraisīt miopātiju, tādām kā fibrīnskābes atvasinājumi un ezetimibs (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

CYP3A4 inhibitori

Pierādīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var izraisīt ievērojami paaugstinātu atorvastatīna koncentrāciju (skatīt 1. tabulu un specifisku informāciju zemāk). Ja iepējams, jāizvairās no spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (piemēram, ciklosporīna, telitromicīna, klaritromicīna, delavirdīna, stiripentola, ketokonazola, vorikonazola, itrakonazola, posakonazola, dažu pretvīrusu līdzekļu, ko lieto HCV ārstēšanā (piem., elbasvīra/grazoprevīra), un HIV proteāzes inhibitoru, ieskaitot ritonavira, lopinavira, atazanavira, indinaviru, darunavira u.c.) vienlaicīgas lietošanas. Gadījumos, kad no šo zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, jāapsver zemākas atorvastatīna sākuma devas un zemākas maksimālās devas izvēle, un tiek ieteikta atbilstoša pacientu novērošana (skatīt 1. tabulu).

Mērenas darbības CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns, diltiazems, verapamils un flukonazols) var paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā (skatīt 1. tabulu). Lietojot eritromicīnu kombinācijā ar statīniem, novērots paaugstināts miopātijas attīstīšanās risks. Mijiedarbības pētījumi, kas izvērtētu amiodarona vai verapamila ietekmi uz atorvastatīnu, nav veikti. Ir zināms, ka gan amiodarons, gan verapamils inhibē CYP3A4 aktivitāti un vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna iedarbību. Tādēļ, lietojot vienlaikus mērenas darbības CYP3A4 inhibitorus, jāizvēlas zemākā maksimālā atorvastatīna deva un tiek ieteikta atbilstoša pacientu klīniskā novērošana. Atbilstoša klīniskā novērošana tiek rekomendēta pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas inhibitora devas pielāgošanas.

CYP3A4 inducētāji

Atorvastatīna un citohroma P450 3A inducētāju (piemēram, efavirenza, rifampicīna, asinszāli saturošo līdzekļu) vienlaikus lietošana var izraisīt mainīgu atorvastatīna koncentrācijas plazmā samazinājumu. Rifampicīna dubultā mijiedarbības mehānisma dēļ (citohroma P450 3A inducēšana un hepatocītu saistīšanas trasportiera OATP1B1 inhibīcija), atorvastatīna un rifampicīna vienlaicīga lietošana tiek rekomendēta, jo novēlota atorvastatīna lietošana pēc rifampicīna lietošanas tika saistīta ar ievērojamu atorvastatīna koncentrācijas plazmā samazināšanos. Lai gan rifampicīna ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma, pacientiem rūpīgi jānovēro zāļu efektivitāte, ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties.

Transporta inhibitori

Transporta proteīnu inhibitori (piem, ciklosporīns) var paaugstināt sistēmiskā atorvastatīna iedarbību (skatīt 1. tabulu). Aknu saistīšanas transportieru inhibīcijas ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma. Ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, tiek rekomendēta devas samazināšana un efektivitātes klīniskā novērošana (skatīt 1. tabulu).

Gemfibrozils / fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana pati par sevi ir saistīta ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot fibrīnskābes atvasinājumus vienlaikus ar atorvastatīnu. Ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, jālieto zemākā atorvastatīna deva, kas sasniedz terapeitisko mērķi un pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana pati par sevi ir saistīta ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Tādēļ šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot ezetimibu un atorvastatīnu vienlaikus. Šiem pacientiem tiek rekomendēta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Holestipols

Vienlaikus lietojot holestipolu un atorvastatīnu, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā bija zemāka (atorvastatīna koncentrācijas attiecība: 0,74). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošais efekts, kombinējot atorvastatīnu ar holestipolu, bija lielāks nekā tad, ja šīs zāles lietoja monoterapijas veidā.

Fuzidīnskābe

Miopātijas, ieskaitot rabdomiolīzi, risks var pieaugt, ar statīniem vienlaikus lietojot sistēmisku fuzidīnskābi. Šīs mijiedarbības mehānisms (farmakodinamiskais, famarkokinētiskais vai abi kopā) pašreiz nav zināms. Ir ziņots par rabdomiolīzes gadījumiem (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kuri saņēma šo zāļu kombināciju.

Ja ir nepieciešama ārstēšana ar sistēmisku fuzidīnskābi, atorvastatīna lietošana ir jāpārtrauc visa fuzidīnskābes ārstēšanas perioda laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kolhicīns

Lai gan mijiedarbības pētījumi ar atorvastatīnu un kolhicīnu nav veikti, ir ziņots par miopātijas gadījumiem, lietojot atorvastatīnu un kolhicīnu vienlaikus, un, parakstot atorvastatīnu un kolhicīnu vienlaikus, jāievēro piesardzība.

Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietotām zālēm

Digoksīns

Kad vienlaicīgi tika lietotas vairākas digoksīna devas un 10 mg atorvastatīna, digoksīna līmenis vienmērīgas koncentrācijas apstākļos plazmā nedaudz palielinājās. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, atbilstoši jānovēro.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

Atorvastatīna vienlaikus lietošana ar perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem paaugstina noretindrona un etinilestradiola līmeni plazmā.

Varfarīns

Klīniskā pētījumā pacientiem, kuri saņēma ilgstošu varfarīna terapiju, 80 mg atorvastatīna dienā lietošana vienlaikus ar varfarīnu izraisīja nelielu protrombīna laika samazināšanos par apmēram 1,7 sekundēm pirmo četru dienu laikā, kas atgriezās normas robežās pēc 15 atorvastatīna lietošanas dienām. Lai gan tikai ļoti retos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgu antikoagulantu mijiedarbību, protrombīna laiks jānosaka pirms atorvastatīna lietošanas uzsākšanas pacientiem, kuri saņem kumarīnu grupas antikoagulantus, kā arī pietiekami bieži terapijas laikā, lai pārliecinātos, ka nenotiek nozīmīgas protrombīna laika izmaiņas. Tiklīdz ir apstiprinājies stabils protrombīna laiks, tas var tikt kontrolēts tādos intervālos, kādi parasti tiek rekomendēti kumarīnu grupas antikoagulantu pacientiem. Šī procedūra ir jāatkārto, ja atorvastatīna deva tiek mainīta vai tā lietošana tiek pārtraukta. Atorvastatīna lietošana netiek saistīta ar asiņošanu vai izmaiņām protrombīna laikā pacientiem, kuri nelieto antikoagulantus.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem. Mijiedarbību apjoms pediatriskā populācijā nav zināms. Iepriekš minētā zāļu mijiedarbība pieaugušajiem un 4.4. apakšpunktā minētie brīdinājumi jāņem vērā arī pediatriskai populācijai.

