Atorvastatin Teva

Apvalkotā tablete

Atorvastatin Teva 10 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, Al/Al blisteris, N200
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C
Atorvastatinum

Atorvastatin Teva pieder zāļu grupai, ko sauc par statīniem, kas ir lipīdu (tauku) līmeni regulējoši līdzekļi. Atorvastatin Teva lieto, lai pazeminātu lipīdu, proti, holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs, ja tas nav izdevies ar maztauku diētu un dzīvesveida maiņu. Ja Jums ir paaugstināts sirds slimības risks, Atorvastatin Teva var izmantot šī riska mazināšanai arī tad, ja holesterīna līmenis ir normāls. Ārstēšanās laikā jāturpina ievērot holesterīnu pazeminošo diētu.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

14-0004-15

Zāļu reģistrācijas numurs

14-0004

Ražotājs

Pharmachemie B.V., Netherlands; Teva Operations Poland Sp.z o.o., Poland; Teva Pharma, S.L.U., Spain; Teva Pharmaceutical Works Private Limited Company, Hungary; Teva UK Ltd., United Kingdom

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

26-JUN-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

10 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Teva Pharma B.V., Netherlands

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Atorvastatin Teva 10 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Teva 20 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Teva 40 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Atorvastatin Teva un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Atorvastatin Teva lietošanas

3. Kā lietot Atorvastatin Teva

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Atorvastatin Teva

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Atorvastatin Teva un kādam nolūkam to lieto

Atorvastatin Teva pieder zāļu grupai, ko sauc par statīniem, kas ir lipīdu (tauku) līmeni regulējoši līdzekļi.

Atorvastatin Teva lieto, lai pazeminātu lipīdu, proti, holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs, ja tas nav izdevies ar maztauku diētu un dzīvesveida maiņu. Ja Jums ir paaugstināts sirds slimības risks, Atorvastatin Teva var izmantot šī riska mazināšanai arī tad, ja holesterīna līmenis ir normāls. Ārstēšanās laikā jāturpina ievērot holesterīnu pazeminošo diētu.

2. Kas Jums jāzina pirms Atorvastatin Teva lietošanas

Nelietojiet Atorvastatin Teva šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret atorvastatīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja C hepatīta ārstēšanai Jūs lietojat glekaprevīra/pibrentasvīra kombināciju;

ja Jums ir vai kādreiz ir bijusi aknu slimība;

ja Jums ir kādreiz bijušas izmainītas un grūti izskaidrojamas ar aknu funkciju saistītas asinsanalīzes;

ja esat sieviete reproduktīvā vecumā un neizmantojat piemērotu kontracepcijas metodi;

ja esat grūtniece vai plānojat grūtniecību;

ja barojat bērnu ar krūti.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Atorvastatin Teva lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

ja Jums ir smaga elpošanas mazspēja;

ja Jums ir bijis insults ar asinsizplūdumu smadzenēs, vai arī pēc pārciesta insulta ir neliels šķidruma daudzums smadzenēs;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir nepietiekami aktīvs vairogdziedzeris (hipotireoze);

ja Jums ir bijušas atkārtotas vai neizskaidrojamas sāpes vai smelgšana muskuļos, vai arī Jums vai Jūsu ģimenē bijušas problēmas ar muskuļiem;

ja Jums ir bijušas problēmas ar muskuļiem, lietojot citus lipīdus pazeminošus līdzekļus (piemēram, citus statīnus vai fibrātus);

ja Jūs lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat iekšķīgi vai injekciju veidā lietojis zāles, ko sauc par fuzidīnskābi (lieto baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai). Fuzidīnskābes un Atorvastatin Teva vienlaicīga lietošana var izraisīt nopietnus muskuļu bojājumus (rabdomiolīzi);

ja Jūs regulāri lielā daudzumā lietojat alkoholu;

ja Jums ir bijusi aknu slimība;

ja Jūs esat vecāks par 70 gadiem.

Ja kāds no šiem punktiem attiecas uz Jums, ārstam vajadzēs veikt Jums asins analīzi pirms ārstēšanas ar Atorvastatin Teva un varbūt arī tās laikā, lai laikus pamanītu risku rasties ar muskuļiem saistītām blakusparādībām. Zināms, ka palielināts risks rasties ar muskuļiem saistītām blakusparādībām (tostarp rabdomiolīzi) ir gadījumos, kad noteiktas zāles tiek lietotas vienlaikus (skatīt 2. punktā „Citas zāles un Atorvastatin Teva”).

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir pastāvīgs muskuļu vājums. Šī stāvokļa diagnostikai un ārstēšanai var būt nepieciešami papildu izmeklējumi un zāles.

Šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs rūpīgi novēros gadījumos, ja Jums ir diabēts vai arī diabēta attīstības risks. Diabēta attīstības risks pastāv, ja Jums ir augsta cukura un tauku koncentrācija asinīs, liekais svars vai arī Jums ir paaugstināts asinsspiediens.

Citas zāles un Atorvastatin Teva

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Dažas zāles var izmainīt Atorvastatin Teva iedarbību vai to iedarbību var izmainīt Atorvastatin Teva. Šis mijiedarbības veids var padarīt vienu vai abas zāles mazāk efektīvas. Tāpat tās var paaugstināt blakusparādību rašanās risku vai to smaguma pakāpi, ieskaitot nopietnu ar muskuļu masas zudumu saistītu stāvokli, kas zināms kā rabdomiolīze un kas aprakstīts 4. punktā:

zāles, kas maina imūnās sistēmas darbību, piemēram, ciklosporīns;

dažas antibiotikas vai pretsēnīšu līdzekļi, piemēram, eritromicīns, klaritromicīns, telitromicīns, ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols, flukonazols, posakonazols, rifampicīns, fuzidīnskābe;

ja Jums nepieciešams iekšķīgi lietot fuzidīnskābi, lai ārstētu bakteriālu infekciju, tad uz laiku ir jāpārtrauc šo zāļu lietošana. Ārsts pateiks, kad ir droši atsākt Atorvastatin Teva lietošanu. Lietojot Atorvastatin Teva kopā ar fuzidīnskābi, retos gadījumos var rasties muskuļu vājums, jutīgums vai sāpes (rabdomiolīze). Papildu informāciju par rabdomiolīzi skatīt 4. punktā;

citi lipīdu līmeni pazeminoši līdzekļi, piemēram, gemfibrozils, citi fibrāti, kolestipols;

daži kalcija kanālu blokatori, ko lieto stenokardijas vai paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, piemēram, amlodipīns, diltiazēms; zāles sirds aritmijas ārstēšanai, piemēram, digoksīns, verapamils, amiodarons;

zāles, ko izmanto HIV ārstēšanai, piemēram, ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs, tipranavīra/ritonavīra kombinācija u.c.;

dažas zāles, ko lieto C hepatīta ārstēšanā, piemēram, telaprevīrs, boceprevīrs un elbasvīra/grazoprevīra kombinācija;

citas zāles, kas mijiedarbojas ar atorvastatīnu: tai skaitā ezetimibs (pazemina holesterīna līmeni), varfarīns (kavē asins sarecēšanu), perorālie kontraceptīvie līdzekļi, stiripentols (pretkrampju līdzeklis epilepsijas ārstēšanai), cimetidīns (lieto grēmu un peptisku čūlu ārstēšanai), fenazons (pretsāpju līdzeklis), kolhicīns (lieto podagras ārstēšanai) un antacīdi (alumīniju un magniju saturošas zāles gremošanas traucējumu novēršanai);

zāles, ko var iegādāties bez receptes: asinszāli saturoši zāļu līdzekļi.

Atorvastatin Teva kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Par Atorvastatin Teva lietošanu skatīt 3. punktā. Lūdzu, ievērojiet zemāk minēto.

Greipfrūtu sula

Nedzeriet vairāk par vienu vai divām nelielām glāzēm greipfrūtu sulas dienā, jo liels daudzums greipfrūtu sulas var mainīt Atorvastatin Teva iedarbību.

Alkohols

Nelietojiet pārāk daudz alkohola, ārstējoties ar šīm zālēm. Sīkāku informāciju skatīt 2. punktā „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā“.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Nelietojiet Atorvastatin Teva, ja esat grūtniece vai plānojat grūtniecību.

Nelietojiet Atorvastatin Teva, ja esat reproduktīvā vecumā, ja vien netiek izmantota piemērota kontracepcijas metode.

Nelietojiet Atorvastatin Teva, ja barojat bērnu ar krūti.

Atorvastatin Teva drošums grūtniecības un barošanas ar krūti laikā vēl nav pierādīts.

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Parasti šīs zāles neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, ja zāles pavājina Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli, nedariet to. Nelietojiet darbarīkus un neapkalpojiet mehānismus, ja zāļu ietekmē ir apgrūtināta rīkošanās ar tiem.

3. Kā lietot Atorvastatin Teva

Pirms terapijas uzsākšanas ārsts Jums nozīmēs diētu ar zemu holesterīna līmeni, kura Jums jāievēro visu Atorvastatin Teva lietošanas laiku.

Parasti Atorvastatin Teva sākuma deva pieaugušajiem un bērniem no 10 gadu vecuma ir 10 mg vienu reizi dienā. Ārsts devu var palielināt, līdz tiek sasniegta Jums piemērotā deva. Ārsts pielāgos devu ar 4 nedēļu vai vēl garākiem intervāliem. Maksimālā Atorvastatin Teva deva ir 80 mg vienu reizi dienā pieaugušajiem un 20 mg vienu reizi dienā bērniem.

Atorvastatin Teva tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tās var lietot jebkurā laikā, gan ēšanas laikā, gan starp ēdienreizēm. Tomēr mēģiniet lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ārstēšanās ilgumu ar Atorvastatin Teva noteiks Jūsu ārsts.

Ja Jums liekas, ka Atorvastatin Teva iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu.

Ja esat lietojis Atorvastatin Teva vairāk nekā noteikts

Ja Jūs netīšām esat lietojis par daudz Atorvastatin Teva tablešu (vairāk nekā Jums noteiktā dienas deva), sazinieties ar ārstu vai griezieties tuvākajā slimnīcā.

Ja esat aizmirsis lietot Atorvastatin Teva

Ja esat aizmirsis lietot paredzēto devu, nākamo devu lietojiet parastajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Atorvastatin Teva

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu vai Jūs vēlaties pārtraukt ārstēšanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jūs novērojat kādu no tālāk minētajām nopietnajām blakusparādībām vai simptomiem, pārtrauciet zāļu lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu vai dodieties uz tuvāko slimnīcu vai neatliekamās palīdzības iestādi.

