Amoksiklav

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Amoksiklav 400 mg/57 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērierīce) satur 400 mg amoksicilīna (Amoxicillinum) (amoksicilīna trihidrāta veidā) un 57 mg klavulānskābes (Acidum clavulanicum) (klavulānskābes kālija sāls veidā). Attiecība 7:1.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai (balts vai dzeltenīgi balts kristālisks pulveris)

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Amoksiklav lietošana indicēta šādu infekcijas slimību ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem (skatīt 4.2., 4.4. un 5.1. apakšpunktu):

akūts bakteriāls sinusīts (ja diagnoze noteikta adekvāti);

akūts vidusauss iekaisums;

akūts hroniska bronhīta paasinājums (ja diagnoze noteikta adekvāti);

sadzīves pneimonija;

cistīts;

pielonefrīts;

ādas un mīksto audu infekcija, īpaši celulīts, dzīvnieku kodumi, smags zoba abscess ar progresējošu celulītu;

kaulu un locītavu infekcijas slimības, īpaši osteomielīts.

Noteikti jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par racionālu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Devas visā zāļu aprakstā izteiktas ar amoksicilīna/klavulānskābes daudzumu, izņemot gadījumus, kad devas ir norādītas kā atsevišķo sastāvdaļu daudzums.

Izvēloties Amoksiklav devu noteiktas infekcijas slimības ārstēšanai, noteikti jāievēro šādi faktori:

paredzamie patogēni un to iespējamā jutība pret antibakteriālajiem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu);

infekcijas smaguma pakāpe un lokalizācija;

pacienta vecums, ķermeņa masa un nieru darbība, kā norādīts tālāk.

Pēc vajadzības jāapsver citu Amoksiklav kombinēto līdzekļu (piemēram, ar lielāku amoksicilīna devu un/vai atšķirīgu amoksicilīna un klavulānskābes daudzuma attiecību) lietošana (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pieaugušajiem un bērniem, kuru ķermeņa masa ir ≥ 40 kg, šī Amoksiklav zāļu forma nodrošina 1750 mg/250 mg lielu kopējo amoksicilīna/klavulānskābes dienas devu, lietojot divreiz dienā, vai 2625 mg/375 mg lielu kopējo amoksicilīna/klavulānskābes dienas devu, lietojot trīs reizes dienā atbilstoši tālāk sniegtajiem norādījumiem.

Bērniem ar ķermeņa masu < 40 kg šis Amoksiklav līdzeklis, lietojot to, kā norādīts tālāk, nodrošina maksimālo dienas devu 1000 - 2800 mg amoksicilīna/143 - 400 mg klavulānskābes. Ja nepieciešama lielāka amoksicilīna dienas deva, ieteicams izvēlēties atbilstošu Amoksiklav līdzekli, lai izvairītos no nevajadzīgi lielas klavulānskābes dienas devas lietošanas (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Terapijas ilgums ir atkarīgs no pacienta atbildes reakcijas. Dažu infekcijas slimību (piemēram, osteomielīta) gadījumā nepieciešama ilgāka ārstēšana. Ārstēšanas ilgums, to atkārtoti nepārskatot, nedrīkst pārsniegt 14 dienas (informāciju par ilgstošu lietošanu skatīt 4.4. apakšpunktā).

Bērni ar ķermeņa masu < 40 kg

Ārstējot bērnus, var izmantot amoksicilīna/klavulānskābes suspensiju, tabletes vai bērniem domātās paciņas.

Ieteicamās devas:

pa 25 mg/3,6 mg līdz 45 mg/6,4 mg/kg ķermeņa masas dienā divās dalītās devās.

Dažu infekciju (piemēram, vidusauss iekaisuma, sinusīta un dziļo elpceļu infekciju) gadījumā var apsvērt līdz 70 mg/10 mg/kg ķermeņa masas lielu dienas devu lietošanu divās dalītās devās.

Nav pieejami klīniskie dati par Amoksiklav 7:1 zāļu formu lietošanu bērniem līdz 2 gadu vecumam, dienas devai pārsniedzot 45 mg/6,4 mg/kg ķermeņa masas.

Nav klīnisko datu par pacientiem līdz 2 mēnešu vecumam. Tādēļ šīs grupas pacientiem ieteikt devas nav iespējams.