Zāļu mijiedarbība

1. tabula: Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīna farmakokinētiku

Vienlaikus lietotās zāles un dozēšana

Atorvastatīns

Deva (mg)

AUC& attiecība

Klīniskās rekomendācijas#

Glekaprevīrs 400 mg OD/ Pibrentasvīrs 120 mg OD, 7 dienas

10 mg OD 7 dienas

8,3

Vienlaikus lietošana ar glekaprevīru vai pibrentasvīru saturošiem preparātiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apkšpunktu).

Tipranavīrs 500 mg BID/ Ritonavīrs 200 mg BID, 8 dienas (14. līdz 21.diena)

40 mg 1. dienā, 10 mg 20.dienā

9,4

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu, nepārsniegt atorvastatīna devu 10 mg dienā. Šiem pacientiem tiek ieteikta klīniskā uzraudzība.

Telaprevīrs 750 mg ik pēc 8 h, 10 dienas

20 mg, SD

7,9

Ciklosporīns 5,2 mg/kg/dienā, stabila deva

10 mg OD 28 dienas

8,7

Lopinavīrs 400 mg BID/ Ritonavīrs 100 mg BID, 14 dienas

20 mg OD 4 dienas

5,9

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu, tiek rekomendēta zemāka atorvastatīna uzturošā deva. Ja atorvastatīna deva pārsniedz 20 mg, tiek ieteikta šo pacientu klīniskā uzraudzība.

Klaritromicīns 500 mg BID, 9 dienas

80 mg OD 8 dienas

4,5

Sakvinavīrs 400 mg BID/ Ritonavīrs (300 mg BID no 5. līdz 7.dienai, paaugstināta līdz 400 mg BID 8.dienā), 4.-18. dienai, 30 minūtes pēc atorvastatīna lietošanas

40 mg OD 4 dienas

3,9

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu, tiek rekomendēta zemāka atorvastatīna uzturošā deva. Ja atorvastatīna deva pārsniedz 40 mg, tiek ieteikta šo pacientu klīniskā uzraudzība.

Darunavīrs 300 mg BID/

Ritonavīrs 100 mg BID, 9 dienas

10 mg OD 4 dienas

3,4

Itrakonazols 200 mg OD, 4 dienas

40 mg SD

3,3

Fosamprenavīrs 700 mg BID/ Ritonavīrs 100 mg BID, 14 dienas

10 mg OD 4 dienas

2,5

Fosamprenavīrs 1400 mg BID, 14 dienas

10 mg OD 4 dienas

2,3

Elbasvīrs 50 mg OD/ Grazoprevīrs 200 mg OD, 13 dienas

10 mg SD

1,95

Gadījumā, kad vienlaikus tiek lietoti elbasvīru vai grazoprevīru saturoši preparāti, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt dienas devu 20 mg.

Nelfinavīrs 1250 mg BID, 14 dienas

10 mg OD 28 dienas

1,74

Nav īpašu ieteikumu.

Greipfrūtu sula, 240 ml OD *

40 mg, SD

1,37

Neiesaka vienlaikus lietot atorvastatīnu un lielu daudzumu greipfrūtu sulas.

Diltiazems 240 mg OD, 28 dienas

40 mg, SD

1,51

Pēc diltiazema terapijas uzsākšanas vai sekojošas devas pielāgošanas, šiem pacientiem tiek ieteikta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Eritromicīns 500 mg QID, 7 dienas

10 mg, SD

1,33

Šiem pacientiem tiek ieteikta mazāka maksimālā deva un klīniskā uzraudzība.

Amlodipīns 10 mg, SD

80 mg, SD

1,18

Nav īpašu ieteikumu.

Cimetidīns 300 mg QID, 2 nedēļas

10 mg OD 2 nedēļas

1,00

Nav īpašu ieteikumu.

Holestipols 10 g BID, 28 nedēļas

40 mg OD 28 nedēļas

0,74**

Nav īpašu ieteikumu.

Magnija un alumīnija hidroksīdu antacīdā suspensija, 30 ml QID, 17 dienas

10 mg OD 15 dienas

0,16

Nav īpašu ieteikumu.

Efavirenzs 600 mg OD, 14 dienas

10 mg 3 dienas

0,59

Nav īpašu ieteikumu.

Rifampicīns 600 mg OD, 7 dienas (vienlaikus lietošana)

40 mg SD

1,12

Ja no vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, atorvastatīnu vienlaicīgi lietojot ar rifampicīnu, tiek rekomendēta klīniskā uzraudzība.

Rifampicīns 600 mg OD, 5 dienas (dalītas devas)

40 mg SD

0,20

Gemfibrozils 600 mg BID, 7 dienas  

40 mg SD  

1,35

Šiem pacientiem tiek rekomendēta zemāka sākuma deva un klīniskā uzraudzība.

Fenofibrāts 160 mg OD, 7 dienas

40 mg SD

1,03

Šiem pacientiem tiek rekomendēta zemāka sākuma deva un klīniskā uzraudzība.

Boceprevīrs 800 mg TID, 7 dienas

40 mg SD

2,3

Šiem pacientiem tiek rekomendēta zemāka sākuma deva un klīniskā uzraudzība. Atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā, lietojot vienlaikus ar bocepreviru,.

& Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atovastatīns salīdzinājumā ar atorvastatīnu vienu pašu).

# Klīniskam nozīmīgumam skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu.

* Satur vienu vai vairākus komponentus, kas inhibē CYP3A4 un var paaugstināt līmeni plazmā zālēm, kuras tiek metabolizētas ar CYP3A4. 240 ml glāzes greipfrūtu sulas lietošana arī izraisīja aktīvā ortohidroksi metabolīta AUC samazināšanos par 20,4%. Liela daudzuma greipfrūtu sulas lietošana (vairāk nekā 1,2 l dienā 5 dienas) paaugstināja atorvastatīna AUC 2,5 reizes un aktīvo vielu (atorvastatīns un metabolīti) HMG-CoA reduktāzes inhibitoru AUC 1,3 reizes.