Reti: var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem:

nopietna alerģiska reakcija, kas izraisa sejas, mēles un rīkles pietūkumu, kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu;

nopietna slimība ar ādas lobīšanos un pietūkumu, čūlām uz ādas, mutē, acu un ģenitāliju rajonā un drudzi. Izsitumi uz ādas ar sarkanrozā pūtītēm, īpaši uz plaukstām vai pēdām, kas var veidot čūlas;

muskuļu vājums, jutīgums, sāpes vai plīsums, vai sarkanbrūns urīns, īpaši, ja tajā pat laikā Jūs jūtaties slikti vai Jums ir augsta temperatūra, to var izraisīt patoloģisks muskuļaudu sabrukums (rabdomiolīze). Pārtraucot lietot zāles, ne visos gadījumos muskuļu sabrukums tiek apturēts, tas var būt dzīvībai bīstams un izraisīt nieru darbības traucējumus.

Ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem:

vilkēdei līdzīgas slimības sindroms (ieskaitot izsitumus, locītavu bojājumus un ietekmi uz asins šūnām);

ja Jums bez iemesla rodas asiņošana vai parādās zilumi, tas var liecināt par aknu darbības traucējumiem. Pēc iespējas ātrāk konsultējieties ar ārstu.

Citas iespējamās Atorvastatin Teva blakusparādības

Bieži: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem:

deguna eju iekaisums, sāpes kaklā, deguna asiņošana;

alerģiskas reakcijas;

paaugstināts cukura līmenis asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, rūpīgi jākontrolē glikozes līmenis asinīs), paaugstināts kreatīnkināzes līmenis asinīs;

galvassāpes;

slikta dūša, aizcietējumi, gāzu uzkrāšanās, gremošanas traucējumi, caureja;

sāpes locītavās, muskuļu sāpes, muguras sāpes;

asins analīžu rezultāti liecina, ka Jums var attīstīties aknu darbības traucējumi.

Retāk: var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem:

ēstgribas zudums (anoreksija), ķermeņa masas palielināšanās, cukura līmeņa asinīs pazemināšanās (ja Jums ir diabēts rūpīgi jākontrolē glikozes līmenis asinīs);

murgi, bezmiegs,

reibonis, roku un kāju pirkstu nejutīgums vai tirpšana, samazināta sāpju vai pieskāriena sajūta, garšas sajūtas izmaiņas, atmiņas zudums;

neskaidra redze;

zvanīšana ausīs un/vai galvā;

vemšana, atraugas, sāpes vēdera augšējā un apakšējā daļā, pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas izraisa sāpes vēderā);

hepatīts (aknu iekaisums);

izsitumi, izsitumi uz ādas un nieze, nātrene, matu izkrišana;

kakla sāpes, muskuļu nogurums,

nogurums, slikta pašsajūta, nespēks, sāpes krūtīs, tūska, īpaši potīšu tūska; paaugstināta temperatūra;

pozitīvs leikocītu tests urīna analīžu rezultātos.

Reti: var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem:

redzes traucējumi;

asiņošana vai zilumi bez iemesla;

holestāze (dzeltena āda un acu baltumi),

cīpslu traumas.

Ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem:

alerģiska reakcija – simptomi var būt pēkšņa sēkšana un sāpes krūtīs vai sasprindzinājums, acu plakstiņu, sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska, apgrūtināta elpošana, kolapss;

dzirdes zudums;

ginekomastija (krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem).

Biežums nav zināms: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem:

pastāvīgs muskuļu vājums.

Iespējamās blakusparādības, kas ziņotas dažiem statīniem (tāda paša veida zāles):

seksuālās funkcijas traucējumi;

depresija;

elpošanas traucējumi, tajā skaitā pastāvīgs klepus un/vai elpas trūkums vai drudzis;

cukura diabēts. Tā attīstība ir vairāk iespējama, ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, liekais svars un augsts asinsspiediens. Ārsts Jūs novēros, kamēr lietojat šīs zāles.

Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:  HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv//?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Atorvastatin Teva

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.

Nelietot Atorvastatin Teva pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Atorvastatin Teva satur

- Aktīvā viela ir atorvastatīns.

Katra Atorvastatin Teva 10 mg apvalkotā tablete satur 10 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Katra Atorvastatin Teva 20 mg apvalkotā tablete satur 20 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Katra Atorvastatin Teva 40 mg apvalkotā tablete satur 40 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

- Citas sastāvdaļas tabletes kodola sastāvā ir mikrokristāliskā celuloze, bezūdens nātrija karbonāts, maltoze, kroskarmelozes nātrijs un magnija stearāts.

- Citas sastāvdaļas tabletes apvalkā ir hipromeloze (E464), hidroksipropilceluloze, trietilcitrāts (E1505), polisorbāts 80 un titāna dioksīds (E171).

Atorvastatin Teva ārējais izskats un iepakojums

Atorvastatin Teva 10 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz gandrīz baltas, elipsveida, abpusēji izliektas un gludas, apvalkotās tabletes. Katras tabletes izmērs ir apmēram 9,7 mm x 5,2 mm.

Atorvastatin Teva 20 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz gandrīz baltas, elipsveida, abpusēji izliektas un gludas, apvalkotās tabletes. Katras tabletes izmērs ir apmēram 12,5 mm x 6,6 mm.

Atorvastatin Teva 40 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz gandrīz baltas, elipsveida, abpusēji izliektas un gludas, apvalkotās tabletes. Katras tabletes izmērs ir apmēram 15,6 mm x 8,3 mm.

Atorvastatin Teva ir pieejams alumīnija-alumīnija blisteros. Iepakojumā ir 7, 10, 14, 15, 28, 30, 50, 50x1, 56, 60, 84, 90, 98, 100 vai 200 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Teva Pharma B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

Ražotājs

Teva Pharma S.L.U.

C/C. N.4, Poligono Industrial Malpica

50016, Zaragosa, Spānija

TEVA UK Ltd

Brampton Road, Hampden Park, Eastbourne

East Sussex, BN22 9AG, Lielbritānija

Pharmachemie B.V.

Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande

TEVA Pharmaceutical Works Private Limited Company

HU-4042 Debrecen, Pallagi út 13, Ungārija

Teva Operations Poland Sp. z o.o

ul. Mogilska 80, 31-546 Kraków, Polija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019

SASKAŅOTS ZVA 04-07-2019

PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Atorvastatin Teva 10 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Teva 20 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Teva 40 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra Atorvastatin Teva 10 mg apvalkotā tablete satur 10 mg atorvastatīna (Atorvastatinum), (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Katra Atorvastatin Teva 20 mg apvalkotā tablete satur 20 mg atorvastatīna (Atorvastatinum), (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Katra Atorvastatin Teva 40 mg apvalkotā tablete satur 40 mg atorvastatīna (Atorvastatinum), (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Atorvastatin Teva 10 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz gandrīz baltas, elipsveida, abpusēji izliektas un gludas, apvalkotās tabletes. Katras tabletes izmērs ir apmēram 9,7 mm x 5,2 mm.

Atorvastatin Teva 20 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz gandrīz baltas, elipsveida, abpusēji izliektas un gludas, apvalkotās tabletes. Katras tabletes izmērs ir apmēram 12,5 mm x 6,6 mm.

Atorvastatin Teva 40 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz gandrīz baltas, elipsveida, abpusēji izliektas un gludas, apvalkotās tabletes. Katras tabletes izmērs ir apmēram 15,6 mm x 8,3 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hiperholesterinēmija

Atorvastatīnu lieto kā papildu terapiju diētai, lai pazeminātu pārāk augstu kopējā holesterīna (KH), zema blīvuma holesterīna (ZBL-H), apolipoproteīna B un triglicerīdu līmeni plazmā pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 10 gadu vecuma ar primāro hiperholesterinēmiju, pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vai kombinēto (jaukto) hiperlipidēmiju (atbilst IIa un IIb tipam pēc Fredriksona klasifikācijas), ja diēta un citi nemedikamentozās ārstēšanas pasākumi nav pietiekami iedarbīgi.

Atorvastatīns indicēts kopējā holesterīna un ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanai pieaugušajiem ar pārmantotu hiperholesterinēmijas homozigoto formu - vai nu kā papildu līdzeklis citai lipīdus pazeminošai terapijai (piem., ZBL aferēzei), vai arī tad, ja šāda veida ārstēšanās metodes nav pieejamas.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Kardiovaskulāru notikumu profilaksei pacientiem ar augstu pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma risku (skatīt 5.1. apakšpunktu) papildus pārējo riska faktoru korekcijai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pirms atorvastatīna lietošanas uzsākšanas pacientam jāievēro standarta holesterīna līmeni pazeminoša diēta, un šī diēta jāievēro visas atorvastatīna terapijas laikā.

Devu izvēlas individuāli atkarībā no ZBL holesterīna sākuma līmeņa, terapijas mērķa un pacienta atbildes reakcijas.

Parastā sākuma deva ir 10 mg vienu reizi dienā. Devu pielāgo ar 4 nedēļu vai vēl garākiem intervāliem. Maksimālā deva ir 80 mg vienu reizi dienā.

Primārā hiperholesterinēmija un kombinētā (jauktā) hiperlipidēmija

Lielākai daļai pacientu lipīdu kontrolei ir pietiekama 10 mg atorvastatīna deva vienu reizi dienā. Terapeitiskā atbildes reakcija izpaužas 2 nedēļu laikā, un maksimālais terapeitiskais efekts parasti tiek sasniegts 4 nedēļās. Ilgstošas terapijas laikā iedarbība saglabājas.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma

Terapija jāsāk ar 10 mg atorvastatīna vienu reizi dienā. Devu pielāgo individuāli ik pēc 4 nedēļām līdz 40 mg dienā. Pēc tam vai nu devu palielina - maksimāli līdz 80 mg dienā, vai arī 40 mg atorvastatīna devu kombinē ar žultsskābes sekvestrantu.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Pieejamie dati ir ierobežoti (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Atorvastatīna deva pacientiem ar homozigotu pārmantotu hiperholesterinēmiju ir no 10 līdz 80 mg dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šiem pacientiem atorvastatīnu nozīmē papildus citai lipīdus pazeminošai terapijai (piemēram, ZBL aferēzei), vai tad, ja šāda terapija nav pieejama.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Sākotnējos profilakses pētījumos izmantota deva 10 mg/dienā. Lai panāktu pašreizējām vadlīnijām atbilstošu ZBL holesterīna līmeni, var būt nepieciešamas lielākas devas.