Pieaugušie un bērni ar ķermeņa masu ≥ 40 kg

Pieaugušajiem un bērniem ar ķermeņa masu 40 kg un vairāk šī suspensija parasti nav ieteicama. Ja to lieto, ieteicamajām devām jābūt šādām:

standarta deva: pa 875 mg/125 mg divas reizes dienā (visu indikāciju gadījumā);

lielāka deva (īpaši tādu infekciju kā vidusauss iekaisuma, sinusīta, dziļo elpceļu un urīnceļu infekciju gadījumā): pa 875 mg/125 mg trīs reizes dienā.

Gados vecāki pacienti

Devas pielāgošana netiek uzskatīta par nepieciešamu.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss (CrCl) pārsniedz 30 ml/min, devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min (0,5 ml/s) šīs zāles (amoksicilīns un klavulānskābe attiecībā 7:1) nav ieteicamas, jo nav pieejami ieteikumi par devu pielāgošanu.

Aknu darbības traucējumi

Deva jānosaka, ievērojot piesardzību, un ar regulāru starplaiku jākontrolē aknu darbība (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Amoksiklav paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Lietot ēdienreizes sākumā, lai mazinātu iespējamu nepanesību kuņģa un zarnu traktā.

Terapiju var sākt parenterāli atbilstoši intravenozi lietojamās zāļu formas aprakstam un turpināt ar iekšķīgi lietojamu zāļu formu.

Sakratot uzirdina pulveri, kā norādīts pievieno ūdeni, apgriež pudeli otrādi un sakrata. Suspensija pirms katras lietošanas reizes rūpīgi jāsakrata. Iekšķīgi lietojamās suspensijas pagatavošanas instrukciju (atšķaidīšanas instrukciju) skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, jebkuru penicilīna grupas līdzekli vai jebkuru no palīgvielām.

Smaga tūlītēja tipa paaugstinātas jutības reakcija (piemēram, anafilakse) pret citu bēta laktāma grupas līdzekli (piemēram, cefalosporīnu, karbapenēmu vai monobaktāmu) anamnēzē.

Amoksicilīna/klavulānskābes izraisīta dzelte/aknu darbības traucējumi anamnēzē (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms amoksicilīna/klavulānskābes terapijas sākšanas pacients rūpīgi jāiztaujā par paaugstinātas jutības reakcijām pret pencilīniem, cefalosporīniem vai citiem bēta laktāma grupas līdzekļiem (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri saņem penicilīna terapiju, ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām (tai skaitā anafilaktoīdām un smagām ādas nevēlamām blakusparādībām). Lielāka šo reakciju rašanās iespēja ir pacientiem ar paaugstinātu jutību pret penicilīna grupas līdzekli anamnēzē, kā arī atopiskiem slimniekiem. Ja rodas alerģiska reakcija, amoksicilīna/klavulānskābes terapija ir jāpārtrauc un jāsāk piemērota alternatīva terapija.

Ja pierādīts, ka infekciju izraisa pret amoksicilīnu jutīgs mikroorganisms(i), jāapsver amoksicilīna/klavulānskābes aizstāšana ar amoksicilīnu atbilstoši oficiālajām vadlīnijām.

Šī Amoksiklav līdzekļa lietošana nav piemērota, ja ir liels risks, ka paredzamajiem patogēniem ir tāda rezistence pret bēta laktāma grupas līdzekļiem, kuru nepastarpina pret klavuklānskābi jutīgas bēta laktamāzes. Šo līdzekli nedrīkst lietot pret penicilīnu rezistentas S. pneumoniae infekcijas terapijā.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kā arī personām, kuras lieto lielas devas, var rasties krampji (skatīt 4.8. apakšpunktu).

No amoksicilīna/klavulānskābes lietošanas jāizvairās, ja iespējama infekciozā mononukleoze, jo ar šo slimību pēc amoksicilīna lietošanas tikusi saistīta masalām līdzīgu izsitumu rašanās.

Alopurinola lietošana vienlaikus ar amoksicilīna terapiju var palielināt alerģisku ādas reakciju iespēju.

Ilgstoša lietošana dažkārt var izraisīt nejutīgu mikroorganismu pārmērīgu savairošanos.

Terapijas sākumā radusies febrila ģeneralizēta eritēma, kas saistīta ar pustulu veidošanos, var būt akūtas ģeneralizētas eksantematozas pustulozes (AĢEP) simptoms (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šādas reakcijas gadījumā Amoksiklav lietošana jāpārtrauc un turpmāka amoksicilīna lietošana pacientam ir kontrindicēta.