** Attiecība noteikta no viena parauga, kas paņemts 8–16 stundas pēc devas.

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva; BID = divreiz dienā; QID = četras reizes dienā

2. tabula. Atorvastatīna ietekme uz vienlaikus lietoto zāļu farmakokinētiku

Atorvastatīns un dozēšana

Vienlaikus lietotās zāles

Zāles/Deva (mg)

AUC& attiecība

Klīniskās rekomendācijas

80 mg OD 10 dienas

Digoksīns 0,25 mg OD, 20 dienas

1,15

Pacienti, kuri lieto digoksīnu, rūpīgi jānovēro.

40 mg OD 22 dienas

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi OD, 2 mēneši

- noretindrons 1 mg

- etinilestradiols 35 µg

1,28

1,19

Nav īpašu rekomendāciju.

80 mg OD 15 dienas

* Fenazons, 600 mg SD

1,03

Nav īpašu rekomendāciju.

10 mg SD

Tipranavīrs 500 mg BID/ritonavīrs 200 mg BID, 7 dienas

1,08

Nav īpašu rekomendāciju.

10 mg OD 4 dienas

Fosamprenavīrs 1400 mg BID, 14 dienas

0,73

Nav īpašu rekomendāciju.

10 mg OD 4 dienas

Fosamprenavīrs 700 mg BID/ritonavīrs 100 mg BID, 14 dienas

0,99

Nav īpašu rekomendāciju.

& Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar atorvastatīnu vienu pašu).

* Atkārtota atorvastatīna un fenazona vienlaikus lietošana uzrādīja nelielu vai nenosakāmu ietekmi uz fenazona klīrensu.

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva; BID = divreiz dienā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietēm reproduktīvā vecumā terapijas laikā jālieto atbilstoša kontracepcijas metode (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Atorvastatin Zentiva ir kontrindicēts grūtniecēm (skatīt 4.3. apakšpunktu). Zāļu drošums grūtniecības laikā pagaidām nav pierādīts. Kontrolēti klīniskie pētījumi ar atorvastatīna lietošanu grūtniecēm nav veikti. Saņemti reti ziņojumi par iedzimtām anomālijām pēc HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietošanas. Pētījumi dzīvniekiem uzrāda zāļu toksisku iedarbību uz vairošanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Mātes ārstēšana ar atorvastatīnu var samazināt augļa mevalonāta līmeni, kas ir holesterīna sintēzes prekursors. Ateroskleroze ir hronisks process, un parasti lipīdu līmeni pazeminošo līdzekļu lietošanas pārtraukšanai grūtniecības laikā ir neliela riska ietekme ilgtermiņā, saistībā ar primāro hiperholesterinēmiju.

Tādēļ Atorvastatin Zentiva nevajadzētu lietot grūtniecēm, sievietēm, kuras cenšas palikt stāvoklī vai domā, ka varētu būt stāvoklī. Ārstēšana ar Atorvastatin Zentiva jāpārtauc grūtniecības laikā vai līdz brīdim, kad tiek apstiprināts, ka sieviete nav stāvoklī (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai atorvastatīns vai tā metabolīti izdalās mātes pienā. Žurkām atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā ir līdzīgs to līmenim pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ņemot vērā nopietnu blakusparādību rašanās iespēju, sievietēm, kuras lieto Atorvastatin Zentiva nevajadzētu barot ar krūti savus bērnus (skatīt 4.3. apakšpunktu). Atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta bērna krūts barošanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Pētījumos dzīvniekiem atorvastatīns neuzrādīja ietekmi uz vīrišķo vai sievišķo fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Atorvastatin Zentiva nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Pēc placebo kontrolēto klīnisko pētījumu datiem no 16066 pacientiem (8755 atorvastatīna lietotāju, salīdzinot ar 7311 placebo lietotājiem), kuri tika ārstēti vidēji 53 nedēļas, blakusparādību dēļ pētījumu pārtrauca 5,2% atorvastatīna grupas pacienti, salīdzinot ar 4,0% placebo grupas pacientu.

Pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem un ilgstošu pēcreģistrācijas uzraudzības pieredzi, tālāk tabulā uzrādīts atorvastatīna blakusparādību profils.

Konstatēto blakusparādību biežums sadalīts šādās gradācijās: bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10000 līdz < 1/1000) un ļoti reti (≤ 1/10000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Infekcijas un infestācijas

Bieži: nazofaringīts.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti: trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži: alerģiskas reakcijas.

Ļoti reti: anafilakse.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: hiperglikēmija.

Retāk: hipoglikēmija, svara pieaugums, anoreksija.

Psihiskie traucējumi

Retāki: naktsmurgi, bezmiegs.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes.

Retāk: reibonis, parestēzija, hipoestēzija, disgēzija (garšas uztveres traucējumi), amnēzija.

Reti: perifēra neiropātija.

Acu bojājumi

Retāk: neskaidra redze.

Reti: redzes traucējumi.

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: tinnīts.

Ļoti reti: dzirdes zudums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: sāpes rīklē un kaklā, deguna asiņošana.

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

Bieži: aizcietējums, flatulence, dispepsija, slikta dūša, caureja.

Retāk: vemšana, sāpes vēderā, atraugas, pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: hepatīts.

Reti: holestāze.

Ļoti reti: aknu mazspēja.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: nātrene, izsitumi uz ādas, nieze, alopēcija.

Reti: angioedēma, bullozs dermatīts, ieskaitot multiformo eritēmu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermālo nekrolīzi.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: mialģija, artralģija, sāpes ekstremitātēs, muskuļu spazmas, locītavu pietūkums, sāpes mugurā.

Retāk: sāpes skausta rajonā, muskuļu vājums.

Reti: miopātija, miozīts, rabdomiolīze, muskuļu ruptūra, tendinopātija, kas dažreiz komplicējas ar cīpslas plīsumu.

Ļoti reti: sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms.

Nav zināms: imunoloģiskas izcelsmes nekrotizējoša miopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti: ginekomastija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: savārgums, astēnija, sāpes krūtīs, perifēra tūska, nogurums, drudzis.

Izmeklējumi

Bieži: izmainīti aknu funkcionālie testi, paaugstināts kreatīnkināzes līmenis asinīs.

Retāk: leikocīti urīnā.