Nieru darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem atorvastatīns jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Atorvastatīns ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Ieteicamo devu efektivitāte un lietošanas drošums pacientiem, vecākiem par 70 gadiem, ir tāds pats kā kopējā populācijā.

Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm

Pacientiem, kuri lieto C hepatīta pretvīrusu zāles elbasvīru/grazoprevīru vienlaicīgi ar atorvastatīnu, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg/dienā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Hiperholesterinēmija

Bērnus drīkst ārstēt tikai speciālists, kuram ir pieredze bērnu hiperlipidēmijas ārstēšanā, un pacientiem regulāri jānovērtē stāvokļa uzlabošanās.

Pacientiem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā virs 10 gadiem ieteicamā sākuma deva ir 10 mg dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Devu var palielināt līdz 80 mg dienā atbilstoši atbildes reakcijai un panesamībai. Devas ir individuāli jāpielāgo atbilstoši ieteicamajam terapijas mērķim. Devas jāpielāgo ar vismaz 4 nedēļu intervālu. Devas titrēšanu līdz 80 mg dienā atbalsta pētījumu dati pieaugušajiem un ierobežoti pētījumu klīniskie dati bērniem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pieejamie drošuma un efektivitātes dati, kas iegūti atklātos pētījumos ar bērniem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā no 6 līdz 10 gadiem ir ierobežoti. Atorvastatīns nav paredzēts lietošanai bērniem līdz 10 gadu vecumam. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Šai populācijai piemērotākas var būt citas zāļu formas/stiprumi.

Lietošanas veids

Atorvastatīns paredzēts iekšķīgai lietošanai. Dienas deva jālieto visa vienā reizē un to var lietot jebkurā dienas laikā, neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3. Kontrindikācijas

Atorvastatīns ir kontrindicēts pacientiem:

ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

ar aknu slimību aktīvā fāzē vai ar neskaidras izcelsmes pastāvīgi paaugstinātu transamināžu līmeni serumā, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

grūtniecības laikā, ja baro bērnu ar krūti, kā arī sievietēm reproduktīvajā vecumā, kuras neizmanto piemērotu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu);

kuri tiek ārstēti ar C hepatīta pretvīrusu zālēm glecaprevīru/pibrentasvīru.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz aknām

Pirms ārstēšanas sākuma un regulāri tās laikā ir jākontrolē aknu funkcionālo testu rezultāti. Pacientiem, kuriem ārstēšanas gaitā parādās jebkādas aknu bojājuma pazīmes vai simptomi, jāveic aknu funkcionālie testi. Pacienti, kuriem paaugstinās transamināžu līmenis, jānovēro, līdz to vērtība normalizējas. Ja transamināžu līmenis ilgstoši ir paaugstināts vairāk nekā 3 reizes virs normas augšējās robežas, ieteicams samazināt vai pārtraukt atorvastatīna lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri pārmērīgi lieto alkoholu un/vai kuriem ir aknu slimība anamnēzē, atorvastatīns jānozīmē, ievērojot īpašu piesardzību.

Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu (SPARCL ─ Stroke Prevention by Aggressive Reduction in Cholesterol Levels)

Post hoc analizējot insulta apakštipus pacientiem bez koronāras sirds slimības (KSS), kuri nesen pārcietuši insultu vai tranzitoru išēmisku lēkmi (TIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta ārstēšana ar 80 mg atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo pacientu grupā. Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu un lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri agrāk pārcietuši hemorāģisku insultu, riska un ieguvuma attiecību, ārstējot viņus ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams droši izsvērt, un, pirms uzsākt šādu pacientu ārstēšanu, rūpīgi jānovērtē hemorāģiska insulta potenciālais risks (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz skeleta muskulatūru

Atorvastatīns tāpat kā visi HMG CoA reduktāzes inhibitori retos gadījumos var skart skeleta muskuļus un izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas var progresēt līdz rabdomiolīzei – iespējami dzīvībai bīstamam stāvoklim, kuram raksturīgs ievērojami paaugstināts kreatinīnkināzes (KK) līmenis (> 10 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), mioglobinēmija un mioglobinūrija, kas var izraisīt nieru mazspēju.

Ļoti reti dažu statīnu terapijas laikā vai pēc tās ziņots par imūnmediētas nekrotizējošas miopātijas (IMNM) gadījumiem. IMNM klīniski izpaužas kā pastāvīgs proksimālo muskuļu vājums un paaugstināts kreatīnkināzes līmenis serumā, kas saglabājas arī pēc statīnu terapijas pārtraukšanas.

Pirms lietošanas

Atorvastatīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar rabdomiolīzes riska faktoriem. Pirms statīnu terapijas uzsākšanas kreatīna kināzes (KK) līmenis jānosaka šādos gadījumos:

nieru darbības traucējumi;

hipotireoze;

iedzimtas miopātijas paša pacienta vai viņa ģimenes anamnēzē;

statīnu vai fibrātu izraisīta miopātija anamnēzē;

aknu darbības traucējumi anamnēzē un/vai pārmērīga alkohola lietošana;

gados vecākiem cilvēkiem (vecumā > 70 gadiem), šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta atbilstoši citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamībai;

situācijās, kad iespējama zāļu koncentrācijas paaugstināšanās plazmā, piemēram, zāļu mijiedarbības gadījumā (skatīt 4.5. apakšpunktu) un īpašās pacientu grupās, tajā skaitā ģenētiskās subpopulācijās (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Šajos gadījumos ārstēšanas risks būtu rūpīgi jāapsver attiecībā pret iespējamo ieguvumu, un ieteicama rūpīga klīniskā novērošana.

Ja KK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (vairāk nekā 5 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), terapiju nedrīkst uzsākt.

Kreatīnkināzes (KK) mērījumi

KK vērtības nedrīkst noteikt pēc smagas fiziskas aktivitātes vai jebkura ticama alternatīva KK paaugstināšanās iemesla gadījumā, kas padara šo mērījumu interpretāciju sarežģītu. Ja KK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (vairāk nekā 5 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), mērījums ir jāatkārto pēc 5 – 7 dienām, lai apstiprinātu rezultātus.

Terapijas laikā

Pacienti jālūdz nekavējoties ziņot par muskuļu sāpēm, krampjiem vai vājumu, īpaši, ja šos simptomus pavada savārgums un drudzis.

Ja šādi simptomi rodas atorvastatīna lietošanas laikā, pacientam jānosaka KK līmenis un, ja tas ir būtiski paaugstināts (vairāk nekā 5 reizes pārsniedz normas augšējo robežu), ārstēšana jāpārtrauc.

Ja muskuļu simptomi ir smagi un rada diskomfortu, jāapsver terapijas pārtraukums arī tad, ja KK līmenis pārsniedz normas augšējo robežu mazāk nekā 5 reizes.

Ja simptomi izzūd un KK līmenis normalizējas, var apsvērt atkārtotu atorvastatīna vai cita statīna lietošanu zemākās devās un rūpīgi novērojot pacienta stāvokli.

Ja būtiski paaugstinās KK līmenis (vairāk nekā 10 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu) vai ir aizdomas par rabdomiolīzi vai arī tā tiek diagnosticēta, atorvastatīna lietošana jāpārtrauc.

Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm

Rabdomiolīzes risks paaugstinās, ja atorvastatīnu lieto kopā ar zālēm, kas var paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā, piemēram, spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem vai transporta proteīniem (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols un HIV proteāzes inhibitori, tajā skaitā ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs, tipranavīrs/ritonavīrs u.c.). Miopātijas risku var paaugstināt arī gemfibrozila un citu fibrīnskābes atvasinājumu, pretvīrusu zāļu C hepatīta (CHV) ārstēšanai (boceprevīra, telaprevīra, elbasvīra/grazoprevīra), eritromicīna, nikotīnskābes vai ezetimiba vienlaicīga lietošana. Ja iespējams, šo zāļu vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana vienlaicīgi ar atorvastatīnu, rūpīgi jāapsver ieguvums no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks. Pacientiem, kuri lieto zāles, kas paaugstina atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ieteicams parakstīt mazāku atorvastatīna sākuma devu. Pacientiem, kuri lieto spēcīgus CYP3A4 inhibitorus, ieteicama mazāka atorvastatīna sākuma deva un atbilstoša šo pacientu klīniskā novērošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Atorvastatīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar sistēmiski lietotu fuzidīnskābi, kā arī 7 dienas pēc fuzidīnskābes lietošanas pārtraukšanas. Pacientiem, kuriem sistēmiska fuzidīnskābes lietošana tiek uzskatīta par neaizstājamu, statīnu terapija jāpārtrauc uz laiku visa fuzidīnskābes lietošanas perioda laikā. Ziņots par rabdomiolīzes gadījumiem (ieskaitot dažus nāves gadījumus) pacientiem, kuri saņēma fuzidīnskābi kombinācijā ar statīniem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacients ir jābrīdina nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību, ja rodas jebkādi muskuļu vājuma, sāpju vai jutīguma simptomi.

Statīnu terapiju var atsākt 7 dienas pēc pēdējās fuzidīnskābes devas.

Izņēmuma gadījumos, kad nepieciešama ilgstoša sistēmiska fuzidīnskābes terapija, piemēram, smagu infekciju ārstēšanai, atorvastatīna un fuzidīnskābes vienlaicīgas lietošanas nepieciešamība ir jāizskata katrā gadījumā individuāli un jālieto tikai stingrā medicīniskā uzraudzībā.

Intersticiāla plaušu slimība

Ir ziņots par atsevišķiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem dažu statīnu lietošanas laikā, īpaši ja terapija ir ilgstoša (skatīt 4.8. apakšpunktu). Iespējamie simptomi var būt aizdusa, neproduktīvs klepus un vispārēja veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas zudums un drudzis). Ja rodas aizdomas, ka pacientam attīstās intersticiāla plaušu slimība, statīnu terapija jāpārtrauc.

Cukura diabēts

Daži pierādījumi liecina, ka statīnu grupas zāles paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem pacientiem ar paaugstinātu diabēta risku, var izraisīt hiperglikēmiju, kad nepieciešama standarta diabēta terapija. Tomēr šo risku atsver statīnu izraisītais asinsvadu slimības riska samazinājums, un tāpēc tas nav par iemeslu terapijas pārtraukšanai. Riska grupas pacientiem (glikozes līmenis tukšā dūšā no 5,6 līdz 6,9 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija) nepieciešama klīniska un bioķīmiska novērošana atbilstoši nacionālajām vadlīnijām).