Amoksicilīns/klavulānskābe piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu darbības traucējumu izpausmēm (skatīt 4.2., 4.3. un 4.8. apakšpunktus).

Par aknu komplikāciju rašanos ziņots galvenokārt vīriešiem un gados vecākiem pacientiem, un tās var būt saistītas ar ilgstošu lietošanu. Par šādām komplikācijām ļoti reti ziņots bērniem. Visās pacientu grupās komplikāciju izpausmes un simptomi parasti rodas terapijas laikā vai īsi pēc tās pabeigšanas, taču dažos gadījumos tie rodas tikai vairākas nedēļas pēc terapijas pabeigšanas. Parasti tās ir atgriezeniskas. Aknu komplikācijas var būt smagas un ārkārtīgi retos gadījumos ziņots par nāves gadījumiem. Gandrīz visi šādi gadījumi bijuši pacientiem ar nopietnām pamatslimībām vai pacientiem, kuri vienlaikus lietojuši zāles ar nevēlamas iedarbības iespēju uz aknām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, tai skaitā amoksicilīna, lietošanas gadījumā saņemti ziņojumi par ar antibiotiku lietošanu saistīto kolītu, un tā smaguma pakāpe var būt no vieglas līdz dzīvībai bīstamai (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tādēļ ir svarīgi šādas diagnozes iespēju apsvērt pacientiem, kuriem caureja radusies jebkādu antibiotisko līdzekļu lietošanas laikā vai pēc tās. Ja radies ar antibiotiku lietošanu saistītais kolīts, Amoksiklav lietošana nekavējoties jāpārtrauc, jākonsultējas ar ārstu un jāuzsāk piemērota terapija. Šādā gadījumā peristaltiku mazinošu līdzekļu lietošana ir kontrindicēta.

Ilgstošas lietošanas laikā ieteicams periodiski novērtēt orgānu sistēmu funkcijas, tai skaitā nieru, aknu un asinsrades sistēmas darbību.

Retos gadījumos pacientiem, kas lieto amoksicilīnu/klavulānskābi, ziņots par protrombīna laika pagarināšanos. Ja vienlaikus tiek lietoti antikoagulanti, jāveic piemērota kontrole. Lai saglabātu vēlamo asinsreci nomācošās darbības līmeni, var būt nepieciešama perorālo antikoagulantu devas pielāgošana (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktus).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva jāpielāgo atkarībā no traucējumu pakāpes (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem samazināts izvadītā urīna daudzums, ļoti reti, galvenokārt parenterālas terapijas gadījumā, novērota kristalūrija. Lielu amoksicilīna devu lietošanas laikā ieteicams saglabāt adekvātu šķidruma patēriņu un urīna izvadi, lai mazinātu amoksicilīna kristalūrijas iespēju. Pacientiem, kuriem ievietots urīna katetrs, jānodrošina regulāra tā caurlaidības pārbaude (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Amoksicilīna terapijas laikā, nosakot glikozi urīnā, jāizmanto enzimātiskas glikozes oksidāzes metodes, jo, lietojot ne-enzimātiskas metodes, var rasties viltus pozitīvs rezultāts.

Amoksiklav esošā klavulānskābe var izraisīt nespecifisku IgG un albumīna piesaistīšanos pie eritrocītu membrānām, tā ierosinot viltus pozitīvu rezultātu Kūmsa testā.

Ziņots, ka amoksicilīna/klavulānskābes terapiju saņēmušiem pacientiem, izmantojot Bio-Rad Laboratories Platelia Aspergillus EIA testu, šai izmeklējumā bijis pozitīvs rezultāts, lai arī vēlāk konstatēts, ka Aspergillus infekcijas nav. Ziņots par ne-Aspergillus polisaharīdu un polifuranožu krusteniskām reakcijām ar Bio-Rad Laboratories Platelia Aspergillus EIA testu. Tādēļ pozitīvs izmeklējuma rezultāts pacientiem, kuri lieto amoksicilīnu/klavulānskābi, jāinterpretē piesardzīgi un jāapstiprina, izmantojot citu diagnozes noteikšanas metodi.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Perorālie antikoagulanti

Praksē perorālie antikoagulanti un penicilīna grupas antibiotikas ir plaši lietotas un nav saņemti ziņojumi par mijiedarbību. Taču literatūrā atrodami gadījumu apraksti par palielinātu starptautisko normalizēto attiecību pacientiem, kuri acenokumarolu vai varfarīnu lietojuši vienlaikus ar amoksicilīna terapijas kursu. Ja nepieciešama šo līdzekļu lietošana vienlaikus, sākot vai pārtraucot amoksicilīna lietošanu, rūpīgi jākontrolē protrombīna laiks vai starptautiskā normalizētā attiecība. Bez tam var būt nepieciešama perorālo antikoagulantu devas pielāgošana (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktus).