Tāpat kā citu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietošanas laikā pacientiem, kuri ārstējās ar atorvastatīnu, novērota transamināžu līmeņa paaugstināšanās serumā. Šīs novirzes parasti bija nelielas un pārejošas, un to dēļ nebija jāpārtrauc ārstēšanās. Klīniski būtisks transamināžu līmeņa pieaugums serumā (vairāk nekā 3 reizes pārsniedza NAR) konstatēts 0,8% ar atorvastatīnu ārstēto pacientu. Šī paaugstināšanās bija atkarīga no devas un atgriezeniska visiem pacientiem.

Kreatīnkināzes (KK) līmeņa pieaugums serumā, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedza NAR, klīniskajos pētījumos novērots 2,5% ar atorvastatīnu ārstēto pacientu, līdzīgi kā lietojot citus HMG-CoA reduktāzes inhibitorus klīniskajos pētījumos. KK līmenis, kas vairāk nekā 10 reizes pārsniedz normas augšējo robežu, novērots 0,4% pacientu, kuri ārstēti ar atorvastatīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ar atorvastatīnu ārstētiem pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz 17 gadiem nevēlamo blakusparādību profils kopumā bija līdzīgs pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo, un visbiežākās nevēlamās blakusparādības abās grupās, neatkarīgi no cēlonības izvērtējuma, bija infekcijas. 3 gadu ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo nobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un veica auguma un svara mērījumus, netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un dzimumnobriešanu. Pediatriskiem pacientiem drošuma un panesamības profils bija līdzīgs zināmajam atorvastatīna drošuma profilam pieaugušajiem pacientiem.

Klīnisko pētījumu datubāze satur drošības datus par 520 pediatriskiem pacientiem, kuri saņēma atorvastatīnu. Starp tiem 7 pacienti bija vecumā līdz 6 gadiem, 121 pacienti bija vecumā no 6 līdz 9 gadiem, un 392 pacienti bija vecumā no 10 līdz 17 gadiem.

Balstoties uz pieejamiem datiem, paredzamais blakusparādību biežums, veids un smaguma pakāpe bērniem ir tāda pati kā pieaugušajiem.

Dažiem statīniem ziņotas sekojošas blakusparādības:

seksuāla disfunkcija,

depresija,

atsevišķos gadījumos intersticiāla plaušu slimība, it īpaši ilgstošas terapijas laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu),

cukura diabēts: sastopamības biežums būs atkarīgs no riska faktoru (glikozes līmenis tukšā dūšā ≥ 5,6 mmol/l, ĶMI> 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija anamnēzē) klātbūtnes vai neesamības.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Atorvastatin Zentiva pārdozēšanas gadījumā specifiskas terapijas nav. Ja notikusi pārdozēšana, pacients jāārstē simptomātiski un pēc nepieciešamības jāuzsāk uzturošie pasākumi. Jāveic aknu funkcionālie testi un jāseko KK līmenim serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas proteīniem, nav sagaidāms, ka hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Lipīdus pārveidojošie līdzekļi, HMG-CoA reduktāzes inhibitori

ATĶ kods: C10AA05

Atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG-CoA reduktāzes inhibitors - enzīms, no kura atkarīga 3-hidroksi-3-metil-glutaril-koenzīma A pārvēršanās mevalonātā – t.i. sterolu, to skaitā holesterīna, priekštecī. Aknās triglicerīdi un holesterīns tiek iekļauti ļoti zema blīvuma lipoproteīnu (ĻZBL) struktūrā, kuri nonāk plazmā un tiek transportēti uz perifērajiem audiem. No ĻZBL veidojas zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), kas tiek katabolizēti galvenokārt ar receptoru starpniecību, kuriem piemīt augsta afinitāte pret ZBL (ZBL receptori).

Atorvastatīns pazemina holesterīna un lipoproteīnu līmeni serumā, inhibējot HMG-CoA reduktāzi un tādējādi kavējot holesterīna biosintēzi aknās, kā arī palielinot ZBL receptoru skaitu uz hepatocītu virsmas, tādējādi paātrinot ZBL saistīšanos un katabolismu.

Atorvastatīns kavē ZBL veidošanos un reducē ZBL daļiņu skaitu. Atorvastatīns izteikti un ilglaicīgi paaugstina ZBL receptoru aktivitāti, vienlaikus radot labvēlīgas kvalitatīvas pārmaiņas cirkulējošo ZBL daļiņu struktūrā. Atorvastatīns samazina ZBL holesterīna daudzumu arī homozigotās pārmantotās hiperholesterinēmijas pacientiem, proti, ir efektīvs populācijā, kas līdz šim nav reaģējusi uz lipīdus samazinošiem līdzekļiem.

Dažādu devu iedarbības pētījumos pierādīts, ka atorvastatīns samazina kopējā holesterīna (30-46%), ZBL holesterīna (41-61%), apolipoproteīna B (34-50%) un triglicerīdu (14-33%) koncentrāciju, vienlaikus vairāk vai mazāk paaugstinot ABL holesterīna un apolipoproteīna A1 līmeni. Šie rezultāti attiecas uz pacientiem ar pārmantotu heterozigotu hiperholesterinēmiju, hiperholesterinēmijas nepārmantotām formām un jaukto hiperlipidēmiju, tai skaitā pacientiem ar neinsulinējamo cukura diabētu.

Pierādīts, ka kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un apolipoproteīna B līmeņa krišanās samazina kardiovaskulāru epizožu un kardiovaskulārās mirstības risku.

Pārmantotas hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Daudzcentru 8 nedēļu atklātā līdzcietīgas zāļu lietošanas pētījumā ar dažāda ilguma izvēles pagarinājuma fāzi, tika iesaistīti 335 pacienti, no kuriem 89 tika identificēti kā pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigtās formas pacienti. No šiem 89 pacientiem vidējais ZBL holesterīna samazinājums bija aptuveni 20%. Atorvastatīns tika lietots devās līdz 80 mg/ dienā.

Ateroskleroze

Pētījumā par atgriezenisku aterosklerozi, lietojot agresīvu lipīdus pazeminošu terapiju (Reversing Atherosclerosis with Aggressive Lipid-Lowering Study (REVERSAL)) pacientiem ar koronāro sirds slimību novērtēja intensīvas lipīdus pazeminošas terapijas efektu ar 80 mg atorvastatīna un standarta lipīdus pazeminošu terapiju ar 40 mg pravastatīna uz koronāro aterosklerozi, izvērtējot ar intravaskulāro ultrasonogrāfiju (IVUS) angiogrāfijas laikā. Šajā randomizētā, dubultmaskētā, multicentru, kontrolētā klīniskā pētījumā 502 pacientiem IVUS tika veikta pētījumu uzsākot un pēc 18 mēnešiem. Atorvastatīna grupā (n=253) ateroskleroze nebija progresējusi.