Pediatriskā populācija

3 gadus ilgā pētījumā pamatojoties uz kopējo nobriešanas un attīstības vērtējumu, Tannera stadijas vērtējumu un garuma un ķermeņa masas mērījumus, klīnisko nozīmīga ietekme uz augšanu un seksuālu nobriešanu netika novērota (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4), un tas ir aknu transportvielu, organiskos anjonus transportējošā polipeptīda 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportvielas, substrāts. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Atorvastatīns ir identificēts arī kā vairāku zāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un izdalīšanos ar žulti (skatīt 5.2. apakšpunktu). Zāļu, kas ir CYP3A4 vai transporta proteīnu inhibitori, vienlaicīga lietošana var paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā un paaugstināt miopātijas risku. Risku paaugstina arī vienlaicīga atorvastatīna lietošana ar zālēm, kas, iespējams, var izraisīt miopātiju, piemēram, fibrīnskābes atvasinājumi un ezetimibs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

CYP3A4 inhibitori

Pierādīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var ievērojami paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju (skatīt 1. tabulu un specifisko informāciju zemāk). Ja iespējams, ir jāizvairās no atorvastatīna vienlaicīgas lietošanas ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols, dažas CHV ārstēšanā lietotās pretvīrusu zāles (piemēram, elbasvīrs/grazoprevīrs) un HIV proteāzes inhibitori, tajā skaitā ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs u.c.). Gadījumos, kad nav iespējams izvairīties no atorvastatīna un šo zāļu vienlaicīgas lietošanas, ieteicams apsvērt mazākas atorvastatīna sākuma devas un maksimālās devas nozīmēšanu un atbilstošu pacienta klīnisko novērošanu (skatīt 1. tabulu).

Vidēji spēcīgi CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns, diltiazēms, verapamils un flukonazols) var paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā (skatīt 1. tabulu). Lietojot eritromicīnu kombinācijā ar statīniem, novērots paaugstināts miopātijas risks. Mijiedarbības pētījumi, kas izvērtētu amiodarona vai verapamila ietekmi uz atorvastatīnu, nav veikti. Ir zināms, ka gan amiodarons, gan verapamils inhibē CYP3A4 aktivitāti un vienlaicīga lietošana ar atorvastatīnu var izraisīt pastiprinātu atorvastatīna iedarbību. Tādēļ, lietojot vienlaicīgi vidēji spēcīgus CYP3A4 inhibitorus, jāapsver zemākas atorvastatīna sākuma devas nozīmēšana un atbilstoša pacienta klīniskā novērošana. Atbilstoša klīniskā novērošana ieteicama pēc inhibitora lietošanas uzsākšanas vai devas pielāgošanas.

CYP3A4 inducētāji

Vienlaicīga atorvastatīna lietošana ar citohroma P450 3A4 induktoriem (piemēram, efavirenzu, rifampicīnu, asinszāli saturošiem līdzekļiem) var izraisīt mainīgu atorvastatīna koncentrācijas pazemināšanos plazmā. Rifampicīna divējādā mijiedarbības mehānisma dēļ (citohroma P450 3A indukcija un hepatocītu piesaistes transportsistēmas OATP1B1 inhibīcija), ieteicams lietot atorvastatīnu kopā ar rifampicīnu, jo novērots, ka lietojot atorvastatīnu vēlāk – pēc rifampicīna lietošanas, atorvastatīna koncentrācija plazmā ir ievērojami zemāka. Lai gan rifampicīna iedarbības mehānisms uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināms, pacientiem rūpīgi jānovēro zāļu efektivitāte, ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties.

Transporta inhibitori

Transportproteīnu inhibitori (piemēram, ciklosporīns) var palielināt atorvastatīna sistēmisko iedarbību (skatīt 1. tabulu). Hepatocītu piesaistes transportproteīnu inhibīcijas ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma. Ja nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas lietošanas, ieteicama devas samazināšana un klīniska efektivitātes novērošana.

Gemfibrozils/fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana monoterapijā ir saistīta ar blakusparādībām, kas skar muskuļus, tajā skaitā rabdomiolīzi. Šo blakusparādību attīstības risks var būt augstāks, lietojot fibrīnskābes atvasinājumus vienlaicīgi ar atorvastatīnu. Ja nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas lietošanas, jālieto mazākā efektīvā atorvastatīna deva un pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana monoterapijā ir saistīta ar blakusparādībām, kas skar muskuļus, tajā skaitā rabdomiolīzi. Tādēļ šo blakusparādību risks var būt augstāks, lietojot ezetimibu vienlaicīgi ar atorvastatīnu. Šādiem pacientiem ieteicama rūpīga klīniskā novērošana.

Kolestipols

Lietojot kolestipolu un atorvastatīnu vienlaicīgi, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā bija zemāks (atorvastatīna koncentrācijas attiecība: 0,74). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošā iedarbība, kombinējot atorvastatīnu ar kolestipolu, bija lielāka nekā lietojot šīs zāles monoterapijas veidā.

Fuzidīnskābe

Vienlaicīga sistēmiska fuzidīnskābes un statīnu lietošana var paaugstināt miopātijas, tajā skaitā rabdomiolīzes, risku. Šīs mijiedarbības (farmakodinamiskās, farmakokinētiskās vai abu veidu iedarbības) mehānisms nav zināms. Ziņots par rabdomiolīzi (ieskaitot dažus nāves gadījumus) pacientiem, kuri saņēma šo kombināciju.

Ja ir nepieciešama sistēmiska fuzidīnskābes lietošana, atorvastatīna terapija jāpārtrauc uz laiku, kamēr tiek lietota fuzidīnskābe (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kolhicīns

Lai gan mijiedarbības pētījumi ar atorvastatīnu un kolhicīnu nav veikti, ir ziņots par miopātijas gadījumiem, lietojot atorvastatīnu un kolhicīnu vienlaikus, un, parakstot atorvastatīnu un kolhicīnu vienlaikus, jāievēro piesardzība.

Atorvastatīna iedarbība uz vienlaicīgi lietotām zālēm

Digoksīns

Lietojot vienlaicīgi vairākas digoksīna devas un 10 mg atorvastatīna, nedaudz paaugstinājās digoksīna līdzsvara koncentrācijas līmenis plazmā. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, rūpīgi jānovēro.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

Vienlaicīga atorvastatīna un perorālo kontraceptīvo līdzekļu lietošana paaugstina noretindrona un etinilestradiola koncentrāciju plazmā.

Varfarīns

Klīniskajā pētījumā pacientiem, kuri ilgstoši lietoja varfarīnu, vienlaicīga 80 mg/dienā atorvastatīna lietošana ar varfarīnu izraisīja nelielu protrombīna laika samazināšanos par apmēram 1,7 sekundēm, kas normalizējās 15 dienu laikā, turpinot atorvastatīna lietošanu. Lai gan tikai ļoti retos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgu antikoagulantu mijiedarbību, protrombīna laiks pacientiem, kuri saņem kumarīna tipa antikoagulantus, jānosaka pirms atorvastatīna lietošanas uzsākšanas, kā arī pietiekami bieži terapijas laikā, lai pārliecinātos, ka nenotiek nozīmīgas protrombīna laika izmaiņas. Tiklīdz ir apstiprinājies stabils protrombīna laiks, tas var tikt novērots ar tādiem intervāliem, kādi parasti tiek rekomendēti pacientiem, kuri lieto kumarīna tipa antikoagulantus. Šī procedūra ir jāatkārto, ja atorvastatīna deva tiek mainīta vai tā lietošana tiek pārtraukta. Atorvastatīna lietošana nav saistīta ar asiņošanu vai protrombīna laika izmaiņām pacientiem, kuri nelieto antikoagulantus.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem. Mijiedarbības gadījumu apjoms pediatriskā populācijā nav zināms. Iepriekš minētā zāļu mijiedarbība pieaugušajiem un 4.4. apakšpunktā minētie brīdinājumi jāņem vērā arī pediatriskai populācijai.

1. tabula. Vienlaicīgi lietoto zāļu iedarbība uz atorvastatīna farmakokinētiku

Vienlaicīgi lietotās zāles un dozēšana

Atorvastatīns

Deva (mg)

AUC* attiecība

Klīniskie ieteikumi**

Tipranavīrs 500 mg 2 x dienā/ Ritonavīrs 200 mg 2 x dienā, 8 dienas (no 14. līdz 21. dienai)

40 mg 1. dienā, 10 mg 20. dienā

9,4

Gadījumos, ja nepieciešama vienlaicīga lietošana ar atorvastatīnu, nepārsniegt atorvastatīna devu 10 mg dienā. Ieteicama pacientu klīniskā novērošana.

Telaprevīrs 750 mg ik pēc 8 h, 10 dienas

20 mg vienreizēja deva

7,9

Ciklosporīns 5,2 mg/kg/dienā, stabila deva

10 mg 1x dienā 28 dienas

8,7

Lopinavīrs 400 mg 2 x dienā Ritonavīrs 100 mg 2 x dienā, 14 dienas

20 mg 1 x dienā 4 dienas

5,9

Gadījumos, kad nepieciešama vienlaicīga lietošana ar atorvastatīnu, ieteicama mazāka atorvastatīna uzturošā deva. Ja atorvastatīna deva pārsniedz 20 mg, ieteicama pacientu klīniskā novērošana.

Klaritromicīns 500 mg 2 x dienā, 9 dienas

80 mg 1 x dienā 8 dienas

4,5

Sahinavīrs 400 mg 2 x dienā/ritonavīrs (300 mg 2 x dienā no 5.-7. dienai, palielinot līdz 400 mg 2 x dienā 8. dienā), no 4.-18. dienai, 30 min. pēc atorvastatīna lietošanas

40 mg 1 x dienā 4 dienas

3,9

Gadījumos, kad nepieciešama vienlaicīga lietošana ar atorvastatīnu, ieteicama mazāka atorvastatīna uzturošā deva. Ja atorvastatīna deva pārsniedz 40 mg, ieteicama pacientu klīniskā novērošana.

Darunavīrs 300 mg 2 x dienā/ritonavīrs 100 mg 2 x dienā, 9 dienas

10 mg 1 x dienā 4 dienas

3,4

Itrakonazols 200 mg 1 x dienā, 4 dienas

40 mg 1 deva

3,3

Fosamprenavīrs 700 mg 2 x dienā/ritonavīrs 100 mg 2 x dienā, 14 dienas

10 mg 1 x dienā 4 dienas

2,5

Fosamprenavīrs 1400 mg 2 x dienā, 14 dienas

10 mg 1 x dienā 4 dienas

2,3

Nelfinavīrs 1250 mg 2 x dienā, 14 dienas

10 mg 1 x dienā 28 dienas

1,74

Nav īpašu ieteikumu

Greipfrūtu sula, 240 ml 1 x dienā***

40 mg, vienreizēja deva

1,37

Vienlaicīga liela daudzuma greipfrūtu sulas un atorvastatīna lietošana nav ieteicama.