Metotreksāts

Penicilīna grupas līdzekļi var mazināt metotreksāta izvadīšanu, palielinot toksicitātes pastiprināšanās iespēju.

Probenecīds

Lietošana vienlaikus ar probenecīdu nav ieteicama. Probenecīds mazina amoksicilīna sekrēciju nieru kanāliņos. Lietošana vienlaikus ar probenecīdu var paaugstināt un ilgāk saglabāt amoksicilīna, bet ne klavulānskābes līmeni asinīs.

Mikofenolāta mofetils

Ir saņemti ziņojumi, ka mikofenolāta mofetila lietotājiem pēc iekšķīgas amoksicilīna un klavulānskābes kombinācijas lietošanas sākšanas aktīvā metabolīta mikofenolskābes (MFS) koncentrācija pirms nākamās devas lietošanas samazinājusies par aptuveni 50%. Šāda MFS līmeņa izmaiņa pirms nākamās devas lietošanas, iespējams, neatspoguļo kopējās MFS iedarbības izmaiņas pareizi. Tādēļ tad, ja nav klīnisku pierādījumu par transplantāta disfunkciju, mikofenolāta mofetila devas maiņa parasti nav nepieciešama. Taču kombinācijas lietošanas laikā un neilgi pēc antibiotiku terapijas pārtraukšanas pacientam nepieciešama rūpīga klīniskā novērošana.

4.6. Fertilitāte,grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumi ar dzīvniekiem tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību neuzrāda (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ierobežota informācija par amoksicilīna/klavulānskābes lietošanu grūtniecības laikā neliecina par palielinātu iedzimtu defektu risku cilvēkiem. Vienā pētījumā, kurā piedalījās sievietes ar priekšlaicīgu, nenobrieduša augļa apvalku plīsumu, tika ziņots, ka profilaktiska terapija ar amoksicilīnu/klavulānskābi var būt saistīta ar palielinātu nekrotizējošā enterokolīta risku jaundzimušajiem. No līdzekļa lietošanas grūtniecības laikā jāizvairās, ja vien ārsts to neuzskata par absolūti nepieciešamu.

Barošana ar krūti

Abas aktīvās vielas tiek izvadītas ar mātes pienu (nav informācijas par klavulānskābes ietekmi uz zīdaini). Tāpēc ar krūti barotam zīdainim iespējama caureja un gļotādu sēnīšinfekcija, un iespējams, ka barošana ar krūti ir jāpārtrauc. Jāņem vērā, ka iespējama sensibilizācija.

Amoksicilīnu/klavulānskābi barošanas laikā ar krūti drīkst lietot tikai tad, ja atbildīgais ārsts ir novērtējis ieguvumu/risku.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Taču var rasties nevēlamas blakusparādības (piemēram, alerģiskas reakcijas, reibonis, krampji), kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības ir caureja, slikta dūša un vemšana.

Klīniskos pētījumos novērotās un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņotās blakusparādības, kas sagrupētas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai, norādītas tālāk.

Nevēlamās blakusparādības pēc to rašanās biežuma iedala šādās grupās:

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Ādas un gļotādu kandidoze

Nav zināmi

Nejutīgu mikroorganismu pārmērīga savairošanās

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Atgriezeniska leikopēnija (arī neitropēnija)

Trombocitopēnija

Nav zināmi

Atgriezeniska agranulocitoze

Hemolītiskā anēmija

Asinsteces laika un protrombīna laika pagarināšanās¹

Imūnās sistēmas traucējumi ²

Nav zināmi

Angioneirotiskā tūska

Anafilakse

Seruma slimībai līdzīgais sindroms

Hipersensitivitātes vaskulīts

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

Reibonis

Galvassāpes

Nav zināmi

Atgriezeniska hiperaktivitāte

Krampji ³

Aseptisks meningīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Slikta dūša ⁴

Vemšana

Caureja

Retāk

Gremošanas traucējumi

Nav zināmi

Ar antibiotiku lietošanu saistītais kolīts ⁵

Melna mēle, kas izskatās mataina

Zobu krāsas maiņa. Ļoti retos gadījumos bērniem aprakstīta virspusēja zobu krāsas maiņa. Rūpīga mutes higiēna var palīdzēt nepieļaut zobu krāsas maiņu, jo no to parasti var novērst, tīrot zobus.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