Ateromas kopējā tilpuma vidējās izmaiņas procentuāli (primārais pētījuma kritērijs), salīdzinot ar pētījuma sākumu, bija – 0,4% (p=0,98) atorvastatīna grupā un + 2,7% (p=0,001) pravastatīna grupā (n=249). Salīdzinot ar pravastatīnu, atorvastatīna efekts bija statistiski ticams (p=0,02). Šajā pētījumā netika novērtēta intensīvās lipīdus pazeminošās terapijas ietekme uz kardiovaskulāriem raksturlielumiem (piemēram, revaskularizācijas nepieciešamība, nefatāls miokarda infarkts, koronāra nāve).

Atorvastatīna grupā ZBL holesterīna pazeminājums bija vidēji līdz 2,04 mmol/l ± 0,8 (78,9 mg/dl ±30), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 28) un pravastatīna grupā ZBL holesterīns vidēji tika samazināts līdz 2,85 mmol/l ± 0,7 (110 mg/dl ± 26), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 26) (p=0,0001). Atorvastatīns arī būtiski samazināja kopējā holesterīna daudzumu par 34,1% (pravastatīns: - 18,4%, p<0,0001), vidējo triglicerīdu līmeni par 20% (pravastatīns: - 6,8%, p=0,0009) un vidējo apolipoproteīna B līmeni par 39,1% (pravastatīns: - 22,0%, p<0,0001). Atorvastatīns vidēji palielināja ABL holesterīnu par 2,9% (pravastatīns: + 5,6%, p=nav ticams). Atorvastatīna grupā CRO vidēji samazinājās par 36,4% salīdzinājumā ar 5,2% pravastatīna grupā (p<0,0001).

Pētījuma rezultāti tika iegūti, lietojot 80 mg lielu devu, tādēļ tos nevar attiecināt uz zemākām zāļu devām.

Drošuma un panesamības profili abās terapijas grupās bija līdzīgi.

Šajā pētījumā netika izvērtēta intensīvas lipīdu līmeņa samazināšanas ietekme uz galvenajiem kardiovaskulārajiem raksturlielumiem. Tādēļ šo rezultātu klīniskais nozīmīgums saistībā ar kardiovaskulāro notikumu primāro un sekundāro novēršanu nav zināms.

Akūts koronārs sindroms

MIRACL pētījumā novērtēta 80 mg liela atorvastatīna deva 3086 pacientiem (atorvastatīns n=1538; placebo n=1548) ar akūtu koronāro sindromu (MI bez Q zoba vai nestabilo stenokardiju). Terapija tika uzsākta akūtajā periodā uzreiz pēc stacionēšanas un turpinājās 16 nedēļas. Terapija ar atorvastatīnu 80 mg/dienā pagarināja laiku līdz kombinētajam primārajam galarezultātam, kurš definēts kā jebkura cēloņa izraisīta nāve, nefatāls MI, atdzīvināšana pēc sirds apstāšanās vai stenokardija ar miokarda išēmijas pazīmēm, kādēļ nepieciešama hospitalizācija, liecinot par riska samazinājumu par 16% (p=0,048). To veidoja galvenokārt atkārtotas hospitalizācijas gadījumu skaita samazināšanās par 26% stenokardijas un miokarda išēmijas dēļ (p=0,018). Atšķirības pēc citiem, sekundāriem raksturlielumiem nebija statistiski nozīmīgas (kopumā: placebo − 22,2%, atorvastatīns − 22,4%).

Atorvastatīna drošuma profils MIRACL pētījumā neatšķīrās no 4.8. apakšpunktā aprakstītā.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu koronāro sirds slimību (KSS) vērtēta randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā − angļu-skandināvu kardiālo rezultātu pētījuma lipīdu līmeņa pazemināšanas atzarā (ASCOT-LLA − Anglo-Scandinavian Cardiac Outcomes Trial Lipid Lowering Arm). Pētījumā iekļautie pacienti bija hipertensīvi, 40−79 gadus veci, bez miokarda infarkta vai stenokardijas ārstēšanas anamnēzes, ar triglicerīdu līmeni TG ≤6,5 mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3 iepriekš definēti riska faktori: vīrieša dzimums, vecums ≥ 55 gadi, smēķēšana, cukura diabēts, SKS pirmās pakāpes radiniekam, TG:ABL-H >6, perifēro asinsvadu slimība, kreisā ventrikula hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs gadījums, specifiskas EKG pārmaiņas, proteinūrija/ albuminūrija. Ne visiem pacientiem bija augsts pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma risks.

Pacienti saņēma hipotensīvu terapiju (amlodipīnu vai atenololu) un vai nu atorvastatīnu 10 mg dienā (n=5168), vai placebo (n=5137).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska samazinājums (%)

Notikumu skaits (Atorvastatīns vs placebo)

Absolūtā riska samazinājums1 (%)

p

Fatāla KSS + nefatāls MI

36%

100 vs 154

1,1%

0,0005

Kardiovaskulāro notikumu un revaskularizācijas procedūru kopskaits

20%

389 vs 483

1,9%

0,0008

Koronāro notikumu kopskaits

29%

178 vs 247

1,4%

0,0006

1Pēc notikumu absolūtā skaita starpības vidēji 3,3 gadus ilgā novērošanas periodā.

KSS − koronārā sirds slimība, MI − miokarda infarkts.

Būtiski nesamazinājās kopējā un kardiovaskulārā mirstība (185, salīdzinot ar 212 atgadījumi, p=0,17 un 74, salīdzinot ar 82 atgadījumi, p=0,51). Apakšgrupu analīzē pēc dzimuma (81% vīriešu, 19% sieviešu) konstatēts labvēlīgs atorvastatīna efekts vīriešiem, bet ne sievietēm, iespējams, tādēļ, ka sieviešu apakšgrupā novērots neliels notikumu skaits.Vispārējā un kardiovaskulārā mirstība bija lielāka sievietēm (38, salīdzinot ar 30 un 17, salīdzinot ar 12), tomēr šī atrade nebija statistiski nozīmīga. Novērota būtiska sakarība ar hipotensīvo pamatterapiju. Atorvastatīns ievērojami samazināja primārā galaiznākuma (fatālas KSS + nefatāla MI) iestāšanos ar amlodipīnu ārstētiem pacientiem (riska attiecība (RA): 0,47 (0,32−0,69) p=0,00008), turpretim ar atenololu ārstēto pacientu grupā tas nenotika (RA: 0,83 (0,59−1,17 ), p= 0,287).