Diltiazems 240 mg 1 x dienā, 28 dienas

40 mg, vienreizēja deva

1,51

Pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas devas pielāgošanas šie pacienti rūpīgi jānovēro.

Eritromicīns 500 mg 4 x dienā, 7 dienas

10 mg, vienreizēja deva

1,33

Ieteicama zemāka maksimālā deva un šo pacientu klīniskā novērošana.

Amlodipīns 10 mg, vienreizēja deva

80 mg,

1 deva

1,18

Nav īpašu ieteikumu.

Cimetidīns 300 mg 4 x dienā, 2 nedēļas

10 mg 1 x dienā 2 nedēļas

1,00

Nav īpašu ieteikumu.

Kolestipols 10 g 2 x dienā, 24 nedēļas

40 mg 1 x dienā 8 nedēļas

0,74****

Nav īpašu ieteikumu.

Magnija un alumīnija hidroksīdu antacīdā suspensija, 30 ml 4 x dienā, 17 dienas

10 mg 1 x dienā 15 dienas

0,66

Nav īpašu ieteikumu.

Efavirenzs 600 mg 1 x dienā, 14 dienas

10 mg 3 dienas

0,59

Nav īpašu ieteikumu.

Rifampicīns 600 mg 1 x dienā,

7 dienas (vienlaicīgi)

40 mg vienreizēja deva

1,12

Ja nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas lietošanas, ieteicama pacientu klīniskā novērošana.

Rifampicīns 600 mg 1 x dienā,

5 dienas (atsevišķas devas)

40 mg vienreizēja deva

0,20

Gemfibrozils 600 mg 2 x dienā 7 dienas

40 mg vienreizēja deva

1,35

Ieteicama zemāka sākuma deva un pacientu klīniskā novērošana.

Fenofibrāts 160 mg 1 x dienā, 7 dienas

40 mg vienreizēja deva

1,03

Ieteicama zemāka sākuma deva un pacientu klīniskā novērošana.

Boceprevīrs 800 mg 3 x dienā

40 mg vienreizēja deva

2,3

Ieteicama zemāka sākuma deva un šo pacientu klīniskā novērošana. Lietojot vienlaicīgi ar boceprevīru, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā.

Glekaprevīrs 400 mg reizi dienā/pibrentasvīrs 120 mg reizi dienā, 7 dienas

10 mg 1 x dienā 7 dienas

8,3

Vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas satur glekaprevīru vai pibrentasvīru, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Elbasvīrs 50 mg reizi dienā/ grazoprevīrs 200 mg reizi dienā, 13 dienas

10 mg vienreizēja deva

1,95

Lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kas satur elbasvīru vai grazoprevīru, atorvastatīna dienas deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.

* Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar atorvastatīnu vienu pašu).
** Klīnisko interpretāciju skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktā.
*** Satur vienu vai vairākas CYP3A4 inhibējošas sastāvdaļas un var palielināt CYP3A4 metabolizēto zāļu koncentrāciju plazmā. Vienas 240 ml glāzes greipfrūtu sulas izdzeršana izraisīja arī aktīvā ortohidroksimetabolīta AUC samazināšanos par 20,4%. Liels greipfrūtu sulas daudzums (vairāk nekā 1,2 l dienā 5 dienas) 2,5 reizes palielināja atorvastatīna AUC un aktīvo (atorvastatīns un metabolīti) HMG-CoA reduktāzes inhibitoru AUC 1,3 reizes.
**** Attiecība noteikta no viena parauga, kas paņemts 8-16 h pēc devas lietošanas.

2. tabula. Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietoto zāļu farmakokinētiku

Atorvastatīns un dozēšana

Vienlaicīgi lietotās zāles

Zāles/deva (mg)

AUC attiecība*

Klīniskie ieteikumi

80 mg 1x dienā 10 dienas

Digoksīns 0,25 mg 1 x dienā, 20 dienas

1,15

Pacienti, kuri lieto digoksīnu rūpīgi jānovēro.

40 mg 1 x dienā 22 dienas

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi vienreizēja deva, 2 mēneši

- noretindrons 1 mg

- etinilestradiols 35 µg

1,28

1,19

Nav īpašu ieteikumu.

80 mg 1 x dienā 15 dienas

**Fenazons, 600 mg vienreizēja deva

1,03

Nav īpašu ieteikumu.

10 mg vienreizēja deva

Tipranavīrs 500 mg 2 x dienā/ritonavīrs 200 mg 2 x dienā, 7 dienas

1,08

Nav īpašu ieteikumu.

10 mg 1 x dienā 4 dienas

Fosamprenavīrs 1400 mg 2 x dienā, 14 dienas

0,73

Nav īpašu ieteikumu.

10 mg 1 x dienā 4 dienas

Fosamprenavīrs 700 mg 2 x dienā/ritonavīrs 100 mg 2 x dienā, 14 dienas

0,99

Nav īpašu ieteikumu.

* Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar atorvastatīnu vienu pašu).

** Vienlaicīga vairāku atorvastatīna devu un fenazona lietošana uzrādīja nelielu vai nenosakāmu ietekmi uz fenazona klīrensu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietēm reproduktīvā vecumā jāizmanto piemērota kontracepcijas metode (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta grūtniecības laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Atorvastatīna lietošanas drošums sievietēm grūtniecības laikā nav pierādīts (skatīt 4.3. apakšpunktu). Kontrolēti klīniskie pētījumi par atorvastatīna lietošanu grūtniecēm nav veikti. Saņemti reti ziņojumi par iedzimtām anomālijām pēc HMG-CoA reduktāzes inhibitoru intrauterīnas iedarbības. Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda toksisku ietekmi uz reproduktivitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Mātes ārstēšana ar atorvastatīnu var samazināt augļa mevalonāta līmeni, kas ir holesterīna biosintēzes prekursors. Ateroskleroze ir hronisks process, un parasti, lipīdu līmeni pazeminošo līdzekļu lietošanas pārtraukšanai grūtniecības laikā ir neliela riska ietekme ilgtermiņā, attiecībā uz primāro hiperholesterinēmiju.

Tādēļ atorvastatīnu nedrīkst lietot sievietes grūtniecības laikā, plānojot grūtniecību vai ja ir aizdomas par grūtniecības iestāšanos. Atorvastatīna lietošana jāpārtrauc grūtniecības laikā vai līdz brīdim, kad tiek apstiprināts, ka sievietei grūtniecība nav iestājusies (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai atorvastatīns vai tā metabolīti izdalās cilvēka mātes pienā. Žurku mātītēm atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir vienāda ar to koncentrāciju pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ņemot vērā nopietnu blakusparādību risku, sievietes, kuras lieto atorvastatīnu, nedrīkst barot bērnu ar krūti (skatīt 4.3. apakšpunktu). Atorvastatīns ir kontrindicēts bērna barošanas ar krūti periodā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem nenovēroja atorvastatīna ietekmi uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Atorvastatīns praktiski neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Pēc placebo kontrolēto klīnisko pētījumu datiem, no 16066 pacientiem (8755 Lipitor, salīdzinot ar 7311 placebo), kuri lietoja atorvastatīnu vidēji 53 nedēļas, nevēlamo blakusparādību dēļ ārstēšanu pārtrauca 5,2% pacientu salīdzinājumā ar 4% placebo grupā.

Pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem un ilgstošas pēcreģistrācijas uzraudzības pieredzi, tabulā norādīts atorvastatīna nevēlamo blakusparādību profils.

Novērotās blakusparādības ir sarindotas pēc sastopamības biežuma, lietojot šādu iedalījumu: bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Infekcijas un infestācijas

Bieži: nazofaringīts.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk: trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži: paaugstinātas jutības reakcijas.

Ļoti reti: anafilakse.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: hiperglikēmija.

Retāk: hipoglikēmija, ķermeņa masas palielināšanās, anoreksija.

Psihiskie traucējumi

Retāk: nakts murgi, bezmiegs.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes.

Retāk: reibonis, parestēzija, hipoestēzija, disgeizija (garšas sajūtas traucējumi), amnēzija.

Reti: perifēra neiropātija.

Acu bojājumi

Retāk: neskaidra redze.

Reti: redzes traucējumi.

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: tinnīts.

Ļoti reti: dzirdes zudums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: sāpes rīklē un kaklā, deguna asiņošana.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: aizcietējums, meteorisms, dispepsija, sāpes vēderā, slikta dūša, caureja.

Retāk: vemšana, sāpes vēdera augšdaļā un apakšdaļā, atraugas, pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: hepatīts.

Reti: holestāze.

Ļoti reti: aknu mazspēja.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: nātrene, izsitumi uz ādas, nieze, alopēcija.

Reti: angioedēma, bullozi izsitumi (tai skaitā Erythema multiforme), Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā epidermas nekrolīze.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: mialģija, artralģija, sāpes ekstremitātēs, muskuļu spazmas, locītavu pietūkums, muguras sāpes.

Retāk: sāpes skausta rajonā, muskuļu vājums.

Reti: miopātija, miozīts, rabdomiolīze, muskuļa plīsums, tendinopātija, kas dažreiz izraisa cīpslas plīsumu.

Ļoti reti: vilkēdei līdzīgs sindroms.

Nav zināmi: imūnmediēta nekrotizējoša miopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti: ginekomastija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: savārgums, astēnija, sāpes krūškurvī, perifēra tūska, nogurums, drudzis.

Izmeklējumi

Bieži: izmainīti aknu funkcionālie testi, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs.

Retāk: leikocīti urīnā.

Tāpat kā citu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietošanas laikā, ar atorvastatīnu ārstētiem pacientiem novērots paaugstināts transamināžu līmenis serumā. Šīs izmaiņas parasti bija viegli izteiktas un pārejošas, un to dēļ nebija jāpārtrauc ārstēšana. Klīniski būtiska seruma transamināžu līmeņa paaugstināšanās (vairāk nekā 3 reizes pārsniedza normas augšējo robežu) tika novērota 0,8 % pacientu, kuri tika ārstēti ar atorvastatīnu. Šī paaugstināšanās bija atkarīga no devas un visiem pacientiem bija atgriezeniska.