ASAT un/vai ALAT līmeņa paaugstināšanās ⁶

Nav zināmi

Hepatīts, holestatiska dzelte⁷

Ādas un zemādas audu bojājumi ⁸

Retāk

Izsitumi uz ādas

Nieze

Nātrene

Reti

Erythema multiforme

Nav zināmi

Stīvensa-Džonsona sindroms

Toksiskā epidermālā nekrolīze

Bulozs eksfoliatīvais dermatīts

Akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP)⁹

Zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Intersticiāls nefrīts

Kristalūrija¹⁰

¹ Skatīt 4.4 un 4.5 apakšpunktu

² Skatīt 4.4 apakšpunktu

³ Skatīt 4.4 apakšpunktu

⁴ Slikta dūša bieži ir saistīta ar lielākām iekšķīgi lietotām devām. Ja rodas reakcijas kuņģa un zarnu traktā, tās var mazināt, Amoksiklav lietojot ēdienreizes sākumā.

⁵ Tai skaitā pseidomembranozais kolīts un hemorāģiskais kolīts, skatīt 4.4. apakšpunktu

⁶ Pacientiem, kas ārstēti ar bēta laktāma grupas antibiotiskajiem līdzekļiem, novērota mērena līmeņa paaugstināšanās, taču šī atklājuma nozīme nav zināma.

⁷Šādas blakusparādības novērotas citu penicilīnu un cefalosporīnu lietošanas gadījumā, skatīt 4.4. apakšpunktu

⁸ Ja rodas jebkāda veida paaugstinātas jutības dermatīta reakcija, terapija jāpārtrauc (skatīt 4.4. apakšpunktu).

⁹ Skatīt 4.4 apakšpunktu

¹⁰ Skatīt 4.9 apakšpunktu

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas simptomi un izpausmes

Var būt vērojami kuņģa un zarnu trakta simptomi un šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumi. Novērota amoksicilīna kristalūrija, kas dažos gadījumos izraisījusi nieru mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kā arī slimniekiem, kas lieto lielas devas, var rasties krampji.

Saņemti ziņojumi, ka amoksicilīns var izgulsnēties urīnpūšļa katetros, galvenokārt pēc lielu devu ievadīšanas intravenozi. Tādēļ regulāri jāpārbauda katetru caurlaidība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Intoksikācijas ārstēšana

Kuņģa un zarnu trakta simptomus var ārstēt simptomātiski, īpašu uzmanību pievēršot ūdens un elektrolītu līdzsvaram.

Amoksicilīnu/klavulānskābi no asinsrites var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: bēta laktāma grupas antibakteriālie līdzekļi. Penicilīna grupas antibiotisko līdzekļu kombinācijas ar bēta laktamāzes inhibitoriem.

ATĶ kods: J01CR02

Darbības mehānisms

Amoksicilīns ir pussintētisks penicilīns (bēta laktāma grupas antibiotisks līdzeklis), kas inhibē vienu vai vairākus enzīmus (tos bieži sauc par penicilīnu piesaistošajiem proteīniem, PPP) baktēriju peptidoglikāna biosintēzes reakciju ķēdē; peptidoglikāns ir neatņemama baktēriju šūnas sienas sastāvdaļa. Peptidoglikāna sintēzes nomākšana samazina šūnas sienas izturību, un tam parasti seko šūnas lizēšanās un bojāeja.

Amoksicilīns ir jutīgs pret rezistento baktēriju izdalītajām bēta-laktamāzēm, tādēļ amoksicilīna aktivitātes spektrā nav šos enzīmus veidojošie mikroorganismi.

Klavulānskābe ir bēta laktāms, kas pēc uzbūves līdzinās penicilīniem. Tā inaktivē dažu veidu bēta laktamāzes enzīmus, novēršot amoksicilīna inaktivēšanu. Klavulānskābei vienai pašai nav klīniski noderīgas antibakteriālas iedarbības.

FK/FD saistība

Par galveno amoksicilīna efektivitāti noteicošo faktoru uzskata laiku, kādu koncentrācija pārsniedz minimālo inhibējošo koncentrāciju (T>MIC).