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu kardiovaskulāro slimību vērtēta arī randomizētā, dubultmaskētā, daudzos centros veiktā, placebo kontrolētā pētījumā − Atorvastatīna kolaboratīvā pētījumā diabēta pacientiem (CARDS − Collaborative Atorvastatin Diabetes Study) − kurā bija ietverti pacienti ar 2.tipa cukura diabētu vecumā no 40−75 gadiem, bez kardiovaskulāras slimības anamnēzē, kam ZBL-H ≤4,14 mmol/l (160 mg/dl) un TG ≤6,78 mmol/l (600 mg/dl). Visiem pacientiem bija vismaz 1 no šādiem riska faktoriem: hipertensija, smēķēšanas turpināšana, retinopātija, mikroalbuminūrija vai makroalbuminūrija.

Pacienti vidēji 3,9 gadus lietoja vai nu atorvastatīnu pa 10 mg dienā (n=1428), vai placebo (n=1410).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska samazinājums (%)

Notikumu skaits (Atorvastatīns vs placebo)

Absolūtā riska samazinājums1 (%)

p

Nozīmīgi kardiovaskulārie notikumi (fatāli un nefatāli AMI, latenti MI, akūta koronāra nāve, nestabilā stenokardija, koronāro artēriju šuntēšana, perkutānā transluminālā koronārā angioplastija, revaskularizācijas, insulti)

37%

83 vs 127

3,2%

0,0010

MI (fatāli un nefatāli, latenti MI)

42%

38 vs 64

1,9%

0,0070

Insulti (fatāli un nefatāli)

48%

21 vs 39

1,3%

0,0163

1Pēc notikumu aptuvenā skaita starpības vidēji 3,9 gadus ilgā novērošanas periodā.

AMI − akūts miokarda infarkts;

MI − miokarda infarkts.

Terapijas efekta atkarība no pacienta dzimuma, vecuma vai sākotnējā ZBL-H līmeņa netika konstatēta. Novērota pozitīva tendence mirstības ziņā (82 nāves gadījumi placebo grupā un 61 nāves gadījums atorvastatīna grupā; p=0,0592).

Atkārtots insults

Pētījumā “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) novērtēts 80 mg atorvastatīna vai placebo efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIL). 60% no viņiem bija vīrieši, pacienti bija vecumā no 21−92 gadiem (vidējais vecums – 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma sākumā vidēji bija 133 mg/dl (3,4 mmol/l). Vidējais ZBL-C, saņemot atorvastatīnu, bija 73 mg/dl (1,9 mmol/l), bet lietojot placebo – 129 mg/dl (3,3 mmol/l). Vidējais novērošanas laiks bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā galarezultāta – fatāla vai nefatāla insulta – risku par 15% (riska attiecība (RA): 0,85; 95% ticamības intervāls (TI): 0,72−1,00; p=0,05 vai 0,84; 95% TI: 0,71−0,99; p=0,03 pēc pielāgošanas sākumstāvokļa faktoriem). Kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā – 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta biežumu (218/2365, 9,2% vs 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta biežumu (55/2365, 2,3% vs 33/2366, 1,4%; p=0,02).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši hemorāģisku insultu (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06; 95% TI, 0,84−19,57), bet išēmiskā insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 1,64; 95% TI, 0,27−9,82).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru infarktu (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA: 4,99; 95% TI: 1,71−14,61), vienlaikus šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA: 0,76; 95% TI: 0,57−1,02). Iespējams, ka lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kas ārstējas ar 80 mg atorvastatīna dienā, insulta neto risks ir paaugstināts.

Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 15,6% (7/45), bet placebo grupā – 10,4% (5/48). Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu lakunāru infarktu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9% (77/708), bet placebo grupā – 9,1% (64/701).

Pediatriskā populācija

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem

Tika veikts 8 nedēļu atklāts pētījums bērniem un pusaudžiem ar ģenētiski apstiprinātu pārmantoto hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un sākuma stāvokli ZBL holesterīns ≥4 mmol/l, lai izvērtētu atorvastatīna farmakokinētiku, farmakodinamiku, drošību un panesamību. Kopumā pētījumā tika iesaistīti 39 bērni un pusaudži vecumā no 6 līdz 17 gadiem. A grupā bija iekļauti 15 bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem un I stadiju pēc Tannera klasifikācijas. B grupā bija iekļauti 24 bērni vecumā no 10 līdz 17 gadiem un ≥ II stadiju pēc Tannera klasifikācijas.

Atorvastatīna sākuma deva A grupā bija 5 mg košļājamā tablete dienā un B grupā 10 mg tablete dienā. Atorvastatīna devu tika atļauts dubultot, ja 4. nedēļā subjekts nesasniedza mērķa rezultātu ZBL holesterīns <3,35 mmol/l un ja atorvastatīna panesamība bija laba.

Pēc 2 nedēļām ZBL holesterīna, kopējā holesterīna, ļoti zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna un apolipoproteīna B vidējie rādītāji samazinājās visiem subjektiem. Subjektiem, kuri saņēma dubultu devu, papildus samazinājums tika novērots jau 2 nedēļas pēc devas palielinājuma, salīdzinot ar sākuma novērtējumu. Procentuāli vidējie lipīdu samazināšanās rādītāji bija līdzīgi abās grupās, neskatoties uz to, vai subjektiem tika saglabāta sākuma deva, vai arī tā tika dubultota. 8.nedēļā vidējās procentuālās izmaiņas, salīdzinot ar sākuma stāvokli, ZBL holesterīnam un kopējam holesterīnam bija aptuveni 40 % un 30 %.

Otrā atklātā, vienas grupas pētījumā tikai iekļauts 271 vīriešu un sieviešu dzimuma bērns vecumā no 6 līdz 15 gadiem ar HeFH (Heterozygous Familial Hypercholesterolaemia, pārmantotā hiperholesterinēmijas heterozigotā forma), kuri periodā līdz trīs gadiem saņēma atorvastatīnu. Iekļaušanai pētījumā bija nepieciešama apstiprināta HeFH un ZBL holesterīna līmenis ≥ 4 mmol/l (aptuveni 152 mg/dl) sākumstāvoklī. Pētījumā tika iekļauti 139 bērni ar Tannera 1. attīstības stadiju (kas parasti aptver 6 līdz 10 gadu vecuma periodu). Atorvastatīna deva (reizi dienā) tika uzsākta ar 5 mg (košļājamā tablete) bērniem, kuri bija jaunāki par 10 gadiem. Bērniem vecumā no 10 gadiem tika uzsākta 10 mg atorvastatīna terapija (reizi dienā). Visiem bērniem deva varēja tikt titrēta uz augstāku devu, lai sasniegtu mērķi < 3,35 mmol/l ZBL holesterīna. Vidējā svērtā deva bērniem no 6 līdz 9 gadu vecumam bija 19,6 mg, un vidējā svērtā deva bērniem vecumā no 10 gadiem bija 23,9 mg.