Atorvastatīna klīniskajos pētījumos paaugstinātu seruma kreatinīnkināzes (KK) līmeni (vairāk nekā 3 reizes pārsniedza normas augšējo robežu) novēroja 2,5 % pacientu - līdzīgi kā lietojot citus HMG-CoA reduktāzes inhibitorus. KK līmeni, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedza normas robežu, novēroja 0,4 % pacientu, kuri lietoja atorvastatīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ar atorvastatīnu ārstētiem pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz 17 gadiem nevēlamo blakusparādību profils kopumā bija līdzīgs pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo, un visbiežākās nevēlamās blakusparādības abās grupās, neatkarīgi no cēloņsakarības izvērtējuma, bija infekcijas. 3 gadu ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo dzimumnobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un noteica auguma un ķermeņa masas rādītājus, netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un dzimumnobriešanu. Pediatriskiem pacientiem drošuma un panesamības profils bija līdzīgs zināmajam atorvastatīna drošuma profilam pieaugušajiem pacientiem.

Klīnisko pētījumu datubāze satur drošuma datus par 520 pediatriskiem pacientiem, kuri saņēma atorvastatīnu. Starp tiem 7 pacienti bija vecumā līdz 6 gadiem, 121 pacients bija vecumā no 6 līdz 9 gadiem, un 392 pacienti bija vecumā no 10 līdz 17 gadiem. Pamatojoties uz pieejamiem datiem, nevēlamo blakusparādību biežums, veids un smagums bērniem bija līdzīgs kā pieaugušajiem.

Saistībā ar dažu statīnu lietošanu ziņots par šādām blakusparādībām:

• seksuāla disfunkcija;

• depresija;

• atsevišķos gadījumos intersticiāla plaušu slimība, īpaši ilgstošas terapijas laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu);

• cukura diabēts: biežums atkarīgs no riska faktoru (glikozes līmenis tukšā dūšā ≥ 5,6 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija anamnēzē) esamības vai neesamības.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām 
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:  HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv//?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Atorvastatīna pārdozēšanas gadījumā nav specifiskas terapijas. Pārdozēšanas gadījumā pacients jāārstē simptomātiski un, ja nepieciešams, jāizmanto papildu terapija. Jānosaka aknu funkcionālie rādītāji un jākontrolē KK līmenis serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas proteīniem, nav sagaidāms, ka hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: lipīdus modificējoši līdzekļi. HMG-CoA reduktāzes inhibitori, ATĶ kods: C10AA05.

Atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG-CoA reduktāzes inhibitors. HMG-CoA reduktāze ir enzīms, no kura atkarīga 3-hidroksi-3-metil-glutaril-koenzīma A pārvēršanās mevalonātā - sterolu, to skaitā holesterīna, priekštecī. Aknās triglicerīdi un holesterīns tiek iekļauti ĻZBL (ļoti zema blīvuma lipoproteīnu) struktūrā, kuri nonāk asinīs un tiek transportēti uz perifērajiem audiem. No ĻZBL veidojas ZBL (zema blīvuma lipoproteīni), kas tiek katabolizēti galvenokārt ar receptoru starpniecību, kuriem piemīt augsta afinitāte pret ZBL (ZBL receptori).

Atorvastatīns pazemina holesterīna un lipoproteīnu līmeni serumā, inhibējot HMG-CoA reduktāzi un holesterīna sintēzi aknās. Atorvastatīns palielina aknu ZBL receptoru skaitu uz šūnu virsmas aknās, tādējādi paātrinot ZBL saistīšanos un katabolismu.

Atorvastatīns kavē ZBL veidošanos un samazina ZBL daļiņu skaitu. Atorvastatīns izteikti un ilglaicīgi paaugstina ZBL receptoru aktivitāti, vienlaikus radot labvēlīgas kvalitatīvas pārmaiņas cirkulējošo ZBL daļiņu struktūrā. Atorvastatīns ievērojami samazina ZBL holesterīna daudzumu arī homozigotās pārmantotās hiperholesterinēmijas pacientiem, kuri līdz šim nav reaģējuši uz lipīdus samazinošu terapiju.

Devas efektivitātes pētījums liecina, ka atorvastatīns samazina kopējo holesterīna daudzumu (par 30 - 46 %), ZBL holesterīna daudzumu (par 41 – 61 %), apolipoproteīna B daudzumu (par 34 – 50 %) un triglicerīdu daudzumu (par 14 – 33 %), vienlaikus mainīgā apmērā paaugstinot ABL holesterīna un apolipoproteīna A1 līmeni. Šie rezultāti attiecināmi arī uz pacientiem ar pārmantotu heterozigotu hiperholesterinēmiju, nepārmantotām hiperholesterinēmijas formām un jauktu hiperlipidēmiju, tostarp pacientiem ar insulīnneatkarīgu cukura diabētu.

Pierādīts, ka kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un apolipoproteīna B līmeņa pazemināšana mazina sirdslēkmju risku un mirstības risku no kardiovaskulārām slimībām.

Pārmantotas hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Daudzcentru, 8 nedēļu ilgā, atklātā, ārstēšanas (Compassionate use) pētījumā ar dažāda ilguma izvēles pagarinājuma fāzi tika iekļauti 335 pacienti, no kuriem 89 tika identificēti kā pārmantotās homozigotas hiperholesterinēmijas pacienti. No šiem 89 pacientiem vidējais ZBL-H procentuālais samazinājums bija aptuveni 20%. Atorvastatīns tika lietots devās līdz 80 mg dienā.

Ateroskleroze

Pētījumā par aterosklerozes reversibilitāti ar agresīvu lipīdus pazeminošu terapiju (Reversing Atherosclerosis with Aggressive Lipid-Lowering Study (REVERSAL)) pacientiem ar koronāro sirds slimību novērtēja intensīvas lipīdus pazeminošas terapijas efektu ar 80 mg atorvastatīna un standarta lipīdus pazeminošu terapiju ar 40 mg pravastatīna uz koronāro aterosklerozi, izvērtējot ar intravaskulāro ultrasonogrāfiju (IVUS) angiogrāfijas laikā. Šajā randomizētā, dubultaklā, daudzcentru, kontrolētā klīniskā pētījumā 502 pacientiem IVUS tika veikta pētījumu uzsākot un pēc 18 mēnešiem. Atorvastatīna grupā (n=253) ateroskleroze nebija progresējusi.

Ateromas kopējā tilpuma vidējās izmaiņas procentuāli (primārais pētījuma kritērijs), salīdzinot ar pētījuma sākumu, bija – 0,4% (p=0,98) atorvastatīna grupā un + 2,7% (p=0,001) pravastatīna grupā (n=249). Salīdzinot ar pravastatīnu, atorvastatīna efekts bija statistiski ticams (p=0,02). Šajā pētījumā netika novērtēta intensīvās lipīdus pazeminošās terapijas ietekme uz kardiovaskulāriem rādītājiem (piemēram, revaskularizācijas nepieciešamība, nefatāls miokarda infarkts, koronāra nāve).

Atorvastatīna grupā ZBL holesterīna pazemināšanās bija vidēji līdz 2,04 mmol/l ± 0,8 (78,9 mg/dl ±30), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 28), un pravastatīna grupā ZBL holesterīns vidēji tika samazināts līdz 2,85 mmol/l ± 0,7 (110 mg/dl ± 26), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 26) (p=0,0001). Atorvastatīns arī būtiski samazināja kopējā holesterīna daudzumu par 34,1% (pravastatīns: - 18,4%, p<0,0001), vidējo triglicerīdu līmeni par 20% (pravastatīns: - 6,8%, p=0,0009) un vidējo apolipoproteīna B līmeni par 39,1% (pravastatīns: - 22,0%, p<0,0001). Atorvastatīns palielināja ABL holesterīnu vidēji par 2,9% (pravastatīns: + 5,6%, p=nav ticams). Atorvastatīna grupā CRO samazinājās vidēji par 36,4% salīdzinājumā ar 5,2% pravastatīna grupā (p<0,0001).

Pētījuma rezultāti tika iegūti lietojot 80 mg lielu devu, tādēļ tos nevar attiecināt uz zemākām zāļu devām.

Drošuma un panesamības profili abās terapijas grupās bija līdzīgi.

Intensīvās lipīdu līmeņa pazemināšanās ietekme uz galvenajiem kardiovaskulārajiem mērķa kritērijiem netika novērtēta. Līdz ar to pētījumā iegūto rezultātu klīniskā nozīme attiecībā uz primāro un sekundāro kardiovaskulāro notikumu profilaksi nav zināma.

Akūts koronārs sindroms

MIRACL (Early Reccurent Ischaemic Events in Acute coronary Syndromes) pētījumā novērtēta 80 mg liela atorvastatīna deva 3086 pacientiem (atorvastatīns n=1538; placebo n=1548) ar akūtu koronāro sindromu (MI bez Q zoba vai nestabilo stenokardiju). Terapija tika uzsākta akūtajā periodā uzreiz pēc stacionēšanas un turpinājās 16 nedēļas. Terapija ar atorvastatīnu 80 mg dienā pagarināja laiku līdz kombinētajam primārajam mērķa kritērijam, kurš definēts kā jebkura cēloņa izraisīta nāve, nefatāls MI, atdzīvināšana pēc sirds apstāšanās vai stenokardija ar miokarda išēmijas pazīmēm, kādēļ nepieciešama hospitalizācija, liecinot par riska samazināšanos par 16% (p=0,048). To veidoja galvenokārt atkārtotas hospitalizācijas gadījumu skaita samazināšanās par 26% stenokardijas un miokarda išēmijas dēļ (p=0,018). Atšķirības pēc citiem, sekundāriem mērķa kritērijiem nebija statistiski nozīmīgas (kopumā: placebo − 22,2%, atorvastatīns − 22,4%).

Atorvastatīna drošuma profils MIRACL pētījumā neatšķīrās no 4.8. apakšpunktā aprakstītā.

Kardiovaskulāras slimības profilakse

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu koronāro sirds slimību (KSS) vērtēta randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā − angļu-skandināvu kardiālo rezultātu pētījuma lipīdu līmeņa pazemināšanas grupā (ASCOT-LLA − Anglo-Scandinavian Cardiac Outcomes Trial Lipid Lowering Arm). Pētījumā iekļautie pacienti bija hipertensīvi, 40−79 gadus veci, bez miokarda infarkta vai stenokardijas ārstēšanas anamnēzes, ar triglicerīdu līmeni TG ≤6,5 mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3 iepriekš definēti riska faktori: vīrieša dzimums, vecums ≥ 55 gadi, smēķēšana, cukura diabēts, KSS pirmās pakāpes radiniekam, TG:ABL-H >6, perifēro asinsvadu slimība, sirds kreisā ventrikula hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs notikums, specifiskas EKG pārmaiņas, proteinūrija/albuminūrija. Ne visiem pacientiem bija augsts pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma risks.