Rezistences mehānismi

Divi galvenie mehānismi, kas nodrošina rezistenci pret amoksicilīnu/klavulānskābi, ir šādi:

inaktivēšana ar tām baktēriju bēta laktamāzēm, kuras neinhibē klavulānskābe, tai skaitā B, C un D klases bēta laktamāzēm;

PPP pārmaiņas, kuru rezultātā mazinās antibakteriālā līdzekļa afinitāte pret tā iedarbības mērķi.

Baktēriju necaurlaidība vai izplūdes sūkņu mehānismi var izraisīt vai veicināt baktēriju, sevišķi gramnegatīvo baktēriju, rezistenci.

Robežkoncentrācijas

MIC robežkoncentrācijas amoksicilīnam/klavulānskābei noteikusi Eiropas Pretmikrobu līdzekļu jutības noteikšanas komiteja (the European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing – EUCAST)

Mikroorganisms

Jutības robežkoncentrācijas (μg/ml)

Jutīgie mikroorganismi

Vidēja jutība

Rezistence

Haemophilus influenzae¹

≤ 1

-

> 1

Moraxella catarrhalis¹

≤ 1

-

> 1

Staphylococcus aureus ²

≤ 2

-

> 2

Koagulāzes negatīvie stafilokoki ²

≤ 0,25

> 0,25

Enterococcus¹

≤ 4

8

> 8

Streptococcus A, B, C, G⁵

≤ 0,25

-

> 0,25

Streptococcus pneumoniae³

≤ 0,5

1-2

> 2

Enterobaktērijas ^1,4

-

-

> 8

Gramnegatīvie anaerobie mikroorganismi¹

≤ 4

8

> 8

Grampozitīvie anaerobie mikroorganismi¹

≤ 4

8

> 8

Ar sugām nesaistītās robežkoncentrācijas¹

≤ 2

4-8

> 8

1 Norādītās vērtības atbilst amoksicilīna koncentrācijai. Jutības pārbaudēs klavulānskābes koncentrācija ir nemainīga – 2 mg/l.

2 Norādītās vērtības atbilst oksacilīna koncentrācijai.

3 Robežkoncentrāciju vērtības tabulā ir balstītas uz ampicilīna robežkoncentrācijām.

4 Rezistences robežkoncentrācija R>8 mg/l nodrošina, ka visi izolētie mikroorganismi, kuriem ir rezistences mehānismi, tiek uzskatīti par rezistentiem.

5 Robežkoncentrāciju vērtības tabulā ir balstītas uz benzilpenicilīna robežkoncentrācijām.

Rezistences izplatība noteiktiem mikroorganismiem dažādās ģeogrāfiskās vietās un dažādā laikā var atšķirties, tādēļ vēlama vietējā informācija par rezistenci, sevišķi smagu infekcijas slimību gadījumā. Pēc vajadzības jākonsultējas ar ekspertiem, ja rezistences vietējā izplatība ir tik liela, ka līdzekļa lietderība vismaz dažu veidu infekcijas slimību gadījumā ir apšaubāma.

Parasti jutīgi mikroorganismi

Aerobie grampozitīvie mikroorganismi

Enterococcus faecalis

Gardnerella vaginalis

Staphylococcus aureus (meticilīnjutīgs) ^a

Streptococcus agalactiae

Streptococcus pneumoniae1

Streptococcus pyogenes un citi bēta hemolītiskie streptokoki

Streptococcus viridans grupa

Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi

Capnocytophaga sugas

Eikenella corrodens

Haemophilus influenzae²

Moraxella catarrhalis

Pasteurella multocida

Anaerobie mikroorganismi

Bacteroides fragilis

Fusobacterium nucleatum

Prevotella sugas

Mikroorganismi, kuru gadījumā problēmas var radīt iegūta rezistence

Aerobie grampozitīvie mikroorganismi

Enterococcus faecium ^b

Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi

Escherichia coli

Klebsiella oxytoca

Klebsiella pneumoniae

Proteus mirabilis

Proteus vulgaris

Dabiski rezistentie mikroorganismi

Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi

Acinetobacter suga

Citrobacter freundii

Enterobacter suga

Legionella pneumophila

Morganella morganii

Providencia sugas

Pseudomonas suga

Serratia suga

Stenotrophomonas maltophilia

Citi mikroorganismi

Chlamydophila pneumoniae

Chlamydophila psittaci

Coxiella burnetti

Mycoplasma pneumoniae

^a Ja nav iegūtu rezistences mehānismu, šie organismi dabiski ir vidēji jutīgi.

^b Visi meticilīnrezistentie stafilokoki ir rezistenti pret amoksicilīnu/klavulānskābi.