Vidējā (+/- SN) sākumstāvokļa ZBL holesterīna vērtība bija 6,12 (1,26) mmol/l, kas ir aptuveni 233 (48) mg/dl. Galīgos rezultātus skatīt 4. tabulā.

Dati bija atbilstoši tam, ka zāles neuzrādīja ietekmi uz nevienu augšanas un attīstības parametru (tas ir, garumu, svaru, ĶMI, Tannera stadiju, pētnieka novērtējumu par vispārējo nobriešanu un attīstību) pediatriskajiem un pusaudžu pacientiem ar HeFH, kuri saņēma atorvastatīna terapiju 3 gadu ilgā pētījuma laikā. Pētnieka novērtētā zāļu ietekme uz garumu, svaru, ĶMI pēc vecuma un pēc dzimuma vizītēs netika reģistrēta.

3. tabula. Atorvastatīna lipīdu samazinošā ietekme pusaudžu zēniem un meitenēm ar pārmantoto hiperholesterinēmiju heterozigotā formā (mmol/l)

Laika punkts

N

TC (SN)

ZBL (SN)

ABL (SN)

TG (SN)

Apo B (SN)#

Sākumstāvoklis

271

7,86(1,30)

6,12(1,26)

1,314(0,2663)

0,93(0,47)

1,42(0,28)**

30. mēnesis

206

4,95(0,77)*

3,25(0,67)

1,327(0,2796)

0,79(0,38)*

0,90(0,17)*

36. mēnesis/terapijas beigas

240

5,12(0,86)

3,45(0,81)

1,308(0,2739)

0,78(0,41)

0,93(0,20)***

“*”= 30. mēnesī N šim parametram bija 207.

“**”= Sākumstāvokļa N šim parametram bija 270

“***” = 36. mēnesī/terapijas beigās N šim parametram bija 243

“#”=Apo B norādītā mērvienība ir g/l.

36. mēnesis/terapijas beigās iekļauj gala vizītes datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza dalību pirms

plānotā 36. mēneša laika punkta, un pilnus 36 mēnešu datus par pētāmajām

personām, kuras pabeidza 36 mēnešu ilgo dalību.

TC= kopējais holesterīns; ZBL = zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns; ABL = augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns; TG = triglicerīdi; Apo B = apolipoproteīns B;

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz 17 gadiem

Dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kam sekoja atklātā fāze, kurā tika iekļauti 187 zēni un meitenes pēc menstruāciju sākšanās vecumā no 10 līdz 17 gadiem (vidējais vecums 14,1 gads) ar pārmantotu hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vai smagu hiperholesterinēmiju, un kuri uz 26 nedēļām tika randomizēti atorvastatīna grupā (n=140) vai placebo grupā (n=47), bet pēc tam 26 nedēļas visi saņēma atorvastatīnu. Atorvastatīna deva bija 10 mg vienu reizi dienā pirmajās 4 nedēļās un pēc tam tika palielināta līdz 20 mg, ja ZBL holesterīna līmenis bija >3,36 mmol/l. Atorvastatīns ievērojami samazināja kopējā holesterīna, ZBL holesterīna, triglicerīdu un apolipoproteīna B līmeni plazmā 26 nedēļu ilgās dubultmaskētās fāzes laikā. 26 nedēļu ilgās dubultmaskētās fāzes laikā vidējais sasniegtais ZBL holesterīna līmenis atorvastatīna grupā bija 3,38 mmol/l (amplitūda: 1,81- 6,26 mmol/l, salīdzinot ar 5,91 mmol/l (amplitūda: 3,93-9,96 mmol/l) placebo grupā.

Papildus pediatriskie pētījumi, salīdzinot atorvastatīna un holestipola iedarbību 10 līdz 18 gadus veciem pacientiem ar hiperholesterinēmiju, parādīja, ka atorvastatīns (N=25) izraisīja ievērojamu ZBL holesterīna līmeņa samazināšanos 26. nedēļā (p<0,05), salīdzinājumā ar holestipolu (N=31).

Līdzcietīgas zāļu lietošanas pētījumā pacientiem ar smagu hiperholesterinēmiju (tai skaitā hiperholesterinēmijas homozigoto formu) tika iekļauti 46 ar atorvastatīnu ārstēti pediatriskie pacienti, un devas tika titrētas atbilstoši atbildes reakcijai (daži subjekti saņēma 80 mg dienā). Pētījums ilga 3 gadus: ZBL holesterīna līmenis tika pazemināts par 36%.

Nav izvērtēta atorvastatīna lietošanas ilgtermiņa ietekme uz bērniem ar mērķi samazināt saslimstību un mirstību pieauguša cilvēka dzīves laikā.

Eiropas zāļu aģentūra neizvirza prasību iesniegt atorvastatīna pētījuma rezultātus bērniem vecumā no 0 līdz 6 gadiem ar hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem ar hiperholesterinēmijas homozigoto formu, kombinētu hiperholesterinēmiju, primāru hiperholesterinēmiju un kardiovaskulāro notikumu novēršanai (skatīt 4.2. apakšpunktu par lietošanu bērniem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Atorvastatīns pēc perorālas ievadīšanas strauji uzsūcas; maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta pēc 1-2 stundām. Absorbētais apjoms palielinās proporcionāli atorvastatīna devai. Salīdzinājumā ar perorālo šķīdumu atorvastatīna apvalkoto tablešu biopieejamība ir 95-99%. Atorvastatīna absolūtā biopieejamība ir ap 12% un HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes sistēmiskā pieejamība – ap 30%. Zemās sistēmiskās pieejamības iemesls ir presistēmiskais klīrenss kuņģa-zarnu trakta gļotādā un/vai primārā metabolizācija aknās.

Izkliede

Vidējais atorvastatīna izplatīšanās tilpums ir ap 381 l. Vairāk nekā 98% atorvastatīna saistās ar plazmas proteīniem.