Pacienti saņēma hipotensīvu terapiju (amlodipīnu vai atenololu) un vai nu atorvastatīnu 10 mg dienā (n=5168), vai placebo (n=5137).

Absolūtā un relatīvā riska samazināšanās atorvastatīna ietekmē bija šāda:

Notikums

Relatīvā riska samazināšanās (%)

Notikumu skaits (atorvastatīns vs placebo)

Absolūtā riska samazināšanās1 (%)

p

Fatāla KSS + nefatāls MI

36%

100 vs 154

1,1%

0,0005

Kardiovaskulāro notikumu un revaskularizācijas procedūru kopskaits

20%

389 vs 483

1,9%

0,0008

Koronāro notikumu kopskaits

29%

178 vs 247

1,4%

0,0006

1 Pēc notikumu absolūtā skaita starpības vidēji 3,3 gadus ilgā novērošanas periodā

KSS – koronārā sirds slimība, MI – miokarda infarkts

Būtiski nesamazinājās kopējā un kardiovaskulārā mirstība (185, salīdzinot ar 212 atgadījumiem, p=0,17 un 74, salīdzinot ar 82 atgadījumiem, p=0,51). Apakšgrupu analīzē pēc dzimuma (81% vīriešu, 19% sieviešu) konstatēts labvēlīgs atorvastatīna efekts vīriešiem, bet ne sievietēm, iespējams, tādēļ, ka sieviešu apakšgrupā novērots neliels notikumu skaits. Vispārējā un kardiovaskulārā mirstība bija lielāka sievietēm (38, salīdzinot ar 30 un 17, salīdzinot ar 12), tomēr šī atrade nebija statistiski nozīmīga. Novērota būtiska sakarība ar hipotensīvo pamatterapiju. Atorvastatīns ievērojami samazināja primārā mērķa kritērija (fatālas KSS + nefatāla MI) iestāšanos ar amlodipīnu ārstētiem pacientiem (HR 0,47 (0,32−0,69) p=0,00008), turpretim ar atenololu ārstēto pacientu grupā tas nenotika (HR 0,83 (0,59−1,17), p= 0,287).

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu kardiovaskulāro slimību vērtēta arī randomizētā, dubultmaskētā, daudzcentru, placebo kontrolētā pētījumā − Atorvastatīna kolaboratīvā pētījumā diabēta pacientiem (CARDS − Collaborative Atorvastatin Diabetes Study) − kurā bija iekļauti pacienti ar 2.tipa cukura diabētu vecumā no 40 līdz 75 gadiem, bez kardiovaskulāras slimības anamnēzē, kuriem ZBL-H ≤4,14 mmol/l (160 mg/dl) un TG ≤6,78 mmol/l (600 mg/dl). Visiem pacientiem bija vismaz 1 no šādiem riska faktoriem: hipertensija, smēķēšanas turpināšana, retinopātija, mikroalbuminūrija vai makroalbuminūrija.

Pacienti vidēji 3,9 gadus lietoja vai nu atorvastatīnu pa 10 mg dienā (n=1428), vai placebo (n=1410).

Absolūtā un relatīvā riska samazināšanās atorvastatīna ietekmē bija šāda:

Notikums

Relatīvā riska samazināšanās

(%)

Notikumu skaits (atorvastatīns vs placebo)

Absolūtā riska samazināšanās1 (%)

p

Nozīmīgi kardiovaskulārie notikumi (fatāli un nefatāli AMI, latenti MI, akūta koronāra nāve, nestabilā stenokardija, koronāro artēriju šuntēšana, perkutānā transluminālā koronārā angioplastija, revaskularizācijas, insulti)

37%

83 vs 127

3,2%

0,0010

MI (fatāli un nefatāli AMI, latenti MI)

42%

38 vs 64

1,9%

0,0070

Insulti (fatāli un nefatāli)

48%

21 vs 39

1,3%

0,0163

1Pēc notikumu aptuvenā skaitā starpības vidēji 3,9 gadus ilgā novērošanas periodā

AMI – akūts miokarda infarkts, MI – miokarda infarkts

Terapijas efektivitātes atkarība no pacienta dzimuma, vecuma vai sākotnējā ZBL-H līmeņa netika konstatēta. Novērota pozitīva tendence mirstības ziņā (82 nāves gadījumi placebo grupā un 61 nāves gadījums atorvastatīna grupā; p=0,0592).

Atkārtots insults

Pētījumā “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (Stroke Prevention by Aggressive Reduction in Cholesterol Levels - SPARCL) novērtēta 80 mg atorvastatīna vai placebo ietekme 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuriem pēdējo 6 mēnešu laikā bija insults vai tranzitora išēmiska lēkme (TIL). 60% no viņiem bija vīrieši, pacienti bija vecumā no 21līdz 92 gadiem (vidējais vecums – 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma sākumā vidēji bija 133 mg/dl (3,4 mmol/l). Vidējais ZBL-C, saņemot atorvastatīnu, bija 73 mg/dl (1,9 mmol/l), bet lietojot placebo – 129 mg/dl (3,3mmol/l). Vidējais novērošanas laiks bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā mērķa kritērija – fatāla vai nefatāla insulta – risku par 15% (riska attiecība 0,85; 95% ticamības intervāls, 0,72−1,00; p=0,05 vai 0,84; 95% TI, 0,71−0,99; p=0,03 pēc pielāgošanas sākotnējā stāvokļa faktoriem). Kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā – 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta biežumu (218/2365, 9,2%, salīdzinot ar 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta biežumu (55/2365, 2,3%, salīdzinot ar 33/2366, 1,4%; p=0,02).

Hemorāģiskā insulta risks bija augstāks pacientiem, kuriem pirms pētījuma bija hemorāģisks insults (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06; 95% TI, 0,84−19,57), bet išēmiskā insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 1,64; 95% TI, 0,27−9,82).

Hemorāģiskā insulta risks bija augstāks pacientiem, kuriem pirms pētījuma bija lakunārs infarkts (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99; 95% TI, 1,71−14,61), vienlaikus šiem pacientiem bija zemāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA 0,76; 95% TI, 0,57−1,02).

Iespējams, ka lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kuri ārstējas ar 80 mg atorvastatīna dienā, insulta neto risks ir paaugstināts.

Pacientu apakšgrupā ar agrāk bijušu hemorāģisko insultu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 15,6% (7/45), bet placebo grupā – 10,4% (5/48). Pacientu apakšgrupā ar agrāk bijušu lakunāru infarktu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9% (77/708), bet placebo grupā – 9,1% (64/701).

Pediatriskā populācija

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem

Tika veikts 8 nedēļu atklāts pētījums bērniem un pusaudžiem ar ģenētiski apstiprinātu pārmantoto hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un sākuma stāvokļa ZBL holesterīnu ≥4 mmol/l, lai izvērtētu atorvastatīna farmakokinētiku, farmakodinamiku, drošumu un panesamību. Kopumā pētījumā tika iesaistīti 39 bērni un pusaudži vecumā no 6 līdz 17 gadiem. A grupā bija iekļauti 15 bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem un Tanner I stadijā. B grupā bija iekļauti 24 bērni vecumā no 10 līdz 17 gadiem un ≥ Tanner II stadijā.

Atorvastatīna sākuma deva A grupā bija 5 mg košļājamā tablete dienā un B grupā 10 mg tablete dienā. Atorvastatīna devu tika atļauts dubultot, ja 4. nedēļā pētāmā persona nesasniedza mērķa ZBL holesterīnu <3,35 mmol/l un ja atorvastatīna panesamība bija laba.

Pēc 2 nedēļām ZBL holesterīna, kopējā holesterīna, ļoti zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna un apolipoproteīna B vidējie rādītāji samazinājās visām pētāmām personām. Pētāmām personām, kuras saņēma dubultu devu, papildus samazināšanos novēroja jau 2 nedēļas pēc devas palielināšanas, salīdzinot ar sākotnējo novērtējumu. Procentuāli vidējie lipīdu samazināšanās rādītāji bija līdzīgi abās grupās, neskatoties uz to, vai pētāmām personām tika saglabāta sākuma deva, vai arī tā tika dubultota. 8. nedēļā ZBL holesterīna un kopējā holesterīna vidējās procentuālās izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, bija aptuveni 40 % un 30 %.

Otrā atklātā, vienas grupas pētījumā tikai iekļauts 271 zēns un meitene vecumā no 6 līdz 15 gadiem ar pārmantotas hiperholesterinēmijas heterozigoto formu (Heterozygous Familial Hypercholesterolaemia – HeFH), kuri periodā līdz trīs gadiem saņēma atorvastatīnu. Iekļaušanai pētījumā bija nepieciešama apstiprināta HeFH un ZBL holesterīna līmenis ≥ 4 mmol/l (aptuveni 152 mg/dl) sākotnējā stāvoklī. Pētījumā tika iekļauti 139 bērni ar Tannera I stadiju (kas parasti ietver 6 – 10 gadu vecuma periodu). Atorvastatīna lietošana (vienu reizi dienā) tika uzsākta ar 5 mg (košļājamā tablete) bērniem, kuri bija jaunāki par 10 gadiem. Bērniem vecumā no 10 gadiem tika uzsākta 10 mg atorvastatīna terapija (vienu reizi dienā). Visiem bērniem devu varēja titrēt līdz lielākai devai, lai sasniegtu mērķi < 3,35 mmol/l ZBL holesterīna. Vidējā svērtā deva bērniem no 6 līdz 9 gadu vecumam bija 19,6 mg, un vidējā svērtā deva bērniem vecumā no 10 gadiem bija 23,9 mg.

Vidējā (+/- SN) sākotnējā stāvokļa ZBL holesterīna vērtība bija 6,12 (1,26) mmol/l, kas ir aptuveni 233 (48) mg/dl. Galīgos rezultātus skatīt 4. tabulā.

Dati liecināja, ka zāles neietekmē nevienu augšanas un attīstības rādītāju (tas ir, ķermeņa garumu, ķermeņa masu, ĶMI, Tannera stadiju, pētnieka novērtējumu par vispārējo dzimumnobriešanu un attīstību) pediatriskajiem pacientiem un pusaudžiem ar HeFH, kuri saņēma atorvastatīna terapiju 3 gadu ilgā pētījuma laikā. Pētnieka novērtētā zāļu ietekme uz garumu, ķermeņa masu, ĶMI pēc vecuma un pēc dzimuma vizītēs netika reģistrēta.