1 Pret penicilīnu rezistenta Streptococcus pneumoniae infekciju nedrīkst ārstēt ar šo amoksicilīna/klavulānskābes līdzekli (skatīt 4.4. apakšpunktus).

2 Ziņots, ka dažās ES valstīs šādu mikroorganismu celmu ar samazinātu jutību sastopamība pārsniedz 10%.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Amoksicilīns un klavulānskābe ūdens šķīdumā fizioloģiska pH apstākļos disociē pilnīgi. Abas aktīvās vielas pēc iekšķīgas lietošanas ātri un labi uzsūcas. Amoksicilīna/klavulānskābes uzsūkšanās uzlabojas, ja līdzekli lieto ēdienreizes sākumā. Pēc iekšķīgas lietošanas amoksicilīna un klavulānskābes biopieejamība ir aptuveni 70%. Abu savienojumu koncentrācijas līknes plazmā ir līdzīgas, un abos gadījumos laiks līdz maksimālajai koncentrācijai plazmā (Tmax) ir aptuveni viena stunda.

Tālāk norādīti rezultāti, kas iegūti farmakokinētiskā pētījumā, kurā veselu brīvprātīgo grupa amoksicilīnu/klavulānskābi lietoja tukšā dūšā (pa 875 mg/125 mg tabletei divas reizes dienā).

Farmakokinētikas raksturlielumu vidējā vērtība (± SN)

Lietotā(s) aktīvā(s)

viela(s)

Deva

Cmax

Tmax *

AUC (0-24h)

T 1/2

(mg)

(μg/ml)

(h)

((μg.h/ml)

(h)

Amoksicilīns

AMX/CA

875 mg/125 mg

875

11.64

±2.78

1.50 (1.0-2.5)

53.52

±12.31

1.19

± 0.21

Klavulānskābe

AMX/CA

875 mg/125 mg

125

2.18

±0.99

1.25 (1.0-2.0)

10.16

±3.04

0.96

±0.12

AMX – amoksicilīns, CA – klavulānskābe

* Vidējā vērtība (intervāls)

Amoksicilīna un klavulānskābes koncentrācija serumā, kas tiek sasniegta pēc amoksicilīna/klavulānskābes lietošanas, ir līdzīga koncentrācijai, kāda tiek sasniegta pēc amoksicilīna vai klavulānskābes atsevišķu līdzvērtīgu devu iekšķīgas lietošanas.

Izkliede

Aptuveni 25% visas plazmā esošās klavulānskābes un 18% visa plazmā esošā amoksicilīna ir piesaistījušies pie proteīniem. Šķietamais izkliedes tilpums ir aptuveni 0,3‑0,4 l/kg amoksicilīnam un aptuveni 0,2 l/kg klavulānskābei.

Pēc intravenozas ievadīšanas gan amoksicilīns, gan klavulānskābe konstatēta žultspūslī, vēdera audos, ādā, taukos, muskuļaudos, sinoviālajā un peritoneālajā šķidrumā, žultī un strutās. Amoksicilīns cerebrospinālajā šķidrumā neizkliedējas adekvāti.

Pētījumos ar dzīvniekiem nav gūti pierādījumi par aktīvo vielu atvasinājumu nozīmīgu aizturi audos. Amoksicilīnu, tāpat kā vairumu penicilīnu, var noteikt mātes pienā. Arī klavulānskābi nelielā daudzumā var noteikt mātes pienā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Pierādīts, ka gan amoksicilīns, gan klavulānskābe šķērso placentas barjeru (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Biotransformācija

Amoksicilīns daļēji tiek izvadīts ar urīnu neaktīvas penicilīnskābes formā un daudzumā, kas atbilst līdz 10 ‑ 25% sākotnējās devas. Klavulānskābe cilvēka organismā tiek plaši metabolizēta un izvadīta ar urīnu un fēcēm, kā arī oglekļa dioksīda formā ar izelpoto gaisu.

Eliminācija

Amoksicilīna galvenais izvadīšanas ceļš ir caur nierēm, savukārt klavulānskābe tiek izvadīta gan ar renāla, gan nerenāla mehānisma palīdzību.