Biotransformācija

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 līdz ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem derivātiem, kā arī dažādiem bēta oksidācijas produktiem. Neatkarīgi no citiem ceļiem šie produkti tālāk metabolizējas caur glikuronidāciju. In vitro ortohidroksilēto un parahidroksilēto metabolītu HMG - CoA reduktāzi inhibējošā aktivitāte ir ekvivalenta atorvastatīna aktivitātei. Ap 70% no cirkulējošās, HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes saista ar aktīvajiem metabolītiem.

Eliminācija

Atorvastatīns pēc hepatiskas un/vai ekstrahepatiskas metabolizēšanās izdalās galvenokārt ar žulti. Tomēr nozīmīga enterohepātiska recirkulācija, acīm redzot, nenotiek. Atorvastatīna vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas cilvēkam ir ap 14 stundām. HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pusperiods ir apmēram 20-30 stundas, jo tās realizācijā piedalās aktīvie metabolīti.

Atorvastatīns ir aknu transportvielu substrāts, organisko anjonu transporta polipeptīdu 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportviela. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Ir noteikts, ka atorvastatīns ir arī noplūdes tranportvielu multizāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un žults klīrensu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Veseliem, gados vecākiem cilvēkiem atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir augstāka nekā gados jauniem pieaugušajiem, bet to efekts uz lipīdiem ir samērā līdzīgs tam, kādu novēro gados jaunāku pacientu populācijās.

Pediatriskā populācija

8 nedēļu atklātā pētījumā 6-17 gadus veci pediatriskie pacienti ar pārmantotu hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un sākuma stāvokli ZBL holesterīns ≥4 mmol/l tika ārstēti reizi dienā ar 5 mg vai 10 mg košļājamām tabletēm vai 10 mg vai 20 mg apvalkotām tabletēm attiecīgi I stadijas (N=15) vai ≥2 stadijas (N=24) pēc Tannera klasifikācijas grupā. Ķermeņa svars bija vienīgais nozīmīgais atorvastatīna populācijas farmakokinētikas izmaiņu veids. Novērotais atorvastatīna orālais klīrenss ir līdzīgs kā pieaugušajiem, nosakot alometriski pēc ķermeņa svara. Tika novērots konsekvents ZBL holesterīna un kopējā holesterīna līmeņa samazinājums pēc atorvastatīna un o-hidroksiatorvastatīna ekspozīcijas.

Dzimums

Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija sievietēm atšķiras no koncentrācijas vīriešiem (sievietēm ir aptuveni par 20% augstāks Cmax un par 10% mazāks zemlīknes laukums). Šai atšķirībai nebija klīniskas nozīmes, jo tā neradīja nekādas klīniski nozīmīgas lipīdu līmeņa atšķirības vīriešiem un sievietēm.

Nieru darbības traucējumi

Nieru slimība neietekmē ne atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ne atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu iedarbību uz lipīdiem.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar hronisku alkoholisma izraisītu aknu slimību (Child - Pugh B) atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir izteikti paaugstināta (Cmax aptuveni 16 reizes un AUC aptuveni 11 reizes).

SLOC1B1 polimorfisms

Visu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, ieskaitot atorvastatīna, pārveidošanā aknās iesaistīts OATP1B1 transportieris. Pacientiem ar SLOC1B1 polimorfismu ir paaugstināts atorvastatīna iedarbības risks, kas var izraisīt paaugstinātu rabdomiolīzes attīstīšanās risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Polimorfisms gēnu šifrējumā OATP1B1 (SLCO1B1 c.521CC) ir saistīts ar 2,4 reizes lielāku atorvastatīna iedarbību (AUC), nekā indivīdiem bez genotipa veida (c.521TT). Šiem pacientiem ir iespējama ģenētiski bojāta atorvastatīna pārveidošana aknās. Iespējamais iedarbības rezultāts nav zināms.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

4 in vitro pārbaudēs un 1 in vivo pārbaudē atorvastatīnam neizpaudās ne mutagēns, ne klastogēns potenciāls. Atorvastatīns nebija kancerogēns žurkām, bet lielas devas pelēm (izpaudās kā 6-11 reizes palielinājums, AUC0-24 stundas sasniedza cilvēkiem augstāko ieteicamo devu) izraisīja hepatocelulārās adenomas pieaugumu tēviņiem un hepatocelulārās karcinomas biežuma pieaugumu mātītēm.

Pētījumos dzīvniekiem ir atrasti pierādījumi, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt embrija vai augļa attīstību. Žurkām, trušiem un suņiem atorvastatīns neietekmēja fertilitāti un tas nebija teratogēns, tomēr žurkām un trušiem, lietojot mātītei toksiskās devās, tika novērota augļa toksicitāte. Žurku pēcnācēju attīstība bija kavēta un izdzīvošana pēcdzemdību laikā bija samazināta pēc mātītes pakļaušanas lielu atorvastatīna devu iedarbībai. Pētījumos žurkām ir atrasti pierādījumi placentārai pārejai. Atorvastatīna koncentrācija plazmā žurkām ir līdzīga tā koncentrācijai pienā. Nav zināms, vai atorvastatīns un tā metabolīti izdalās mātes pienā cilvēkiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kodols

Kalcija karbonāts

Mikrokristāliskā celuloze (E 460)

Laktozes monohidrāts

Mazaizvietota hidroksipropilceluloze

Povidons K12

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Magnija stearāts (E 572)

Apvalks

Hipromeloze (E 464)

Makrogols 6000

Titāna dioksīds (E 171)

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

Laktozes monohidrāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

OPA/Al/PVH//Al blisteris

Iepakojuma lielumi:

10 mg: 10, 14, 15, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98, 100 vai 200 apvalkotās tabletes

20 mg: 10, 14, 15, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98, 100 vai 200 apvalkotās tabletes

40 mg: 7, 10, 14, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98, 100 vai 200 apvalkotās tabletes

80 mg: 7, 10, 14, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 98, 100 vai 200 apvalkotās tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Zentiva k.s.

U kabelovny 130, 102 37 Praha 10, Dolní Měcholupy

Čehija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

10 mg: 15-0051

20 mg: 15-0052

40 mg: 15-0053

80 mg: 15-0054

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015.gada 31. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

SASKAŅOTS ZVA 29-08-2019

EQ CZ/H/0473/001-004/IB/020

EQ PAGE 1

Atorvastatin Zentiva variācijas