3. tabula. Atorvastatīna lipīdu samazinošā ietekme pusaudžu zēniem un meitenēm ar pārmantotas hiperholesterinēmijas heterozigoto formu (mmol/l)

Laika punkts

N

TC (SN)

ZBL (SN)

ABL (SN)

TG (SN)

Apo B (SN)#

Sākotnējais stāvoklis

271

7,86(1,30)

6,12(1,26)

1,314(0,2663)

0,93(0,47)

1,42(0,28)**

30. mēnesis

206

4,95(0,77)*

3,25(0,67)

1,327(0,2796)

0,79(0,38)*

0,90(0,17)*

36. mēnesis/terapijas beigas

240

5,12(0,86)

3,45(0,81)

1,308(0,2739)

0,78(0,41)

0,93(0,20)***

TC= kopējais holesterīns; ZBL = zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns; ABL = augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns; TG = triglicerīdi; Apo B = apolipoproteīns B; “36. mēnesis/terapijas beigas” iekļauj beigu vizītes datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza dalību pirms plānotā 36. mēneša laika punkta, un pilnus 36 mēnešu datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza 36 mēnešu ilgo dalību; “*”= 30. mēnesī N šim parametram bija 207; “**”= Sākotnējā stāvokļa N šim parametram bija 270; “***” = 36. mēnesī/terapijas beigās N šim parametram bija 243; “#”=Apo B norādītā mērvienība ir g/l.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz 17 gadiem

Dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kam sekoja atklātā fāze, kurā tika iekļauti 187 zēni un meitenes pēc menstruāciju sākšanās vecumā no 10 līdz 17 gadiem (vidējais vecums 14,1 gads) ar pārmantotu hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vai smagu hiperholesterinēmiju, un kuri uz 26 nedēļām tika randomizēti atorvastatīna grupā (n=140) vai placebo grupā (n=47), bet pēc tam 26 nedēļas visi saņēma atorvastatīnu. Atorvastatīna deva bija 10 mg vienu reizi dienā pirmajās 4 nedēļās un pēc tam tika palielināta līdz 20 mg, ja ZBL holesterīna līmenis bija >3,36 mmol/l. Atorvastatīns ievērojami samazināja kopējā holesterīna, ZBL holesterīna, triglicerīdu un apolipoproteīna B līmeni plazmā 26 nedēļu ilgās dubultmaskētās fāzes laikā. 26 nedēļu ilgās dubulmaskētās fāzes laikā vidējais sasniegtais ZBL holesterīna līmenis atorvastatīna grupā bija 3,38 mmol/l (diapazons: 1,81- 6,26 mmol/l, salīdzinot ar 5,91 mmol/l (diapazons: 3,93-9,96 mmol/l) placebo grupā.

Papildus pediatriskie pētījumi, salīdzinot atorvastatīna un kolestipola iedarbību no 10 līdz 18 gadus veciem pacientiem ar hiperholesterinēmiju, liecināja, ka atorvastatīns (N=25) izraisīja ievērojamu ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanos 26. nedēļā (p<0,05), salīdzinājumā ar kolestipolu (N=31).

Līdzcietīgas lietošanas (Compassionate use) pētījumā pacientiem ar smagu hiperholesterinēmiju (tai skaitā hiperholesterinēmijas homozigoto formu) tika iekļauti 46 ar atorvastatīnu ārstēti pediatriskie pacienti, un devas tika titrētas atbilstoši atbildes reakcijai (dažas pētāmās personas saņēma 80 mg dienā). Pētījums ilga 3 gadus: ZBL holesterīna līmenis tika pazemināts par 36%.

Atorvastatīna lietošanas ilgtermiņa ietekme uz bērniem ar mērķi samazināt saslimstību un mirstību pieauguša cilvēka dzīves laikā nav izvērtēta.

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus atorvastatīnam bērniem vecumā no 0 līdz 6 gadiem ar hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem ar hiperholesterinēmijas homozigoto formu, kombinētu hiperholesterinēmiju, primāru hiperholesterinēmiju un kardiovaskulāro notikumu novēršanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas atorvastatīns ātri uzsūcas; maksimālā koncentrācija (Cmax) plazmā tiek sasniegta pēc 1‑2 stundām. Uzsūkšanās apjoms palielinās proporcionāli atorvastatīna devai. Atorvastatīna apvalkoto tablešu biopieejamība, salīdzinot ar šķīdumu, ir 95‑99%. Absolūtā biopieejamība ir aptuveni 12%, un HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pieejamība ir aptuveni 30%. Zemo sistēmisko pieejamību saista ar presistēmisko klīrensu kuņģa-zarnu trakta gļotādā un/vai tā saukto pirmā loka metabolismu aknās.

Izkliede

Atorvastatīna vidējais izkliedes tilpums ir aptuveni 38 litri. Ar plazmas olbaltumvielām saistās ≥98% atorvastatīna.

Biotransformācija

Atorvastatīns citohroma P450 3A4 ietekmē metabolizējas par orto- un parahidroksilētajiem metabolītiem un dažādiem beta oksidācijas produktiem. Šie savienojumi pēc tam metabolizējas glikuronizācijas veidā. In vitro ortohidroksilēto un parahidroksilēto metabolītu HMG-CoA reduktāzi inhibējošā iedarbība ir tāda pati kā atorvastatīnam. Aptuveni 70% no HMG-CoA reduktāzi inhibējošās iedarbības nosaka aktīvie metabolīti.

Eliminācija

Atorvastatīns pārsvarā izdalās ar žulti pēc metabolisma aknās un/vai ārpus tām. Neraugoties uz to, nenotiek ievērojama atorvastatīna enterohepātiskā recirkulācija. Cilvēka organismā atorvastatīna vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas ir aptuveni 14 stundas. Pateicoties aktīvo metabolītu klātbūtnei, HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pusperiods ir aptuveni 20-30 stundas.

Atorvastatīns ir aknu transportvielu, organiskos anjonus transportējošā polipeptīda 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportvielas, substrāts. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Atorvastatīns ir identificēts arī kā vairāku zāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un izdalīšanos ar žulti.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā veseliem gados vecākiem indivīdiem ir augstāka nekā jauniem cilvēkiem, bet asins lipīdus reducējošā darbība abās grupās ir līdzīga.

Pediatriskā populācija

8 nedēļu atklātā pētījumā 6-17 gadus veci pediatriskie pacienti Tannera 1. stadijā (N=15) un Tannera 2. stadijā (N=24) ar pārmantotu hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un sākotnējā stāvokļa ZBL holesterīnu ≥4 mmol/l tika ārstēti ar 5 mg vai 10 mg košļājamām tabletēm vai 10 mg vai 20 mg apvalkotām tabletēm. Ķermeņa masa bija vienīgais nozīmīgais atorvastatīna populācijas farmakokinētikas izmaiņu veids. Novērotais atorvastatīna perorālais klīrenss ir līdzīgs kā pieaugušajiem, nosakot alometriski pēc ķermeņa masas. Tika novērota konsekventa ZBL holesterīna un kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās pēc atorvastatīna un o-hidroksiatorvastatīna iedarbības.

Dzimums

Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija sievietēm atšķiras no vīriešiem novērotās (maksimālā koncentrācija plazmā ir aptuveni par 20 % augstāka un AUC ir par 10 % mazāks). Šīs atšķirības nav klīniski nozīmīgas un nav saistītas ar klīniski nozīmīgām atšķirībām ietekmē uz lipīdiem vīriešiem un sievietēm.

Nieru darbības traucējumi

Nieru slimība neietekmē atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrāciju plazmā vai tā iedarbību uz lipīdiem.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar alkohola izraisītu hronisku aknu slimību (Childs-Pugh B) atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir ievērojami paaugstināta (Cmax un AUC ir attiecīgi 16 un 11 reižu lielāks).

SLOC1B1 polimorfisms

Atorvastatīna, tāpat kā visu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru pārveidošanās aknās ir saistīta ar OATP1B1 transportsistēmu. Pacientiem ar SLOC1B1 polimorfismu ir paaugstināts atorvastatīna iedarbības risks, kas savukārt paaugstina rabdomialīzes risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Gēnu polimorfisms, kas kodē OARP1B1 (SLCO1B1 c.521CC), ir saistīts ar 2,4 reizes lielāku atorvastatīna iedarbību (AUC), salīdzinot ar indivīdiem bez šī genotipa varianta (c.521TT). Šiem pacientiem ir iespējama ģenētiski izraisīta atorvastatīna pārveidošanās aknās. Iespējamās iedarbības sekas nav zināmas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Atorvastatīnam neizpaudās ne mutagēns, ne klastogēns potenciāls 4 in vitro pārbaudēs gan ar, gan bez metaboliskas aktivācijas un 1 in vivo pārbaudē. Atorvastatīns nebija kancerogēns žurkām, bet lielas devas pelēm (pārsniedzot 6-11 reizes pēc AUC0-24h augstāko ieteicamo devu cilvēkam) izraisīja hepatocelulāras adenomas tēviņiem un hepatocelulāras karcinomas mātītēm. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt embrija vai augļa attīstību. Žurkām, trušiem un suņiem atorvastatīns neietekmēja auglību un nebija teratogēns. Žurkām un trušiem, lietojot mātītēm toksiskas devas, novēroja toksisku ietekmi arī uz augli. Žurku pēcnācēju attīstība bija aizkavēta un pēcdzemdību izdzīvošana samazināta, mātītēm lietojot lielas atorvastatīna devas. Pētījumos ar žurkām pierādījusies spēja šķērsot placentāro barjeru. Žurkām atorvastatīna koncentrācija plazmā ir līdzīga tā koncentrācijai pienā. Nav zināms, vai atorvastatīns vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Bezūdens nātrija karbonāts

Maltoze

Kroskarmelozes nātrijs

Magnija stearāts

Apvalks

Hipromeloze (E464)

Hidroksipropilceluloze

Trietilcitrāts (E1505)

Polisorbāts 80

Titāna dioksīds (E171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija-alumīnija blisteri kartona kastītē.

Atorvastatin Teva ir pieejams iepakojumos pa 7, 10, 14, 15, 28, 30, 50, 50x1, 56, 60, 84, 90, 98, 100 vai 200 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva Pharma B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

10 mg apvalkotās tabletes: 14-0004

20 mg apvalkotās tabletes: 14-0005

40 mg apvalkotās tabletes: 14-0006

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014. gada 20. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018. gada 26. jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

SASKAŅOTS ZVA 23-05-2019

PAGE 1

Atorvastatin Teva variācijas