Amoksicilīna/klavulānskābes vidējais eliminācijas pusperiods veseliem cilvēkiem ir aptuveni viena stunda, bet vidējais kopējais klīrenss – aptuveni 25 l/h. Aptuveni 60 ‑ 70% amoksicilīna un aptuveni 40‑65% klavulānskābes nemainītā formā tiek izvadīti ar urīnu pirmo 6 h laikā pēc vienas amoksicilīna/klavulānskābes 250 mg/125 mg vai 500 mg/125 mg tabletes lietošanas. Dažādos pētījumos atklāts, ka 24 stundu laikā amoksicilīna izvadīšana ar urīnu ir 50 ‑ 85%, bet klavulānskābes izvadīšana ar urīnu – 27 ‑ 60%. Klavulānskābes gadījumā lielākais zāļu daudzums tiek izvadīts pirmo 2 stundu laikā pēc ievadīšanas.

Lietošana vienlaikus ar probenecīdu aizkavē amoksicilīna izvadīšanu, bet neaizkavē klavulānskābes izvadīšanu caur nierēm (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vecums

Bērniem no aptuveni 3 mēnešu līdz 2 gadu vecumam amoksicilīna eliminācijas pusperiods ir līdzīgs tā eliminācijas pusperiodam vecākiem bērniem un pieaugušajiem. Ļoti maziem bērniem (tai skaitā priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem) pirmajā dzīves nedēļā zāļu ievadīšanas starplaiks nedrīkst pārsniegt lietošanu divas reizes dienā, jo nav nobriedis renālās eliminācijas ceļš. Tā kā gados vecākiem pacientiem ir lielāka vājākas nieru darbības iespēja, viņiem, izvēloties devu, jāievēro piesardzība un var būt noderīga nieru darbības kontrole.

Dzimums

Pēc iekšķīgas amoksicilīna/klavulānskābes lietošanas veseliem vīriešiem un sievietēm dzimumam nebija nozīmīgas ietekmes uz amoksicilīna un klavulānskābes farmakokinētiku.

Nieru darbības traucējumi

Kopējais amoksicilīna/klavulānskābes klīrenss serumā samazinās proporcionāli nieru darbības traucējumu pakāpei. Zāļu klīrensa mazināšanās amoksicilīnam ir izteiktāka nekā klavulānskābei, jo caur nierēm tiek izvadīta lielāka daļa amoksicilīna. Tādēļ nieru darbības traucējumu gadījumā lietotām devām jānovērš nevēlama amoksicilīna uzkrāšanās, saglabājot adekvātu klavulānskābes līmeni (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem deva jāizvēlas piesardzīgi un ar regulāru starplaiku jākontrolē aknu darbība.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar suņiem atklāts, ka amoksicilīns/klavulānskābe izraisa kuņģa kairinājumu un vemšanu, kā arī mēles krāsas pārmaiņas.

Ar amoksicilīna/klavulānskābes līdzekli vai tā sastāvdaļām nav veikti kancerogenitātes pētījumi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Bezūdens citronskābe, nātrija citrāts, mikrokristāliska celuloze, karmelozes nātrija sāls, ksantāna želeja, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, ķiršu aromātviela, citronu aromātviela, saharīna nātrija sāls, mannīts.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Sargāt no mitruma.

Pagatavoto suspensiju uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C) un izlietot 7 dienu laikā.

Pēc lietošanas nekavējoties pudeli cieši aizvērt.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Amoksiklav suspensija ir pieejama lietās dzintara krāsas III hidrolītiskās grupas stikla pudelēs ar uzskrūvējamu polimēra materiāla korķi. Pudelēs ir pulveris 35 ml vai 70 ml perorālas suspensijas pagatavošanai. Kārbiņai ir pievienota mērierīce.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu

Sagatavošana

400 mg/57 mg/5 ml iekšķīgi lietojama suspensija, 35 ml: sakratiet pudeli, lai pulveris kļūtu

irdens, piepildiet pudeli ar ūdeni mazliet zem atzīmes un labi sakratiet. Pievienojiet vēl

nedaudz ūdens (līdz atzīmei), un atkal kārtīgi sakratiet. Labi sakratiet pirms katras lietošanas.

400 mg/57 mg/5 ml iekšķīgi lietojama suspensija, 70 ml: sakratiet pudeli, lai pulveris kļūtu irdens, piepildiet pudeli ar ūdeni mazliet zem atzīmes un labi sakratiet. Pievienojiet vēl

nedaudz ūdens (līdz atzīmei), un atkal kārtīgi sakratiet. Labi sakratiet pirms katras lietošanas.

Neizlietotās zāles vai citi izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

99-0265

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 14. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 28. maijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2018

SASKAŅOTS ZVA 12-07-2018